Satiksmes intereses\: Londona–Rīga–Maskava

Otrdien, 19.novembrī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā piedalījās satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Tajā viņš sniedza informāciju par tikšanos un sarunām ar Lielbritānijas ceļu un dzelzceļu ministru, ar uzņēmējiem no “Royal Automobile Club”, kā arī stāstīja par Reformu kluba rīkoto semināru, kurā nolasījis referātu par Latvijas un Lielbritānijas biznesa sakaru attīstību.

Taču ministrs iesāka ar aktuālo Latvijā:

— Šodien es saņēmu ielūgumu no Krievijas dzelzceļa ministra piedalīties mūsu kopīgi dibinātās starpministriju komisijas pirmajā sēdē, kas no 4. līdz 6.decembrim notiks Maskavā. Bez šī pasākuma es plānoju vēl arī citus. Ceru tikties ar Krievijas civilās aviācijas un dzelzceļa ministriem un šī darba galvenajiem koordinatoriem, lai pārrunātu mūsu pašreizējās attiecības, spriestu par Eiropas Savienības transporta tīkliem un tranzīta koridoriem. Ļoti vērtīga varētu būt tikšanās ar Krievijas kurināmā resursu un enerģētikas ministru.

Apkopojot visu informāciju, kāda ir manā rīcībā, mēs nolēmām uz nenoteiktu laiku dot tiesības aviosabiedrībai “Aeroflot” veikt reisus uz Latviju. Visu, ko šajā lietā varēja darīt, mēs esam izdarījuši. Ceram, ka tikšanās reizē Krievijas pusi pārstāvēs valdības pilnvarotas personas, lai beidzot varētu spriest par aviosabiedrības “Latavio” parādiem, par “Air Baltica” lidojumu tiesībām uz Maskavu un citu.

Šodien man bija saruna ar Kazahstānas vēstnieku, jo drīz uz šo valsti dosies Latvijas delegācija, lai kopā ar Kazahstānas valdības pārstāvjiem parafētu virkni līgumu par aviācijas lidojumiem. Gribu uzsvērt, ka nacionālā aviosabiedrība un nacionālā lidosta ir divas nešķiramas lietas — lai attīstītos viena, jābūt arī otrai. Tie tā sauktie argumenti, ka aviosabiedrība “SAS” ar “Air Baltica” starpniecību vēlas paplašināt savu ietekmi, ir nepamatoti, jo tai pieder tikai 16,5 procenti “Air Baltica” kapitāla, bet Latvijas valstij — 51 procents. Agri vai vēlu arī šī aviosabiedrība kļūs par publisku akciju sabiedrību. Taču par to runāt vēl ir pāragri.

Pēc tam Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Kas Satiksmes ministrijai ir padomā gadījumam, ja “Aeroflot”, neraugoties uz mūsu labo gribu, tomēr neievēros paritātes principu pasažieru pārvadājumos?

Vilis Krištopans: — Mums ir jāparāda stingra nostāja. Mēs esam tāda pati valsts kā Somija, Holande, Vācija — mēs esam tāda pati suverēna valsts, un aviācijas pasažieru pārvadājumos visā pasaulē stingri ievēro paritātes principu. Es ceru, ka vizītes laikā Maskavā mēs par to vienosimies.

Vislabākās attiecības ar Krieviju mums ir izveidojušās dzelzceļa jomā. Runājot par dzelzceļa satiksmes uzlabošanu ar Krieviju, domāju, ka maksimālā programma varētu būt — izveidot tādus dzelzceļa sakarus, kādi radīti starp Krieviju un Somiju. Tur radīts milzīgs dzelzceļa robežas pārejas punkts, kura celtniecībai izlietoti 50 miljoni dolāru. Es uzskatu, ka ir laiks šādu dzelzceļa kravu sadales punktu izveidot arī uz mūsu valstu robežas. Kā zināms, lieli dzelzceļa kravu sastrēgumi izveidojās abās robežas pusēs pirms nedēļas, jo lielo tranzītkravu daudzumu mēs nespējam apstrādāt. Turklāt viss liecina, ka pienākošo kravu apjomi Latvijas ostās turpinās pieaugt. Šādas pārejas punkta celtniecības finansēšanā mēs varam cerēt arī uz Eiropas Savienības palīdzību, jo tuvā nākotnē Latvijas un Krievijas robeža var kļūt arī par Eiropas Savienības un Krievijas robežšķirtni.

Jautājums: — Kādus vēl jautājumus jūs plānojat izskatīt darba grupas sanāksmē Maskavā?

Vilis Krištopans: — Daudz jautājumu ir par to, kā iedzīvināt Transsibīrijas dzelzceļa līniju. Mums svarīgi ir Ķīnas–Latvijas konteineru pārvadājumi. Šīsdienas sarunā Kazahstānas vēstnieks jautājumu par pārvadājumiem pa Transsibīrijas maģistrāli izvirzīja kā galveno. Šī dzelzceļa līnija šķērso triju valstu — Kazahstānas, Krievijas un Latvijas — teritorijas. Ceru, ka konteineru pārvadājumi pa šo maģistrāli notiks normāli. Tas ir viens no jautājumiem, ko apspriedīsim sanāksmē Maskavā. Un vēl ir citas lietas, par kurām runāsim.

Jautājums: — Jums Londonā bija tikšanās ar angļu biznesa aprindu pārstāvjiem. Vai jūs nepastāstītu sīkāk par sarunām ar Lielbritānijas uzņēmējiem no “Royal Automobile Club” un citiem pasākumiem?

Vilis Krištopans: — Šo tikšanos organizēja vairāki Latvijas uzņēmumi, tostarp “Ventspils nafta”, Latvijas Attīstības aģentūra, “Latrostrans”, kā arī Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Ojārs Kehris. Šī bija respektabla tikšanās, kurā uzstājās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Aleksandrs Lembergs, Ojārs Kehris un citi. Mēs pierādījām, ka naftas tranzīta koridors cauri Latvijai viņiem ir vislētākais un visizdevīgākais. Mēs likām Londonas naftas biznesa aprindām vēlreiz pārdomāt, kurš ir izdevīgākais naftas tranzīta ceļš no Krievijas.

Man ļoti patika vizīte pie Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas bankas (EARB) vadības. Mēs pārspriedām, ko EARB ir ieguldījusi Latvijā. Izrādās, ka šīs bankas vadība ir ļoti ieinteresēta sadarbībā ar Latviju. Tas liecina, ka Latvija sāk iegūt arvien augstāku investīciju un kredītu reitingu Eiropā. Ja šis process attīstīsies normāli, tad sagaidāms mūsu zemes kopproduka pieaugums. Gan privātajā, gan valsts sektorā jau ieguldīti apmēram 170 miljoni ekiju. Mēs runājām par Rīgas lidostas jaunā termināla būvi, par Latvijas dzelzceļu restrukturizāciju, par Ventspils transporta mezgla, Rīgas dažu staciju rekonstrukciju un arī par citiem komerciāliem jautājumiem.

Anglija ir tālu tikusi savu dzelzceļu restrukturizācijā un privatizācijā. Protams, no valsts budžeta tiek dotētas dažas nerentablas dzelzceļa līnijas. Interesanti, ka Anglijā pēc dzelzceļu privatizācijas valsts dotācijas samazinājās par 75 procentiem. Es neredzu iemeslu, kāpēc kaut kas tāds nevarētu notikt arī Latvijā. Protams, ne tūlīt, bet triju piecu gadu laikā gan. Mums jāveic milzīgs darbs Latvijas dzelzceļa restrukturizācijā. Un pirmais darbs — jāatdala infrastruktūra no operatoriem. Pēc tam risināsim jautājumu par pasažieru transporta atdalīšanu no kravu transporta.

Anglijā mēs apmeklējām Felikstovas ostu, kas atrodas apmēram 75 minūšu brauciena attālumā no Londonas. Braucām ar vilcienu. Tas daudz neatšķīrās no mūsu vilciena, taču biļešu cenas reizes divdesmit lielākas. Un tomēr arī šī līnija Anglijā ir nerentabla. Anglijā nerentablās dzelzceļa līnijas aizstāj ar autobusu līnijām. Tāpat kā mēs izdarījām ar nerentablo dzelzceļa posmu Ventspils–Liepāja. Ja mūsu ministrijai nesamazinās finansējumu, mēs divu trīs gadu laikā noasfaltēsim Ventspils–Liepājas ceļu un neviens neko nebūs zaudējis. Aprēķinam tomēr jāvalda pār emocijām.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors