viedokļi

Latvijas 1997.gada valsts budžeta

projekta vispārējais vērtējums

Izskatot Latvijas Republikas 1997.gada valsts budžeta projektu, konstatējam, ka bezdeficīta budžeta veidošanas princips ir vērtējams pozitīvi, jo atbrīvo nākamās paaudzes no parādu sloga, saskaņo izdevumus ar ienākumiem un stimulē resursu efektīvāku izmantošanu. Tomēr valdības iesniegtais budžeta projekts vairākās jomās neatbilst Latvijas iedzīvotāju vairākuma interesēm:

1. Budžeta projekts neparedz darba vietu skaita palielināšanu Latvijā, bet faktiski sekmēs pretējo.

2. Investīcijas tautsaimniecībā ir niecīgas, un iekšzemes koprodukta (IKP) prognozētais pieaugums 3 — 4% gadā ir pārāk optimistisks un riskants, tas negarantē bezdeficīta budžeta ieņēmumu daļas izpildi:

a) mazumtirdzniecības apgrozījums uzrāda negatīvu tendenci;

b) ekonomiskās aktivitātes indekss % pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu nav palielinājies;

c) importa pieaugums pret eksportu samazina IKP;

d) prognozētās inflācijas izraisītais izdevumu palielinājums nav ietverts visu budžeta izdevumu pozīciju aprēķinos, tā, piemēram, veselības aprūpes finansējums paredzēts tāds pats kā 1996.gadā;

e) lauksaimniecībā turpinās lejupslīde, rūpniecībā valda stagnācija, mazais un vidējais biznes tiek vāji stimulēts, netiek realizēta privātās uzņēmējdarbības kreditēšanas atbalsta politika;

f) negatīvu iespaidu uz IKP atstāj Latvijas Bankas valūtas politika, kas stimulē importu un ierobežo eksportu;

g) VID nespēj nodrošināt visu Latvijas Republikas likumdošanā noteikto ieņēmumu iekasēšanu;

h) esošā nodokļu sistēma Latvijā vāji stimulē ražošanas attīstību;

i) budžeta projekta finansējuma risinājums minēts kā finansējums programmām, tomēr praktiski finansējums pārsvarā veidots pēc tāmes principa, sadalot līdzekļus pa institūcijām, neizvirzot programmu sasniegšanas mērķus (piemēram, VID savākt noteiktu % no potenciāliem nodokļu maksātājiem, apmācīt visus bērnus, nodrošināt bezmaksas neatliekamo medicīnisko palīdzību utt.);

j) valsts budžeta projektā paredzēts ievērojams pieaugums valsts centrālām institūcijām un to ierēdņu algu finansēšanai, pārlieku ekonomējot līdzekļus sociālā un izglītības sfērā;

k) samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, pieaug kopējais nodokļu slogs uz katru iedzīvotāju;

l) budžeta projektā vāji atspoguļotas valstī apstiprinātās nacionālās programmas;

m) budžeta projektā paredzēts turpināt iedzīvotāju ienākuma regresīvā nodokļa iekasēšanas principu, kas ir pretstatā attīstīto valstu nodokļu iekasēšanas praksei;

n) paredzētas nesamērīgi mazas investīcijas pašvaldību infrastruktūrā (ap 0,1% no IKP), arī valsts investīcijas ir niecīgas apstākļos, kad Latvijā komercbanku kredītu apjomi sasniedz tikai ap 10% no IKP (Vācijā un Lielbritānijā kredītu apjoms ir virs 100% no IKP);

o) apšaubāma ir līdzekļu piešķiršanas nepieciešamība daļēji privatizētai Unibankai;

p) nav pamatota ļoti zemā minimālās algas robeža (minimālā alga Ls 38,- mēnesī, bet krīzes iztikas minimums — virs Ls 50,-);

r) valsts budžeta projekta pamatprincipi un sagaidāmais rezultāts nav publicēti sabiedrības informēšanai un apspriešanai;

s) valsts budžets ir antisociāls, jo turpina “šoka terapiju”, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem piešķirot nepietiekamu finansējumu:

— veselības aprūpei,

— izglītībai, it sevišķi pedagogu algu fondam,

— pabalstiem bērniem,

— bezdarbnieku pabalstiem;

t) likuma par 1997.gada Valsts budžetu projekts nav saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, līdz ar to nav izpildīta likuma “Par pašvaldībām” 86.panta prasība, ka Ministru kabinetam jāsaskaņo ar pašvaldībām jautājumi, kas skar visu pašvaldību intereses;

u) nav izstrādāti pašvaldību un valsts funkciju izpildes minimālie nodrošinājuma normatīvi.

Latvijas 1997.gada valsts budžeta

projekta pilnveidošanas iespējas

Analizējot esošo valsts budžeta projektu un situāciju Latvijas Republikā, kā arī ārējo valsts situāciju, vēlams veikt šādas budžeta projekta pilnveidošanas iespējas:

a) ražošanas stimulēšanai nepieciešams risināt valsts kreditēšanas politiku;

b) jāatsakās no regresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ieviešot ar 1997.gada 1.janvāri progresīvo iedzīvotāju nodokli (piemēram, šāds progresīvā nodokļa pirmais slieksnis varētu būt — pārsniedzot 8 000 — 12 000 Ls, gada ienākumu aplikt ar papildu 10% nodokli, un otrais slieksnis — 16 000 — 24 000 Ls gadā varētu aplikt vēl ar papildu 10% likmi);

c) nepieciešams pārskatīt valsts līdzekļu izlietojumu, pēc iespējas atsakoties no izdevumiem, kurus var atlikt uz vēlāku laiku, lai rastu iespēju palielināt finansējumu sociālā jomā:

— pedagogu un ārstu algu palielināšanai;

— pensiju palielināšanai un to indeksācijai;

— pabalstiem ģimenēm ar bērniem;

— minimālo algu palielināšanai;

d) Republikas nodokļu sistēmā saglabāt 1997.gadā apaļkoku izvedmuitas tarifu 1996.gada līmenī. 1997.gadā saglabāt esošo zemes un īpašuma nodokļu sistēmu;

e) apspriest iespēju izveidot speciālu programmu apkures problēmu risināšanai daļēji no valsts budžeta, jo esošajā sistēmā daudzi pensionāri nav spējīgi samaksāt par komunāliem pakalpojumiem un tie tik un tā būs jāfinansē pašvaldībām;

f) pārskatīt pašvaldību pārdales sistēmu, kompensējot pašvaldību izdevumus to papildu funkciju realizēšanai;

g) apsvērt iespējas iekšzemes ražojumu paplašināšanai (kredītu politika, muitas politika, valsts institūciju līdzdalība reklāmā u.c.) un bezdarba samazināšanai, kas dotu iespēju iegūt papildu nodokļu summas un samazināt izdevumus bezdarbam;

h) ar valsts centrālo institūciju pasākumiem palielināt VID darbības efektivitāti, palielinot nodokļu iekasēšanu no potenciāliem nodokļu maksātājiem no 2/3 iespējamā apjoma vismaz par 5-10%, sasniedzot 75-80% līmeni, kas atbilstu vairāk nekā Ls 100 milj. gadā (attīstītās valstīs nodokļi tiek savākti līdz 94-96% no potenciālā apmēra);

i) veikt pasākumus monopoldarbības pakalpojumu cenu pieauguma samazināšanai;

j) precizēt atsevišķu valsts institūciju darbības mērķus un atbilstoši šiem mērķiem precizēt budžeta izdevumus;

k) pārskatīt iespējas iegūt papildu līdzekļus no valsts uzņēmumu privatizācijas;

l) precizēt budžeta projekta papildu ieņēmumus no valsts likumdošanā paredzētiem sodiem (ceļu policijas, VID, Valsts spirta monopola pārvaldes, Valsts tirdzniecības kontroles, Valsts kontroles, valsts un municipālās policijas, vides un veselības aizsardzības dienestiem, tiesu sistēmas u.c.) un no īpašumu mantošanas un pārdošanas;

m) pārskatīt iespējas ievākt nodevas vai nodokļus no likumdošanas aktu pārkāpšanas (it īpaši kriminālpārkāpumiem), kad kriminālpārkāpēji līdzīgi uzņēmējdarbības pārkāpējiem maksā naudas sodus atbilstoši valsts likumos noteiktām likmēm;

n) pārskatīt iespējas palielināt eksportu salīdzinājumā ar importu, kas dotu iespēju attīstīt iekšzemes ražošanu un palielināt nodokļu apmērus;

o) paredzēt valsts budžetā subsīdijas ražošanas un eksporta stimulēšanai;

p) no minimālās mēneša darba algas, ko nosaka Ministru kabinets, pāriet uz likumā fiksētu minimālo stundas algas likmi, neapliekamo minimumu noteikt ar likumu.

Veicot minētos priekšlikumus, iespējams daļēji samazināt dažu pozīciju izdevumus un ievērojami (virs 10-25%) palielināt kopējos ienākumus valsts budžetā, kurus pārsvarā varētu novirzīt sociālai sfērai un investīcijām ražošanā.

Latvijas Universitātes prof. Dr.h.c.oec. G.Libermanis

Latvijas Zinātnes padomes Ekonomikas un juridiskās zinātnes

ekspertu komisijas priekšsēdētājs, prof. Dr.h.oec. A.Sproģis

Tie ir ekspertu viedokļi, kurus izteikt uzaicinājusi un redakcijai piesūtījusi Latvijas Pašvaldību savienība