Pirmie atjaunotās Latvijas ģenerāļi

No iekšlietu ministra Daiņa Turlā ieteikuma vēstulēm valdībai

ĢenerālisAldis Lieljuksis

dzimis 1952. gada 26. decembrī, Jelgavā. Latvietis.

1984. gadā pabeidzis Minskas augstāko milicijas skolu, ieguvis jurista diplomu. Iekšlietu ministrijas iestādē dien kopš 1975. gada, kad iestājās Rīgas vidējā speciālajā milicijas skolā, kuru 1977. gadā sekmīgi pabeidza, iegūstot dienesta pakāpi “milicijas leitnants”. Praktiskās dienesta gaitas A. Lieljuksis uzsāka Rīgas rajona iekšlietu daļā iecirkņa inspektora amatā. 1979. gadā viņš tika iecelts Rīgas rajona iekšlietu daļas kriminālmeklēšanas nodaļas inspektora amatā, dienestu veiksmīgi apvienojot ar mācībām Minskas augstākajā milicijas skolā. No 1983. līdz 1992. gadam viņš dienēja Rīgas rajona iekšlietu daļas Saulkrastu nodaļas priekšnieka vietnieka un pēc tam priekšnieka amatā. 1992. gada 19. novembrī A. Lieljuksi piekomandēja LR Ministru padomes rīcībā. 1993. gada 9. novembrī pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma A. Lieljuksis tika iecelts Policijas departamenta priekšnieka amatā. Visos ieņemamajos amatos A. Lieljuksis centīgi un ar iniciatīvu pilda savus dienesta pienākumus.

A. Lieljuksis labi orientējas policijas dienesta problēmās, jo iekšlietu iestādēs dienējis, sākot no iecirkņa inspektora līdz Policijas departamenta priekšnieka amatam. A. Lieljuksim piemīt labas organizatora dotības, viņš prot saliedēt kolektīvu kopējam darbam. Ir mērķtiecīgs un principiāls izvirzīto uzdevumu sasniegšanā, drošs lēmumu pieņemšanā. Būdams gan Ministru prezidenta palīgs, gan Policijas departamenta priekšnieks, A. Lieljuksis aktīvi darbojas Latvijas tiesībsargājošo iestāžu nostiprināšanā un pilnveidošanā. Sevišķi ievērojams ir viņa ieguldījums neatkarīgās Latvijas Valsts policijas tālākā nostiprināšanā, lai tā sasniegtu pasaules standartiem atbilstošu līmeni. Lielu uzmanību savā darbībā A. Lieljuksis pievērš policijas normatīvās bāzes sakārtošanai un pilnveidošanai. Viņa vadībā Policijas departaments ir izstrādājis ļoti būtiskas jaunas dienesta instrukcijas policijas iestāžu un dienesta darbībai.

A. Lieljuksis personīgi piedalās arī valsts likumdošanas pilnveidošanā. Lai uzlabotu Valsts policijas materiāltehnisko bāzi, ir noslēgti līgumi ar vairākām ārvalstīm, no kurām Latvijas Valsts policija saņem materiālo un metodisko palīdzību. A. Lieljukša vadībā ir paaugstinājusies policijas personālsastāva apmācības efektivitāte, darbiniekiem ir iespējas iziet profesionālo apmācību arī ārvalstīs, piemēram, regulāri — Skotijā. 1994. gadā Policijas departamentā tika veikta reorganizācija. Tās rezultātā izveidoti Organizētās noziedzības apkarošanas un Narkotiku apkarošanas biroji, kā arī Galvenā kriminālpolicijas pārvalde.

1995. gadā, apvienojot Liepājas rajona policijas nodaļu un Liepājas pilsētas policijas pārvaldi, Valsts policijas sastāvā tika izveidota vienota Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde. Cīņai ar nelegālo imigrāciju ir izveidota nelegālo imigrantu uzturēšanās nometne Olainē un Imigrācijas policija. Šīs reorganizācijas veiksmīgi tika veiktas, pateicoties A. Lieljukša uzņēmībai un enerģijai. Arī lai radītu optimālus darba apstākļus policijas darbiniekiem un novērstu neērtības iedzīvotājiem, kuri apmeklē policijas iestādes, veikti vairāki policijas iestāžu ēku un dienestu telpu remonti finansiālo iespēju robežās.

A. Lieljukša vadībā Latvijas Valsts policija, pastiprinot cīņu pret noziedzību, sākot ar 1993. gadu, ir panākusi tās kontrolējamību valstī. Vienlaicīgi noziegumu atklāšana ir pieaugusi. 1995. gadā reģistrēto noziegumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 1842 vai 4,5%, taču atklāšana palielinājusies par 5,3%. Šāda situācija ir arī šobrīd, ko uzskatāmi parāda š. g. 8 mēnešu statistika. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā noziedzības līmenis uz 10 tūkst. iedzīvotāju ir viszemākais (Latvijā — 60,9; Lietuvā — 72,0; Igaunijā — 95,1). Samazinājies arī tādu sevišķi bīstamu noziegumu kā slepkavības skaits. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atklāto noziegumu procents ir paaugstinājies par 9,2%.

Par narkotiku nemedicīnisko lietošanu pieaug ierosināto krimināllietu skaits: 1994. gadā — 227, 1995. gadā jau 271. Viss augstāk minētais ir kļuvis par realitāti, galvenokārt pateicoties A. Lieljukša Valsts policijas priekšnieka organizatoriskām un darbaspējām. Viņš, nerēķinoties ar personīgo laiku, dara visu iespējamo, lai Valsts policija kā galvenā tiesību aizsardzības struktūra efektīvi cīnītos pret noziedzību un garantētu sabiedrisko drošību Latvijā. Dienesta laikā A. Lieljuksis ieguvis autoritāti kā vadības, tā darbinieku vidū, vairākkārt apbalvots, tajā skaitā arī ar personīgo ieroci.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LR Iekšlietu minsitrija lūdz piešķirt policijas pulkvedim Aldim Lieljuksim policijas ģenerāļa kārtējo speciālo dienesta pakāpi.

Ģenerālis

Juris Ļabis

Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks, dzimis 1945 gada 19. jūlijā Rīgā, latvietis, Iekšlietu ministrijas iestādēs dien kopš 1963. gada 1. oktobra. 1972. gadā pabeidzis Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu ugunsdzēsības un ugunsdrošības tehnikas specialitātē.

Dienestu 1963. gada 1. oktobrī Juris Ļabis sāka kā Ļvovas ugunsdzēsības tehniskās skolas kursants. No 1966. gada 1. oktobra līdz 1967. gada 2. jūnijam J. Ļabis ir IeM Ugunsdzēsības pārvaldes militarizētās ugunsdzēsības apsardzes vienības 10. militarizētās ugunsdzēsēju daļas Ventspils naftas bāzes apsardzei sardzes priekšnieks. No 1967. gada 2. jūnija līdz 1968. gada 1.augustam J. Ļabis strādā IeM Ugunsdzēsības pārvaldes mācību centrā par pasniedzēju. 1968. gada 1. augustā J. Ļabis iestājās Iekšlietu ministrijas augstskolā, kuru pabeidza 1972. gadā, iegūstot ugunsdzēsības un ugunsdrošības tehnikas inženiera diplomu. Pēc mācībām augstskolā J. Ļabis turpina dienestu Ventspilī par apsardzes vienības priekšnieku Ventspils naftas bāzes apsardzei, vēlāk par pilsētas rūpniecības objektu ugunsdzēsības apsardzes priekšnieku. No 1979.gada 26. februāra Juris Ļabis ir IeM Ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieka vietnieks, bet no 1989. gada 1. marta — pārvaldes priekšnieks. Šajā laikā viņš parādīja labas organizatora spējas un prasmi vadīt darbu, tāpēc no 1990. gada 1. novembra Juri Ļabi ieceļ Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieka amatā.

J. Ļabis ir augsti kvalificēts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālists ar bagātu praktiskā darba pieredzi, apveltīts ar izcilām organizatora spējām. Nerēķinoties ar personīgajām interesēm, zināšanas, enerģiju un brīvo laiku pakārto darbam. Pozitīvo personības un lietišķo īpašību dēļ, ar patiesu uzticību un mīlestību darbam iemantojis pelnītu autoritāti dienesta personāla vidū.

J.Ļabis organizē, vada un personīgi piedalās valsts ugunsdrošības sistēmas normatīvi tiesiskās un normatīvi tehniskās bāzes izstrādē (t.sk. likums “Par ugunsdrošību”, likumpamatotie valdības normatīvie akti, Latvijas būvnormatīvi, Valsts standarti, ugunsdrošības noteikumi utt.)

Personīgi vada ugunsgrēku dzēšanas un avārijas seku likvidācijas darbus. Nodrošinājis ievērojamu ugunsgrēku veiksmīgu likvidāciju: 1985.g. tankkuģī “Ludvigs Svoboda” Ventspils ostā; Rīgā, apvienībā VEF 1987.g.; dzīvojamā mājā Stabu ielā 61, Rīgā, un citos. Pateicoties J.Ļabja augstai organizētībai, principialitātei, prasmīgumam, dienests 1994.—1995. gada laikā: likvidējis 8800 ugunsgrēkus, to skaitā 7206 īpaši sarežģītus; izglābta 555 cilvēku dzīvība t.sk. 25 cilvēkiem avārijas un glābšanas darbu gaitā.

Nenovērtējams ir J.Ļabja personiskais ieguldījums republikas visu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saglabāšanā, pilnveidošanā un saliedēšanā, kā arī lietišķo savstarpējo sakaru nodibināšanā un palīdzības organizēšanā no ārzemju radniecīgiem dienestiem. Vairāk nekā 300 Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta un citu republikas ugunsdrošības dienestu darbinieku ir izgājuši un turpina speciālo apmācības kursu Zviedrijas glābšanas dienesta skolās, kā arī Anglijā, Somijā. Ik gadu Zviedrijas speciālisti apmāca dienesta darbiniekus mūsu Ugunsdrošības tehniskajā skolā Rīgā. Pateicoties ārzemju tehniskajai palīdzībai, dienests attīstās un konsekventi apguvis jaunas glābšanas funkcijas — glābšanu uz ūdens, ķīmisko negadījumu seku likvidēšanu, glābšanas darbus autoavārijās.

Š.g. augustā Ventspilī tika organizētas starptautiskas mācības ķīmisko avāriju un lielu ugunsgrēku seku likvidēšanā, kuru gaitu augsti novērtēja Zviedrijas, Somijas, Krievijas un citu valstu speciālisti. J. Ļabis veica lielu organizatorisko darbu šo mācību organizēšanā un veiksmīgā norisē.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LR Iekšlietu ministrija lūdz piešķirt pulkvedim inženierim Jurim Ļabim ģenerāļa kārtējo speciālo dienesta pakāpi.

Iekšlietu ministrs D.Turlais