projekti, Koncepcijas, plāni

Projekts

Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija

Par projektu

Pamatojoties uz Valdības deklarācijas izpildes darbības programmu un 1995.gada 26.septembra Ministru kabineta akceptētajām “Reģionālās attīstības politikas vadlīnijām”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi šo “Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcijas” projektu.

Izstrādātā dokumenta mērķis ir noteikt Latvijas reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes, tās veidošanas un realizācijas pamatus, radīt priekšnoteikumus uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts saskaņotai darbībai reģionālās attīstības jomā, kā arī noteikt rīcības pamatvirzienus, galvenās metodes un līdzekļus reģionu attīstībai, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu Latvijas reģionālo attīstību. Šī jautājuma sekmīgai risināšanai ir nepieciešams atbalsts un sapratne valdībā un sabiedrībā.

Ņemot vērā saņemtās atsauksmes no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvaldes, Valsts meža dienesta, Eiropas integrāciju biroja, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts statistikas komitejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izdarījusi labojumus izstrādātajā projektā “Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija”, kura tika izsūtīta atzinumu sniegšanai saskaņā ar 1996.gada 18.jūlija valsts sekretāru sanāksmes nr.23 ¤15 protokola izrakstu.

Saskaņā ar panākto vienošanos tikšanās laikā ar Ministru prezidentu šī gada 7.novembrī iesniedzu šo projektu “Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija” izskatīšanai MK sēdes konceptuālajā daļā kopā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem par īpaši atbalstāmo reģionu ekonomisko attīstību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1996.gada 26.novembrī

Saturā

Koncepcijā lietotie pamatjēdzieni

1. Ievads

2. Koncepcijas mērķi

3. Latvijas reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes

4. Latvijas reģionālās attīstības politikas mērķi un uzdevumi

4.1. Reģionālās attīstības politikas mērķi

4.2. Reģionālās attīstības politikas uzdevumi

5. Latvijas reģionālās attīstības politikas izstrāde un realizācijas mehānisms

5.1. Valsts un pašvaldības

5.1.1. Valsts institūcijas

5.1.2. Pašvaldības

5.2. Tiesiskais nodrošinājums

5.3. Finansiālie instrumenti

5.3.1. Nodokļu atvieglojumi

5.3.2. Reģionālās attīstības fonds

5.4. Attīstības atbalsta struktūras

5.5. Izglītība un zinātne

5.6. Informatīvais nodrošinājums

5.7. Reģionālās attīstības plānošana

5.8. Pašvaldību reforma

5.9. Reģionu noteikšana

5.10. Īpaši atbalstāmie reģioni un vietas

Koncepcijā lietotie pamatjēdzieni

Reģions — relatīvi viendabīga Latvijas teritorijas daļa (pagastu un pilsētu kopa, rajons vai rajonu kopa), kuru vieno noteikta pazīme vai kopīga problēma. Pasaules un Eiropas mērogā Latviju kopumā parasti saredz kā atsevišķu reģionu vai kā vienota triju Baltijas valstu un Baltijas jūras baseina valstu reģiona sastāvdaļu.

Reģiona attīstība — konkrētas Latvijas teritorijas daļas dabasvides, kultūrvides, sociālo un saimniecisko pārmaiņu process. Šī attīstība uzskatāma par labvēlīgu, ja pastāv vai tiek veicināts iedzīvotāju labklājības pieaugums, kas balstīts uz radošu darbu, morāles un ētikas vērtībām, veselīgu dzīves veidu, saimnieciskās dzīves saskaņu un līdzsvaru ar apkārtējo vidi.

Reģionālā attīstība — ilglaicīgie visas Latvijas un katra tās reģiona dabas un kultūrvides, sociālās un saimnieciskās attīstības procesi. Reģionālās attīstības procesi ir divējādi:

— pašattīstība, kas balstās uz vietējiem resursiem un apstākļiem,

— mērķtiecīgi vadītie, kurus nosaka mērķtiecīga valsts un pašvaldību reģionālās attīstības politika.

Reģionālās attīstības politika — saskaņota un organizēta rīcība valsts reģionālajai attīstībai, kas ietver sevī noteiktu darbības principu, metožu, līdzekļu un pasākumu kopumu. Reģionālās attīstības politika ir valsts kopējas attīstības politikas sastāvdaļa.

1. Ievads

Latvijas attīstības interesēs ir līdzvērtīgu darba, ienākumu, sociālās un kultūras iespēju nodrošināšana visiem valsts iedzīvotājiem. Diemžēl līdzšinējā attīstības gaitā Latvijā vietām izveidojušās nelabvēlīgas dzīves vides un saimnieciskās darbības iespēju atšķirības. Tās izpaužas atsevišķu teritoriju nepietiekamā ekonomiskajā attīstībā un zemā saimnieciskajā aktivitātē, augstā bezdarba līmenī, zemā iedzīvotāju ienākumu līmenī, nevienlīdzīgos sociālās un kultūras dzīves nosacījumos. Savukārt vietās ar salīdzinoši augstu saimnieciskās aktivitātes līmeni attīstības potenciāls netiek izmantots pilnvērtīgi un to attīstības īpatnības dažkārt kavē attīstību citās valsts daļās.

Latvijas neatkarības atjaunošana un pāreja uz tirgus saimniecību saistās ar dziļām tautsaimniecības struktūras izmaiņām. Palikusi neizmantota ievērojama ražošanas infrastruktūras daļa, laukos un pilsētās audzis bezdarbs. Daudziem ir grūtības piemēroties jaunajiem apstākļiem, ir īpaši laukos, kur ir neliela saimnieciskās dzīves dažādība, augstas komunikāciju un transporta izmaksas, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskā struktūra.

Saimnieciskā, politiskā un kultūras darbība Latvijā ne vienmēr norit saskaņā ar vietējo un reģionālo resursu potenciālu mūsdienīgu izmantošanu un aizsardzību, tā nepietiekami saistās ar kultūrvēsturisko tradīciju reģionālo daudzveidību. Nepietiekami tiek izmantotas novadu ilglaicīgās un savdabīgās attīstības iespējas. Saimnieciskā prakse nereti ir orientēta uz īslaicīgiem rezultātiem, neefektīvi izmantojot un pārmērīgi patērējot neatjaunojamos vai lēni atjaunojamos dabas resursus un enerģiju.

Reģionālo jautājumu risināšana Latvijā un iekļaušanās līdzsvarotas attīstības procesā notiek nepietiekami ātri, reģionālās attīstības process šobrīd vēl ir nesakārtots un nepietiekami organizēts. Trūkst atsevišķo pašvaldību teritoriju, reģionu un valsts attīstības stratēģijas. Ikdienas praksē visos valsts pārvaldes līmeņos rīcība vērsta galvenokārt uz šībrīža problēmu risinājumu, attīstības jautājumu risināšanā nereti dominē šauri nozariska pieeja.

Priekšstati, izpratne un zināšanas par reģionālo attīstību Latvijas sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi. Tas izpaužas nepietiekami saskaņotā valsts centrālo institūciju un pašvaldību darbībā, centrālās pārvaldes institūcijas ieņem vai tām tiek piedēvēta pārmērīgi liela loma reģionālo procesu ietekmēšanā. Joprojām nepietiekami novērtēta pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju loma reģionālās attīstības procesos.

2. Koncepcijas mērķi

Šīs koncepcijas mērķi ir:

— noteikt Latvijas reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes, tās veidošanas un realizācijas pamatus,

— noteikt uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts saskaņotu rīcību reģionālās attīstības jomā,

— noteikt rīcības pamatvirzienus, galvenās metodes un līdzekļus reģionu attīstībai.

3. Latvijas reģionālās attīstības politikas pamatnostādnes

Latvijas reģionālās attīstības politika balstās uz sekojošām pamatnostādnēm:

1. Visā Latvijā, jebkurā tās vietā un pašvaldības teritorijā ir iespēja, attīstībai. To rosināšana un veicināšana ir visas sabiedrības, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, pašvaldību un valsts institūciju kopējā atbildība.

2. Valsts reģionālās attīstības politika ir valsts kopējās attīstības politikas sastāvdaļa. Reģionālās attīstības politiku valsts realizē sadarbības ar pašvaldībām, uzņēmējiem, sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām (partnerattiecību princips).

3. Reģionālās attīstības politikai ir jāveicina Latvijas reģionu nelabvēlīgo atšķirību novēršana, vienlaikus saglabājot un vairojot katra reģiona dabas un kultūrvides raksturīgās īpašības (identitātes princips).

4. Reģionālās attīstības politikai jābūt ilglaicīgai un neatkarīgai no īslaicīgas konjunktūras lēmumiem (pēctecības princips).

5. Reģionālās attīstības politikai jābalstās uz sekojošiem demokrātijas un decentralizācijas principiem:

— attīstības pamatā ir indivīda atbildība, kura sakņojas nepieciešamībā strādāt, attīstīt pašiniciatīvu, izglītoties un gatavībā uzņemties atbildību (pašatbildības princips);

— rīcība balstās uz dažādu sociālo grupu interešu ievērošanu, iniciatīvas veicināšanu, informācijas atklātumu, lēmumu pieņemšanas atklātumu un adekvātu reaģēšanu uz pārmaiņām (atklātības princips);

— rīcība ir savstarpēji papildinoša — tā nodrošina indivīdu, pašvaldību un valsts institūciju līdzdarbību; visās jomās tiek precīzi noteikts funkciju sadalījums un līdzekļi, kas nepieciešami to realizēšanai (līdzdalības princips);

— realizējas valsts varas decentralizācija, veicinot jaunu attīstības centru veidošanos, izmantojot vietējās iespējas, dabas un sociālekonomisko apstākļu atšķirības (decentralizācijas princips);

– reģionālās attīstības stratēģija, plāni un programmas veidojas kā sabiedrības ierosināti un atbalstīti, pašvaldību institūciju pieņemti, ar kaimiņu pašvaldību un valsts nacionālajām interesēm saskaņoti lēmumi, tā radot harmonisku visas Latvijas attīstības stratēģiju (vienprātības princips).

6. Vietu un reģionu īpašie atbalsta pasākumi nosakāmi uz noteiktu, ierobežotu laiku un ar tādu aprēķinu, lai tie veicinātu pašattīstības procesus (pašattīstības princips).

7. Pašvaldību, reģionu un valsts attīstības plānos un programmās jāparedz uzturēt līdzsvaru starp saimniecisko dzīvi un apkārtējo vidi, tā nodrošinot arī nākamo paaudžu tiesības un iespējas izmantot dabas resursus. Attīstības pamatā liekama vietējo resursu mobilizācija un taupīga izmantošana, samazinot neatjaunojamo resursu patēriņu un palielinot atjaunojamo resursu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot to atjaunošanos (līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības princips).

8. Daudzveidības saglabāšana un attīstīšana dabā, kultūrvidē, resursos un saimnieciskajā darbībā (daudzveidības princips).

9. Latvijas reģionālā attīstība ir veidojama vienotā Baltijas reģiona, Eiropas Savienības un pasaules attīstības kontekstā. Perspektīvā tai jābūt saskaņotai ar 1992.gadā Riodežaneiro ANO Vides un attīstības konferencē pieņemto programmu “Agenda 21”(“Dienaskārtībā 21 gadsimts”), Eiropas pašvaldību akceptēto Olborgas Hartu par Eiropas lielo un mazo pilsētu virzību uz līdzsvarotu attīstību, Eiropas Savienības programmu “Virzība uz līdzsvarotu attīstību” un Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku.

4. Latvijas reģionālās attīstības politikas mērķi un uzdevumi

4.1. Reģionālās attīstības politikas mērķi:

– radīt priekšnoteikumus labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos,

– samazināt un novērst nelabvēlīgās reģionālās atšķirības un atbalstīt labvēlīgo atšķirību saglabāšanos,

– nodrošināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību Latvijā un tās reģionos, saskaņot saimniecisko darbību ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu,

– radīt priekšnoteikumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un tās reģionālās attīstības procesos.

4.2. Reģionālās attīstības politikas uzdevumi:

– nodrošināt reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā, koncepcijās, rīcības programmās un citos dokumentos, kas skar valsts vai nozares attīstību,

– veicināt pagastu, pilsētu, rajonu un pašvaldību reģionālo apvienību pašattīstības procesus, rosināt vietējās sabiedriskās un saimnieciskās darbības patstāvību,

– rosināt un atbalstīt pašvaldību, reģionu un valsts saskaņotu attīstības stratēģiju izveidi un tālāku nepārtrauktu stratēģiskās plānošanas procesu,

– sekmēt nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā, rēķinoties ar reģionālajām atšķirībām,

– veicināt tautsaimniecības struktūras maiņu, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai visos valsts reģionos, palielināt tautsaimniecības struktūras daudzpusību,

– sekmēt apdzīvojuma daudzveidības saglabāšanu un attīstību visā Latvijas teritorijā,

– sekmēt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un Baltijas valstu integrāciju, maksimāli izmantojot Latvijas potenciālu, saskaņā ar Eiropas politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem un Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku.

5. Latvijas reģionālās attīstības politikas izstrāde un realizācijas mehānisms

5.1. Valsts un pašvaldības

5.1.1. Valsts institūcijas

Reģionālās attīstības politikai ir jārealizējas kā valsts kopējās attīstības stratēģijas sastāvdaļai, aptverot visu valsts teritoriju. Valsts attīstības stratēģijai jānosaka valsts attīstības prioritātes, virzieni, mērķi un to sasniegšanas līdzekļi vidējam (3–5 gadi) un ilglaicīgam (10–20 gadi) periodam. Valsts kopējās attīstības stratēģija un reģionālās attīstības politika ir Saeimas un valdības kompetences jautājums.

Par valsts reģionālās attīstības politikas realizāciju ir atbildīga valdība un Latvijas Reģionālās attīstības padome (alternatīva iespēja – Latvijas attīstības padome). Ministrijas realizē reģionālās attīstības politiku, izstrādājot likumprojektus un nozaru attīstības programmas. Reģionālās attīstības politika ir izstrādājama un realizējama, balstoties uz saskaņotu pašvaldību, to reģionālo apvienību un valdības sadarbību. Valsts institūcijas, balstoties uz pašvaldību un to reģionālo apvienību attīstības plāniem, programmām un priekšlikumiem:

– sagatavo valsts investīciju programmas,

– attīsta likumdošanu, paplašinot un padziļinot pašvaldību demokrātiju, veicinot pašvaldību teritoriju saimnieciskās dzīves attīstību un vienmērīgu visu Latvijas reģionu attīstību,

– nosaka saimniecisko, demogrāfisko, ekoloģisko u.c. problēmu reģionus un sadarbībā ar sabiedrību un pašvaldībām nosaka šo problēmu risināšanas ceļus.

Latvijas Reģionālās attīstības padome ir veidojama kā koordinējoša institūcija valsts reģionālās attīstības politikas izstrādāšanai un realizācijai. Latvijas Reģionālās attīstības padomē ietilpst ministriju, Pašvaldību savienības, Reģionu attīstības padomju, Latvijas Attīstības aģentūras atbildīgie pārstāvji. Padome sagatavo un iesniedz priekšlikumus valdībai par reģionālās attīstības politikas izveidi un realizāciju, regulāri informē valdību par stāvokli reģionālās attīstības politikas īstenošanā, kā arī pārrauga Reģionālās attīstības fonda darbu (alternatīva iespēja – paplašināt Latvijas attīstības padomes sastāvu un funkcijas augšminēto uzdevumu veikšanai).

Jāprecizē ministriju funkcijas un atbildība reģionālās attīstības jomā.

Jāpaplašina reģionālo vides pārvalžu darbība plānošanas procesu atbalstīšanai.

5.1.2. Pašvaldības

Veiksmīgas reģiona attīstības priekšnoteikums ir katras pašvaldības ieinteresētība un rīcība pašattīstības procesu veicināšanai savā teritorijā. Pašvaldību darbībai jābalstās uz sabiedrības ieinteresētību, izpratni un aktīvu piedalīšanos lēmumu pieņemšanas un realizācijas procesos. Rajonā reģionālās attīstības politiku īsteno rajona padome un rajonā pārstāvētās valsts pārvaldes institūcijas. Rajona padome sadarbībām ar valsts institūcijām pārzina un koordinē savā rajonā ietilpstošo pagastu un pilsētu attīstību un realizē reģionālo politiku jomās, kas atrodas tās pārziņā saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

Rajonu padomes, balstoties uz sabiedrības vēlmēm un vietējo pašvaldību interesēm, formulē savus reģionālās attīstības mērķus un to sasniegšanas veidus, veic saskaņošanas darbu ar sava rajona, kā arī kaimiņu pašvaldībām un valsts reģionālās attīstības politiku, mobilizē sabiedrības garīgos un materiālos resursus uzstādīto mērķu sasniegšanai.

Pašvaldības brīvprātīgi apvienojas reģionālās sadarbības struktūrās kopēju problēmu risināšanai un attīstības plānošanai.

Valstī jāveicina Reģionu attīstības padomju veidošanās, kuras sastāv no rajonu, pagastu un pilsētu deleģētiem pārstāvjiem, ministriju reģionālo struktūrvienību atbildīgajiem pārstāvjiem.

5.2. Tiesiskais nodrošinājums

Reģionālās attīstības politikas izveide un realizācijas mehānisms likumdošanā jānostiprina sekojoši:

– jāizstrādā un jāpieņem likums par attīstības plānošanu,

– jāizstrādā un jāpieņem likums par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu,

– jāizstrādā un jāpieņem likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem,

– jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē īpaši atbalstāmo reģionu izdalīšanu un nosaka atbalsta pasākumu izstrādāšanas, realizācijas un kontroles kārtību,

– jāizstrādā un jāapstiprina nolikums par Reģionālās attīstības fondu,

– jāizstrādā un jāapstiprina nolikums par Latvijas Reģionālās attīstības padomi,

– jāizstrādā un jāapstiprina paraugnolikums par Reģionu attīstības padomēm,

– jāattīsta tādi budžeta veidošanās principi un nodokļu likumdošana, kas veicina pašvaldību atbildības un funkciju pieaugumu, palielina to finansiālo patstāvību.

Jāpilnveido valsts un pašvaldību struktūru darbības kontroles mehānismi, īpaši palielinot kontroles iespējas no sabiedrības puses. Jāsekmē atbildības pakāpes pieaugums un atbildības decentralizācija izpilddienestu līmenī.

Pašvaldībām jābūt vispusīgai informācijai par uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā.

5.3. Finansiālie instrumenti

Valsts tieši realizē reģionālās attīstības politiku ar valsts investīciju programmām, nozaru attīstības programmām, subsīdijām, dotācijām, nodokļu atvieglojumiem un Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Reģionālās attīstības procesa veicināšanai tiek piešķirti valsts finansu līdzekļi attīstības plānu, programmu un teritoriālplānošanas procesa aizsākšanai visās pašvaldībās un reģionos.

Rajonu padomēm, pagastu un pilsētu pašvaldībām ar saviem budžeta līdzekļiem jāpiedalās attīstības pasākumu veikšanā.

Valsts budžetā jāparedz papildu līdzekļi Latvijas Attīstības aģentūras, uzņēmējdarbības atbalsta centriem, lauksaimniecības konsultāciju centriem un pieaugušo izglītības centriem reģionālās politikas realizācijai.

Nepieciešams rūpīgi izanalizēt Eiropas Savienības strukturālo fondu darbību, prasības un izmantot iespējas piesaistīt šo fondu līdzekļus Latvijas attīstībai.

5.3.1. Nodokļu atvieglojumi

Reģionālās attīstības veicināšanai var tikt izmantoti nodokļu atvieglojumi. Šajā nolūkā:

— īpaši veicināmajos reģionos jānosaka samazināts uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums,

— jāizpēta iespējas noteikt izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa sadalē starp valsti un pašvaldību, atstājot pašvaldības rīcībā daļu no nodokļa ieņēmumiem uzņēmējdarbības veicināšanai,

— pašvaldības nepieciešamības gadījumā nosaka atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos.

5.3.2. Reģionālās attīstības fonds

Reģionālās attīstības politikas realizācijai valsts veido Reģionālās attīstības fondu. Fonda līdzekļi tiek izmantoti reģionālās attīstības pasākumu finansēšanai, ar to saistīto kredītprogrammu un kredītu garantijām.

Fonda līdzekļu izmantošanā priekšroka ir dodama īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Priekšnoteikumi konkrēta projekta atbalstam ir reģiona attīstības problēmām atbilstošs biznesa plāns. Projekts tiek izvērtēts sadarbībā ar Reģiona attīstības padomi un vietējo pašvaldību.

Projektu atbalstīšanā jāievēro sekojoši kritēriji:

— jaunradīto darba vietu skaits un to kvalitāte;

— konkurētspējīgas produkcijas ražošana;

— iespēja aizstāt importēto produkciju ar pašu ražoto;

— vietējo resursu izmantošana;

— apstādināto ražotņu pārveidošana un izmantošana;

— ieguldījumi īpaši aizsargājamos dabas un kultūrvēstures objektos.

5.4. Attīstības atbalsta struktūras

Jāatbalsta, jāpilnveido un jāpaplašina uzņēmējdarbības atbalsta centru, lauksaimniecības konsultāciju centru, pieaugušo izglītības centru tīkls, kā arī LAA reģionālās struktūras.

Jāattīsta tūrisma informācijas centru tīkls gan Latvijā, gan galvenajos Latvijas tūrisma tirgos (Baltijas jūras reģiona valstīs, ieskaitot Krieviju, Ukrainā un Baltkrievijā), pašvaldībām jāparedz pasākumi savas teritorijas tūrisma iespēju attīstīšanai.

Jāattīsta jaunas, Latvijā vēl maz pazīstamas uzņēmējdarbības veicināšanas formas: brīvās ekonomiskās zonas, innovāciju centri, tehnoloģiskie parki, biznesa inkubatori.

Saimnieciskās darbības iespēju paplašināšanai veicināma banku iestāžu tīkla attīstība un krājaizdevu sabiedrību veidošanās.

5.5. Izglītība un zinātne

Reģionālās attīstības veicināšanai jāsekmē vispārīgā iedzīvotāju zināšanu līmeņa paaugstināšana, speciālistu sagatavošana un reģionālo procesu pētījumi.

Izglītības uzdevums ir rosināt politisko un saimniecisko pašapziņu, spēju risināt savas dzīvesvietas attīstības problēmas un atrast risinājuma ceļus, kā arī paaugstināt Latvijas darbaspēka konkurētspēju darba tirgū.

Ar zinātniskās pētniecības darbu palīdzību būs iespējams ātrāk un kvalitatīvāk izveidot un pastāvīgi pilnveidot reģionālās attīstības veicināšanas metodes, reģionālās plānošanas sistēmu, saskaņot Latvijas un Eiropas Savienības praksi reģionālās attīstības politikā, kā arī panākt atgriezenisko saiti starp lēmumu pieņemšanu un reālajiem attīstības procesiem. Šim nolūkam nepieciešama:

— profesionālu reģionālās attīstības plānošanas speciālistu sagatavošana darbam valsts un pašvaldību institūcijās,

— valsts un pašvaldību darbinieku izglītošana reģionālās attīstības jautājumos,

— pārkvalifikācijas un pieaugušo apmācības centru, Pašvaldību mācību centra atbalstīšana,

— patstāvīga un profesionāli sagatavota informācija par vietu, reģionu attīstības procesiem un to vērtējums,

— pastāvīga sabiedrības informēšana un izglītošana par reģionālās attīstības jautājumiem,

— reģionālās attīstības plānu, programmu un teritoriālplānojumu metodikas izstrādāšana,

— reģionālo problēmu pētījumu veicināšana.

5.6. Informatīvais nodrošinājums

Svarīgs priekšnoteikums pamatotu lēmumu pieņemšanai, demokrātiskai attīstības virzienu izvēlei, attīstības programmu un plānu izveidei, reģionu attīstības līmeņa vērtēšanai ir plaša un vispusīga informācija par reģionu attīstību raksturojošiem rādītājiem (dabas resursi, teritorijas īpatnējais novietojums, demogrāfiskie un saimnieciskie rādītāji u.c.).

Informācijai jābūt pietiekošai, lai gūtu vispusīgu priekšstatu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem (kvantitatīvi un kvalitatīvi vērtējumi, procesu indikatori), nodrošinātu reģiona attīstības analīzi, noskaidrotu attīstības ziņā vājos un stipros reģionus, noteiktu īpaši atbalstāmos reģionus un izstrādātu reģionu attīstības programmas. Informācijas sistēma veidojama, nodrošinot pastāvīgas reģionālo procesu pārraudzības (monitoringa) iespēju.

Reģionālās attīstības uzdevumu realizēšanai nepieciešamās statistikas sistēmas izveidi metodiski vada Valsts statistikas komiteja saskaņā ar Latvijas apstākļiem atbilstošiem teritoriālās statistikas principiem.

Ministrijām un citām valsts institūcijām, kuras veic statistiskās informācijas savākšanu un apstrādi, pēc Valsts statistikas komitejas pieprasījuma jānodrošina un jāiesniedz tai informācija rajonu, pilsētu un pagastu griezumā.

Pagastu, pilsētu pašvaldībām un rajonu padomēm jāveido savas attīstības plānošanai nepieciešamās datu bāzes. Realizējot pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, jānodrošina informācijas pārmantojamība.

Valsts un pašvaldību institūcijām jānodrošina iespēja bez maksas iegūt citu valsts institūciju rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama attīstības plānošanas funkciju veikšanai.

5.7. Reģionālās attīstības plānošana

Attīstības plāni, attīstības programmas un teritoriālplānojumi ir svarīgs priekšnoteikums valsts, pašvaldību un privāto investīciju piesaistīšanai.

Attīstības plānošanas pamatā ir sabiedrības ieinteresētība un gatavība noteikt attīstības virzienus, soļus un līdzekļus noteiktu mērķu sasniegšanai. Plānošanai kā attīstības procesa organizācijas nodrošinājumam ir jāiekļauj sevī visi plānojumu veidi, kas skar Latviju kopumā un tās atsevišķos reģionus, rajonus, pilsētas un pagastus.

Šajā nolūkā:

— jāizstrādā Latvijas reģionālās attīstības nacionālā programma un nacionālais plānojums,

— katrai pašvaldības teritorijai ir jāizstrādā savi attīstības plāni un programmas, saskaņojot vietējās, reģiona un valsts nacionālās intereses,

— reģionālās attīstības plānošanai, tajā skaitā teritoriālplānojumu izstrādei, jāveicina sadarbība starp pašvaldībām, ieskaitot kooperāciju atsevišķu funkciju izpildē,

— jāizstrādā katras tautsaimniecības nozares attīstības plāni un programmas saskaņā ar reģionālās attīstības principiem, mērķiem un uzdevumiem,

— jāsekmē starpvalstu un starppašvaldību sadarbība reģionālajā attīstībā. Jāveicina starpvalstu attīstības projektu izstrādāšana (Via Baltica, Via Baltica Turistica, Attīstības zona Tampere — Helsinki — Tallina — Rīga, Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai, pārrobežu plānojums Latvija — Lietuva — Baltkrievija, Rietumu — Austrumu multimodālie transporta koridori u.c.).

5.8. Pašvaldību reforma

Pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai jāsakārto pašvaldību teritoriālā struktūra, jāpilnveido pašvaldību tiesiskais un finansiālais nodrošinājums, jāsekmē tālāka valsts funkciju decentralizācija, jāprecizē funkciju sadalījums starp valsts un pašvaldību institūcijām.

Iespējamais pašvaldību teritoriālais iedalījums jāveido, balstoties uz pašvaldību sociālās un saimnieciskās darbības analīzi un uz to attīstības plāniem, programmām un teritoriālplānojumiem.

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķi, pamatprincipi, īstenošanas mehānisms un termiņi ir formulēti Ministru kabineta konceptuāli apstiprinātajā Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcijā.

5.9. Reģionu noteikšana

Reģionālā attīstība notiek vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmē, bet konkrētās situācijās kāds no faktoriem iegūst noteicošo nozīmi un kļūst par kritēriju reģionu kā teritoriālu veidojumu izdalīšanai un norobežošanai. Tādēļ reģionālās attīstības politikas veidošanas un attīstības plānošanas vajadzībām nevar izdalīt pastāvīgus, nemainīgus teritoriālus veidojumus.

Pieredze un pētījumi liecina, ka Latvijā reģionus var izdalīt pēc šādiem kritērijiem:

— reģionālās dabas apstākļu atšķirības (reljefa un klimata īpatnības),

— tautsaimniecības un sociālās attīstības problēmas (saimnieciskās struktūras maiņa, lauksaimniecības attīstības iespējas, urbanizācijas ietekme, demogrāfiskā situācija),

— novietojuma īpatnības (transporta koridori, jūras piekraste),

— nacionālās intereses (lielās aizsargājamās teritorijas, valsts pierobežas apvidi),

— specifiski operacionālie jeb rīcības mērķi (pašvaldību apvienošanās kopīgu attīstības plānu izstrādāšanai, valsts pārvaldes funkciju realizēšanai),

— administratīvie rajoni (apriņķi).

Konceptuāli Latvijas sadalījums reģionālos veidojumos tiks pamatots Latvijas reģionālās attīstības nacionālajā programmā un nacionālajā plānojumā, bet reģionu aprises tiek precizētas, izstrādājot konkrētu reģionu attīstības plānus, nozaru attīstības plānus un programmas.

Viena un tā pati pašvaldība vienlaikus var iekļauties dažādos reģionos.

5.10. Īpaši atbalstāmie reģioni un vietas

Īpaši atbalstāmie reģioni un vietas ir viens no problēmreģionu veidiem. Tie ir noteiktas, konkrētas Latvijas teritorijas daļas, kurās ilgstoši saglabājas negatīvas saimnieciskās attīstības tendences. To attīstības rosināšanai, paātrināšanai vai specifiskai virzīšanai var izmantot šajā koncepcijā minētās metodes un līdzekļus, kā arī Eiropas Savienības pieredzi.

Īpaši atbalstāmo reģionu un vietu noteikšanas pamatā jābūt vispusīgi pamatotai metodikai, kas ļauj detalizēti raksturot katra reģiona un vietas stāvokli un iespējamo attīstības potenciālu.

Īpaši atbalstāmo reģionu un vietu statusu, balstoties uz atbilstošajiem likumiem un MK noteikumiem, uz noteiktu laiku apstiprina Ministru kabinets sadarbībā ar Latvijas Reģionālās attīstības padomi, Reģionu attīstības padomēm un konsultējoties ar pašvaldībām.

Ekonomikas ministrijas sagatavotā koncepcija “Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu” un uz tās bāzes sagatavotie likumprojekti “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” un piederīgie Ministru kabineta noteikumu projekti — sekos