VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 19.novembra sēdē

Vakar, 19. novembrī, kārtējā valdības sēdē Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”. Paredzēts, ka likums noteiks privāto pensiju fondu uzņēmējdarbības formu, to izveidošanas kārtību, darbības pamatus, fonda līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu, šo darbību valsts pārraudzību, kā arī pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus. Pensiju fonds paredzēts kā bezpeļņas finansu un kredīta akciju sabiedrība. Par atklāto pensiju fondu dibinātājiem var būt bankas, kurām noteiktajā kārtībā atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, LR reģistrētas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un pašvaldības — rajonu padomes vai pilsētu domes. Privāto pensiju fondu uzraudzību veiks Finansu ministrijas pārraudzībā izveidota patstāvīga Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kuras darbība tiks finansēta no apdrošināšanas sabiedrību kopējo saņemto apdrošināšanas prēmiju un privāto pensiju fondu kopējo saņemto iemaksu atskaitījumiem MK noteiktajā apmērā un kārtībā.

Akceptējot likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”, nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos likumos. Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektus likumos “Par akciju sabiedrībām”, “Par bezpeļņas organizāciju”, “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”.

Akceptēti grozījumi Latvijas Būvniecības padomes nolikumā.

Valdība akceptēja MK rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”. Līguma noslēgšana atvieglos Latvijas iesaistīšanos Eiropas struktūrās un radīs priekšnoteikumus bezvīzu režīma noslēgšanai ar kaimiņvalstīm.

Akceptēti noteikumi “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu”. Noteikumos uzskaitīti uzņēmējdarbības veidi, kuru veikšanai ir noteikti ierobežojumi un nepieciešama speciāla atļauja (licence). Noteikta kārtība, kādā licences tiek izsniegtas, un uzskaitītas institūcijas, kuras izsniedz licences. Valsts un pašvaldību institūcijām un profesionālajām organizācijām jāizanalizē ES attiecīgās direktīvas un starptautiskās konvencijas un līdz 1996. gada 31. decembrim jāiesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumi par tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuru veikšanu nepieciešams ierobežot, nosakot speciālu atļauju (licenču) nepieciešamību, kā arī par tiem uzņēmējdarbības veidiem, kurus nepieciešams reģistrēt vai kuru veikšanai nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts. Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Labklājības ministrijām līdz 1997. gada 20. janvārim jāiesniedz MK noteikumi par fizisko un juridisko personu profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu saskaņā ar ES prasībām. Noteikts, ka noteikumi ir spēkā līdz 1997. gada 31. decembrim.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanu 1996. gadā”. Noteikumi paredz, ka veselības aizsardzības speciālā budžeta rīkotāja ir Labklājības ministrija. Pamatojoties uz likumu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, paredzēts, ka 50 procenti no ikmēneša akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmuma no alkoholiskajiem dzērieniem un ieņēmumi, kas gūti, īpašā kārtā realizējot tabakas izstrādājumus pēc to saņemšanas, tiek ieskaitīti valsts veselības aizsardzības speciālajā budžetā.

Valdība akceptēja Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcijas likvidāciju. Direkcijas saistību un funkciju pārņēmēja būs Kultūras ministrija. Sakarā ar Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcijas likvidāciju akceptēti grozījumi Kultūras ministrijas nolikumā un par spēku zaudējušu atzīts Ministru padomes lēmums “Par Latvijas Nacionālās operas rekonstrukciju un restaurāciju”.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likums noteiks vispārīgos principus valsts sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī regulēs sociālās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojektā uzskaitīti sociālās apdrošināšanas veidi, noteiktas sociāli apdrošināmās personas, sociālās apdrošināšanas līdzekļi un to izlietošanas kārtība, obligāto iemaksu aprēķināšanas kārtība, kā arī sociālās apdrošināšanas administrācija.

Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Attīstības aģentūras padomes sastāvu, par padomes priekšsēdētāju nozīmējot ekonomikas ministru Guntaru Krastu.

Lai nodrošinātu Latvijas un Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanas kopuzņēmuma SIA “LATROSTRANS” darbības atbilstību LR un KF valdību parakstītajai “Vienošanās par kopīgu darbību Latvijā esošā naftas vada ekspluatācijā” un LR likumdošanai, ņemot vērā, ka KF valdība ar savu lēmumu ir nodevusi minētā kopuzņēmuma Krievijas puses dibinātāja tiesības a/s “Transņefteprodukt”, Ministru kabinets akceptēja rīkojumu, kas nosaka, ka dibinātājs un dalībnieks minētajā kopuzņēmumā ir a/s “LASAM”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 19.novembra sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta,

labklājības ministra Vladimira Makarova

un kultūras ministra Riharda Pīka

skaidrojumi, komentāri, atbildes

Vispirms valdības sēdē akceptēto likumprojektu par valsts sociālo apdrošināšanu komentēja Vladimirs Makarovs:

— Jau 1995.gadā, Saeimā pieņemot likumu par sociālo nodokli, bija skaidrs, ka būs nepieciešams likums par apdrošināšanas maksājumiem. Ja mēs pārejam uz klasisko apdrošināšanu sociālajā sfērā un ieviešam apdrošināšanu pensijas saņemšanai, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, apdrošināšanu pret bezdarbu, apdrošināšanu slimības vai maternitātes gadījumos, invaliditātes apdrošināšanu, pilnīgi skaidri redzams, ka visiem strādājošajiem, visiem, kas gūst ienākumus no darba, nevar būt vienots sociālais nodoklis. Piemēram, pašnodarbinātais neatkarīgi no situācijas nevarēs saņemt slimības lapu, jo viņam ir jāstrādā, jāpelna šie ienākumi. Tajā pašā laikā viņam ir jādod iespēja uzkrāt pensijas fondu tam brīdim, kad viņš sasniedzis attiecīgo vecumu. Tādēļ šogad sadarbībā gan ar Finansu ministriju, gan ar mūsu partneriem ārzemēs — Pasaules banku — desmit mēnešus noritēja smags darbs pie jaunā sociālās apdrošināšanas maksājumu likuma, ko šodien ar vairākiem labojumiem akceptēja Ministru kabineta sēdē.

Tātad, pirmkārt, ir noteikta obligātā apdrošināšana, kas attiecas uz visiem Latvijā strādājošajiem. Bet ir visai liela grupa iedzīvotāju, kas netiek pakļauti obligātajai apdrošināšanai. Piemēram, diplomātu sievas, viņu ģimenes locekļi, kam, atrodoties ārzemēs, nav darba. Viņiem ir jādod iespēja brīvprātīgi pievienoties attiecīgajiem apdrošināšanas maksājumiem. Tā ir arī tā sabiedrības daļa, kas gūst ienākumus no dividendēm. Viņiem arī ir ļoti grūti noformulēt šos savus ienākumus. Taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņi noteikti pretendēs uz pensiju. Tātad arī viņi brīvprātīgi iekļausies šajā apdrošināšanas shēmā.

Par konceptuālām lietām, kas mazliet atšķiras no līdzšinējās likumdošanas. Ministru kabineta locekļi vienojās, ka līdz 2002.gadam sociālās apdrošināšanas maksājumu tarifs būs 37 procenti no darba samaksas fonda jeb 28 procenti plus 9 procenti. Manuprāt, to uzņēmējiem būs visgrūtāk pieņemt. Jo iepriekšējā likumdošana paredzēja, ka sociālā nodokļa maksājumi katru gadu samazinājusies par 1 procentu. Taču Labklājības ministrija, rūpīgi izanalizējusi Latvijas demogrāfisko situāciju un norises darbaspēka tirgū, konstatēja, ka mums sociālās apdrošināšanas budžets, pat uzlabojot tā administrēšanu un palielinot nodokļu maksātāju skaitu, veidosies ar negatīvu zīmi. Tādā gadījumā būtu nepieciešami kaut kādi citi finansu avoti. Tādēļ Ministru kabinets akceptēja priekšlikumu, ka līdz 2002.gadam apdrošināšanas tarifs ir 37 procenti — 28 procenti darba devējam un 9 procenti darbiniekam.

Bet šī analīze arī rāda, ka 2002.gadā, ievērojot demogrāfiskos procesus Latvijā, kas bija vērojami 70.gadu beigās un 80.gados, jau veidosies pozitīvs apdrošināšanas budžeta rezultāts. Un ar 2002.gadu var notikt strauja sociālās apdrošināšanas maksājumu likmes pazemināšana — līdz 33 procentiem.