13.–14. novembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 13. un 14. novembra sēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru pātraucām iepriekšējā Saeimas sēdē. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Debatēs pieteikusies deputāte Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova (DPS). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs atgriežamies pie likumprojekta, kuru mēs nepaspējām nobalsot pagājušo ceturtdien, acīmredzot pēc pāris desmit minūtēm mums šis balsojums būs jāveic. Es gribu jums atgādināt, pat neatgādināt, bet nolasīt anotāciju, es ceru, ka tā jums visiem ir priekšā dokumentā nr. 1415 otrajā pusē. Bet tomēr.

“Minētie grozījumi, nedaudz samazinot sociālās apdrošināšanas personas pensijas kapitālu, radīs valsts pamatbudžetā zināmus ietaupījumus.”

Es gribu deputātiem paskaidrot, ka vēl šogad šie maksājumi netiek veikti no valsts budžeta, un tādēļ debates netika izraisītas. Viņiem būtu jāsākas ar nākamo gadu.

Bet es piedāvātu šodien, ko es varbūt nevarēju izdarīt pagājušo ceturtdien, jums noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, īsi atkārtojot argumentus, ka tas ir izteikts kārtējo sociālo garantiju samazinājums vēl viena apsvēruma dēļ. Es ceru, ka visi no rīta ir lasījuši avīzes, un šeit ir “Neatkarīgā Cīņa”, (No zāles: “Neatkarīgā Rīta Avīze”) “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kas ir oficiāls valsts izdevums, kur mums paziņo, ka vakar valdības sēdē ir pieņemts kārtējais lēmums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Nav pagājis mēnesis, kad ir iesniegti šie grozījumi. Ir kārtējie grozījumi šoreiz acīmredzot, cerot uz to, ka Saeima tomēr atbalstīs to, ka mēs nesniegsim garantijas studentiem, maģistriem un bakalauriem, kā arī samazināsim šīs garantijas mātēm, kas audzina bērnus, — no trim uz pusotra gada, nāk nākošais. Es vairs nerunāju par to, ka tas nav korekti. Mums šis likums nupat izgāja trešo lasījumu. Tagad ir atvērts šis. Ir atvērts likums, ko iesniedz “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāti. Tātad ir divi pensiju likumi. Tagad nāks trešais. Un šajā rakstā ir paskaidrots, ka valdība ierobežos invaliditātes pensiju iegūšanu. Tā ir kārtējā kategorija, acīmredzot pēc nedēļas vai divām man atkal būs jānāk uz tribīni un jums jāskaidro. Tādēļ arī šo formālo apsvērumu dēļ, ņemot vērā, ka acīmredzot Labklājības ministrijai šie grozījumi ir daudz un dažādi vēl paredzēti Pensiju likumā, man rodas tāds iespaids, un acīmredzot tehnisku apsvērumu dēļ tos nevar iestrādāt uzreiz, bet jādod apmēram triju mēnešu atstarpe vai triju nedēļu, es piedāvāju noraidīt šo likumprojektu, sagaidīt nākamo un varbūt uzzināt, es saprotu, Makarova kungs ir zālē, acīmredzot viņš uzstāsies, ka varbūt vēl būs kādi pasliktinājumi pensiju likumā, un tad izskatīt šo jautājumu kompleksā, jo citādi mēs visi varam izskatīties diezgan muļķīgi. Katras trīs nedēļas pasliktinot Pensiju likumu. Tādēļ es šobrīd jūs aicinu, vismaz es tā motivēju, kaut vai šī apsvēruma dēļ, es nevaru aicināt tagad pātraukt, acīmredzot tas ir jādara rakstiski, bet es jūs aicinu nobalsot pret šo likumprojektu, sagaidīt nākamo un tad mierīgi izrunāties, cik tālu mēs pasliktināsim mūsu jauno likumu “Par valsts pensijām”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, Kuprijanovas kundze izteica priekšlikumu, kas izslēgtu debates. Tas būtu pilnīgi atbalstāms. Bet tomēr. Ja arī kādam vēl rodas šaubas, kā vajadzētu balsot, tad man gribētos dažas minūtes izmantot priekš tā.

Daudz sieviešu mūsu starpā nav. Mana sieva, mācoties ir dzemdējusi un uzaudzinājusi divas meitas. Es ļoti labi saprotu, ko domā valdība, mēģinot atņemt šo pabalstu sievietēm. Ne jau visām sievām ir tik liela laime bijusi, ka vīrs ir uzņēmējs vai deputāts. Bieži vien tā ir vienīgā nauda, ar ko šis mazulis var ieraudzīt pasauli. Ar ko var iztikt ģimene. Šķiet, ka Šķēles kungs darbojas kā mežonīgs kapitālists. Tas darbinieks, kas neražo viņam zelta gabalus, var iet bekot! Tāds izaicinājums ir visām Latvijas sievietēm. Es saprotu, ka valdošā sķira, ja tā varētu teikt, ne tikai studentiem liek iet armijā, bet ir nolēmusi, ka viņiem nav vajadzīgas arī nekādas sociālās garantijas. Uz priekšu! Arī šādā veidā var iznīcināt Latvijas intelektuālo potenciālu. Mazāk būs kritizētāju. Aicinu nobalsot pret šo likumu un nepārkāpt viselementārākos sirdsapziņas momentus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Pēc šā dokumenta, par ko mēs šodien runājām, tas ir, Ministru kabineta iesniegtie grozījumi trijos likumos, kura pamatdoma ir — samazināt, atņemt un neuzskatīt par darbu bērnu apkopšanu, kura mērķis ir, var teikt, jaunatnes izglītības nostādīšana sliktākā stāvoklī, nekā bija līdz šim. Šo likumprojektu ir parakstījis Ziedonis Čevers. Man gribētos, lai viņš tagad godīgi atzīstas, vai tas nebija viens no pēdējiem pilieniem viņa pacietības kausā, pirms viņš izsķīrās aiziet no Ministru kabineta, jo patiešām Ministru kabinets, godātie kolēģi, iet jau tik tālu un rīkojas jau tik ciniski, ka vispār sāk arī man aptrūkt vārdu.

Bērnu aprūpēšana vairs netiks uzskatīta par darbu, ja bērnam ir vairāk par pusotru gadu. Šis pusotrs gads, kas bija līdz šim, līdz šim bija trīs gadi, ka bērnu varēja aprūpēt, un šo mātes bērnu aprūpes laiku ieskaitīja tajā stāžā, kas dod pensiju. Tas ir, ieskaitīja apdrošinātajā darba daļā. Tas turpmāk netiks ņemts vērā. Mātēm tiks samazināts pensijas stāžs par pusotru gadu. Netiks ieskaitīti pensijas stāžā arī tie gadi, ko cilvēks pavada mācoties, kā tas bija līdz šim. Tas viss, lai sabalansētu budžetu acīmredzot. Un šis sabalansēšanas efekts būs gaužām mazs.

Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt to, ka šie ieteikumi, šie labojumi ir vērsti uz Latvijas nākotnes iznīcināšanu. Jāsaka tā, ka Latvijas nākotne jau tiek iznīcināta ar to, ka mums dzimst tikai puse no tā bērnu daudzuma, kāds būtu nepieciešams, lai latviešu tauta nesamazinātos nākotnē, lai atražotu, kā saka, demogrāfiski to cilvēku daudzumu, kas nodrošina tautu, nevis pieaugt skaitā, bet saglabāt to lielumu, kāds tai ir pašlaik. Šis lielums ir nepietiekams. Bet arī divreiz mazāks lielums, kā mēs zinām, ir kritisks, kāds līdz šim ne šajā gadsimtā, ne pagājušajā gadsimtā, un vispār, kamēr ir bijusi tautas skaitīšana vai uzskaite par tautas dzīvo spēku, nav bijusi tik zema dzimstība. Es skatos, ka mūsu valdībai absolūti tas nerūp. Tas vienkārši ir traģiski. Un tad gribas domāt tā, kāpēc tas tā notiek? Te jau vairs nav runas par to, vai tas ir saprātīgi vai nesaprātīgi, runa ir par to, kāpēc tas notiek? Tas būtībā ir noziegums pret tautu un valsti. Pēc 20 gadiem mūsu jaunā paaudze būs divreiz mazāka. Divreiz mazāk būs karavīru, divreiz mazāk būs strādnieku uz vienu... uz diviem aprūpējamiem būs... uz vienu aprūpētāju būs divi aprūpējamie. Ja mums šobrīd ir ļoti lielas grūtības ar to, ka mums veco ir daudz un pavīd jau vīpsnāšana par to, ka veco skaitu vajadzētu samazināt, tad varu droši teikt, ka, pastāvot demogrāfiskai situācijai, kāda ir pēdējos divos trijos gados, pensijā aizgājušo skaits būs daudz daudz lielāks, bet tas viss būs izdarīts ar šādiem labojumiem, ar šādiem nepareiziem likumiem, jo bērnu dzimstība ir stipri atkarīga no tā, kā uz to skatās valdība, kāda gaisotne un kā tiek atbalstītas mātes, un kā tiek atbalstīti tie, kas grib mācīties. Es domāju, ka šādu likumprojektu nodot komisijai tiešām būtu grēks, līdz šim es neesmu ne pret vienu likumprojekta nodošanu komisijā, lai tur debatētu, asi vērsies. Šoreiz tas parādījis, kolēģi, jūsu attieksmi, valstisko izpratni par to, kādai būt Latvijai, vai būt Latvijai, vai būt latviešu tautai vai nebūt latviešu tautai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs pārejam uz pensijas sistēmu, tas ir, respektīvi, uz sociālās apdrošināšanas sistēmu. Mums nevajag radīt ilūzijas, ka valsts iemaksā sociālās apdrošināšanas maksājumus tādos apmēros, kad, sasniedzot pensiju vecumu, cilvēks saņems pienācīgu pensiju. Vecā sistēma balstījās uz darba stāžu — vai cilvēks studēja, vai audzināja bērnus, vai bija bezdarbnieks. Šo laiku ieskaitīja stāžā, bet šodien veidojam sistēmu, un sistēma ir jau, varētu teikt, darboties spējīga, un mums vajag pateikt skaidri un gaiši, ka faktiski sistēma balstās uz iemaksām. Un valsts nekad neiemaksās tādā apmērā, kas būtu pienācīgi tiem cilvēkiem, kas nav bijuši darba attiecībās. Un atbildēt uz iepriekšējā runātāja jautājumiem, faktiski šodien, šodien jau ir situācija tāda, ka ir 1,9 strādājošie uz vienu pensionāru, tie nav visi nodokļu maksātāji, un viens strādājošais, kas jau uztur 2,4 cilvēkus. Šodien Labklājības ministrija atzīmē savas piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Diemžēl vēl kādu laiciņu Labklājības ministrija būs arī seku ministrija. Un pēc būtības šis likumprojekts atbilst uzticības balsojumam gan valdībai, gan ministram, nevis vēlākus jautājumus, kas ir darba kārtībā. Un šis ir viens no vairāk par 20 likumiem, kas saistās ar jau nobalsoto 1997.gada budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā. Un zināmā mērā es varu piekrist komisijas vadītājai, ka vajadzētu visus priekšlikumus iestrādāt vienlaikus, un tāpēc es aicinu atbalstīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu, atbalstot Ministru kabineta iesniegtos likumprojekta grozījumus pirmajā lasījumā, un tad varēs nākamos iestrādāt atbilstoši Kārtības rullim, apiet pirmo lasījumu, jau iestrādāt otrajā lasījumā. Un gribētu arī pateikt to, ka jau Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījuši šo likumprojektu — 6 balsoja “par”, neviens “pret” un tikai viens atturējās. Es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Saeima! Man liekas, ka šis ir ļoti piemērots brīdis, lai Saeima tiešām pamatoti, ne tik vien komisijā, bet arī šeit, uz Saeimas tribīnes, izdiskutētu un vērtētu mūsu valsts sociālās aizsardzības sektora perspektīvās attīstības iespējas. Šie sociālie jautājumi ir ļoti kompleksi un ļoti cieši saistīti, un, varbūt diskutējot grozījumus šajā vienā likumā, mēs daudz ko neredzam, kas paralēli attiektos varbūt uz citiem likumiem, uz valsts atbalsta politiku ģimenēm kopumā, kas ir bijusi kristīgo demokrātu arī politiska prioritāte. Tomēr šeit es aicinu jūs diskutēt ļoti konstruktīvi un apsvērt šo piedāvāto normu, kas nosaka, ka iemaksas no valsts budžeta par apdrošināšanas stāžu māmiņām, šis laiks bērnu kopšanai tiek samazināts no trīs gadu vecuma uz laiku, kamēr bērns sasniedz pusotra gada vecumu. Šeit būtu vajadzīga ļoti rūpīga analīze par to jautājumu, cik tad ātri vidēji māmiņas uzsāk strādāt savā vecajā darbavietā vai piedāvā sevi kādam darbam darba tirgū pēc šī bērna piedzimšanas. Vidējie skaitļi, kas tika nosaukti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, norāda, ka šis laiks, kad māmiņas jau atgriežas atpakaļ darbā, ir kaut kur divi gadi. Tātad pēc diviem gadiem jau tomēr māmiņa cenšas uzsāk darbu, strādāt, atrast šo darbu, jo pretējā gadījumā, ja mūsu valsts stimulē to, lai būtu šāda, faktiski stimulētu to, ka māte pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ilgāk uzturas mājās un šo darbu nemeklē, tad mēs zināmā mērā atbalstām arī to, ka tiek zaudēta kvalifikācija mātei pēc trīs gadiem, ja viņa ir bijusi ārpus šī sava iepriekšējā darba, ir tomēr pagrūti atgriezties vecajā darbavietā un veikt šos pienākumus, kaut kādā veidā neuzlabojot, nepapildinot savu kvalifikāciju.

Tāda ir šī likuma būtība, un tas ir arī kaut kur tautsaimniecības mērķis — tomēr veicināt, lai sievietes pēc bērna piedzimšanas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darbā un pēc iespējas ātrāk sāktu arī pelnīt un uzkrāt tieši lielāku pensijas kapitālu. Šī norma patreiz, par šiem trim gadiem, faktiski stimulē to, ka šis pensiju kapitāls par šiem trim gadiem tiek uzkrāts, izejot no minimālās algas, no 38 latiem, jo tieši no šādas summas valsts nomaksā šo apdrošināšanas iemaksu, un zināmā mērā mēs neveicinām to, ka šis pensiju kapitāls šīm māmiņām caur ātrāku iesaistīšanos atpakaļ darbā tiek uzkrāts lielāks.

Otrkārt, bieži vien praksē, un arī šie argumenti tika izteikti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, veidojās situācija, kad māmiņa pēc bērna piedzimšanas strādāt sāk ātrāk, bet zinot to, ka valsts maksā šīs apdrošināšanas iemaksas, viņa nereģistrējas kā strādājošs cilvēks, principā veic šo melno darbu un nemaksā nodokļus, jo šo nodokļu pusi no savas puses kārto tad valsts ar šīm garantētajām sociālo nodokļu iemaksām no minimālās algas. Līdz ar to, mūsuprāt, un tas ir mans viedoklis, mums vajadzētu arī šeit vēl skatīties, kādi ir citu varbūt par Latviju bagātāku valstu pieredze. Piemēram, Vācijā šis stāžs pēc bērna piedzimšanas, cik ilgi valsts izdara šīs iemaksas, ir noteikts divi gadi. Un es negribētu šeit, lai mēs pilnīgi kaut kā nekonstruktīvi, neizvērtējot šo situāciju no visām pusēm, arī to, kā tas veicina šo māmiņu ātrāku iesaistīšanos darbā, kritizējam šo priekšlikumu. Es tomēr aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo priekšlikumu un pēc tam arī atbildīgajā komisijā izvērtēt šo priekšlikumu rūpīgāk, diskutēt to un pieiet tieši, kā jau šeit minējāt, no tādām valstiskām pozīcijām, lai mums būtu tiešām šāda valstiska attieksme arī no atpakaļ darbā iesaistīšanas stimulēšanas viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, otro reizi.

L.Kuprijanova (DPS). Cienītie kolēģi! Cienītais Vītola kungs! Es biju pārliecināta, ka jūs runāsiet tikpat dedzīgi kā par likumu par dienestu un aizstāvēsiet studējošās jaunatnes intereses sakarā ar to, ka viss šis likumprojekts atņem viņiem garantijas. Es kļūdījos, jūs esat “pārmeties” tagad uz māmiņām. Bet es gribētu, cienījamie kolēģi, atzīmēt, ka tās māmiņas, kam ir labas darba vietas, kam ir iespējas bērnu pēc pusotra gada pieskatīt kādam citam, tās māmiņas arī, nerēķinoties ar šo valsts maksājumu, noteikti arī iesaistīsies darbā, un varbūt būs tādas, kas arī pēc pusgada, uzreiz pēc dzemdībām ies un strādās. Tas nebūt nenoliedz to, ka tāda māmiņa, kas grib konkurēt darba tirgū, viņai būs aizliegts stāties darbā. Tādēļ es uzskatu, ka šinī gadījumā tā ir demagoģija. Tas nevienam neliedz.

Tajā pašā laikā mēs zinām, ka mums ir ļoti stipri samazinājušās bērnu iestādes. Jūs saprotiet, ko nozīmē pusotra gada vecs bērns! Un acīmredzot, ja mājā ir pelnītājs, ja ir apgādnieks, tad māmiņa var atļauties līdz trim gadiem to bērnu audzināt un arī saglabājot patiešām nelielas pensijas kapitālā, bet garantētas iemaksas. Un tādēļ, ja mēs runājam šeit par tirgus ekonomiku, par brīvo tirgu, starp citu, arī par darba tirgu, tad es domāju, ka tā māmiņa katra pati izvēlēsies, kā viņai būs izdevīgi un kādā momentā viņa ies darbā. Un es nekādi nedomāju, ka ir pilnīgi nopietns arguments, ka tā mēs stimulēsim sievietes iesaistīties darba tirgū.

Tādēļ es jūs tomēr aicinātu noraidīt šo likumprojektu. Mums tūlīt ienāks nākošais, kā es jau teicu — no kabineta, ko atzina arī parlamentārais sekretārs. Un tad mēs skatīsim visu to kompleksā. Es patiešām neuzskatu par iespējamu, ka mēs vienu un to pašu likumprojektu, mums jau būs trīs varianti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij! Augsti godājamā Saeima! Klausoties man liekas, vai nu mēs negribam saprast, vai nu nemēģinām saprast cilvēka psiholoģiju. Māmiņai, kurai ir bērns, nebūt tik daudz neinteresē, vai viņai tas būs apdrošināšanas stāžā vai nē. Viņu interesē reālā palīdzība, ko valsts, pašvaldības, sabiedrība sniedz tūlīt. Mēs viņu gribam mierināt. Šodienai naudas pārāk daudz nebūs, bet nu nākotnē mēs tev to ieskaitīsim tavā pensijas kapitālā. Un tad mēs brīnāmies, ja mums ir iemaksas, kas vērstas uz nākotni, kādēļ mēs nespējam nodrošināt tās iemaksas, kurām jābūt šodien, kuras reāli saņem ģimene. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc daudzas lietas neiet cauri, jo mūs uztrauc, lai maksimlāli daudz būtu no valsts budžeta apmaksāts apdrošināšanas stāžs pensiju kapitālam, bet maksimāli maz — sociālās garantijas nākotnē. Šeit izskanēja pārmetumi, ka valdība nepārtraukti maina savu pozīciju par to, cik daudz un kam maksā no valsts budžeta apdrošināšanas stāžam. Es gribētu atgādināt, ka studijas augstākajās mācību iestādēs bija nevis valdības, bet 5.Saeimas opozīcijas deputātu priekšlikums. Tajā pašā laikā valdība šobrīd piedāvā divus miljonus latu studiju kreditēšanas fondam — reālai palīdzībai šodienas studentiem. Un tad ir beidzot jāsaprot, ka studijas augstskolā, tas ir nākotnei, lai šis cilvēks maksimāli ātri varētu iekļauties labā kvalifikācijā darba tirgū un maksimāli daudz pelnīt un pavairot pats savu pensijas kapitālu.

Par grozījumiem, kas vakar ir izskatīti valdības sēdē. Kuprijanovas kundzei ir ļoti labi zināms, ka pašreizējā Pensiju likumā nav iestrādātas normas, kā turpmāk tiks rēķinātas pensijas invalīdiem. Tādēļ ir šis valdības priekšlikums, ko valdība iesniegs kā papildinājumu.

Es aicinātu Saeimu atbalstīt valdības priekšlikumu un atgādināt arī komisijas balsojumu: 6 — par, Kuprijanovas kundzei atturoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Janis Mauliņš, frakcija “Latvijai” otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima un godātais Makarova kungs! Vai jūs neesat pamanījis, Makarova kungs, ka šādu līdzīgu grozījumu likumprojektu, kas samazina tautas aprūpi, ir vesela rinda, un šis ir tikai viens no šīs garās rindas. Ka vesela rinda likumprojektu, kas samazina aprūpi tām ģimenēm, kas audzina bērnus, tāpat ir samazinājums šur un tur izglītībai. To taču jūs visu zināt. Kāpēc jūs runājat, ka te nu ir tā izšķirošā vieta? Šeit ir tikai pēdējais piliens, un pēdējais piliens kaut vai šī iemesla dēļ, ka māte, kas audzina bērnu, manuprāt, veic vislabāko, visvērtīgāko, visbūtiskāko darbu, kāds vien šajā pasaulē ir. Un šis darbs tiek pielīdzināts pēkšņi neapdrošinātam darbam. Nevērtīgam darbam. Šī pati pieeja jau pati par sevi ir ciniska. Ne tas, kā jūs te skaidrosiet, cik tur būs un cik tur nebūs to apdrošināšanas iemaksu summa liela. Runa ir par šo nostādni, ka šis darbs tiek pazemināts līdz nevērtīgam darbam. Kaut gan šis darbs, es atkārtoju, ir vienīgais darbs, kas nodrošina, ka tauta pastāv, ka valsts pastāv, un ka jums — pašreizējiem spēka vīriem — būs, kas jūs apkopj un sastrādā priekš jums. Un, ja jūs to neapzināties un nenovērtējat, tad ir ļoti slikti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Man liekas, ka apspriežamais likumprojekts būtu dalāms divās daļās, jo tās ir pilnīgi divas dažādas problēmas, par ko mēs šodien runājam. Viena lieta ir studenti, un otra lieta ir māte, kas audzina bērnu. Un atkal pierādījās tā patiesība, ka vislabāk to, ko grib māte, zin vīrieši, un visu laiku cīnās, stāstīdami viens otram, ko māte grib, it īpaši tā, kas audzina mazu bērnu.

Ja mēs runājam par šīs naudas samazināšanas izmaksām līdz pusotra gadam, mums vajadzēja būt klāt likumprojektā iesniegtai informācijai par to, cik lielu daļu tas šodien Latvijā cilvēku aizskar, cik vajadzēs papildu vietas bērnudārzos mazākajās grupās, kurus mēdz saukt par tā saucamajām “čurātāju grupām”, kur jāmaksā ir lielāka alga audzinātājai, lai viņa tur strādātu, un jābūt arī ir medmāsai, lai bērnudārzā tāda grupa atrastos, tātad būtu jābūt klāt šādiem aprēķiniem, kā arī tas, cik šādu grupu palielināšanās, fiziski bērnu skaitam pieaugot, prasīs naudas izdevumus pabalstu veidā no pašvaldībām, kā arī no valsts budžeta. Jo cerēt uz to, ka tās mātes, kuras nevar dzīvot mājās ilgāk par pusotru gadu, ko atļāvusi valsts, varēs savus bērnus ievietot privātajos bērnu dārzos, tas šodien būtu absurds.

Tātad trūkst šādu ļoti konkrētu datu, kuri ir nepieciešami, ja mēs gribam pieņemt tik kardinālu lēmumu šodien, kad Latvijā dzimstība arvien straujāk krītas. Es drīzāk būtu domājusi par to, vai nevajadzēja apspriest iespēju, to sabalansējot ar šīm bērnudārzu vietām un valsts izdevumiem bērnudārza uzturēšanā, ar citu domu — ļaut mātei audzināt bērnu līdz skolas vecumam mājās, izmaksājot šo pabalstu minimāli, kas ir nepieciešams. Vai tas nebūtu ekonomiski izdevīgāk? Par to jau mēs runājām 5.Saeimā, bet diemžēl šādus datus un šādus aprēķinus mēs nesaņēmām ne toreiz, ne arī šoreiz.

Bet šeit ir iekšā cits labojums. Runājot par studentiem. Šādā veidā, vienkārši pasakot, ka nav pieņemams tas, ka studentus neapdrošina, pēc tā, ka Saeima ir nobalsojusi, ka augstskolā 25 procenti valsts apmaksātajās grupās būs ārpuskonkursa uzņemtie studenti, tas nozīmē — potenciālie bezdarbnieki. Tās ir viduvējības, kuras uzņems ārpus konkursa. Pietiek viņiem viduvējību līmenī visu laiku turēties, beigt augstskolu, un konkurences apstākļos, es jums vēlreiz saku, tie ir potenciālie bezdarbnieki. Tad šeit vismaz vajadzētu būt piebildei, ka šādiem gan nemaksā apdrošināšanos.

Otra lieta. Ja runājam par studentu apdrošināšanos, nekur nav runāts — cik gadus. Šodienas apstākļos students var būt students tāpat kā agrāk, kad vēsturiski bija izveidojusies kategorija “mūžīgais students”. Tāpēc arī šeit, ja atstāj veco redakciju, noteikti ir jābūt labojumiem par to, kam, cik ilgi un kāpēc. Ja noņem galīgi, tad ir jāapsver tas, kādu tas efektu dod un kā tas ir sabalansējams ar citiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Kuprijanovas kundze nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 24, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Kuprijanovas kundze, iespējamos termiņus nosauciet otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Ņemot vērā konkrētās problēmas, kas ir paceltas debašu laikā un ņemot vērā, ka tūlīt nāks vēl viens likumprojekts, es piedāvāju 27.novembri kā iesniegšanas termiņu priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Elferta kungs vēlas ko citu teikt. Lūdzu! Pēteris Elferts — Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šos likumus komisijā, komisija arī nāca pie secinājuma, ka nevajag skatīt tos divos lasījumos, kāds bija priekšlikums no Ministru kabineta, bet trijos lasījumos. Bet īsāko termiņu, tas būtu piecas dienas, nosakot 17. novembri, jo faktiski pagājušajā nedēļā, pieņemot bezdarba apdrošināšanas likumu un arī nelaimes gadījumu apdrošināšanas likumu, noteica 17.datumu, tātad visi trīs iet kopā paketē, kopā ar budžetu, lai paspētu šos likumprojektus pieņemt, pirms pieņemt 1997.gada budžetu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums par 17.novembri. Citu priekšlikumu nav. Ir izskanējuši divi — 27. un 17. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.novembri. Lūdzu deputātus balsot, lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 10, atturas — 13. Šis priekšlikums pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šā gada 13. un 14. novembra sēdes dienas kārtības 31.punktu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajam lasījumam iekļaut kā darba kārtības 22.punktu aiz 21.punkta — lēmumprojekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Es vēlos runāt “pret” par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka šis jautājums ir mums ārkārtīgi svarīgs un visai Latvijas turpmākai vēsturei — vajag pārdot Latvijas lauku zemi ārzemniekiem, svešzemniekiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kam paredzēts šajā likumprojekta grozījumā. Un tāpēc uzskatu, ka jāpatur vecā kārtība. Turklāt, ja šī likuma apspriešana notiks starp 11. un 18.novembri, tā ir klaja šo divu Latvijai ļoti vēsturiski svarīgo datumu zaimošana. Tāpēc lūdzu atstāt veco kārtību, kāda bija. Esmu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izšķirsim šo priekšlikumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par iesniegto Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir no Pilsonības likuma izpildes komisijas, Požarnova kunga parakstīts, kurā komisija lūdz Saeimu 1996. gada 13. novembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektus par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļējevam, Igoram Pavlovam, Andrejam Maticinam, Vjačelavam Fanduļam un Džamalam Maisuradzem3. sadaļā aiz 15. punkta. Vai “par” vai “pret” šo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Mēs jau vienā no pagājušajām sēdēm šo jautājumu atlikām, un mums ir tiešām tik daudz darba, ka es ieteiktu tomēr balsot pret šo priekšlikumu un šos jautājumus šodien neizskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ar šiem jautājumiem nav absolūti nekāda sakara, ne es esmu parakstījis kādu dokumentu, nedz arī kādu no cilvēkiem pazīstu, bet mēs nedrīkstam jau otro reizi pēc kārtas rīkoties tā, kā Vidiņa kungs liek priekšā. Es gribu nosaukt to par cilvēku necienīšanu. Tad neizvirzām šos jautājumus Saeimai skatīt vispār. Mēs neko nesakām ne sliktu, ne labu, tik sakām — mēs nedarīsim. Arī tautas priekšstāvju necienīšana ir tas, ka viņš nevar principiāli izlemt jautājumus, Sinkas kungs... Tāda ir jūsu replika, un es kategoriski iebilstu pret to, ka pret cilvēkiem, par kuriem ir izteikts tikai tas pats labākais, tagad mēs pēc kārtas jau otro plenārsēdi izsakām šādu, es gribu teikt, nievājošu attieksmi.

Es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu. Un es vēlreiz saku — man šeit nav ne mazākās ieinteresētības, es vispār pie šiem dokumentiem... man nav nekāda sakara, bet jau pagājušo reizi man bija... tagad šeit bieži skanējušo manu kolēģu vārdi, teikt — kauns, ka mēs, lūk, šādā gadījumā, kad ir runa par cilvēkiem, par cilvēku personībām, tā pret viņiem attiecamies. (No zāles: “Sen jau vajadzēja.”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu par darba kārtības papildināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 13, atturas — 13. Šis priekšlikums ir pieņemts un jautājumu par šo cilvēku... un lēmumprojektu par pilsonības piešķiršanu minētajiem cilvēkiem mēs izskatām 3. sadaļā aiz 15. punkta. Tātad kā mūsu darba kārtības 16. punktu.

Esam saņēmuši vēl divus dokumentus — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz — saskaņā ar 24. oktobra plenārsēdes lēmumu sagatavojusi par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” otrajam lasījumam un lūdz to izskatīt šā gada 14. novembra plenārsēdē.

Tā kā tas, kolēģi, ir 44. darba kārtības jautājums, tad es domāju, ka šis jautājums izšķirsies pats par sevi bez balsošanas. Diez vai mēs šodien tiksim līdz 44.

Un otrs Tautsaimniecības komisijas dokuments, kurā viņi lūdz izskatīt par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu”” arī 14. novembra plenārsēdē.

Tas ir mums 45. darba kārtības jautājums, un acīmredzot arī te nekāds balsojums šajā sakarībā nav vajadzīgs, jo es šaubos, vai mēs līdz pulksten 19 šodien to jautājumus izskatīsim.

Tālāk, godājamie kolēģi, sākam izskatīt mūsu darba kārtības otro sadaļu — Prezidija ziņojumi.

Prezidijs ir saņēmis deputāta Bekasova parakstītu dokumentu, kurā viņš atsauc savu parakstu zem dokumenta nr. 1718 — likumprojekts “Apsardzes uzņēmējdarbības likums” un tādēļ saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums Saeimas plenārsēdē nav skatāms, jo neatbilst Kārtības rullī noteiktajām prasībām.

Nākamais darba kārtības jautājums pie Prezidija ziņojumiem. Prezidijs ierosina deputātu Krisberga, Rubina, Sinkas, Ozoliņa, Priedkalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Šajā sakarībā vēlas runāt Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Šis likumprojekts tiek iesniegts jau Saeimai trešo reizi. Un esmu spiests trešo reizi kāpt šeit tribīnē un atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Un gribu atkārtot vēlreiz. Ja tik tiešām šie deputāti vēlas, lai izdarītu kaut kādas izmaiņas, tad vispirms ir jāiesniedz priekšlikums un jāizdara izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē vai tik tiešām cienījamie kolēgas rūpējas jau par potenciālo Satversmes tiesas darbu, jo te ir acīmredzama pretruna. Un man tāpēc vēl jo vairāk ir izbrīna, ka 11 frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, kuri tā iestājas par Satversmes neaizskaramību, par tās svētumu, atbalsta šāda antisatversmes likumprojekta iesniegšanu. Un es aicinu vēlreiz cienījamo Saeimu palikt pie sava viedokļa un noraidīt, nenodot šo te likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Ar visu cieņu pret Endziņa kungu kā potenciālo nākošo Satversmes tiesas locekli man tomēr jānorāda viņam, ka viņš atkārto to līniju, kas, patiesību sakot, nav pamatota, ka 41. pants kaut kādā veidā groza prezidenta, Valsts prezidenta tiesības. Šis grozījums Konsulārajā likumā — tikai nodot diplomātu iecelšanas jautājumu apstiprināšanai Saeimai. Tātad pārrunām. Tas nekādā ziņā negroza šo Satversmes pantu. Tā kā tā ir tāda, patiesību sakot, neskaidrības veicināšana. Bet jūs padomājiet, viņš tiešām to negroza.

Vai tā ir partija “Latvijas ceļš”, vai tā ir partija “Tēvzemei un Brīvībai” vai “Saimnieks”, vai kāda cita, līdz šim tomēr tendence ir bijusi — mūsu vēstniecībās un citās diplomātiskā dienesta sfērās iecelt politiskus, es teikšu, diplomātus. Labi, mums ir maz profesionālo, bet tā līnija būtu veicināma. Bet līdz šim tendence ir bijusi piešķirt šos posteņus par nopelniem pavisam citā darbā. Tā diemžēl tas ir bijis, un es neredzu, ka tas ir kaut kas šausmīgs, ja šis Augstais nams var šos ļoti svarīgos lēmumus apspriest un dot savu izvērtējumu. Bet tas nekādā ziņā nemaina Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 26, atturas — 10. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Kuprijanovas, Kaksīša, Sausnīša un Rāznas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komsisija ir atbildīgā komisija. Šajā sakarībā vēlas runāt Indulis Emsis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ļoti lūgtu ieskatīties šajā piedāvājumā, ko deputātu grupa ir iesniegusi — likumprojekts “Grozījumi likumā par akcīzes nodokli”. Es aicinu kolēģus atcerēties, ka pirms sešiem mēnešiem mēs ļoti smagās diskusijās, kurās iesaistījās gan Satiksmes ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Finansu ministrija, gan valdība kopumā, iesniedzām Saeimai likumprojektu “Par akcīzes nodokļa izlietojumu par degvielu” un šīs akcīzes nodokļa 50 procenti aizgāja ceļu, Valsts autoceļu fondā. Es domāju, ka deputāti visi toreiz tika pārliecināti un piekrita, ka šie līdzekļi no akcīzes nodokļa ir vitāli nepieciešami Latvijas ceļiem. Šobrīd tiek piedāvāts grozījums šajā likumā par akcīzes nodokli un grozījumi paredz, ka 50 procentu vietā akcīzes nodokļa tikai 35 procenti aiziet avalsts autoceļu fondā. Pārējie tātad tiktu ieskaitīti Valsts budžeta vispārējā daļā.

Es gribu aicināt kolēģus vēlreiz atcerēties, ka transporta maģistrāles ir valsts asinsrites sistēma. Šī asinsrites sistēma šajos gados bija saslimusi. Un bija nepieciešami līdzekļi, lai šo asinsrites sistēmu savestu kārtībā. Visi varēja pārliecināties šogad, pēc šiem 6 mēnešiem, kādu pozitīvu izmaiņu Latvijas sejā ienesa šā akcīzes nodokļa nonākšana Valsts ceļu fondā un kā uzlabojās autosatiksme Latvijā. Tāpēc es domāju, ka pēc Satiksmes ministrijas uzziņas, kas ir katram jums ielikta, cienījamie deputāti, jūsu mapītēs, jūs atradīsit seku aprakstu, kas notiks, ja šie līdzekļi nenonāks vairs Autoceļu attīstības fondā. Un jūs redzēsit, ka nākamajā gadā iztrūkums šajā fondā ir 13 miljoni. Tātad šis samazinājums ir 13 miljoni. Šādā situācijā pirmās negatīvās sekas jūs sajutīsit jau šogad ziemā, kad ieplānotās sniega tīrīšanas, pielietojot modernas tehnoloģijas, nevarēs tikt izpildītas. Sniegu vajadzēs tīrīt kā agrāk, ar mehāniskajām metodēm, nevis ar šo moderno metodi, un tādējādi šis darba apjoms palielināsies, sadārdzināsies, un atiecīgi ceļu garums kritīsies, ko varēs attīrīt.

Otrkārt. Mēs nevarēsim samazināt melno segumu saglabāšanas un atjaunošanas programmu apmēram par 3,5 miljoniem latu. Tāpat nevarēs iegādāties šo ceļu uzturēšanas tehniku, kā tas bija plānots, un šis samazinājums būs 1,8 miljoni latu.

Bet pats galvenais. Kolēģi, ieklausieties ļoti uzmanīgi! Šis ir ļoti būtisks jautājums. Pats galvenais. Pasaules bankas un Kuveitas fonda kredīts ir paņemts ar aprēķinu, ka Ceļu fondā būs šie līdzekļi. Tātad kredīts ir paņemts, kredīts ir sagatavots, un kredīta samazinājums būs par 4,5 miljoniem latu, un apdraudēts būs kredīts par 40 miljoniem dolāru. Tātad šie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībā šajā “asinsrites sistēmā” būs ļoti, ļoti būtiski.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šāda jokošanās ar kredītu politiku grauj ne tikai tautsaimniecību, bet grauj arī Latvijas valsts uzticēšanos starptautiskajām finansu institūcijām un grauj arī Latvijas valsts seju starptautiskajā apritē.

Sēdes vadītājs. Emša kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

I.Emsis. Jā, tādēļ man ir pašā nobeigumā vēl arī pilnvarojums no Ministru prezidenta...

Sēdes vadītājs. Emša kungs, piecas minūtes ir pagājušas...

I.Emsis. ... Lūgt deputātiem noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. “Par”.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies par izsmeļošo informāciju. Mēs iesniedzēju vārdā noņemam šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jautājums tātad ir izlemts. Ejam tālāk! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Liepas un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas? Vēlas. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo kuru katru mirkli tuvākajā laikā būs jaunais likums “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”. Labot un papildināt esošo likumu “Par Aizsardzības spēkiem” — vienkārši es neredzu šeit nekādu jēgu. Paldies par uzmanību! Es aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Grīgs vienkārši nodemonstrēja, ka atkal bez kādas motivācijas tiek aicināts noraidīt likumprojektu tikai tāpēc, ka to ir iesniegusi frakcija “Latvijai”. Mūsu motivācija ir sekojoša: Pēdējā gada laikā mūsu valstī daudz un visaugstākajos līmeņos ir runāts par samilzušām problēmām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Galvenie šo problēmu iemesli ir gan objektīvas problēmas, gan subjektīvi iemesli, piemēram, vāja valsts drošības un aizsardzības problēmu izprašana valsts varas augstākajos ešelonos, reāla, traģiska ekonomiskā situācija valstī, tautsaimniecības krīze, finansu līdzekļu trūkums, nekompetenta Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadība un tamlīdzīgi. Pie šo problēmu cēloņiem ir jāpieskaita arī spēcīgās domstarpības valdošajā koalīcijā un nepieciešamo likumdošanas un citu normatīvo aktu dokumentu iztrūkums. Ar nožēlu ir jāsecina, ka līdz šim laikam Saeima nav apjēgusi nepieciešamību izskatīt un akceptēt Nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas. Līdz ar to Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav nosprausti ilgtermiņa stratēģiskie orientieri. Līdz ar to Saeima ir kļuvusi smieklīgi bezspēcīga un nevarīga pieprasīt no Ministru kabineta, no Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības beidzot izstrādāt valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, mobilizācijas plānu un citus dokumentus, kā arī ieviest Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešamo kārtību un disciplīnu. Izveidot mūsu valstī vienotus bruņotos spēkus.

Viens no galvenajiem un visnepieciešamākajiem soļiem vienotu bruņoto spēku izveidošanai ir — savest kārtībā likumus. Nav jēgas un loģikas, ka Nacionālo bruņoto spēku struktūras savā darbībā vadās no dažādiem likumiem — “Par Aizsardzības spēkiem”, “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Tas izraisa ne tikai neizpratni, bet dažreiz arī zināmas domstarpības un pat pretrunas starp dažādu Nacionālo bruņoto spēku struktūru pārstāvjiem.

Strap citu, aizsardzības ministrs Krastiņš, stājoties amatā, teica, ka iesniegs Saeimā likumu “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”. Ir pagājis gads, ministrs to nav bijis spējīgs izdarīt. Tāpēc frakcija “Latvijai” ir sagatavojusi šo likumu “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”.

Varu apgalvot, ka sadrumstalotā situācija nekādā veidā neveicina vienotu bruņoto spēku izveidi. Ir pilnīgi skaidra nepieciešamība divu likumu vietā, kurus es jau minēju, izveidot vienu “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”. Jāpiebilst, ka satura ziņā minētie likumi ir ļoti līdzīgi. Par kopējā jaunā likuma “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem” pamatu varētu būt iepriekšējais likums “Par Aizsardzības spēkiem”, tāpēc mēs esam sagatavojuši šos grozījumus. Nepieciešamības gadījumā Zemessardzes specifiku izceļot tajā ar attiecīgajiem papildinājumiem. Lai sasniegtu augstāk deklarēto galveno mērķi — vienotas armijas izveidi, frakcija “Latvijai” piedāvātajās likuma izmaiņās paredz:

Pirmkārt. Skaidri un nepārprotami definēt galvenās Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas un to spēku veidus. Tie ir: Sauszemes karaspēks, Jūras spēki, Gaisa spēki, Zemessardze. Krīzes situācijā vai kara gadījumā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kā spēku veids tiek iekļauts arī Robežapsardzības spēki. Izmaiņās ir precizētas spēku veidu funkcijas un uzdevumi, kā arī šo spēku veidu štābu atbildība.

Otrkārt. Frakcija “Latvijai” priekšlikumā nosaka, kā tiek veidotas vienotas apmācību apgādes, mobilizācijas un citas sistēmas. Nevar taču šķiest valsts naudu mazā valstī diferencētu sistēmu izveidē gandrīz katrā no spēku veidiem. Ir jābūt vienotai pieejai personālsastāva atlases un apmācības jautājumos. Tas pats attiecas uz instruktoru un virsnieku dienestu gaitu, atestācijas kritērijiem pakāpju piešķiršanā un izvirzīšanai uz citiem vai augstākajiem amatiem ir jābūt vienādiem. Zemessardzes virsniekiem ir jābūt spējīgiem pildīt savus pienākumus atbilstošajos amatos, piemēram, sauszemes karaspēkā, un otrādi. Tas ir sasniedzams tad, kad profesionālās atlases kritēriji būs vienādi. Un šāda pieeja nākotnē atvieglos arī pakāpenisku pāreju uz profesionālu armiju.

Treškārt. Likumprojektā precīzāk formulēt karavīru sociālās aizsardzības jautājumu. Karavīru sociālās aizsardzības apstākļiem jābūt līdzvērtīgiem visos Nacionālo bruņoto spēku veidos, lai izslēgtu nepamatotu kadru pāreju no vienas struktūras uz otru. Izņēmumu var sastādīt piemaksas lidotājiem, jūrniekiem un sevišķu uzdevumu karavīriem. Piedāvātajos priekšlikumos ir jau paredzētas strukturālās un citas izmaiņas, kuras ir notikušas vai notiks Nacionālajos bruņotajos spēkos, tā, piemēram, ir ņemts vērā, ka Robežapsardzības spēki mainīs savu pakļautību NBS. Baltbata karavīri piedalās miera uzturēšanas operācijās un tamlīdzīgi.

Ir paredzēts, ka Nacionālo bruņoto spēku veidos, balstoties uz šo likumu, tiks izveidoti spēku veidu nolikumi.

Frakcija “Latvijai” ir gatava tālākai konstruktīvai sadarbībai likuma “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem” pilnveidošanā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu šo jautājumu izlemt balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodošanu atbildīgajām komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 32, atturas — 16. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šis likumprojekts dod priekšrocības jeb nodokļu atvieglojumus koncernos strādājošajiem lielajiem uzņēmumiem, jo tas paredz atļaut viena uzņēmuma zaudējumus norakstīt uz otra peļņas rēķina, tādējādi samazinot to summu, par kuru ar peļņu strādājošajiem uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļi. Tādējādi samazinot valsts budžeta ieņēmumus. Ir jāpiezīmē, ka bankrota gadījumā gan vienam no līdzdalībniekiem otrā uzņēmumā nav pilnas atbildības par šī uzņēmuma saistībām, bet tad, kad ir runa par nodokļu atvieglojumiem, tad tagad mēs ļausim šiem uzņēmumiem izmantot to situāciju, kad viņiem ir viens un tas pats īpašnieks praktiski, un tagad mēs ļausim viņiem atbrīvoties no daļas, no nodokļu maksājumiem. Tas vienkārši nav godīgi, jo tas atkal dod kārtējās un atkal papildu priekšrocības lielajiem uzņēmumiem, kuri spējuši jau noformēties koncernos, un tas dod atkal kārtējās priekšrocības mūsu valsts politiskai un ekonomiskai elitei un atkal uz vienkāršās un nabadzībā esošās tautas daļas rēķina. Un atkal, šo bezdeficīta budžetu plānojot, realizēt tikai uz tiem, kuri šodien jau nevar uz sava maizes rieciena uzsmērēt sviestu. Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka tā pieņemšana samazinās par 5 līdz 10 procentiem valsts ieņēmumus no šī attiecīgā nodokļa veida. Tātad uzņēmuma ienākuma nodokļa, ka šī ir prakse tajās valstīs, kurās tas ir ieviests. Mēs varam redzēt 1997.gada budžeta projektā, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze ir 59 miljoni, tas nozīmē, ka attiecīgais samazinājums ieņēmumos būs par trīs līdz sešiem miljoniem latu. Un jautājums. Kas segs šos valsts piedāvātos atvieglojumus atkal lielajiem koncerniem? Lai panāktu nepieciešamo ieņēmumu ienākšanu valsts budžetā, tad iznāk, ka būs jāsamazina atkal ienākuma nodokļa neapliekamais minimums?

Un vēl. Ministru kabinets ir izvirzījis kā uzdevumu sev savus iesniedzamos tiesību aktu projektus saskaņot ar Eiropas Savienības likumdošanu, mūsu “Baltās grāmatas” prasībām asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu integrācijai Eiropas Savienībā. Šī dokumenta anotācijā šāda atsauce nav atrodama, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šo dokumentu šodien nevajadzētu nodot komisijām, bet atdot Ministru kabinetam atpakaļ saskaņošanai. Un, ja nu kolēģi izšķiras par šī dokumenta nodošanu komisijām, tad es ierosinātu komisiju sarakstam pievienot vēl arī Eiropas lietu komisiju, bet es aicinu šo dokumentu komisijām nenodot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts — “par”. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši pretēji Čerāna kungam es aicinātu nodot tomēr šo likumprojektu komisijām. Tas taču nav nopietni, ko nupat iepriekšējais referents runāja. 3 — 4 miljoni latu samazinājums ieņēmumu daļā Latvijas lielajam budžetam — tas ir tīrais sīkums. Un nebūtu to vērts arī respektēt. Ir vērts nodot komisijām šo likumprojektu arī tāpēc, ka šeit skaidri mēs redzam Ministru kabineta un, protams, personīgi premjerministra dziļi patriotisko darbību, izpildot lielkapitāla lobiju. Un tāpēc būtu, protams, jārespektē šī politiskā nianse, ka, ja “Latvijas ceļš” un arī Šķēles kunga vēl nenodibinātā partija izpilda dotos solījumus lielkapitālam, tad tā ir politiķu goda lieta — izpildīt savus priekšvēlēšanu vai priekšiecelšanas solījumus. Nodot šo likumprojektu komisijām — mums būs iespēja visai Saeimai atbalstīt šī lielkapitāla lobiju, pārliekot slogu no ļoti trūcīgiem lielkapitālistiem uz maznodrošinātiem, sociāli mazaizsargātiem un jo sevišķi mazo uzņēmēju pleciem. Es gribētu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sevišķi spilgti un veiksmīgi izteiktajam labojumam likuma 14.panta otrajā daļā, kur ir teikts, ka taksācijas periodā, ja kāda persona gūst pēkšņi ietekmi pār visu grupu... Mēs saprotam, ka šādu ietekmi ir ļoti grūti kādai konkrētai personai Latvijā gūt, nemaz jau nerunājot par pārtikas pārstrādes rūpniecību, kur pilnīgi neiespējami kādai personai ir diktēt bez sava uzņēmuma grupas intereses, un līdz ar to šādi katastrofāli gadījumi diez vai būs pieņemami. Tāpēc es aicinu atbalstīt šīs lielkapitāla lobija tendences un nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot “par” vai “pret” likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 11, atturas — 7. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu. Likums “Obligātā militārā dienesta likums”. Godātie kolēģi, jūs droši vien zināt, ka Valsts prezidents ir griezies Saeimā ar prasību saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi otrreiz caurlūkot likumu “Obligātā militārā dienesta likums”. Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pagājušās sēdes nobeigumā es tieši teicu, ka iespējams, ka prezidenta kungs to mums piedāvās vēlreizējai izskatīšanai. Šajā gadījumā patīkami, ka prezidenta kungs ieklausījās arī atsevišķu deputātu viedoklī, ne tikai Krastiņa viedoklī, bet es domāju, ka šajā gadījumā šis likums būtu patiešām jānosūta uz komisijām, jo nokļuvām mēs paradoksālā situācijā. Prezidents mums uztiepa negatavu likumprojektu, un diemžēl, kamēr nav konceptuāli notikusi diskusija par valsts aizsardzības modeli, tikmēr diez vai šis obligātā dienesta likums, tas drīzāk būtu kaut kāds likums — jānosauc par 3000 kareivju iesaukšanu Krastiņam. Jo pagaidām izliekas vairāk tas, ka galvenā problēma nevis ir armijas nākotne, bet gan tas, kādā veidā... kur būtu viņa arī jaizdiskutē, kādā veidā tā ir vai nav, bet drīzāk tas, ka Krastiņa kungam un Līgotņa kungam ir vajadzīgi 3500 cilvēki. Un tādēļ es tomēr aicinātu šo likumu nosūtīt komisijām. Protams, es iedomājos arī kolēģu izjūtas tad ar šausmām, kad tas nāks atpakaļ un būs atkal tie garie lasījumi, bet iespējams, ka tas tiks piestrādāts, un mēs varētu iegūt arī no Krastiņa kunga kādu konceptuālāku ideju. Un pie reizes es ceru arī, ka savas runas noslēgumā es gribētu arī pievienoties un aicināt arī Grinberga kungu, lai viņš pievienotos slavenā dziesmā, es domāju, kas ir pilnīgi saskaņots šim likumam. Tā kā man balss nav, bet Grinberga kungs varbūt nodziedās labāk, un te būtu tādi vārdi labie:

Mīļā, ķeizars mani karā sauc,

Spraud man puķes, spraud man puķes,

Spraud man puķes pogas caurumā. Šveiks dodas karā... Nu un tālāk...

Ķeizars plinti dos, neraudi par mani... un tā tālāk.

Tā kā šis likums kopsummā manu sajūtu ir izveidojis — jebkurā gadījumā kaut kas līdzīgs šai dziesmai, un tādēļ es tomēr iesaku labāk nosūtīt uz komisiju, pastrādāt kārtīgi, nekā drīzāk mūsu armijas zēniem būs jādzied šī dziesma Grinberga pavadījumā un kopā sadziedot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, kādai komisijai jūs ierosināt nosūtīt to? Jā, es saprotu, ka komisijai, bet kādai, Lujāna kungs?

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Nu šajā gadījumā es domāju tieši, ka vajadzētu nosūtīt mūsējiem “Vanagiem” uz Aizsardzības komisiju, un es domāju, ka viņi tur varēs dot arī savus labojumus, un arī otra komisija — galvenā komisija — būtu Aizsardzības komisija un varbūt Cilvēktiesību komisija, jo te arī būtu nopietni jāskatās cilvēktiesību jautājumi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Izskatās, ka man šoreiz viedoklis sakrīt ar Lujānu kungu, un pilnībā piekrītu, ka vajadzētu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Varbūt mans motivējums ir mazliet citādāks kā Lujāna kungam, bet tēma ir pareiza. Es uzskatu, ka prezidenta viedoklis šajā jautājumā ir pilnīgi pareizs, ka šis jaunais likumprojekts ne vien uzlabo stāvokli bruņotajos spēkos, bet tieši otrādi — pasliktina to, jo šī kombinācija, ko mēs kopīgi visi izstrādājām, kur mēs samazinām dienesta laiku un tajā pašā laikā gandrīz sašaurinām iesaucamo loku, pilnīgi neatbilst valsts aizsardzības prasībām. Un līdz ar to es domāju, ka tiešām vajadzētu atbalstīt jau izteikto viedokli, ko Lujāna kungs ir teicis un tāpat Valsts prezidents jau ir paudis, un atgriezt šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai otro reizi caurlūkot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! “Par” vai “pret” runā divi cilvēki. Divi ir runājuši “par' Seiksta kungs vēlas runāt “pret”. Seiksta kungs, ja jūs runāsiet “par”, tad vārdu es jums dot nevaru. Tas ir pret Kārtības rulli.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Es runāšu par procedūru — ne “par”, ne “pret”.

Komisiju iesniegumi

Dokuments nr. 1746

Par “Bankas Baltija” krīzes cēloņiem,

bankrota pamatotību un sanācijas iespējām

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Bankas Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai

un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

Gala ziņojums par veikto darbu

1. Vispārīgas ziņas par komisijas darbību

Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija ievēlēta 1996. gada 1. februārī Saeimas sēdē, vadoties pēc frakciju pārstāvniecības principa.

Komisijas sastāvā ievēlēti šādi deputāti: Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis un Māris Rudzītis.

Pirmajā komisijas sēdē š. g. 5. februārī par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja frakcijas “Latvijai” deputātu E. Zelgalvi, par priekšsēdētāja biedru Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu I. Bišeru un par sekretāru Vienības partijas frakcijas deputātu G. Valdmani.

Komisija par savas darbības galveno uzdevumu izvirzīja noskaidrot a/s “Banka Baltija” bankrota cēloņus, tās sanācijas iespējas, noguldītāju prasību izpildi.

Deviņu mēnešu darbības posmā notikušas 34 komisijas sēdes. Trīs no tām bija izbraukuma sēdes.

Komisija uzklausīja valdības, Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Policijas departamenta pārvaldes cīņai ar noziegumiem ekonomikas sfērā, bankas likvidatoru starptautisko auditoru firmu “Deloitte & Touche”, kā arī atbildīgas amatpersonas M.Gaili, A.Piebalgu, U.Osi, A.Laventu, T.Freimani u.c. Vairākas amatpersonas, lai noskaidrotu atšķirīgus viedokļus, uzklausītas atkārtoti.

Komisija griezusies ar rakstiskiem pieprasījumiem Ministru kabinetā, Tieslietu ministrijā, lai atrisinātu jautājumus par kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām, noguldījumu apdrošināšanu, kontroli pār likvidatoru darbu u.c.

Komisija izskatīja 72 iesniegumus un sūdzības no “Bankas Baltija” noguldītājiem, bankas bijušajiem darbiniekiem, kā arī sniedza mutiskus paskaidrojumus un konsultācijas.

Komisija izanalizēja lielu skaitu dokumentu: a/s “Banka Baltija” auditoru slēdzienus, bankas administratora atskaites un izziņas, līgumus, darījumu dokumentus, tiesu spriedumus, sniedza informāciju par komisijas darbu presei, televīzijai un radio.

1996. gada 9. jūlijā komisija Saeimas sēdē sniedza starpziņojumu. Tās darbība tika atzīta par pareizu, izdarītie secinājumi pieņemti zināšanai. Saeima uzlika par pienākumu komisijai turpināt darbu un iesniegt gala ziņojumu līdz 1996. gada 1. novembrim.

2. Ziņas par a/s “Banka Baltija” darbības pārtraukšanu

Saskaņā ar Latvijas Bankas prezidenta 1995. gada 22. maija rīkojumu Nr. 08–012/4 tika apturēta a/s “Banka Baltija” visu ar Latvijas Bankas 1994. gada 18. maija licenci Nr. 16 atļauto bankas operāciju veikšana, izņemot izsniegto līdzekļu atgūšanu.

1995. gada 16. maijā a/s “Banka Baltija”, tās akcionāri, Latvijas Banka un Finansu ministrija noslēdza savstarpēju līgumu par bankas turpmāko darbību un pārvaldīšanu.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, Latvijas Banka 1995. gada 25. maijā izdeva rīkojumu Nr. 08–012/5, ar kuru a/s “Banka Baltija” uzraudzības un direktoru padome tika atstādinātas un par a/s “Banka Baltija” prezidentu iecelts Uldis Klauss.

1995. gada 20. jūnijā Latvijas Banka iesniedza Latvijas Saimnieciskajā tiesā pieteikumu par a/s “Banka Baltija” atzīšanu par maksātnespējīgu, norādot, ka banka nespēj pildīt savas saistības pret naudas noguldītājiem.

Ar 1995. gada 27. jūnija spriedumu Saimnieciskā tiesa atzina a/s “Banka Baltija” par maksātnespējīgu un par tās administratoru iecēla auditoru firmas “Arthur Andersen Ltd.” direktori Valdu Eversoni un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Modri Supi.

Ar 1995. gada 3. jūlija Latvijas Saimnieciskās tiesas lēmumu tika apturēts 1995. gada 27. jūnija spriedums daļā par administratoru iecelšanu.

1995. gada 10. jūlijā Latvijas Saimnieciskā tiesa grozīja 1995. gada 27. jūnija spriedumu daļā par administratora iecelšanu un par to iecēla zvērinātu advokātu Uģi Grūbi.

1995. gada 24. oktobrī Saimnieciskā tiesa ar savu lēmumu pagarināja uz vienu mēnesi bankas maksātnespējas periodu un noteica, ka ieceltajam administratoram attiecībā uz izmaksu secību turpmāk jāvadās pēc Kredītiestāžu likuma.

Latvijas Banka 1995. gada 23. novembrī iesniedza Saimnieciskajā tiesā pieteikumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu par a/s “Banka Baltija” atzīšanu par bankrotējušu.

Latvijas Saimnieciskā tiesa ar 1995. gada 11. decembra spriedumu atzina a/s “Banka Baltija” par bankrotējušu.

Sakarā ar Saimnieciskās tiesas likvidāciju lietu apelācijas kārtībā izskatīja Rīgas apgabaltiesa 1995. gada 9. februārī un atcēla Saimnieciskās tiesas 1995. gada 11. decembra spriedumu, ar kuru banka tika atzīta par bankrotējušu, un pieņēma lietu izskatīšanā kā pirmās instances tiesā.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 1996. gada 3. aprīļa spriedumu atzina a/s “Banka Baltija” par bankrotējušu un par tās likvidatoriem iecēla starptautiskās auditoru firmas “Deloitte & Touche” darbiniekus Entoniju Reimondu Hogtanu un Deividu Beriju.

Apelācijas sūdzība izskatīta 1996. gada 17. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, un tās spriedums negroza apgabaltiesas spriedumu. 1996. gada 18. septembrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atstāja spriedumu negrozītu un kasācijas sūdzību noraidīja.

1996. gada 19. jūnijā auditoru firmas “Deloitte & Touche” darbinieki uzsāka a/s “Banka Baltija” likvidāciju.

3. A/s “Banka Baltija” krīzes cēloņi, bankrota pamatotība un sanācijas iespēja

A/s “Banka Baltija” sabrukums 1995. gada maijā, kā arī vairāku citu komercbanku maksātnespēja un bankrots izraisīja smagu situāciju Latvijas Republikas komercbanku sistēmā. Vienlaicīgi atklājās, ka nav sakārtota komercbanku darbības likumdošana, ir pieļauti būtiski trūkumi uzraudzībā, nav radīti labvēlīgi saimnieciskie un politiskie priekšnoteikumi. Kopš komercbanku krīzes sākuma pagājis periods vairāk nekā gada garumā, tomēr runāt par banku darbības stabilizāciju ir pāragri. Sabiedrībā pastāv atšķirīgi viedokļi par šīs krīzes cēloņiem, it īpaši tas attiecas uz a/s “Banka Baltija”.

Komisija, iepazinusies un izanalizējusi krīzes norises procesus a/s “Banka Baltija”, nepiekrīt vienkāršotajam viedoklim, ka finansu krīzi komercbankās 1995. gadā izraisīja visnotaļ objektīvi apstākļi — kā krasās pārmaiņas Latvijas un kaimiņvalstu tautsaimniecībā (1991.—1994. gads), likumdošanas neatbilstība tirgus ekonomikas prasībām, strukturālo pārkārtojumu lēnā virzība, vāja kontroles un uzraudzības institūciju darbība —, kā tas bija konstatēts vēl 5. Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti.

Atzīstot šo apstākļu zināmu ietekmi, komisija nonākusi pie slēdziena, ka a/s “Banka Baltija” sabrukumā minētajiem faktoriem ir pakārtota nozīme. Tiešais cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju ilgstoša un sistemātiska pretlikumīga rīcība, kā arī neprofesionāla bankas lietu izlemšana.

Šajā gadījumā pilnīgi nav ievērots Rietumvalstīs dominējošais princips, ka akcionāri un bankas vadība ir godīgi, uzticami, kompetenti darbinieki, kas darbojas bankas un tās noguldītāju interesēs.

Fakti liecina, ka a/s “Banka Baltija” dibinātāji un akcionāri nepavisam nav bijuši godīgi, uzticami un kompetenti un savu darbību veikuši bankas un tās noguldītāju interesēs.

Komercbanku dibināšanas procesa sākumā (1991.—1992. g.) likumdošana bija liberāla un nepilnīga. Netika prasīts, kā radušies līdzekļi, veidojot dibināšanas kapitālu. A/s “Banka Baltija” dibinātāju skaitā ar 60% kapitāla iesaistījās “grupējums” “Pārdaugava” (V. Ļeskovs, B. Raigorodskis u.c.). Nav noliedzama arī citu kriminālo struktūru darbība šīs bankas dibināšanā un tās turpmākajā darbībā.

Tikai pamatojoties uz auditoru firmas “Ernst & Joung” analīzes datiem, A. Laventam (bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājam), viņa radiniekiem un ar viņu saistītām firmām pieder vairāk nekā 56% (pat līdz 63%) akciju. Auditori uzrāda, ka A. Laventam un viņam tēvam E. Laventam pieder “off–shore” firma “Finhold Limited” ar 31,65% bankas akciju 7 913 000 latu vērtībā. Pārdomas izraisa bijušā bankas prezidenta T. Freimaņa apgalvojums komisijai, ka, strādājot piecus gadus bankā, viņš nav varējis uzzināt, kas ir faktiskais “Finhold” īpašnieks.

Pārējiem bankas akcionāriem pieder nelielas kapitāla daļas, tāpēc secinājums ir viennozīmīgs: faktiskais a/s “Banka Baltija” “saimnieks” bija A. Lavents, ar visiem labi zināmu kriminālu pagātni.

Brīvi un neierobežoti “saimniekojot”, banka A. Laventam kļuva faktiski par viņa personīgo darījumu finansēšanas instrumentu peļņas gūšanai un nevis neatkarīgs peļņas gūšanas centrs, kā to noteica bankas statūti.

Likumā par akciju sabiedrībām ir noteikts, ka uzraudzības padome nav tiesīga izlemt jautājumus, kas ietilpst sabiedrības valdes kompetencē. Arī a/s “Banka Baltija” statūtos ir noteikts, ka bankas izpildu un rīcības institūcijas ir bankas valde un tās prezidents.

Pretēji šīm prasībām praktiski visus galvenos jautājumus izlēma uzraudzības padomes priekšsēdētājs A. Lavents vienpersonīgi. Bankas prezidents T. Freimanis faktiski bija A. Laventa ne vienmēr likumīgo rīkojumu izpildītājs.

T. Freimanis komisijai paskaidroja, ka viņš pret savu gribu ir “iesaistīts spēlē” ar augstajiem depozītu procentiem un nerentablo uzņēmumu kreditēšanu.

Un tomēr šāda “spēle” nebūtu bijusi iespējama bez attiecīgo valsts kontroles un uzraudzības institūciju apzinātas vai neapzinātas iecietības pret ne vienmēr tīros finansu darījumos iesaistītām personām.

Sekas tam acīmredzot ir stipri novēlotā A. Laventa un T. Freimaņa saukšana pie kriminālatbildības par nopietniem ekonomiskiem noziegumiem, taču — vai tikai viņi vien ir vainojami a/s “Banka Baltija” sabrukumā?

Viens no bankas darbības pamatvirzieniem ir depozītnoguldījumu piesaiste, to izmantošana, pelnot procentus.

A/s “Banka Baltija” šajā jomā valdīja “piramīdas” princips. Ar neattaisnoti augstām procentu likmēm arvien vairāk tika piesaistīti jauni noguldītāji, lai varētu norēķināties ar iepriekšējiem. Tā kā likumdošana neierobežoja kredītprocentu likmes, nekas nekavēja bankai ar “plašu vērienu” darboties šajā virzienā. Var secināt, ka bankas darbība balstījās uz kļūdainu pieņēmumu, ka jānotiek lata devalvācijai. Rezultāts vairāk kā bēdīgs. Uz 1995. gada 23. maiju a/s “Banka Baltija” bija 121 463 noguldītāji, kuriem banka ir palikusi parādā 102,4 milj. latu (ar kursa svārstībām uz 1996. gada 1. jūniju — 112,82 milj. latu).

Viens no a/s “Banka Baltija” sabrukuma cēloņiem ir arī tās apšaubāmie aktīvi, galvenokārt kredīti. Pēc grāmatvedības datiem bankas aktīvi uz 1995. gada 23. maiju bija 216,6 milj. latu, tomēr auditoru firmas “Coopers & Lybrand” aprēķini rāda, ka tie ir četras reizes mazāki.

Kredītos ir izsniegti 143 milj. latu, un no tiem kredītportfelis 84 milj. latu vērtībā ir nodots Maskavas InterTEK bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka nav saņēmusi. Bankas administrators U. Grūbe nav varējis tiesas ceļā atgūt šo kredītportfeli. Pēc auditoru vērtējuma šie kredīti izmantoti bankas akcionāriem, finansējot savus privātos darījumus ārpus bankas. Pēc minētās auditoru firmas slēdziena no Latvijā palikušā kredītportfeļa 60 milj. latu apmērā no tiem labākajā gadījumā atgūstami 22 milj. latu. Turklāt viss bankas kredītportfelis ir vai nu ieķīlāts vai nodots cesijā. 9,5 milj. latu ir G–24 aizdevumi, kuri būs jāatgriež valstij. Daudzi kredīti izsniegti valsts uzņēmumiem, kuri sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ tos nespēj atdot. Auditori konstatējuši, ka 8–10 milj. latu zaudēti neizdevīgos darījumos ar privatizācijas sertifikātiem. Auditori arī konstatējuši nepilnīgu informāciju grāmatvedībā, kas liek domāt, ka patiesais bankas stāvoklis ir vēl sliktāks. Daudzos gadījumos lietās nav visu nepieciešamo dokumentu, kas ļauj domāt, ka kredīta saņēmējs nebija tiesīgs aizņemties naudu no bankas vai ieķīlāt aktīvus kā kredīta nodrošinājumu.

A/s “Banka Baltija” savu darbību realizēja, balstoties uz noteiktā kārtībā izsniegto licenci, un tas nozīmē, ka valsts zināmā mērā garantēja bankas likumīgu darbību.

Diemžēl a/s “Banka Baltija” sabrukums pierādīja, ka šādas garantijas izrādījās formālas, iluzoras. Efektīva valsts uzraudzība faktiski nepastāvēja.

Komisijas sēdē bijušais Ministru prezidents Māris Gailis paskaidroja, ka valdībai ir bijusi politiskā atbildība, bet par komercbanku darbību esot atbildīgs Latvijas Bankas prezidents E. Repše un viņš esot greizsirdīgi uzņēmis ikvienu valdības iejaukšanās mēģinājumu banku lietās.

Valdības politisko atbildību komisija saprot kā nekavējošu iejaukšanos, ja tiek radīti reāli draudi valsts finansu sistēmai, vai demisiju, ja nevar novērst notiekošo. Nav speciāli jāpierāda, ka a/s “Banka Baltija” gadījums radīja gan ilgstošas ekonomiskas, gan negatīvas politiskas sekas Latvijas tālākā ekonomiskā attīstībā, pat neuzsverot paralēli notikušos gadījumus — noguldītāju masveidīgu apkrāpšanu noguldījumu firmās, 400 milj. latu vekseļu afēru, G–24 kredītu piesavināšanos u.c. No amata atkāpās tikai finansu ministrs A. Piebalgs, kaut gan M. Gailis viņu centās no šāda soļa atrunāt.

Noraidot apgalvojumu, ka Latvijas Banka un personīgi tās prezidents ir tieši vainojami a/s “Banka Baltija” bankrotā, komisija uzskata, ka A. Laventam un T. Freimanim noziedzīgās darbības atviegloja realizēt Latvijas Bankas formāla, virspusēja un mazefektīva uzraudzība.

To pierāda vairāki komisijas konstatēti fakti:

Likums “Par Latvijas Banku” uzliek par pienākumu Latvijas Bankai izdarīt komercbankās revīzijas (viena no uzraudzības formām). Tās izdara bankas revīzijas dienests vai speciāli pilnvarots auditoru dienests.

A/s “Banka Baltija” tās tika veiktas neregulāri un ar novēlošanos. Tā auditoru firma “Coopers & Lybrand” pārbaudi par bankas 1993. gada darbību veica tikai 1994. gada augustā. Auditori tika kavēti iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, bet Latvijas Bankas reakcija uz to bija neadekvāta, atstājot šo faktu bez ievērības. Līgums par 1994. gada rezultātu pārbaudi a/s “Banka Baltija” ar auditoru firmu netika noslēgts, banka pārskatu par 1994. gada darbu vispār neiesniedza. 1995. gada janvārī–martā auditoru firma ar lielām grūtībām uzsāka revīziju bankā un konstatēja, ka stāvoklis bankā ir “smags”. Aprīlī revīziju pārtrauca, jo auditori tika maldināti ar sagrozītiem bankas grāmatvedības datiem, kas liedza noteikt patieso a/s “Banka Baltija” finansiālo stāvokli.

Latvijas Bankas darbinieki, izdarot pārbaudi (gan stipri novēlotu), konstatēja “slikti” noformētus kredītus.

1994. gada novembrī tika sagatavots Latvijas Bankas vēstules projekts par pasākumiem pret a/s “Banka Baltija”. Tomēr vēstule netika parakstīta, bet notika Latvijas Bankas un a/s “Banka Baltija” vadības tikšanās, pēc kuras viss palika pa vecam.

Jau 1995. gada sākumā auditoru firma “Coopers & Lybrand” informēja Latvijas Bankas vadību par 50 milj. latu lieliem zaudējumiem a/s “Banka Baltija”.

Patiesais stāvoklis a/s “Banka Baltija” noskaidrojās pēc tās darbības apturēšanas. Tad Latvijas Bankas prezidents E. Repše atzina, ka “mūsu baņķieri ir gudrāki krāpnieki un dokumentu viltotāji, nekā mēs domājām”.

Likums paredz, ka valsts neatbild par komercbanku saistībām. A/s “Banka Baltija” vadītāji vienlaicīgi paļāvās uz pieņēmumu, ka, izmantojot savu ietekmi uz valdības vadītājiem un to lomu Latvijas finansu sistēmā, valsts nepieļaus bankas bankrotu un segs visus zaudējumus.

1995. gada maija sākumā a/s “Banka Baltija” praktiski vairs nespēja izdarīt visus tekošos maksājumus (neapmaksātie maksāšanas uzdevumi no 12. maija līdz 23. maijam sastādīja jau 3 774 030 latu).

Šajā kritiskajā situācijā A. Lavents sāka prasīt Latvijas Bankai naudu, aizbildinoties ar īslaicīgām likviditātes problēmām. 1995. gada 16. maija Ministru kabineta sēdē nolēma palīdzēt a/s “Banka Baltija” izkļūt no finansiālām grūtībām, nosakot, ka valsts pārņem 50% bankas akciju.

Nākamajā dienā (17. maijā) tika parakstīts kopīgs paziņojums (E. Repše, A. Piebalgs, A. Lavents) par sadarbību ar mērķi nekavējoši novērst a/s “Banka Baltija” likviditātes problēmas. Vienlaicīgi masu informācijas līdzekļos tika paziņots, ka finansiālās problēmas a/s “Banka Baltija” ir baumas.

Neskatoties uz vēl nenoslēgto līgumu starp Latvijas Banku un a/s “Banka Baltija”, 19. maijā Saeimas ārkārtas plenārsēdē Ministru prezidents M. Gailis paziņoja, ka Latvijas Banka ir pārņēmusi visas akcijas un stingri kontrolē tās darbību.

A/s “Banka Baltija” tika norīkots darbā Latvijas Bankas padomnieks U. Klauss. Vienlaicīgi Latvijas Banka pārskaitīja palīdzības sniegšanai 2,7 milj. latu.

20. maijā A. Lavents vēlreiz lūdza palīdzību 6,5 milj. latu apmērā bankas darba turpināšanai, neziņojot par bankas finansiālo stāvokli. Pēc auditoru slēdziena a/s “Banka Baltija” saistības šajā brīdī pārsniedza tās aktīvus par 192 milj. latu.

Tā kā pieprasītā summa netika saņemta, 22. maijā pulksten 14 a/s “Banka Baltija” tika apturētas visas bankas operācijas.

Šajā pašā dienā pulksten 19 Latvijas Bankas prezidents E. Repše vienpersonīgi pieņēma lēmumu apturēt a/s “Banka Baltija” darbību.

1995. gada 25. maijā starp Latvijas Banku, Finansu ministriju un a/s “Banka Baltija” tika parakstīts līgums, kas paredzēja visu a/s “Banka Baltija” akciju pārņemšanu Latvijas Bankas valdījumā. Šis līgums tika noslēgts, neņemot vērā, ka bija jau kļuvis zināms fakts par a/s “Banka Baltija” kredītportfeļa 80 milj. latu apmērā ieķīlāšanu kādā Maskavas bankā, pretī saņemot solījumus, ka apmaksa tiks veikta ar ilgtermiņa valsts obligācijām, neņemot vērā Latvijas Bankas aizliegumu to darīt.

Bijušais finansu ministrs A. Piebalgs komisijai paskaidroja, ka viņš neko nav zinājis par situāciju a/s “Banka Baltija” un pilnībā paļāvies uz Latvijas Bankas informāciju.

Un tikai U. Klausam, veicot administrēšanu a/s “Banka Baltija”, izdevās noskaidrot, ka tā ir “tukša”.

Acīmredzot — secinājums viennozīmīgs. Latvijas Bankas un Finansu ministrijas vadība šajā situācijā tika pārsteigtas pilnīgi nesagatavotas, kas neliecina par augstu profesionalitāti, bet gan robežojas ar nopietnu pienākumu nepildīšanu.

A. Piebalgs paziņoja televīzijā, ka valdība nodrošinās katram noguldītājam 1000 latu izmaksu. Bijušais Ministru prezidents M. Gailis gan apgalvoja, ka A. Piebalgs esot pārteicies, ka valdībā esot nolemts kompensēt noguldījumus līdz 500 latiem, izmaksājot uzreiz 200 latus, bet pārējos — triju gadu laikā.

Kompensāciju izmaksa tika iesākta, izmaksājot no valsts kases 1,2 milj. latu, kuri vēlāk tika atgriezti no atgūtajiem bankas līdzekļiem.

Sākot ar 1996. gada februāri, a/s “Banka Baltija” pēc tās administratora U. Grūbes iniciatīvas turpināja kompensāciju izmaksas no bankas līdzekļiem līdz 100 latiem personām, kas sasniegušas 70 gadu vecumu. Ar šī gada 10. jūniju izmaksas tika uzsāktas personām, kas sasniegušas 60 gadu vecumu.

Izmaksas tika pilnīgi pārtrauktas 19. jūnijā pēc bankas likvidatoru auditoru firmas “Deloitte & Touche” rīkojuma, jo šādas izmaksas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumu.

Ir uzsākts ilgstošs bankas likvidācijas darbs, kas varētu ilgt vairākus gadus.

Komisija uzklausīja E. R. Hogtona un D. Berija kungu ziņojumus par uzsākto bankas likvidācijas darbu. Likvidatori uzsvēra, ka šāds liela apmēra un sarežģīts maksātnespējas gadījums prasa aktīvu un objektīvu kontroli, ko vislabāk spētu veikt labi informēta tiesa. Diemžēl komisija bija spiesta griezties 1996. gada 7. oktobrī ar vēstuli Nr. 9/17–77 pie Latvijas Republikas tieslietu ministra Dz. Rasnača kunga ar lūgumu nodrošināt šādu kontroli un uzraudzību pār likvidatoru darbu, jo tiesa aizbildinās ar speciālistu un līdzekļu trūkumu. Līdz ar to Kredītiestāžu likuma izpilde kļūst formāla.

Komisija uzskata, ka tiesas kontrole pār likvidatoru darbu ir absolūti nepieciešama, jo praktiski nepastāv kreditoru uzraudzība pār likvidatoru darbību — to neparedz likums.

Pašreiz izveidotā sabiedriskā organizācija “Bankas Baltija kreditoru apvienība” nav uzskatāma par tādu organizāciju, kas varētu aktīvi stimulēt bankas likvidatoru darbu un to uzraudzīt.

Šīs organizācijas darbības mērķis ir atsevišķu kreditoru personīgo noguldījumu atgūšanas iespējas, kas ir pretrunā ar bankas likvidatoru darbības pamatprincipiem.

Jautājums par a/s “Banka Baltija” sanāciju vairs nav aktuāls, jo banka ar tiesas spriedumu ir atzīta par bankrotējušu un savu darbību jau trīs mēnešus veic likvidatori.

Savā 1996. gada 9. jūlija ziņojumā komisija izvirzīja konkrētus priekšlikumus, kuri saskaņā ar Saeimas 9. jūlija lēmumiem līdz š. g. 1. augustam bija jāizskata Ministru kabinetam un Latvijas Bankai un jāiesniedz savi atzinumi.

Diemžēl Ministru kabinets nav ievērojis minēto termiņu, un komisija bija spiesta š. g. 23. septembrī nosūtīt atgādinājuma vēstuli Nr. 9/17–68.

Ar gandarījumu var atzīmēt, ka Latvijas Banka ir beigusi darbu pie likumprojekta par fizisko personu noguldījumu obligāto apdrošināšanu un turpina darbu pie apdrošināšanas sistēmas izveidošanas un tās finansējuma nodrošināšanas. Tas bija viens no komisijas priekšlikumiem 1996. gada 9. jūlija ziņojumā.

Tomēr jākonstatē, ka vairāki komisijas priekšlikumi joprojām nav izskatīti, faktiski ignorējot Saeimas 9. jūlija lēmumu.

Tā Ministru kabinets nav izskatījis 500 latu kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām un to apmaksas kārtību, nav atrisināts jautājums par komercbanku uzraudzības aģentūras izveidošanu, Finansu ministrijā nav izskatīts jautājums par prokuratūras un policijas izmeklēšanas grupu banku lietās papildu finansēšanu.

Latvijas Republikas Ministru kabinets š. g. 8. oktobra sēdē ir izskatījis (ar novēlošanos) Finansu ministrijas un Latvijas Bankas vēstules (30.07.1996. Nr. 04-03/620 un Nr. 04-03/614) sakarā ar Saeimas 1996. gada 9. jūlija lēmumiem un sniedzis atbildi, ka atbalsta tajās izteiktos slēdzienus un priekšlikumus.

Minētās vēstules paredz, ka a/s “Banka Baltija” likvidācija likumā noteiktajā kārtībā ir vienīgā iespēja, kā risināt jautājumu par kreditoru prasību apmierināšanu, jo Kredītiestāžu likums neparedz papildu līdzekļu avotus neapmierināto kreditoru prasību segšanai.

Kreditoru prasību aizvietošana ar valsts obligācijām būtu saistības, kas jāsedz no nākamo gadu budžeta.

4. A/s “Banka Baltija” likvidācijas procesa nodrošināšana

Saskaņā ar Saeimas 1996. gada 9. jūlija lēmumu Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un a/s “Banka Baltija” likvidatoriem kopīgi ar Parlamentāro izmeklēšanas komisiju līdz 1996. gada 15. augustam bija Saeimā jāiesniedz priekšlikumi bankrotējušās bankas kreditoru prasību apmierināšanai.

Latvijas Banka un Ministru kabinets nav pievērsuši šim jautājumam vajadzīgo vērību, un priekšlikumi Saeimā paredzētajā laikā netika iesniegti.

Pašreiz kreditoru prasību apmierināšana vismaz daļēji varētu notikt, ja likvidatoriem tiesas ceļā izdotos atgūt attiecīgos līdzekļus.

Zināmas pozitīvas ievirzes šajā jautājumā ir notikušas. Likvidatori ir uzsākuši tiesas procesu, kas notiks Ņujorkā par 800 000 USD atgūšanu, Rīgas apgabaltiesa ir apmierinājusi prasību 10 milj. latu apmērā pret “Latvenergo”. Turpinās tiesas process ar “Latvijas kuģniecību”, kas pieprasa tiesības uz bankrotējušās bankas aktīviem sakarā ar noslēgto nogaidīšanas līgumu. Šo procesu ierosināja Latvijas Ģenerālprokuratūra.

Tomēr pašreizējā situācijā bankas rīcībā ir 2 milj. latu, kas, sadalīti starp 130 000 individuālo noguldītāju, sastāda katrai personai 15 latus. Nav lietderīgi veikt šādas izmaksas.

Likvidatori uzskata, ka iepriekš izdarītās kompensāciju izmaksas bija samazinājušas pārējo kreditoru pretenziju daļu, kam būtu bijusi lielāka prioritāte saskaņā ar Kredītiestāžu likumu. Tāpēc būtu nepieciešama valdības konkrēta nostāja šajā jautājumā attiecībā uz zināmas naudas summas garantēšanu ar valsts obligāciju starpniecību.

Acīmredzot attiecīgo valsts institūciju pārraudzība ir nepieciešama, organizējot pārējo bankas aktīvu izpārdošanas programmu (izsoles, vairāksolīšana, kā arī materiālo vērtību saglabāšana u.c.). Bankas darbinieku skaits pašreiz ir tikai 61 (ieskaitot apsardzi).

Ļoti svarīga ir tiesas iesaistīšanās visos bankas likvidācijas procesos, sevišķi jautājumos par likvidācijas izdevumiem. Tiesai vajadzētu apstiprināt šos izdevumus, izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Sevišķi, lai atgūtu līdzekļus no “off–shore” zonām. Šāda sadarbība novērstu visas aizdomas par attiecīgo summu izlietošanu un neradītu lieku spriedzi noguldītājos.

5. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi un priekšlikumi

Secinājumi:

1. A/s “Banka Baltija” sabrukumā tiešā vaina gulstas uz bankas akcionāriem un vadītājiem, kuri noteica nepareizu bankas depozītu politiku, orientētu uz lata devalvāciju, izsniedza kredītus bez pietiekama ekonomiska pamatojuma un nodrošinājuma, akcionāriem kredīti tika izsniegti, neievērojot normatīvus un necenšoties panākt to atmaksāšanu.

2. Latvijas valdība nenodrošināja normālai komercbanku funkcionēšanai nepieciešamos tiesiskos, ekonomiskos un politiskos apstākļus, savukārt Latvijas Banka pilnā apjomā neveica likumā noteikto uzraudzību pār a/s “Banka Baltija” un citām komercbankām.

3. Sakarā ar a/s “Banka Baltija” bankrotu nav iegūti pierādījumi par tās sanācijas iespējām, tāpēc a/s “Banka Baltija” likvidācija likumā noteiktā kārtībā bija vienīgā iespēja, nepieļaujot tālākus materiālos un morālos zaudējumus.

4. Kā pozitīvu tendenci komercbanku darbības uzraudzības nodrošināšanas attīstībā atzīmēt Latvijas Bankas darba grupas izstrādāto likumprojektu par fizisko personu noguldījumu obligāto apdrošināšanu.

Priekšlikumi:

1. Nolūkā pastiprināt un nodrošināt uzraudzību pār komercbankām Saeimai ierosināt izveidot komercbanku uzraudzības aģentūru kā no Latvijas Bankas neatkarīgu institūciju.

2. Atkārtoti ierosināt Ministru kabinetam izskatīt jautājumu par 500 latu kompensācijas izmaksāšanu ar speciālām parādzīmēm, kuru segums būtu bankas likvidācijas procesā atgūtie līdzekļi.

3. Atkārtoti ierosināt Finansu ministrijai piešķirt līdzekļus prokuratūras un policijas izmeklēšanas grupu banku lietās papildu finansēšanai.

1996. gada 31. oktobrī (12. novembrī) Komisijas priekšsēdētājs E. Zelgalvis

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.1733; 534. likumprojekts

Par grozījumiem likumā

“Par Aizsardzības spēkiem”

Saeimas Prezidijam

Iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (Latvijas Vēstnesis, 1994., nr.73, Latvijas Vēstnesis, 1994, nr.131., Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, nr. 2, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, nr.14).

Lūdzam iekļaut Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. panta 1. daļu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs,

1996. gada 7. novembrī I.Liepa, E.Zelgalvis

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”

Izdarīt likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (Latvijas Vēstnesis, 1994, nr. 73, Latvijas Vēstnesis, 1994, nr.131, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, nr.2, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, nr.14) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Likums “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem””.

2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Aizsardzības spēki” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Nacionālie bruņotie spēki” (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

“1. pants. Nacionālie bruņotie spēki un to vieta valsts drošības sistēmā.

Nacionālie bruņotie spēki sastāv no:

* Sauszemes karaspēka;

* Jūras spēkiem;

* Gaisa spēkiem;

* Zemessardzes;

* Robežapsardzības spēkiem un atsevišķiem Iekšlietu ministrijas militārajiem formējumiem;

* Speciālo uzdevumu vienībām;

* Atsevišķām karaspēka daļām.

Robežapsardzības spēki un atsevišķi Iekšlietu ministrijas bruņotie formējumi tiek iekļauti Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kara laikā vai krīzes situācijā.

Nacionālie bruņotie spēki ir valsts drošības sistēmas militārā sastāvdaļa.”

4. Izteikt 2. panta tekstu šādā redakcijā:

“Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus:

* sargā un aizstāv valsts robežu, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts robežai (kontrabandu), nodrošina pierobežas tiesiskā režīma ievērošanu;

* pilda valsts aizsardzības uzdevumus krīzes situācijās un kara gadījumā, sagatavo un uztur gatavībā mobilizācijas rezerves, piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;

* kontrolē un sargā valsts gaisa telpu, aizsargā valsts svarīgus objektus, pilda neatliekamas transporta un sanitārās aviācijas funkcijas, piedalās glābšanas operācijās;

* kontrolē un sargā valsts teritoriālos ūdeņus, kontrolē valsts ekonomisko zonu, piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, veic ekoloģisko uzraudzību uz jūras;

* nodrošina savas struktūrvienības ar nepieciešamo militāro informāciju par eventuālo pretinieku, veic pretizlūkošanas funkcijas savas struktūras ietvaros;

* iesaista Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

* piedalās miera uzturēšanas operācijās saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.”

5. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un politiskajām partijām.

(1) Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas sniedz palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem to uzdevumu izpildē.

(2) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar Iekšlietu ministrijas struktūrām un citām valsts institūcijām, iestādēm, organizācijām un dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē un krīzes situāciju seku likvidēšanā.

(3) Nacionālo bruņoto spēku struktūrās aizliegta politisko partiju (kustību) darbība.

Nacionālie bruņotie spēki nesadarbojas ar politiskajām partijām (kustībām) un nesaņem palīdzību no tām.”

6. Izslēgt 4., 5., 6. pantu.

7. 7. pantā:

— aizstāt pirmajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas (Aizsardzības spēku un valsts dienesta pārvalžu)” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku”;

— aizstāt otrajā daļā vārdus “tās struktūrvienībām (Aizsardzības spēkiem un valsts dienesta pārvaldēm)” ar vārdiem “tās Nacionālo bruņoto spēku struktūrām”;

— papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālo bruņoto spēku struktūras ir tiesīgas iznomāt dienesta ēkas, telpas un zemi komerciālajām vai privātajām struktūrām gadījumos kad:

* šo ēku, telpu vai zemes apsaimniekošana ar pašu spēku un līdzekļiem nav iespējama vai saistīta ar lieliem materiālo vērtību un finansu līdzekļu zaudējumiem;

* šo objektu iznomāšana nekaitē valsts drošības interesēm. Iznomāšana notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un nav pieļaujama, ja tā nes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem zaudējumus vai rada iespējas komerciālajām vai privātajām struktūrām ar laiku piesavināties iznomātos objektus.”

8. Aizstāt 8. pantā vārdus “Aizsardzības ministrijas normatīvie akti” ar vārdu “nolikumi” un izteikt secībā pēc 11. panta.

9. 9. pantā:

— papildināt pirmo daļu ar teikumu: “Zemessardzes ierindas dienestā uzņemtās personas arī atrodas aktīvajā militārajā dienestā”;

— aizstāt ceturtajā daļā vārdus “ģenerālis” ar vārdiem “brigādes ģenerālis, ģenerālis”;

— papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemessardzē uzņemtās personas, kas pilda dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, sauc par ārrindas karavīriem”; uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

10. 11. pantā:

— aizstāt pirmajā daļā vārdu “noteikumiem” ar vārdu “nolikumiem”;

— izslēgt otro, trešo un piekto daļu.

11. Izteikt 2. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Nacionālo bruņoto spēku organizatoriskā uzbūve un vadības principi”.

12. Papildināt 2. nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Nacionālo bruņoto spēku struktūra.

Nacionālie bruņotie spēki sastāv no: Sauszemes karaspēka, Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem, Zemessardzes, speciālo uzdevumu vienībām, atsevišķām karaspēka daļām, kuras nav iekļautas bruņoto spēku veidos, Robežapsardzības spēkiem un atsevišķiem Iekšlietu ministrijas bruņotajiem formējumiem (krīzes situācijā un kara laikā), Nacionālās aizsardzības akadēmijas.

Nacionālo bruņoto spēku veidu struktūra tiek atspoguļota attiecīgajos nolikumos un citos normatīvajos dokumentos.”

13. Papildināt 2. nodaļu ar diviem jauniem pantiem secībā aiz 13. panta šādā redakcijā:

“Nacionālo bruņoto spēku štābs.

(1) Nacionālo bruņoto spēku štābs atbild par patstāvīgas vadības uzturēšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim pakļautās struktūrvienībās, par Nacionālo bruņoto spēku komandierim lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas un materiālu sagatavošanu, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli un struktūrvienību sadarbības organizēšanu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku štābu vada priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks ir tiesīgs dot rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku komandiera vārdā.

(3) Nacionālo bruņoto spēku štābs darbojas saskaņā ar attiecīgajiem reglamentiem un štāba nolikumu.

Nacionālo bruņoto spēku veidu štābi.

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidos: Sauszemes karaspēkā, Jūras spēkos, Gaisa spēkos, Zemessardzē — tiek izveidoti bruņoto spēku veidu štābi.

(2) Bruņoto spēku veidu štābi ir pakļauti bruņoto spēku veidu komandierim un atbild par patstāvīgas vadības uzturēšanu tiem pakļautajās struktūrvienībās. Bruņoto spēku veidu štābi gatavo saviem komandieriem nepieciešamo informāciju un materiālus pavēļu un rīkojumu izdošanai, kā arī to izpildes kontrolei.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu štābu vada priekšnieks, kurš ir tiesīgs dot rīkojumus sava komandiera vārdā.

(4) Nacionālo bruņoto spēku veidu štābi darbojas saskaņā ar attiecīgajiem reglamentiem un štābu nolikumiem.”

14. 16. pantā:

— papildināt tabulā pēc vārda “Rezervē” ar vārdiem “(Zemessardzes ārrindas dienestā)”;

— aizstāt vārdus “Ģenerālis (flotē — admirālis)” ar vārdiem “Brigādes ģenerālis, ģenerālis (flotē — admirālis)”.

15. Papildināt 17. pantu otrajā daļā aiz vārda “rezervē” ar vārdiem “(Zemessardzes ārrindas dienestā)”.

16. Aizstāt 18.pantā vārdus “likumu “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”” ar vārdiem “Obligātā militārā dienesta likumu”.

17. 19.pantā:

— papildināt pirmo daļu pirmā teikuma beigās pēc vārda “gadu” ar vārdiem “(Zemessardzes ārrindas dienestā — divus gadus)” un otrā teikuma beigās ar vārdiem “(Zemessardzē — 30 gadi)”;

— papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Zemessardzes instruktoru skola sagatavo ārrindas dienesta zemessargus visās Zemessardzes instruktoru pakāpēs. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.

(6) Zemessardzes kareivju un dižkareivju apmācība tiek organizēta Zemessardzes vienībās no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba uz laiku līdz desmit dienām gadā.”

18. Papildināt 20.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karavīri, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.”

19. 21.pantā:

— papildināt otro daļu pēc vārdiem “par kaujas nopelniem” ar vārdiem “Latvijas Republikas un Nacionālo bruņoto spēku labā”;

— papildināt trešo daļu pēc vārdiem “no jebkuras” ar vārdiem “kareivju un”;

— aizstāt piektajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku komandieris” ar vārdiem “veidu komandieris, bet ja karaspēka daļa (struktūrvienība) neietilpst Nacionālo bruņoto spēku veidos — Nacionālo bruņoto spēku komandieris”;

— izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Valsts prezidents kārtībā, kāda noteikta “Nolikumā par dienestu gaitu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

20. Aizstāt 22.panta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku disciplinārajiem reglamentiem.”

21. Papildināt 4.nodaļu ar jaunu pantu, secībā pēc 22.panta, šādā redakcijā:

“Dienesta pakāpju piešķiršana ārvalstu armijās dienējušiem Latvijas Republikas pilsoņiem pēc to iesaukšanas Nacionālo bruņoto spēku dienestā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija apstiprinātajiem noteikumiem un šā likuma 19.pantu.”

22. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “paredzētos neaizņemtos amatus” ar vārdiem “paredzētajos brīvajos amatos” un aizstāt otrajā daļā vārdu “vietas” ar vārdu “amata”.

23. 24.pantā:

— izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atsevišķo daļu komandierus un tiem pielīdzinātajos amatos, Nacionālo bruņoto spēku štāba pārvalžu priekšniekus un to vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku veidu štāba priekšniekus amatos ieceļ Aizsardzības ministrs”;

— aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas kolēģija” ar vārdiem “attiecīgās atestācijas komisijas”;

— papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandierus, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku un Nacionālo bruņoto spēku komandieri amatos ieceļ Ministru kabinets”; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

24. Papildināt 25.pantu pēc vārda “ komandieris” ar vārdiem “vai Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieris”.

25. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdu “valdība” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

26. 27.pantā:

— izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atestācijai ir pakļauti virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji. Zemessardzē atestācijai ir pakļauti visi ierindas un ārrindas dienestu karavīri”;

— papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīrus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai saskaņā ar ieteikumu iecelt augstākā amatā, ja kopš pēdējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads. Atestāciju izdara un rakstveidā fiksē tuvākais tiešais priekšnieks”; uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu;

— papildināt pantu ar jaunām divā daļām, secībā pēc otrās daļas, šādā redakcijā:

— “Atestācijas objektivitātes paaugstināšanai attiecīgajos štābos tiek izveidotas atestācijas komisijas, kuras izvērtē pakļauto struktūrvienību karavīru atestācijas un ar saviem secinājumiem nodod tās komandierim (priekšniekam) apstiprināšanai”;

— “Atestācijas komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu “Par karavīru atestēšanu”.”

27. 28.pantā:

— aizstāt otrajā daļā vārdus “Aizsardzības spēku veida priekšnieka (vienības komandiera) pavēli” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku veidu komandiera pavēli”;

— aizstāt trešajā daļā vārdus “daļas komandieris” ar vārdiem “ar daļas komandiera pavēli”;

— izslēgt piektajā daļā vārdus “pēc iespējas” un pārējo tekstu pēc vārdiem “daļās vai iestādēs”.

28. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Karavīrus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu, kā arī ar pavēli, ko izdod attiecīgie komandieri (priekšnieki) Militārās disciplīnas reglamentā piešķirto pilnvaru ietvaros.

(2) Atcelšana no amata ar attiecīgā priekšnieka pavēli notiek, ja karavīrs ir pieļāvis būtisku pārkāpumu vai trūkumu savā dienestā vai ir brīdināts par neatbilstību ieņemamajam amatam, bet nav spējis noteiktajā laika posmā novērst norādītos trūkumus savā struktūrvienībā vai izlabot savu attieksmi pret dienestu.”

29. Izteikt 31.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Karavīrus no amata atbrīvo pēc pašu vēlēšanās vai ieceļot citā amatā.

(2) No amatiem atbrīvotie karavīri jāieceļ citos amatos mēneša laikā.”

30. 32.pantā:

— papildināt vārdu “karavīriem” ar vārdiem “aktīvā dienesta”;

— aizstāt vārdus “valdības lēmumos” ar vārdiem “likumdošanas aktos”; izteikt secībā pēc 47.panta.

31. 33.pantā:

— izslēgt pirmajā daļā vārdus “un robežsargiem (līdz bataljona komandiera dienesta pakāpei ieskaitot)”;

— uzskatīt otrās daļas otro teikumu par panta trešo daļu;

— papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “bruņoto spēku” ar vārdiem “vai spēku veida”; uzskatīt 33.pantu par 32.panta turpinājumu.

32. Papildināt 34.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Papildatvaļinājumi tiek piešķirti arī karavīriem, kuri ir piedalījušies miera uzturēšanas spēku operācijās. Papildatvaļinājuma ilgums šajā gadījumā tiek noteikts saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un līguma ar karavīru nosacījumiem”; un izteikt secībā pēc 47.panta.

31. Izteikt 8.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Karavīru atvaļināšana no dienesta”

32. 35.pantā:

— papildināt otro daļu pēc vārda “virsniekam” ar vārdiem “virsdienesta instruktoriem un kareivjiem”;

— aizstāt vārdu “sešus” ar vārdu “trīs” un izslēgt vārdus “bet virsdienesta instruktoriem un kareivjiem — trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā termiņa atvaļināšanai rezervē”.

33. Papildināt 37.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Aktīvā dienesta karavīriem, kuri no dienesta atvaļināti sakarā ar slimību vai invaliditāti, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos, pēc atvaļināšanas izmaksā pēdējā amata atalgojumu vēl vienu gadu, ja viņiem nav tiesību uz pensiju.

(7) Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri no dienesta atvaļināti sakarā ar slimību vai invaliditāti, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā, pēc atvaļināšanas izmaksā kompensāciju saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un līgumu, noslēgtu ar konkrēto karavīru.

(8) Ja Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir gājauši bojā miera laikā pildot dienesta pienākumus, tad bojā gājušo ģimenēm tiek izmaksāta kompensācija saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem noteikumiem.”

34. Papildināt 8.nodaļu ar jaunu pantu, secībā pēc 37.panta, šādā redakcijā:

“Zemessardzes karavīru izstāšanās no ārrindas dienesta.

Zemessardzes karavīru izstāšanās no ārrindas dienesta notiek saskaņā ar Zemessardzes Nolikumu.”

35. 38.pantā:

— papildināt pirmo daļu pēc vārda “valkā” ar vārdiem “sava Nacionālo bruņoto spēku veida karavīra”;

— izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālo bruņoto spēku un spēku veidu komandieri var atļaut virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus, valkāt civiltērpu arī Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku iestādēs un karaspēka daļās”;

— izteikt 38.pantu secībā pēc 51.panta.

36. Izslēgt 39.panta ceturtajā daļā vārdu “citās”; uzskatīt līdzšinējo 38., 39.pantu par nākamajiem pēc 51.panta.

37. 40.pantā:

— izslēgt otrajā daļā vārdus “aizsardzības ministra ierosinātaiem un “;

— papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārvalstu armijās dienējušos Latvijas Republikas pilsoņus var ieskaitīt Zemessardzes ārrindas dienestā arī tad, ja sasniegts maksimālais vecums, kas aizliedz dienēt ierindas dienestā, bet nav sasniegts maksimālais vecums noņemšanai no uzskaites saskaņā ar šā likuma 15.pantu”; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;

— izteikt 40.pantu secībā pēc 19.panta.

38. Izslēgt 41., 42.pantu.

39. Izteikt 12.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Nacionālo bruņoto spēku karavīru un darbinieku tiesības, dienesta un sociālās garantijas”

40. 43.pantā:

— papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikas pilsoņi, aktīvā dienesta karavīri pilnā mērā bauda tiesības, paredzētas Satversmē, izņemot ierobežojumus, noteiktus šajā likumā un likumā “Par valsts aizsardzību”; uzskatīt līdzšinējo pirmo daļu par otro daļu;

— papildināt pantu ar divām jaunām daļām šādā redakcijā:

“( ) Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem, virsdienesta instruktoriem un kareivjiem ir tiesības glabāt un nēsāt personīgos reģistrētos ieročus, kā arī viņiem izsniegtos dienesta ieročus. Šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti un Nacionālo bruņoto spēku reglamenti.

Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir tiesīgi pielietot šaujamieročus gadījumos, kuri noteikti Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Nacionālo bruņoto spēku reglamentos un Nolikumā par Zemessardzi.

( ) Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos karavīriem jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroču pielietošanas gadījumu karavīram nekavējoties jāziņo savam tiešajam priekšniekam, kurš savukārt par to nekavējoties ziņo prokuroram.”

41. 44.pantā:

— papildināt otro daļu pēc vārdiem “manta un” ar vārdiem “īpašums un”.

42. 45.pantā:

— izslēgt ceturtajā daļā vārdus “robežsargi, kuri dien uz robežas” un papildināt pēc vārda “bet” ar vārdiem “Gaisa spēku karavīri lidotāji”;

— papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Virsnieku un virsdienesta instruktori un kareivji dienesta laikā ir daļējā valsts apgādībā.

Apgādes nosacījumus un normas reglamentē Ministru kabinets.”

43. Izslēgt 45. 1.pantu.

44. 46.pantā:

— papildināt piekto daļu pirmajā teikumā pēc vārda” ministrijas” ar vārdiem “un Nacionālo bruņoto spēku” un otrajā teikumā aizstāt vārdus “ja nepieciešams” ar vārdiem “atsevišķos gadījumos”;

— izslēgt sestajā daļā teikumu “Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieku atestācijas rezultātiem”;

— izteikt panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nacionālo bruņoto spēku karavīri un to ģimenes locekļi bauda arī sociālās garantijas, norādītas šā likuma 35.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā.”;

— papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Zaudējumi, kas nodarīti Nacionālo bruņoto spēku karavīru mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilmā apmērā no budžeta līdzekļiem.”

45. Papildināt likumu ar jaunu pantu pirms 48.panta šādā redakcijā:

“Ārrindas dienesta Zemessardzes karavīru atvaļinājumi, sociālās garantijas un tiesības.

(1) Ārrindas dienesta Zemessardzes karavīriem par labu dienesta pienākumu pildīšanu pēc bataljona komandiera lūguma pamatdarba vietā piešķir papildatvaļinājumu. To apmaksā pēc vienošanās.

(2) Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes izpildē vai apmācībās iesaistītie ārrindas dienesta karavīri jāatbrīvo no darba pavēstē norādītajā laikā uz 10 dienām. Šajā laikā Zemessardzes ārrindas dienesta karavīri saņem dienas naudu Zemessardzes Nolikumā noteiktajā apmērā.

(3) Ja Zemessardzes ārrindas dienesta karavīri tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līguma paredzētajā laikā, viņi var saņemt atalgojumu.

(4) Par kaitējumu veselībai, kas nodarīts Zemessardzes ārrindas dienesta karavīriem, viņiem pildot dienesta pienākumus, tie saņem bezmaksas medicīnisko palīdzību Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku medicīniskajās iestādēs.

(5) Zaudējumi, kas nodarīti Zemessardzes ārrindas dienesta karavīru mantai, viņiem pildot dienesta pienākumus vai sakarā ar viņu dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no Aizsardzības ministrijas budžeta.”

46. Uzskatīt 49.pantu par nākamo secībā pēc 37.panta.

47. Izteikt 50.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu, viņam saglabājas šā likuma citos pantos norādītās tiesības un garantijas.”

48. Izteikt 10.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Atbildība par likuma pārkāpšanu, uzraudzību pār likuma ievērošanu Nacionālajos bruņotajos spēkos”.

Dokuments nr.1739; 537. likumprojekts

Par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Atbildīgais par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” turpmāko virzību ir pašvaldību lietu valsts ministrs E.Jurkāns.

1996.gada 8.novembrī Ministru prezidents A.Šķēle

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1996, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 135.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta 2.punktu.

2. Izslēgt 7.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “un 16”.

3. 15.pantā:

3.1. aizstāt 1.punktā vārdus “sadzīves atkritumu savākšana un izvešana” ar vārdiem “sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde”;

3.2. papildināt 4.punktu pēc vārdiem “šo iestāžu” ar vārdiem “un ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu”;

3.3. izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) organizēt iedzīvotāju veselības aprūpi, veicināt veselīgu dzīvesveidu”;

3.4. izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) nodrošināt sociālo palīdzību trūcīgām un sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, invalīdiem un pensionāriem), izveidot un uzturēt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādes, dienas centrus, veco ļaužu pansionātus, nakts patversmes un citas aprūpes iestādes, kā arī organizēt sociālās aprūpes pakalpojumus mājās;”;

3.5. izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritoriālplānojumu noteikt tās apbūves kārtību un gādāt par tās ievērošanu”;

3.6. papildināt pantu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas”.

4. Izslēgt 16. un 17.pantu.

5. Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdu “rajona”.

6. 21.pantā:

6.1. izslēgt 7.punktā vārdu “rajona”;

6.2. izslēgt 23.punktā vārdus “un 16”.

7. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

14) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanā;”.

8. Izslēgt 44.pantu.

9. 45.pantā:

9.1. izslēgt otrajā daļā vārdus “un rajona padomju”;

9.2. aizstāt otrajā daļā vārdus “44.panta 1. un 2.punktā” ar vārdiem “43. panta 13. un 14.punktā”;

9.3. papildināt 3.daļu ar vārdiem “izņemot šā likuma 43.panta 13. un 14. punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā”.

10. Izteikt 46.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētu domju un pagasta padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi.”

11. Izslēgt 75.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī rajona”.

12. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Rajona padome

81.pants. Atsevišķu pašvaldību funkciju veikšanai, kā arī darbības savstarpējai saskaņošanai un koordinācijai visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido koleģiālu lēmējinstitūciju – rajona padomi. Attiecīgo pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs var piedalīties arī cita rajona padomes darbā, ja nepieciešams sadarboties ar citā rajonā esošajām pašvaldībām un ir panākta vienošanās ar attiecīgo rajona padomi.

Rajona padome ir juridiska persona.

Rajona padome veic šādas pašvaldību funkcijas:

1) nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā;

2) nodrošina sadzīves atkritumu glabāšanu vai pārstrādi un pārrauga rūpniecisko atkritumu glabāšanu un pārstrādi;

3) izveido un uztur rajona skolu valdi;

4) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību;

5) izstrādā rajona attīstības plānu un tā teritoriālplānojumu.

Pagastu padomes un rajonu pilsētu domes, nodrošinot finansējumu, var nodot atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi rajona padomei, izņemot šā likuma 21.pantā noteiktās funkcijas, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

Nodrošinot finansējuma avotus, Saeima ar likumu un Ministru kabinets ar noteikumiem var uzdot rajona padomei veikt papildu funkcijas, kuras nav minētas šajā likumā.

82.pants. Atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona pēc pašvaldību vēlēšanām sasauc rajona padomes pirmo sēdi 10 dienu laikā pēc tam, kad ir ievēlēti visi rajona padomi veidojošie pagasta padomju un pilsētu domju priekšsēdētāji. Pašvaldību, kurā ir izsludinātas atkārtotas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanas, rajona padomē līdz pašvaldības domes (padomes) ievēlēšanai pārstāv iepriekšējās domes (padomes) priekšsēdētājs.

Rajona padomes sēdes, ja rajona padome nav noteikusi citādi, vada rotācijas kārtībā attiecīgajā rajona padomē ietilpstošo pagasta padomju un pilsētas domju priekšsēdētāji.

Rajona padomes funkciju, kā arī tās pieņemto lēmumu izpildei rajona padome ieceļ izpilddirektoru.

Par rajona padomes izpilddirektoru var iecelt jebkuru personu, kura atbilst “Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” 8. un 9.panta prasībām.

Rajona izpilddirektora kandidatūras var izvirzīt jebkurš rajona padomes loceklis. Izpilddirektors ir iecelts, ja kandidāts ir saņēmis vairāk nekā pusi no rajona padomes locekļu balsīm.

Rajona izpilddirektors:

1) sagatavo un sasauc rajona padomes sēdes;

2) organizē rajona padomes lēmumu izpildi;

3) pārstāv rajona padomi attiecībās ar publisko un privāto tiesību subjektiem;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv rajona padomi tiesā un atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kur viena no pusēm ir rajona padome;

5) ierosina rajona padomei, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iecelt amatā vai atbrīvot no amata izpilddirektora vietnieku, kas ir arī skolu valdes priekšsēdētājs;

6) ierosina rajona padomei iecelt amatā vai atbrīvot no amata rajona padomes iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī pārrauga padomes iestāžu uzņēmumu un amatpersonu darbību;

7) iesniedz rajonu padomei priekšlikumus par tās iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

8) rajona padomes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar rajona padomes mantu un finansu resursiem;

9) izveido rajona padomes kanceleju, vada tās darbu, normatīvos aktos noteiktā kārtībā ieceļ amatā un atceļ no amata kancelejas darbiniekus, dod tiem saistošus norādījumus;

10) nodrošina rajona padomes un tās iestāžu sadarbību ar republikas pilsētu pašvaldībām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm;

11) informē Ministru kabinetu un ministrus par rajona padomes un attiecīgā rajona teritorijā esošo pašvaldību darbību;

12) iesniedz izskatīšanai rajona padomē tās budžeta projektu;

13) veic citus pienākumus, kuri paredzēti likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Rajona padomes izpilddirektora amatalgas un piemaksu apmērus nosaka rajona padome.

Rajona izpilddirektoru var atbrīvot no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa rajona padomes locekļu;

2) Ministru prezidents;

3) atbildīgais ministrs.

Rajona izpilddirektors ir atbrīvots no amata, ja par viņa atbrīvošanu nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem.

83.pants. Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi 2 mēnešos sasauc rajona padomes izpilddirektors, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.

Rajona padomes izpilddirektors uz rajona padomes sēdi uzaicina atbildīgās ministrijas pilnvarotu amatpersonu.

Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no attiecīgās rajona padomes locekļiem.

Rajona padome izskata lēmuma projektus, kurus iesniedz:

1) rajona izpilddirektors;

2) padomes locekļi;

3) Ministru prezidents;

4) atbildīgais ministrs.

Rajona padomes sēdes rajona izpilddirektoram ir jāsasauc 7 dienu laikā, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa rajona padomes locekļu;

2) Ministru prezidents;

3) atbildīgais ministrs.

Ja rajona padomes izpilddirektors padomes sēdi noteiktajā termiņā nesasauc, tad to sasauc rajona padomes iepriekšējās sēdes vadītājs.

Rajona padomes lēmumus pieņem vienojoties, ja likums neparedz citu kārtību.

Rajona padomes sēdes tiek protokolētas. Ikviens no rajona padomes locekļiem var prasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc sēdes.

Rajona padomes pieņemtie lēmumi tiek publicēti, stājas spēkā un var tikt pārsūdzēti tādā pašā kārtībā kā pašvaldību domju (padomju) lēmumi.

Attiecīgās rajona padomes darba organizāciju nosaka rajona padomes apstiprināts nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu.

84.pants. Rajona padomes finansu līdzekļus veido:

1) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

2) saimnieciskā darbībā iegūtie līdzekļi.

Rajona padomes budžetu apstiprina rajona padome.

Savu funkciju veikšanai rajona padome var izveidot iestādes un uzņēmumus, tā izveido un uztur skolu valdi.

Rajona padomes izveidotajiem uzņēmumiem ir pašvaldības uzņēmuma statuss.

85.pants. Rajona padomes darbības likumība tiek pārraudzīta tādā pašā kārtībā kā pilsētu domju un pagasta padomju darbība.

Nelikumīgu rajona padomes lēmumu atcelšana notiek šā likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona izpilddirektors nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai tiesas spriedumus, viņu var atbrīvot no amata šā likuma 93. pantā noteiktajā kārtībā.”

13. Izslēgt 96.pantā vārdus “vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām”.

14. Papildināt Pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

“17. Rajona pašvaldības padomes pilnvaras beidzas nākamajā dienā pēc rajona padomes izpilddirektora iecelšanas. Līdzšinējās rajona pašvaldības padomes institūcijas un komisijas savas funkcijas turpina pildīt līdz jauno rajona padomes institūciju un komisiju izveidošanai vai līdz rajona padomes lēmuma pieņemšanai par attiecīgo institūciju un komisiju likvidāciju.

18. Rajona pašvaldības padomes saistību un īpašuma pārmantotāja ir rajona teritorijā esošo pagasta padomju priekšsēdētāju un rajona pilsētu domju priekšsēdētāju izveidotā koleģiālā lēmējinstitūcija — rajona padome.

19. Ministru kabinets pēc šī likuma stāšanās spēkā izdara nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī iesniedz Saeimai priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos.”

Pārejas noteikums

Likuma 1. — 13. pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Par likumprojektu

Nosūtām Ministru kabinetam izskatīšanai steidzamības kārtā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Likumprojekts sagatavots saskaņā ar 1996. gada 29. oktobra Ministru kabineta sēdes protokola nr.52 8.¤.

Analizējot pašvaldību funkciju sadalījumu starp rajona pašvaldībām un pilsētu un pagastu pašvaldībām, secinām, ka rajona pašvaldībām ir neliels funkciju apjoms. Tas būtiski samazinājies pēc lēmuma pieņemšanas par dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda un valsts dotāciju skolotāju algām tiešu pārskaitīšanu pagasta un pilsētu pašvaldībām. Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija paredz nodot veselības aprūpes finansēšanu no rajona padomes kompetences teritoriālajām slimokasēm. Tas vēl vairāk sašaurinās rajona pašvaldības funkcijas un ievērojami – par 60 — 70% – samazinās rajona padomes gada budžetu.

Rajona padomes kompetencē esošās pašvaldībām piekrītošās funkcijas un to izpildei izveidotās iestādes un uzņēmumus ir lietderīgi nodot pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kuras ir ciešāk nekā rajona pašvaldība saistītas ar iedzīvotājiem, ikdienā veicot savus pienākumus. Likumprojektā ir paredzēts, ka šo nodoto funkciju veikšanai, kā arī darbības savstarpējai saskaņošanai un koordinācijai visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido koleģiālu lēmējinstitūciju — rajona padomi. Rajona padome ir juridiska persona. Rajona padome, ja tā nav noteikusi citādi, nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā, izveido un uztur rajona skolu valdi, nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību, izstrādā rajona attīstības plānu un tā teritoriālplānojumu.

Rajona padomes funkciju, kā arī tās pieņemto lēmumu izpildei rajona padome ieceļ izpilddirektoru.

Pagastu un rajona pilsētu pašvaldību funkciju paplašināšana veicinās pašvaldību teritoriju apvienošanu un stipru, rīcībspējīgu patstāvīgu pašvaldību veidošanu.

Valsts pārvaldei piekrītošās funkcijas, kā civilās aizsardzības organizēšana un citas, ir jānodod valsts iestāžu kompetencē.

Rajona pašvaldības uzņēmumus, kuri nav nepieciešami pagastu un pilsētu pašvaldībām to funkciju izpildei, ieteicams nodot privatizācijai.

1995. gadā rajona pašvaldību administrācijas izdevumi sastādīja Ls 4,6 milj. Vidēji viena padome pārvaldes izdevumiem gadā izlietoja Ls 176 tūkst. jeb Ls 4 uz vienu rajona iedzīvotāju. Rajona pašvaldību pārvaldes izdevumi vidēji sastādīja 9% no visiem rajonu pašvaldību izdevumiem. Ja rajona pašvaldības funkcijas pamatā nodotu pagastu un pilsētu pašvaldībām, šo pašvaldību administratīvie izdevumi palielināsies tikai nedaudz. Aprēķini parāda, ka administratīvo izdevumu palielinājums būs galvenokārt rajona centru pašvaldībās, kā arī atsevišķās pašvaldībās, kuru teritorijā izvietotas rajona padomes iestādes, un tas sastādīs aptuveni Ls 400 tūkst. Tātad, veicot šo reorganizāciju, prognozējam, ka pašvaldības kopumā varēs ietaupīt ap Ls 4 milj., kurus varētu novirzīt veselības aprūpes un izglītības finansēšanai.

Lai šo reformu veiktu, Pašvaldību lietu pārvalde ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Pēc šī likuma pieņemšanas ir jāveic grozījumi tiesību aktos, kuros ir normas, kas attiecas uz rajona pašvaldībām.

Pašvaldību lietu valsts ministrs E. Jurkāns

Ceturtdien, 14. novembrī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noraidīja Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un nolēma atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”;

— strādāja ar Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Muzeju likums”.

Deputāti O.Deņisovs, M.Lujāns, A.Bartaševičs,

M.Bekasovs un A.Golubovs preses konferencē:

— informēja par frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” izveidošanu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs I. Bērziņš:

— tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ugo Kubiljosu.

Saeimas preses dienests