28. novembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 209.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins, bet viņš nav norādījis... Jūs runāsit kā ministrs vai kā deputāts? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Kā deputāts!”) Kā deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu trīs lietas šeit pateikt. Mūsu pašu attieksmi pret tādām lietām kā morāli ārpolitikā, Austrumu jautājums un šis 1920.gada miera līgums. Kāpēc? Tāpēc ka šie jautājumi skar visu Saeimu, tie skar valdību, un tos nevar izrisināt atsevišķi neviens ārlietu ministrs atrauti no jums. Es esmu tiešām gandarīts, ka šeit sākās šīs debates, un es domāju, ka tās arī dažādos jautājumos būs, bet ļoti īsi.

ASV senators Džons Kaels tikko notikušajā Jozefa Štrausa starptautisko pētījumu simpozijā Minhenē teica, ka Amerikas jaunā ārpolitika XXI gadsimtā būs morāle ārpolitikā, respektīvi, viņš ļoti spīdoši pierādīja, ka visi līgumi, kas ir noslēgti ar Hitleru, ar Staļinu, ar Huseinu vai arī citi, teiksim, ar Miloseviču, nav darboties spējīgi, jautājums ir par to, vai tādai mazai valstij kā Latvijai ir jāievēro morāles principi, un to es gribētu uzdot gan sev vispirms, gan Jurkāna kungam, gan arī visiem pārējiem šeit, vai mūsu pēdējo piecu gadu attiecības ar Taivanu, mūsu attiecības Tibetas jautājumā, mūsu attiecības un attieksme pret Baltkrieviju izriet no ļoti augstiem morāles principiem. Un šis nav viena ārlietu ministra jautājums, tas vispirms ir Saeimas jautājums, un arī šodienas balsojums, kad mēs atlikām šo jautājumu par Baltkrieviju, par to liecina, ka mums ir jāanalizē pašiem ļoti rūpīgi mūsu pašu lietas.

Otrs. Kalnbērza kungs teica, ka viss ir sabojāts Austrumu virzienā, tāpēc es gribētu nocitēt 15.oktobra “Komersantu”, kur ir raksts “Nepadomju savienība”, tas ir populārs Krievijas izdevums, ko paši krievi raksta par savu ārpolitiku. Tuvās pierobežu valstis Krievijas formulējumā, negrib saistīties vairs ar Krieviju divu iemeslu dēļ. Nereālistiskās Krievijas ārpolitikas dēļ un nestabilās iekšpolitiskās situācijas dēļ. Kalnbērza kungs, Krievija centās pārtraukt vienošanos starp Kazahstānu un amerikāņu kompāniju “Ševron”, atsakoties transportēt naftu pa savu naftas vadu. Rezultātā Kazahstāna un amerikāņu firmas vienojās par naftas tranzītu caur Azerbaidžānu, Gruziju un Irānu. Strīdos ar Ukrainu — Melnās jūras flote, Krima, kodolieroči — Krievija no paša sākuma centās izmantot enerģētisko blokādi, Kijeva nodrošināja alternatīvās naftas un gāzes padeves no Centrālās Āzijas, Aizkaukāza, Tuvajiem Austrumiem. Šādus piemērus varētu šeit saukt stundām. Tāpēc vienošanās, kas noslēgtas bez Maskavas līdzdalības, vairumā ir darboties spējīgas, tieši ar Krievijas faktoriem saistīta pēdējā laikā iezīmējusies NVS valstu sadarbība arī militārpolitiskajā plāksnē. Respektīvi, Krievijas ietekme arī militāri politiskajā plāksnē. Respektīvi, ja ietekmīgs Krievijas žurnāls raksta, ka problēmas nav kaut kādu stūrgalvīgu Latvijas politiķu dēļ un ja šajās pašās NVS valstīs visas attiecības, arī transporta sakari, ir izveidojušies, apejot Krieviju pēdējos divos vai trijos gados, vai tādā gadījumā, Kalnbērza kungs, būtu pareizi teikt, ka, teiksim, Latvijas valdība ir sabojājusi attiecības ar Austrumiem?

Un pēdējais — šis karstais kartupelis — 1920. gada miera līgums. Es arī gribētu nocitēt šeit no 20. oktobra “Frankfurter Allgemeine Zeitung” vienu citātu: “Krievija dara visu, lai Rietumos radītu iespaidu, ka Baltijas valstis ir Padomju Savienības pēcteču valstis. Lai gūtu panākumus, Maskava nedrīkst atzīt Baltijas valstu kontinuitāti vēl pirms Padomju Savienības izveidošanas sākuma. Līdz ar to Krievija vispār nav gatava atzīt 1939.-1940. gada padomju aneksiju kā netaisnīgu. Prezidents Jeļcins uzskata, ka Baltijas valstis kā starptautisko tiesību subjekti ir pārstājuši eksistēt 1940. gadā, tātad visiem pirms tam noslēgtajiem līgumiem nav nekādas vērtības. Tā viņš šī gada vasarā rakstīja ASV prezidentam Bilam Klintonam. Šādā veidā viņš netaktiski izturas ne tikai pret baltiešiem, bet arī pret visām tām valstīm, kuras no savas puses nosodīja padomju iebrukumu Baltijā, nekad neatzina šo valstu aneksiju. Tātad gandrīz pret visām Rietumu savienības valstīm.

Morāli šeit apšaubot 1920. gada miera līgumu, mēs jau neuzspļaujam tikai sev, mēs uzspļaujam arī visām tām valstīm, kas mūs atbalstīja vairāk nekā 50 gadu ilgajā periodā. Un šeit jau nav runa par teritoriālām pretenzijām vai, kā kādam liekas, tikai par Abreni. Tas taču ir pavisam trešās šķiras jautājums. Ir runa par Latvijas pastāvēšanas pamatiem, par šo miera līgumu un par to, kāda ir mūsu attieksme pret šiem jautājumiem.

Un tāpēc man ir liels gandarījums, ka šīs debates ir sākušās, es ceru, ka tās arī turpināsies ne tikai vispār par politiku, bet konkrēti atsevišķos jautājumos par Krievijas jautājumiem, atsevišķas debates acīmredzot būs par NATO. Es arī gribu pateikt, ka pirmdien būs Eiropas Savienības apvienotās komitejas likumdošanas apakškomitejas sēde, kurā šī apakškomiteja tiks iepazīstināta ar Latvijas integrācijas programmu Eiropas Savienībā. Tātad mums būs decembrī arī debates, es ceru, par Eiropas politiku.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, jūs gribat...

A.Kiršteins. Jā, es beidzu. Pēdējais teikums. Lai nav tā, ka visas frakcijas nobalso par sadarbību Eiropas Savienības lietās, bet, iekšēji pieņemot šeit lēmumus, mēs apstrīdam gandrīz visus nepieciešamos likumdošanas aktus, kuri ir jāpieņem Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies runāt Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Pirmkārt, es jūtu, ka, apspriežot šo jautājumu, daudziem mūsu kolēģiem, trūkst atbildības, jo atbildība neapšaubāmi ir trūkusi mūsu Ārlietu komisijai, jo šāds komisijas balsojums nepārprotami daudzu ārvalstu politiķu vidū tiek traktēts ne tikai kā neuzticības izteikšana mūsu ārlietu ministram, kādai konkrētai personai, bet tas neapšaubāmi tiek traktēts kā neuzticības izteikšana mūsu ārlietu kursam, tātad kursam uz integrēšanos Eiropas struktūrās, NATO un tā tālāk. Jo, ja es nebrīnos par to, ka komisijā “par” ir nobalsojuši Tautas saskaņas partijas deputāti, kuru nostāja faktiski ir izteikti proaustrumnieciska, tad jāsaka, ka atbildības ir pietrūcis arī vienam otram deputātam šajā komisijā, kas šobrīd atrodas valdību veidojošā frakcijā diemžēl. Un ārvalstu politiķi šo Ārlietu komisijas soli uztver arī šādā aspektā — kā neuzticības izteikšana mūsu valsts ārpolitikas kursam.

Otrkārt. Neapšaubāmi, ka mūsu kolēģiem ir pietrūcis bieži vien, arī šodien debatējot no tribīnes, objektivitātes. Pirmkārt, tie likumprojekti un lēmumprojekti, kas tiek sagtavoti Ārlietu ministrijā, es domāju, ka šeit mani kolēģi simtprocentīgi piekritīs, ka Saeimā tiek pieņemti praktiski bez diskusijām. Mēs redzam, cik niecīgu laiku parasti tribīnē atrodas Indulis Bērziņš, jo Ārlietu ministrijas sagatavotie dokumenti ir kvalitatīvi.

Otrkārt. Ir, es domāju, ir nepārdomāti pārmetumi tur, ka mēs nestrādājam Austrumu virzienā, jo, es domāju, mūsu vēstniecību darbs valstīs, kas atrodas austrumos, pamatā tiek vērtēts pozitīvi, piemēram, mūsu vēstnieks Krievijā un mūsu vēstnieks Uzbekistānā, viņu vēstniecību darbs šajās valstīs tiek visu laiku nepārprotami vērtēts pozitīvi, un, ja kādā no šā reģiona valstīm lietas neiet, kā vajag, mēs redzam, ka tiek izdarītas izmaiņas vēstnieku korpusā.

Un pats pēdējais. Jāatzīst diemžēl, ka daudziem mūsu kolēģiem trūkst elementāru zināšanu. Tas attiecas ne tikai uz atsevišķiem deputātiem, kas šeit runāja no tribīnes, tas attiecas diemžēl arī uz Jurkāna kungu, kurš publiski ir izteicis savus apsvērumus šajā jautājumā, proti, ka Birkava kungam tika pārmesta ilgā vizīte Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas valstīs. Cienījamie kolēģi! Šobrīd pasaulē ir trīs reģioni ar izteikti lielāko ekonomisko potenciālu, tās ir Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, tā ir Eiropas Savienība un tā ir Japāna, bet visas pazīmes liecina, ka tuvāko 20-30 gadu laikā par līderi pasaulē var kļūt tieši Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas reģions. Visas tendences par to liecina. Tāpat neaizmirsīsim, ka iedzīvotāju skaita ziņā viena pati Indonēzija ar saviem 195 miljoniem iedzīvotāju ir stipri lielāka par Krieviju. Tā ir elementāra patiesība, un šo elementāro zināšanu kritizējot diemžēl deputātiem bieži vien ir pietrūcis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Klausoties diskusiju, man nāca prātā bērnība. Tad, kad mans tēvs, slavens cilvēks mūzikas pasaulē, stāstīja par orķestra uzbūvi, orķestrī ir divas personas — diriģents un koncertmeistars, un pēc koncerta viens otram viņi paspiež roku par veiksmīgu priekšnesumu. Šodien mēs gribam apspriest, vai orķestra pirmā vijole, labi spēlējoša vijole, var būt par koncertmeistaru, ja nu gadījumā bikses bišku nebuktētas, kurpes netīras, no elpas ķiploku smaka, bet brilles pārāk zeltainas. Pilnīgi pareizi Ābiķa kungs pateica — varbūt, ka mums trūkst izglītības līmenis. Birkava kungs prezentē Latviju nevis kā Birkava kungs, bet kā Latvijas ārlietu ministrs, kā Latvijas ārlietu politikas priekšpārstāvis. Ja šodien komisija ir nolēmusi, ka ir jāmaina Birkava kungs, tad diemžēl tā ir aizmirsusi, ka tā ir nolēmusi mainīt Latvijas ārlietu ministru. Un šāda kļūda ir politiski nepiedodama.

Man ir bijuši daudzi jautājumi Birkava kungam pat vēl Augstākās padomes laikā, un pat vēl šodien ir man viens neatbildēts jautājums. Bet tas nenozīmē, ka es Birkava kungu gribētu zemu vērtēt kā ārlietu ministru. Atcerēsimies, kolēģi, kādā situācijā ir mūsu tauta. Bet Makarova kunga jautājums tika atrisināts ļoti ātri, un viņš turpina strādāt. Atcerēsimies, kāda situācija ir izglītībā, bet izglītības ministrs nav demisionējis. Man gribas pateikt sekojošo: jo vairāk cilvēks strādā, jo vairāk viņam var pārmest. Jo vairāk viņš var kļūdīties un jo vairāk arī var būt objektīvu pārmetumu.

Jā, mani pilnīgi, tāpat kā Leopoldu Ozoliņu, neapmierina nekārtības mūsu ārvalstu vēstniecībās. Tas, ka, piemēram, Kārlis Leiškalna kungs pulksten desmitos vakarā neatkarības svētkos saņēma ielūgumu no Čehoslovakijas vēstniecības... mūsu Latvijas vēstniecības. Mani neapmierina tas, ka Somijā ekonomikas un tirdzniecības padomnieks drīzāk spēlē basketbolu, nekā palīdz mūsu uzņēmējiem, nododot viņiem pat dezinformāciju. Bet tā jau drīzāk būs tomēr diriģenta vaina. Diriģents, kurš diriģē visas vijoles, čellus, altus, pūšamos instrumentus un arī sitamos.

Ja mums nav kārtības mūsu izpildstruktūrās, tad, protams, varbūt ir vainīgs arī koncertmeistars. Bet paskatīsimies saknē. Vai tomēr ne diriģents? Mani izbrīna, ka mūsu starpā ir arī tādas oratores, kuras lieliski laikam prot dzemdēt bērnus un aizstāvēt neveiksmīgi kritušos ministrus, un kurināt naidu starp Latvijas un Baltkrievijas tautu, un šodien Saeima parādīja pareizu nostādni, atliekot šo jautājumu. Situācija ir jānoskaidro.

Es domāju, ka šoreiz komisija ir pārcentusies. Katram cilvēkam var atrast kļūdu, bet diez vai jāatceļ koncertmeistars, ja viņš prot labi spēlēt. Krievija netaisās mūs okupēt. Netaisās to darīt arī citas valstis. Tas ir Birkava kunga panākums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, frakcija “Tautai un taisnībai”. Otro reizi.

A.Saulītis (TT). Modri Lujān, pirmām kārtām es braucu par savu naudu. Modri, es gribu, lai tu klausītos... par savu naudu braucu, un nevis uz Briseli, bet uz Vitebsku. Tas ir viens.

Otrām kārtām. Modri! Jūsu goda priekšsēdētājs Rubiks ir darījis visu, lai Latvijas nebūtu. Lai nebūtu Latvijas kā neatkarīgas valsts. Mēs sēžam un mierīgi klausāmies, ko jūs runājat. Jūs, redz, varat atļauties runāt emocionāli. Jūs, redz, tas viss aizskar. Jūs domājat, mūs neaizskar? Vēl kas ir. Es vēl neko neteiktu, ja jūsu frakcija, viena sociālistiskā frakcija būtu šeit, Saeimā, nu, kā saka, ir jābūt arī jaunākajam brālim vai vēl kaut kam. Jā, nu ir tādi, nu labi, ir demokrātija, ļausim runāt.

Bet diemžēl es redzu, ka Saeimā iezīmējas jau vairākas sociālistiskas frakcijas. Un, lūk, tie Rietumi, ko zīmē, tās Rietumu debesis, ko zīmē šie sociālisti, ar iejaukšanos visās saimnieciskajās lietās, par ko man šodien jau mute te izžuva runājot. Tās nav Rietumu debesis, tie ir Austrumi. Mīļie Austrumi, Lujāna kungs! Tāpēc es domāju, ka ir nekorekti, ņemot vērā šādu pagātni, būt vienam visgudrākajam un vienam, kurš var visvairāk atļauties un dusmoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam.” Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 53, atturas — 9. Lēmums nav pieņemts.

Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par Viktora Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Dokuments par šo jautājumu ir nr. 1827 un iepriekš 11 deputātu iesniegtais dokuments nr. 1776b. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot finansu ministra un Ministru prezidenta iesniegumu un arī šo 11 deputātu iesniegumu, apsprieda savā komisijas sēdē Viktora Gustsona kandidatūru Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam un apstiprināja šo kandidatūru. Es lūdzu tātad Saeimas sēdē balsot par to.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Viktora Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu balsošanas laikā netraucēt operatoru un piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 12. Viktors Gustsons apstiprināts par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju. Godātie deputāti, paziņojumu vēlas sniegt deputāts Ziedonis Čevers. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Šinī balsojumā, kas tikko bija par Birkava kungu, es nospiedu “par” Birkavu, bet vajadzēja “pret lēmumu”, tā ka savu balsojumu es atsaucu un paziņoju, ka es balsoju “pret”.

Sēdes vadītājs. Pret lēmumu. Tas tiek fiksēts stenogrammā. Lūdzu, turpinām sēdi.

Nākamais jautājums. Saeimas lēmuma projekts “Par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja desmit deputātu iesniegto priekšlikumu par Anitas Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Un vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu atbalstīt Anitas Ušackas kandidatūru šim amatam.

Anita Ušacka ir dzimusi 1952.gadā Rīgā, jums ir iesniegti visi dokumenti, būtībā viņas darba gaitas ir saistītas visu laiku ar Latvijas Universitāti, ar Universitātes Juridisko fakultāti, un no 1989.gada viņa ir Latvijas Universitātes katedras vadītāja un juridisko zinātņu doktore.

Anita Ušacka ir arī stažējusies gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, ir stažējusies Starptautiskajā cilvēktiesību institūtā Strasbūrā, vairākās citās ārvalstīs, perfekti pārvalda angļu valodu, krievu valodu, latviešu valodu. Es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt Ušackas kandidatūru un apstiprināt viņu par Satversmes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai vēlas kāds runāt debatēs? Debatēs deputāti runāt nevēlas. Tādā gadījumā mums ir jānolasa divi iesniegumi, kurus ir saņēmis Saeimas Prezidijs.

Pirmais ir iesniegums, kuru ir iesnieguši 10 deputāti: “Ierosinām balsošanu par Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi veikt ar vēlēšanu zīmēm.”

Un otrs iesniegums, ko ir iesnieguši pieci deputāti, ir: “6.Saeimas deputāti ierosina 1996.gada 28.novembra sēdē, izskatot 11.punktu “Par Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”, izmantot balsošanā elektronisko balsošanas iekārtu. Iesniegumu ienākšanas secībā pirmais ir iesniegums, kuru iesnieguši 10 deputāti, kuri lūdz to izdarīt ar vēlēšanu zīmēm.

Lūdzu zvanu! Čerāna kungs, jūs gribējāt runāt par šo... Bet debates bija slēgtas. Par priekšlikumu par vēlēšanu zīmēm. Lūdzu, Čerāna kungs runās “par”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis ir ļoti atbildīgs balsojums, mēs ievēlam cilvēku Satversmes tiesā, un, ņemot vērā arī to mūsu līdzšinējo pieredzi, ka mēs Satversmes tiesas tiesnešus esam vēlējuši ar vēlēšanu zīmēm, es uzskatu, ka arī šoreiz mums būtu jāseko šai pašai procedūrai. Es domāju, ka, ja mēs runājam par šī balsojuma svarīgumu, par šī amata svarīgumu, par to liecina kaut vai arī tas, ka mēs esam likumā ierakstījuši to, ka, lai ievēlētu cilvēku par Satversmes tiesas tiesnesi, mums vajag savākt 51 deputāta balsis. Un šī ir tāda pati norma, kas ir nepieciešama Valsts prezidentam. Tā ka zināmā mērā mēs pēc svarīguma šo amatu esam pielīdzinājuši arī balsojumam par Valsts prezidentu. Es domāju, ka šeit tam, ka šobrīd ir tāda vēla vakara stunda, nevajadzētu būt par šķērsli tam, ka mēs tomēr veicam šo lēmuma pieņemšanu ar vēlēšanu zīmju palīdzību. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Ziedonis Čevers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais Endziņa kungs! Mans piedāvājums nebalsot ar vēlēšanu zīmēm nekādā gadījumā nenoniecina Satversmes tiesas vietu un lomu valstī, nekādā gadījumā Ušackas kundzes kā profesionāla cilvēka izvirzītās kandidatūras atbalstu. Es domāju, ka Saeima ir no savām kļūdām mācījusies iepriekšējos balsojumos, kad bija runa par Satversmes tiesnešiem. Šodienas situācija, es domāju, ir daudz izsvērtāka, un es domāju, ka mēs balsojumā varam nepielietot vēlēšanu zīmes, bet balsot tepat, atrodoties zālē, tas dos mums papildu laiku pieskarties vēl citiem darba kārtības jautājumiem. Es domāju, ka neviens no frakcijām nav izteicis reālas pretenzijas vai uztraukumu par šīs kandidatūras apstiprināšanu Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — veikt balsojumu par Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 42, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir piecu deputātu priekšlikums. Mums nav nepieciešamības balsot, jo citu alternatīvu pašlaik izteikt savu attieksmi mums nav. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Anitu Ušacku par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana aizklāta. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 11, atturas — 19. Anita Ušacka ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu”. Saeimas lēmuma projekts, dokuments nr.1812, ir jūsu rīcībā. Lēmumprojekts — ievēlēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai šādā sastāvā: Raitis Apalups, Juris Celmiņš, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Modris Lujāns, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Pēteris Tabūns, Juris Vidiņš. Vai deputāti vēlas runāt par šo Saeimas lēmumprojektu? Lūdzu zvanu. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumprojektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu” šādā sastāvā: Raitis Apalups, Juris Celmiņš, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Modris Lujāns, Jānis Mauliņš, Anta Rugāte, Pēteris Tabūns, Juris Vidiņš. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums slēgts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Operators lūdz atkārtot balsošanas režīmu. Balsojums aizklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 6, atturas — 7. Komisija ir ievēlēta.

Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1806. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus šajā likumprojektā. Pirmais priekšlikums — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums — aizstāt 1.pantā un visā likuma tekstā vārdus “darba ņēmējs” ar vārdu “darbinieks”.

Sēdes vadītājs. Deputāti visi ir atraduši dokumentu. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lapaspusē Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — izteikt 8.panta 10.punktu minētā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu! Atklājam debates.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamā Saeima! Es gribētu, lai pie visa noguruma jūs drusciņ koncentrējaties, kolēģi, jo šis ir principiāls balsojums. Tā ir priekšlikumu grupa, un tagad Saeimai būs jāizlemj, vai mēs apliksim pensijas ar nodokli vai neapliksim. Tādēļ par to ir daudz runāts un debatēts. Es domāju – visiem viedokļi ir noformējušies, tādēļ es jūs aicinātu atbalstīt Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu un balsot pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Pavisam īsa ir šī priekšlikuma būtība — tas nozīmē, ka pensijas, kas tiek tātad no valsts izmaksātas, netiek apliktas ar nodokli, un pensijas, kas būs no privātiem fondiem, tiks apliktas. Mēs šodien nosūtījām komisijām jauno likumprojektu par pensiju fondiem, un komisijā mēs par to diskutējām, ka šāda norma nekādi nestimulētu privāto pensiju fondu veidošanos. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — izteikt 8.panta 10.punktu šādā redakcijā — pensijas no privātajiem pensiju fondiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 38, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē ir deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza, Lujāna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tātad par 9.panta pirmās daļas 1.punkta papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna priekšlikumu — izteikt likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 22, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. 3.lapaspusē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — grozīt 9.pantu, izslēdzot 2., 3. un 5.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — izteikt 9.panta pirmās daļas 6.punktu minētā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt likuma 9.pantu ar 22.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Jau iepriekš pateikšu, ka es atsaucu savu priekšlikumu, bet mums ir jāņem vērā, ka situācija ar skolotāju atalgojumu ir ļoti saspringta. Skolotāji ir gatavi šodien vai nu streikot, vai piketēt. Mans ierosinājums balstās uz to, ka valsts budžetam skolotāju algu palielināšana prasītu arī lielu sociālā nodokļa bagāžu, un budžetā šī summa šodien nav ietverama. Mūsu likumprojektā ir precedents, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti zemnieku ienākumi līdz 3000 latiem. Bet, ņemot vērā to, ka skolotāju algas pašreiz veidojas no valsts dotācijām, bet skolotāju algu ienākuma nodokļu atvilkumi veido pašvaldību budžeta ievērojamu daļu, man nākas savu priekšlikumu atsaukt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns savu priekšlikumu atsauc. Turpinām, lūdzu!

R.Zīle. 5.lapaspusē tāpat frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izteikt 10.panta 5.punkta otro daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izteikt šī paša panta otro daļu minētā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts un jau iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko mēs jau esam nobalsojuši kā pirmo priekšlikumu šodien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums — papildināt 11.pantu ar septīto daļu minētajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspusē priekšlikumi par 12.pantu. Tātad 1.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas, kura ir iesniegusi divu variantu priekšlikumus par šo pantu. Tātad otrā varianta priekšlikumu, tas ir, izteikt likumprojekta 4.pantu, tas ir, pirmā lasījuma numerācijā. Minētā redakcijā, respektīvi izslēgt 12.pantu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Šeit ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas liek priekšā Saeimai principiāli mainīt ienākumu nodokļa politiku. Es tā to formulētu. Formāli jūsu priekšā tabuliņā ir – izslēgt vienu pantu. Pēc būtības tas nozīmē, ka no šī likuma tiek izslēgts pants par neapliekamo minimumu. Es ceru, ka uzstāsies vēl komisijas locekļi un motivēs no dažādām pusēm šo komisijas, es neteiktu, vieglo lēmumu. Es gribētu runāt par ekonomisko pusi.

Ir jau presē izskanējuši viedokļi par šo komisijas priekšlikumu. Būtībā tas nozīmē to, ka mums visiem apliks ar ienākumu nodokli mūsu ienākumus, sākot no pirmā santīma. Tajā pašā laikā nākošajā — 13.pantā — komisija piedāvā ievērojami paaugstināt atvieglojumus par apgādājamajiem. Konkrēti ir ierakstīti 40 lati, protams, par to var debatēt vēl trešajā lasījumā. Un es gribētu paskaidrot komisijas nostāju. Redziet, ja valstī visiem šobrīd ir grūti, ir ļoti grūti arī pensionāriem un ļoti daudzām strādājošo kategorijām. Tas ir viennozīmīgi. Bet tas, ka mēs nevaram valstī nodrošināt veciem cilvēkiem iztikas minimumu, mēs neesam spējīgi, tas ir kauns mūsu valstij. Bet, redziet, ja mēs nevarēsim nodrošināt mūsu bērnu normālu iztiku, izglītību, viņu attīstību, tas var pārvērsties, man šķiet, par nacionālo traģēdiju. Un tas ir sliktāk nekā pat mūsu kauns par to, ka mēs nevaram visiem iedot paēst. Tādēļ mēs uzskatījām un izgājām no tādas loģikas, ka, ja ir visiem grūti, tad valsts varbūt palīdzēs tiem, kas rūpējas šobrīd ne tikai katrs pats par sevi, bet arī vēl par kādu. Jo apgādājamie pārsvarā, kā jūs saprotat, tie ir bērni. Protams, viens no pretargumentiem, es domāju, ka tas arī izskanēs no šīs tribīnes, būs, ka tādā gadījumā ģimenē, kur nebūs bērnu, vai ir vieninieks strādājošais, viņš reāli pazaudēs no algas 6 latus 25 santīmus. Bet, cienītie kolēģi, es gribētu, lai jūs pareizi izprotat šo situāciju, kad, protams, ja tiks pieņemti šie Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi, ir paralēli jāpaaugstina minimālā alga valstī, lai kompensētu reālo naudas zaudējumu. Es nosaukšu tikai dažus ciparus. Valdības demogrāfiskā komisija uzskata, ka pie šāda grozījuma ienākumu nodoklī papildus var ienākt vairāk par 20 miljoniem latu. Finansu ministrijas aprēķini, protams, ir daudz pieticīgāki, bet pat viņi uzrāda šinī gadījumā 9 miljonus papildus valsts budžetā.

No otras puses, mums ir oficiāls darba ministra slēdziens par to, ka, ja valstij ir jāpalielina minimālā alga, kā jūs saprotat, tas būs attiecināms uz budžeta un pašvaldību iestādēm, kur mums ir likumdošana visiem jāievēro, tas valstij izmaksās apmēram 10 miljonus latu. Tātad šis cipars dod bilanci naudas izteiksmē. Nav jātaisa budžeta deficīts, nav jātaisa traģēdija. Un es domāju, ka jebkurā gadījumā paaugstinājums minimālā algā par 10 latiem arī nebūtu pretrunā ar zināmiem starptautiskiem standartiem, jo ir tādas rekomendācijas, ka minimālā alga nedrīkst būt vairāk, teiksim, par 50 procentiem no vidējās valsts algas, nu, tas nepareizi iedarbojas uz ekonomiku, šajā gadījumā arī šie cipari netiks... disbalansā nenonāks. Tādēļ es jūs aicinu ļoti nopietni izsvērt šo komisijas priekšlikumu, tas patiešām ir konceptuāls un principiāls, tas nav viens atsevišķs grozījums, un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu komisijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Jurdža kungs, jūs izmantosit septiņas minūtes? Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es arī esmu no šīs komisijas, komisijā mēs izdiskutējām šo jautājumu, un pareizi teica Kuprijanovas kundze, ka tas ir nākotnes jautājums. Nākotnes jautājums no diviem aspektiem. Pirmais aspekts, ko, teiksim, es uztveru un atbalstu, ka mums ir jāpalielina algas... vidējās algas. Ja mēs pēc aprēķiniem zinām, ka mums, apmēram 250 000 cilvēku, kas strādā darbos, kas nerada līdzekļus, bet kas atkarīgi no budžeta izmaksām algās, un saņem šīs algas, tad mēs zinām, ka, teiksim, ja mēs paaugstinām viņiem gadā algas pa 1000 latiem, budžetam nepieciešami 250 miljoni, tā ir liela summa un liekas nerealizējama, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ja mēs paaugstinām algas, palielinās arī aprite, un tas cilvēks, kas saņēmis to naudu, viņš tātad maksās ienākuma nodokli 25 procentus, arī pērkot jebkuru produktu un preci, viņš maksās apgrozījuma nodokli 18 procentus, un arī viņš maksās sociālo nodokli, tā ka principā to, ko mēs ieliekam, to mēs praktiski arī dabūjam atpakaļ un novirzām arī uz pensionāriem un uz sociāliem pabalstiem. Tātad secinājums, tas ir nākotnes solis, tas ir konceptuāls jautājums, ja mēs nobalsojam šajā likumā par šo variantu, ka mēs ieturam ienākuma nodokli no pirmā santīma, ko saņem cilvēks, mēs domājam uz priekšu un domājam arī par tās vidējās algas paaugstināšanu. Jo, teiksim, lai uzvārītu olu Amerikā, olas uzvārīšana, teiksim, maksā, pieņemsim, 30 santīmus, mums vārīta ola maksā 20 santīmu. Tātad ar ko atšķiras Amerikas vārītā ola no mūsu? Tā atšķiras tikai ar to, ka mūsu darbs ir novērtēts 5 reizes un 10 reizes lētāk. Tātad tas darbs apkārt mums ir, darbs kā prece, darbs eksistē. Mēs zinām, ka ir enerģijas nezūdamības likums, tātad, ja mēs to darbu nenovērtējam ar naudu, tad tas kaut kur aiziet cita veida enerģijā. Tad es aicinu no komisijas viedokļa atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Prēdeles kundze, jūs izmantosit četras minūtes? Paldies!

Godātie deputāti, tad šajā vietā mēs pārtraucam likumprojekta izskatīšanu, turpināsim likumprojekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē, bet pirms Saeimas sēdes slēgšanas ir vairāki svarīgi paziņojumi. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir izskatījis un sagatavojis priekšlikumus par rudens sesijas slēgšanu un par ziemas sesijas atsākšanu. Būtu labi, ja jūs varētu paņemt savus kalendārīšus, tad būtu vieglāk sekot līdzi. Varbūt ir kādi citi priekšlikumi, un proti, Saeimas Prezidijs piedāvā slēgt rudens sesiju 19.decembrī, tas ir ceturtdien pēc sēdes, un atklāt ziemas sesiju 6.janvārī. Tātad slēgt 19.decembrī un atsākt sesiju 6.janvārī, tādi ir Prezidija priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai ir... Aleksandrs Golubovs, frakcijas “Sociālistiskā partija Līdztiesība” deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL). Sakarā ar to, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki ir 6. un 7.janvārī, es lūdzu pārnest ziemas sesijas atklāšanu uz... un vecais Jaunais gads — uz 14.datumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijā ir priekšlikums — vienosimies vispirms par rudens sesijas slēgšanas datumu. Vai šobrīd deputātiem ir citi viedokļi par priekšlikumu slēgt rudens sesiju 19.decembrī? (Starpsauciens: “Nav! Balsot!”) Ir priekšlikums nobalsot par šo priekšlikumu un tad pāriet pie diskusijas par ziemas sesijas atsākumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par to, lai Latvijas Republikas Saeimas rudens sesija tiktu slēgta 19.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 3, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Tālāk apspriežam jautājumu par to, kad atsākt mūsu darbu jaunajā gadā, tas ir par ziemas sesijas sākuma datumu. Prezidijā bija priekšlikums to darīt 6.janvārī, deputāts Golubovs ierosināja 14.janvāri. Vēl priekšlikumus grib sniegt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K. Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es tiešām gribētu neatbalstīt 6.janvāri, jo tie ir ne tikai pareizticīgiem svētki, bet tas arī citām kristīgām reliģijām, tā vēl ir šo Ziemassvētku brīvdienu pēdējā diena — Zvaigznes diena jeb Triju Ķēniņu diena, bet mans priekšlikums būtu šo ziemas sesiju atsākt 9.janvārī — tā ir ceturtdiena, pirmā ceturtdiena, teiksim, kad mēs jau varam ieiet normālā darba ritmā. Es domāju, mēs visi labi redzam to, ka šeit mums iet ļoti saspringti un lēnām ar likumprojektu izskatīšanu, es domāju, ka šī viena nedēļa, ko mēs iegūtu klāt, tā mums nāktu tikai par labu. Tāpēc mans priekšlikums būtu atbalstīt 9.janvāri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Godātie kolēģi, atbilstoši Kārtības rullim mums, izskatot šos priekšlikumus, jāsāk paust attieksme, balsojot par tiem, sākot ar tālāko datumu, tas ir, ar 14.janvāri. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu — atsākt Saeimas ziemas sesiju 1997.gada 14.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 18, atturas — 17. Lēmums pieņemts. Saeimas ziemas sesija sākas 1997.gada 14.janvārī.

Godātie deputāti, es lūdzu jūsu uzmanību vēl vienam paziņojumam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu, kurā komisija lūdz pārcelt 1996.gada 28.novembra Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus — atbildes uz deputātu jautājumiem, tos, kas šodien ir iekļauti vakara sēdes darba kārtībā, uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi, veltītu atbildēm un deputātu jautājumiem, tas ir, pārcelt šo sēdi uz vienu nedēļu. Par to mums arī ir jābalso. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — pārcelt vakara atbilžu un jautājumu sēdi par nedēļu, tas ir, 5.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 6, atturas — nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Godātie deputāti, vēl paziņojumu vēlas sniegt Saeimas sekretārs.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Šodien mēs izveidojām izmeklēšanas komisiju. Saskaņā ar Kārtības rulli komisijas pirmo sēdi jāsasauc sekretāram, es aicinu jaunizveidoto izmeklēšanas komisiju uz pirmo sēdi otrdien, 3.decembrī, pulksten 13.00, šeit, Prezidija zālē. Tātad otrdien pulksten 13.00, es ļoti lūdzu frakciju vadītājus pateikt saviem kolēģiem deputātiem, šīs komisijas locekļiem, kas tagad nepiedalās šajā sēdē, šo pirmās sēdes laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Valdmaņa kungs, es jums došu vārdu. Lūdzu zvanu! Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēs Kušneres kundze gatavojas šos rezultātus nolasīt, vārds paziņojumam Valdmanim, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Prezidij! Godājamie kolēģi! Esmu vairākas reizes runājis par ekonomiskās attīstības plānu, to pirmo reizi mēs palaidīsim šo sestdien pulksten 10.00 frakciju namā, kamīna zālē, es lūdzu tiem, kam tas jautājums interesē, ierasties tanī pašā laikā. Mēs palaidīsim laikam otro uzmetumu par tautas morālo attīrīšanas programmu, un tiem, kam interesē, kā noziedzību izstumt no mūsu sabiedrības, kā ekonomiskās attīstības jautājums, es jums lūdzu piedalīties, es gribētu, ka abus projektus mēs drusku paspodrinātu, domas izmainītu, un tad mēs viņu vedīsim uz Saeimu. Lūdzu nākat, ja jūs varat.

Sēdes vadītājs. Vēl paziņojumu vēlas sniegt Roberts Zīle, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija.

R.Zīle (TB). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, kā mēs vakar vienojāmies, tad mēs šodien sākam vēl vienu sēdi, un tas notiks pēc 10–15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Indulis Bērziņš, Gunta Gannusa, Aigars Jirgens, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš, Andris Rubins (zālē), Leonards Stašs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 5.decembrī.

Kopsavilkums

Par 28. novembra sēdi

Saeima noklausījās Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa (parlamenta) priekšsēdētāja Erkina Halilova uzrunu.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.228) (dok.nr.1740) Balsojums: 51 par, 4 pret, 9 atturas.

— “Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. (Reģ.nr.187) (dok.nr.1760) Balsojums: 56 par, 0 pret, 5 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.551) (dok.nr.1782; nr.1782a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par privātajiem pensiju fondiem”. (Reģ.nr.552)(dok.nr.1792;nr.1792a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr.553) (dok. nr.1793; nr.1793a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. (Reģ.nr.554) (dok. nr.1794; nr.1794a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.555) (dok.nr.1795;nr.1795a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ. nr.556)(dok.nr.1796;nr.1796a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. (Reģ.nr.557)(dok.nr.1800; nr.1800a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. (Reģ.nr.559) (dok. nr.1815) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Balsojums: 57 par, 11 pret, 7 atturas.

Saeima pieņēma lēmumus:

— “Par V.Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju”. (dok.nr.1827) Balsojums: 64 par, 2 pret, 12 atturas.

— “Par A.Ušackas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”. (dok.nr.1756;nr.1803) Balsojums: 53 par, 11 pret, 19 atturas.

— “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai ievēlēšanu”. (dok.nr.1812) Balsojums: 66 par, 6 pret, 7 atturas.

Saeima nolēma slēgt rudens sesiju 1996.gada 19.decembrī.

Balsojums: 78 par, 3 pret, 2 atturas.

Saeima nolēma atklāt ziemas sesiju 1997.gada 14.janvārī.

Balsojums: 48 par, 18 pret, 17 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 28. novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Ločmelis (Vienības partijas frakcija):

Daļai deputātu spraigākie darbi šajā nedēļā faktiski iet uz beigām, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai pašreiz ir īstais pļaujas laiks, jo tiek apspriests likumprojekts par bezdeficīta budžetu. Visas pārmaiņas ir jāapspriež, un šodien vēl jāizskata kādi 300 priekšlikumi, tāpēc komisijas locekļi strādās šovakar un rītdien, jo šajā nedēļā tas ir jāizdara. Bet, runājot par šodienu, galvenie jautājumi, man jāsaka, atkal skāra mūsu cilvēku materiālo pusi. Pirmais — īres “griestu” atcelšana. Mūsu frakcijas viedoklis ir nelokāms — īres “griestiem” ir jābūt tikpat nelokāmi, kā mēs pastāvam, ka nedrīkst skart pensijas, tas ir, aplikt pensijas ar nodokli jebkurā līmenī. Bet par īres “griestiem” runājot, tas tiešām ir satraucoši, jo šodien tomēr iedzīvotāju vidū ir trūcība, un, jāsaka, ka mēs tomēr nevaram atļauties tā brīvi noteikt īres maksu. Tāpēc mūsu frakcijas nostāja šeit ir stingra.

Šodien daļēji atkal pieskārāmies pensiju likumam — pensiju fondiem, to aplikšanai ar nodokli. Mūsu frakcija balsoja par to, lai ne pensijas, ne arī nākamos pensiju fondus ar nodokļiem neapliktu.

O. Deņisovs (“Sociālistiskā partija Līdztiesība”):

Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par dzīvojamo telpu īri. Pieņemot likumu, Saeima dod brīvas rokas pašvaldībām un namu īpašniekiem, nosakot dzīvokļu īres maksas. Tas paver iespēju aplaupīt un padarīt par ubagiem 90% Latvijas tautas. Ja jau šodien vairāk nekā 80% neatkarīgās Latvijas iedzīvotāju nevar savilkt kopā galus — samaksāt par apkuri un elektrību, pie kā tad novedīs brīvās dzīvokļu īres maksas? Novedīs pie tā, ka pensionāri, maznodrošinātās ģimenes, daudzbērnu ģimenes un invalīdi nevarēs samaksāt arī par dzīvokli. Šodien vidējā komerccena par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības ir apmēram 10 lati. Domāju, pēc tā arī tiecas pašvaldības un namu īpašnieki. Tādā kārtā Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa atradīsies uz ielas vārda pilnā nozīmē. Ja visas civilizētās valstis cenšas radīt municipālus dzīvokļus, tad Latvijā, gluži pretēji, aizver tam durvis, neierobežotas iespējas dodot īpašniekiem un pašvaldību ierēdņiem. Tātad tas sagaida mūsu neatkarīgās Latvijas tautu.

R. Jurdžs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Mēs saprotam, ka šim gadījumam ar dzīvojamo telpu īri ir divas puses un jebkurā gadījumā var kļūdīties — vai aizstāvot īrnieku, vai izīrētāju. Dabiski, no sociālistu viedokļa ir pareizi aizstāvēt to tautas daļu, kuri nevar samaksāt, tos pensionārus, kuriem tiešām ir mazi ienākumi un kuri nav saņēmuši īsto lielo pensiju. Jā, bet, no otras puses, ir arī īpašnieki, kuri nevar izremontēt to dzīvokli, to māju, nevar nodrošināt visus apstākļus. Te ir pretruna, un tātad jāmeklē vidusceļš. Šajā likumprojektā “Tēvzemei un Brīvībai” bija iesniegusi priekšlikumu, ka uz denacionalizētajiem namiem neattiecas ātrā privatizācija. Ko tas izsaka? Tas izsaka to, ka tos namus, uz kuriem nav pieteikušies īpašnieki, nevarētu privatizēt pēc ātrās kārtības, jo pēc tam var izrādīties, ka privatizācija jau notikusi, kad piesakās īpašnieks, un tas varbūt prasītu tālākos izdevumus par mantas atlīdzināšanu. Diemžēl šis priekšlikums netika nobalsots.

Nākamais punkts, kuram es gribu pieskarties šodienas sēdē, ir jautājums par robežapsardzi. Šajā likumprojektā arī bija “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumi, kas noteica tikai vienu aspektu. “Tēvzemei un Brīvībai” piekrīt, ka jābūt reorganizācijai robežapsardzē, bet, lai celtu jaunu namu, jābūt projektam. Projekts šajā gadījumā ir likums, un ar likumiem strādā Saeima. Šajā gadījumā — likums par robežapsardzi, kas noteiktu, kādā veidā tiks apsargāta Latvijas robeža, kas ir robežsargs, vai tur dienē obligātā dienestā, vai nē. Pagaidām šī likuma nav, un arī Ministru kabineta iesniegtajos priekšlikumos pārejas noteikumos teikts, ka pēc tam, kad mēs nobalsojam par šo likumu, triju mēnešu laikā Ministru kabinets izstrādā likumu par robežapsardzi. Tad “Tēvzemei un Brīvībai” bija piedāvājusi variantu, ka robežapsardzes spēku pāreja uz Iekšlietu ministriju notiks tikai tad, kad šis likumprojekts būs pieņemts Saeimā. Diemžēl arī šis priekšlikums netika nobalsots.

Un nobeigumā — es uzskatu, ka tika uzsākta apspriede par vienu svarīgu likumu, tas ir, par iedzīvotāju ienākuma nodokli. No Sociālās un darba lietu komisijas puses bija interesants priekšlikums, ar ko, teiksim, varētu strādāt nākotnē, — tas ir priekšlikums, ka pensijas nevajadzētu it kā aplikt ar ienākuma nodokli, bet vajadzētu aplikt vispār visus ienākumus un visiem ienākumiem noteikt konkrētu robežu. Tātad tas nozīmē, ka, ja jūs esat vientuļš cilvēks un saņemat algu, tātad jums ienākuma nodoklis sākas no pirmā santīma. Ja jums ir bērns vai apgādājamais, tad par katru bērnu un apgādājamo šis neapliekamais minimums ir 40 lati. Tāpat tas attiecas uz pensionāriem, jo pensionāru ienākumus sastāda gan pensija, gan dividendes, kuriem ir, — es atvainojos to pensionāru priekšā, kuriem šo dividenžu nav, — gan arī alga, ja viņi strādā. Bet šis priekšlikums pagaidām vēl ir apspriešanas kārtībā, un cerams, ka nākošreiz Saeima strādās ražīgāk, jo šodien tiešām būtiski likumprojekti nebija pieņemti. Viss darbs aizgāja sarunās, bet tā ir politiskā cīņa, un diemžēl demokrātija ir lēns valsts pārvaldes veids.

A.Saulītis (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Šodien bija diezgan svarīga Saeimas sēde, un mūsu frakcija “Tautai un taisnībai” iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Mūsu galvenā doma bija tā, ka mēs tik tiešām gribējām atbrīvot pagastus un pilsētas no vecas padomju laika administratīvās paliekas — rajonu posma. Protams, te domas ir dažādas, bet mūsu griba bija tā, lai beidzot cilvēki, kas dzīvo pagastos un pilsētās, darītu to, ko viņi grib darīt gan ar saviem līdzekļiem, gan arī lemtu savu teritoriālo nākotni. Protams, var prasīt, kāpēc mēs to sniedzām atkārtoti, un, protams, var stāstīt, kādi mums bija tie būtiskie labojumi. Diemžēl laiks man neļauj to visu izskaidrot, bet ļoti svarīgs motīvs bija arī tas, ka mēs, “Tautai un taisnībai”, savā priekšvēlēšanu kampaņā teicām un solījām pagastiem un pilsētu vadītājiem, ka mēs šādus labojumus iesniegsim. Mēs visu izdarījām. Diemžēl Saeima tos noraidīja — noraidīja atkārtoti. Tāda ir dzīve.

Ļoti svarīgs šodien bija arī jautājums par dzīvokļu privatizāciju. Kā vienmēr, izcēlās strīds par īres maksām, un, pats sliktākais, kas, manuprāt, šodien notika, bija tas, ka visvieglāk deputātiem un politiķiem ir sarīdīt īrnieku ar mājas īpašnieku. Un galvenais, ka vienā gadījumā padara vainīgu īrnieku, otrā gadījumā — mājas īpašnieku un neviens neredz to problēmu, ka kādam tā māja ir jāremontē un jādara visas lietas. Domāju, ka ir ļoti svarīgi ļaut Latvijā būt brīvam tirgum, bet jāsaprot — ja mēs gribam palīdzēt cilvēkiem, kas nevar samaksāt īri, tad jāpiemaksā īpašniekam tā kompensācija, kas ir nepieciešama mājas uzturēšanai.

Vēl šodien bija atgadījums, ko varētu nosaukt par tādu politisku spēli. Šī politiskā spēle bija tad, kad mēs spriedām par ārlietu ministra V.Birkava kunga palikšanu vai nepalikšanu valdībā. Es, protams, arī uzstājos šajās karstajās debatēs un gan pirmsvēlēšanu periodā, gan arī tagad gribēju teikt, ka ārpolitika vienmēr ir sākusies ar iekšpolitiku. Mēs redzējām, ka deputāti, kas savā praktiskajā darbā Saeimā dara visu, lai reformas neietu uz priekšu, lai tās paliktu nesakārtotas, un tiek darīts viss, lai palielinātu birokrātiju, lai saglabātu lielāku valsts ietekmi tautsaimniecībā. Un tagad apvaino Birkavu, ka viņš nebrauc uz Eiropu un netēlo “Potjomkina sādžu”. Es domāju, ka tā bija vienkārši tāda ampelēšanās — vienkārši negodīgi. Mēs tikai devalvējām mūsu ārpolitiku. Tāpat mums trūkst līdzekļu. Birkava kungs darbojas ārlietās, cik nu viņš spēj. Protams, katram ir trūkumi, es nekādā gadījumā negribu būt Birkava advokāts, bet mēs to viņa darbu, kas bija izdarīts, atkal, kā saka, novedām uz nulli.

Un vēl viena tāda iezīme šodienas Saeimā, ko ļoti skaidri varēja redzēt, — mēs visu laiku domājam, ka mums ir viena sociālistiskā frakcija ar savu priekšsēdētāju Rubiku, bet es redzu, ka Saeimā ir vairākas sociālistiskās frakcijas. Un šodien ļoti nopietni mums, deputātiem, es domāju, arī Latvijas iedzīvotājiem, jāuzdod sev jautājums — uz kurieni mēs ejam? Kādu gribam Latviju, kādā Latvijā gribam, lai dzīvo mūsu bērni? Vai viņi dzīvos Eiropas Savienībā ar NATO drošību, vai lai dalām visas tās rūpes, ko mēs redzam šodienas Baltkrievijā?

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija):

Šīsdienas plenārsēde iesākās ļoti jauki. Proti, pie mums viesojās mūsu draudzīgās valsts Uzbekistānas Republikas delegācija. Mēs noklausījāmies Olij Mažlisa, tas ir, Uzbekistānas Republikas parlamenta, priekšsēdētāja Halilova kunga uzrunu. Nu, un tad manā skatījumā sākās stipri īpatnēja sēde.

Varbūt sākšu ne hronoloģiskā kārtībā, bet uzsvēršu tos būtiskākos punktus, par kuriem, es uzskatu, būtu jāpastāsta. Sākšu ar to, ka ir tāds aforisms — nekļūdās tas, kurš neko nedara, un tā ir lielākā kļūda. Mēs ļoti daudz laika šodien veltījām sarunām — uzticēt Birkava kungam ārlietu ministra posteni vai neuzticēt. Es domāju, ka beidzot ir pienācis laiks Saeimai reizi par visām reizēm izlemt, ka šāda tipa diskusijas, kas saistītas ar uzticības izteikšanu vai neizteikšanu attiecīgam ministram, — jautājumu un atbilžu vakars, kā es viņu nosaucu, — pilnīgi izslēgt no darba kārtības. To var izrunāt un tikt kaut kādā skaidrībā kādās citās, ne sēžu, dienās.

Ne velti arī Uzbekistānas Republikas pārstāvji bija šeit. Tas ir ārpolitikas kurss, tas ir ārpolitikas virziens, tas ir Ārlietu ministrijas darbs, un katrā gadījumā ir jāsaprot viena lieta, ko teica kāds no kolēģiem, — lai būtu vairāk draugu, ienaidnieki atnāks paši. Par šiem jautājumiem mēs esam daudz diskutējuši. Varam tam veltīt citu laiku, tikai ne plenārsēdes. Domāju, ka mēs laiku izniekojām, jo šodien darba kārtībā bija ļoti svarīgi punkti, kas mums bija jāapskata.

Tālāk par reformām. Mums šodien kārtējo reizi tika iesniegts likumprojekts “Par pašvaldībām”. Manā skatījumā tas bija nekorekti, jo tas bija tāds pats, bet juridiski daudz sliktāks nekā noraidītie iepriekšējie divi, ko iesniedza valdība un pieci “Latvijas ceļa” deputāti. Šeit tiek pārmests, it kā reformas ir nobremzētas, apstādinātas. Gluži pretēji — es domāju, ka reformas turpinās, bet tās tiks veiktas pārdomātāk un izsvērtāk.

Un šajā sakarībā es gribu nocitēt G. Ulmaņa kunga runu svētkos 18.novembrī Nacionālajā teātrī. Viņš teica sekojošo: “Vienlaikus uzsākta izglītības, veselības aprūpes un pašvaldības reforma. Taču to kontūras vēl ir tik neskaidras gan organizatoriskā, gan finansu, gan arī morālā ziņā. Un vajadzīgs liels darbs, lai tās kļūtu skaidras, reālas un tautai pieņemamas. Arī reformu veikšanā ir savi spēles noteikumi. Pirmkārt, atklātība un informācijas pieejamība. Varētu vēlēties, lai tie tiktu precīzi ievēroti, lai iecerēto reformu izvērtēšana notiktu ne tikai kabinetos, ne tikai šaurā lokā, bet plašā sabiedrībā.” Es domāju, ka šeit skaidri un gaiši — reformām ir jābūt un tās notiks, domāju, — ļoti pārdomāti un normāli.

Vēl tika pieņemts likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Dabīgi, ka šeit ir dažas nesakārtotas lietas, bet likumu nevar pieņemt no “a” līdz “z”. Nedrīkst šeit pieļaut rupjas kļūdas, un, manuprāt, šeit tādu nav. Likumam jāiet apritē, tikai tad parādīsies tās nianses un kļūdas, kas būtu labojamas, un lai process, kas saistīts ar privatizāciju, netiktu bremzēts, bet paātrināts. Un arī komisijas vārdā varu teikt, ka mēs ļoti centāmies šo likumprojektu, nu, kā saka, bīdīt uz augšu, lai tas tiktu izskatīts viens no pirmajiem un lai pie šī momenta pieliktu punktu.

Par dzīvojamo telpu īri. Tas tika pieņemts otrajā lasījumā. Manuprāt, pietiekami elastīgs mehānisms, lai noteiktu īres maksu, kur iesaistās gan pašvaldības, gan valdība. Bet, protams, ar šo likumu, manuprāt, neatrisinās pretrunas, kas ir starp īrnieku un mājas īpašnieku. Vai tā būtu pašvaldība, vai tas būtu bijušais īpašnieks, kuram atjaunotas tiesības uz viņa īpašumu. Daudzas sarunas bijušas gan ar vienu, gan ar otru pusi. Ir iedzīvotāji, tas ir īrnieki, kuri nevar samaksāt , un viņi to ļoti pārdzīvo. Bet ir īrnieki, kuri apzināti nemaksā un netaisās to darīt. Dažādi ir arī māju īpašnieki. Protams, būs ļoti grūti izstrādāt mehānismu šeit, Saeimā, — tas vairāk gulstas un mūsu juristiem, — atrast to vidusceļu, lai būtu daudzmaz pieņemama situācija gan īrniekiem, gan arī māju īpašniekiem. Jāņem vērā arī tas, ka bijušie īpašnieki savas mājas bieži vien saņem ar brūkošiem jumtiem un sadragātām, sadauzītām kanalizācijas caurulēm.

Un vēl pēdējais, kas arī ieviesa tādu īpatnēju niansi šīsdienas plenārsēdē. Kad mēs balsojām par ziemas brīvdienām, šeit bija ļoti liela vienprātība, un principā deputāti nekļūdījās, ir jānosaka ātrāk aiziet un vēlāk atnākt. Bet tā šinī gadījumā vairāk ir viela pārdomām.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Viens no tautas kustības “Latvijai” programmatiskākiem pamatprincipiem ir — labklājību visiem, nevis tikai šaurai politiskai un ekonomiskai oligarhijai. Mēs nepiekrītam postpadomju nomenklatūras un tās līdzskrējēju īstenotai galējā liberālisma, kā arī īpašuma un naudas varas absolutizācijas politikai, kas šodien gan plenārsēdes, gan arī šeit, preses konferences, argumentos jau nedaudz izskanēja. Ir lietas, ko var pirkt un pārdot, bet ir arī tādas lietas kā, piemēram, gods, morāle, tikumība un sirdsapziņa, ko nevar pirkt, ne arī pārdot, lai arī cik ļoti tas kādam nepatiktu. Bet mēs, protams, viennozīmīgi esam par godīgas un sociāli atbildīgas tirgus saimniecības izveidošanu Latvijā un reformu turpināšanu. Tikai šīs reformas jāveic tādā veidā, lai netiktu kājām mīdītas tautas vairākuma intereses. Mēs uzskatām, ka, veicot Latvijā pāreju no komunistiskās elites diktatūras uz brīvu tirgus saimniecību, valstij jāuzņemas atbildība, lai tās iedzīvotājiem tiktu nodrošināts viņu izdzīvošanai nepieciešamais minimums, kas līdzās ēdienam, apģērbam, darbam, bērnu izglītošanas iespējām ietver arī jumtu virs galvas. Tas ir godīgi, tas ir kristīgi, — dzenoties pēc naudas, nesamīdīt kājām vājāko. Un tādēļ frakcija Latvijai šodien skatāmajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” bija iesniegusi priekšlikumu — paredzēt, ka Ministru kabinets nosaka īres maksas maksimāli pieļaujamo līmeni katrā administratīvajā teritorijā. Tas ir zināms kompromiss ar līdz šim bijušo situāciju, kad šī summa bija vienāda visai valstij. Mēs piekrītam, ka šī summa dažādās vietās varētu būt dažāda, bet uzskatām, ka šādai summai valstiski atbildīgi tomēr jābūt noteiktai. Tādējādi mēs nodrošināsim kaut minimālu īrnieku tiesību aizstāvību un neļausim viņus vienkārši izlikt uz ielas. Diemžēl šo priekšlikumu neatbalstīja “Latvijas ceļa”, LNNK un Zaļās partijas, LZS, KDS un LDP, “Tēvzemei un Brīvībai”, kā arī “Tautai un Taisnībai” frakciju deputāti, kā rezultātā tas tika noraidīts. Bet mēs vēl par to cīnīsimies trešajā lasījumā.

Bez tam gribu arī informēt, ka šodien Tautas kustības “Latvijai” valde pieņēmusi paziņojumu, protestējot pret Ministru kabineta ieceri mainīt invalīdiem paredzēto kārtību braukšanai sabiedriskajā transportā. “Latvijai” kategoriski noraida šādu A. Šķēles valdības attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem. Kustības “Latvijai” valde konstatēja, ka mūsu valstsvīri un politiķi ir aizmirsuši, ka valsts pastāv tikai cilvēku dēļ un ka valsts pirmais uzdevums ir kalpot tautai un aizstāvēt tās intereses. Valstij un tautai ir jārūpējas par invalīdiem, tāpat kā ģimenē rūpējas un aizstāv slimu bērnu. “Latvijai” atgādina, ka valsts nav kāda firma vai uzņēmums, valstij jāievēro arī morāles prasības. Kad beidzot Latvijā būs valdība, kas apzināsies savus pienākumus pret iedzīvotājiem? Tautas kustība “Latvijai” aicina visus pieprasīt A. Šķēles tautas kapraču valdības demisiju.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Kā Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis es vēlētos atskatīties uz visu šo nedēļu, ne tikai uz šo vienu plenārsēdes dienu. Protams, mūsu politiķiem šis laiks ir ļoti svarīgs, jo izskatām nākamā gada budžetu. Daudzās nozarēs varam sūdzēties par to, ka naudas nepietiek, ka ir tās trūkums, bet, ja sasummē kopā tos vairāk nekā 800 priekšlikumus, ko Saeimas deputāti iesnieguši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, tad, lai tos apmierinātu, mums būtu vajadzīgs četras reizes vairāk naudas, nekā valstī vispār šodien ir. Savukārt daži deputāti pamanījušies šajos priekšlikumos četras piecas reizes likvidēt kādas ministrijas, neatstājot pat naudu to likvidēšanas procesam. Arī kristīgie demokrāti iesnieguši savus priekšlikumus — katra partija meklē savu seju, to, ko tā uzskata par politiski svarīgākiem jautājumiem. Uzskatām, ka mums būtu svarīgi papildināt finansējumu to sociālo grupu atbalstīšanai, kurām ir grūtības pašām nodrošināt savu iztiku, kuras nespēj pašas par sevi parūpēties. Viena no tādām grupām ir invalīdi, un partija iesniegusi veselu priekšlikumu virkni, kuru daļēji atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lai tiešām uzlabotu invalīdu situāciju valstī. Mūsuprāt, ļoti apsveicami, ja invalīdi vienkārši nenolaiž rokas, bet mēģina kaut kādā veidā sevi aprūpēt. Viens no veidiem, kā viņi to dara, ir dažādi invalīdu uzņēmumi. Diemžēl valsts līdz šim nav devusi pietiekamu atbalstu šim uzņēmējdarbības veidam. Mēs esam paredzējuši 200 000 latu nākamajā gadā novirzīt tieši invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai, un šo priekšlikumu atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Vēl ir atbalstīts mūsu priekšlikums, kas paredz nodrošināt surdotulkojumu nedzirdīgajiem vismaz vienā ziņu blokā. Šobrīd situācija ir tāda, ka tikai trīs reizes nedēļā nedzirdīgie var šādā veidā iegūt informāciju. Mūsu mērķis būtu, lai vismaz reizi dienā viņiem šāds tulkojums ziņu blokā tiktu nodrošināts.

Tāpat kristīgos demokrātus neapmierina arī jaunie Ministru kabineta noteikumi par braukšanu sabiedriskajā transportā invalīdiem. Mēs esam sagatavojuši savus priekšlikumus, lai šo kārtību padarītu cilvēcīgāku un nodrošinātu pilnu tiesību apjomu šiem cilvēkiem.

Kas attiecas uz citiem jautājumiem, piemēram, skolotāju algām, tad šeit ir būtiski pateikt, ka valdība ar nākamo gadu uzņemas saistības, kādas tā nav realizējusi un garantējusi iepriekšējos gados. Proti, tā uzņemas pilnu atbildību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi. Tas nozīmē — ja nākamajā gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze piepildīsies, tad skolotājiem nauda tiks novirzīta pietiekami. Ja ne, tādā gadījumā valdība uzņemas saistības samazināt centrālās valdības izdevumus un funkcijas un nodrošināt pilnu šīs prognozes finansējuma apjoma ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Nobeidzot es varētu minēt arī mūsu diskusiju par rajonu pašvaldībām. Mūsuprāt, no demokrātijas viedokļa un arī no funkciju viedokļa ir nepieciešama otrā līmeņa pašvaldība, tātad — reģioni. Stipri, ekonomiski reģioni, kuriem ir lielāks mērogs, kuru skaita ziņā ir mazāk nekā šobrīd rajonu un kuri spēj veikt šīs funkcijas. Tāpēc mēs atbalstīsim, ka tagad rajonus ievēlētu uz īsāku laiku, bet reizē ar nākamās Saeimas vēlēšanām ievēlētu arī apriņķa pašvaldības, kurām ir sava loma un vieta mūsu ekonomiskajā un demokrātiskajā sistēmā.

A.Endziņš (frakcija “Latvijas ceļš”):

Man ir jāizsaka zināma nožēla, ka kārtējā plenārsēde pagājusi diezgan neauglīgi, jo šodien deputāti izskatīja tikai četrus likumprojektus. Lielākā daļa laika tika pavadīta diskusijās, it sevišķi — par iespējamo neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Es domāju, ka šī prakse nav pieņemama, jo Saeimai kā likumdevēja institūcijai vairāk laika vajadzētu veltīt savam tiešajam darbam, proti, jāstrādā pie likumprojekta. Laikam politiska rakstura diskusijām būtu jānotiek ārpus plenārsēdes. Tajā pašā laikā gribētu atzīmēt, ka beidzot Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu par īpašuma atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām, jo šis likumprojekts piedzīvoja nepiedodami garu mūžu, savu pirmsākumu ņemot vēl 5. Saeimā. Beidzot vēsturiskā taisnība ir atjaunota.

Vēl es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka, sākot 17. otobrī un beidzot šodien, 28. novembrī, jaunais veidojums — Satversmes tiesa — ir papildināta ar vēl vienu tiesnesi, jo šodien Saeima ar pozitīvu balsojumu par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināja juridisko zinātņu doktori Anitu Ušacku. Līdz ar to šobrīd no septiņiem Satversmes tiesas tiesnešiem jau apstiprināti seši, un acīmredzot vistuvākajā nākotnē tā varēs uzsākt savu darbu.

Tajā pašā laikā gribētu izteikt paldies saviem vēlētājiem, jo šodien uzrakstīju iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi, jo šīs abas funkcijas nav savienojamas. Pateicos jums vēlreiz un vēlu sekmes un veselību vēl šajā vecajā gadā!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es runāju pēdējais, un, atklāti sakot, labāk nerunāt nemaz, jo man ir ļoti grūti jums stāstīt par to, ka Saeima šodien pieņēma divus likumprojektus, divus principiālus lēmumus, kas vērsti pret mūsu mazturīgajiem, tie ir par īres griestu atcelšanu un par pensiju aplikšanu ar nodokli.

Likums par pensiju aplikšanu ar nodokli ir likums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozīšanu. Tas vēl nav pieņemts pilnībā, par to vēl runās, bet principiālais balsojums ir noticis, un pensijas tiks apliktas ar nodokli. Šobrīd nav svarīgi, vai tas notiek ar 100 latiem vai no citas summas, — svarīgs ir princips. Jo, kā mēs zinām, pasaulē notiek inflācijas process un grūti pateikt, kurā brīdī mums šķitīs, ka arī šie 100 lati ir ļoti maz. Galu galā šī summa jau vienreiz ir aplikta ar nodokli — tā nāk no sociālā nodokļa, no citiem nodokļiem, un tagad tā atkal tiek pārformēta no sociālajām vajadzībām izmaksātajām summām un summām, kas atkal aiziet valsts budžetā — garām mūsu mazturīgajiem.

Un otrs. Pēc diskusijām, kas notika diezgan asi, tika pieņemti “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, kas privātajās mājās likvidē īres griestus. Pie tam, lai cik sāpīgi tas nebūtu, tas lielā mērā notika ar to deputātu balsīm, kas kādreiz Saeimas sākumā uzstājās par trūcīgo iedzīvotāju vislielākajiem draugiem, bet šobrīd, kā jau jūs dzirdējāt, uzskata, ka visi tie, kas iestājas pret jebkādiem nodrošinājumiem trūcīgajiem, ir no sociālistu partijas un pret brīvo tirgu. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka brīvais tirgus ir tad, kad, slēdzot līgumu, kā mēs likām priekšā, telpa ir brīva, un tad abas puses var brīvi vienoties, kādu summu katra maksās. Un, ja vienošanās netiek panākta, telpa paliek neizīrēta. Bet, kad īres līgums jau darbojas, nedrīkst ļaut to vienpusīgi paaugstināt tikai tāpēc, ka namsaimnieki uzskata, ka viņiem ir tiesības saņemt vairāk.

Es saprotu, ka var rasties un mainīties dažādi apstākļi, kas prasa īres maksas palielināšanu. Bet tad to ir jāpārbauda tiesai — vai tiešām ir šādi apstākļi — un arī tad zināmi īres maksas griesti tomēr ir jāsaglabā, kamēr mums vēl nav izveidojies brīvs dzīvokļu tirgus. Katrā ziņā to nedrīkstēja pieņemt šobrīd, kad mūs gaida tik grūta ziema, kad pensijas ir paaugstinātas par vienu latu, kad darba algas nav paaugstinātas, bet paaugstinājušies dažādi maksājumi — par apkuri, par ūdeni un citi. Pie šī jautājuma, es domāju, varēja ķerties tikai nākamajā pavasarī. Bet valdība to ierosināja, un diemžēl atbalstītāju šādam jautājumam arī bija daudz.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr.90

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 2. decembra sēdi

1. Sēdē izskatīja septiņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta Kārļa Jūlija Druvas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

3. Prezidijs izskatīja Valsts prezidenta motivēto rakstu, kurš adresēts Saeimas priekšsēdētājam un kurā Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 71. pantu prasa otrreiz caurlūkot 1996. gada 25. novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas 1996. gada 4. un 5. decembra sēdes darba kārtībā.

4. Pieņēma zināšanai deputāta Aivara Endziņa iesniegumu par mandāta nolikšanu.

Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par savienības “Latvijas ceļš” deputātu kandidātu saraksta nākamā deputāta kandidāta Rīgas vēlēšanu apgabalā Rutas Marjašas mandāta apstiprināšanu.

5. Pieņēma zināšanai deputāta Romāna Apsīša iesniegumu par mandāta nolikšanu.

Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par savienības “Latvijas ceļš” deputātu kandidātu saraksta nākamā deputāta kandidāta Zemgales vēlēšanu apgabalā Jāņa Ābeles mandāta apstiprināšanu.

6. Iepazinās ar Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Prezidijs nolēma sasaukt kārtējo sēdi 4. un 5. decembrī un ieteica komisijām lūgt Saeimu mainīt sēdes darba kārtību.

7. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 4. un 5. decembra sēdes darba kārtību.

8. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 5. decembra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

9. Pieņēma zināšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas informāciju par komisijas sekretāra ievēlēšanu.

Par minētās komisijas sekretāru ievēlēts J.Strods.

10. Pieņēma zināšanai Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegumu par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanas steidzamību.

11. Apstiprināja izdevumu tāmi Ziemeļatlantijas asamblejas semināram Rīgā 9. un 10. decembrī.

12. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: O.Brūveram (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes sākuma daļā); R.Dilbam (Saeimas 14. novembra sēdēs); E.Grinovskim (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdē); I.Liepam (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdē); J.Kazākam (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes turpinājumā 28. novembrī noslēguma reģistrācijā); A.Krastiņam (Saeimas 21. novembra sēdes noslēguma daļā, 21. novembra (pulksten 17.30) sēdē un 25. novembra ārkārtas sēdē); E.Zelgalvim (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes turpinājumā 28. novembrī noslēguma reģistrācijā); L.Stašam (Saeimas 28.novembra sēdes noslēguma daļā); A.Kiršteinam (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdē); A.Rugātei (Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes noslēguma daļā); P.Keišam (Saeimas 6. un 7. novembra sēdē).

12. Piešķīra komandējumus:

1) Saeimas priekšsēdētāja biedram A.Jirgenam, deputātiem O.Dunkeram, R.Leitenai, A.Rugātei un Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Podgaiskai laikā no 14. decembra līdz 18. decembrim uz Francijas Republikas parlamentu pieredzes apmaiņas nolūkos;

2) deputātam J.Sinkam laikā no 17. decembra līdz 19. decembrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Politisko lietu komisijas sēdi Londonā (Anglija).

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

4. un 5. decembra sēdes darba kārtība

Sēdes: 4. decembrī, pulksten 15.30 — 19.00;

5. decembrī, pulksten 9.00 — 17.00

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996. gada 2. decembra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. __Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. nr. 510) (2. lasījums) (dok. nr. 1624; nr. 1806) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. __1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. (Reģ. nr. 560) (dok. nr. 1817; nr. 1817a) Ministru kabinets

3. __2. Likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ. nr. 561) (dok. nr. 1820; nr. 1820a) Deputāti J.Vidiņš, R.Jurdžs, L.Ozoliņš, J.Mauliņš, R.Apalups, A.Saulītis, J.Strods, A.Seiksts, A.Rubins, A.Naglis

4. __3. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr. 563) (dok. nr. 1835; nr. 1835a) Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, M.Lujāns, V.Kalnbērzs

5. __4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ.nr.564)(dok. nr.1836,nr.1836a) Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, M.Lujāns, V.Kalnbērzs

6. __5. Likumprojekts “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. (Reģ.nr.565) (dok.nr.1837; nr. 1837a) Deputāti A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Deņisovs, M. Lujāns, V. Kalnbērzs

7. __6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ. nr. 567) (dok. nr. 1849; nr. 1849a) Ministru kabinets

8. __7. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju nr. 135”. (Reģ. nr. 568) (dok. nr. 1865; nr. 1865a) Ārlietu komisija

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

9. __Deputātam K. J. Druvam (dok. nr. 1870)

III. Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

10. __Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ. nr. 225) (dok. nr. 1867)

IV. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

11. __1. Lēmuma projekts “Par deputātes K. Lībanes ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok.nr.1844) Deptuāti J.Bunkšs, K.Leiškalns, P.Keišs, J.Ādamsons, Dz.Ābiķis, A.Seiksts, Ģ.V.Kristovskis, P.Apinis, R.Apsītis, A.Krastiņš, R.Dilba

12. __2. Lēmuma projekts “Par deputāta A.Endziņa atsaukšanu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas”. (dok.nr.1845) Deputāti A.Panteļējevs, K.Lībane, P.Keišs, J.Ādamsons, K.Leiškalns, Dz.Ābiķis, A.Seiksts, Ģ.V.Kristovskis, E.Inkēns, J.Bunkšs, R.Dilba, A.Krastiņš

13. __3. Lēmuma projekts “Par deputāta J. Kaksīša ievēlēšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. (dok.nr.1846) Deputāti A.Panteļējevs, A.Ameriks, I.Ķezbers, A.Sausnītis, O.Brūvers, P.Putniņš, M.Vītols, E.Bāns, M.Rudzītis, R.Jurdžs, K.Lībane, J.Kazāks

14. __4. Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta apstiprināšanu R. Marjašai A. Endziņa vietā”. (dok. nr. 1868; nr. 1868a) Mandātu un iesniegumu komisija

15. __5. Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta apstiprināšanu J. Ābelem R. Apsīša vietā”. (dok. nr. 1869; nr. 1869a) Mandātu un iesniegumu komisija

V. Pieprasījumu komisijas atzinums

16. __Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka, J.Kušneres, E.Grīnberga, I.Liepas, A.Rubina, M.Lujāna un A.Bartaševiča iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram G.Krastam par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā. (dok.nr.1798, nr.1798a)

VI. Saeimas 31. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

17. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ. nr. 425) (2. lasījums) (dok. nr.1248; nr.1721) Aizsardzības un iekšlietu komisija

18. __2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.426) (2.lasījums) (dok.nr.1249; nr.1722) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 303) (Reģ. nr. 400) (3. lasījums) (dok. nr. 1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. __4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.107) (Reģ.nr.216) (3.lasījums) (dok.nr.1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. __5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ. nr. 392) (3. lasījums) (dok. nr. 1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. __6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ. nr. 276) (3. lasījums) (dok. nr. 1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. __7. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (reģ. nr. 138) (3. lasījums) (dok. nr. 1676) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

24. __8. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ. nr. 126) (1. lasījums) (dok. nr. 383) Deputāti G. Gannusa, O. Grinbergs, E. Zelgalvis, J. Mauliņš, J. Strods u.c.

__9. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ.nr.517) (1.lasījums) (dok. nr. 1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. __10. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505)(1.lasījums) (dok. nr.1566;nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

26. __11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. nr. 335) (1. lasījums) (dok. nr. 1683) Sociālo un darba lietu komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

27. __Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Saeimas 6.–7. novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

28. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 114) (Reģ. nr. 223) (3. lasījums) (dok. nr. 1704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. __2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.337) (3.lasījums) (dok.nr.1706) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

VIII. Saeimas 13.–14. novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma un likumu projekti

1. Neizskatītie lēmuma projekti

30. __1. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr. 1403) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

__2. Alternatīvais lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei”. (dok. nr. 1719) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

2. Neizskatītie likumprojekti

31. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 133) (Reģ. nr. 240) (3. lasījums) (dok. nr. 1730) Juridiskā komisija

32. __2. Likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. (Reģ. nr. 154) (3. lasījums) (dok. nr. 1710a; nr. 1710b) Sociālo un darba lietu komisija

33. __3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.nr.451) (1. lasījums) (dok.nr.1401) Deputāti A.Tomašūns, J.Bunkšs, E.Grinovskis, I.Liepa, I.Bērziņš

__4. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.nr.530) (1.lasījums) (dok.nr.1717) Aizsardzības un iekšlietu komisija

34. __5.Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”. (Reģ. nr.508)(1.lasījums)(dok.nr.1584;nr.1732) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

IX. Saeimas 21. novembra sēdē iekļautais, bet neizskatītais lēmuma projekts, likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītais lēmuma projekts

35. __Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Banka Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai gala ziņojumu”. (dok. nr. 1746) Parlamentārā izmeklēšanas komisija bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai

2. Neizskatītie likumprojekti

36. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ. nr. 433) (2.lasījums)(dok.nr.1288; nr.1744) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

37. __2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr. 506)(1.lasījums)(dok.nr.1577;nr.1727;nr.1745) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

38. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.520) (1. lasījums) (dok.nr.1666; nr. 1749) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

39. __4. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ.nr.301)(1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr. 860; nr. 1753) Juridiskā komisija

40. __5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.362) (1.lasījums) (dok. nr.1112; nr.1772) Aizsardzības un iekšlietu komisija

3.Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

41.__Lēmuma projekts “Par Valeriāna Ahmerova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1755) Pilsonības likuma izpildes komisija

X. Saeimas 28. novembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumu projekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītie likumprojekti

42. __1. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.141) (Reģ.nr.243) (3.lasījums) (dok.nr.1786) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.218 dok.nr.654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

43. __2. Likumprojekts “Farmācijas likums” (Satversmes 81 pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.101). (Reģ.nr.210) (2. lasījums) (dok. nr.639; nr.1779; nr.1779A) Sociālo un darba lietu komisija.

44. __3. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.123)(Reģ. nr.232) (2. lasījums) (dok. nr. 671; nr.1804) Juridiskā komisija

45. __4. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. (Reģ.nr.217) (3. lasījums) (dok.nr.1802) Juridiskā komisija

46. __5. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums” (Reģ.nr.525) (1.lasījums) (dok. nr.1696; nr.1781) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

47. __6. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr.466) (1. lasījums) (dok. nr.1508; nr.1784) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

48. __7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ.nr.529) (1. lasījums) (dok. nr.1708; nr. 1787) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

49. __8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.511) (1.lasījums) (dok.nr.1638; nr.1788) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

50. __9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.514)(1.lasījums)(dok.nr.1641;nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. __10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.513)(1.lasījums)(dok.nr.1640;nr.1790) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

52. __11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535)(1.lasījums)(dok.nr.1734;nr.1791) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

2. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

53. __Lēmuma projekts “Par Aleksandra Prokopčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1780) Pilsonības likuma izpildes komisija

XI.Lēmuma projekta izskatīšana

54. __Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu nolūkā izvērtēt akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”. (dok.nr.1834) Deputāti J.Ādamsons, L.Stašs, L.Ozoliņš, O.Grīgs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs, L.Kuprijanova, V.Dozorcevs, J.Kazāks, V.Krisbergs, J.Rubulis, G.Valdmanis, A.Rubins, G.Grīnblats, J.Dobelis, I.Bišers, R.Leitena, P.Tabūns, A.Lambergs, M.Rudzītis, O.Grinbergs,V.Kalnbērzs, E.Bāns, R.Jurdžs. A.Pētersons, V.Stikuts, I.Kalniņš, J.Rāzna, O.Brūvers, J.Celmiņš, J.Jurkāns, E.Grinovskis, I.Liepa, K.Čerāns, R.Apalups, O.Kostanda. A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, M.Lujāns.

XII. Likumprojektu izskatīšana

55. __1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ. nr.509) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.1620; nr.1705; nr.1705a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

56. __2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.132) (Reģ. nr.239) (3.lasījums) (dok. nr.1824) Juridiskā komisija

57. __3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.89)(Reģ.nr.198)(3.lasījums) (dok. nr.1839) (iekļauts likumprojekts ar Reģ nr.495;dok.nr.1520) Aizsardzības un iekšlietu komisija

58. __4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.91) (Reģ. nr.200) (3.lasījums) (dok. nr.1840) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.489;dok.nr.1497) Aizsardzības un iekšlietu komisija

59. __5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.301) (Reģ. nr.398) (3.lasījums) (dok. nr.1843) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

60. __6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.276) (Reģ. nr.372) (3.lasījums) (dok. nr.1854) Sociālo un darba lietu komisija

61. __7. Likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.300)(Reģ.nr.397)(2.lasījums)(dok.nr.1168;nr.1841) Juridiskā komisija

62. __8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.89)(3.lasījums)(dok.nr.1847) (iekļauti likumprojekti ar Reģ.nr.364;dok.nr.1117;Reģ. nr.394 dok. nr.1165; Reģ. nr.458; dok. nr.1458; Reģ.nr.546; dok.nr.1768;Reģ. nr.363 dok. nr.1116) Juridiskā komisija

63. __9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. (Reģ.nr.544) (1.lasījums)(komisija ierosina atzīt par steidzamu)(dok.nr.1766;nr.1818) Juridiskā komisija

64. __10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. (Reģ. nr.545) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1767; nr.1819) Juridiskā komisija

65. __11. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. (Reģ. nr.443) (1.lasījums) (dok. nr.1359; nr.1821) Sociālo un darba lietu komisija

66. __12. Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” no 1995.gada 23.novembra”. (Reģ. nr.420) (1.lasījums) (dok. nr.1232; nr.1822) Sociālo un darba lietu komisija

67. __13. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr.512) (1.lasījums) (dok. nr.1639) Ministru kabinets

__14. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. nr.562) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1826) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

68. __15. Likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai”. (Reģ. nr.343) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1056; nr.1828) Juridiskā komisija

69. __16. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas agronomu biedrībai”. (Reģ. nr.518) (1.lasījums) (dok. nr.1663; nr.1831) Juridiskā komisija

70. __17. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.476) (1.lasījums) (dok. nr.1484) Ministru kabinets

__18. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ. nr.566)(1.lasījums)(dok.nr.1848) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

71. __19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. nr.454) (2.lasījums) (dok. nr.1417; nr.1855) Sociālo un darba lietu komisija

72. __20. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1972.gada Konvencijai par bioloģisko (bakterioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu”. (Reģ. nr.442) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1353; nr.1857) Ārlietu komisija

73. __21. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ.nr.516) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu)(dok.nr.1656; nr.1858) Ārlietu komisija

74. __22. Likumprojekts “Par 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. (Reģ. nr.350) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1086; nr.1859) Ārlietu komisija

75. __23. Likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”. (Reģ.nr.359) (1.lasījums) (dok.nr.1109; nr.1860) Ārlietu komisija

76. __24. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (1.lasījums) (dok. nr.1770; nr.1861) Ārlietu komisija

XIII. Patstāvīgie priekšlikumi

77. __1. Paziņojuma projekts “Paziņojums sakarā ar notikumiem Baltkrievijā”. (dok.nr.1830a) Ārlietu komisija

78. __2. Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai”. (dok. nr.1853) Deputāti A.Endzinš, A.Seiksts, V.Gredzens, A.Naglis, A.Seile, P.Putniņš, E.Grinovskis, G.Eniņš, I.Kreituse, A.Kreituss, K.Druva, A.Prēdele, P.Tabūns, A.Lambergs, J.Dobelis, E.Bāns, V.Kalnbērzs, Ā.Ločmelis, G.Valdmanis, R.Apalups, J.Rubulis, J.Rāzna, J.Celmiņš, V.Nagobads, A.Sausnītis, I.Liepa, J.Lagzdiņš, R.Apsītis, A.Rugāte, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kazāks, A.Rubins, E.Grīnbergs, L.Stašs.

79. __3. Lēmuma projekts “par Aļģimanta Burba uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1850) Pilsonības likuma izpildes komisija

80. __4. Lēmuma projekts “Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1851) Pilsonības likuma izpildes komisija

5.decembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 2.decembra sēdē

1. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka,

J.Kušneres jautājums__Reģ.nr.87

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmas modernizāciju

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir Jūsu attieksme pret PHARE programmas ietvaros “SwedeRail” un “NethConsult/KPMG” ekspertu sagatavotajām rekomendācijām Latvijas dzelzceļa restrukturizācijai un modernizācijai?

2. Kā Jūs vērtējat šīs rekomendācijas LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijas jomā?

3. Kādi ir SM plāni LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijai? Vai SM ir kāda pozīcija attiecībā uz konkrētām prioritātēm šajā darbā?

4. Kā SM redz LDz pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmas modernizācijas gaitu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

LDz informācijas sistēmas modernizācija ir būtiska Latvijas saimniecības attīstībai.

Atbilde — dok.nr.1799a

2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova,

M.Bekasova, L.Staša jautājums__Reģ.nr.88

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam Labklājības ministram V.Makarova kungam

Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobrī pieņemtajiem noteikumiem nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”

LR MK 1996.gada 22.oktobrī pieņēma noteikumus nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”. Šinī sakarībā vēlamies akcentēt sekojošo:

1. Noteikumi izdoti saskaņā ar MK iekārtas likuma 14.panta 3.punktu: “3) ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts”, bet šeit veidojas pretruna, jo LR AP pieņēmusi 1991.gada 23.decembrī likumu “Par nodarbinātību”, kurš ir spēkā un regulē tai skaitā arī bezdarbnieka statusa iegūšanu.

2. LR MK 22.10.96. noteikumi nr.407 patvaļīgi palielina ierobežojumus, reģistrējoties kā darba meklētājam (pants 4.4.), tādējādi liedzot bezdarbnieka statusa iegūšanu (pants 6.7.) un bezdarbnieka pabalsta saņemšanu (pants 19.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā LR likuma “Par nodarbinātību”, kā arī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Starptautisko paktu par ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību aizsardzību (panti 4. un 6.1.) u.c. prasības, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai 22.10.96. LR MK noteikumi nr.407, Jūsuprāt, nav pretrunā ar iepriekšminētajiem likumiem, kuriem ir lielāks spēks?

2. Kādus pasākumus veiks MK, lai turpmāk nepieļautu tamlīdzīgus likuma pārkāpumus?

3. Ja 22.10.96. LR MK noteikumi nr.407 ir pretrunā spēkā esošajai likumdošanai, tad kad LR MK tos atcels?____ Atbilde — dok.nr.1823

3. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums__Reģ.nr.89

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā

1. Lūdzam sniegt informāciju par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā. Kāpēc, pieaugot apgrozījumam, ir vērojama krasa peļņas samazināšanās?

2. Lūdzam mūs informēt par Ventspils ostas teritorijā esošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem 1995.gadā un 1996.gada pirmajos 9 mēnešos. Cik procentus no valsts budžeta ieņēmumiem 1996.gadā sastāda ieņēmumi no ostas saimniecības?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Būtiski rast skaidrību par ostu saimniecības uzņēmumu maksājumiem valsts budžetā.

Atbilde — dok.nr.1807a

4. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums__Reģ.nr.90

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par MK pieņemtajiem grozījumiem, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā

1. Kādu valstisku interešu vadīts MK pieņēma grozījumus MK 1994.gada 5.aprīļa noteikumos nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, ar kuriem mainīja kārtību, kādā invalīdi un politiski represētās personas saņēma atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā?

2. Vai šīs izmaiņas nesekmēs pilnīgu atteikšanos no braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā?

3. Kāpēc tik lieki sarežģīta un apgrūtināta braukšanas atlīdzības saņemšana invalīdiem un politiski represētajām personām, izejot birokrātijas “gaiteņus”?

Cik ilgā laikā šo pēcmaksu varēs saņemt? Cik un kādas veidlapas būs jāizpilda? Kāds apkalpojošais personāls būs nepieciešams un cik tas izmaksās?

Lūdzam vārdu motivācijai.

Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt labus dzīves apstākļus, palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vairums invalīdu un politiski represēto cilvēku šodien dzīvo zem Brīvo arodbiedrību savienības noteiktā iztikas minimuma. Tāpēc ciniski un nepieņemami ir MK pieņemtie grozījumi, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā.____ Atbilde — dok.nr.1808a

5. Deputāta K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga,

J.Kazāka jautājums__Reģ.nr.91

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par noteikumiem, ar kādiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Uz kādiem noteikumiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām?

2. Kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Valsts interešu ievērošana ostu saimniecībā ir ļoti būtiska.

Atbilde — dok.nr.1809a

6. Deputātu V.Krisberga, J.Sinkas, J.Ādamsona, A.Rubina,

V.Stikuta jautājums__Reģ.nr.92

Ārlietu ministram V.Birkavam

Par pilnvarojumu LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem un darbiniekiem sniegt LR amatpersonām vispusīgu atbalstu, atrodoties ārzemēs

Deputātaiem darbā LR Saeimā, kā arī īpaši uzturoties darba komandējumos ārzemēs ir nepieciešama sadarbība ar LR diplomātiskām un konsulārām pārstāvniecībām ārvalstīs.

Vai šajās pārstāvniecībās tiek apkopota informācija par valsts augstāko amatpersonu uzturēšanos katrā konkrētā valstī un vai LR Ārlietu ministrija ir pilnvarojusi LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātus un darbiniekus sniegt LR amatpersonām vispusīgu atbalstu, atrodoties ārzemēs?

7. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka,

E.Zelgalvja jautājums__Reģ.nr.93

Finansu ministram A.Šķēlem

Par noslēgto līgumu ar firmu “Crown Agents”

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas parakstījis noslēgto līgumu ar “Crown Agents”? Lūdzam Jūs izsniegt līguma kopiju frakcijas “Latvijai” deputātiem!

2. Kādas tiesības, pienākumus un atbildību līgums paredz “Crown Agents” darbības īstenošanai Latvijā?

3. Kas apstiprinājis atļauju “Crown Agents” kā savas firmas veidlapu lietot LR VID Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapu ar Latvijas valsts ģerboni?

Steidzama jautājuma motivācija

Lai varētu izvērtēt “Crown Agents” līgumā paredzētās tiesības, pienākums un atbildību par veiktajiem pasākumiem, nepieciešams iepazīties ar noslēgtā līguma tekstu. Nav saprotams arī, ar kā atļauju britu “Crown Agents” kā savas firmas veidlapu lieto LR VID Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapu ar Latvijas valsts ģerboni — vai arī tas paredzēts līgumā? Atbildes uz šiem jautājumiem ļaus labāk izprast “Crown Agents” darbības pamatotību Latvijā.

8. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka,

E.Zelgalvja jautājums__Reģ.nr.94

Valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai

Par A.Počas sniegto neprecīzo atbildi uz deputātu jautājumu nr.86

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs atzīstat, ka neesat iedziļinājusies lietas būtībā, jo atbildē deputātiem (Nr.10-4-1/48) esat nepareizi minējusi firmu nosaukumus, kas dod pamatu Jums melīgi apgalvot, ka tādu firmu vispār nav?

2. Kāpēc Jūs savā atbildē rakstāt, ka “dotajā gadījumā tiešais tranzīts netika veikts”, ja no noformētajiem dokumentiem redzams: sākotnēji tika noformēta procedūra ostas noliktavā (T-2), tālāk muitas procedūra (I-7), ievedot muitas noliktavā; pēc izkraušanas no jūras konteineriem, Kazahstānas akcīzes marku uzlīmēšanas un iekraušanas vagonos tika noformēta muitas procedūra (E-3), noplombējot vagonus. Turklāt neatkarīgie eksperti “Societe Generale de Surveilleance” veica pirmsnosūtīšanas inspekciju. Tādējādi tika veikta tranzīta procedūra. Kāpēc Jūs apgalvojat pretējo?

3. Kāpēc Jūs apgalvojat, ka “Kazakpak” un citas firmas Kazahijā vispār neeksistē?

4. Kāpēc Jūs apgalvojat, ka “invoisi” ir viltoti?

5. Uz kādu dokumentu pamata tika izdarīts secinājums par kontrabandu?

6. Kāds ir pamatojums krimināllietas ierosināšanai?

7. Kad tiks izskatīti protokoli Nr.0032151 un Nr.0032127 un izbeigta legālu tranzītbiznesa kravu aizturēšana?

Steidzama jautājuma motivācija

Iepazīstoties ar valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi (Nr.10-4-1/48), redzams, ka tā ir virspusēja un rada daudzus jaunus jautājumus. Piemēram, minēti nepareizi firmu nosaukumi un secināts, ka tādu firmu nav. Pretēji tam, ka tika veikta tranzīta procedūra, atbildē apgalvots, ka “dotajā gadījumā tiešais tranzīts netika veikts”. Tāpat arī apgalvots, ka “Kazakpak” un citas firmas Kazahijā vispār neeksistē, ka “invoisi” ir viltoti. Nav saprotams, uz kādu dokumentu pamata ticis izdarīts secinājums par kontrabandu un kāds pamatojums ir krimināllietas ierosināšanai.

9. Deputātu J.Kazāka, E.Grīnberga, O.Kostandas, K.Čerāna,

J.Mauliņa jautājums__Reģ.nr.95

Satiksmes ministram V.Krištopana kungam

Par VAS “Latvijas dzelzceļš” attīstības projektu

1. Vai ir izstrādāts VAS “Latvijas dzelzceļš” koncepcija un attīstības projekts tuvākajiem pieciem — desmit gadiem?

2. Vai LR Satiksmes ministrijas rīcībā ir citu valstu dzelzceļu likumi? Šo dzelzceļu attīstības koncepcijas?

3. Kura darba grupa nodarbojas ar likumu par Latvijas dzelzceļu projekta izstrādi?

4. Kuras personas ietilpst Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas izpētes grupā? Kuras valsts pieredze tiek piemērota Latvijas valsts dzelzceļa attīstībai?

5. Kura darba grupa izstrādā VAS “Latvijas dzelzceļš” biznesa plānu? Kādā veidā tiek piesaistīti klienti? Kāda reklāma tiek izmantota klientu piesaistei?

Trešdien, 4. decembrī

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”;

— nolēma atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” izskatīšanai 3. lasījumā;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

Ārlietu komisija:

— tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā V.Veļičko.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”;

— atbalstīja likumprojekta “Likums par Ventspils brīvostu” izskatīšanu 1. lasījumā;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Reģ.nr.446,447,450,526) un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Reģ. nr. 507);

— atbalstīja lēmuma projektu “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par N.Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”;

— tikās ar Ministru prezidentu A.Šķēli un izglītības un zinātnes ministru M.Grīnblatu un apsprieda ar 1997. gada valsts budžetu saistītos jautājumus.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas prezidenta informāciju par aizsardzības sistēmas izveidošanu noziegumos cietušajiem un nolēma turpmāk, strādājot pie likumiem, ņemt vērā cietušo tiesības; paredzams, ka varētu tikt izstrādāti arī konkrēti normatīvi akti noziegumos cietušo aizsardzībai.

Sociālo un darba lietu komisija:

— uzklausīja Labklājības ministrijas un Sociālās apdrošināšanas fonda pārstāvju informāciju par 1996. gada sociālā budžeta izpildi un prognozi 1997. gadam.

Pieprasījumu komisija:

— atzina par daļēji pieņemamu Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram G.Krastam par nelikumībām v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā.

Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa:

— tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.Veļičko.

Saeimas preses dienests