Valsts prezidents —

Lielbritānijas vizītē

Turpinājums

no 1.lpp.

Vizītes ceturtā diena — 14.novembris

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

ārlietu ministra Malkolma Rifkinda rīkotajās vakariņās

Jūsu ekselence Rifkinda kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods atrasties Apvienotajā Karalistē kā šīs valsts valdības viesim. Ar Apvienoto Karalisti Latvijai ir izveidojušās īpaši draudzīgas attiecības. Kā apliecinājums tam ir augstā uzmanība, ko Latvijai ir izrādījusi Viņas Majestāte.

Pirms gada Latviju apmeklēja Viņa Karaliskā Augstība princis Čārlzs, savas vizītes laikā atklājot jauno Viņas Majestātes vēstniecību. Zīmīgi, ka britu diplomāti ir atgriezušies tajā pašā ēkā, kur viņi uzturējās līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā.

Tas ir simboliski — tāpat kā tas, ka padomju okupācijas gados Latvijas vēstniecība Londonā varēja turpināt pārstāvēt Latvijas valsti un tās pilsoņus. Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu guva patvērumu Apvienotajā Karalistē, bēgot no komunistiskā režīma pēc Otrā pasaules kara. Latvija to nav aizmirsusi — tas ir ierakstīts mūsu tautas vēstures grāmatā.

Mūsu valstu attiecību pamatā ir vēsturiskās saites un nākotnes skatījums, kurš Apvienotajai Karalistei un Latvijai svarīgākajos principos un vērtībās ir līdzīgs.

Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības veidojās savstarpējā uzticībā un sapratnē arī pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību 1991. gadā. Apvienotā Karaliste bija pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura piedāvāja Latvijai ieviest bezvīzu režīmu, kas ir sekmējis ekonomisko sadarbību. Latvijas ekonomiskajai attīstībai svarīgas ir britu investīcijas — īpaši telekomunikāciju jomā, kā arī “Know how” fonda darbība. Apvienotā Karaliste savu labvēlīgo un ieinteresēto nostāju Latvijai ir izrādījusi, sniedzot atbalstu BALTBAT izveidē. Ar prieku pieminu Rifkinda kunga kā aizsardzības ministra vizīti Latvijā 1994. gadā.

Tādējādi sadarbība ar Apvienoto Karalisti palīdz Latvijai realizēt politikas prioritātes — integrāciju ES un NATO.

Apvienotās Karalistes attieksme pret ES un NATO paplašināšanos ir izsvērta un pragmatiska. Esmu pārliecināts, ka tas ir pamats, lai rūpes par eiroatlantiskās telpas vienotību un drošību varētu kāpināt un izvērst par patiesu “abpusēju atbildību. Šo principu saprotu tā, ka tās kandidātvalstis, kas izteikušas vēlmi iestāties šajās organizācijās, turpina augsto reformu tempu. Savukārt dalībvalstis pauž skaidru politisku lēmumu par to, ka kandidātvalstis tiks uzņemtas. Kandidātvalstu separēšana pirms politiskā lēmuma būtu bīstams signāls un nozīmētu reformu procesa apstāšanos Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tas nav kontinenta drošības un vienotības interesēs.

Augsti godātais Rifkinda kungs!

Atļaujiet man būt drošam un pārliecinātam par draudzīgām mūsu valstu attiecībām turpmāk un novēlēt Apvienotajai Karalistei stabilu un drošu nākotni.

Par Viņas Majestāti!

Vizītes piektā diena–15.novembris

Šodien, 15.novembrī, beidzas Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa piecu dienu oficiālā vizīte Lielbritānijā. Šī diena Valsts prezidentam iesākas ar darba brokastīm pie Londonas lordmēra Aldermana Rodžera Korka. Pēc tam Guntim Ulmanim paredzēts sniegt interviju izdevumam “The European” un “BBC World Service”. Pēc tam Valsts prezidentam paredzētas pusdienas ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidentu Žaku Delarozjeru ,bet pēc tam Guntis Ulmanis ar helikopteru izlidos uz Velsas prinča ārpilsētas rezidenci Haigrovā. Pēc atgriešanās no Haigrovas Valsts prezidents dosies uz Hītrovas lidostu, no kurienes pulksten18.15 dosies atceļā uz Rīgu.Savukārt Aina Ulmanes kundze šodien apmeklēs Taueru, Svētā Paula katedrāli un citas Londonas ievērojamākās vietas.

Valsts prezidents preses dienests

un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Karalienes apbalvojums

Kā jau “LV” ziņojis, Lielbritānijas vizītes laikā Latvijas Valsts prezidentu un Ainu Ulmanes kundzi pieņēma karaliene Elizabete II, kas Guntim Ulmanim pasniedza apbalvojumu — Augsto Sv. Miķeļa un Sv. Jura ordeni. Līdz ar to Latvijas Valsts prezidents ir kļuvis par šī ordeņa liekrusta bruņinieku.

Pēc “LV” lūguma Lielbritānijas vēstniecība Rīgā sniedza informāciju par šo ordeni.

Augstais Sv. Miķeļa un Sv. Jura ordenis (The Most Distinguished Order of St. Michael and St. George)

Ordenis dibināts 1818.gadā, lai apbalvotu Maltas un Jonijas salu pilsoņus par pakalpojumiem kronim. Kopš tiem laikiem ordenis ir paplašināts un pārveidots, šobrīd ar to pagodina cilvēkus, kas guvuši nopelnus darbā ārzemēs vai sakarā ar ārlietām vai sadraudzības valstu lietām. Ja ordeni piešķir ārzemniekam, tas kļūst par ordeņa goda biedru. Ordeņa lielmestrs ir Kentas hercogs. Ordenim ir šādi rangi: Lielkrusta dāma vai bruņinieks, Ordeņa komandors, Ordeņa biedrs.

Ordeņa zvaigznei ir septiņi sudraba stari, starp tiem smalki zelta stari. Pāri tiem ir Sv. Jura krusts. Zvaigznes centrā Sv. Miķelis cīnās ar sātanu. Attēlu ietver zils aplis, kam apkārt ar zelta burtiem rakstīts moto “Auspicium melioris aevi” (“Labāka laikmeta ķīla”). Bruņinieka zelta ķēdes posmus veido Anglijas lauvas, Maltas krusti baltā emaljā, kā arī dekoratīvi burtu SM un SG savijumi.

Latvija un Anglija

Latvijas un Britu impērijas (British Empire) sakari ir veidojušies jau pirms Latvijas valstiskuma izveides. Rīga kā tirdzniecības centrs vēsturiski ir piesaistījis britu tirgotājus jau iepriekšējos gadsimtos, un tirdzniecības īpatsvars ar Britu impēriju ieņēma ievērojamu vietu, sekmīgi konkurējot ar tradicionālajām tirdzniecības saitēm Hanzas pilsētu ietvaros. Par britu pastāvīgo klātbūtni Latvijā liecina fakts, ka XIX gadsimta sākumā Rīgā britu kopiena izveidoja īpašu fondu Anglikāņu baznīcas celtniecībai un savu tautiešu atbalstam svešajā zemē. Baznīcas celtniecībai zeme un ķieģeļi uz Rīgu tika vesti no Lielbritānijas.

Vairāki Rīgā un Liepājā XIX gadsimtā celtie burinieki tika pārdoti Lielbritānijā, kā arī latvieši paši kļuva arvien biežāki viesi britu ostās, ierodoties ar pašbūvētajiem kuģiem. Pirms Pirmā pasaules kara latviešu jūrnieku apmetnes Lielbritānijā izveidojās ap vairākām ostām. 1938.gadā tika atklāts piemineklis 14 Latvijas jūrniekiem, kuri gāja bojā 1936.gadā, avarējot kuģim “Helena Faulbaums”.

Lielbritānija bija pirmā valsts, kas jau 1918.gada 11.novembrī atzina Latvija valdību de facto, nedēļu pirms tika proklamēta Latvijas Republika. Lielbritānija militāro spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanās cīņās 1919.gadā (Rīgas aizstāvēšanā pret Bermontu), kas prasīja arī vairākas britu karavīru dzīvības, radīja ļoti labvēlīgu attieksmi Latvijas sabiedrībā pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti.

Latvija 1919.gada sākumā tika pakļauta boļševiku varas okupācijai. Tad britu apsargātais kuģis “Saratov” Liepājā uz laiku kļuva par Latvijas likumīgās valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvēruma vietu.

Britu miliārā palīdzība bija būtiska Latvijas brīvības izcīnīšanā un nosargāšanā. Latvijā (Bolderājā un Jelgavā) ir apbedītas 36 britu karavīru un jūrnieku mirstīgās atliekas, kuru dzīvības paņēma Latvijas atbrīvošanas cīņas un Pirmais pasaules karš.

Pēc militāro cīņu noslēguma par galveno jautājumu kļuva Latvijas starptautiskas atzīšanas panākšana, un šajā ziņā Lielbritānijas premjerministra Loida–Džordža labvēlīgajai nostājai bija izšķiroša nozīme Latvijas atzīšanā de jure 1921.gada 26.janvārī. Lielbritānija 20.—30.gados bija otrā lielākā investētājvalsts aiz Vācijas, arī tirdzniecības sakari bija aktīvi un ieņēma ievērojamu vietu Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjomā.

No 1922. līdz 1940.gadam Latvijā darbojās Angļu valodas institūts, kas gatavoja gan angļu valodas skolotājus, gan speciālistus tirdzniecības jomā. Visi institūta mācībspēki bija briti. Tajā tika sagatavoti vairāki tūkstoši skolotāju un komerczinību speciālistu. Kopš 1935.gada angļu valoda bija obligātā svešvaloda Latvijas skolās. Institūtā bija bibliotēka — 10 000 grāmatu, britu dāvinājums.

Pēc Otrā Pasaules kara vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu guva patvērumu Apvienotajā Karalistē (United Kingdom), bēgot no komunistiskā režīma. Latvijas vēstniecība Londonā varēja turpināt pārstāvēt Latvijas valsti un tās pilsoņus visus garos padomju okupācijas gadus. Apvienotā Karalise neatzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Latviešu centri veidojās daudzās Lielbritānijas pilsētās.

Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gadā. Apvienotās karalistes vēstniecība Rīgā atrodas tajā pašā ēkā, kur pirms 1940.gada. Tās svinīgā atklāšana notika 1995.gada 17.novembrī, piedaloties Viņa Karaliskajai Augstībai princim Čārlzam. Attiecību kontinuitātes apliecināšanas aspektā svarīga būtu 20.—30.gados parakstīto līgumu pāskatīšana.

1993.gada 19.martā notu apmaiņas ceļā tika noslēgts līgums, kas regulē Latvijas un Lietbritānijas savstarpējās mantiskās pretenzijas un kura rezultātā Latvija ir atguvusi tai piederošās sešas tonnas zelta.

LR Augstākajā padomē 1993.gada 2.februārī pieņemts likums, kas atļauj Lielbritānijas pilsoņiem iebraukt Latvijā bez vīzas līdz attiecīga starpvalstu līguma noslēgšanai. Starp abām valstīm šobrīd darbojas bezvīzu režīms, jo Lielbritānija līdzīgu lēmumu pieņēma jau 1992.gada 30.jūlijā. 1995.gada pavasarī Baltijas valstis tika iekļautas Viduseiropas departamenta stuktūrā AK Ārlietu ministrijā (pavisam 10 valstis).

Liela nozīme ir bijusi Apvienotās Karalistes sniegtajai palīdzībai Baltijas bataljona karavīru apmācībā. 1994.gada 4.oktobrī tika parakstīts LR Aizsardzības ministrijas un AK Aizsardzības ministrijas Nolīgums par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredzēja AK palīdzību militārpersonu apmācībā, angļu valodas apguvē, kā arī konsultācijas, ekspertu apmaiņu, vizītes un citas sadarbības formas.

Pēc līguma parakstīšanas starp Latvijas Republiku, “Lattelekom” un “Tilts Communications” 1994.gadā Lielbritānijā kļuvusi par lielāko ieguldītāju Latvijā.

Latvijas puse augsti novērtē iespējas, kuras tiek piedāvātas ar “Know How Fund” atbalstu, ļaujot Latvijas speciālistiem stažēties un piedalīties dažādās apmācību programmās. Latvijai svarīga ir “Know How Fund” un Britu padomes ieguldījums Valodu mācību centra (Public Service Lenguage Centre) izveidē Rīgā. Latvija atzinīgi novērtē to darbu, ko jau divus gadus Latvijā veic Britu padome.

Kopš 1993.gada decembra Latvijā notiek BBC raidījumu retranslācija, kuru apmaksā britu puse, pamatojoties uz līgumu ar Latvija Radio un televīzijas centru. Šī retranslācija dod iespēju gan iegūt aktuālu sarptautisku informāciju, gan ļauj daudziem cilvēkiem pilnveidot valodas zināšanas.

1994.gada 8.janvārī britu parlamentā tika nodibināta parlamentu sadarbības grupa, kuras mērķis ir veicināt sarpparlamentāro sadarbību un informācijas izplatīšanu AK par norisēm Latvijā un Baltijā.

Britu atbalsta grupu Latvijas Saeimā vada Aristids Lambergs.

Abu valstu pašreizējās politiskās attiecības ir labas un korektas.

Kopš 1995.gada pavasara Baltijas valstis tika iekļautas Viduseiropas departamenta struktūrā AK Ārlietu ministrijā (pavisam 10 valstis).

1993.gada sākumā noregulēti vairāki līdz tam neatrisināti jautājumi. LR Augstākajā padomē 1993.gada 2.februārī pieņemts likums, kas atļauj Lielbritānijas pilsoņiem iebraukt Latvijā bez vīzas līdz attiecīga sarpvalstu līguma noslēgšanai. Tā šobrīd praktiski darbojas bezvīzu režīms starp abām valstīm, jo Lielbritānija līdzīgu lēmumu pieņēma jau 1992.gada 30.jūlijā.

1993.gada 19.martā notu apmaiņas ceļā tika noslēgts līgums, kas regulē Latvijas un Lielbritānijas savstarpējās mantiskās pretenzijas un kura rezultātā Latvija ir atguvusi tai piederošās 6 tonnas zelta.

Kopš 1992.gada novembra LR vēstnieks Apvienotajā Karalistē ir Jānis Lūsis. No 1992.gada oktobra līdz 1993.gada septembrim AK vēstnieks Latvijā bija Ričards Semjuels. No 1993.gada 2.septembra līdz 1996.gadam AK vēstnieks Latvijā — Ričards Ralfs. 1996.gada 13.februārī akreditācijas rakstu LR prezidentam iesniedza jaunais vēstnieks Nikolass Džerolds.

Nozīmīgākās vizītes Latvijā

1993. 20.—21.maijs Kentas hercoga vizīte Latvijā.

1994. 16.februāris AK ārlietu ministra Duglasa Hērda vizīte Latvijā.

1994. 2.—4.augusts valsts ministra Duglasa Hoga vizīte Latvijā.

Par Latvijas un Anglijas

attiecībām — arī turpmāk

1994. 3.—5.oktobris AK aizsardzības ministra Malkolma Rifkinda vizīte Latvijā.

1995. 9.—11.aprīlis valsts ministra Alestera Gudleda darba vizīte Latvijā.

1995. 4.—6.jūnijs Londonas lordmēra Kristofera Valforda vizīte Latvijā.

1995. 17.novembris Velsas prinča vizīte Latvijā.

Nozīmīgākās vizītes

Apvienotajā Karalistē

1994. 12.—13.aprīlis Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte Apvienotajā Karalistē.

1995. 7.—8.maijs Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte AK.

1994. 24.—29.jūlijs Ministru prezidenta V.Birkava neoficiāla vizīte Londonā.

1996. 8.maijs Ārlietu ministra V.Birkava tikšanās ar FCO valsts ministru seru Nikolasu Bonsoru.