LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

UN ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

LĪGUMS PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS

UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Tautas Republikas valdība,

Apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem,

Vienojas:

1. PANTS

Līguma darbības sfēra

Šis Līgums attiecas uz personām, kas ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS

Nodokļi, uz kuriem attiecas šis Līgums

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, kā arī nodoklis par kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Šis Līgums tiks lietots attiecībā uz esošajiem nodokļiem, kas ir:

a) Ķīnas Tautas Republikā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(ii) ienākuma nodoklis uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem un ārvalstu uzņēmumiem;

(iii) vietējais ienākuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā Ķīnas nodokļi);

b) Latvijā :

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā Latvijas nodokļi).

4. Šis Līgums tiks piemērots arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par visiem būtiskiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos, pietiekamā laika posmā pēc tam, kad ir tikuši izdarīti šie grozījumi.

3.PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Līgumā:

a) jēdziens `'Ķīna'' nozīmē Ķīnas Tautas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē visu Ķīnas Tautas Republikas teritoriju, ieskaitot tās teritoriālos ūdeņus, kurā tiek piemēroti Ķīnas nodokļu likumdošanas akti, un jebkuru apgabalu ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, kurā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ķīnas Tautas Republikai ir suverēnās tiesības uz jūras un zemes dzīļu, virs tām esošo ūdeņu dabas resursu izpēti un ieguvi;

b) jēdziens `'Latvija'' nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdzieni `'Līgumslēdzēja Valsts'' un `'otra Līgumslēdzēja Valsts'' atkarībā no konteksta nozīmē Ķīnu vai Latviju;

d) jēdziens `'nodoklis'' atkarībā no konteksta nozīmē Ķīnas nodokļus vai Latvijas nodokļus;

e) jēdziens `'persona'' nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

f) jēdziens `'sabiedrība'' nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

g) jēdzieni `'Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums'' un `'otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

h) jēdziens “pilsonis” nozīmē:

(i) jebkuru fizisko personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

i) jēdziens “starptautiskā satiksme” nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

j) jēdziens “kompetentās iestādes” nozīmē Ķīnā - Valsts Nodokļu Administrāciju vai tās pilnvarotu pārstāvi, Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi.

2. Piemērojot šo Līgumu, Līgumslēdzēja Valsts jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, lietos tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos par nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.

4.PANTS

Rezidents

1. Šajā Līgumā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, galvenā ofisa atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju. Taču šis jēdziens neietver jebkuras personas, kam tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai par šajā valstī izvietoto kapitālu.

2. Ja saskaņā ar 1.panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu un noteikt šī Līguma piemērošanas veidu šādai personai.

5.PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Līgumā jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projektēšana vai darbība notiek ilgāk nekā divpadsmit mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdzienā “pastāvīgā pārstāvniecība” netiek ietverts turpmāk minētais:

a) ēku un iekārtas izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošie preču vai izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošie preču vai izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos sagatavošanas vai palīgdarbus;

f) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) - e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas šī panta 6.punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas Līgumslēdzējā Valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas, un tā parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras, noslēgt līgumus otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vārdā, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4.punktā minēto darbību, kura, tai notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ja šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Jēdziens “nekustamais īpašums” ir jālieto tādā nozīmē, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens iekļaus īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi un lidmašīnas.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Šī panta 1. un 3. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur. Izdevumos, kurus Līgumslēdzēja Valsts atļaus atskaitīt, tiks iekļauti tikai tie izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem. Minētie likumdošanas akti ir jāpiemēro tā, lai tie atbilstu šajā punktā noteiktajiem principiem.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.PANTS

Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.PANTS

Saistītie uzņēmumi

1.Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējā Valstī esoša uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus — citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī,

un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, jebkura peļņa, kura rastos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav radusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu, par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstoši grozījumi attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šos grozījumus, nepieciešams ņemt vērā citus šī Līguma noteikumus, un, ja nepieciešams, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība un kas tieši pārvalda vismaz 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens “dividendes” šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

4. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās valsts rezidents un ja līdzdalība, sakarā ar kuru tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra Līgumslēdzēja Valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.PANTS

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kurus gūst, un kuru īstenā īpašniece ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, ieskaitot tās vietējās pašvaldības, Centrālo Banku vai jebkuru šai valdībai pilnībā piederošu finansu institūciju, vai procenti, kas tiek gūti par aizdevumu, kuru garantējusi šī valdība vai jebkura šai valdībai pilnībā piederoša finansu institūcija, tiks atbrīvoti no nodokļiem pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens “procenti” nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu un neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē; jēdzienā it īpaši jēdzienā ietilpst ienākumi no valdības vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neizmaksātiem procentiem, atbilstoši šī panta noteikumiem netiks uzskatītas par procentiem.

5. Šī panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgo bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, praktiski ir saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

6. Tiks uzskatīts, ka procenti rodas Līgumslēdzējā Valstī, kad to maksātājs ir šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā pašvaldība vai šīs valsts rezidents. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti šie procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

12.PANTS

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.

3. Jēdziens “autoratlīdzība” šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem radio vai televīzijas pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2. punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz ko attiecas autoratlīdzības maksājumi, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja tās maksātājs ir šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā pašvaldība vai šīs valsts rezidents. Tomēr, kad persona, kura izmaksā autoratlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autoratlīdzību, un autoratlīdzība tiek izmaksāta no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, par ko tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

13.PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, komercīpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par tādas sabiedrības, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no 6. pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, akciju atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

5. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no 1. līdz 4.punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskas personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr šādī ienākumi var tikt aplikti ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:

a) ja šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā šie ienākumi ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi;

b) ja šī persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, bet var tikt aplikti tikai tie ienākumi, kas gūti par otrā Līgumslēdzējā Valstī veiktajām darbībām.

2. Jēdziens “profesionālie pakalpojumi” ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 20. panta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algots darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā Līgumslēdzējā Valstī ne vairāk kā 183 dienas kopumā jebkurā 12 mēnešu periodā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekš minētajiem noteikumiem atlīdzību, ko saņem par darbu, kas tiek veikts, strādājot uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16.PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkura cita līdzīga sabiedrības - otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pārvaldes institūcijas loceklis, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

17.PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no otras Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. PANTS

Pensijas

1. Saskaņā ar 19.panta 2. punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs.

2. Neatkarīgi no 1. punkta un 19. panta 2. punkta noteikumiem pensijas un cita veida atlīdzības, kuras tiek piešķirtas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanas aktiem vai saskaņā ar jebkuru sabiedrisku sistēmu, kas sociālās nodrošināšanas vajadzībām ir izveidota Līgumslēdzējā Valstī, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā valstī, neatkarīgi no tā vai to izmaksa ir periodiska vai vienreizēja.

19.PANTS

Valsts dienests

1. a) Darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

b) Tomēr šī darba alga, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkuru pensiju, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība, vai to izveidotie fondi par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiemtikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un pilsonis.

3. Šī Līguma 15., 16., 17. un 18. panta noteikumi ir jāpiemēro darba algai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

20.PANTS

Profesori un zinātnieki

1. Ienākumi, kurus saņem par veikto mācību vai pētniecības darbu fiziskā persona, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar nolūku mācīt vai nodarboties ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē un kas tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, netiks aplikta ar nodokļiem pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī divu gadu laikā no dienas, kad šī persona pirmoreiz ieradās minētajā nolūkā.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumiem, kas gūti no izpētes darbiem, ja šie izpētes darbi ir veikti nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātajās interesēs.

21. PANTS

Studenti

Students, māceklis vai stažieris, kas ir, vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir bijis, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, tiks atbrīvots no nodokļu uzlikšanas attiecībā uz turpmāk minētajiem maksājumiem, kas saņemti uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām:

a) maksājumi, kas tiek saņemti ārpus Līgumslēdzējas Valsts, uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām;

b) valdības, izglītības vai kultūras iestādes dāvinājumi, stipendijas vai prēmijas.

22. PANTS

Darbība šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi tiks piemēroti neatkarīgi no šī Līguma 4. līdz 21. panta noteikumiem.

2. Šajā pantā jēdziens `'darbība šelfa zonā'' nozīmē darbības, kas tiek veiktas Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā sakarā ar Līgumslēdzējā Valstī esošo jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu izpēti un ieguvi.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma, kas veic darbību šelfa zonā otrā Līgumslēdzējā Valstī, darbība, saskaņā ar 4. punkta noteikumiem tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību.

4. Šī panta trešā punkta noteikumi netiks piemēroti, ja darbība šelfa zonā, kura tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, notiek laika posmu vai laika posmus, kas nepārsniedz kopumā 30 dienas jebkurā 12 mēnešu ilgā periodā. Šī punkta vajadzībām:

a) ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas veic darbību šelfa zonā otrā Līgumslēdzējā Valstī, ir saistīts ar citu uzņēmumu, kurš veic līdzīgu darbību šelfa zonā, tad tiks uzskatīts, ka pirmais minētais uzņēmums veic visas otrā uzņēmuma veiktās darbības, izņemot to laika periodu, kad šīs darbības tiek veiktas vienlaicīgi, kā uzņēmuma paša veiktās darbības;

b) uzņēmums tiks uzskatīts par saistītu ar citu uzņēmumu, ja katrs no tiem tieši vai netieši piedalās otra uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder otra uzņēmumā kapitāls, vai ja viena un tā pati persona vai personu grupa tieši vai netieši piedalās abu uzņēmumu vadībā, kontrolē vai tai (tām) pieder abu uzņēmumu kapitāls.

5. Saskaņā ar 6. punkta noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas saistīts ar darbību šelfa zonā otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otras valsts šelfa zonā, ar nosacījumu, ka darbs šelfa zonā notiek laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu ilgā periodā.

6. Darba algas, izpeļņas un cita veida līdzīgas atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas veikts uz jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic piegādes vai personāla pārvadājumus uz vietām otrā Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek attiecīgās darbības, vai arī par darbu uz velkoņiem vai citiem kuģiem, kas sniedz pakalpojumus papildus šai darbībai, var tikt apliktas ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šo personu darba devējs.

7. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst atsavinot:

a) pētīšanas vai izmantošanas tiesības; vai

b) īpašumu, kas izvietots otrā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots otras valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanai un izmantošanai; vai

c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši iegūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai tiesībām un īpašuma kopā, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

Šajā pantā jēdziens “pētīšanas vai izmantošanas tiesības” nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot otras Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, ieskaitot tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, kuru var gūt šis īpašums.

23.PANTS

Citi ienākumi

1. Citi šī Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta pirmā punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas ir citāds nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kurš minēts šī Līguma 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. panta vai 14. panta noteikumi.

24.PANTS

Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. pantā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

25. PANTS

Metodes nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai

1. Ķīnā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) Ja Ķīnas rezidents saņem ienākumu no Latvijas, tad par nodokļa lielumu, kāds saskaņā ar šī Līguma noteikumiem par šo ienākumu ir jāmaksā Latvijā, tiks atļauts samazināt Ķīnas nodokli, ar kuru tiek aplikts šis rezidents. Tomēr šī samazinājuma summa nedrīkst pārsniegt tādu Ķīnas nodokļa summu par šo ienākumu, kāda ir tikusi aprēķināta saskaņā ar Ķīnas nodokļu likumdošanas aktiem un noteikumiem.

b) Ja Latvijā gūtais ienākums ir dividendes, ko sabiedrībai - Ķīnas rezidentam izmaksā sabiedrība - Latvijas rezidents, kurā Ķīnas sabiedrībai pieder vismaz 10 procenti akciju, nosakot samazinājuma summu, ir jāņem vērā nodoklis, kuru Latvijā par gūto ienākumu ir samaksājusi sabiedrība, kas izmaksā dividendes.

2. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) Gadījumā, kad Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šī Līguma noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Ķīnā, ja vien Latvijas iekšzemes likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Ķīnā samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Ķīnā samaksāto kapitāla nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta Latvijā pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kuru var aplikt ar nodokļiem Ķīnā.

b) Lai piemērotu a) apakšpunktu, ja sabiedrība - Latvijas Republikas rezidents saņem dividendes no sabiedrības - Ķīnas rezidenta un šajā sabiedrībā Latvijas Republikas rezidentam pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, Ķīnā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

26.PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas.

5. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

27. PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 26. panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šī Līguma noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šī Līguma noteikumiem neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kādi nav paredzēti šajā Līgumā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos. Kad tas ir nepieciešams vienošanās panākšanai, var notikt Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvju tikšanās, kuras laikā var notikt mutiska viedokļu apmaiņa.

28.PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šī Līguma noteikumu izpildei vai ar šajā Līgumā ietvertajiem nodokļiem saistīto Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas prasību izpildei, tiktāl, ciktāl šie likumi nav pretrunā ar šo Līgumu, it īpaši, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Līguma 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kuras ir iesaistītas šajā Līgumā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

29.PANTS

Diplomāti un konsulāro pārstāvniecību darbinieki

Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt diplomātu vai konsulāro pārstāvniecību darbinieku fiskālās privilēģijas, kuras tiem piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

30.PANTS

Stāšanās spēkā

1.Katras Līgumslēdzējas Valsts valdībai ir jāpaziņo otras valsts valdībai par to, ka tās iekšējās likumdošanas aktos paredzētās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šis Līgums stāsies spēkā ar 1. punktā minētā pēdējā paziņojuma datumu, un tā noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko iekasē izmaksas brīdī, attiecībā uz ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tam tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc tam tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā.

31. PANTS

Darbības izbeigšana

Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, bet katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šī Līguma darbību, iesniedzot diplomātiskā ceļā rakstveida notu par izbeigšanu jūnija trīsdesmitajā dienā vai pirms tās jebkurā kalendārajā gadā. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta abās Līgumslēdzējās Valstīs:

a) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek iekasēti izmaksas brīdī, attiecībā uz ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tam tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1. janvārī vai pēc tam tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Līgums sastādīts Rīgā divos eksemplāros, katrs latviešu, ķīniešu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1996 gada 7. jūnijā. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Ķīnas Tautas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā

______________ ________________

PROTOKOLS

Parakstot šodien noslēgto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk minēts kā `'Līgums''), puses ir vienojušās par turpmāk minētajiem noteikumiem, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 6. pantu:

Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

2. Attiecībā uz 6. panta 2. punktu:

Tiks saprasts, ka jēdziens `'nekustamais īpašums'', kā tas ir definēts 6. panta 2. punktā, iekļauj opcijas (vienošanās, kas neuzliekot nekādus pienākumus, piešķir tiesības nopirkt vai pārdot nekustamo īpašumu par noteiktu cenu norādītā laika posmā) vai citas līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu.

3. Attiecībā uz 6. panta 3. punktu:

Tiks saprasts, ka viss ienākums un kapitāla pieaugums no 6. pantā minētā un Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma atsavināšanas var tikt aplikts ar nodokļiem šajā valstī saskaņā ar 13. panta noteikumiem.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts Rīgā divos eksemplāros, katrs latviešu, ķīniešu un angļu valodā, visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski, parakstīts 1996 gada 7. jūnijā. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Ķīnas Tautas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā

__________________ _________________