Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “politiskā organizācija” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “politiskā organizācija (partija)” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Pilsētas domi, rajona padomi un pagasta padomi [turpmāk — domi (padomi)] ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā svētdienā.”

3. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Domē (padomē) var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pastāvīgi pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nostrādājis pastāvīgā darbā vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, vai ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem.

Latvijas pilsonis, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē).”

4. 9.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;”;

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.punktu par 6. un 7.punktu;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;”.

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles padomes kolēģijas locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no valsts dienesta.

Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā dienestā.”

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Domes (padomes) vēlēšanas sagatavo un sarīko pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” noteiktajā kārtībā.”

7. Izslēgt 13. un 14.pantu.

8. 15.pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus “četrdesmito dienu” ar vārdiem “piecdesmito dienu” un skaitli un vārdu “30 dienas”— ar skaitli un vārdu “40 dienas”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, pastāvīgā pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem.

Tieslietu ministrija ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visu reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību sarakstu.”

9. 16.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Rajona pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Politiskās organizācijas (partijas) iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) lēmējinstitūcija, bet politisko organizāciju (partiju) apvienības iesniedzamo sarakstu — tās lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.”

10. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1. — 6.punktā minētie ierobežojumi;”;

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav pastāvīgi pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas kvīts par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.”

11. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

70 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz kvīti, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.”

12. 19.pantā:

izteikt panta tekstu kā pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija), divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām, būt klāt attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.”

13. Izteikt 20., 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Vēlēšanu komisija 48 stundu laikā pēc kandidātu saraksta iesniegšanas pārbauda, vai kandidātu saraksts iesniegts, ievērojot šā likuma 4.nodaļas noteikumus.

Ja kandidātu saraksts sastādīts, neievērojot šā likuma prasības, vēlēšanu komisija uzdod kandidātu saraksta iesniedzējiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt kandidātu, attiecībā uz kuru nepilnības un kļūdas nav novērstas.

Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas un 9.panta prasībām.

21.pants. Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji.

Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas).

22.pants. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijā.

Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:

1) svītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām,

b) uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (15. pants),

d) kandidāts kā vēlētājs parakstījis kādu kandidātu sarakstu (16.pants),

e) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

Šā panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “e” apakšpunktā paredzētajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis, — apliecina Pilsonības un imigrācijas departamenta izziņa;

2) nav bijis pastāvīgi pierakstīts attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, — apliecina pašvaldības iestādes izziņa;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

4) ir bijis sodīts par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

5) izdarījis sabiedriski bīstamu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi tam spēju apzināties savu darbību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

8) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, — apliecina Valsts valodas centra izziņa;

9) ir miris, — apliecina Dzimtsarakstu nodaļas izziņa.

Attiecīgajām iestādēm minētās izziņas jāiesniedz vēlēšanu komisijai bez maksas piecu dienu laikā.”

14. 23.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Kandidātu saraksti jāizliek (jāpublicē) ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, pastāvīgā pieraksta vieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī ir jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu.”

15. 24.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1) tās domes (padomes) nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai. Rajona padomes vēlēšanu zīme pēc krāsas atšķiras no pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu zīmes.

Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.”

16. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā.

Pirms vēlēšanu sākuma iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas, kā arī vēlētāju apvienību, politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu apgabala vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

26.pants. Obligātajā militārajā dienestā iesauktās personas, kā arī personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgajā administratīvajā teritorijā, var balsot trīs dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas.

Pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija nosaka vienu vēlēšanu iecirkni, kurā minētās personas var balsot. Paziņojums par šā iecirkņa atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pilsētas (pagasta) pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Republikas pilsētas vēlēšanu komisija šādu paziņojumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Personas, kuras balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šīs personas tiek ierakstītas atsevišķā balsotāju sarakstā.”

17. Izteikt 27.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.”

18. Izteikt 28. un 29.pantu šādā redakcijā:

“28. pants. Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās pašvaldības vēlēšanām. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

Katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

Rajona pilsētās un pagastos vēlētājam tiek izsniegtas rajona padomes un attiecīgi pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu zīmes un viena vēlēšanu aploksne, kurā vēlētājam jāieliek abas vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

29.pants. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

Aizlīmēto aploksni vēlētājs personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kurš to vēlētāja klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

Rajona pilsētās un pagastos vēlētājs vienā aploksnē ieliek divas vēlēšanu zīmes — vienu rajona padomes vēlēšanām, bet otru — pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām.

Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.”

19. Izslēgt 30. un 31.pantu.

20. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32. pants. Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā.

Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā.

Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.”

21. Aizstāt 33.pantā vārdus “vēlēšanu komisijas loceklis” ar vārdiem “vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis”.

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas tajās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un komisijas locekļiem ir arī pienākums neļaut balsot personām, kurām nav tiesību vēlēt.”

23. Aizstāt 37.pantā vārdus “iecirkņa vēlēšanu komisija” ar vārdiem “vēlēšanu iecirkņa komisija”.

24. Izteikt 38., 39., 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un tāpēc uzskatāmas par nederīgām, neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi balsu skaitīšanas protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

Rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu iecirkņos atsevišķi tiek skaitītas rajona padomes vēlēšanu zīmes un pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu zīmes.

40.pants. Vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā, kurš rakstāms trijos eksemplāros, atzīmē saņemto aplokšņu skaitu, pāri palikušo aplokšņu skaitu, komisijas izsniegto aplokšņu skaitu, sabojāto aplokšņu skaitu, aplokšņu skaitu vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaitu, nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu, kā arī šā likuma 39.pantā minētās ziņas.

Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem.

Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir vienāds, tad tikai viena no tām uzskatāma par derīgu.

Ja aploksnē ir ielikta vairāk nekā viena attiecīgā vēlēšanu apgabala zīme un šo zīmju saturs ir atšķirīgs, tad visas aploksnē ieliktās šā vēlēšanu apgabala zīmes uzskatāmas par nederīgām.

Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

Pēc rezultātu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) katra nosaukuma vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

Balsu skaitīšanas rezultātus attiecībā uz katru kandidātu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.

Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, nederīgās aploksnes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem vēlētāju apvienību, politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts nosūtīšanas datums, laiks un tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

41.pants. Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi “+”. Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.”

25. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.”

26. 44.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Rajona pilsētas un pagasta vēlēšanu komisija lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un komisijas sēžu protokolus nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kas tos nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas — ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

27. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 2. un 4.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6. Ja tiek apvienotas divas vai vairākas administratīvās teritorijas, tad apvienotajās administratīvajās teritorijās vēlētās domes un padomes līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido vienotu lēmējinstitūciju — domi vai padomi.

7. Šajā likumā noteiktās normas attiecas arī uz apvienoto administratīvo teritoriju vienotās lēmējinstitūcijas — domes vai padomes — vēlēšanām.”

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 21.novembrī