13.–14. novembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 195., 196.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.1736, un, pirms uzsākt ziņojumu, es gribu precizēt, ka darba kārtībā vārda “apstiprināšana” vietā būtu rakstāms vārds “iecelšana”. Acīmredzot ir drukas kļūda, jo lēmumprojektā šis lēmums tā arī nosaukts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”.

Limbažu rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Šajā sakarībā tieslietu ministrs ir griezies Saeimā, un konkrēti Juridiskajā komisijā, ar priekšlikumu — iecelt Kārli Jansonu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija savā kārtējā sēdē izskatīja šos materiālus un vienbalsīgi pieņēma lēmumu — rekomendēt Saeimai pieņemt pozitīvu lēmumu šajā jautājumā. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi iecelt Kārli Jansonu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par ierosināto lēmumprojektu. Balsojums slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 7. Kārlis Jansons iecelts par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Rīgas rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Republikas tieslietu ministrs ir griezies Saeimā ar rekomendāciju iecelt par minētās tiesas tiesnesi Ivetu Šultiņu-Šulcu. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus un rekomendē Saeimu pieņemt pozitīvu lēmumu arī šajā jautājumā. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Ivetas Šultiņas—Šulcas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret —3, atturas —9. Iveta Šultiņa—Šulca iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Lūdzu nākamais darba kārtības jautājums, Kaksīša kungs, tālāk!

J.Kaksītis. Dokuments nr.1737. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegtos dokumentus “Par dažu rajonu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu”, un arī šajā jautājumā komisijas vienbalsīgs lēmums bija atbalstīt šos cilvēkus, iecelt par priekšnieka vietniekiem attiecīgajās zemesgrāmatu nodaļās. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu un iecelt Ingūnu Mihaļovu par Vidzemes apgabaltiesas Cēsu rajona zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 6. Ingūna Mihaļova iecelta par Vidzemes apgabaltiesas Cēsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Odetu Turku iecelt par Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi, balsojot par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 7. Odeta Turka iecelta par Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

J.Kaksītis. Nākošais dokuments...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, par — 45. Es kļūdījos, nosaucot skaitļus. Lūdzu!

J.Kaksītis. Nākošais dokuments — nr.1738. Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvais tiesnesis Andrejs Strautiņš ir iesniedzis tieslietu ministram lūgumu viņu atbrīvot no šīs tiesas administratīvā tiesneša pienākumu pildīšanas sakarā ar personīgo vēlēšanos. Tāds ir iesnieguma teksts. Izskatot šos dokumentus, kā arī tieslietu ministra iesniegto dokumentu, ņemot vērā, ka Andrejs Strautiņš jau faktiski ir izdarījis visu nepieciešamo, lai nokārtotu eksāmenus, un arī ir nokārtojis eksāmenus, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, Juridiskā komisija atbalsta šo lēmumprojektu, un es lūdzu arī Saeimu pieņemt lēmumu par Andreja Strautiņa atbrīvošanu pirms termiņa no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt deputātus savu attieksmi par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, piedodiet. Par — 45, pret — 3, atturas — 5. Andrejs Strautiņš atbrīvots pirms termiņa no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas — lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma” ir saņemts 10 deputātu — Kaksīša, Sausnīša, Bišera, Kuprijanovas, Gannusas, Mauliņa, Kostandas, Straumes, Endziņa un Seiksta — priekšlikums, kurā ierosina balsošanu par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu veikt ar vēlēšanu zīmēm. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Balsot par šo priekšlikumu neviens nepieprasa. Lēmums pieņemts. Balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm.

Līdz pārtraukumam mums ir 17 minūtes. Vai mēs varam vēl šo procedūru izdarīt? (No zāles: Nē, nevar!”) Kādi ir, kolēģi, priekšlikumi? Darīsim to rīt no rīta. Neviens neiebildīs? Neprotestēs? Iebildumu nebūs. Tātad rīt no rīta, godājamie kolēģi, pēc pārtraukuma plenārsēdē mēs sākam izskatīt šo jautājumu.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons (zālē). Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš (zālē). Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz 14.novembrim, rītdienai pulksten 9.00. Paldies!

(Pārtraukums)

14. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē. Turpinām izskatīt sēdē apstiprināto darba kārtību. Jautājums, kurš mums jāizskata vispirms, ir lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma””. Kā jūs atceraties, godājamie kolēģi, vakar mēs vienojāmies, ka šīs vēlēšanas notiks ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu, tad varbūt Juridiskā komisija vai balsu skaitītāji... Balsu skaitītāju komisijas parstāvis varētu informēt mūs par vēlēšanu norisi Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanas procesā. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Balsu skaitītāju vārdā es jūs informēju par vēlēšanu norisi. Kā jūs tikko vienojāties, tad balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm. Biļeteni ir jau sagatavoti. Mēs vēlēsim divus tiesnešus, ko ir tiesības izvirzīt Augstākās tiesas plēnumam. Plēnums ir atkārtoti izvirzījis tos pašus kandidātus un divus kandidātus, tā ka jāievēl mums ir divi. Kandidātu skaits nepārsniedz ievēlamo personu skaitu, bet jums, protams, ir katram tiesības izsvītrot jums nevēlamu kandidātu vai kandidātus. Tātad balsu skaitītāji tūlīt salasīsies, pārskaitīs biļetenus un pēc tam, kad būs pirmais zvans, aicinās jūs uz balsošanu un, kad rezultāti būs saskaitīti, ar otro zvanu — aicinās uz balsošanas rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir jautājumi balsu skaitīšanas komisijai? Jautājumus nav, tad izsludinu pārtraukumu līdz balsošanas sākumam, par kuru jums tiks darīts zināms ar zvanu.

I.Bišers. Balsu skaitītājus lūdzu salasīties Prezidija zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers — balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātā Saeima! Balsu skaitītāju vārdā pasludinu jums Satversmes tiesas tiesnešu, kas tika izvirzīti pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma, vēlēšanu rezultātus. Kopumā tika izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 81 vēlēšanu zīme. Sabojāta un nomainīta netika neviena vēlēšanu zīme. Un dzēstas tika atlikušās 23 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemta 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzīta 81 vēlēšanu zīme. Par nederīgām atzītu nebija.

Par kandidātiem bija nodots sekojošs balsu skaits: Par Andreju Lepsi tika nodotas 53 balsis. Par Ilzi Skultāni — 51 balss. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Satversmes tiesas tiesnešiem ir ievēlēti — Andrejs Lepse un Ilze Skultāne. Līdz ar to Satversmes tiesā ir ievēlēts pietiekams tiesnešu skaits, lai tā varētu uzsākt savu darbību. Ar to mēs apsveicam, ka mūsu valstī ir nodibināts jauns, svarīgs valstisks orgāns. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Paldies, godājamie deputāti! Lēmums šajā jautājumā izskatīts. Pārejam pie nākamā mūsu darba kārtības jautājuma, bet pirms tam, lūdzu, izskatīsim vēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto dokumentu, kurā viņi atkārtoti lūdz šā gada 14.novembra Seimas sēdes darba kārtībā 31.punktu, likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajam lasījumam iekļaut kā darba kārtības 22.punktu pēc lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Vai balsošana, godājamie deputāti, ir šajā jautājumā vajadzīga? Neviens nepieprasa. Tātad esam vienojušies, ka pēc 21.punkta mēs iekļaujam pašlaik darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kurš darba kārtībā ir kā 31.punkts.

Nākamais darba kārtības jautājums, godājamie kolēģi saskaņā ar mūsu vakardienas vienošanos ir par pilsonības piešķiršanu... Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šajā jautājumā ziņo Andrejs Požarnovs, komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1605 par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Panteļejevam par īpašiem nopelniem. Grigorijs Panteļejevs dzimis 1972.gadā Sahalīnā Gastello pilsētā. 1980.gadā sāka mācīties Rīgas 55.vidusskolā, trenējies hokeja komandā “Latvijas bērzs”. Pašreiz spēlē NHL klubā Lasvegasā, un viņš ir Latvijas izlases komandas spēlētājs. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdei.

Sēdes vadītājs. Paldies, Požarnova kungs! Šajā jautājumā vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es jau, šo jautājumu apspriežot, esmu runājis, neesam varējuši norīt šo krupi, un es ceru, ka nenorīsim arī. Redziet, nupat tika pateikts, ka šis cilvēks, šis hokejists, kurš grib iegūt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, spēlē Lasvegasā, un mums šķita, ka šie vīri ir Latvijas komandā, te daudzi vai vismaz daži kāpa tribīnē un teica — aizstāvot Latvijas krāsas, ceļot Latvijas godu pasaulē un tā tālāk. Lai es nekāptu tribīnē ik pēc katra, te ir vesela buntīte, kā es jau iepriekšējā reizē teicu — vai pus komanda vai komanda, kuriem gribam piešķirt šodien pilsonību par īpašiem nopelniem, tad es jums atgādināšu... es par citu nerunāšu šodien, es atgādināšu jaunus faktus, lūk, par šiem vīriem, kas tad viņi, kur tad viņi atrodas. Vai tā ir Latvijas komanda? Vai viņi spēlē Latvijas komandā? Un tad paklausaties, lūdzu. Tiem vīriem, kuriem jau pilsonība par īpašiem nopelniem kabatā, ieklausieties, Ignatjevam, kur viņš spēlē? Latvijā? Nē, Ziemeļamerikā attiecīgā komandā “Aizdoks”. Znaroks, kur Znaroks spēlē? Latvijas komandā? Nē, Vācijā, pirmajā līgā. Nākamie, šodien būs Pavlovs, kuram gribēsim piešķirt par īpašiem nopelniem, kur šis vīrs spēlē? Arī Vācijā, pirmajā līgā. Tālāk. Čudinovs — Vācijas komandā spēlē. Te jau nosauktais Panteļejevs, par kuru pašlaik notiks balsošana, tātad Lasvegasā. Ieklausieties tālāk, šodien sarakstā ir Fanduļs, kur šis vīrs spēlē? Somijā, “Turku” komandā, tā saucas šī komanda. (No zāles: “Kur spēlē Sandis Ozoliņš.”) Maticins — Zviedrijas komandā. Lūdzu, kādas krāsas, cilvēki mīļie, viņi aizstāv, vai tā ir Latvijas komanda? Vienādi labi nerunājoši latviski, kā man teica viens no šīs komisijas, kas izskatīja šo vīru, tā sakot, atbilstību noteikumiem par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Tātad visi vienādi labi nerunājoši latviski pie tam. Tātad kam mēs dodam, un kāpēc šiem vīriem — un gribam dot par īpašiem nopelniem, kuri spēlē, ieradušies no Krievijas, guvuši šeit dažādus labumus, tagad šos labumus pārcēlušies meklēt citur uz citām valstīm. Nu tad lai viņi lūdz pilsonību vai nu par īpašiem nopelniem, vai kā viņiem patīk šīm valstīm, kuru komandās viņi spēlē, bet būsim principiāli un nedosim šiem vīriem pilsonību Latvijā, lai viņu turpina meklēt pa pasauli savu laimi un atrod to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es principa nebūtu gājis runāt, jo tas tiešām dziļi individuāls jautājums. Katrs no mums izšķirs balsot “par” vai “pret”, bet vienkārši, cienījamais Tabūna kungs, pēc jūsu loģikas es saprotu, ka Irbe, kurš tagad spēlē Dalasas “Stars”, un Ozoliņš, kas spēlē Kolorado “Avalanž”, ir pelnījuši, lai viņiem atņem pilsonību, jo viņi taču būdami Latvijas pilsoņi, ir aizbraukuši prom no Latvijas un spēlē tur kaut kur Kanādā. Tas ir pilnībā pēc šīs loģikas.

Man liekas, ja mūsu hokejistus, vienalga, vai viņi ir pilsoņi vai ne, novērtē kaut vai Amerikas komandas, Kanādas komandas vai Vācijas komandas un uzņem savā sastāvā, un viņi tur var spēlēt un pelnīt naudu sev un braukt pēc tam šeit to tērēt, tas ir tikai pozitīvi. Jo pretējā gadījumā mēs vienkārši nonāksim pie absurda. Bet nu katrs balsos tā, kā viņš gribēs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Bet tad parunāsim arī par mūsu hokeja attīstību. To jau Tabūna kungs aizmirsa. Cik tad ir to līdzekļu, un kādas ir iespējas. Un tādēļ mums arī par to ir jādomā. (No zāles: “Un kur tā attīstība sākas?”) Un ja cilvēki var paaugstināt savas profesionālās iespējas. Un arī pareizi Bērziņa kungs norādīja — nopelnīt naudu, jo viņi tajā skaitā ir arī Latvijas nodokļu maksātāji un līdz ar to arī gan tērēs, gan, iespējams, arī maksās nodokļus un visu pārējo. Un tas nesīs Latvijai labumu.

Pasakiet arī, cik daudz šie hokejisti dažādi ir ziedojuši Latvijas hokeja attīstībai? Es domāju vairāk nekā atsevišķi deputāti panākuši naudas izdalījumu hokejam. Un tā ir realitāte. Un dabiski, var jau šeit teikt, ka tas ir lielākais politiskais jautājums. Tad, Tabūna kungs, jums kā bokserim vajadzēja pastāstīt, cik daudz ir melnādainu un citas tautības bokseru, kas saņēmuši gan Amerikas Savienoto Valstu pavalstniecību, gan arī citu valstu, kad nāk olimpiādes. Tas jums kā bokserim ir labāk jāzina, man liekas.

Protams, es jau sen, pagājušajā reizē, teicu, ka es gaidu, kad Tabūna kungs piedāvās kādu Latvijas bokseri — latvieti, vai to cilvēku, kam viņš perspektīvā redzētu, kam vajadzētu Latvijas pilsonību, bet pagaidām diemžēl laikam bokss mums vēl nesit tik augstu vilni, lai varētu runāt kādreiz par kaut kādiem pasaules mačiem, kur Latvijas bokseris cīnīsies starptautiskajās sacensībās nopietnā līmenī.

Un tādēļ šinī gadījumā vienkārši nevajadzētu šo jautājumu pārvērst par tādu politisku jautājumu un rādīt, ka nu tagad mēs to buntīti, kā Tabūna kungs saka, ievēlēsim, tad nu Latvijas valsts tiks sagrauta un nabaga, teiksim, Nacionālajam blokam būs jārij kaut kāds krupis. Man patiešām gribētos jums novēlēt šodien norīt to krupi, un vienreiz virzīt to lietu tālāk uz priekšu. Un, ja dikti Tabūna kungs baidās, ka aizrīsies, tad varam sarunāt — kefīra glāze būs no manis nākošajā starpbrīdī, lai vieglāk tas krupis noiet lejā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vispār brīnos par Induļa Bērziņa zeltaino marksisma loģiku vai tanī pašā reizē sofismu. Tā ir pilnīga paraugstunda! Induli Bērziņa kungs, Ozoliņš un Irbe ir dzimuši šeit Latvijā, un viņi ir Latvijas pilsoņi. Neviens viņiem par īpašiem nopelniem nav devis. Tās ir pilnīgi dažādas lietas, un man liekas, to 1.klases skolnieks jau saprot.

Tātad, Lujāna kungs, šis ir tomēr politisks jautājums. Un nav jau svarīgi tas, ka jūs mēģiniet ar šiem dažiem klaidoņiem palielināt savu elektorātu. Es nezinu, kādēļ viņiem šī pilsonība ir vajadzīga. Man, piemēram, ir kauns, ja viņi aizstāv Latvijas krāsas, spēlēdami Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu, Somijas, Vācijas komandās. Priekš kam tas ir vajadzīgs mums? Viņi tur kā Znaroks, jūs visi dzirdējāt, un man liekas jūs, Lujāna kungs, arī, māti piesauc septiņstāvīgā pakāpē. Tā ir tā Latvijas vārda nešana pasaulē? Es aicinātu tiešām katram balsot pēc sirdsapziņas un balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šodien nav jautājums ne deputātā Tabūnā, ne deputātā Lujānā. Es aicinātu patiešām šo jautājumu nepārvērst par farsu. Es aicinātu jūs pieturēties pie vienas pamattēzes. Respektēsim katras partijas nostāju, izejot no tās nostājas, ko katra partija deklarēja pirms vēlēšanām, deklarē šodien. Bet nemēģināsim šo jautājumu saistīt tikai ar partijas nostāju. Katrs deputāts jau ir izlēmis, kā viņš balsos.

Es aicinātu pārtraukt šīs debates un patiešām, principiāli izvērtējot arī tās pozīcijas, kas katram deputātam, izejot no Latvijas likumdošanas, pie kuras ir jāpieturas. Nevar katram dot pilsonību tikai tāpēc, ka viņš pēkšņi sagrib. Bet padomāsim par vienu citu apstākli. Vai mēs Latvijas tēlam nedarām godu ar to, ka Latvijas komanda spēlēs lielajā čempionātā? Mēs visi klātesošie sēdēsim un pārdzīvosim par šo Latvijas komandu. Mēs varēsim ar godu uzņemt, ka tie paši puiši, kas nenēsā Latvijas pilsoņa pasi, šodien praktiski ir it kā ne pie vienas valsts nepiesaistīti. Ārzemju komandās viņiem uzdod valsti. Kādu tad viņi pārstāv? Viņiem jāpasaka, ka viņi pārstāv kaut kādu neesošu PSRS valsti. Viņi vēlas būt Latvijas pilsoņi. Jā, daudz ko viņi vēl neprot. Vēl viņi neprot runāt pilnvērtīgā latviešu mēlē, viņi jauc vārdus, ko jau izteica mani kolēģi, runājot par māti un vēl citiem vārdiem. Bet vai tā ir tā būtība? Ļoti daudz latviešu šo vārdu pielieto. Tā ir sagadījies, ka tas ir ieaudzināts no 1.klases, un mēs no šiem vārdiem vēl nevaram atbrīvoties. Bet jautājums ir tikai viens — vai mēs vēlamies, lai mūsu komanda ienes Latvijas vārdu pasaulē? Jā, varbūt šis solis nav tāds, kā daudzi deputāti to atbalstītu. Bet mēs visi, cienījamie kolēģi, es esmu pārliecināts, arī es personīgi un Tabūna kungs, varbūt sēdēsim tanīs vakaros pie viena televizora un pārdzīvosim par šo Latvijas komandu, kas varbūt labi nostartēs. (No zāles deputāts Tabūns: “Nepārdzīvošu.”) Es ceru. Es aicinu pārtraukt debates un balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Godājamie kolēģi, es jūs lūdzu pieteikties visus debatēs saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām un iesniegt sekretariātam zīmītes. Jūs zināt, ka bez pieteikšanās rakstiski var uzstāties tikai par otrajiem un trešajiem lasījumiem. Bet mēs esam kļuvuši tik demokrātiski un staigājam te cerībā un pārliecībā, ka, lūk, mēs tā gluži vienkārši šo vārdu saņemsim. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Paldies, cienījamie kolēģi! Es, protams, centīšos jūsu laiku ilgi neaizņemt. Es piekrītu, ka ir jārūpējas par Latvijas tēla spodrināšanu, bet tieši šeit jau ir tas jautājums, kāds tas tēls izskatās pasaulē. Un jūs mani nepārliecināsiet, ka Latvija ir ieguvusi vairāk nekā zaudējusi, ja viņas tēlu spodrina ar no tatāru valodas aizgūtiem lamu vārdiem. Un nevajag teikt, ka nu viņš tur ir sajaucis. Neko viņš nesajauca! Viņš labi zināja, par kādu māti viņš runāja. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka katra partija zina, ko viņa dara, un attiecīgi arī katrs balsos. Bet vismaz LNNK pārstāvji domā nedaudz tālāk. Un es uzsveru, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, cienītu Latvijas valsti. Šo cilvēku uzvedībā dažkārt nejūt nekādu cieņu. Cienīt latviešu valodu, un, ja cilvēki te visu mūžu ir nodzīvojuši un nav iemācījušies mūsu valodu, tā ir necieņa. Un nevajag runāt, ka viņi kaut ko tur neprot. Viņi neko neprot! Varbūt kāds no viņiem zina dažus vārdus. Nerunāsim par to, ka viņi absolūti neciena mūsu kultūru. Nerunāsim pat par to. Un tāpēc viens sēdes pie televizora, otrs tanī vakarā kaut kur citur sēdēs, bet Latvijas tēlu diez vai tāda uzvedība spodrina. Un, ja cilvēks vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, viņam ir jāzina latviešu valoda. Un es uzskatu, ka no tādas prasības atkāpties nedrīkst.

Arī LNNK ir ierosinājusi piešķirt pilsonību tiešām cilvēkiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kas riskēja ar savu veselību un arī ar dzīvību. Un tādi cilvēki ir pelnījuši Latvijas Republikas pilsonību. Tā ka nesalīdzināsim divas nesalīdzināmas lietas. Protams, es vienkārši nepiedalīšos balsošanā, jo vispār uzskatu šāda veida pilsonības piešķiršanu par bezjēdzīgu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami, ka viena grupa rāda tādu augstu morāles līmeni. Tikai tad vajadzēja parunāt arī par Latvijas pilsoņiem. Varbūt man arī var parādīt kādu platību, kuru par trīs santīmiem var iegūt. Protams, tur morāle ir citādāka, un tagad no tribīnes runāt par augsto morāli un maksāt piecus latus par ofisu sev, tas ir morāli. Tie mūsu augstie morālisti — tagad te uz tribīnes bļauj un kliedz. Protams, man patīk Vidiņa kunga kompliments. Ja šie cilvēki ir it kā ir mūsu elektorāts, tad tas patīkami, ka kreisām kustībām parādījušies bagāti cilvēki, tajā skaitā atsevišķi cilvēki, kuriem ir miljonu kontrakti. Paldies, Vidiņa kungs!

Protams, es arī apsolos, Vidiņa kungs, ar viņiem parunāt, ar visiem, lai nākotnē, kad notiks hokeja mači, it sevišķi starptautiskie, viņi nepieminētu vairs mātes vārdu, bet pieminētu Tabūnu, Juri Vidiņu un Dobeli. Un tas būs oriģināli — pēc tāda spēcīga grūdiena pret apmali atskanētu: “Kaut tu Dobelī aizietu!”, vai vēl kaut kas, vai Vidiņā. Un tas būs oriģināli, un es apsolos izvest šīs darbības, lai jūsu vārds tiktu reklamēts starptautiskā arēnā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Šeit jau daudz tika runāts par to, ko šie pilsonības kandidāti šeit prot vai neprot. Es arī tiešām nezinu visas tās lietas, ko viņi neprot, bet es zinu pilnīgi droši vienu lietu, ko viņi prot. Proti, ka viņi prot spēlēt hokeju. Un tieši tāpēc, ka viņi prot spēlēt hokeju, daži no viņiem spēlē šo hokeju Ziemeļamerikas hokeja līgā, daži no viņiem spēlē hokeju Vācijas 1.augstākajā hokeja līgā. Ja viņi neprastu hokeju spēlēt, tad viņi arī to nespēlētu ne “Dalas stars”, ne “Evelandž”, ne kādā citā hokeja komandā, bet varbūt šeit pat deldētu rezervistu soliņu mūsu Latvijas hokeja līgas “Niks Briks” komandā vai kādā citā. Tieši hokeja prasme ir tā, kuru mēs vērtējam, kuras dēļ šie cilvēki ir ar šīm savām profesionālajām iemaņām spējuši iegūt arī tādu novērtējumu, ka viņi var spēlēt labākajās pasaules komandās šo hokeju. Tas, ka viņi vēlas pārstāvēt mūsu valsti pasaules hokeja forumā, elites grupā A grupas čempionātā, stiprināt mūsu komandu, cīnīties par augstām vietām šajā pasaules čempionātā, tad šeit varbūt tieši no valstiskās puses ir svarīgi mums šīs viņu profesionālās iemaņas arī novērtēt tāpat, kā to ir darījuši viņu menedžeri un viņu maizes devēji, un ļaut viņiem pārstāvēt mūsu valsti šajā pasaules čempionātā. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Lai viņi pārstāv savu zemi!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies deputāti nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par lēmuma projektu “Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par pilsonības piešķiršanu...” Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Požarnova kungs, lūdzu, par nākamo, bet pirms tam es gribu ar sēdes vadītāja tiesībām godājamos kolēģus aicināt šoreiz nerunāt par lietu, bet tikai balsot, jo viens otru mēs tā vai citādi vairs nepārliecināsim. Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatījusi jautājumu “Par Igora Pavlova uznemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Igors Pavlovs ir dzimis 1965.gadā Ļipeckā — Krievijā. No 1985.gada spēlējis Rīgas “Dinamo” klubā. Pašreiz viņš spēle Vācijas I līgas klubā “Laksitsberg”, un viņš ir iekļauts Latvijas izlases komandas sastāvā. Par viņa īpašībām es gribu teikt, ka principā viņa valodas prasme, kā arī citas īpašības ir analoģiskas iepriekš iztirzātajam kandidātam. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi par lēmumprojektu “Par pilsonības piešķiršanu Igoram Pavlovam”. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, jūs labi apzināties, ko tas nozīmē, ka mēs būsim varbūt pat spiesti pārtraukt Saeimas sēdi tikai šīs attieksmes dēļ. Nu neizskatīsim arī citus, manuprāt, ļoti būtiskus un nozīmīgus jautājumus. Es gribu aicināt deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Ļoti aicinu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 3, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatījusi jautājumu “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Andrejs Maticins dzimis 1963.gadā Čerepovecā. 1979.gada jūnijā viņš tika uzaicināts spēlēt Rīgas “Dinamo” jauniešu komandā. No 1979.gada rudens viņš sācis mācīties 30.vidusskolā. No 1979. līdz 1981.gadam spēlējis komandā “Rīgas Dinamo”. No 1993.gada viņš spēlē Zviedrijā. Arī ir iekļauts Latvijas izlases komandā. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu “Par pilsonības piešķiršanu Maticinam”. Lūdzu deputātus, ļoti lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu, Požarnova kungs!

A.Požarnovs (TB). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatījusi jautājumu “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas laba.”

Vjačeslavs Fanduļs dzimis 1969.gadā. Triju gadu vecumā — 1972.gadā, kopā ar ģimeni atbraucis uz Latviju. No 1976.gada viņš mācījies 2.Salaspils vidusskolā un no 1981.gada Rīgas 55.vidusskolā, kad sācis trenēties hokejā. 1981.gadā iestājies komandā “Latvijas bērzs”. No 1987.gada pieaugušo komandā “Latvijas bērzs”. No 1989. līdz 1992.gadam spēlējis Rīgas “Dinamo” komandā. Pašreiz spēlē Somijā. Arī ir iekļauts Latvijas izlases komandā hokejā. Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu “Par pilsonības piešķiršanu Fanduļam”. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 4, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts. (No zāles: “Cik tur vēl ir?”)

A.Požarnovs (TB). Dokuments nr. 1610. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatījusi jautājumu “Par Džamala Maisuradzes uzņemšanu Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Dzamals Maisuradze dzimis 1950.gadā Gruzijā. 1968.gadā iestājies Ļeņingradas sanitāri higiēniskajā institūtā. No 1975. līdz 1978.gadam strādājis Talsu sanepidstacijā par ārstu, un no 1978.gada līdz šim brīdim strādā par galveno ārstu Talsu vides un veselības centrā. Es gribētu vēl nolasīt rekomendāciju, kuru ir parakstījuši KDS partijas deputāti, kas izvirzījuši Džamalu Maisuradzi pilsonības piešķiršanai, pamatojoties uz to, ka Džamals Maisuradze, būdams cittautietis, 1991.gada janvārī, vadot 40 cilvēku kolektīvu, to organizēja un vadīja Latvijas valstiskās neatkarības aizsardzībai. Nosūtīja un apgādāja ar visu nepieciešamo cilvēkus uz barikādēm Rīgā. Viņš devis lielu ieguldījumu arī Talsu novada lieliskās ledus halles celtniecībā, kā arī lauku sporta attīstībai Talsu novadā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo kandidatūru un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Čevera kungs, es ceru, ka Maisuradze nebrauks aizstāvēt Latvijas krāsas “sanepidjomā” uz Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis mans kolēģis tiešām ir labi strādājis visu laiku, kamēr viņš šeit atrodas Latvijā, savā specialitātē, bet tādu cilvēku ir tūkstošiem. Vienīgi, ja mēs gribam tagad, kā Māris Vītols teica, viņš gan to neteica, bet varēja saprast, kā kristīgais demokrāts, ka kosmopolītus, mēs varam vienīgi viņiem iedot pilsonību, domājot nākotnē, ka viņš uzlabos latviešu tautas ģenētisko fondu, jo mēs esam tik maza tauta, ka mums ir vajadzīgi sveši gēni, lai mums pieplūst, jo ar vienu Znaroku mums nepietiek, tagad mēs pieņemsim viņu. Un pie reizes es gribu pateikt, ka latviešu sievietes jau ir izvēlējušās to valstu pilsoņus, kuru grupu es vadu — čečenus. Tā ka, dārgie Saeimas deputāti, kā Valdmaņa kungs saka: “Apvienosimies un koposimies ar visas pasaules tautām!” Un tomēr es šoreiz aicinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, kaut arī jūs esat dakteris, bet nu tomēr esat tik mīļš, izvēlieties tomēr izteicienus no Saeimas tribīnes. Es jūs varu saprast emocionāli, bet nu... es ļoti jūs lūdzu. Aida Prēdele — LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu atmest savu fantastisko augstprātību, ka jūs nu, lūk, esat tie, kuri pateiks, vai Džamalam Maisuradzes kungam ir šie īpašie nopelni vai nav. Jūs pat esat gatavi šo patiešām Talsu novadā ļoti cienījamo cilvēku, par kuru lūdz Talsu puses ļaudis, lai šo īpašo nopelnu dēļ viņam tiktu piešķirta pilsonība, jūs esiet gatavi pat šo cilvēku visas Latvijas priekšā, es pat nezinu, kā to raksturot, nu apvainot, tas būtu pats maigākais no vārdiem. Atmetīsim, lūdzu, savu augstprātību. Vairāki desmiti Talsu puses ļaužu mums lūdz. Viņi taču pazīst Maisuradzes kungu. Daudz gadu, divdesmit gadus viņš darbojas Talsu pusē, viņš runā latviski, viņš nekad nav bijis Komunistiskās partijas biedrs, viņš pirmām kārtām ir ļoti cienīts un iemīļots kā... jā, arī tas, ka gruzīns latviešu vidū, un galvenais, par ko viņam ir šie īpašie nopelni, par ko talsenieki iestājas par viņu, proti, patiešām viņam kā sveštautietim 1991. gadā nebija nekādas vajadzības un nekādu pienākumu organizēt cilvēkus, lai tie brauc šeit uz barikādēm un aizstāv Latvijas neatkarību. Jāteic, ka es arī esmu personiski pārliecinājusies par to, kāda slava ir Maisuradzes kungam Talsu pusē, cik ļoti viņu ciena, un beigu beigās, ja jau tik daudzi cilvēki no Talsiem, paskatieties tajos dokumentos, kas ir jums iedoti, raksturo to, ka, lūk, šis cilvēks tieši Talsu pusē pelnījis šos īpašos nopelnus, kādas mums tiesības tiešām šeit augstprātīgi teikt, ka mēs esam tādi, kas zinām labāk. Aicinu atbalstīt priekšlikumu Džamalam Maisuradzem piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par pilsonības piešķiršanu Džamalam Maisuradzem. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Ārstniecības likums”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Nagobads (DPS). Godātais Prezidij, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā aicinu jūs izskatīt un pieņemt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto Ārstniecības likumprojektu, dokuments nr. 1505.

Kolēģi! Pirms šī likumprojekta jau vairāk kā divus gadus Latvijā bija spēkā ārstniecības noteikumi, kurus Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņēma Ministru kabinets 1994. gada 30. augustā, ar nelieliem grozījumiem 1995. gada janvārī. Tādējādi šis likumprojekts jau ir izturējis laika pārbaudi, un, pamatojoties uz to, ir izdoti vairāk kā 20 Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie dokumenti veselības aprūpes jomā. Šos izstrādātos dokumentus komisija ņēma vērā, izstrādājot likumprojektu. Ārstniecības likumprojekts ir jumta likums medicīnas nozarē, un tādēļ komisijā, izskatot Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtos ārstniecības prakses likumu... Āsta prakses likumu un tiem iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam, nāca pie atziņas, ka vienlaikus ir jāizskata arī Ārstniecības likumprojekts, lai nepieļautu likumos vienu un to pašu normu atkārtošanos.

Šajos divos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas veselības aprūpes organizācijā, kas ir ņemts vērā, izstrādājot likumprojektu. Tas attiecas uz ārstniecības personu atbildību, tiesībām, pienākumiem. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka arī otrajā lasījumā gatavojoties likumprojekta izskatīšanai, jau šodien, konsultējoties ar kolēģiem medicīnas darbiniekiem, tiks iestrādātas vairākas jaunas normas, un it sevišķi tās ir saistāmas ar iespējamajām reformām rajonu pašvaldībās.

Lielākā daļa medicīnas sabiedrības ir iepazinusies ar šo likumprojektu un arī to atbalsta, un tādēļ es kolēģu vārdā aicinu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Nagobada kungs! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Ārstniecības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Projekts pieņemts. Lūdzu, Nagobada kungs, par jūsu iespējamajiem termiņiem otrajam lasījumam.

V.Nagobads. Aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu pret Nagobada kunga minēto datumu — 29. decembri?

V.Nagobads. Piedodiet, 9. decembris.

Sēdes vadītājs. 9. decembris. Atkārtoju — 9. decembris. Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

V.Nagobads. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Dokumenta numurs minētajam likumprojektam ir 1506. Tātad arī anotācijā, šeit ir grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, ir paredzēts tikai par vienu pozīciju, par dzīvniekiem un augiem, kas ierakstīti Vašingtonas 1973. gada konvencijā, tātad tas pamatā skar zooloģiskos dārzus un cirkus, kuri varētu iegādāties šos dzīvniekus un par samērā augstu cenu, kuri tiek iepirkti, un līdz ar to arī viņiem, ja tiek piemērota ievedmuita, tad šī cena sadārdzinās vēl vairāk, un tātad šī ir visa šī grozījuma būtība. Es lūgtu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli, (tarifiem)” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, par otrā lasījuma termiņiem, Zīles kungs!

R.Zīle. Es lūdzu noteikt 2. decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 2. decembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 549 un dokumentu nr. 1630. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 15. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” un pieņēma divas izmaiņas. Viena ir redakcionāla izmaiņa, kas nosaka šā grozījuma tēmu, un jūs redzat piedāvāto grozījumu jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālu labojumu — izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā “Grozījums Operatīvās darbības likumā”? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Otrais grozījums ir 23. pantā 2. punktā, un Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja piedāvāto grozījumu un izteica to pašu domu šaurākā redakcijā un pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto 23. panta 2. daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies! Tas ir viss. Es lūgtu iesniegt grozījumus trešajam lasījumam līdz...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Nobalsosim, Druvas kungs, un tad. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 10, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, par trešā lasījuma termiņiem!

K.J.Druva. Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs iesniegt grozījumus trešajam lasījumam līdz 21. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu — 21. novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J. Dobelis (LNNK, LZP) . Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr. 896 un 1631.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dokuments nr. 1631.

J.Dobelis. Tātad 4. pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma labojumu, lai aizvietotu vārdus “zemessardzes komandieris” ar vārdiem “Ministru kabinets”, ņemot vērā Zemessardzes pakļautības maiņu. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — aizstāt 4. panta 2. daļā vārdus, kuri jums redzami tekstā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir redakcionālas dabas labojumi. Lai labāk sakārtotu dokumentu, tiek apvienoti 2., 3. un 4. pants no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas priekšlikumiem un apvienoti vienā pantā. Līdz ar to tālāk mainot arī attiecīgi numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tiek apvienoti likumprojekta 2., 3. un 4. pants, pēc tam attiecīgi mainot pantu numerāciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 5. panta 3. daļas papildinājums ar vārdiem, kuros ir norādītas personas, kuras nedrīkst būt Zemessardzē, un tātad personas, kuras veselības stāvokļa dēļ nav derīgas dienestam kara laikā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu — papildināt 5.panta trešo daļu ar vārdiem, kuri jums ir iesniegti. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk — 14.pantā ir vienkārši literāras dabas precizējumi, kurus varētu nosaukt kā redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

J.Dobelis. Līdzīga satura labojumi ir arī 25.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti neiebilst. Paldies!

J.Dobelis. Tālāk vēl ir 47.panta pirmajā daļā izslēgti iekavās iekļautie vārdi “valsts civiliestāde”, tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 47.panta pirmajā daļā aiz vārdkopas “darba devējs” iekavās iekļautos vārdus “valsts civiliestāde” Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

J.Dobelis. Tālāk ir redakcionālas dabas labojums — atkal apvienoti divi panti, lai būtu vieglāk sakārtot dokumentu uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret labojumu — apvienot likumprojekta 9. un 10.pantu, attiecīgi tālāk mainot pantu numerāciju, — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgas dabas labojumi ir 4.lappusē, kur tiek apvienoti 11., 12. un 13.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo labojumu — apvienot 11., 12. un 13.pantu, attiecīgi tālāk mainot panta numerāciju,— iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. Un pēdējais — 50.pantā, runājot par Zemessardzes finansēšanu, Ministru kabineta piedāvātā redakcija, nu, varbūt pārāk asi ir teikts, noraidīta, tā ir vienkārši uzlabota, kur ir izvērstāk paskaidrots, kas tās ir par dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, tātad ir pielikti klāt vārdi “valsts budžetā”, viss pārējais ir saglabāts no iepriekš piedāvātā. Tātad pēdējais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 50.panta redakciju, kura jums ir redzama iesniegtā dokumenta 5.lappuses labajā apakšējā stūrī. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. Nu, tie būtu visi papildinājumi un labojumi otrajā lasījumā, un es aicinātu cienījamos kolēģus atbalstīt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti runāt par apspriežamo jautājumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Dobeļa kungs, termiņu trešajam lasījumam.

J.Dobelis. 30.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam — 30.novembris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Mums vēl ir likumprojekts, kurš arī ir otrajam lasījumam, domāju, ka... Druvas kungs, ja mēs varētu paspēt, tad izskatām nākamo jautājumu — likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss LatvijasRepublikā”, otrais lasījums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDD).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādajam ar dokumentiem nr.1632 un dokumentu nr.1206. Šo likumprojektu “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” mēs izskatījām apmēram mēnesi atpakaļ, un ir piedāvāts tikai viens mazs grozījums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Šis likumprojekts detalizē, kā uzvedas un kādas attiecības ir saistītas ar ārvalstu bruņoto spēku komandām un cilvēkiem, kas atrodas Latvijas valstī uz treniņu jeb citādu pasākumu. Un, kā jūs paši redzat, tikai viens piedāvājums ir, tātad es vērstu jūsu uzmanību —7.lappusē 14.pantā ir Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas grozījums piedāvāts. Šo grozījumu, kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma un lūdz jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu —14.panta 1.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies, cienījamie kolēģ! Es lūgtu tad nobalsot otram lasījuma šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par iesniegtā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 4, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, jūsu ieteikumu par trešā lasījuma termiņiem.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es lūgtu jūs iesniegt grozījumus trešam lasījumam līdz 21.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 21.novembris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Dzintaram Ābiķim par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es gribu jūs aicināt uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jurim Kaksītim arī par komisijas sēdi.

J.Kaksītis. Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus uz komisijas sēdi pulksten 13.00 šodien 426.telpā, paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs (zālē), Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas plenārsēdes darbu. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmumprojekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

Godātie kolēģi! Situācija šajā jautājumā pašlaik ir izveidojusies tāda. 21.oktobrī 38 Saeimas deputāti, viņu uzvārdi ir redzami dokumentā nr.1658, parakstīja dokumentu, kurā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantu un Satversmes 26.pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimu iekļaut darba kārtībā lēmumprojektu, par kuru es jums jau minēju. Pēc tam 31.oktobrī divi deputāti — Jānis Jurkāns un Leonards Stašs — savus parakstus zem šī dokumenta atsauca. Vēl bez tam četri deputāti — Gunta Gannusa, Jānis Strods, Andris Saulītis un Oļģerts Dunkers — arī atsauca savus parakstus zem šī dokumenta. Tādējādi seši deputāti savus parakstus atsauca, un līdz ar to palika 32 deputāti. Taču vienlaicīgi 31.oktobrī četri deputāti — Dozorcevs, Kuprijanova, Rubins un Kreituse — atbalstīja šo dokumentu, un tādējādi pašlaik, godājamie kolēģi, situācija ir tāda, ka minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu pieprasa 36 Saeimas deputāti, kas saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām ir pietiekams daudzums, lai šo jautājumu izskatītu Saeimas plenārsēdē. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs ir pieteicies Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Interesanti ir mūsu valsts Nacionālās radio un televīzijas padomes un tās vadītāja Ojāra Rubeņa darbība. Jau kopš padomes darbības sākuma var saskatīt, ka tā vēlas atstāt mūsu televīzijā tikai dažas raidkompānijas, Valsts televīziju un Latvijas Neatkarīgo televīziju. Atgādināšu, kā šī LNT veidota, apvienojoties “Pica TV” un NTV—5. Bet, piemēram, 7.kanālu varētu slēgt tad vispār vai vismaz anulēt raidīšanas licences nākamajā gadā. Ir uzkrītoši tas, ka LNT 3.izplatīšanas tīkla operators, VNA 31.decimetru kanāla operators — padome licences izsniegusi viņiem uz septiņiem gadiem, tas ir, līdz 2003.gadam. Interesanti arī, ka tiesības raidīt 31.decimetru kanālā zaudē televīzijas kompānija “Baltcom” par labu gandrīz nepazīstamai producentu grupai VNA. Īpašu Nacionālās radio un televīzijas padomes labvēlību izpelnījusies televīzijas sabiedrība LNT. Licenci tā saņēma maijā, un saskaņā ar Radio un televīzijas likumu tai vajadzēja doties ēterā divu mēnešu laikā ar radio, tas ir, līdz jūlija beigām. Pretējā gadījumā padomes pienākums ir anulēt licenci. Taču LNT vēl gandrīz mēnesi neparādījās ēterā, bet padome šajā gadījumā bija ļoti iecietīga un licenci saglabāja. Zīmīgi arī tas, par to rakstīts “Dienas biznesā” 25.septembra 1996.gada numurā, ka septembrī četras telesabiedrības — TV SPS, Studija “Laine”, IGE televīzija, “Prizma Prim” — lūdza Monopoldarbības uzraudzības komiteju pārbaudīt, vai LNT prezidents Andrejs Ēķis pārkāpis televīzijas likumu, kontrolēdams vienlaikus trīs raidorganizācijas, tas ir, LNT, “Pica TV” un NTV—5. Pats Ēķis apgalvoja, ka šī prasība izteikta tāpēc, ka viņš vienai no šīm telesabiedrībām neesot pārdevis visu nākamā gada reklāmas ētera laiku. Protams, Nacionālā radio un televīzijas padome neatrada Ēķa vainu un neanulēja LNT apraides atļauju. Padome izplatīja viedokli, ka telesabiedrības vēlējušās “atriebties” LNT, jo domāts likvidēt 7.kanālu. Taču padome izliekas neredzam, ka Ēķis savukārt cenšas atsist burtiski no 7.kanāla visus reklāmu devējus un tā iznīcināt mazās telesabiedrības. Neatkarīgajām raidorganizācijām, kas vēlas raidīt Latvijas televīzijā, tiek apzināti radītas dažādas grūtības to darbībā. Tāpēc saprotama arī IGE televīzijas rīcība, atsakoties sākt raidīt paredzēto rīta raidījumu programmu Latvijas televīzijas 2.programmā.

Ja 1997.gada 1.janvārī tiks slēgts televīzijas 7.kanāls, paliks tikai četri izplatīšanas tīkli — LTV—1, LTV—2, LNT un 31.decimetru kanāls. Un baidos, ka tāda situācija nav normāla.

Par reklāmas tirgu. Lai liegtu licences 7.tīkla izmantošanai, tiek teikts, ka Latvijā neesot sakārtots reklāmas tirgus. Jā, tam var piekrist, taču vai Nacionālās radio un televīzijas padomes tiešs pienākums nav sakārtot šo reklāmas tirgu? Piemēram, lauvas tiesu reklāmu valsts bezpeļņas SIA “Latvijas televīzija” saņem caur reklāmas aģentūru “Alfa — Centrs”, kas apmetusies LTV paspārnē. Šis “Alfa — Centrs” par sniegtajiem pakalpojumiem atskaita savā labā turpat 60 līdz 75 procentus no reklāmas naudas. Interesanti ir tas, ka reklāmas ievietošanas līgumā, ko parakstīja Valsts televīzijas ģenerāldirektors Pulks un SIA “Alfa Centrs”, aģentūrai paredzēta atlaide 30 procentu apmērā, ja aģentūra gada laikā iemaksās televīzijai ne mazāk kā 460 000 dolāru. Salīdzinoši aģentūra IPM, ar kuru LTV sadarbojās pērn, savāca tikai 25 procentus reklāmas naudas un turklāt vēl atdeva Valsts televīzijai pusi no savas peļņas. Agrāk Latvijas televīzijā darbojās speciāls dienests, kas uzskaitīja reklāmas. Tagad šis dienests ar LTV finansu direktora Dana Bērtuļa svētību ir likvidēts. Tā teikt, lai nebāž degunu, kur nevajag. Par to rakstīja arī Dzintars Zaļūksnis “Neatkarīgā Rīta Avīzē” 1996.gada 12.oktobrī.

Ir acīmredzams, ka vērojama reklāmas tirgus monopolizācija šauru personu loka rīcībā. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis “Rīgas Balsī” pats atzina, ka televīzijas uzturēšanai viņam ir vajadzīgs reklāmas devējs. Ikdienas preču reklāma televīzijā ir labs ienākumu avots, bet šo ienākumu avotu Ēķis atvēl tikai savai kompānijai, atbalstot reklāmas laika ierobežojumus Valsts televīzijai. Ēķis laikam cer panākt, ka reklāmdevēji piespiedu kārtā reklamēsies LNT. Acīmredzami ir tas, ka mums nepieciešams pieņemt likumu par reklāmu, lai sakārtotu reklāmas tirgu, bet vispirms ir jāizveido izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu radušos situāciju.

Par raidītāju izmantošanas iespējām. Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome min dažādus argumentus par labu 7.kanāla likvidēšanai. Lūk, raidītājs esot nolietojies, tas jāmainot un tamlīdzīgi. Padome ir “piemirsusi”, ka pērn šis raidītājs tika kapitāli izremontēts. Nav mazsvarīgi arī tas, ka 7.kanāla operatori ir ar mieru raidītāju nomainīt par saviem līdzekļiem. Nekādi neapmierina televīzijas translācija Latvijā. Likumā ir noteikts, ka jānodrošina iespēja uztvert Valsts televīziju visā Latvijas teritorijā. Taču jāsecina, ka likuma prasības netiek pildītas, joprojām ir daudz tā sauktie baltie plankumi. Tas nozīmē, ka vairākos rajonos Latvijā cilvēki nevar skatīties televīzijas raidījumus vai arī tie uztverami ļoti sliktā kvalitātē. Piemēram, Balvu, Jēkabpils, Limbažu, Krāslavas, Alūksnes rajonos. Latvijas kartē redzams, ka viskritiskākais stāvoklis ar televīzijas uztveršanu ir Viesītē, līdz kurai oficiāli nesniedzas neviens no trim televīzijas izplatīšanas tīkliem. Dīvains šķiet Latvijas radio un televīzijas centra lēmums — samazināt raidītāju jaudas Cesvainē un Daugavpilī. Arī nodoms uz laiku vispār slēgt Cesvaines raidītāja darbību. Protams, centra ģenerāldirektors Māris Pauders aizbildinās ar naudas trūkumu. Pirms tam SIA “Latvijas televīzija” neuztraucās par to, ka raidītāji Cesvainē un Daugavpilī ir vāji. Uzkrītoši, ka pēc raidlaika tarifu maiņas Cesvainē un Daugavpilī LNT raidlaika izmaksas samazināsies par 105 000 latu gadā. Lai šos līdzekļus kompensētu ar valsts budžeta palīdzību, Latvijas radio un televīzijas centrs ir piešķīris Valsts televīzijai 10 procentu atlaidi no LNT “uzdāvinātās” summas. Samazinot raidītāju jaudas, tiek samazinātas arī ekspluatācijas izmaksas. Kā to vērtēs Saeimas deputāti, apspriežot nākamā gada valsts budžetu? Kā deputāti vērtēs naudas pazušanu Valsts televīzijas labirintos? Domājams, nepieciešams izvērtēt Valsts televīzijas vietu Latvijas televīzijas tirgū. Kāda būs televīzijas programma, kas tiek veidota no valsts budžeta. Tātad no nodokļu maksātāju naudas. 1995.gada likums noteica, ka Latvijas televīzija jāpārveido par bezpeļņas SIA, kurā valsts kapitāldaļu turētāji un augstākā lēmējinstitūcija ir Nacionālā radio un televīzijas padome. Teikts, ka televīzijas pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana, kam jānodrošina brīva vispusīgas informācijas izplatīšana par notikumiem Latvijā un ārzemēs. Padome lemj arī par valsts budžeta sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam nacionālajam pasūtījumam. Tātad padome dod darba uzdevumus TV, tādējādi redzams, ka padomei ir visas iespējas noteikt Valsts televīzijas darbību. Vai ir nodrošināts “caurspīdīgums” Valsts televīzijas finansu līdzekļu izmantošanā? Budžeta sadalījums atbilstoši nacionālajam pasūtījumam būtu jānosaka Nacionālajai radio un televīzijas padomei, bet saimniekošanā televīzija saglabājusi centralizētās plānošanas principus, tas ir, ģenerāldirektors izlemj, vai kādam naudu piešķirt vai ne. Vai tiek vispār kontrolēta LTV finansu direktora Bērtuļa izrīkošanās ar Valsts televīzijas līdzekļiem? Piemēram, kāpēc netika samazināti apraides tarifi — iesaldējot Viesītes raidītāja celtniecību? Kur paliek maksa par apraides tiesībām — 16 000 latu gadā — par raidīšanu metru diapazonā, 8 000 latu par raidīšanu decimetru viļņos? Nepieciešams ir veikt finansu revīziju Valsts televīzijā. Nesen atklātībā ir kļuvis zināms fakts, ka vienā dienā ar vienu un to pašu numuru izņemtas divas Latvijas televīzijas reģistrācijas apliecības. Uz abām ir viens un tas pats datums — 1992.gada 29.jūnijs. Uzņēmumu reģistrā netika atrasts pirmās reģistrācijas apliecības oriģināls, kurš esot anulēts it kā, izdodot tā pēcnācēju.

Televīzijas ģenerāldirektors Olafs Pulks sakās nezinām par noklīdušās apliecības likteni. Nav šaubu, ka neatdotais apliecības oriģināls var kļūt par krāpšanas instrumentu gudru cilvēku rokās. Ar to var piesegt nelikumīgus darījumus un krāpšanu.

Piemēram, atverot banku kontus, par kuriem neviens nezina, un ieskaitot kontos par reklāmu saņemtos līdzekļus. Vajadzētu ierosināt šīs lietas izmeklēšanu prokuratūrā.

Katrs televīzijas skatītājs šodien redz, ka Latvijas televīzijas radošais potenciāls kļūst arvien vājāks. Raidījumi kļūst arvien vienveidīgāki un neinteresantāki. Tāpēc mums ir nepieciešama izmeklēšanas komisija, lai radušos situāciju izvērtētu.

Par tā saukto televīzijas lielo ģimeni. Pat pavirši skatoties, redzams, ka televīzijā ir savākusies ļoti raiba un aizkustinoša kompānija. Zināms, ka Dans Bērtulis ir ne tikai Latvijas televīzijas finansu direktors un reklāmas aģentūras “Alfa” centra kurators, bet arī NTV5 un tātad arī LNT līdzīpašnieces Sabīnes Stālas dzīvesbiedrs.

Vēl divas NTV5 dibinātājas — Jana Kovaļevska un Gunta Līdaka — abas ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē, ir radinieces. Līdakas radu rakstos mēs varam atrast arī “Ceļinieku” satiksmes ministra Viļa Krištopana vārdu.

Krištopana savulaik vadītajai Vācijas — Latvijas bankai pieder 64 daļas NTV5. Kas tās ir pārņēmis tagad?

Domājams, Krištopans nenoliegs arī savas ļoti draudzīgās attiecības ar faktisko Latvijas Radio un televīzijas centra vadītāju Uldi Rutku, kura dēls savukārt ir šī centra tehniskais direktors. Bet tas vēl nav viss.

Daudzi ir izteikuši viedokli, ka Krištopans kopā ar Inkēnu, kopā ar Danu Bērtuli ir ieinteresēti tieši LNT attīstībā.

Atcerēsimies arī skandalozos notikumus šajā sakarā ar Veltas Puriņas izslēgšanu no padomes, kad viņa darīja zināmu, ka no Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu rokām nākušas arī kādas ārpus fonda prēmijas par vajadzīgajiem balsojumiem padomē. Arī tas būtu jāapskata šajā Izmeklēšanas komisijā.

Bijušajam Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklim — tagadējam kultūras ministram Rihardam Pīkam uz apraides atļauju izsniegšanas brīdi LNT bija un joprojām ir kopīgs bizness ar “Pica TV” īpašnieku un LNT dibinātāju Andreju Ēķi. Viņi abi ir “Kino—52” īpašnieki. Iespējams, ka Ēķis par šo pakalpojumu joprojām apmaksā, raidot “Kino—52” reklāmu.

Interesanti arī, ka bijušais Picca TV tehniskais direktors Māris Pauders ir Latvijas Radio un televīzijas centra oficiālais šefs.

“Pica TV” galvenā grāmatvede tagad ir pārcēlusies uz Valsts televīziju.

Nav pildītas likuma prasības, ka ar padomes ziņu Andrejs Ēķis aprīlī ieguva 100 procenti “Pica TV” akciju, vienlaikus viņam piederēja arī 37 procenti kapitāla daļas LNT un 42 procenti kapitāla daļa NTV5. Tādējādi Ēķis kontrolē trīs raidošas organizācijas. Likuma 8.panta 5.punktā ir skaidri noteikts, ka fiziskai personai, kas ir vienpersoniska raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījumu apmērus nodrošina kontrole pār to, nevar piederēt vairāk par 25 procentiem kapitāla daļu citā raidorganizācijā. Ēķis pats skaidroja, ka līdz ar LNT licences saņemšanu, “Pica TV” un NTV5 zaudējušas raidorganizācijas statusu un darbu turpinājusi tikai “Pica TV” producentu grupa.

Padomes jurists Ločmelis skaidroja, ka Ēķim kā privātpersonai nepieder nekas. Viena no LNT īpašniecēm ir juridiska persona SIA “Pica TV”, kurā LNT prezidentam pieder visas kapitāla daļas. Diezgan juceklīgs skaidrojums, ko viņi ir devuši. Privātpersonai nepieder nekas, viss pieder juridiskai personai, kuras prezidents ir privātpersona. Nu vai nav miglaina šāda “privātpersonas” Ēķa nošķiršana no vienīgā “Pica TV” īpašnieka — Ēķa. Lai legalizētu viņa ar likumu nesamērojamās daļas vairākās telesabiedrībās.

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 15. novembra sēdi

1. Sēdē izskatīja divpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 21. novembra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 21. novembra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai Saeimas deputātu informāciju par frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” izveidošanu.

Par minētās frakcijas priekšsēdētāju ievēlēts O.Deņisovs, par priekšsēdētāja vietnieku — M.Lujāns.

5. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: V.Dozorcevam (Saeimas 14. novembra (pulksten 17.30) sēdē); J.Sinkam (Saeimas 13. novembra sēdes otrajā daļā); A.Tomašūnam (Saeimas 28. oktobra ārkārtas sēdes trešajā reģistrācijā).

6. Piešķīra komandējumus:

1) deputātei G.Gannusai laikā no 27. novembra līdz 30. novembrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas un Ungārijas parlamenta rīkoto semināru par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Budapeštā (Ungārija);

2) Saeimas priekšsēdētāja biedram A.Amerikam, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam E.Inkēnam un Eiropas lietu komisijas konsultantei I.Birzniecei laikā no 26. novembra līdz 27. novembrim uz tikšanos ar Eiropas Parlamenta delegācijas attiecību uzturēšanai ar Baltijas valstīm priekšsēdētāju Nīlsu Sindalu Briselē (Beļģija).

7. Pieņēma zināšanai deputātu A.Sausnīša un L.Tenisa informāciju, ka viņi uzaicināti uz Starptautiskā rūpnieku un uzņēmēju kongresa padomes XII sēdi Varšavā (Polija), un nolēma deputātiem attaisnot sēdes kavējumus laikā no 18. novembra līdz 21. novembrim.

8. Nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par komandējuma piešķiršanu deputātiem R.Zīlem, A.Lambergam un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultantam J.Šintam laikā no 1. decembra līdz 9. decembrim pieredzes apmaiņai uz Lielbritānijas parlamentu.

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

21. novembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums — pulksten 9

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996. gada 15. novembra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. nr. 266) (3. lasījums) (dok. nr. 1675; nr. 1675a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. nr. 538) (dok. nr. 1758; nr. 1758a) Deputāti J. Urbanovičs, L. Stašs, V. Kalnbērzs, M. Lujāns, A. Bartaševičs

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. nr. 539) (dok. nr. 1759; nr. 1759a) Deputāti J.Urbanovičs, I.Kreituse, A.Prēdele, E.Inkēns, I.Bērziņš, A.Rugāte, A.Kiršteins, A.Seiksts, J.Rubulis, I.Emsis, J.Kalviņš, A.Seile

4. 3. Likumprojekts “Likums par Ventspils brīvostu”. (Reģ. nr. 540) (dok. nr. 1762; nr. 1762a) Ministru kabinets

5. 4. Likumprojekts “Muitas likums”. (Reģ. nr. 541) (dok. nr. 1763; nr. 1763a) Ministru kabinets

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. nr. 542) (dok. nr. 1764; nr. 1764a) Ministru kabinets

7. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ. nr. 543) (dok. nr. 1765; nr. 1765a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ. Nr. 544) (dok. nr. 1766; nr. 1766a) Ministru kabinets

9. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ. nr. 545) (dok. nr. 1767; nr. 1767a) Ministru kabinets

10. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ. nr. 546) (dok. nr. 1768; nr. 1768a) Ministru kabinets

11. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ. nr. 547) (dok. nr. 1769; nr. 1769a) Ministru kabinets

12. 11. Likumprojekts “Grozījums diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr. 548) (dok. nr. 1770; nr. 1770a) Deputāti A.Rubins, V.Krisbergs, J.Sinka, L.Ozoliņš, J.Priedkalns, G.Valdmanis, I.Kreituse, J.Kušnere, V.Dozorcevs, A.Golubovs

13. 12. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””. (Reģ. nr. 550) (dok. nr. 1774; nr. 1774a) Ministru kabinets

III. Saeimas 31. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

14. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 116) (Reģ. nr. 225) (3. lasījums) (dok. nr. 1643) (iekļauts likumprojekts ar Reģ. nr. 490, dok. nr. 1498) Juridiskā komisija

15. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi nr. 303) (Reģ. nr. 400) (3. lasījums) (dok. nr. 1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 107) (Reģ. nr. 216) (3. lasījums) (dok. nr. 1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 4. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81. p. kārtībā izdotie noteikumi nr. 283) (Reģ. nr. 378) (2. lasījums) (dok. nr. 1138; nr. 1667) Juridiskā komisija

18. 5. Likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 140) (Reģ. nr. 251) (2. lasījums) (dok. nr. 695; nr. 1668) Juridiskā komisija

19. 6. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 121) (Reģ. nr. 230) (2. lasījums) (dok. nr. 669; nr. 1669) Juridiskā komisija

20. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””.(Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.117)(Reģ.nr.226) (2. lasījums) (dok.nr. 665;nr.1671) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.487,dok.nr.1495) Juridiskā komisija

21. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ. nr. 392) (3. lasījums) (dok. nr. 1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ. nr. 276) (3. lasījums) (dok. nr. 1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 10. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ. nr. 138) (3. lasījums) (dok. nr. 1676) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

24. 11. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ. nr. 126) (1. lasījums) (dok. nr. 383) Deputāti G. Gannusa, O. Grinbergs, E. Zelgalvis, J. Mauliņš, J. Strods u.c.

12. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ. nr. 517) (1. lasījums) (dok. nr. 1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 13. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505)(1.lasījums) (dok. nr.1566;nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

26. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ. nr. 145) (2. lasījums) (dok. nr. 465; nr. 1670) Juridiskā komisija

27. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. nr. 335) (1. lasījums) (dok. nr. 1683) Sociālo un darba lietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

28. Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

IV. Saeimas 6.–7. novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

29. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ. nr. 481) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 1489; nr. 1576; nr. 1576a; nr. 1576b) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

30. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 95) (Reģ. nr. 204) (3. lasījums) (dok. nr. 633; nr. 633b; nr. 1695) (iekļauts likumprojekts ar Reģ. nr. 485, dok. nr. 1493) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

31. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 114) (Reģ. nr. 223) (3. lasījums) (dok. nr. 1704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

32. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.337) (3.lasījums) (dok.nr.1706) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

33. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Reģ. nr. 509) (1. lasījums) (dok. nr. 1620; nr. 1705) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

V. Saeimas 13.–14. novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma un likumu projekti

1. Neizskatītie lēmuma projekti

34. 1. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr. 1403) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Alternatīvais lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr. 1719) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Neizskatītie likumprojekti

35. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ. nr. 491) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 1499; nr. 1556; nr. 1556a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

36. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ. nr. 474) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 1482; nr. 1557; nr. 1557a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

37. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. nr. 492) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 1500; nr. 1558; nr. 1558a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

38. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 87) (Reģ. nr. 197) (3. lasījums) (dok. nr. 1729) Juridiskā komisija

39. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 133) (Reģ. nr. 240) (3. lasījums) (dok. nr. 1730) Juridiskā komisija

40. 6. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. (Reģ. nr. 154) (3. lasījums) (dok. nr. 1710; nr. 1710a) Sociālo un darba lietu komisija

41. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 451)(1. lasījums) (dok.nr.1401) Deputāti A.Tomašūns, J.Bunkšs, E.Grinovskis, I.Liepa, I.Bērziņš

8. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 530) (1. lasījums) (dok. nr. 1717) Aizsardzības un iekšlietu komisija

42. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ. nr. 425) (2. lasījums) (dok. nr. 1248; nr. 1721) Aizsardzības un iekšlietu komisija

43. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ. nr. 426) (2. lasījums) (dok. nr. 1249; nr. 1722) Aizsardzības un iekšlietu komisija

44. 11. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ. nr. 427) (2. lasījums) (dok. nr. 1250; nr. 1723) Aizsardzības un iekšlietu komisija

45. 12. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”. (Reģ. nr. 508) (1. lasījums) (dok. nr. 1584; nr. 1732) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

VI. Lēmuma projekta izskatīšana

46. Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu”. (dok. nr. 1746) Parlamentārā izmeklēšanas komisija “Bankas Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

VII. Likumprojektu izskatīšana

47. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 119) (Reģ. nr. 228) (3. lasījums) (dok. nr. 1740) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

48. 2. Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. (Reģ. nr. 187) (3. lasījums) (dok. nr. 1760) Juridiskā komisija

49. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ. nr. 433) (2. lasījums) (dok. nr. 1288; nr. 1744) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

50. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr. 506) (1. lasījums) (dok. nr. 1577; nr. 1727; nr. 1745) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. nr. 520) (1. lasījums) (dok. nr. 1666; nr. 1749) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

52. 6. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ. nr. 482) (1. lasījums) (dok. nr. 1490; nr. 1750) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

53. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.475)(1.lasījums) (dok.nr.1483; nr.1751) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

54. 8. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ. nr. 301) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr. 860; nr. 1753) Juridiskā komisija

55. 9. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ. nr. 263) (2. lasījums) (dok. nr. 732; nr. 1761) (iekļauts likumprojekts ar Reģ. nr. 403, dok. nr. 1174) Juridiskā komisija

56. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ. nr. 361) (2. lasījums) (dok. nr. 1111; nr. 1771) (iekļauti likumprojekti ar Reģ. nr. 326, dok. nr. 973; Reģ. nr. 429, dok. nr. 1252; Reģ. nr. 488, dok. nr. 1496) Juridiskā komisija

57. 11. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr. 362) (1. lasījums) (dok. nr. 1112; nr. 1772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

58. 12. Likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr. 512) (1. lasījums) (dok. nr. 1639) Ministru kabinets

13. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr. 549) (1. lasījums) (dok. nr. 1773) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

59. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. nr. 523) (1. lasījums) (dok. nr. 1684; nr. 1775) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

60. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. nr. 537) (1. lasījums) (dok. nr. 1739; nr. 1775) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

VIII. Patstāvīgais priekšlikums

61. Lēmuma projekts “Par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1755) Pilsonības likuma izpildes komisija

21.novembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 15.novembra sēdē

1. Deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, J.Kazāka,

I.Liepas jautājums Reģ.nr.79

Iekšlietu ministram D.Turlajam

SAB priekšniekam L.Kamaldiņam

Par pamatojumu drošības dienestu vadības maiņām

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds pamatojums ir bijušā Iekšlietu ministrijas Drošības policijas priekšnieka R.Rožkalna atcelšanai no ieņemamā amata?

2. Kā tiek pamatota bijušā IeM Drošības policijas priekšnieka apstiprināšana jaunā amatā Satversmes aizsardzības birojā?

Steidzama jautājuma motivācija.

Kadru formēšanai un personāla izvēlei mūsu valsts drošības struktūrās ir liela nozīme. Tam jāpieiet ar vislielāko atbildību. Svarīgi ir zināt, kāds pamatojums ir šādām drošības dienestu vadības maiņām. Atbilde — dok.nr.1693a

2. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, O.Kostandas, J.Kazāka,

J.Mauliņa jautājums Reģ.nr.81

Iekšlietu ministram D.Turlajam

Par paredzēto izdevumu tāmi LR 1997.gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām Ls 9 390 000

Godātais Turlā kungs!

Lūdzam iepazīstināt mūs ar paredzēto izdevumu tāmi LR 1997.gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija” paredzētajām investīcijām Ls 9 390 000.

Jautājuma steidzamības motivācija.

Šī informācija nepieciešama likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” tālākai skatīšanai. Atbilde — dok.nr.1713a

3. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka,

I.Liepas jautājums Reģ.nr.83

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram A.Gorbunovam

Īpašu uzdevumu ministram

pašvaldību jautājumos E.Jurkānam

Par pašvaldību ieņēmumu bāzes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu 1997.gadā

Kāda ir motivācija, kāpēc valdība ir iecerējusi 1997.gadā samazināt pašvaldību pašu ieņēmumu bāzi par 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, ja pašvaldībām tiek uzticēta jauna funkcija —skolotāju algu izmaksas, kas dārgāka nekā pašvaldībām atņemamā veselības aprūpes bāzes programmas īstenošana?

4. Deputātu V.Krisberga, A.Rubina, O.Kostandas, E.Grīnberga,

K.Čerāna jautājums Reģ.nr.84

Ārlietu ministram V.Birkavam

Par Latvijas sūtniecības namu Šveicē

Godātais Birkava kungs!

1. Vai LR valdība un Ārlietu ministrija tika informēta par to, ka Šveices valdība gatavojas pārdot un pēc tam pārdeva Krievijai bijušo Latvijas sūtniecības namu Šveicē (Villa Rose), un vai LR valdība piekrita saņemt zināmu kompensāciju par šī nama zaudējumu?

2. Cik lielu summu veidoja šī kompensācija, kā tā tiek uzrādīta valsts budžeta ieņēmumu daļā un kur šī nauda jau ir izlietota? Lūdzam uzrādīt, kādi konkrēti valsts objekti vai programmas ir finansēta, no šīs kompensācijas un par katru finansēto objektu izlietotas precīzas summas.

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, M.Lujāna,

A.Bartaševiča jautājums Reģ.nr.85

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Par Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.148

Godājamais Šķēles kungs!

Sakarā ar to, ka Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi nr.148 “Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” neparedz reālu atlīdzības saņemšanu personām par t.s. netiešo represiju rezultātā zaudēto īpašumu vai mantu, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai valdība paredz ievērot šīs Latvijas iedzīvotāju kategorijas intereses?

2. Ja paredz, tad sakiet, lūdzu, kad Ministru kabinets izstrādās un apstiprinās atbilstošus dokumentus?

6. Deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

K.Čerāna jautājums Reģ.nr.86

Finansu ministram A.Šķēlem

Par 1996.gada 30. un 31.oktobrī SIA “Merkurs–Rīgante” muitas noliktavās ievestās alkohola kravas aizturēšanu

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc 1996.gada 30. un 31.oktobrī SIA “Merkurs–Rīgante” muitas noliktavās ievestās (kopumā 82 konteineri) alkohola kravas tika aizturētas ar pamatojumu, ka, preces pārvietojot pār muitas robežu, izmantoti viltoti, nelikumīgā ceļā iegūti vai nepatiesas ziņas saturoši dokumenti — invoisi (rēķini par precēm), ja, sazinoties ar preču nosūtītājiem, tika saņemts apstiprinājums dokumentu patiesumam (pēc piederības) un pareizībai pēc satura?

2. Kāpēc, veicot šīs pārbaudes muitas noliktavās, tika pieprasīts uzrādīt tranzītkravu invoisus, ja muitas kravu deklarēšanas nolikumā nav pieprasīts tranzītkravām uzrādīt invoisus — pat netiek fiksēta tranzītkravu vērtība, jo darījuma finansiālā puse ir pircēja un pārdevēja komercnoslēpums?

3. Kāpēc netiek ņemts vērā Latvijas muitas amatpersonu, ekspertu no VID, Finansu policijas viedoklis, ka “šajā lietā nav pat administratīva pārkāpuma”, bet muitas kravu aizturējums tiek balstīts tikai uz angļu konsultantu no “Krown Agency” viedokli?

Steidzama jautājuma motivācija.

Laikā, kad Krievijā tiek gatavots līgums par labvēlības statusa piešķiršanu Krievijas tranzītam caur Igaunijas ostām, kurā ieguldīts ārzemju uzņēmēju kapitāls, Latvijā ar šādiem gadījumiem būtiski tiek vājināts Latvijas kā tranzītvalsts statuss, kā rezultātā Latvija arī zaudē potenciālos ārzemju klientus un arī piesaistāmo ārzemju uzņēmēju naudas līdzekļus.

Otrdien, 19. novembrī

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Ārstniecības likums”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— izskatīja jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem un valsts pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atlika priekšlikumu izskatīšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” 3. lasījumam līdz 26. novembra sēdei, lai iegūtu papildu informāciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— uzklausīja Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes priekšsēdētāja O.Spurdziņa informāciju par likumprojekta “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” izstrādes gaitu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— noklausījās Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E.Aldermanes ziņojumu par personu, kas vācu okupācijas režīma laikā no 1941.–1945.g. piespiedu kārtā atvestas uz Latviju, naturalizācijas kārtību un nolēma lūgt sagatavot papildinformāciju par šo jautājumu.

Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupa:

— tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Jaroslavu Jeslinkovu.

Trešdien, 20. novembrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Informācija par Ogres pilsētas domes finansiālajām grūtībām.

2. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekti “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” (reģ. nr.89 un reģ. nr.458).

2. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”.

3. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

5. Lēmuma projekts “Par A.Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”.

6. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu

un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību

un kodoldrošību””.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Jautājums par referenduma organizēšanu Baltkrievijas pilsoņiem

Latvijas teritorijā šī gada 24.novembrī.

2. Tikšanās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu.

3. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo

administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”.

4. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju Nr.135”.

5. Par grozījumiem likumprojektā “Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likums”.

6. Informācija par Ārlietu komisijai nodotajiem un neizskatītajiem

likumprojektiem.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Informācija par Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas darbu.

2. Zemgales priekšpilsētas valdes un politiski represēto nodaļas

priekšlikumi par likuma “Par politiski prepresētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” piemērošanu.

3. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšlikumi par

grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu

bezdarba gadījumam””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo apdrošināšanu

pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto noteikumu izskatīšana

par studentu kreditēšanu.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja tikšanās ar Lielbritānijas ārkārtējo un

pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Džeroldu.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Latvijas Vienības partijas frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests