Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Sāksim ar Saeimu un vārdu “Saeima”

VALENTĪNA SKUJIŅA, LZA korespondētājlocekle, — “Latvijas Vēstnesim”

Jebkurā valstī parlaments ir augstākā likumdevēja institūcija. Dažādās zemēs tam ir atšķirīgi nosaukumi: Anglijā – parlaments, ASV – kongress, Zviedrijā – riksdags, Norvēģijā – stortings, musulmaņu zemēs – medžliss, Izraēlā – knesets, Vācijā – reihstāgs, bet Polijā, Lietuvā un Somijā – seims un Latvijā – saeima.

Mūsu vārda saeima nepārprotami latvisko cilmi apliecina K.Mīlenbaha un J.Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīca” (R., 1927 – 1929). Tur tā nozīme `sanāksme, sapulce, kongress' arī ilustrēta ar piemēru “saeima... projektu pieņēma”, kas datēts ar 1903.gadu. Vienlaikus šajā vārdnīcā ar to pašu nozīmi gan minēts arī cits jaunvārds – saeja. Tomēr saeima kā pieņemamākais jaunvārds atkārtoti dots arī šīs vārdnīcas papildinājumos. Un pievienotais piemērs “šai saeimā, ko noturēja sestdien..., abi kaimiņi nosprieda, ka...” jau ņemts no Apsīšu Jēkaba rakstiem un liecina, ka vārds saeima lietots vispārīgā `sanākšanas' nozīmē.

Godājot katras valsts augstāko likumdevēju, ikviena kultūrtauta cenšas to saukt attiecīgajā nacionālajā variantā (protams, savas valodas izteiksmes līdzekļu un gramatikas ietvaros). Taču izrādās, ka Latvijas parlamenta nosaukums mūsu pašu valstī visai bieži tiek lietots nepareizi un tas nebūt neuztrauc ne šajā parlamentā, ne sabiedrībā, ne plašsaziņas līdzekļos (es nesaku “mēdijos”!) strādājošos. Tāpēc pat Latvijas Republikas Saeimas deputātu mutēs saeima dažkārt izskan kā seima vai seims. Un krievu valodā krievu žurnālisti nemaz nezina citu formu kā “sejm” (tātad – seims). Jo Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes krievu valodas katedra ir kādreiz devusi izziņu, kurā rakstīts, ka prasība vārdu saeima krievu valodā lietot bez izrunas un dzimtes maiņas (cf'qvf) ir nepamatota, savu viedokli skaidrojot ar to, ka krievu valodā nav izplatīts divskanis ae (lai gan latviešu valodā vārdā saeima ae nav divskanis) un tādēļ tas atveidojams ar e vai ' .

Protams, vārdu atveidošanā krievu valodā noteicēji ir krievu valodas speciālisti. Tieši tāpēc 1992.gadā LZA Terminoloģijas komisijā, apstiprinot terminus jaunajai juridisko terminu vārdnīcai (kas publicēta 1994.gadā), latviešu terminam saeima kā ekvivalents krievu valodā tika apstiprināts termins cf'qvf * (ar zvaigznīti, jo tas ir jauninājums salīdzinājumā ar iepriekšējo tradīciju) un kā sinonīms — iepriekš krievu valodā lietotais ctqv. Tāpēc arī 1994.gadā publicētajā J.Vēbera redakcijā sagatavotajā Juridisko terminu vārdnīcā ar terminiem latviešu un krievu valodā kā ekvivalenti ir publicēti termini saeima – cf'qv (jau ar precizētu dzimtes formu).

Tāpat LZA Terminoloģijas komisijas ieteikumu krievu valodā lietot formu cf'qv nav pamata apšaubīt no cita viedokļa: kaut arī krievu valodai nav raksturīgi divskaņi, tomēr blakus divi patskaņi mēdz būt daudzos gan aizgūtos, gan pašcilmes krievu valodas vārdos, to vidū — f': yf'rjyjvbnm> yf'ktrnhbpjdfnm> f'hjakjn> ytbp,t;yj> ytj,[jlbvj. Turklāt krievu valodā ir noteiktas tradīcijas gan patskaņu kopas ae, gan divskaņa ei atveidošanā citvalodu īpašvārdos, par ko liecina krievu valodnieka A.Reformatska redakcijā 1966.gadā sagatavotā rokasgrāmata (Spravočņik po peredače latišskih sobstvennih imjon na russkij jazik), kur no latviešu valodas krievu valodā atveidoti vārdi Aelita — F'kbnf>Paegle —Gf'ukt> Eihvalds —"q[dfklc> Meitene (stacija)— Vtqntyt u.tml.

Un visbeidzot: kādēļ mums Latvijā savas valsts augstākā tautas pārstāvniecība jāsauc citu valstu (Lietuvas, Polijas) parlamentu – seimu – vārdā? Ja tām vēsture atsevišķos posmos ir bijusi kopīga vai tuva, tas nenozīmē, ka šī tradīcija ir saistoša arī mums...

Secinājums. Tā kā krievu valodā nav izrunas, rakstības vai gramatikas specifikas noteiktu šķēršļu tiešā vārda saeima fonētiskā sastāva pārņemšanai krievu valodā, bet Latvijas parlamenta nosaukumu saeima ir pamats atšķirt no citu valstu parlamentu nosaukuma seims, gan skaidrības labad, gan aiz cieņas pret pašu zemes augstāko likumdevēju, arī krievu valodā ir laiks pilnīgi atteikties no padomju laika aplamības. Vienlaikus tas būtu neapšaubāms lojalitātes apliecinājums šai valstij. Un, tā kā parlamentu nosaukumi krievu valodā parasti ir vīriešu dzimtes vārdi, arī Latvijas parlamenta vispareizākais nosaukums būtu – cf'qv.

Tāpēc: sāksim cienīt savu valsti ar Saeimu un pieprasīsim, lai arī citi ciena mūs!

Piebilde. Vērīgs lasītājs varbūt būs pamanījis, ka rakstā vārds saeima rakstīts gan ar mazo, gan ar lielo sākumburtu. Kāpēc tā? Lietojot vārdu saeima kā vienu no sugasvārdiem, tas tāpat kā parlaments, seims, kongress, reihstāgs u.tml. rakstāms ar mazo sākumburtu. Savukārt kā konkrētā pašreizējā Latvijas parlamenta nosaukums, kuru veido tikai šis viens vārds, tas rakstāms ar lielo sākumburtu: Saeima. Arī – savienojumā ar valsts nosaukumu: Latvijas Republikas Saeima. Savukārt, ja parlamenta nosaukumā būtu vismaz divi vārdi, ar lielo sākumburtu rakstītu tikai pirmo no tiem, piem., Tautas saeima, Valsts saeima.

Ejot uz jauno kultūras gadu

Otrdien, 3. decembrī, E. Melngaiļa Tautas mākslas centrā notika preses konference, uz kuru bija aicināti Latvijas pilsētu un rajonu žurnālisti, kas galvenokārt raksta par kultūras dzīves norisēm un problēmām. Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktore Anna Jansone, Dziesmu svētku biroja vadītāja Līga Ribicka, centra vadītājs Jānis Kurpnieks, kā arī centra speciālisti Aira Birziņa, Roze Kupča, Andris Kapusts, Vilis Kokamegi un citi pievērsās svarīgākajām tautas mākslas izpausmju norisēm nākamajā gadā.

To sagatavošana jau sākusies, un ir zīmīgi, ka tieši aizvakar VEF kultūras pilī pulcējās Vidzemes novada deju kolektīvu vadītāji, lai pārrunātu jūnija sākumā Limbažos paredzēto novada deju svētku norisi. Šodien Skrundā līdzīgā kārtā sabrauks kurzemnieki, lai lemtu par novada deju svētkiem Rojā, bet sestdien latgalieši Rēzeknē un zemgalieši Jelgavā apgūs Viļānos un Dobelē iecerēto novadu deju svētku repertuāru. Šīs aktivitātes sasauksies ar janvārī Valmierā plānoto trešo jaunrades deju konkursu, bet vasaras zīmīgākais notikums būs III starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” par jūras tematiku. Šajā nolūkā par festivāla norises vietām līdztekus Rīgai un Jūrmalai izraudzītas Pope un Saulkrasti, Salacgrīva un Ainaži, Pāvilosta un Liepāja.

“Sudmaliņu” gaitas ievadīs starptautiskais, jau desmitais folkloras festivāls “Baltica”. Arī tas aptvers prāvu daļu Latvijas, un tā gaitas varēs vērot Balvu, Kuldīgas, Madonas, Valmieras, Tukuma un Talsu rajonā, kā arī Ventspilī un, protams, Rīgā.

Vairāk nekā trīsdesmit kori (starp tiem trīs rezervisti) ir gatavi piedalīties II Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos. Tajos Latvijai paredzētas 1000 dalībnieku vietas. Uz Gotlandi pošas kori no daudziem rajoniem, tostarp desmit Rīgas kori un Maskavas latviešu koris “Tālava”. Atlase bijusi sīva, jo uz Zviedriju sākotnēji pieteicās 58 kori.

Mūzikas novadā vērienīgs solās būt izcilā diriģenta un komponista Gunāra Ordelovska 70. dzimšanas dienai un viņa piemiņai veltītais festivāls pavasarī Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Liepājā un Rīgā. Ar tautas mūzikas svētkiem Ulbrokā, Rīgas rajonā, vasaras vidū domāts atjaunot savulaik populāro lauku kapelu salidojumu tradīciju.

Būs arī citas aktivitātes, lai jau nākamajā gadā cienīgi ievadītu XXII vispārējo Dziesmu svētku un XII Deju svētku gadu.

Mintauts Ģeibaks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors

Turpmāk — vēl

Attēlā: Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktore Anna Jansone, Tautas mākslas centra darbiniece Ināra Žukovska, centra vadītājs Jānis Kurpnieks (vidū), Dziesmu svētku biroja vadītāja Līga Ribicka, tautas deju speciāliste Roze Kupča.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”