Pirms notikuma

Par kultūras situāciju Latvijā, Baltijā, Eiropā

Latvijas Kultūras ministrija kopā ar Eiropas Padomes Kultūras komiteju, Radošo savienību padomi un Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūtu 21. un 22.novembrī Rīgā rīko starptautisku konferenci “Kultūrpolitika Baltijas valstīs pārmaiņu laikā. Pieredze. Šķēršļi. Iespējas”. Eiropas Padomes Kultūras sadarbības padomes programmas vadītāja Ritva Mitčela sniegs pārskatu par kultūras situāciju Eiropas valstīs, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dr.phil. Pēteris Laķis konferences dalībniekus informēs, kā tapis ziņojums par Latvijas kultūrpolitiku. Šādus ziņojumus sagatavo visas 11 valstis, kas aicinātas piedalīties UNESCO konferencē par kultūras dzīves saglabāšanu un attīstību Centrāleiropas un Austumeiropas valstīs. Konference notiks Budapeštā nākamā gada 23.—25.janvārī. Šie dalībvalstu ziņojumi ļaus konferencei strādāt maksimāli efektīvi.

Neatkarīgus ziņojumus par kultūras situāciju dalībvalstīs gatavo arī UNESCO speciālisti. Latvijā oktobra nogalē šai nolūkā uzturējās eksperts Stjuarts Gibsons. Viņš tikās ar kultūras ministrijas, Radošo savienību padomes un citu Kultūras institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu Latvijas vēlmes un ieteikumus Budapeštas konferencei. Pēc vairākkārtējām pārrunām iezīmējās četri tēmu loki, kas varētu būt aktuāli kultūras situācijai Latvijā. Tie skar kultūras procesa finansēšanu un likumdošanas maiņu, kultūras mantojuma saglabāšanu, kultūras decentralizācijas problēmas un ārvalstu fondu piesaistīšanu. Kultūras ministrijas speciālisti uzsvēra, ka ļoti svarīgi būtu veidot diskusiju par katras valsts finansistu un kultūras speciālistu sadarbības un dialoga iespējām, jo Latvijā šai jomā nav vērojamas pozitīvas tendences. Mākslas zinātniece Rūta Muižniece uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir atrast veidus, kā panākt, lai ekonomisku apstākļu dēļ kultūra netiktu “uz laiku iekonservēta”. Ir jācenšas, lai paliktu dzīva pati ābele, nevis tikai šīs ābeles nestie un iekonservētie augļi. Arī Stjuarts Gibsons atzina, ka būtu nepieciešama šāda pieeja. Kaut arī neizdosies uzreiz atrast precīzas atbildes uz visiem jautājumiem, ir svarīgi šos “labos jautājumus” vispār uzdot un saskatīt problēmu patieso būtību.

Daudzas no šīm problēmām paredzēts analizēt starptautiskajā konferencē Rīgā, kuras dokumenti varbūt kļūs par pamatu apaļā galda apspriedei Budapeštā.

Par Latvijas kultūru Eiropas idejas kontekstā referēs ZA Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, ZA korespondētājlocekle Maija Kūle, kas ir arī Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekle. Diskusiju par decentralizācijas politikas priekšrocībām un pašaizsardzības sindromu vadīs Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Viktors Avotiņš. Paredzēts arī Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas pārstāvja referāts par politisko partiju lomu un ietekmi valsts kultūrpolitikas veidošanā.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore