Rudens mūsu klētīs un uz galda

Kā garšo šīgada maize

Turpinājums no 1.lpp.

Pavisam Latvijā šogad saražots šāds daudzums piena pārstrādes produktu: 5925,20 tonnas sviesta, 7556,60 tonnas sieru, 149 230,46 tonnas pilnpiena produktu, tajā skaitā 13 543,82 tonnas krējuma, 3398,10 tonnas treknā biezpiena, 3109,40 tonnas jogurta. Vājpiena biezpienu esam patērējuši 4188 tonnas, saldējumu — 4402,20 tonnas visā līdzšinējā gadā. Kazeīna ražotāji sagatavojuši 369,40 tonnas produkta, sausā vājpiena pārstrādātāji — 1312,10 tonnas piena pulvera, bet konservētā piena saražots pavisam 25,06 miljoni kārbu.

Oktobrī pavisam iepirktas 33 840 tonnas piena, un salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri tas ir 114,20% .

Ja salīdzina pēdējos datus — oktobra un novembra piena iepirkuma cenas, jāteic, ka tās ir palielinājušās augstākās šķiras dzesētajam pienam vidēji par 4,19 santīmiem, pirmās šķiras dzesētajam pienam par 2,2 santīmiem un otrās šķiras dzesētajam pienam vidēji par 0,09 santīmiem kilogramā. Tendence palielināties ir arī galaprodukta cenai — gan vairumtirdzniecībā, gan arī mazumtirdzniecībā. Vienīgie produkti, kam cena ir nedaudz pazeminājusies, ir “Krievijas” un “Holandes” siers un fasētais vājpiena biezpiens, bet tādā pašā cenā palicis “Baltijas/Čedars” un “Mālpils” siers, 2,5% piens un skābais krējums fasējumā. Visstraujāk cena kāpusi sviestam ar 82% tauku saturu.

Tā kā Latvijā iezdīvotāju pirktspēja ir strauji samazinājusies, un ražotājiem jāmeklē preču noiets tirgi ārpusē. Piensaimnieki šāgada desmit mēnešos ir eksportējuši 2139,8 tonnas sviesta, 1628,27 tonnas sieru, 514 tonnas sausā vājpiena, 156 tonnas kazeīna, 313,7 tonnas saldējuma un 6,15 tonnas piena konservu.

Tagad paraudzīsimies, kā darbi veikušies lopkopības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Valsts statistikas dati liecina, ka visu veidu saimniecībās šāgada oktobrī saražota gaļa dzīvmasā 10,5 tūkstoši tonnu (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri — 69,1%), bet visā šajā gadā pavisam saražotas 23,6 tūkstoši tonnas gaļas (59,8% pret 1995. gada atbilstošo laika periodu). Salīdzinājumā ar šāgada septembri, gaļas ražošana saimniecībās palielinājusies par 1,1 tūkstoti tonnu.

Lopkopības produktu pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi oktobrī no ražotājiem dzīvmasā iepirkuši 4,6 tūkst. tonnas gaļas (83,5% pret pag. gada oktobri), bet visā šajā gadā iepirktas 35,4 tūkst. tonnas gaļas (salīdzinoši — 78%). Gaļas iepirkums oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājies par 500 kilogramiem.

Savukārt olu ražotāji oktobrī saražojuši 37,4 miljonus olu (salīdzinājumā ar pag. gadu — 111,3%), bet visā šajā gadā saržotas 414,4 miljoni olu (salīdzinoši — 115,2%). Olu ražošana oktobrī salīdzinājumā ar septembri kritusies par 1,3 miljoniem olu.

Karstākais cukurbiešu pieņemšanas laiks aiz muguras arī cukura fabrikām. Kā mūs laipni informēja Latvijas cukurbiešu audzētāju un pārtrādātāju asociācija, Jelgavas cukurfabrika iepirkusi 125,000 tonnas biešu, Jēkabpils cukurfabrika — 66,000 tonnas cukurbiešu, bet Liepājas cukurfabrika — turpat 35,000 tonnas saldo sakņu. T^as ir mazāk, nekā sākotnēji bijis plānots — apmēram 70 — 80 %, bet robu cukurbuiešu veģetācijā iecirtis karstais un sausais augusts. Tašu šis augšanai nelādzīgais vasaras mēnesis labu darījis cukura saturam saknēs — tas vidēji ir bijis 16— 17%. Kā lēš cukurfabrikas, gatavais produkts — cukurbiešu cukurs — Latvijā šoruden tiks satažots tuvu pie 30,000 tonnām. Arī norēķini ar biešu audzētājiem īpaši nekavējas, un līgumos paredzētās saistības cukurfabrikas izpildīs.

Un nu laiks palūkoties, kādus skaitļus par lauksaimniecības produktu ekspotu un importu sarūpējusi Valsts statistika. Piemēram, šāgada pirmajos deviņos mēnešos dzīvnieku valsts produktu eksports bijis par 26 770 tūkst.latu, bet imports — par 16 910 tūkst. latu. Tātad izveduši esam lopkopības produkciju par 16 050 latiem vairāk nekā ieveduši.

Augu valsts produkti šogad eksportēti par 2449 tūkst. latu, bet importēti — par 42 804 tūkst. latu. Te pārsvars importam pār eksportu naudas izteiksmē ir 435 tūkst. latu. Tauki un eļļa salīdzinoši eksports un imports ir 471 un 8960 tukst. latu, un ievedums pārsniedz izvedumu par 8489 tūkst. latu.

Iepriecināt var pārtikas rūpniecības, tajā skaitā alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu eksporta un importa attiecība: izvestas preces par 72 060 tūkst. latu, ievestas — par 58 496 tūkst. latu. Tātad imports zaudē eksportam par 13 564 tūkst. latu.

Koksnes un tās izstrādājumi izvesti par 140 548 tūklst. latu, bet ievesti par 4747 tūkst. latu, un šeit eksports pārsniedz importu par 136 201tūkst. latu, bet koksnes papīrmasas, kartona un un papīra izvedums par ievedumu ir mazāks par 30 129 tūkst. latu, jo eksports šogad bijis par 11 792 tūkst. latu, bet imports — par 41 921 tūkst. latu.

Valsts Meža dienests izrēķinājis, ka šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pagājušajā gadā koksnes, tās izsrtrādājumu, papīra un kartona eksports palielinājies par 1,08 reizēm jeb naudiskā izteiksmē — par 135 miljoniem latu. Palielinājies 1,37 reizes arī papīrmasas , papīra un kartona imports, kas naudā sastāda 36,5 miljonus latu. Interesanti ir tas, ka par 281 tūkst. tonnu jeb 4,4 milj. latu pieaudzis kurināmās malkas eksports, un tajā pat laikā palielinājies akmeņogļu imports par 129 tūkst. tonnu jeb 3 miljoniem latu. Taču, kā izrēķinājuši mežu darbinieki, salīdzinot šo preču enerģijas ekvivalentu, tas ir nedaudz par labu malkai.

Tāda izskatās Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība skaitļos. Šoruden, kad pirmās sarmas jau uz kādu nakti uzmetušas mūsu zemītei baltu seģeni. Cik esam paspējuši saražot, ar to jāiztiek. Vienīgi ziemāji zemē spēkus krās — nākamajā gada maizei. Kā garšos tā?

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore