VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 19.novembra sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta,

labklājības ministra Vladimira Makarova

un kultūras ministra Riharda Pīka

skaidrojumi, komentāri, atbildes

Turpinājums no 1.lpp.

Vēlreiz atkārtoju, apdrošināšanas tarifs nav atkarīgs no tā, vai tas mums patīk vai ne, bet gan no tiem ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem procesiem, kas šobrīd raksturīgi Latvijai.

Jaunais likumprojekts ir akceptēts Ministru kabinetā, tas tiks nosūtīts uz Saeimu. Un atbilstoši tur esošajai praksei tas varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 1998.gada 1.janvārī, kas sakrīt ar Ministru kabineta pozīciju. Tajā pašā laikā, ja Saeimā sāksies lieli konceptuāli labojumi, es rezervēju sev iespēju atgriezt likumprojektu Ministru kabinetā pirms 2.lasījuma, lai attiecīgi noformulētu Ministru kabineta viedokli.

Un vēl par citu jautājumu, kas ir daudz patīkamāks. Mēs daudz esam runājuši par alkohola akcīzes nodokli, spriežot par to, cik lieli būs virsplāna ieņēmumi. Neraugoties uz optimistiskām prognozēm, šie virsplāna ieņēmumi šogad ir paredzami apmēram 1,1 miljona latu apjomā.

Un šodien Ministru kabinets akceptēja noteikumus par šī veselības aizsardzības speciālā budžeta izlietošanas kārtību 1996.gadā. Tātad 1,1 miljons latu. Man pašam personīgi būtiskais šķiet tas, ka ar šo naudu mums izdosies pilnībā dzēst bērnu slimnīcu parādus, kas nav radušies šīs valdības laikā, bet iepriekšējo gadu darbības rezultātā. Kad no budžeta finansētās iestādes saņēma 80—90 procentus no apstiprinātajā tāmē paredzētā. Tātad ceram atrisināt bērnu iestāžu parādu problēmu. Ceram uz pusi samazināt onkoloģijas centra parādus. Būtiski, manuprāt, ir arī tas, ka liela daļa no šīs naudas tiek novirzīta attīstībai. 150 tūkstoši ir paredzēti sanitārā autotansporta iegādei. 100 tūkstoši ir paredzēti psihiski slimo cilvēku ārstniecības iestādes celtniecībai. Tiem, kas ir pastrādājuši noziegumus. Kara hospitāļa teritorijā ir paredzēta slimnīca cilvēkiem, kas ir izdarījuši smagus noziegumus psihiska uzbudinājuma rezultātā un ir atzīti par nepieskaitāmiem, kam nepieciešama speciālā uzraudzība. Tāpēc tur tiek veidots šāds speciāls ārstniecības centrs. Lai mēs 1997.gadā varētu pabeigt šīs iestādes celtniecību, papildus paredzēti 100 tūkstoši latu. Tāpat ir paredzēta nauda medicīnas tehnoloģijas iegādei vairākām ārstniecības iestādēm.

Tad par Latvijas Nacionālās operas problēmu risinājumiem runāja Rihards Pīks:

— Šodien tika pieņemts rīkojums par Nacionālās operas celtniecības direkcijas likvidāciju. Pirms tam tika veikta šīs iestādes darbības revīzija. Protams, tas nenozīmē, ka līdz ar to Nacionālās operas celtniecības otrā kārta nenotiks. Jo saskaņā ar esošo likumdošanu kā pasūtītājs var darboties pati Nacionālā opera. Un tas būs ekonomiskāk. Kā zināms, operas celtniecības direkcijai ir izveidojušies parādi. Tie šobrīd ir fiksēti — 1,5 miljoni latu. Šo parādu saistības ir jāuzņemas valdībai, un tas arī ir paredzēts nākamā gada budžetā, proti, nokārtot šīs parādu saistības. Varu teikt, ka, lai konstatētu, kādēļ parādi radušies, kas par tiem atbildīgs, esmu nosūtījis Latvijas Republikas prokuratūrai lūgumu izskatīt šo jautājumu. Tur nav konstatētas nelikumīgas izmaksas, tomēr, neraugoties uz valdības atvēlētajiem lieliem līdzekļiem un vēl 1995. gadā papildus iedotajiem līdzekļiem, tika pārtērēti 1,5 miljoni.

Jaunos noteikumus par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu skaidroja Guntars Krasts:

— Beidzot šis noteikumu projekts ir pieņemts. Tiesa, tie būs spēkā tikai līdz nākamā gada beigām. Tas ir tāpēc, ka līdz šī gada beigām visām valsts institūcijām, pašvaldībām un profesionālajām savienībām ir jāiesniedz priekšlikumi Ekonomikas ministrijai par tām uzņēmējdarbības formām, kurām būtu vajadzīga licencēšana vai kaut kāda īpaša profesionālās kvalifikācijas sertifikācija uzņēmējdarbībai un īpaša reģistrācijas kārtība. Lai nākamā gada gaitā šos priekšlikumus varētu izanalizēt atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un dažādām starptautiskām konvencijām. Un lai, sākot ar 1998. gadu, vēl vairāk sašaurinātu ierobežojumus uzņēmējdarbībai.

Jāsaka, ka šis akceptētais saraksts ir uz pusi īsāks nekā iepriekšējais. Var sacīt, ka uzņēmējdarbība daudzās nozarēs ir atbrīvojusies. Iepriekš bija diezgan pamatīgs saskaņošanas process. Bija cīņa ar dažādām institūcijām par to, lai līdzšinējie ierobežojumi tiktu atcelti. Palikuši tādi ierobežojumi, kas paredzēti starptautiskos līgumos un konvencijās. Tāpat, ja tie ir nepieciešami valsts vai pašvaldību interešu aizsardzībai, sabiedrības drošības garantēšanai. Bet doma bija maksimāli atbrīvot uzņēmējdarbības aktivitātes no liekiem pinekļiem.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Mans jautājums maz attiecas uz šīsdienas Ministru kabinetā izskatītajiem likumprojektiem. Jautājums ir vispārīgs un adresēts Makarova kungam. Likumprojektos, ko sagatavo Labklājības ministrija, tiek lietoti visdažādākie termini, piemēram, “sociālie maksājumi” un “apdrošināšanas maksājumi” un līdzīgi — galu galā rodas jūklis...

Vladimirs Makarovs: — Par nožēlu jāsaka, ka šī nav tikai Latvijas nelaime. Sadarbībā ar “PHARE” programmu mēs kopā ar Igauniju veidojam sociālo terminu vārdnīcu, kas tiks sagatavota, es ceru, 1997. gada laikā. Vārdnīcā būs iekļauti un izskaidroti 3000 vārdu. Sociālie termini vairumā gadījumu mums ir maz pazīstami vai pat pilnīgi nepazīstami. Mūsu izpratnei par kāda vārda saturu pilnībā ir jāsakrīt ar vārda jēgu eiropeiskā izpratnē. Ceru, ka šāda veida pretrunas tiks novērstas nākamā gada laikā.

Jautājums: — Likumprojekts paredz, ka ar nākamo gadu darbiniekam sociālā nodokļa daļa tiks paaugstināta no 5 procentiem līdz 8 procentiem. Vai darba devējs kompensēs arī šos 8 procentus, tāpat kā līdz šim tika kompensēti minētie 5 procenti?

Vladimirs Makarovs: — Ministru kabinets jau ir sagatavojis divus dokumentus — “Darba samaksa no budžeta finansētās iestādēs” un “Darba samaksa civiliestādēs”. Noteikts, ka no 1997. gada 1. janvāra 24. kategorijas darbiniekiem alga ir 40 latu. Lielā mērā diskusijas starp darba devēju un darbinieku kolektīvu ir atrisināmas ar darba līgumu. Šo problēmu es mēģināju risināt arī ar uzņēmējiem. Viņi atklāti pasaka, ja nebūs saražota produkcija un ja šī produkcija nebūs realizēta, mums nebūs iespējams palielināt darba samaksu. Tātad šajā gadījumā darba samaksa notiek atbilstoši izpeļņai.

Jautājums: — Pīka kungs, sakiet, lūdzu, kā pēc Operas rekonstrukcijas pirmajā kārtā radīto parādu likvidēšanas notiks būvdarbu otrā kārta?

Rihards Pīks: — Vispirms — es jau minēju — jānorēķinās par radītajiem parādiem. Otrajā kārtā pasūtītājs visiem celtniecības darbiem ir pati Operas administrācija. Tiks izsludināti konkursi uz veicamajiem darbiem. Beidzot ir gatavs arī visas Operas rekonstrukcijas projekts, kas līdz šim nebija. Faktiski pirmā rekonstrukcijas kārta tika veikta pēc nepabeigta projekta.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta

19. novembra preses konferencē

Valdības namā

MK Ekonomikas un

finansu komitejas sēdē

Piektdien, 15.novembrī, MK Ekonomikas un finansu komiteja akceptēja likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likums noteiks vispārīgos principus valsts sociālās apdrošināšanas jomā un regulēs sociālās apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru. Likumprojektā noteikti sociālās apdrošināšanas veidi, apdrošināšanas līdzekļu izlietošanas kārtība, obligāto iemaksu administrēšana un aprēķinu veikšana u.c.

Komiteja akceptēja MK rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu Liepājas ostas pārvaldes valdījumā”. Liepājas ostas pārvaldei paredzēts nodot Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” un valsts uzņēmuma “Liepājas okeāna zvejas flotes bāze” apsaimniekošanā esošās piestātnes.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par Darījumu novērtējuma komisijas sastāvu”. Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Aivars Berners.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par atsevišķu nekustamo īpašumu Rīgā nodošanu Kultūras ministrijas valdījumā”. Kultūras ministrijai paredzēts nodot nekustamos īpašumus Kaļķu ielā 16 un 11a un Brīvības ielā 96. Nekustamie īpašumi tiks reģistrēti uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā zemegrāmatā Rīgas Krievu drāmas teātra lietošanai.

Komiteja akceptēja MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas Protokola I par zvejniecības kopuzņēmuma izveidošanu”. Plānotais kopuzņēmums, kurā darbosies viens vai vairāki EK kuģu īpašnieki un viens vai vairāki partneri Latvijā, zvejos zem Latvijas karoga, tādējādi pēc iespējas pilnīgāk izmantos Latvijas zvejas kvotas.

Valdības preses departaments