Ministru kabineta rīkojums Nr. 453

Rīgā 1996.gada 12.novembrī (prot. nr.54, 9.§)

Par Izglītības klasifikācijas struktūru

1. Apstiprināt Izglītības klasifikācijas struktūru (konceptuālo pamatdaļu) (pielikums).

2. Izglītības un zinātnes ministram izstrādāt un līdz 1997.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā izglītības klasifikācijas projektu un klasifikācijas izmantošanas kārtību.

3. Noteikt, ka Izglītības klasifikācijas struktūra (konceptuālā pamatdaļa) statistikā pielietojama sākot ar 1997.gada 1.jūliju.

Ministru prezidenta vietā — izglītības un zinātnes ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats

Labklājības ministrs V.Makarovs

Pielikums

Izglītības klasifikācijas struktūra
(konceptuālā pamatdaļa)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Izglītības klasifikācijas (turpmāk tekstā — “klasifikācija”) struktūra ir nacionālās izglītības klasifikācijas konceptuālā pamatdaļa, kas nodrošina:

1.1. savietojamību ar Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikāciju (turpmāk tekstā — “ISCED”) un 1996.gada 7.februārī pieņemtā klasifikācijas jaunās redakcijas projekta struktūru;

1.2. izmantojamību izglītības statistikas datu sniegšanai un to apstrādei, tai skaitā izglītības nodrošinājuma raksturojumam un salīdzināšanai, kā arī izglītības programmu un iestāžu reģistru veidošanai;

1.3. salīdzināmību ar citu valstu izglītības statistikas datiem;

1.4. vienotu klasifikācijas bāzi izglītības klasifikācijas izstrādes procesā.

2. Klasifikācija izmantojama visos izglītības statistikas datos un dokumentos.

3. Klasifikācija nav paredzēta un nav izmantojama izglītības sasniegumu līmeņu salīdzināšanai dažādās izglītības sistēmās un citiem mērķiem, kas neatbilst klasifikācijas struktūrai un iespējām.

4. Klasifikācija paredzēta izglītības programmu klasifikācijai. Izglītības programmas tiek klasificētas, ņemot vērā:

4.1. izglītības kategorijas un apakškategorijas (tās nosaka saskaņā ar izglītības pakāpi);

4.2. izglītības tematiskās jomas;

4.3. izglītības nodrošinājuma veidus.

II. Klasifikācijas struktūras līmeņi un kodi

5. Klasifikācijas struktūru veido trīs klasifikācijas līmeņi:

5.1. pirmo klasifikācijas līmeni veido izglītības kategorijas un apakškategorijas (tās nosaka saskaņā ar izglītības pakāpi) ar detalizētu dalījumu atsevišķu pakāpju ietvaros (saskaņā ar III nodaļu):

5.1.1. kategorija ir pirmais klasifikācijas koda elements, un to kodē ar viencipara skaitli;

5.1.2. apakškategorija ir otrais klasifikācijas koda elements, un to kodē ar viencipara skaitli;

5.2. otro klasifikācijas līmeni veido izglītības tematiskās grupas un jomas:

5.2.1. izglītības tematiskās grupas ir trešais klasifikācijas koda elements, un to kodē ar viencipara skaitli;

5.2.2. izglītības tematiskās jomas ir ceturtais klasifikācijas koda elements, un to kodē ar viencipara skaitli;

5.3. trešo klasifikācijas līmeni veido izglītības programmu grupas.

6. Klasifikācijas koda pirmie četri elementi tiek noteikti izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas gaitā vai arī saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu atzinumiem.

Piemēri.

Izglītības programmu sākotnējā klasifikācijas koda paraugs:

4514 — augstākās izglītības programmas skolotāju izglītībā un izglītības zinātnē, kuru apguvei paredzēti vairāk nekā četri gadi;

detalizētāka klasifikācijas koda paraugs:

451408 — augstākās izglītības programmas skolotāju izglītībā ar specializāciju praktiska vai profesionāla tipa priekšmetu mācīšanai, kuru apguvei paredzēti vairāk nekā četri gadi.

7. Trešais klasifikācijas līmenis — izglītības programmu grupas — šajā klasifikācijas struktūrā nav ietverts, to detalizē klasifikācijas izstrādes gaitā.

III. Izglītības programmu kategorijas un apakškategorijas

I.tabula

Izglītības pakāpes	Kategorija (klasifikācijas koda pirmais elements)	Apakškategorija (klasifikācijas koda otrais elements)	Kategoriju un apakškategoriju īss raksturojums
1	2	3	4
Pirmsskolas izglītība	0	1	Pirmsskolas izglītība, kas atkarībā no vecāku izvēles skolas sākas 3-6 gadu vecumā un turpinās līdz obligātās izglītības uzsākšanai. Klasifikācija attiecas tikai uz izglītības programmām, tajā neietilpst bērnu pieskatīšana un aprūpe, ja tā nenotiek saskaņā ar akreditētu izglītības programmu
		0	Programmas pirmsskolas (sagatavošanas) grupām, kas paredzētas bērniem, kuri nav apmeklējuši pirmsskolas iestādes, bet nākamajā mācību gadā uzsāk mācības 1.klasē
Pamatizglītība	1	1	Vispārējās pamatizglītības (obligātās izglītības) pirmā posma - 1.–6. klases - programmas
	2	1	Vispārējās un/vai profesionālās pamatizglītības otrā posma - 7.–9.klases - programmas
		0	Papildizglītības programmas
Vidējā izglītība	3	1	Vidējās izglītības programmas. Šajā kategorijā ietilpst vispārējās vidējās izglītības (10.–12.klase) programmas, kuru apguvei paredzēti trīs gadi, un profesionālās vidējās izglītības programmas, kuru apguvei paredzēti divi - četri gadi
		0	Papildizglītības programmas
Augstākā izglītība		1	Viengadīgās koledžu programmas
		2	Viengadīgās un divgadīgās koledžu programmas
		3	Trīsgadīgās koledžu programmas. Trīsgadīgās akadēmiskās izglītības programmas, kuru noslēgumā tiek piešķirts bakalaura grāds
	4	4	Profesionālās augstākās izglītības četrgadīgās programmas. Akadēmiskās augstākās izglītības četrgadīgās programmas, kuru noslēgumā tiek piešķirts bakalaura grāds
		5	Augstākās izglītības programmas, kuru apguvei paredzēti vairāk nekā četri gadi
		6	Maģistratūras programmas, kuru noslēgumā tiek piešķirts maģistra akadēmiskais grāds un kuras tiek īstenotas a) kā turpinājums pabeigtām augstskolas programmām ar iegūtu kvalifikāciju vai bakalaura akadēmisko grādu vai b) kā starpposms starp pabeigtu augstskolas izglītību un doktorantūru, ja šādi nosacījumi izvirzīti doktorantūras uzņemšanas noteikumos. Minēto programmu vidējais ilgums ir divi gadi
		0	Papildizglītības programmas
	5	1	Doktorantūras programmas

Piezīmes.

1. Ceturtajā kategorijā ietilpst:

1) koledžu izglītības programmas ar ilgumu viens — trīs gadi. Koledžu programmu noslēgumā tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija. Trīsgadīgo programmu noslēgumā var tikt piešķirts arī bakalaura akadēmiskais grāds;

2) augstskolu izglītības programmas, kuru apguvei paredzēti četri vai vairāk nekā četri gadi un kuru beidzēji saskaņā ar Augstskolu likuma 57.pantu iegūst augstāko izglītību. Augstskolu izglītības programmu noslēgumā tiek piešķirts bakalaura vai maģistra akadēmiskais grāds un/vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācija.

2. Priekšnosacījums ceturtās kategorijas izglītības programmu uzsākšanai ir pabeigta vispārējā vidējā izglītība, atsevišķām profesionālās augstākās izglītības programmām — pabeigta vidējā profesionālā izglītība.

IV. Klasifikāciju savietojamība

II.tabula

Izglītības klasifikācijas kategorijas, apakškategorijas	ISCED jaunās redakcijas Parīzes  projekta versija	ISCED pašreizējā redakcija:
	kategorijas	līmeņi	kategorijas
01	0	pirms 1.līmeņa	0
11	1	1.līmenis	1
21	2	2.līmeņa 1.posms	2
31	3A 3B	2.līmeņa 2.posms	3
41	4A	3.līmeņa 1.posms bez akadēmiskā grāda	5
42, 43	4B
44	4C	3.līmeņa 1.posms ar pirmo akadēmisko grādu vai tā ekvivalentu	6
45	4D
46	4E	3.līmeņa 2.posms ar otro akadēmisko grādu vai tā ekvivalentu	7
51	5
-	-	programmas, kurām nav noteikts atbilstošs līmenis	9

Piezīmes.

1. ISCED jaunās redakcijas Parīzes projekta versijas 3A kategorija (vispārējā izglītība) un 3B kategorija (profesionālā izglītība) nākamajā klasifikācijas dalījuma līmenī tiek iedalīta atsevišķi kā 0 grupa — vispārizglītojošās programmas un pārējās grupas — profesionālās izglītības programmas.

2. Klasifikācijas 0 apakškategorija — papildizglītības programmas — ir papildu klasifikācijas dalījuma elements, kura nav ISCED klasifikācijā, un šajā tabulā tā netiek parādīta.

V. Izglītības programmu tematiskās grupas un jomas

0.grupa — vispārizglītojošās programmas

01 — vispārizglītojošās programmas

Galvenās programmu grupas:

Vispārizglītojošās, pirmsskolas, pamatizglītības utt. programmas.

1.grupa — skolotāju izglītība un izglītības zinātne

14 — skolotāju izglītība un izglītības zinātne

Galvenās programmu grupas:

Pirmsskolas, bērnudārza, sākumskolas, speciālās izglītības, profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību priekšmetu, vispārīgo mācību priekšmetu, pieaugušo izglītība. Vispārīgās un specializētās skolotāju izglītības programmas. Izglītības zinātne. Vispārīgo un profesionālo mācību priekšmetu programmu projektēšana.

2.grupa — humanitārās zinības

21 — tēlotājas un lietišķās mākslas programmas

Galvenās programmu grupas:

Vizuālās mākslas, dizains, mūzika, horeogrāfija, teātra māksla, rokdarbi, mākslas vēsture un filozofija.

22 — humanitārās programmas

Galvenās programmu grupas:

Tulku un tulkotāju darbs, “dzīvās” un “mirušās” valodas un literatūra, mūsdienu un sarunu valoda un literatūra, lingvistika, literatūrzinātne, vēsture, arheoloģija, filozofija.

26 — reliģijas un teoloģijas programmas

Galvenās programmu grupas:

Reliģija un teoloģija.

3.grupa — sabiedriskās zinības

30 — sabiedrisko un cilvēku uzvedības zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Ekonomika, politoloģija, socioloģija, demogrāfija, antropoloģija, psiholoģija, ģeogrāfija, etnogrāfija un novadpētniecība.

32 — informācijas un saskarsmes zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Žurnālistika, radio un televīzijas žurnālistika, sabiedriskās attiecības, saskarsmes kultūra, bibliotēku tehnoloģija un zinātne, muzeju un līdzīgu krātuvju tehnoloģija, dokumentācijas tehnoloģija.

34 — uzņēmējdarbības (biznesa) un administratīvā darba zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Vispārīgās un specializētās komercizglītības programmas, mašīnrakstīšana, stenogrāfija, biroja tehnikas ekspluatācija, elektroniskā datu apstrāde, rēķinvedība, grāmatvedība, uzņēmumu vadība, mārketings, tirdzniecība, finansu operācijas, ieguldījumu analīze, iestāžu vadība, personāla vadība.

38 — tieslietu (juridisko) zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Vietējo tiesu tiesnešu, notāru izglītības programmas; vispārīgās, starptautiskās, darba, jūras tiesības; jurisprudence, tiesību vēsture.

4.grupa — dabas zinātnes

42 — dzīvās dabas zinātņu programmas

Galvenās programmu grupas:

Bioloģija, botānika, bakterioloģija, mikrobioloģija, zooloģija, entomoloģija, ģenētika, bioķīmija, biofizika, ar vidi saistītās programmas, citas līdzīgas zinātnes, izņemot klīniskās un veterinārās zinātnes un ar tām saistītās bioloģiskās programmas.

44 — fizikas un ķīmijas zinātņu programmas

Galvenās programmu grupas:

Astronomija un visuma zinātnes, fizika, citi ar tām saistītie priekšmeti; ķīmija un citi ar to saistītie priekšmeti; ģeoloģija, ģeofizika, mineraloģija, fiziskā ģeogrāfija un citas ģeozinātnes; meteoroloģija un citas atmosfēras zinātnes, tai skaitā klimatoloģija; okeanogrāfija, vulkanoloģija, paleoekoloģija un citas līdzīgas zinātnes.

46 — matemātikas un statistikas zinātņu programmas

Galvenās programmu grupas:

Matemātika, statistika un citas ar tām saistītās jomas.

48 — informātikas un datorzinātņu programmas

Galvenās programmu grupas:

Datorzinātņu un ar tām saistīto zinību programmas — vienīgi programmu nodrošinājums (inženiertehniskais datoru nodrošinājums tiek klasificēts inženierzinātņu jomā).

5.grupa — inženierzinātnes un tehnoloģija

52 — amatniecības un rūpniecības (industriālā darba) programmas

Galvenās programmu grupas:

Vispārīgā arodu izglītība un amatizglītība, pārtikas tehnoloģija, celtniecība, elektrotehnika un elektronika, metālapstrāde un metāltehnoloģija, mehānika un mehānikas apkalpe un remonts, kokapstrāde, ādas apstrāde, tekstiliju apstrāde, apģērbs, poligrāfija, grafika, grafiskais dizains, grāmatu iesiešana, restaurācija, laborantu un laboratoriju tehniķu izglītība, optisko lēcu izgatavošana.

54 — inženierizglītības programmas

Galvenās programmu grupas:

Mērniecība, rasēšana un projektēšana, tehniskā zīmēšana; civilās celtniecības, elektrotehniskās un elektroniskās, rūpniecības, kalnrūpniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības inženiertehnisko speciālistu programmas; ķīmijas inženierzinātnes un materiālu tehnoloģija, civilās celtniecības inženierzinātnes, metalurģijas un mehānikas inženierzinātnes, telekomunikācijas.

58 — arhitektūras un celtniecības zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Vispārīgā arhitektūra un pilsētu plānošana, strukturālā arhitektūra, ainavu arhitektūra, pilsētu un rajonu plānošana.

6.grupa — lauksaimniecība

62 — lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības programmas

Galvenās programmu grupas:

Zemkopības, lopkopības, dārzkopības, laukkopības, lauksaimniecības ekonomikas, pārtikas tehnoloģijas, augsnes un ūdens speciālistu programmas; veterinārija, mežsaimniecība un mežsaimniecības produktu tehnoloģija, zivsaimniecības zinātne un tehnoloģija, agronomija, lopkopība, zvejsaimniecība, mežsaimniecība, dārzkopība un citi ar tām saistīti priekšmeti.

64 — veterināro zinātņu programmas

7.grupa — veselība un veselības aizsardzība

72 — ārstniecības, stomatoloģijas un farmācijas programmas

Galvenās programmu grupas:

Anatomija, citoloģija, fizioloģija, farmācija, farmakoloģija, toksikoloģija, imunoloģija un imunoematoloģija, klīniskā ķīmija, klīniskā mikrobioloģija, patoloģija, anestezioloģija, pediatrija, ginekoloģija, onkoloģija, iekšķīgo slimību terapija, ķirurģija, stomatoloģija, neiroloģija, psihiatrija, radioloģija, terapija, otorinolaringoloģija, oftalmoloģija.

74 — medicīnas māsu un veselības aprūpes izglītības programmas

Galvenās programmu grupas:

Valsts veselības aprūpe, sociālā medicīna, higiēna, epidemioloģija, pacientu aprūpe, pacientu aprūpes informātika, māszinības — medicīnas māsu, vecmāšu, zobārstniecības māsu, zobu tehniķu, laborantu, sociālo aprūpētāju un māsu palīgu izglītības programmas.

8.grupa — pakalpojumi

80 — ēdināšanas, mājsaimniecības un viesu apkalpošanas zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Vispārīgā mājsaimniecība, drēbnieku darbi, rokdarbi, šūšana, kulinārija, ēdienu gatavošana, ēdienu konservēšana, mājas pārtikas apstrāde, dietoloģija, bērnu aprūpe, mājas un sabiedriskās ēdināšanas zinības, mājas kultūra, viesnīcas un restorāni.

84 — transporta pakalpojumu zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Jūrniecība, gaisa satiksme, kuģniecība, dzelzceļu operācijas, autotransporta apkalpe, pasta pakalpojumi.

86 — civilās aizsardzības (civiliedzīvotāju drošības) un militāro zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Policijas darbs un likumības nodrošināšana, kriminoloģija, ugunsdrošība un ugunsdzēšana, militārā un civilā aizsardzība, militārās specialitātes, sociālais darbs, sociālā aprūpe, profesionālā orientācija, vides zinības, fiziskā audzināšana, navigācija.

88 — pārējās pakalpojumu zinību programmas

Galvenās programmu grupas:

Frizieru pakalpojumi, kosmētiskie pakalpojumi, veļas mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana, preču mazumtirdzniecība, tūrisms.

9.grupa — 99 — programmas jomās, kas nav zināmas vai nav noteiktas iepriekšējā uzskaitījumā — šis kods nepieciešams datu reģistrācijai minētajos gadījumos, lai nodrošinātu pilnu klasifikāciju visām izglītības jomām.

Piezīme. Šajā nodaļā uzskaitītas tikai galvenās, lielākās izglītības programmu grupas katrā no izglītības tematiskajām jomām. Pilnīgu un detalizētu izglītības programmu grupu uzskaitījumu paredzēts izstrādāt klasifikācijas trešajā līmenī.

VI. Izglītības nodrošinājuma veidu klasifikācija

8. Izglītības nodrošinājums tiek skatīts trijās dimensijās:

8.1. izglītības piedāvātāji:

8.1.1. izglītības iestādes;

8.1.2. uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts un pašvaldību iestādes;

8.1.3. sabiedriskās organizācijas un kultūras centri;

8.2. izglītības nodrošināšanas vieta:

8.2.1. piedāvātāja telpās;

8.2.2. ārpus piedāvātāja telpām;

8.2.3. piedāvātāja telpās un ārpus tām;

8.3. izglītības ieguves veids:

8.3.1. klātiene;

8.3.2. tālmācība (distances mācības);

8.3.3. klātiene un tālmācība.

Piezīme. Šajā nodaļā minētajiem izglītības nodrošinājuma veidiem kodi nav paredzēti; minēto klasifikāciju izmanto tikai atsevišķās statistikas novērošanas programmās vai attiecīgo institūciju statistikā.

VII. Klasifikācijas lietošana

9. Klasifikācija paredz gan pašreizējo izglītības programmu, gan arī agrāk apgūto izglītības programmu klasifikāciju, kas izmantojama attiecīgās statistikas novērošanas programmās vai tautas skaitīšanā.

10. Katrai izglītības programmai var būt tikai viens klasifikatora kods. Ja kāda no izglītības programmām aptver vairākas tematiskās jomas, jāizvēlas galvenā tematiskā joma. Ja nepieciešams, atsevišķos gadījumos Izglītības un zinātnes ministrija veic klasifikatora aktualizāciju, papildinot tematisko jomu un programmu grupu uzskaitījumu.

11. Klasifikācijas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Labklājības ministrs V.Makarovs