diplomātija

“Lepojos, ka esmu Čīles daļa pie jums”

Viņa ekselence Ugo Kubiljoss (Hugo Cubillos),

Čīles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, atļaujiet izteikt īpašu prieku par jūsu ierašanos šajā darba vizītē Rīgā, jo jūsu rezidence, kā zināms, atrodas Stokholmā. Diemžēl Latvijā ir visai nepilnīga un vienpusīga informācija par jūsu skaisto zemi. Protams, gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs zina, ka Čīle atrodas Latīņamerikā. Bet tālāk gan daudzu mūsu cilvēku priekšstati saistās galvenokārt ar jūsu zemes neseno dramatisko pagātni — militārā režīma gadiem, par ko ļoti plaši rakstīja arī padomju laika propagandas līdzekļi. Tādēļ jo patīkamāk, ka jūs piekritāt sniegt interviju, kas mūsu lasītājiem palīdzēs papildināt informāciju par Čīles šodienu, tās ekonomisko potenciālu un ekonomiskās sadarbības iespējām.

— Arī jums paldies par interesi! Es pats par sadarbības veicināšanu starp mūsu valstīm esmu ļoti daudz domājis. Par pašreizējo situāciju Čīlē varu teikt, ka tā ir politiska demokrātija. Čīle ir republika, kurā valda trīs galvenās varas. Republikas prezidents ir Eduardo Freja kungs. Mums ir parlaments, kas sastāv no Senāta un Deputātu palātas. Trešā vara — tiesu sistēma sastāv no Augstākās tiesas un apelācijas tiesas, un tajā ietilpst arī visa pārējā juridiskā sistēma. Tātad Čīlē ir trīs varas, un katra no tām ir pilnīgi neatkarīga. Piemēram, parlaments ir neatkarīgs no izpildvaras un kontrolē izpildvaras darbību. Visu trīs varu darbību nosaka konstitūcija, kas tika pieņemta 1980. gadā — vēl militārā režīma laikā, taču pēc referenduma. Šo konstitūciju patiešām atbalstīja Čīles iedzīvotāji. Pašlaik Čīles valdība darbojas atbilstoši konstitūcijai. Valdībai gan dažkārt vēl ir problēmas realizēt savus priekšlikumus likumdošanas jomā, jo parlamenta apakšpalātā Senātā opozīcijai pagaidām ir vairāk balsu nekā valdības partiju koalīcijai. Valdības koalīcija sastāv no Sociālistu partijas, Demokrātijas partijas un no Kristīgo demokrātu partijas, un šajā koalīcijā piedalās arī Radikālā partija. Čīles prezidents Freja kungs tika ievēlēts ar 57 procentiem balsu no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. Var teikt, ka pašreizējā sistēma funkcionē labi un attīstās sekmīgi. Bet prezidenta Freja priekšgājējs Elvins bija pirmais Čīles prezidents pēc ģenerāļa Pinočeta valdības. Elvins valsti vadīja no 1990. gada līdz 1994. gadam. Prezidenta Eduardo Freja pilnvaru laiks būs līdz 2000. gadam, tātad seši gadi. Mēs jūtam, ka pēc 1998. gada situācija būtiski mainīsies, jo mainīsies Senāta sastāvs, kurā pašlaik vairākumā ir opozīcijas spēki, ko veido deviņi vēl Pinočeta iecelti senatori, un tas arī pagaidām veido opozīcijas spēku vairākumu parlamentā. 1998. gadā beigsies šo deviņu senatoru pilnvaru laiks, un prezidenta Freja valdība atbilstoši konstitūcijai varēs iecelt citus senatorus.

— Vai jūsu valsts arī kādā citā veidā vēl jūt militārā režīma gadu negatīvās sekas?

— Prezidents Elvins, nākot pie varas, iecēla speciālu komisiju nācijas atdzimšanai un likumības atjaunošanai. Šī komsija konstatēja galvenos cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumus un sagatavoja par tiem plašu ziņojumu, kas tika arī publicēts. Šī komisija konstatēja, ka galvenie vainīgie cilvēktiesību pārkāpumos bijuši militāristi. Pēc Pinočeta valdīšanas laikā pieņemtās konstitūcijas nedrīkst tiesāt par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti pirms 1978. gada. Tas bija laiks, kad cilvēki tika spīdzināti, daudzi pazuda un tika noslepkavoti.

Tā bija pagātnē. Taču Čīles valdība ir nodrošinājusi īpašu institūciju, kas izmeklē citus pastrādātos kriminālnoziegumus. Var teikt, ka mūsu valsts atdzimst miermīlīgā ceļā. Pinočets joprojām ir armijas komandieris. Jaunu komandieri valdība izraudzīsies 1997. gadā, kad viņš aizies pensijā.

— Kāda pašlaik ir Čīles ekonomiskā situācija?

— Jāteic, ka ekonomika pēc militārā režīma beigām ir uzlabojusies. Te dominē brīvā tirgus principi. Šī ekonomiskā politika tiek īstenota atbilstoši likumam, kas tika pieņemts pēc militārā režīma beigām un kas būtiski stimulējis ekonomiskās aktivitātes mūsu valstī. Sešos gados, kopš 1990. gada, mūsu ekonomika ir acīmredzami progresējusi — pieaugums vidēji bijis 6,5 procenti gadā. 1992. gadā — 10,2 procenti, 1995. gadā — 7,5 procenti. Kā redzat, šis process bijis sekmīgs un tādu pašu pieaugumu plānojam arī turpmāk. Taču mūsu valdība arī rūpējas par to, lai “nepārkarsētu” savu ekonomiku. Tāpēc arī Čīles centrālā banka, kas ir neatkarīga no valsts izpildvaras, īsteno dažus ierobežojumus, lai ekonomikas attīstība nebūtu pārāk strauja.

— Protams, lasītājus visvairāk interesē jūsu viedoklis par abu mūsu valstu pašreizējo stāvokli.