Pie Ministru prezidenta — laikrakstu vadītāji no visas valsts

Vakar pēcpusdienā Valdības namā Ministru prezidents Andris Šķēle pirmo reizi tikās ar laikrakstu galvenajiem redaktoriem no visas Latvijas — tiesa, izņemot Rīgu. Ar galvaspilsētas žurnālistiem premjeram iznākot tikties vai katru dienu, turpretī uzklausīt ne mazāk nozīmīgo attālāko preses izdevumu pārstāvju viedokļus un jautājumus līdz šim nav gadījies. Kā izteicās kāds no tikšanās dalībniekiem, Andrim Šķēlem nu ir radusies izdevība izrunāties ar valstī pašas lielākās, kopējās avīzes vadību. Jo mazpilsētās un pagastos cilvēki lielākoties tomēr abonē vai ikdienā pērk vietējos laikrakstus, nevis Rīgā izdotos.

Vairāk nekā stundu ilgās sarunas laikā nebija ne norādījumu, ne aizrādījumu no valdības galvas puses, bet gan izskaidrojošas atbildes uz iepriekš nosūtītajiem un tikšanās laikā izteiktajiem jautājumiem. Andris Šķēle, izmantojot ilustratīvo materiālu, raksturoja pašreizējo valsts ekonomisko un finansiālo stāvokli un pamatoja bezdeficīta budžeta nepieciešamību. Izskanēja vairāki cerības viesoši skaitļi un konstatējumi: valstī samazinās kredītu likmes (tātad naudu izdevīgi varēs aizņemties arī vietējie vidējie un mazie uzņēmēji); pastiprināti iepērk latus, kas liecina par lata stabilitāti; šogad naudas emisija bijusi lielāka nekā inflācija; pieaug iekšzemes kopprodukts — šogad tas droši vien palielināsies par 2 procentiem; Latvijā ir zemākais inflācijas līmenis starp Baltijas valstīm — zem 15 procentiem šogad. Paredzēts, ka nākamgad kopbudžeta ieņēmumi palielināsies par 14 procentiem, bet inflācijas kāpums varētu nesasniegt 10 procentus.

Andris Šķēle atbildēja uz daudziem jautājumiem, kas interesē cilvēkus visos Latvijas novados, gan lielākās, gan mazākās pilsētās — par gaidāmo pašvaldību reformu, par zemes tirgu (kura pretinieki, pēc A.Šķēles domām, ir komunistiskā režīma kategorijās domājoši ļaudis), par atvieglojumiem invalīdiem un represētajiem, kur būtu palielināma vietējo pašvaldību loma, par depresīvo rajonu turpmāko likteni, par īrnieku tiesībām denacionalizētajos namos, par sertifikātu pielietojumu, par obligātā militārā dienesta likumu un citām problēmām.

Vietējo jeb ārpus Rīgas iznākošo preses izdevumu vadītāji vakar tikās arī ar Ministru prezidenta biedru, izglītības un zinātnes ministru Māri Grīnblatu un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pasaules latviešu preses biedrības balva —

Ogres žurnālistei

Pazīstamā skautu kustības dalībnieka un publicista Raimonda Čaka piemiņas fonda gadskārtējā balva, ko nodibinājusi Pasaules latviešu preses biedrība, šogad piešķirta Ogres rajona laikraksta “Ogres Vēstis” žurnālistei Intai Borisēvičai. Kā allaž, balva tika pasniegta Latvijas proklamēšanas svētku dienās.

Laureāte saņēma 110 latu prēmiju un diplomu, ko parakstījis Pasaules latviešu preses biedrības centrālās valdes priekšsēdis Vilis Miķelsons, kas pazīstams ar grāmatu un mākslas darbu sūtījumiem savai bērnības skolai Lauberē, kur ierīkota viņa Grāmatu klēts. Pasaules latviešu preses biedrība apvieno ārpus Latvijas visās zemēs esošos latviešu rakstniekus un preses darbiniekus. Tās gadskārtējās balvas Latvijā saņēmušas rīdziniece Rudīte Kalpiņa, liepājniece Rasma Mulda un Viļa Miķelsona Grāmatu klēts vadītāja Dace Jansone. “LV”