Latvijas valsts valoda kā ANO rūpe

Katra valoda — tā ir gaisma

Vakar, 6. decembrī, Vecrīgā, Vāgnera zālē, tika parakstīts līgums par Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) palīdzības programmu Latvijai 3, 2 miljonu ASV dolāru apmērā. Šis palīdzības projekts ilgs divus gadus, un tā mērķis ir palīdzēt mūsu valstij veicināt sabiedrības integrāciju, nodrošinot Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem plašas iespējas kvalitatīvi iemācīties latviešu valodu.

Projekts paredzēts gan pieaugušajiem, kuri vēl nerunā latviešu valodā, gan arī mazākumtautību skolēniem. Projektu finansējušas Zviedrijas valdība, piedaloties tajā ar 700 000 USD, Somijas valdība — ar 500 000 USD, Norvēģijas valdība — ar 400 000 USD, Nīderlandes valdība — ar 400 000 USD, Dānijas valdība — ar 200 USD un Eiropas Savienība — ar 700 000 ASV dolāriem. Paredzēts, ka arī Lielbritānijas "Know–How" fonds sniegs atbalstu Latviešu valodas apguves valsts programmai un šim UNDP projektam, piešķirot dažādus valodas apmācības līdzekļus 7800 USD vērtībā. Valdība savukārt sponsorēs šo projektu, nodrošinot apmācību telpas.

Vakar aizsāktajam projektam ir visai zīmīga priekšvēsture. Kā zināms, mūsu valstī ir izteikti daudzetniska sabiedrība un šo dažādo etnisko grupu integrācija ir svarīgs priekšnoteikums valsts stabilitātei, uzplaukumam un integrācijai Eiropas struktūrās, vispirms jau Eiropas Savienībā. Taču ļoti būtisks šķērslis lielas iedzīvotāju daļas integrācijai pilnasinīgā Latvijas sabiedriskajā dzīvē ir daudzu mazākumtautību pārstāvju latviešu valodas nezināšana. Pēc 1989.gada tautas skaitīšanas datiem, aptuveni 1 miljons no 2, 5 miljoniem Latvijas iedzīvotāju nerunāja vai ļoti vāji runāja latviski. Lielākajai daļai no šiem cilvēkiem šobrīd nav Latvijas pilsonības. Bet viens no Pilsonības likuma noteikumiem paredz, ka Latvijas pilsonība var tikt piešķirta tikai tām personām, kuras prot latviešu valodu. Nepilsoņiem latviešu valodas neprasme arī neļauj izpildīt pilsonības iegūšanai nepieciešamās naturalizācijas prasības un kavē pilnīgas politiskās integrācijas iespējas Latvijā. Savukārt lielā kaimiņvalsts Krievija šo apstākli atkal un atkal izmanto apgalvojumiem par "cilvēktiesību pārkāpumiem" Latvijā.

Protams, iedziļinoties pašreizējā realitātē un ielūkojoties tās cēloņos, ir skaidri redzams un saprotams, ka tikai pirms pieciem gadiem savu suverenitāti atguvušās Latvijas valsts varas struktūras nekādā ziņā nav vainojamas par pašreizējo situāciju, kad pārsteidzoši liela valsts pastāvīgo iedzīvotāju daļa neprot Latvijas valsts valodu (tāpat, kā tā nevar būt atbildīga par pašreizējo iedzīvotāju nacionālo sastāvu mūsu valstī).

Turpinājums no 1.lpp.

Pirmais solis valodas problēmas risināšanā starptautiskā mērogā tika sperts 1995.gadā, kad toreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis lūdza Apvienoto Nāciju Attīstības programmai (UNDP) palīdzēt noorganizēt un vadīt Latvijā ekspertu misiju, kuras sastāvā būtu iekļauti vietējie un starptautiskie speciālisti no astoņām valstīm — Kanādas, Dānijas, Somijas, Vācijas, Izraēlas, Norvēģijas, Zviedrijas, ASV un trim starptautiskām organizācijām — Eiropas Padomes, UNESCO un UNDP —, lai novērtētu reālo situāciju Latvijā un palīdzētu sagatavot latviešu valodas apguves valsts programmas.

Šī valsts programma paredz paplašināt latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanu ar modernām, uz valodas apguvējiem orientētām metodēm latviski un nelatviski runājošajiem pieaugušajiem, kā arī skolēniem mazākumtautību skolās. Latviešu valodas apguves valsts programmasgalvenais uzsvars tiek likts uz saliedētas struktūras izveidošanu, kas atbalstītu latviešu valodas mācīšanu latviski nerunājošajiem iedzīvotājiem. Projekts sastāv no divām daļām (pirmā — no šī gada rudens līdz 1998.gada vidum, otrā — no 1998.gada rudens līdz 2000.gada vidum), jo projekta sponsori uzreiz nevarēja uzņemties finansiālas saistības uz vairāk nekā diviem gadiem. Turklāt, veidojot otrās daļas darbības plānu, būs iespējams arī pašiem izvērtēt un izanalizēt pirmās daļas darbības sākumā gūto pieredzi. Sabiedrības integrāciju veicinās jaunizveidotā skolotāju sagatavošanas un valodas mācīšanas sistēma, kas dos iespēju latviski nerunājošajiem iedzīvotājiem iegūt nepieciešamās valodas zināšanas tādā līmenī, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties Latvijas ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Svarīgs projekta mērķis ir mūsu valsts izglītības sistēmā izveidot profesionālu skolotāju kodolu, kas mācītu latviešu valodu kā otro valodu un sagatavotu nepieciešamos mācību līdzekļus efektīvai valodas mācīšanai. Uz studentiem orientētā latviešu valodas kā otrās valodas (projektā tā apzīmēta kā "LAT 2") mācīšana dos labumu ne tikai studentiem, bet arī skolotājiem, kas to mācīs, jo "LAT 2" mācīšana ieviesīs Latvijas izglītības sistēmā jaunu, modernu pedagoģisko metodiku.

Šīs Latvijai tik aktuālās, vērienīgās un tagad arī pietiekami finansētās programmas sākumu iezīmēja svinīgā līguma parakstīšanas ceremonija, kurā bija plaši pārstāvēts viss Rīgas diplomātiskais korpuss. Goda vietās prezidijā bija Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra, Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mihaels Mecs Merhs, Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hannu Hemeleinens, Zviedrijas Karalistes ātrkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons, Norvēģijas Karalistes vēstniecības atašejs Svens Bjerkems, Eiropas komisijas vēstnieks Latvijā Ginters Veiss, nākamais Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Ludvigs van Uldens un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas vadītājs Latvijā Čārlzs Megī. Līguma parakstīšanas ceremoniju zālē vēroja ASV, Izraēlas, Igaunijas un vairāku citu valstu vēstnieki, kā arī Ķīnas, Krievijas Federācijas, Čehijas, Uzbekistānas diplomāti.

Svinīgo līguma parakstīšanas ceremoniju ievadīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Savukārt UNDP pastāvīgais pārstāvis Latvijā Džons Hendra savā uzrunā akcentēja latviešu valodas apgūšanas lielo nozīmi mazākumtautību pārstāvju integrēšanai Latvijas sabiedrībā mūsu valsts stabilitātes un uzplaukuma nodrošināšanai. Dānijas vēstnieks Mihaels Mecs Merhs savā uzrunā, akcentējot valsts valodas nozīmīgumu Latvijā, teica: "Valoda – tā ir gaisma." Savukārt Somijas vēstnieks Hannu Hemeleinens uzsvēra, ka latviešu valodas zināšanas daudzajiem nelatviešiem ļaus dot jo lielāku ieguldījumu Latvijas uzplaukumā.

Rīgā, Vāgnera zālē, starptautisko organizāciju pārstāvji un projekta dalībvalstu vēstnieki kopā ar Latvijas izglītības un zinātnes ministru un ārlietu ministru Latviešu valodas apguves valsts programmas parakstīšanas ceremonijā

Latviešu valodas apguves valsts programmu paraksta izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Džons Hendra; sarunās Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, Somijas vēstnieks Hannu Hemeleinens, ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Džons Hendra un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs____________ Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”