Par Valsts cilvēktiesību biroju
Vakar Saeima pieņēma likumu par Valsts cilvēktiesību biroju. Pieņemtais likums paredz pilnīgu Valsts cilvēktiesību biroja neatkarību lēmumu pieņemšanā un uzdevumu realizācijā. Tāda ir jaunā likuma atšķirība no pašreizējiem Satversmes 81.panta kārtībā 1995.gada 18.jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par Valsts cilvēktiesību biroju, saskaņā ar kuriem iestāde tika izveidota un darbojas šobrīd.
Valsts cilvēktiesību biroja uzdevumos ietilpst sabiedrības informēšana un izglītošana cilvēktiesībās, konfidenciāla individuāla sūdzību izskatīšana par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sfērā, kā arī faktiskās un tiesiskās cilvēktiesību situācijas izpētes veikšana.
Saeimas pieņemtais likums pilnībā atbilst starptautiskiem ieteikumiem valsts cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas institūciju izveidei visā pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācija jau ir atzinusi Latvijas Valsts cilvēktiesību biroju par modeli cilvēktiesību aizsardzības institūcijām pasaulē, īpaši Baltijas, NVS, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.
Valsts cilvēktiesību birojs kā pilntiesīgs loceklis ir uzņemts Starptautiskajā ombudsmeņu institūtā, kas apvieno 50 valstu ombudsmeņu institūcijas.
Latvija ir viena no pirmajām pasaules valstīm, kura ir īstenojusi Apvienoto Nāciju 1993.gada Vīnes Cilvēktiesību konferences ieteikumus. Ir izstrādāta Valsts cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas programma, kā arī izveidota patstāvīga valsts institūcija cilvēktiesību aizsardzībai — Valsts cilvēktiesību birojs, jo Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts pienākums savu iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības priekšā ir cilvēktiesību ievērošana.
Valsts cilvēktiesību birojs