• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.1996., Nr. 212 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41485

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stenogramma(turpinājums)

Vēl šajā numurā

07.12.1996., Nr. 212

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

4. un 5. decembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Paziņoju par atklātu 1996. gada 4. un 5. decembra Saeimas plenārsēdi.

Turpinām izskatīt likumprojektu, kuru mēs nepabeidzām izskatīt iepriekšējā kārtējā plenārsēdē, — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (KDS, LZS, LDP). Kolēģi, tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam. Mēs esam palikuši pie 9. lappuses. Lūdzu atšķirt dokumentā nr. 1806 — 9. lappusi. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt no likuma 12. pantu, kurš Budžeta un finansu komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KSZ,LDP). Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī es runāšu Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vārdā, un kopš pagājušās sēdes droši vien viens otrs no jums jau ir aizmirsis, par ko bija runa. Tātad runa ir par 12. pantu, kurā Sociālo un darba lietu komisija ierosina atcelt neapliekamo minimumu, taču šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir ciešā saistībā ar 13. pantu, kas savukārt paredz neapliekamo minimumu paredzēt katram apgādājamajam. Īsāk sakot, šis ir priekšlikums, kurš paredz ievērojamus atvieglojumus un palīdzību ģimenēm ar bērniem. Tātad — kāda ir šī priekšlikuma būtība? Proti, ka valsts rūpējas par tiem, kas rūpējas par vēl kādu. Mēs varētu jautāt sev — kam tad mūsu valstī klājas visgrūtāk? Tiesa, smaga situācija ir pensionāriem. To neviens nenoliegs. Taču zinot, kā dzīvo tās ģimenes, kuras audzina bērnus, kuras ne reti par to pašu naudiņu, ko saņem pensionārs, ir spiestas bērnu palaist skolā, viņu uzturēt, mācīt un audzināt mūsu visu nākotnei, tautas nākotnei. Tāpēc es gribu sacīt tomēr, ka ļoti bieži tikpat slikti, ja ne vēl sliktāk, klājas ģimenēm ar bērniem.

Un tātad mums ir jādara viss, lai mēs ģimenēm ar bērniem palīdzētu. Mums varētu būt tāda doma vai nākt prātā tādas domas, ka, lūk, šis priekšlikums ir kaut kāds tāds nejaušs, nepārdomāts. It īpaši tāpēc, ka presē izskanēja tāda doma, pat īsti neizskaidrojot šī priekšlikuma būtību, ka, lūk, Sociālo un darba lietu komisija nav visu līdz galam izdomājusi. Bet tad es gribu sacīt tā, ka jau 1995. gadā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu nr. 391, kurā demogrāfiskās situācijas uzlabošanā valstī viens no tuvākajiem uzdevumiem valsts mērogā ir — paredzēti atvieglojumi, kas panākami caur ienākuma nodokli bērniem. Vēl vairāk. Respektabla valsts komisija pavisam nesen, 18. oktobrī, ir pieņēmusi Demogrāfiskās komisijas priekšlikumu jeb paziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam, kuru ir parakstījis valsts darba ministrs Andris Bērziņš un kas patiesībā tātad lielākā vai mazākā mērā atspoguļo valdības viedokli. Un tajā pirmām kārtām ir izteiktas zināmas bažas un pat zināms nemiers par demogrāfisko situāciju valstī.

Pieminēšu tikai dažus skaitļus. Proti, 1995. gadā kopīgais mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu Latvijā par 17 tūkstošiem, un ļoti zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju paaudžu nomaiņa ir tikusi nodrošināta tikai par 60 procentiem, savukārt šī gada deviņos mēnešos dzimstība salīdzinājumā ar attiecīgu laika posmu pērn vēl ir samazinājusies par 9 procentiem. Tātad nemiers, ko izsaka arī šī respektablā Ministru kabineta Demogrāfijas komisija. Un tālāk šī komisija saka tādus vārdus, ka pēdējo gadu prakse, kad budžeta problēmas tiek risinātas uz bērnu rēķina — kopš 1994. gada janvāra neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām ir samazinājies no 20 latiem līdz 12,50 — ir pretrunā ar demogrāfiskajām tendencēm. Pieņemsim, ka tā. Demogrāfiskās tendences pašas par sevi, tās ir smagas, tās ir grūtas, katru gadu tās atkārtojas. Taču gribu vērst jūsu uzmanību, ka valdības Demogrāfiskā komisija ir devusi tieši tādu pašu ierosinājumu un tādu pašu izeju no šīs situācijas kā, lūk, šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums attiecībā uz neapliekamā minimuma atcelšanu un neapliekamo minimumu par apgādājamo.

Savukārt, lūk, šīs komisijas priekšlikums skan tā: noteikt par katru apgādājamo neapliekamo minimumu 38 latu vērtībā.... kā jūs zināt, mūsu priekšlikumā ir 40 lati, kas atbilst līdzšinējām summām neapliekamajam minimumam apgādniekiem un apgādājamajiem. Tas kaut nedaudz samazinātu ienākumus tiem, kuriem nav apgādājamo, tas tiesa, bet tas dotu jūtamu ieguldījumu, valsts atbalstu tām ģimenēm, kurām ir bērni un kuras vēlas pelnīt, jo diemžēl tādu ģimeņu ar bērniem, īpaši ar daudziem bērniem, arī mūsu valstī kļūst arvien mazāk, kuras ir gatavas strādāt un ar savu darbu nopelnīt naudiņu bērniem.

Ir arī viens otrs iebildums dzirdēts šim priekšlikumam. Viens no šādiem iebildumiem ir, lūk, tas, ka izmaksām ir jābūt un palīdzībai no valsts ir jābūt vērstai uz katru bērnu, tai ir jābūt individuālai palīdzībai, bet ne kopējai palīdzībai. Es domāju, ka tie ir jautājumi un lietas, kuras viena otru nekādā ziņā neizslēdz. Un tāda individuāla palīdzība varētu būt, un tas tikai nāktu visiem par labu, bet, lūk, tieši šis priekšlikums stimulēs strādāt, stimulēs pelnīt, ģimenei pašai kaut ko darīt savā un savu bērnu labā.

Otrs iebildums par to, ka nav formulēti vecuma ierobežojumi, lai nemudinātu bērniem radīt bērnus... Proti, ja trīsdesmitgadīgs cilvēks nav nodibinājis savu ģimeni, tad tas ir viens jautājums, un cita lieta, ja ir runa par pavisam jaunu cilvēku. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir labojama lieta un to mēs varam pārdomāt uz turpmāko lasījumu, un aicinu jūs, tieši domājot par to, ka bērni, mūsu bērni būs tie, kuri būs tie īstie mūsu uzturētāji un kuri patiešām Latvijas valstī šos ziedu laikus piedzīvos un atnesīs, aicinu balsot un atbalstīt šos divus priekšlikumus. Tātad 12.pantā, kā arī 13.pantā, kas ir saistīti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča — ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Viens no nodokļu likumdošanas principiem ir, ka nodokļu likumiem ir jābūt taisnīgiem visiem. Un principi, kas tiek piemēroti nodokļu likumdošanā atsevišķām maksātāju grupām vai atsevišķām cilvēku kategorijām, ir jāpiemēro vienādi. Jebkuram pelnītājam ir tiesības, neatkarīgi no viņa dzimuma, vecuma, ģimenes stāvokļa, tiesības uz vienādiem atvieglojumiem.Tas attiecas uz neapliekamo minimumu. Šobrīd piedāvātais variants sašķiro cilvēkus divās kategorijās. Neapliekamais minimums nebūs nevienam, bet toties to naudu iegūs vairāk iedzīvotāji. Tas nav tās ģimenes, kur ir bērni. Tajā brīdī, ja tev ir bērns, tu dabūsi, protams, pārdales veidā varbūt, bet, ja tev šis bērns nav, ja tava veselība tev neatļauj šo bērnu radīt, tev nav iespējas šo ģimeni... Tātad vienmēr tu būsi tajā kategorijā, kurā nebūs tiesību uz šiem atvieglojumiem. Es lūdzu skatīties uz šo jautājumu nedaudz plašāk, neskatīties tikai šobrīd no bērnu, varbūt demogrāfisko problēmu stimulēšanas puses, paskatīties mazliet plašāk. Un man ir arī pilnvarojums kabineta vārdā izteikties. Kabinets šos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par 12. panta izslēgšanu, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Vēl divus mēnešus atpakaļ es pats biju viens no kvēlākajiem šī priekšlikuma aizstāvjiem, jo man likās, tā būs iespēja izņemt naudu no pieaugušo cilvēku — aktīvo, darbīgo cilvēku — kabatām un iedot šo naudu tām ģimenēm, kas reāli audzina bērnus. Un tad, ņemot vērā, ka nodokļu likumdošanas vēsture Latvijā ir īsa, es vienkārši palūdzu analīzi, kur vēl pasaulē pašam strādājošajam nav neapliekamā minimuma. Man ir žēl, bet tādu pozitīvu piemēru es tomēr neatradu. Ir eksperimenti, ka to mēģina darīt, bet tūlīt, tūlīt ļoti ātri atsakās no šī priekšlikuma. Kāpēc? Neapliekamā minimuma pašam strādājošajam ideoloģija ir ļoti vienkārša.

Pirmkārt, veicināt jaunajiem, tiem, kas saņem ļoti maz, sākt strādāt, piepelnīties vienu, divas, trīs stundas, saņemt zem minimālās algas. Ja būs šāds atteikums, tādā gadījumā, pirmkārt, šie jaunie mēģinās papildināt nelegālā darba tirgu.

Otrkārt, nodokļu administrēšana. Tas tikai sadārdzinās, tādēļ, ņemot vērā tīri konceptuāli, no nodokļu politikas viedokļa, es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka neviens no klātesošajiem Saeimas deputātiem un ministriem neiebilst pret to un neapgalvo, ka mūsu valstī nepastāv demogrāfiskā problēma, ka mūsu valstī mirstība nav gandrīz divas reizes augstāka nekā dzimstība. Ir dažādi veidi, kā stimulēt dzimstību, ir dažādi veidi, un to ir ļoti daudz, kā panākt, lai mirstība būtu zemāka.

Viens no galvenajiem instrumentiem ir tāds, ka valsts materiāli stimulē ar pabalstiem vai nodokļu atvieglojumiem ģimenes, kurām ir bērni. No šī viedokļa skatoties, Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir ļoti pieņemams. Un būtu neapšaubāmi atbalstāms. Šādu ceļu, ka valsts aktīvi atbalsta ģimenes ar bērniem, iet mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Viens no trijiem Igaunijas jaunās valdības, es gribēju teikt — iepriekšējās valdības, darbības pamatvirzieniem bija arī demogrāfijas problēmas risināšana. Ja mēs citos jautājumos, kas attiecas uz ekonomiku, uz nodokļu sistēmas pārveidošanu, cenšamies ņemt piemēru no ziemeļu kaimiņvalsts, kas attiecas uz demogrāfisko problēmu risināšanu, mēs rīkojamies pretēji.

Es pilnīgi atbalstu to, ko teica kolēģe Aida Prēdele, un saprotu arī tos iebildumus, kurus izteica valdības vārdā ministre Aija Poča. Es gribu vēl papildus informēt par dažiem apstākļiem, par kuriem nerunāja Aida Prēdele, Demogrāfijas apakškomisijas vārdā. Ja gadījumā priekšlikumus, kurus izvirza Sociālo un darba lietu komisija, pieņemtu, tad ienākumi, kurus gūtu, būtu tik lieli, ka pietiktu arī naudas, lai par attiecīgu summu palielinātu algas tiem budžeta iestādēs strādājošajiem, kuriem ir nelielas algas. Un papildus būtu arī nauda, lai tātad šo sociālo spriedzi šie cilvēki nejustu.

Es saprotu, godātie kolēģi, mēs esam ļoti grūtā situācijā. No vienas puses, ir valdības piedāvātais variants, kurš paredz vienu šā jautājuma risināšanas modeli. Manuprāt, tas nav tas pats taisnīgākais. Katrā ziņā mums jāizšķiras ir balsojot, un es aicinu atbalstīt Sociālās un darba lietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tomēr tiem faktoriem, par kuriem šeit nerunāja neviens ne no Sociālo un darba lietu komisijas, ne arī no valdības. Jūs pievērsiet uzmanību: “Tiem, kam nav apgādājamie.” Tātad es varu izaudzināt četrus vai piecus bērnus, izcīnīt viņus līdz 18 gadiem, un tajā brīdī, kad pēdējais bērns ir sasniedzis 18 gadus, man vairāk apgādājamā nav. Un es atkal sāku maksāt tāpat kā tas astoņpadsmitgadīgais, kas tikko sāk strādāt. Ja uzskata, ka tādā veidā, apliekot šādus cilvēkus ar nodokli, var veicināt, lai citiem būtu bērni, man liekas, ka kaut kas nav kārtībā izpratnē par to, kā sabiedrībai ir jāattīstās.

Nākamais jautājums. Tas nozīmē, ka cilvēkbērns, vienalga, tikko kā beidzis 16 vai 18 gados pirmo izglītības pakāpi, sākot strādāt, viņš momentā nonāk zem šīs nodokļu nastas. Un tagad paskatīsimies, kam ir viszemākā alga. Viszemākā alga ir tiem, kā padomju laikos pielietoja terminoloģiju — jaunajiem speciālistam. Tā ir jaunajai skolotājai, kas pirmo gadu pēc institūta beigšanas strādā pašvaldības skolā, kur viņai ir 39 līdz 40 lati. strādājot skolā. 21 gads. Viņa momentā sāk maksāt šo nodokli. Cik mēs esam godīgi un uz kā rēķina tad mēs gribam palīdzēt tiem citiem? Padomju laikā bija šis jēdziens — bezbērnu nodoklis. Bet toreiz to maksāja tikai tie, kam mūžā bērni nav bijuši. Bet šinī gadījumā, es jums atkārtoju vēlreiz, jūs varat izaudzināt četrus bērnus, tikko kā pēdējam ir 18 gadi, jūs sākat maksāt. Nav svarīgi, kā un cik grūti un cik labi jūs viņus esat izaudzinājuši.

Te ir vēl viena lieta. Vai šāda attieksme pret jauno, kas sāk strādāt, un pret to, kas ir izaudzinājis bērnu, ir izmantojama? Un cik lielā mērā? Vai birokrātiskais aparāts “neapēdīs” visu to summu, kuru iegūs šādā veidā? Tāpēc es vēlreiz lūgtu pārdomāt to, pirms mēs aizstāvam bērnus, jo daudzām mātēm tas, ko viņa iegūs, būs mazāk, nekā tam astoņpadsmitgadīgajam, kas sāk strādāt par to minimālo algu, ko atvilks, jo tas pats bērns priekš viņas vien viņš ir. Un materiāli viņi savstarpēji ir saistīti.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Otro reizi. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Ļoti cienu Saeimas deputātu Lagzdiņa kungu. Īpašu studēju Igaunijas pieredzi. Tieši tāpēc, ka mani satrauc tā situācija, ka visu laiku mēs sakām: Igaunijā ir tā un mums, redziet, ir sliktāk. Igaunijā ir pabalsts par pirmo bērnu aptuveni 5 latu 70 santīmu apmērā. Tas bija viens no valdības variantiem. Bet Igaunijā nav neapliekamā minimuma par apgādībā esošajiem bērniem. Nav. Šī informācija man nāk no Igaunijas Sociālo lietu ministrijas. Un, ja būtu pieņemts šis valdības variants un būtu 5,70 lati, tas būtu apmēram 15 procenti no minimālās algas, Eiropas Savienības rekomendācija. Bet es vēlreiz saku, ir ļoti grūti salīdzināt, tādēļ mēs respektējam deputātu vēlēšanos — atstāt gan pabalstus, gan neapliekamo minimumu par apgādībā esošajiem, taču ļoti nevēlētos, lai tiktu likvidēts neapliekamais minimums pašam strādājošajam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā. Vītola kungs, lūdzu! Nevēlaties runāt? Tādā gadījumā, lūdzu, zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 12. pantu. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu balsošanas rezultātu! Par — 18, pret — 24, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — 12.pantā noteikt atšķirīgu kārtību par to, kas nosaka neapliekamo minimumu. Ir piedāvājums no Sociālo un darba lietu komisijas, ka šo neapliekamo minimumu nosaka nevis Ministru kabinets, bet Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Aija Poča, ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Godātā Saeima! Diskutējot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, diemžēl netika uzklausīti argumenti par to, ka vajadzētu šīs tiesības tomēr atstāt Ministru kabineta kompetencē. Kāpēc? Ja neapliekamo minimumu nosaka Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu, tas nozīmē, ka, piemēram, pieņemot 1998.gada budžetu, Saeima arī nosaka neapliekamā minimuma apmēru. Tajā pašā laikā pieņemot, ka varbūt ļoti labi attīstās ekonomiskā situācija, rodas iespēja palielināt neapliekamo minimumu. Līdz ar to, lai izdarītu izmaiņas tikai vienā šajā skaitlī, ir jāizdara izmaiņas likumā “Par valsts budžetu”. Tas ir viens tāds gadījums.

Otrs gadījums. Ministru kabinets strādā pie budžeta projekta praktiski gandrīz gadu. Apstiprinot 1997.gada budžetu, jau tūlīt, kaut kur februārī sāksies pirmie meti 1998.gada budžetam. Un kabinetam tomēr jābūt tai institūcijai, kura, sagatavojot priekšlikumus nākošā gada budžeta projektam, zinātu, kādu viņa apmēram plāno šo neapliekamo minimumu, lai varētu veidot prognozes. Lai varētu plānot ieņēmumus. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka budžets tiek sagatavots ar vieniem neapliekamiem minimumiem, Saeima, pieņemot 1998.gada budžetu, pēkšņi var noteikt citu neapliekamo minimumu, kas būtiski var izmainīt budžeta ieņēmumus un līdz ar to izdevumu daļu.

Es lūgtu tomēr arī kabineta vārdā atstāt šo kompetenci — neapliekamā minimuma noteikšanu — kabinetam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs tomēr atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tā kā to izdarījusi arī atbildīgā komisija, un motivēju — kāpēc.

Diemžēl mums jau ir bēdīgs juridisks precedents, kad Ministru kabinets bija manipulējis ar neapliekamo minimumu. Atklāti sakot, tas varēja izsaukt vairāk nekā 30 miljonu latu atgrūšanu pārmaksāto ieņēmumu nodokļu veidā Latvijas iedzīvotājiem. Pateicoties Šķēles kunga ļoti gudrajai rīcībai, šobrīd tas tiek uzskatīts par normālu parādību. Manuprāt, ka manipulācija ar Saeimas prerogatīvā iespējamā likuma cipariem ir nepieņemama, ja šī jau ir ar precedentu apveltīta lieta. Tāpēc es domāju, ka šis nav tas vienkāršais cipariņš, kuru var bīdīt uz priekšu un atpakaļ. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kurš arī tika atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es domāju, ka argumenti, kāpēc šāds priekšlikums ir atbalstāms, ir acīmredzami, proti, Saeima pieņem likumu par kārtējā gada budžetu. Un šajā likumā tiek noteikta gan ienākumu daļa, gan izdevumu daļa. Un ienākumu daļa faktiski ir būtiski atkarīga no tā, kāds ir šis neapliekamais minimums. Patiesībā, ja šī mēneša neapliekamā minimuma apmēru noteikšana tiek atstāta Ministru kabinetam, tad faktiski Ministru kabinetam jau ir dotas iespējas budžeta gada laikā grozīt šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi. Tas faktiski ir pašvaldību nodoklis, vismaz lielākajā daļā, bet tagad saskaņā ar šo 1997.gada budžeta projektu jau daļa no šī nodokļa ir paredzēta arī valsts budžetā. Un es domāju, ka šādas te tiesības Ministru kabinetam pēc būtības, ņemot vērā to, ka Saeimai ir jāpieņem lēmums par šiem galvenajiem budžeta cipariem, tas nekādā ziņā nevarētu būt pieļaujams. Un tāpēc es uzskatu, ka ir obligāti šie te pamatcipari, kas faktiski skar pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, šis konkrētais pamatcipars ir jāapstiprina Saeimā. Un, ja būs kaut kāda situācija, ka šis cipars ir jāmaina uz vienu vai uz otru pusi, tad tā būs pietiekoši būtiska izmaiņa valsts finansiālajā situācijā, ka par to arī Saeima varētu spriest, izdarot grozījumus budžeta likumā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šinī jautājumā es gribētu vilkt paralēles ar to diskusiju, kas mums bija, ja atceraties, par bērnu pabalstiem. Par tā saucamo “trepi”, par koeficientu samazināšanu. Un tad bija tādas atsevišķas runas un iebildumi no mūsu deputātiem, kas iestājās pret šīs “trepes” samazināšanu, bet galvenais absurds ir tāds, ka Saeimai jānosaka šie koeficienti, bet Ministru kabinets nosaka šī te pabalsta apmēru. Un beigu beigās iznāk, ka mēs varējām iebilst, mēs varējām darīt, ko mēs gribam, galu galā Ministru kabinets nosaka šos te apmērus, un jebkurā gadījumā mēs paliekam “peļķē”. Šinī gadījumā ir tieši tas pats. Ja mēs apstiprinām budžetu, ja mēs uzņemamies atbildību par šo, tad es domāju, ka arī Saeimas kompetencē būtu lemt jautājumu par neapliekamo minimumu. Un vienkārši es domāju, ja pieņems šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tad tas zināmā mērā disciplinēs Finansu ministrijas darbību un uzliks par pienākumu tai labāk plānot un prognozēt nākošā gada ieņēmumus. Un tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto variantu, atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es vēlos oponēt šajā gadījumā Čerāna kungam un Požarnova kungam vairāku pazīmju dēļ. Vairāku iemeslu, būtisku iemeslu dēļ. Redziet, Finansu ministrija un valdība neplāno nākamā gada ieņēmumus kaut kad gada beigās. Nākamā gada ieņēmumus Finansu ministrija un Ministru kabinets, sastādot, prognozējot nākamā gada budžetu, jau sāk plānot kaut kad gada sākumā, tad, kad tiek uzsākts darbs pie nākamā gada budžeta izveides. Un nevis Saeima sastāda budžetu, bet budžetu sastāda Ministru kabinets un iesniedz Saeimā. Un Ministru kabinetam ir arī pašam jau gada sākumā jāplāno, kāda būs ieņēmumu prognoze nākamajā gadā, un arī jāplāno, kāds būs neapliekamais minimums nākamajā gadā, lai uz to varētu balstīties, sastādot nākamā gada budžeta projektu. Un līdz ar to šeit ir absolūti nepieciešams valdībai jau gada sākumā zināt nākamā gada budžetu, un tas ir absurdi vai neiespējami no šāda budžeta plānošanas viedokļa, ka šo neapliekamo minimumu nosaka gada beigās, ka to Saeima var mainīt ar šo ikgadējo valsts budžeta likumu.

Otrkārt, neapliekamais minimums ir saistīts ar ļoti daudziem citiem lielumiem, piemēram, ar neapliekamo algu. Bieži vien Ministru kabinetam ir tiesības mainīt minimālo algas lielumu un, plānojot, teiksim, šo ietekmi uz finansu ieņēmumiem, izmainot minimālo algu, Ministru kabinetam var rasties nepieciešamība arī mainīt neapliekamo minimumu, kas ir savstarpēji saistīti. Ja Ministru kabinetam ir tiesības noteikt minimālo algu, tad tas ir loģiski, lai būtu šādas manevra iespējas, ka Ministru kabinets var, mainot vienu rādītāju, mainīt arī šo otru, lai būtu šādā veidā šī savstarpējā sakritība.

Un trešais. Ja šāds priekšlikums tiek atbalstīts, tad nav nekādas skaidrības par to, kāds princips darbojas nākamajā gadā un kas nākamajā gadā nosaka šo neapliekamo minimumu. Tāpēc ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamā gada budžeta projektam ir beidzies. Mēs zinām, ka šī gada budžeta, nākamā gada budžeta projektā nav noteikts šis neapliekamais minimums, un faktiski tādā veidā mēs paralizējam vispār iespēju noteikt, teiksim, elastīgā veidā noteikt šo neapliekamo minimumu.

No visa finansu plānošanas viedokļa es arī aicinu tomēr izšķirties par to, ka mēs uzticamies Ministru kabinetam un Ministru kabinets ir tas, kas nosaka šo neapliekamo minimumu, un Saeima, balsojot par budžetu, akceptē Ministru kabineta izvirzītu priekšlikumu par ienākumu prognozi nākamajam gadam. Tāpēc es arī lūdzu noraidīt šajā gadījumā un neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas? Komisijas vārdā varbūt? Arī jūs nevēlaties. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 22, atturas — 14. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk 9.lappusē ir priekšlikumi, kuri skar 12.panta trešo daļu, un ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikums — izteikt šo trešo daļu redakcijā, ar ko jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, atbalstot frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu par 12.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu šī panta daļā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Eniņa priekšlikums — papildināt šo trešo daļu ar papildu daļu teikumam. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta, tāpēc ka principā šī diskusija šajā gadījumā iederas pie 13.panta un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija no struktūras viedokļa ir atbalstījusi “Latvijas ceļa” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem... Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs tomēr būtu uzmanīgi un ieklausītos. Es pieļauju iespēju, ka te var arī dažs labs nesaprast, kā tas balsojums iznāk. Un es jums sniegšu paskaidrojumu tieši “iz dzīves”, kā tas ir. Proti, slimnīcās pensionārus tieši pieņem... pat atļauj viņiem strādāt aiz žēlastības. Nu, ņemsim tādu pensionāru, ne pašu sliktāko, bet kurš saņem kaut vai savus 40 latus, bet dzīvoklis viņam maksā 30 latus, nu viņš nevar ar 10 latiem izdzīvot, tad dara tā, tad pat dakteri pensionāru pieņem par apkopēju slimnīcā uz pusslodzi vai arī māsiņas. Un par šo pusslodzi viņam kādi 20 lati nāk klāt. Tad tagad mēs klupsim virsū tūlīt uz pirmā lata jau, tas nozīmē, ka no šiem 20 latiem... Es konkrēti pazīstu šos cilvēkus, es zinu, es runāju par man kaimiņos esošo tuberkulozes slimnīcu. Tad jau no tiem 20 latiem rausim viņiem nost tos 5 latus? Tāpēc mans priekšlikums, es domāju, nav pricipā pret to, kad daudz nopelnījušiem pensionāriem, kas saņem tur simtus un simtus latu, neatvilkt, bet nu tiešām, kā jūs lasāt, tātad divu minimālo mēnešalgu apmērā, tad neatvilkt šiem pensionāriem, ļaut viņiem tomēr saņemt to naudiņu. Praktiski tas ir 20 latu... nu, ja viņš strādā uz pilnu slodzi, lai viņš saņem klāt vēl pie pensijas, pie 40 latiem vēl otrus 40 latus. Un tiešām, ja mēs šo priekšlikumu noraidītu, tas būtu pat ļoti nesmuki no mūsu puses. Es nezinu, kā tad mēs skatīsimies acīs cilvēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Tātad jūs gribat, lai jūsu priekšlikumu balso? Paldies! Vairāk deputāti runāt par šo problēmu nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu — 12.panta trešo daļu papildināt ar teikuma daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 21, atturas — 16. Piedodiet, nav kvoruma. Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus tomēr piedalīties balsošanā! Tātad atkārtoti lūdzu deputātus balsot par deputāta Eniņa priekšlikumu — 12.panta trešo daļu papildināt ar teikuma daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 25, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais — 9.lappusē ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par 12.panta trešās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk — 10.lappusē ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — izslēgt šī likumprojekta 13.pantu, kurš nosaka atvieglojumus maksātājiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu — izslēgt 13.pantu? (No zāles deputāts Leiškalns: “Kāpēc tad tā?”) Iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums par 13.panta 1.apakšpunkta redakciju, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā —nav? Pieņemts.

M.Vītols. 11.lappusē ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par 13.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju variantā, ar kādu jūs varat iepazīties šeit, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par šo punktu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izslēgt 13.panta 1.1.daļu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums 12.lappusē — izslēgt 13.panta 1.2.daļu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izteikt 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu redakcijā, kā deputāti var iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — aizstāt šā likumprojekta 5.pantā skaitļus, mainīt, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, tā kā tā ir atbalstījusi “Latvijas ceļa” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Tabūna priekšlikums par 13.panta papildināšanu ar jaunu 1.2.daļu redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu... Pēteris Tabūns grib uzstāties debatēs. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Lūgšu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu, ka strādājošam pensionāram ar nodokli neapliekamā summa ir 150 lati. Es domāju, ka mēs ļoti labi zinām, cik nodrošināti ir pensionāri, ka pensijas vai tie pabalstiņi, kurus viņi saņem, ir tik ļoti niecīgi. Un, ja kāds no šiem cilvēkiem ir spējīgs strādāt, tad lai viņš varētu arī drusciņ normālāk dzīvot. Tāpēc es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aija Poča, ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Cienījamie deputāti! Šeit atkal, ja mēs runājam par to, ka jābūt šim vienādības principam, teiksim, nodokļu aplikšanā vai neaplikšanā, šeit parādās pēkšņi kategorija, īpaša iedzīvotāju kategorija, protams, tādi kas atrodas šobrīd smagā stāvoklī, tātad strādājošie pensionāri. Es saprotu, kāpēc viņi strādā, un tomēr, ja mēs skatāmies no darba tirgus viedokļa, tātad izdevīgāk būs iet no ģimenes strādāt pensionāram, nevis jaunajam cilvēkam, jo pensionārs, strādājot un saņemot algu, es nezinu varbūt 50 lati vai 60 lati kopā ar pensiju, viņam netiks piemērots neapliekamais... tātad tiks piemērots neapliekamais minimums. Un, ja ģimenē būs jāizvēlas, kuram iet strādāt — vai mazdēlam par 50 latiem vai vecmāmiņai, tad kurš no ģimenes budžeta viedokļa aizies strādāt — vecmāmiņa, uz vecmāmiņas darba grāmatiņas tiks strādāts, kaut īstenībā strādās varbūt mazdēls. Es lūgtu padomāt arī par šādiem izkropļojumiem darba tirgū un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo jautājumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Tabūna priekšlikumu — papildināt 13.pantu ar jaunu 1.2.daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 19, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 13.panta 1.2.daļas redakciju, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāta Seile neiebilst pret komisijas slēdzienu, pārējiem deputātiem arī nav iebildumu. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izslēgt 13.panta 1.3.daļu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums — izslēgt 1.4.daļu... 13.panta 1.4.daļu un papildināt 13.panta pirmo daļu ar 4.punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu — izslēgt panta 1.4.daļu un papildināt šī panta pirmo daļu ar 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — par 13.panta 1.4.daļas redakcijas papildināšanu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi, tā kā tā ir atbalstījusi frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicinātu deputātus atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas aicina noteikt šos nodokļu atvieglojumus, kas ir invalīdiem un politiski represētām personām, tomēr uzlikt apakšējo robežu šai Ministru kabineta iespējai variēt šos atvieglojumus, un proti, ka šie nodokļu atvieglojumi nedrīkst būt mazāki, nekā tie bija līdz šim. Es domāju, ļoti dabisks priekšlikums, un aicinu deputātus atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — likumprojekta 5.pantā, likuma 13.pantā 1.4.daļas tekstu papildināt ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 22, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais pie 15.panta ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav noformēts atbilstoši priekšlikuma formai, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 15.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums par 15.panta trešās daļas izslēgšanu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt. Lūdzu! LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es saprotu to īpatnējo pieeju šajā jautājumā, kāpēc mans priekšlikums netika atbalstīts. Bet, nu, redziet, iedomājieties, ja tad ienākums pārsniedz 60 000 latu, nu, cik tad šādam cilvēkam ir mēneša ienākums? Tātad viņam mēneša ienākums pārsniedz 5000 latu. Nu, tātad, ja viņam ir līdz tiem 60 000, tad viņam nodoklis pēc 25 procentu likmes... un ja nu viņam ir lielāki ienākumi, tad mēs vēl viņam samazināsim to nodokli.

Jāsaka, tas izklausās diezgan paradoksāli, un šī te vēlme šo nodokli samaksāt ir... es saprotu izskaidrojumu ar to, ka nu tad visi nāks un stāstīs par saviem ienākumiem godīgi, ka, lūk, tas būs tas veicinošais faktors. Tas diemžēl nav pārliecinošs arguments, uz kā pamata šādā veidā samazināt šo procentu likmi. Tad jau jāsaka, mēs tiešām... kam ir, tam tāpat vēl tiek piedots, un, kam nu nav, nu tam jau... uz to jau tas neattiecas, šis te piedāvājums, jo es arī redzu, ka frakcija “Latvijai” vēl ir pat piedāvājusi taisni otrādi, tā ir piedāvājusi tieši pretējo, bet tas taču arī būtu likumsakarīgi, jo cilvēkam ir lielāki ienākumi, jo viņam ir pienākums valstij dot vairāk atpakaļ. Vai tiešām tas nav skaidrs? Bet ko mēs izdarām? Mēs tiem cilvēkiem, kam ir milzīgie ienākumi, mēs vēl viņiem dodam visādus nodokļu atvieglojumus. Tāpēc, saprotot to diplomātisko pieeju un tās visas regulārās koķetēšanas ar turīgajiem cilvēkiem un paredzot visas šīs iespējas viņiem slēpt savus ienākumus, es šaubos, vai ar šādu paņēmienu, ar šādu... nu zināmā mērā pielīšanas paņēmienu, mēs briesmīgi veicināsim, ka nu visi tagad godīgi mums uzrādīs savus ienākumus. Es tam neticu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas man liekas, rada tādu taisnīgāku pieeju šai nodokļu sistēmai. Ja, protams, jūs būtu ar mieru šādu te priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Dobeļa ierosināto priekšlikumu, lai superlielām algām, kuras ir virs 5000 latu mēnesī, būtu vismaz tikpat liels nodoklis kā visiem pārējiem, arī tiem, kam ir mazās algas. Jā, es zinu šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izskanējušo priekšlikumu, ka tad šie lielie algu īpašnieki neuzrādīs savus ienākumus. Ir mums arī pietiekami daudz legālu lielu algu saņēmēju, un es domāju, ka šo daļu, ko viņi nomaksās 25 procentu apmērā, tāpat kā cilvēki no 40 latiem apmaksās šo ienākuma nodokli 25 procentu apmērā, tas būtu tikai taisnīgi. Mēs nevaram rakstīt likumu zagļiem un blēžiem un nevaram šādu normu izlaist likumā, dodot atvieglojumus viņiem — tikai 10 procentus maksāt no šīs lielās summas, manuprāt, tas būtu netaisnīgi. Aicinu rūpīgi iedziļināties un atbalstīt Dobeļa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Deputāta Dobeļa priekšlikums, neapšaubāmi, ir solis pareizā virzienā no šodienas absolūti absurdās situācijas, kad tie cilvēki, kam ir lielākas algas, praktiski nemaksā ienākuma nodokli. Dobeļa kungs piedāvā šo nodokļa likmi izlīdzināt. Bet mēs redzam, ka šajā pašā panta daļā ir arī Tautas kustības “Latvijai” priekšlikums, kurš paredz noteikt šo progresīvo ienākuma nodokļu likmi, kā tas ir daudzās civilizētās valstīs. Un, proti, mūsu priekšlikums ir tāds, ka līdz 6 tūkstošiem latu gadā ienākumam šai nodokļu likmei ir jābūt 25 procentiem, tāpat kā līdz šim, protams, piemērojot šo neapliekamo minimumu sākumā, bet no summas, kas pārsniedz šos 6 tūkstošus latu gadā, ienākuma nodokļa likme ir jāmaksā 35 procenti. Un tas viennozīmīgi saskan ar Tautas kustības “Latvijai” programmatisko pamatprincipu “Labklājību — visiem”, bet nevis tikai šaurai ekonomiskai elitei. Un šis priekšlikums ir iesniegts, konsekventi sekojot šim principam.

Un mēs viennozīmīgi iestājamies par nepieciešamību Latvijā veidot tirgus ekonomikas attiecības, bet, veidojot šādas attiecības, mēs nedrīkstam izveidot plēsonīgu un necilvēcīgu galējā liberālisma sabiedrību, kas nerēķinās ar līdzcilvēku, kurš viena vai otra iemesla dēļ šodien ir vājāks. Nedrīkst šos cilvēkus nostādīt aiz iztikas minimuma robežas un galējā nabadzībā un bezcerībā.

Mēs uzskatām... mēs esam pārliecināti, ka tautas izdzīvošanai un attīstībai ir svarīgs katrs cilvēks, bet nevis tikai tie, kuri šobrīd ir bagāti un paši spēj nopelnīt. Un mēs esam pārliecināti par to, ka mums ir jāveido sociāli atbildīga tirgus saimniecība, kas palīdz katram spert šos sākotnējos soļus pāri šim galējās nabadzības un bezcerības līmenim ārā no šīs galējās nabadzības un bezcerības. Un mums ir nepieņemami valdības priekšlikumi, kas budžeta veidošanas procesa sākumā bija paredzējuši vispār neapliekamā minimuma atcelšanu par apgādājamajiem... vai tagad runā par neapliekamā minimuma samazināšanu, ja jau reiz mēs viņiem dodam tādas tiesības... Tiek samazināti bērna kopšanas pabalsti. Tātad faktiski tiek veidots bezdeficīta budžets uz tautas trūcīgas daļas rēķina. Mums tas nevar būt pieņemami. Nav un nevar būt pieņemami.

Un mūsu priekšlikums šajā punktā arī parāda alternatīvu pilnīgi konkrētu līdzekļu avotu, kur šos līdzekļus var iegūt konkrētā un civilizētā veidā. Protams, tiem, kas atbalsta šo bagāto cilvēku saujiņu, kas nav tautas vairākums, tiem, protams, nebūs izdevīga šādu progresīva nodokļu režīma noteikšana.

Tautas kustībai “Latvijai” nekad nav bijusi un nevar būt pieņemama īpašuma attiecību un pērkamības absolutizācija, lai cik tas arī vienam otram šajā zālē nepatiktu. Ir lietas, ko var pirkt un pārdot, bet ir lietas kā morāle, tikumība, cilvēciskums, sirdsapziņa, līdzcietība, ko nevar ne pirkt, ne pārdot. Un Tautas kustība “Latvijai” ir par kristīgu, sociāli konservatīvu valsts politiku, par sociālu tirgus ekonomiku. Valstij ir jāuzņemas atbildība par galējā nabadzībā un bezcerībā dzīvojošajiem cilvēkiem. Un valstij ir jāuzņemas atbildība par mūsu valsts traģiskajām demogrāfijas tendencēm, un šeit ir pilnīgi konkrēts veids, kā to valsts var izdarīt. Un tiem cilvēkiem, kam ir šī laime šodien būt bagātākiem, ir jāuzņemas līdzatbildība par tiem cilvēkiem, kas šobrīd nav tādi, un šāda prakse ir plaši izplatīta daudzās valstīs, un var pat runāt par to, ka šī ienākuma nodokļu likme kaut kur varētu būt 90 procenti no ienākumiem. Vienalga, arī šāda likme, sākot no noteikta ienākumu sliekšņa, kas Latvijā, protams, nav reāli, vienalga, šāda likme var būt stimulējoša, tā, protams, ir mazāk stimulējoša nekā mazāka likme, bet šī likme var tomēr būt pietiekoši stimulējoša, ka arī cilvēks, kuram paliek pašam 10 procenti no saviem nopelnītajiem ienākumiem virs kādas summas, teiksim, desmit vai 50 miljoni gada laikā, viņš tomēr būs ieinteresēts strādāt, jo tā summa, kas viņam paliek, arī ir pietiekoši liela un dod viņam šo stimulu strādāt.

Bet šobrīd, protams, nav runa par šādām summām, šobrīd ir runa par vienu pilnīgi konkrētu priekšlikumu, ka, sākot no 6 tūkstošiem latu, noteikt šo par desmit procentiem lielāku nodokļa likmi, tas ir, 35 procenti. Un tas sasaucas arī ar to situāciju, kas mums Latvijā bija pirms vairākiem gadiem, kad šis slieksnis bija 4 tūkstoši latu, un mēs ņemam vērā, ka šeit ir bijusi šī inflācija. Un, protams, par šiem konkrētajiem skaitļiem var strīdēties, bet ir svarīgs pats princips, ka mēs veidojam šo progresīvo ienākumu nodokļa likmi. Un var... es saprotu to, ka šeit ir jāizdara arī vēl virkne papildu pasākumu, lai novērstu šīs progresīvās ienākumu nodokļa likmes negatīvo darbību uz mazajiem uzņēmējiem, kur ir jādod iespējas šiem mazajiem uzņēmējiem maksāt šo uzņēmumu ienākuma nodokli... šeit galīgi mūsu priekšlikums nav iecerēts kā vēršanās pret šiem cilvēkiem, bet tas ir, šis princips, ka tautas vairākuma interesēs ir noteikt šo progresīvo ienākuma nodokli. Un tas galējais liberālisms patiesībā... tātad tas ir izdevīgs tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir sagrābušies vienā vai otrā veidā lielos īpašumus, un šī galēji liberālā politika, tā ļauj šiem cilvēkiem vieglāk šos īpašumus apsaimniekot un tālāk gūt no tiem papildu peļņu. Un tā bija vispirms šī padomju okupācijas laika ekonomiskā elite, kas toreiz pārvaldīja sabiedrībai kopēji piederošo īpašumu un baudīja dažādas uz tautas pazemošanas rēķina iedibinātās privilēģijas, un šī ekonomiskā elite neatkarības atjaunošanas laikā, tā netika nošķirta no šīs īpašuma pārvaldīšanas, un tā tagad ir lielā mērā sagrābusi šo īpašumu savās rokās. Nu, protams, ne jau viena pati, bet kopā ar dažādiem veikliem līdzskrējējiem, un tas ir arī no šī viedokļa tāpēc lielkapitāla interešu atbalsts šodien, amorāls Latvijā tik krasā mērā, kā tas... kā to šobrīd veido valdība un to atbalstošā valdošā koalīcija.

Tātad es aicinātu šajā 15. panta 3. daļā atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un man būtu lūgums attiecībā uz priekšlikumu sakārtošanu pieiet šim jautājumam pēc būtības un balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kurš pēc būtības ir radikālāks par deputāta Dobeļa priekšlikumu, pirms deputāta Dobeļa priekšlikuma. Tātad pieiet šim jautājumam pēc būtības, jo es domāju, ka katrs piekritīs, ka šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir radikālāks, un vispirms izšķirties par šīs radikālās normas pieņemšanu vai nepieņemšanu, es ceru, ka pieņemšanu, un pēc tam, ja tas netiek pieņemts, tad balsot deputāta Dobeļa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, valsts ieņēmumu ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamie deputāti! Pagājušās Saeimas laikā tika pārstrādāta nodokļu likumdošanas pakete, tika noteikta kārtība, ka daļa nelielo uzņēmēju, kas agrāk maksāja uzņēmumu peļņas nodokli un kuru apgrozījums gadā nepārsniedza 45 000 latu, kļuva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Viņiem nav jāveic grāmatvedība dubultā ierakstu sistēmā, viņi var kārtot vienkāršo grāmatvedību. Viņiem ir vienkāršotāka šo saimniecisko izdevumu un ienākumu uzskaites sistēma, bet viņi tāpat nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tāpēc šai kategorijai, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāji, ir tāda pati nodokļu likme kā uzņēmējiem, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli — 25 procenti. Folozofija, kas iet cauri ienākuma nodokļa likumdošanai, ir — par ienākumiem, tiešiem ienākumiem ir jāmaksā vienāda nodokļu likme. Tāpēc ir šie 25 procenti.

Pagājušajā gadā, pagājušās Saeimas laikā, tika atcelta šī progresējošā likme, šie papildus 10 procenti par ienākumiem virs 4000 latiem. Un pagājušajā gadā jūs visi saskārāties ar iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, kur, lai tad noteiktu, kuram ir jāmaksā 25 procenti, kuram 35 procenti, bija jāiesniedz šīs rezultējošās iedzīvotāju ienākumu deklarācijas, jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu, jāprecizē, un pēc tam bija jāmaksā pēc 1.aprīļa attiecīgs papildu nodoklis vēl par iepriekšējo periodu.

Šobrīd Ministru kabinets ir atbalstījis, un arī šajā pašā likumprojektā ir manis iesniegtie priekšlikumi par vienkāršotu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtību. Šādu kārtību mēs varam piemērot tādā gadījumā, ja par visiem ienākumiem tiek piemērota viena likme — 25 procenti. Līdz ar to tie darba ņēmēji, par kuriem darba devējs būs aizsūtījis paziņojumus no Valsts ieņēmumu dienesta, ka viņš darba vietā ir ieturējis šos likumīgos 25 procentus. Un, ja šiem cilvēkiem nebūs vajadzība attaisnot savus papildu izdevumus par veselību un izglītību, ja viņam nebūs vajadzība, teiksim, saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli vai arī, teiksim, attaisnot savu saimniecisko darbību, viņiem nebūs jāiesniedz šīs rezultējošās iedzīvotāju ienākumu deklarācijas. Tas, no vienas puses, atvieglos gan cilvēkiem dzīvi, gan arī ieņēmumu dienestā normalizēs šo darba kārtību. Līdz ar to frakcijas “Latvijai” deputātu priekšlikums praktiski atgriež mūs atpakaļ kārtībā, kas bija apmēram pirms gada, un, manuprāt, absolūti neveicinās šo ienākumu uzrādīšanu. Es gribu teikt, šobrīd 6000 lati, ja no tiem sākot, virs tiem būs jāmaksā 35 procenti, tas absolūti nelegalizēs šo ienākumu uzrādīšanu. Tieši otrādi. Maksimāli tiks piemērotas dažādas izvairīšanās metodes. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimā un cienījamais sēdes vadītāj! Es šeit šajā gadījumā runāšu kā Kristīgo demokrātu savienības partijas biedrs un kā Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāts. Es gribu teikt un piekrist Počas kundzei vienā jautājumā. Proti, ka šis jautājums par regresīvu nodokļu likmi, kura šobrīd tiek noteikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, ir tiešām, Počas kundze, filozofisks jautājums. Tāpēc ka līdz pat šai dienai neviens nodokļu maksātājs nav uzrādījis gada ienākumus, kuri pārsniegtu 60 000 latu. Tātad faktiski mūsu valstī līdz šim nav neviens maksātājs, kurš būtu izmantojis šos atvieglojumus, kādus viņiem nodokļu likums paredz. Līdz ar to tas tiešām ir vairāk filozofiskas, nevis praktiskas dabas jautājums, jo neviens, no statistikas vadoties, nepelna gadā vairāk par 60 000 latu. Lai gan manas acis redz kaut ko citu.

Manas acis redz cilvēkus, kuru ienākumi pat stipri pārsniedz gadā šos 60 000 latus. Es redzu uz ceļiem un uz ielām automašīnas, kuras ir dārgākas nekā šī gada ienākumu summa. Es redzu greznas savrupmājas, kuras maksā četrkārt un pieckārt vairāk nekā šī viena gada ienākuma summa. Es, godīgi sakot, neticu. Es neticu tam, ka Latvijā nav neviena cilvēka, kurš pelnītu vairāk par 60 000 latu gadā. Bet nav neviena nodokļu maksātāja! Bet tās jau ir atšķirīgas lietas. Nav neviena nodokļu maksātāja vai nav neviena cilvēka, kas pelnītu vairāk par 60 000 latu.

Viens no šiem mērķiem, kas ir šai regresīvajai nodokļu likmei, ir, lūk, stimulēt tos nemaksātājus uzrādīt savus īstos ienākumus un tad saņemt par to zināmu atvieglojumu, proti, no ienākumiem, kas pārsniedz 60 000 latus, maksāt nodokli ar zemāku likmi, proti, 10 procentu likmi. Ziniet, kas tas ir no valsts politikas viedokļa? Tā ir koķetēšana, koķetērija ar nodokļu nemaksātājiem. Nodokļu nemaksāšana mūsu valstī ir sodāma lieta. Nevis mums ir ar nodokļu atlaidēm jāstimulē uzrādīt kādam cilvēkam viņa patiesie ienākumi, bet mums jāsoda tie atbilstoši likumam, kuri neuzrāda šos ienākumus, un nevis šādā veidā jāstimulē, lai viņi šos savus īstos ienākumus uzrādītu.

Otra lieta, ko veicina vai kas ir domāts ar regresīvu nodokļu likmi, ir tā, ka bagātie cilvēki ir tie, kuri visvairāk var atļauties ieguldīt naudu tautsaimniecībā, kur proporcionāli mazāk no ienākumiem aiziet patēriņam un kur vairāk var uzkrāt līdzekļus, lai tos ieguldītu pēc tam tautsaimniecībā. Godīgi sakot, uzkrāšanu vien pienācīgi labi veicina arī proporcionāla nodokļu likme. Es atbalstu proporcionālu iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tas tik un tā ir diezgan liels stimuls cilvēkiem ar lieliem ienākumiem uzkrāt līdzekļus un ieguldīt tos mūsu tautsaimniecībā. Es arī aizstāvu proporcionālu nodokļu likmi no tā viedokļa, ka proporcionālu nodokli ir daudz vienkāršāk administrēt. Ir viena likme, un nav dažādas likmes. Un, ja ir viena likme, tad tā ir vienkāršāk administrējams nodoklis, kur ir tikai viena likme, kuru proporcionāli piemēro visiem maksātājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem. Es vienmēr arī tīri filozofiski esmu aizstāvējis joprojām vienkāršot, maksimāli vienkāršot nodokļu sistēmu no administrēšanas viedokļa.

Un trešais, ko es gribu šeit sacīt, ka pašreiz regresīvā nodokļu likme, kas ir saglabāta Latvijā, kuru ierosināja “Latvijas ceļš” 5.Saeimas laikā, vienlaicīgi ar šo nodokļu paketi, ir pilnīgs anahronisms. Latvija ir vienīgā valsts, vēl ir arī Kaimanu salas, kur pastāv regresīvs iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tad, kad man iznāk runāt ar teorētiķiem, ar profesoriem, ar ekonomikas profesoriem no ārzemēm un kad man viņiem ir jāsaka, ka mūsu valstī ir regresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad viņi saka: “Zini, uzliec šito uz papīra un atsūti man ar vēstuli, ko es ielikšu savā teorijas grāmatā iekšā, jo man līdz šim nebija neviens piemērs, kur pasaulē iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir regresīvs.”

No Kristīgo demokrātu savienības viedokļa es aizstāvu proporcionālas nodokļu likmes priekšrocības. Tā joprojām stimulē uzkrāt līdzekļus, ieguldīt tos tautsaimniecībā, tā ir vienkāršāk administrējama un tā ir taisnīgākā. Jo visi maksā no saviem ienākumiem vienādu nodokļa daļu. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt Jura Dobeļa priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, frakcija “Latvijai”. (Starpsauciens: “Uzvārda maiņa?”) Piedodiet, Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (TKL). Paldies priekšsēdētājam, kas beigās pareizi nosauca tomēr beigās manu uzvārdu! Godātie deputāti! Ir nodibinājusies tāda Demogrāfijas apakškomisija, kurā mēs patiešām izskatām nopietnu jautājumu, kā zināt, es ceru, ka lielākā daļa zina, ka nākošā paaudze Latvijā veidojas divreiz mazāka par iepriekšējo paaudzi. Vārdu sakot, tāda latviešu mirstība, kāda notiek pašreiz, nav zināma statistikas pastāvēšanas laikā Latvijā. Arī kara laikos. Un tāpēc šis jautājums ir ļoti nopietns, un es izjūtu dziļu cieņu pret tiem cilvēkiem, kas ir šinī komisijā un domā par to, ko darīt, lai uzlabotu stāvokli.

Un viens no šiem veidiem, kā dabūt papildu līdzekļus, lai varētu atbalstīt daudzbērnu ģimenes un vispār bērnus, un bērnu kopējus, mēs bijām iecerējuši palielināt nodokli tiem, kas ir bagāti vai varbūt, teiksim, pietiekoši turīgi, lai būtu spējīgi atbalstīt Latvijas nākotni un Latvijas saglabāšanos. Un jāsaka, ka šis priekšlikums, kas bija iestrādāts, ka ar regresīvo aplikšanu, ar regresīvo nodokli, kur, pieaugot ienākumu summai, nodokļa procents samazinās, to labi pateica Vītola kungs. Labāk es neko nevarēšu pateikt. Mūsu priekšlikums komisijā bija — paredzēt 10 000 gada ienākumu, kuru varētu aplikt ar par 10% procentiem palielinātu nodokli

Jums ļoti nepatīk droši vien Zviedrijas piemērs, un varat saukt Zviedriju par sociālistisku, bet patiešām, tur nodokļa procenta pieaugums ir pēc katriem 10 tūkstošiem. Šoreiz mēs tikai vienu pieaugumu gribējām — pēc 6 000 gada ienākuma. Tas ir virs 500 latiem mēnesī. Vai tiešām jums liekas, ka tas ir nepieņemami? Vai tiešām arī “Latvijas ceļa” deputātiem, kuru kongresā izskanēja doma un apgalvojums, ka “Latvijas ceļš” ir par sociāli atbildīgu tirgus saimniecību, es citēju burtiski. Es ceru, ka šinī punktā, atbalstot mūsu priekšlikumu, “Latvijas ceļa” kongresa apgalvojums tiks īstenots dzīvē. Un tāpēc ceru no “Latvijas ceļa” šādu atbalstu. Savukārt no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” es gribu gaidīt līdzīgu atbalstu mūsu priekšlikumam, jo tieši “Tēvzemei un Brīvībai” pēc sava nosaukuma jau atestējās kā Latvijas patriotiskākā frakcija. Nu tad, lūdzu, izpildiet šo savu nosaukumā ietverto atziņu un arī daudzos savos apgalvojumos ietverto atziņu. Es ceru, ka frakcija Demokrātiskā partija “Saimnieks” arī atbalstīs šo mūsu priekšlikumu, tāpēc ka mēs redzam, ka jūsu partija jau ir pagriezusi, tā teikt, savu seju uz grūtdieņu pusi, par spīti tai dresūrai, kas nāk no Ministru kabineta puses. Pats princips, ka cilvēks, kas saņem mazu algu, tiek aplikts ar tieši tādu pašu procentu kā cilvēks, kas saņem lielu algu, tas jau pats par sevi liekas kaut kas nepieņemams tiem cilvēkiem, kas nav paēduši. Tie cilvēki, kas audzina jauno paaudzi, būtībā tie cilvēki, kas audzina mums cilvēkus, kuri nodrošinās mūsu vecumdienas. Iedomājieties, kas būs pēc 20 gadiem, kad tā mazā paaudze nonāks darba, strādātāju vecumā. Šai paaudzei būs jāuztur divas reizes vairāk pensionāru, nekā tagad uzturam mēs. Un tad izmisums būs pilnīgs. Mums būs tiešām palīdzība jāmeklē no citām zemēm. Bet mēs ceram, ka pēc 20 gadiem Latvijā būs uzplaukums. Kā var būt uzplaukums, ja nebūs strādātāju, bet būs daudz pensionāru.

Te ir tādi apgalvojumi arī no ministres puses, ka tādā gadījumā, ja palielinās aplikšanu lieliem ienākumiem, ka tad notiks ienākumu slēpšana lielos apmēros, cik es saprotu. Bet, godātā ministres kundze! Vai tad uz to ir jāorientējas, ka pieaugs blēdības? Tas ir no krimināltiesību, var teikt, “dārziņa”. Un tas ir pavisam cits jautājums. Un, ja mēs šādā veidā redzam, ka izpildvaras pārstāvis, tā teikt, “nolaiž rokas” blēdības priekšā, tad grūti vispār kaut ko piebilst.

Es jums gribu likt vēlreiz to visu pie sirds un atgādināt, ka mēs noteikti izņemsim balsojuma izdrukas un darīsim zināmu tautai, lai cilvēki zina, kas balso par šo mūsu priekšlikumu un kas balso par to, lai bagātie kļūtu bagātāki. Ceru, ka izdrukas līdz tam laikam vēl nebūs pataisītas par valsts noslēpumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums konceptuāli jāizšķiras, ko mēs gribam un kādā veidā mēs gribam dabūt ienākumus valstij. Vai uzlabojot vadību, iesaistot cilvēkus lielo korporāciju priekšgalā, kā ir izdarījušas daudzas pasaules valstis. Tos cilvēkus, kas spēj radīt tūkstošiem jaunas darba vietas un dot valstij ienākumus miljoniem latu vērtībā. Vai mēs šeit, kā saka Zīgerista partijas, es nebaidos lietot šo vārdu — pļāpātāji, valsts ienākumus radīsim, nepārtraukti pārdalot kaut ko. Laikam tāpēc šeit tiek piekabināts kaut kāds mistisks sociāli konservatīvs nosaukums. Ja mūsu valsts koncepcija ir — pārdalot, visu laiku pārdalot un nivelējot, palielināt ienākumus, tad šī ir ļoti maldīga koncepcija. Es domāju, ka šo izdruku tiešām vajadzētu kaut kur publicēt.

Un otra lieta. Ir cilvēki, kas neko nemācās jaunībā. Ir cilvēki, kas nav gribējuši vai nav spējuši savākt kaut kādu minimālu informāciju, bet es šeit gribētu ļoti labsirdīgi iet palīgā Mauliņa kungam un minēt viņa tikko pieminēto Zviedriju vēlreiz. Es atgādinu, šogad Nobela prēmiju ekonomikā zviedru akadēmija iedeva diviem zinātniekiem, tātad Viljamam Vikrijam un Džeisam Mirlisam, kas ir tieši kreisais ekonomists jeb leiboristu ekonomists, un abi ir pētījuši nodokļu lielumu attiecībā pret ienākumiem un pret attiecīgo valsts ekonomikas stāvokli. Tātad es jums nolasīšu. Pēc Mirlisa pētījumiem, britu leiboristu partijas konsultantu pētījumiem, viņš uzskata, ka augstākā nodokļu likme privātpersonām vispār nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem. Vikrija pētījumi ir nedaudz radikālāki. Viņš uzskata, ka spējīgu cilvēku nodokļu likme nedrīkst būt lielāka par nulli tikai viena iemesla dēļ, tāpēc ka šie cilvēki ir tie, kas var radīt šos ienākumus. Šī sociālistiskā teorija, kā Mauliņa kungs iedomājas, ka viņš maksās gadā 700 latu, bet uzņēmējs ar ienākumiem 60 000, korporācijas vadītājs, kurš varbūt šeit ir uzaicināts no citas valsts, jau maksā 15 000 pie 25 procentiem, bet, kad viņam būtu vēl jāmaksā 21 000, Mauliņa kungs, nav muļķu pasaulē. Šie uzņēmēji, šie vadītāji aizbrauks uz veiksmīgākām valstīm, kur ir veiksmīgāka ekonomika. Ar savu tukšo pļāpāšanu, ar savu muļķīgo populismu, ar saviem 35 procentiem jūs panāksit, ka šeit paliks tikai jums līdzīgi cilvēki, kuriem nekādu ienākumu nebūs un beigās valsts nonāks nabadzībā. Mēs nevarēsim izkonkurēt, jo šī slimība ir izslimota. Tāpēc es saku, ka daži cilvēki neko negrib mācīties. Šīs ilūzijas bija septiņdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs: 70 procentu ienākumu nodoklis no bagātu cilvēku ienākumiem 1972 gadā, es jums varu dažus skaitļus pateikt. Tātad pēc šīs enerģijas cenu celšanās un visiem šiem konfliktiem starp arābiem un Izraēlu ļoti strauji pieauga bezdarbs, un valdība sāka domāt, kādā veidā palielināt par vairākiem miljoniem darba vietas. Un tad radās šī teorija, ka nodokļi saimnieciski aktīviem cilvēkiem ir jāsamazina. Citās valstīs tas jau ir sen pierādīts. Un kāpēc mēs atkārtojam divdesmit vai trīsdesmit gadus atpakaļ bankrotējušas sociālistiskas teorijas šeit? Kādi 35 procenti? Pēdējais no šejienes aizmuks, Mauliņa kungs! Paliks tikai tādi kā jūs, piedodiet par izteicienu.

Ko es gribētu aicināt? Varētu būt Dobeļa kungam priekšlikums, ja šeit nav tiešām šādu godīgu uzņēmēju pašreiz, bet es ticu, ka viņi būs. Un tiks iesaistīti uzņēmēji. Tiks izveidotas šīs lielās akciju sabiedrības šeit. Es ticu, ka šeit būs normāls vērtspapīru tirgus. Pasaules prakse rāda, ka bieži vien, lai celtu konkurētspēju, tiek pieaicināti augsti atalgoti menedžeri, kuri jau tagad saņem miljonu gadā daudzās pasaules valstīs. Un, ja viņš tiks nolikts šeit kādas lielas sabiedrības priekšgalā, lai celtu šos ienākumus, tad, redzot šādus te likumprojektus, viņš vienkārši uz šejieni nebrauks. Bet tāpēc varētu būt vai viens, vai otrs, jo 25 procenti ienākumu likme ir viena no labākajām Centrāleiropā, citās valstīs diemžēl arī pašreiz cīnās par šo samazināšanu. Tā ka, es domāju, katrs šeit var izšķirties pats, vai par 10 vai par 25 procenti, bet lēts populisms un 30 gadus vecas ekonomiskas teorijas, nu, Čerāna kungs, jūs esat jauns cilvēks. Nu, palasiet vismaz kaut to pašu “Ekonomistu”. Paldies! (No zāles deputāts Leiškalns: “Pareizi, Kirštein!”)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam vairs tikai dažas minūtes. Tādēļ pirms pārtraukuma sveicam mūsu kolēģi Aleksandru Pētersonu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 70 gadu jubilejā! (Aplausi.) Un kolēģi Induli Bērziņu no frakcijas “Latvijas ceļš” šodien 39 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL) Cienījamie kolēģi! Protams, tanī gadījumā, kad mums tiek piedāvāts ķīselis, kas ir savienots kopā ar ziepju piedevu, ir grūti izvēlēties normālāko variāciju, bet šinī gadījumā tiešām Dobeļa kunga priekšlikums — svītrot šo pantu— ir loģisks. Pie reizes žēl, ka, teiksim, Vītola kungs, kas pārstāv arī tajā skaitā Finansu ministriju, nenorāda uz to faktu, ka mums jāskatās uz divu veidu ieņēmumiem, kam varētu būt tik lieli ieņēmumi. Tas ir valsts ierēdnis, kas, dabiski, centīsies sev paplašināt ieņēmumu. Tas ir, atalgojumu, ko var saņemt. Līdz ar to viņam ir pavisam cita doma nekā uzņēmējam. Neviens loģiski domājošs uzņēmējs necentīsies sev maksimāli palielināt atalgojumu, lai to izņemtu no apgrozījuma. Drīzāk viņš būs ieinteresēts ieguldīt šo naudu savā reālajā biznesā. Ir cita lieta, protams, ka mēs varam runāt par to, kā jādarbojas kriminālpolicijai, kurai kas ir jāķer, bet es domāju, daudzi plaukstoši uzņēmēji labi pierāda, kā var mierīgi darboties ar mazu algu un tajā skaitā izmantot firmas mašīnu, viņu sasist vai vēl kā, jo viņš ir aktīvs cilvēks, kā arī iepriekšējais runātājs runāja no tribīnes. Bet tā ir pavisam cita problēma. Diemžēl mēs bieži vien mēģinām modificēt Rietumu sistēmu uz mūsu ekonomisko plakni, kas pavisam nav tāda, kā ir tajās valstīs, kas ir jau 50 gadus ekonomiski attīstījušās. Šajā gadījumā tomēr es saku, ka Dobeļa kunga priekšlikums ir optimālākais. Ir cita lieta, ka mēs varētu savā veidā uzlikt kā progresējošu nodokli, noteikt līmeni, kurā, ja uzņēmējs izņem ārā kā naudas vienību šo atalgojumu, tad viņam iestājas patiešām kaut kāds noteikts progresējošs nodoklis. Bet pretējā gadījumā, ja viņš šo naudu turpina ieguldīt savā biznesā, tā ir normāla parādība, un tieši tas Latvijai būtu nepieciešams, jo vairāk darba vietu — tā ir Latvijas tautas bagātība.

Diemžēl Mauliņa kunga piedāvātajā variantā, es iedomājos to, ka vispirms laikam būtu jāorganizē normālas algas un pensijas Latvijā, jo citādi gandrīz lielākā daļa cilvēku strādā trijās, četrās darba vietās, lai varētu kaut kā ģimenes budžetu savilkt. Un tad iznāk paradoksāla situācija, ja cilvēks strādā trijās vietās, netīšām viņš pārsniedz Mauliņa noteiktos 500 latus, kaut arī sieva ir bezdarbniece, un tad Mauliņa kungs iesaka tā, ka, ja cilvēks katrā darba vietā godīgi nomaksā savus 25 procentus, gada beigās viņam ir jāierodas nodokļu inspekcijā. Protams, tā ir utopija, lai nomaksātu vēl 10 procentus to maksu, jo pieprasa no summas virs 6000. Mauliņa kungs, es neticu, ka mums ir tik apzinīga sabiedrība, tāpat es nezinu, vai cilvēks, kurš strādās četrās vietās, vai viņš ies gada beigās uz nodokļu inspekciju, lai speciāli pieteiktos — cienījamie kungi, aptīriet mani vēl par 10 procentiem! Nu nebūs tādas utopijas. Šodien nav tāda sabiedrība. Un diez vai šis cilvēks patiešām būtu vēl papildus apliekams ar 10 procentu nodokļu maksu, ja viņš strādātu četrās darba vietās. Ir cita lieta, Mauliņa kungs, ja mums būs patiešām tādas algas, bet pagaidām es varu runāt tikai par tādu, kur es redzētu, kam būtu virs tiem 60 000, ko kolēģi piedāvā, tas varētu būt “Deloitte & Touche” un vēl citi. Es nezinu, vai, Kiršteina kungs, tie būtu.... Diemžēl viņu neredz... Vai šie kungi ir patiešām tie labākie ārzemju speciālisti? Pagaidām man liekas, ka tie tā saucamie ārzemju speciālisti ir tādi lielākie specifiski speciālisti no ārzemēm. Jo pagaidām jau patiešām profesionālis diez vai, it sevišķi Rietumu zinībās mācīts, diez vai spēs kaut ko normāli saprast Latvijas ekonomiskajā attīstībā un mehānismos. Pagaidām drīzāk mēs varam runāt par tādiem diezgan vieglas peļņas tīkotājiem. Protams, bet šajā likumā, kā es teicu, ir jābūt divām daļām — valsts ierēdnis, šādu banku pārvaldītāji un normāls biznesmenis. Bet šeit nav tāda mehānisma. Līdz ar to šajā gadījumā ir jāsaglabā, kā Dobeļa kungs piedāvā, tie 25 procenti, un, iespējams, nākotnē būtu jāatgriežas pie ienākuma nodokļa jautājuma izskatīšanas. Tādēļ es aicinu atbalstīt Dobeļa kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Otro reizi. Tabūna kungs atsakās no runāšanas. Vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es dažus pavisam īsus secinājumus. Es otro reizi runāju. Ja jūs papētītu nodokļu iekasēšanas politikas pagātni, jūs redzētu, ka dažādās valstīs dažādos posmos ir bijušas ļoti atšķirīgas pieejas. Ir bijusi pieeja — bagātie par labu nabagiem, ir bijusi pieeja — lielie nodokļi veicina slinkumu sabiedrībā, bet mums, šeit, Latvijā, ir tomēr, veidojot savus likumus, jāskatās šodienas stāvoklis. Mēs labi zinām, kādā veidā uzkrāj šodien Latvijā savas bagātības cilvēki, un dabiski, ka šīs bagātības nekādi atvieglojumi nekad nepiespiedīs uzrādīt. Un, ja mēs varam runāt par šo dažādo veidu ienākumu konstatēšanu, tad tas ir pavisam cits jautājums. Tas nav šis punkts. Ja mēs runājam par nodokļu iekasēšanas politiku, es tikai gribu atgādināt, ka vairāk nekā 60 procentus, pat vairāk nekā 62 procentus no nacionālā kopprodukta šodien dod privātie uzņēmēji. Tajā pašā laikā nodokļu ziņā no viņiem iekasē krietni mazāk par pusi, ja mēs rēķinām proporcionāli. Līdz ar to, lūk, šeit ir tas jautājums, kā to sakārtot. Bet to nevajadzētu apgrūtināt ar lieku pantu, kurš apmēram varētu skanēt kā “samaksa par to, ka iznāks kāds no slēptuves ārā”. Tāpēc es ļoti aicinu neielikt šādus pantus likumā un aicinu šo pantu izņemt ārā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates beidzam! Kārlis Čerāns vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, es nedaudz par balsošanas kārtību. Par balsošanas kārtību, tāpēc ka šeit, šajā tabulā, kas mums ir sagatavota, deputāta Dobeļa priekšlikums ir rakstīts vispirms. Es jau minēju tos apsvērumus pēc būtības, kāpēc vajadzētu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu balsot vispirms, un tagad es gribu arī pievērst jūsu uzmanību Saeimas Kārtības ruļļa 101.pantam, kur šī balsošanas kārtība ir aprakstīta, un, tā kā mums nav neviena priekšlikuma par kāda panta vai daļas izslēgšanu no mūsu pieņemamā likumprojekta, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, tad mums ir jāskatās uz šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktu un jāsalīdzina, kurš no šiem priekšlikumiem vairāk un kurš mazāk būtiski atšķiras no komisijas piedāvātās redakcijas. Neapšaubāmi, no komisijas piedāvātās redakcijas būtiskāk atšķiras frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tāpēc es aicinu balsot par to vispirms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Vai balsojam? Godātie kolēģi, Čerāna kungs motivēja savu lūgumu balsot vispirms frakcijas par “Latvijai” priekšlikumu, bet, manuprāt, tas nav īsti pamatots, jo mums tā vai citādi, neatkarīgi no tā, kā ir šie priekšlikumi sakārtoti, vispirms ir jābalso Dobeļa kunga priekšlikums, jo tas ir radikālāks un lūdz vai satur priekšlikumu — izslēgt likuma 15.panta trešo daļu. Tādēļ domāju, ka būs pareizāk, ja mēs tomēr šo priekšlikumu liksim balsot vispirms.

Ja jums nav iebildumu, tad lūdzu zvanu! Jums ir iebildumi, Čerāna kungs, to es saprotu, jūs gribat par katru varas makti dabūt cauri savu priekšlikumu, bet Kārtības rulli grozīt jums šodien tomēr neizdosies. Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsot deputātus! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 5, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to frakcijas “Latvijai” priekšlikums vairs nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 14.lappusē, ko iesniegusi deputātu grupa — Urbanovičs, Dozorcevs, Stašs, Kalnbērzs un Lujāns — izteikt 17.panta desmitās daļas 3.punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna priekšlikumu, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija — izteikt 17.panta desmitās daļas 3.punktu jums ieteiktajā redakcijā. Iebildumu nav, pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikums. Izteikt 17.panta desmitās daļas 5.punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu 17.panta desmitās daļas 5.punktā. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 17.panta desmitās daļas papildināšanu ar 5. un 6.punktu jums redzamajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti un frakcija neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums — papildināt 17.panta desmito daļu ar 5.–8.punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu 17.panta desmitajā daļā nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 15.lappusē valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums — papildināt 18.pantu ar sesto daļu redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 16.lappusē ministres Počas priekšlikums par 19.panta otrās daļas redakciju, ar kuru jūs varat iepazīties. Priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 19.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par 19.panta trešās daļas papildināšanu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo priekšlikumu — papildināt panta trešo daļu — iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums — papildināt šā panta sesto daļu ar 4. un 5. punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 17.lappusē ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par 20.panta redakciju, kas ir izteikta tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 20.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk 18.lappusē ir Počas kundzes priekšlikums — papildināt 22.pantu ar trešo daļu redakcijā, kāda ir tabulā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 22.panta papildināšanu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Počas kundzes priekšlikums par 24.panta trešās daļas redakciju, kas ir izteikta tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums par 24.panta papildināšanu ar ceturto daļu redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Arī pieņemts.

M.Vītols. Nākamais 19.lappusē ir deputātes Seiles priekšlikums par 26.panta 1.apakšpunkta redakciju, kādu jūs to varat redzēt. Šis ir pants, kurš faktiski nosaka veselības finansēšanas kārtību un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu ieskaites sadalījumu starp valsts speciālo veselības aprūpes budžetu un pašvaldību budžetiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile, LNNK un LZP partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es savu priekšlikumu biju sagatavojusi, pamatojoties uz to, ka bija paredzēta pašvaldību reforma, likvidējot rajonu padomes. Tā kā vairākas apakšējās pašvaldības, tas ir, pagastu un pilsētu pašvaldības, bija ieinteresētas, lai šī rajoniem iedalītā nodokļu daļa nonāktu šīm apakšējām pašvaldībām, es izteicu šādu ierosinājumu. Tad, kad rajonu padomes tiek saglabātas, acīmredzot mans priekšlikums ir lieks, un es to noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Skatām nākamo priekšlikumu.

M.Vītols. Nākamais ir 20.lappusē ministres Počas priekšlikums — papildināt 29.pantā pirmo daļu ar 3.–5. punktu redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums — papildināt otro daļu ar tekstu, kāds ir izteikts tabulā. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir ministres Počas priekšlikums — papildināt pantu ar 3. daļu redakcijā, kāda ir izteikta tabulā. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 21. lappusē ir ministres Počas priekšlikums par 31. panta redakciju, kurš ir izteikts tabulā. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 31. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais 22. lappusē ir ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 31.1 pantu redakcijā, kas ir izteikta tabulā. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 31.1. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir priekšlikums no Počas kundzes — papildināt likumu ar jaunu 31.2. pantu redakcijā, kura ir izteikta tabulā. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 31.2. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. 24. lappusē ir Počas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 31.3. pantu redakcijā, kura ir tabulā. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt — papildināt likumprojektu ar jaunu 31.3. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir Počas kundzes priekšlikums 25. lappusē — izteikt 32. panta redakciju, jūs ar to varat iepazīties... ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 32. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais 26. lappusē ir Počas kundzes priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 32.1. pantu redakcijā, kura ir izteikta tabulā. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 32.1. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums par 33. panta izteikšanu jaunā redakcijā, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums — papildināt likumu ar pārejas noteikumiem redakcijā, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 1. un 2. punktu?

M.Vītols. Un beidzamais ir Počas kundzes priekšlikums — noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas bija saņemti otrajam lasījumam, ir izskatīti, un lūdzu Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 57, pret — 6, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

M.Vītols. Paldies! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam 9 . decembri.

Sēdes vadītājs. 9. decembris. Paldies! Deputātiem iebildumu pret nosauktu datumu nav? Pieņemts.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu, ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — pārcelt darba kārtības 67. punkta — likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”— izskatīšanu pēc 5. sadaļas — “Pieprasījumu komisijas atzinums” — kā pirmo 6. sadaļā “Neizskatītie likumprojekti”. “Par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsot acīmredzot tātad nav vajadzības. Tātad tagad izskatām šo likumprojektu saskaņā ar pašreizējo darba kārtības numerāciju pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. Pašreizējā numerācija — 67. punkts. Paldies! Pieņemts.

Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, kura lūdz pārcelt darba kārtības 36. punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” — aiz darba kārtības 16. punkta — Pieprasījumu komisijas atzinums. “Par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj... Par cik mēs tikko nobalsojām vai akceptējām, ka izmaiņas Vēlēšanu likumā ir kā 5. sadaļas ... kā 6. sadaļas pirmais punkts, tad es piekristu šim te, ka “Dabas resursu nodoklis” tiek pacelts uz augšu, bet aiz Vēlēšanu likuma, jo Vēlēšanu likums ir aktuālāks sakarā ar to, ka 9. decembrī ir jāizsludina vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, tas ir pilnīgi loģiski. Ja mēs esam nobalsojuši, ka pirmais tiek skatīts šajā sadaļā Vēlēšanu likums, tad nākamais, ja deputāti tam piekritīs, varētu tikt skatīts šis likumprojekts “Par dabas resursu nodokli”. Citu vēlas viedokli paust Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es izsaku izbrīnu, ka pagājušajā plenārsēdē faktiski mēs palaidām brīvlaišanai īres griestus. Otrais likums — par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām, kas nodrošinātu pretstatību šim palaidumam, arvien iet uz leju un leju. Es kategoriski protestēju pret Prezidija sastādītās dienas kārtības izmaiņu un jo sevišķi pret šī valstiski ļoti svarīgā un vairāk kā 74 procentu valsts iedzīvotāju gaidītā likumprojekta izskatīšanas atbīdīšanu tālā, nezināmā nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Krisberga kungs, atļaušos jums teikt, ka Prezidijs nav patvarīgi šo jautājumu izlēmis. Darba kārtība ir sastādīta atbilstoši tam, kā to ir lēmusi Saeima. Un Prezidijam nav tiesību to grozīt. Mēs arī to neesam izdarījuši. Bet Krisberga kungs savu viedokli ir izteicis. Lūdzu, vai ir vajadzība balsot, vai varam vienoties tāpat? Es saprotu, ka Krisberga kungs pieprasa balsojumu? Labi. Tātad balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — pārcelt darba kārtības 36. punktu aiz darba kārtības 16. punkta, tātad Vēlēšanu likuma, par vēlēšanām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 12. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums — Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas Saeimas šīsdienas un rītdienas darba kārtībā un Saeimas lēmumprojektus “Par deputāta mandāta apstiprināšanu Rutai Marjašai A.Endziņa vietā” un “Par deputāta mandāta apstiprināšanu Jānim Ābelem R.Apsīša vietā” izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Acīmredzot te ir domāti Prezidija ziņojumi. Vispirms apstiprināt attiecīgo deputātu mandātus un pēc tam skatīt Prezidija ziņojumus. Vai deputātiem nav iebildumu? Balsot nav vajadzības. Tātad sāksim pašlaik ar 14. un 15. punkta izskatīšanu. Paldies! Esam vienojušies.

Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz pārcelt darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” trešajā lasījumā, pašreiz 23. punkts, aiz darba kārtības 16. punkta. Nu mums aiz 16. punkta jau ir divi — 67. un 36. Vai “par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Balsot ir vajadzība? Tātad mēs varētu to iekļaut aiz tikko nolemtā 36. punkta. Iebildumu nav? Paldies! Vienojušies esam.

Tālāk ir piecu deputātu — Druvas, Grinovska, Nagļa, Putniņa, Rugātes un Grīga — dokuments Prezidijam, kurā viņi lūdz 12. sadaļas 58. punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz 6. sadaļu, iekļaujot to kā pirmo izskatāmo likumprojektu pirms 17. ... Nu, tur mēs jau trīs esam iekļāvuši. Druvas kungs vēlas motivēt? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt mūsu ierosinājumu tikai viena iemesla dēļ. Šeit ir ļoti īss likumprojekta grozījums trešajam lasījumam, kurā ir ielikts viens pants, kas ir saistīts ar budžetu. Tātad tas paņems mūsu laiku no trim līdz četrām minūtēm, bet, lai atrisinātu šo jautājumu par budžetu, kur tiek runāts par speciāliem budžetiem, es ļoti lūgtu jūsu atbalstu šim, lai mēs iekļautu darba kārtībā, kur mēs lūdzām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas arī “pret” runāt? “Pret” runāt nevēlas. Balsošana arī nav vajadzīga. Tātad esam vienojušies, ka 58.punktu izskatām pašreizējā numurācijā aiz 23.punkta. Paldies!

Tālāk. Ārlietu komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt grozījumu 4.decembra darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu. Projekta paziņojums — sakarā ar notikumiem Baltkrievijā, izskatot to kā darba kārtības 2.jautājumu aiz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli””. Mēs jau esam vienojušies par to, ka mēs tūlīt skatīsim par deputātu pilnvaru apstiprināšanu, tūlīt aiz... nu, tikko sāksim skatīt Prezidija ziņojumus, tā ka par šo jautājumu “par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties pret šo priekšlikumu par šī jautājuma pārslēgšanu. (Starpsauciens no zāles: “Par vēlu! Lai runā!”) Mani arī satrauc situācija Baltkrievijā, šī notikumu attīstība, ko es zinu, man Baltkrievijā ir daudzi cilvēki pazīstami, kuri tagad tiek vajāti. Es savā laikā palīdzēju viņiem veidot Baltkrievijas Tautas fronti. Taču tajā pašā laikā man nav pieņemams tas dokuments, vismaz tādā veidā, kā tas ir iesniegts šeit izskatīšanai. Vispirms te ir... satur paziņojumu, ka referendums ir nekonstitucionāls. Mums nav pievienots nekāds slēdziens par to, kādu iemeslu pēc šis referendums būtu atzīstams par nekonstitucionālu. Kā zināms, prese ziņo, ka “par” ir nobalsojuši 72 procenti vēlētāju, ar kuriem mēs nevaram nerēķināties. Ja ir kāda informācija par to, kas liecinātu, ka šis referendums ir bijis nekonstitucionāls, tad Saeimas deputātiem tā ir jāiesniedz. Tāpat mums liek priekšā atbalstīt Baltkrievijas Augstāko padomi. Es nezinu, kuru Augstāko padomi Ārlietu komisija grib atbalstīt? To, kas tagad tiek reorganizēta, vai to, kuru uz referenduma pamata šobrīd veido Lukašenko? Un visbeidzot, mūs aicina pievienoties Lietuvas Seima, Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un EDSO viedoklim. Es gribētu, lai man... pirms es pievienojos kādam viedoklim, lai mani iepazīstina ar šo viedokli, lai izsniedz tos attiecīgos dokumentus, lai zinātu, kam es pievienojos. Es nevaru pievienoties viedoklim, ar kuru es neesmu iepazīstināts. Tāpēc es domāju, ja tas paliks tur, kur tas ir darba kārtībā, tad Ārlietu komisijai būs iespējas šos nepieciešamos dokumentus piestādīt, bet šobrīd, kad šo dokumentu nav, es tā vai tā uzskatu, ka mēs nevarēsim pieņemt šādu dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā ir iebildumi, jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Vai Sinkas kungs vēlējās runāt “par” priekšlikumu? Lūdzu, Sinkas kungs.

J.Sinka (TB). Cienījamais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Par šo jautājumu, proti, par nekonstitucionālo rīcību Baltkrievijā no prezidenta puses runāja Eiropas Padomes Politiskā komisija savā sēdē 21.novembrī. Šis referendums sākās jau 9.novembrī, turpinājās līdz 24.novembrim. Tā laikā prezidents Lukašenko atcēla no amata Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdi, kurš bija pirms tam jau piecas dienas, kopš referendums sākās, izteicis savus uzskatus par šī referenduma gaitu. Viņš skaidri teica, runāja par smagiem pilsoņu tiesību pārkāpumiem, rīkojot šo tautas nobalsošanu, piemetinot, ka ļaudis balso akli, nezinot, par ko viņi balso. (Starpsauciens: “Kāpēc viņš balsoja?”) Cita starpā bija ziņojums šajā sanāksmē Helsinkos, bet arī ziņojumi, piemēram, krievu avīzē “Russkaja misļ”, kas iznāk Parīzē, regulāri ziņojumi, vairāki no Minskas. Kas citēja arī Semjonu Sarecki, Augstākās padomes priekšēdi, 15.novembrī, tajā laikā vēl šis parlaments nebija sadalīts, kurš teica, ka Baltkrievijā sākusies varas pārņemšana ar nekonstitucionāliem līdzekļiem. Referenduma laikā balsotājiem nebija zināms tiešām, par ko viņi balso. Viņiem materiāli nebija pieejami, lai gan tas bija apsolīts. Nu ja, viņi gāja un balsoja, to nostādīja masu mediji vai saziņu līdzekļi tādā veidā, ka viņi balso vai nu “par” vai “pret” prezidentu, bet nevis par viņa pilnvaru paplašināšanu. Un vienīgais, ko Konstitucionālā tiesa pieļāva, bija referendumu pieļaut kā rekomendējošu tautas nobalsošanu, bet nevis kā saistošu pēc tam. To dekrētu 7.novembrī prezidents pasludināja par nepieņemamu un piedraudēja ar varas pielietošanu pret tiem, kas ietu pretī šim dekrētam. Vēlēšanu komisijas priekšsēdi prezidents Lukašenko atlaida, pēc viņa izteicieniem, kad viņš teica, ka prezidents ir pārkāpis konstitucionālās normas un tieši noziedzies pret parlamenta konstitucionālajām tiesībām, un pēc tam vēlēšanu komisijas priekšsēža atcelšanu no amata nosodīja Baltkrievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdis kā nepieņemamu. Ir vairāki citi ziņojumi no Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes asamblejas, kur vēl jāizskata Baltkrievijas lūgums par uzņemšanu Eiropas Padomē, un tagad šis jautājums jau ir kļuvis problemātisks.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, piecas minūtes motivācijai ir pagājušas.

J.Sinka. Paldies! Es lūdzu šo paziņojumu pieņemt, jo tas ir aktuāls.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par Ārlietu komisijas priekšlikumu — pārcelt 77.darba kārtības jautājumu kā ceturto. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 15, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais lūgums izmainīt darba kārtību ir no Saeimas Juridiskās komisijas, kas lūdz 61.jautājumu — likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” — iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc piektās sadaļas — Pieprasījumu komisijas atzinums. Kā jūs zināt, mēs pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma jau esam nolēmuši iekļaut četrus darba kārtības jautājumus, kuri bija ieplānoti vēlāk. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas? Balsošana ir vajadzīga? Deputāti neprasa. Tātad esam vienojušies, ka izskatām 61.jautājumu pēc 58.

Nākamais lūgums ir — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” trešajam lasījumam, kura izskatīšana saskaņā ar Saeimas lēmumu tika pārtraukta un nodota Juridiskajam birojam juridiskai precizēšanai, viņi lūdz iekļaut minēto likumprojektu pēc ceturtās sadaļas kā darba kārtības 16.punktu. Tagad mēs tur esam jau piecus likumprojektus... Paldies! Tātad viņi lūdz pēc ceturtās sadaļas, tā kā pašlaik 14. un 15.punktu mēs esam pacēluši uz augšu, tātad pēc 13. Un pašlaik viņš mums ir... Viņi lūdz iekļaut darba kārtībā. Vai “par” vai “pret” runāt vēlas kāds? Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es piekristu, ka to iekļautu darba kārtībā, bet atkārtoju vēlreiz — mēs nedrīkstētu to iekļaut pirms likumprojekta “Par pašvaldību vēlēšanām” izskatīšanas, jo mums ir spiesta lieta šodien noteikti izskatīt šo pašvaldību vēlēšanu likumu pirmajā lasījumā. Tāpēc es ieteiktu to iekļaut, bet pēc 16. darba kārtības jautājuma tajā grupā, ko mēs tur esam tagad papildinājuši — pēc 16.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt to pirms tiem, kurus mēs jau esam nobalsojuši? Pēc? Tāds arī ir viņu priekšlikums. Cienījamie kolēģi, pēc pašreizējās numerācijas pēc 16.darba kārtības jautājuma mēs esam jau nolēmuši iekļaut 67., 36., 23., 58. un 61. Un tagad vēl lūdz iekļaut šo te darba kārtības jautājumu.

Godājamie kolēģi! Panteļējeva kungs izteica vienu viedokli, bet tagad saka, nevis saka, bet Tautsaimniecības komisija lūdz to pēc ceturtās sadaļas, pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma. Vai varam vienoties tā, vai liksim uz balsošanu? Deputāti pieprasa balsošanu par šo jautājumu? Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — par likumprojekta “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” iekļaušanu pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 19. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nu tad mums ir jāizlemj Panteļējeva kunga ieteiktais priekšlikums — to iekļaut pēc 61. darba kārtības jautājuma pēc tam, kad būsim izskatījuši jau citus. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Tad varbūt arī nebalsosim, ja varam vienoties? Paldies!

Tad vēl 10 deputāti lūdz kārtējās plenārsēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanu 10 deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Pievienots lēmumprojekts. Šis lūgums izteikts dokumentā nr.1875. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu vēlas runāt? Nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Te gan ir rakstīts, ka viņi lūdz iekļaut kārtējās plenārsēdes darba kārtībā. Nevis šīsdienas. Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Ja nav tiešām skaidri rakstīts — iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un nav rakstīta vieta, kur tas darīts, tad, es domāju, mums šādu jautājumu nevajadzētu šeit šobrīd tādā steigā izskatīt. Mums ir pietiekoši daudz darba. Varbūt ķersimies pie darba. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs to varam iekļaut tikai nākamās sēdes darba kārtībā. Jautājums izskatīts. Tas ir viss pagaidām, godājamie kolēģi!

Sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību. Godājamie kolēģi! Kā jau jūs zināt, ir Aivara Endziņa iesniegums Prezidijam, kurā viņš paziņo, ka sakarā ar apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā viņš noliek savas deputāta pilnvaras. Ir informācija arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, un ir attiecīgā cilvēka paraksts par to, ka viņš piekrīt pildīt deputāta pienākumus. Vārds Ilmāram Bišeram, Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bišers. (DPS). Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ziņo par jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu. Vispirms ir Saeimas Prezidijā iesniegts Aivara Endziņa iesniegums par to, ka viņš noliek savas deputāta pilnvaras. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja šo iesniegumu, saņēma no Centrālās vēlēšanu komisijas slēdzienu, ka nākošā kandidatūra Rīgas vēlēšanu apgabalā savienības “Latvijas ceļš” deputātu kandidātu sarakstā ir Ruta Marjaša. Un līdz ar to komisija konstatēja, ka nekādu ziņu, kas varētu traucēt viņas mandāta apstiprināšanu, komisijai nebija, un tāpēc komisija lūdz apstiprināt Rutas Marjašas deputātes pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Jautājumi Mandātu un iesniegumu komisijai ir? Nav. Uzstāties neviens nevēlas? Jautājums, manuprāt, pietiekami skaidrs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Rutas Marjašas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — arī 1. Lēmums pieņemts. Paldies! Lūdzu par nākamo, Bišera kungs!

I.Bišers. Nākamais jautājums ir analoģisks. Saeimas Prezidijā tika saņemts Saeimas deputāta Romāna Apsīša iesniegums, kurš ir ievēlēts Zemgales apgabalā no apvienības “Latvijas ceļš” saraksta un viņš atsakās... sakarā ar ievēlēšanu Satversmes tiesā. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas slēdzienu nākamais kandidāts ir Jānis Ābele, un arī Mandātu un iesniegumu komisija, pārbaudījusi materiālus, neatrada pamatojumu, kas traucētu Jānim Ābelem ieņemt deputāta amatu. Līdz ar to komisija lūdz apstiprināt Jāņa Ābeles Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Jāņa Ābeles 6.Saeimas deputāta pilnvaras! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas 0— nav. Pilnvaras Jānim Ābelem apstiprinātas.

I.Bišers. Paldies par jūsu balsojumu! Apsveicu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā jaunos deputātus, bet vienlaikus komisijas vārdā es gribētu pateikt arī dažus vārdus aizejošiem deputātiem.

Kā Aivars Endziņš, tā arī Romāns Apsītis bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kas nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņi bija arī 5.Saeimas deputāti, kas nobalsoja par Satversmes darbības atjaunošanu. Viņi bija arī 6.Saeimas deputāti, un visos šajos trijos deputātu darbības periodos viņi ir devuši lielu ieguldījumu mūsu likumdošanas darbā, mūsu likumdošanas sakārtošanā un citos parlamenta darbības virzienos, un tāpēc es domāju, ka vajadzētu mums visiem pateikt viņiem lielu lielu paldies par to lielo ieguldījumu, ko viņi ir devuši mūsu likumdošanas un parlamentārajā darbā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Endziņa kungam, paldies Apsīša kungam! Turpinām izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidija atzinums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Mauliņa, Apalupa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Saeimas deputāta statusu” nodot Juridiskai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa par šo Prezidija atzinumu balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu viedokli par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu Juridiskai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 19, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo frakcijas “Sociālistiskās partija — Līdztiesība” priekšlikumu izdarīt grozījumus, un pavisam īsi. Tas ir kārtējais mēģinājums pilsoņus pielīdzināt nepilsoņiem, kas ir ļoti ļoti bīstami. Es neizklāstīšu to, par ko esmu šeit runājis ļoti daudz, es aicinu atcerēties to, ka mūsu valstī septiņās lielākajās pilsētās var rasties ļoti ļoti lieli sarežģījumi, ja mēs izietu uz šādu soli. Līdz šim mēs allaž šādus interfrontiešu mēģinājumus esam noraidījuši un izdarīsim to arī šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Vēl vēlas runāt deputāts Lujāns. Lūdzu! “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Tabūna kungs šoreiz nostājas “pret”. Vajadzēja, lai šis jautājums aiziet uz komisijām, un mierīgi tas tiktu izskatīts, un diez vai, Tabūna kungs, man sajūta – bieži, klausoties jūs, rodas viedoklis, ka mums apkārt dzīvo tādi drausmīgi ienaidnieki. Latvijas teritorijā atrodas vēl drausmīgāki ienaidnieki, un vienīgais jautājums, ka tā īstā atpūtas vieta ir Saeima, kurā patiešām savācies tāds draudzīgs pulciņš, kurš tā drosmīgi cīnās pret visiem šiem monstriem. Es domāju, kad es skatos pēdējā laikā, tad izrādās, ka piektajā neatkarības gadā mums pastāvīgi palielinās ienaidnieku skaits. Kolēģi, vienreiz varbūt atgriezīsimies uz pasaules un lēnām iziesim no šī loka, ar ko Tabūna kungs mākslīgi visu laiku mēģina mūs iebaidīt. Klausoties Tabūnā, man jau bail iziet ārā no šīs zāles, tur arī kaut kādi monstri stāvēs, spoki vai diezin kas. Nevajag šeit pārvērst par šausmu istabu. Un tādēļ es tomēr piedāvātu šo jautājumu atbalstīt, un es nezinu, Tabūna kungs, kur jūs piektā gadā redzat to interfronti, mana sajūta – vienīgais tas, ka jūs mājās esat nolicis kādu bildīti un tur baidāties, bet baidīties nepārtraukti ir kaitīgi, tas jau var pārvērsties arī slimībā. Tādēļ, kolēģi, es aicinu šoreiz atbalstīt, un nevajadzētu pakļauties vienmēr cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu, viņu izteikumiem. Nebūsim līdzvērtīgi viņiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 43, atturas — 13. Projekts komisijām netiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Iebildumu... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 33, atturas — 22. Arī šis likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Lujāna, Kalnbērza iesniegto likumprojektuPat Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībniekuantihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis — LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK , LZP). Cienītie kolēģi! Man liekas, ka iesniedzēji sajaukuši valstis un parlamentus, kurās ir jāiesniedz šāds dokuments. Jo, lūdzu, paanalizējiet, ko noteiktu šāds likums. Latvijā dzīvojošie Otrā pasaules kara dalībnieki, tur vēl neko nevarētu teikt, bet tālāk — antihitleriskās koalīcijas cīnītāji... Nu, es domāju, drīzāk, ja mēs par kaut ko “anti” varētu runāt, kas vieno Latvijā cīnītājus, tad būtu jārunā par “antistaļinisko” koalīciju, un nevis par tādu miglainu antihitlerisko koalīciju, ko tad mēs darīsim ar saviem leģionāriem? Kas tad tie būs? Tie būs tie īstenie hitlerieši vai?

Tālāk. Vēl ir dažas pērles, kuras es jums gribētu izcelt. Kas tad tas būs — Otrā pasaules kara dalībnieks? Nu, varētu piekrist — Latvijas Republikas pilsonis, bet, re, kas vēl ir parādījies! Latvijas Republikā dzīvojoša persona, kas tā tāda ir? Ko? Tad mēs tagad dosim kaut kādām personām kaut kādas te iespējas kaut ko iegādāties, jo otrajā nodaļā jau, protams, ir dalībnieku tiesības un sociālās garantijas un... vienīgais, ko tiešām varētu viņiem dot, šīs iespējas iet pie “sarkanās gaismas” pāri pa Rīgas ielām krustojumos. Tā ka es aicinātu, cienītie kolēģi, šajā gadījumā, nu, šādu muļķīgu projektu, kas faktiski mūsu sabiedrībā galīgi nevajadzīgs, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” frakcija.

A.Golubovs (SPL). (No zāles: “Kā tad bija ar okupāciju?”)

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām, vai nodot vai nenodot komisijām šo likumprojektu. Par tiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret fašistisko okupāciju, padomāsim īsu mirkli par to, ka gandrīz visa pasaule ir pieņēmusi likumu par antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem. Gandrīz tikai Latvijā nav tāda likuma. Kara veterāni ne vienu reizi vien jau rakstīja mūsu Prezidijam, mūsu prezidentam un lūguši vienīgi brīvu ārsta aprūpi un par brīvu iegādāties ārsta parakstītās zāles, kā arī pilsētas un piepilsētas transportu bez maksas. Kara veterāni vēstulē raksta, ticiet mums, mēs negribam darīt kaut ko tādu, kas bojātu Latvijas starptautisko veidolu, tā saucamo imidžu, bet naidīgajā attieksmē pret kara veterāniem, antihitleriskās koalīcijās cīnītājiem, mēs saskatām cilvēktiesību pārkāpumus. Arī valdības rīcība, atņemot kara veterāniem bezmaksas ārstniecisko aprūpi. Un viņi lūdz atrisināt viņu problēmas arī ar labu gribu un elementāru humānu pieeju, un saka: nemudiniet mūs, vecos kara veterānus, griezties ar sūdzībām starptautiskajās organizācijās. Vēsture ir notikusi, to nevar izlabot tā, kā kāds gribētu šodien, ne ar kādām deklarācijām ar atpakaļejošu datumu izlabot nevar. Antihitleriskā koalīcija ir uzvarējusi pusgadsimtu atpakaļ, un te nu mēs, parlamentārieši, esam šodien, un mums jālemj par to. Es lūdzu nodot to likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu viedokli par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 41, , atturas — 14. Arī šis likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektuGrozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godājamie kolēģi, es ceru, ka jūs visi tagad jau esat saņēmuši Ministru kabineta iesniegtos divus lielus, biezus sējumus “Latvijas Republikas muitas tarifi”. Tas gluži vienkārši šodien katram nav izdalīts, bet deputāti to ir varējuši saņemt.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir vajadzība balsot? Ja nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektuPar Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju. nr. 135”. nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Balsot nav vajadzības. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāts Kārlis Druva lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu no 16.decembra līdz 20.decembrim. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir vajadzība balsot par šo jautājumu. Runāt neviens nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais 3.sadaļas darba kārtības jautājums. “Par likumu otrreizēju caurlūkošanu”. Ir saņemts Valsts prezidenta dokuments,adresēts Saeimai. Tas deputātiem ir pieejams. Ir izdalīts visiem, kurā viņš lūdz — izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru”” trešajā lasījumā, tika grozīta otrās daļas redakcija, paredzot, ka visiem reģistrācijā iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasta tiesā apliecinātiem uzrādītajā kārtībā, un min arī citus argumentus. Tādēļ lūdz saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi likumu otrreiz caurlūkot. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Kārlis Čerāns — lūdzu, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt jūs nenodot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, jo tagad, skatot šo likumu Saeimā trešajā lasījumā, tas ir, “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru””, mēs tiešām pieņēmām šo visai būtisko normu, ka visiem uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasta tiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā. Tā ir ļoti būtiska norma tieši no cīņas pret naudas “atmazgāšanu” viedokļa, piemēram, tas ir kaut vai viens iemesls, viens no aspektiem, kādēļ šāda norma ir būtiska, jo situācija rodas tāda, ka mēs bankās varam prasīt klientu identifikāciju, bet ko dod šāda klienta identifikācija, ja nav garantijas par to, ka šis klients, ja viņš ir juridiska persona, tad šie dokumenti tiešām, kurus viņš iesniedz, šie dokumenti tiešām ir tādi, uz kuriem var paļauties. Tātad tīri no mūsu valsts tiesiskās sakārtošanas viedokļa, lai mums būtu tātad tādi dokumenti Uzņēmumu reģistrā, kuri ir notariāli apliecināti, tātad kuriem ir šis lielāks juridiskais spēks, kurš ir absolūti nepieciešams, es aicinu šo likumprojektu tagad Saeimā atpakaļ uz komisijām nedot uz otrreizēju caurlūkošanu, bet tātad, lai šis likums... Lūgtu Valsts prezidentu izsludināt šo likumprojektu, lai viņš darbojas tagad. Es domāju, ka deputāti tiešām ir zinājuši, ko dara, un es domāju, ka mums nebūtu vajadzības tagad šajā brīdī savu lēmumu mainīt, un tātad mans aicinājums ir — šo likumprojektu nenodot otrreizējai caurlūkošanai.

Sēdes vadītājs. Paldis! Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu, lai tas iet uz komisijām, šis dokuments, jo tiešām, pieņemot viņu, mēs esam radījuši dažus nevajadzīgus sarežģījumus, un man liekas, ka būsim paškritiski šajā gadījumā. Toreiz pārāk nenopietns bija šis balsojums, kad mēs runājām par dokumenta apstiprināšanu pie notāriem. Tāpēc man liekas, ir daudz pareizāk to no jauna izanalizēt, nebaidīsimies pārskatīt šos dažus svarīgos punktus, un es aicinu tomēr atbalstīt šo dokumentu nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, varbūt jums ir arī kāds priekšlikums, kurām komisijām? Mums pašlaik Saeimas lēmuma projekts par šā likuma nodošanu kādām komisijām konkrētām nav. Varbūt, ka jūs varat kādu priekšlikumu izteikt.

J.Dobelis. Jebkurā gadījumā Juridisko komisiju es noteikti piedāvātu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mums šo likumprojektu gatavoja pieņemšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Negatavoja tikai Juridiskā komisija. Tātad varam pieņemt. Viedokļi ir dažādi. Tātad jaizlemj jautājums balsojot.

Pirmais bija jautājums par to, ka viņu nenodod — Čerāna kunga. Un otrs, ka nodod Juridiskajai komisijai. Lūdzu jautājumu izšķirt balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmumu par likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 5. Likumprojekts nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimas Juridiskajai komisijai. Jānosaka, kolēģi, arī termiņš.Kādi būtu priekšlikumi? Varbūt Juridiskā komisija var pati kādu termiņu piedāvāt? To mums arī likums prasa.

J.Kaksītis (DPS). Es lūdzu piekrist, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 10.decembris. Iebildumu nav. Paldies! Tas tiek pieņemts.

4.sadaļa. Lēmumprojekts “Par deputātes K.Lībanes ievēlēšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Ir Saeimas lēmuma projekts šajā jautājumā. Ja runāt neviens nevēlas, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 4. Deputāte Kristiāna Lībane ievēlēta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Tālāk, godājamie kolēģi, ir lēmumprojekts “Par deputāta A.Endziņa atsaukšanu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas”. Taču, tā kā mēs esam anulējuši vai deputāts Endziņš, pareizāk sakot, pats ir nolicis savas deputāta pilnvaras, manuprāt, šis jautājums vairs nav skatāms, jo šajā asamblejā var būt tikai deputāti. Tātad jautājums nav skatāms.

Nākamais lēmumprojekts “Par deputāta J.Kaksīša ievēlēšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 1. Deputāts Juris Kaksītis ievēlēts par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju.

Nākamais darba kārtības jautājums — “Pieprasījumu komisijas atzinums”. Pieprasījumu komisijas vārdā — Juris Celmiņš, komisijas priekšsēdētājs.

J.Celmiņš (DPS). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Rubina, Lujāna un Bartaševiča iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram G.Krastam, par nelikumībām valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā, dokuments nr. 1798, nolēma deputātu pieprasījumu atzīt par daļēji pieņemamu, uzskatot, ka pieprasījuma saturam un būtībai atbilst deputātu iesniegtā dokumenta 1., 2. un 5.punkts. Vienlaicīgi komisija atzina, ka neskaidrības un domstarpības valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas procesā ir radušās sakarā ar vairākām nepilnībām likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kuras ir nepieciešams novērst. Un, ja deputāti skatīs dokumentu nr. 1798b, tad šā dokumenta labajā pusē ir redzams tas, kas paliek pāri no pieprasījuma satura pēc Pieprasījumu komisijas lēmuma. Lūdzu balsot par Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K. Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācija sākās ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 305 1994.gada 28.jūnijā. Paziņojums par privatizācijas uzsākšanu tika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1994.gada 4.augustā. Noteiktajā privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņā divu mēnešu laikā, līdz 1994.gada 4.oktobrim, bija iesniegti un Privatizācijas aģentūrā pieņemti pieci privatizācijas priekšlikumi. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4. un 21.pants skaidri nosaka, ka privatizācijas priekšlikumus drīkst iesniegt tikai fiziskas un juridiskas personas. Turklāt priekšlikumu iesniedzējam — juridiskai personai — šim priekšlikumam jāpievieno reģistrācijas apliecības noraksts. Līdz ar to par skaidri pretlikumīgu uzskatāma Privatizācijas aģentūras rīcība, pieņemot privatizācijas priekšlikumu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību — “Uniparks”, kas uz to brīdi vēl nebija reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Šim pieprasījumam vajadzētu pamudināt ekonomikas ministru un Privatizācijas aģentūru izmeklēt šo lietu un sodīt vainīgās amatpersonas. Pēc pirmā privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņa notecēšanas, kad bija pagājis vēl vairāk nekā mēnesis, Privatizācijas aģentūra izlēma iekļaut valsts uzņēmumu “Ventspils transporta ekspedīcija” jaunā starptautiskā piedāvājuma konkursā, kurš tika izsludināts 1994. gada 17. novembrī laikrakstā “Diena”. Un šī izsludināšana ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 23. panta 4. daļu šādu piedāvājumu konkursu var izsludināt tikai vienlaicīgi ar to... kā šī konkursa noteikumus pasludinot attiecīgā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kas likumā noteiktajā kārtībā netika izdarīts.

Otrkārt. Piedāvājuma konkurss tika izsludināts laikrakstā “Diena”, bet nevis oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un šeit ir arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Centrālais Baltijas tranzīts” , ko ir izveidojuši uzņēmumā strādājošie darbinieki, sagatavotā Latvijas Republikas spēkā esošās likumdošanas pārkāpumu analīze šajā konkursa izsludināšanas procesā, un tā norāda kopā 21 Latvijas Republikas likumu pārkāpumu šajā privatizācijas procesā.

Treškārt. Privatizācijas aģentūrai nebija juridiskā pamata šī valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” iekļaušanai starptautiskajā privatizācijas piedāvājumu konkursā, kad ir pagājis termiņš oficiāli izsludinātajai privatizācijas priekšlikumu iesniegšanai, jo likums kā vienīgo tālāko iespējamo Privatizācijas aģentūras rīcību paredz konkrētā valsts īpašuma privatizācijas noteikumu izstrādāšanu. Un nekādā gadījumā likumā netiek pieļauta iespēja sludināt jaunu starptautisku konkursu , kā tas tika izdarīts. Tātad šis bija pieprasījuma otrais punkts.

Tālāk. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Centrālais Baltijas tranzīts” ir noprotestējusi šo Privatizācijas aģentūras lēmumu — iekļaut valsts uzņēmumu “Ventspils transporta ekspedīcija” starptautiskajā privatizācijas piedāvājumu konkursā. Tātad, kā jau minēju, norādot uz 21 Latvijas likumu pārkāpumu. Un vēl līdz šim brīdim nav nodrošināta iespēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību šo sūdzību par nelikumībām valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas procesa organizācijā un attiecīgo amatpersonu darbību izskatīt tiesā pēc būtības. Neraugoties uz to, ka 1995. gada 20. janvāra Privatizācijas aģentūras padomes sēdē ir viennozīmīgi konstatēts, ka šim strīdam ir izteikti juridisks raksturs. Šīs lietas neizskatīšanas un pēc būtības process sākās ar to, ka Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Šadinovs nav atbildējis uz šīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Centrālais Baltijas tranzīts” direktora vēstuli jau 1994. gada 5. decembrī, kurā tiek lūgts oficiāls un likumam atbilstošs skaidrojums par konkrētiem, ar minēto starptautisko piedāvājumu konkursu saistītiem juridiskiem jautājumiem.

Tālāk. Presē arī ar privatizāciju saistītās amatpersonas, konkrēti, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Naglis un tolaik privatizācijas valsts ministrs Skulte, ir izplatījuši presē apvainojumus par vienu no šī valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas pretendentiem “Centrālais Baltijas tranzīts”, un, konkrēti, Naglis ir “Dienas Biznesā” 1995. gadā 20. janvārī teicis, ka Latvijā nav tik daudz uzņēmumu, lai katram veidotu nosacījumus, pēc kuriem to varētu privatizēt direktora dibinātā SIA un tajā iekļāvušies deputāti. Es gribētu sagaidīt no Nagļa kunga skaidrojumu — kuri ir šie deputāti, kas tur bija iekļāvušies toreiz.

Tāpat arī Skultes kungs laikrakstā “Rīgas Balss” 1995. gada 24. janvārī ir teicis: “Ventspils transporta ekspedīcijas” direktors izveidojis SIA, kas darbojas valsts uzņēmuma teritorijā un saņem lauvas tiesu no peļņas. Es gribētu lūgt kādus pierādījumus arī no Skultes kunga, kura tad ir šī lauvas tiesa no peļņas.

Tālāk. Dažādās institūcijās tiek teikts, ka Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi ir pārsūdzami tikai Privatizācijas aģentūras padomē. Bet kā tad šī padome lemj? Un tā lemj ļoti vienkārši. 1996. gada jūlija sēdē, kad “Centrālais Baltijas tranzīts” bija iesniedzis iesniegumu par nelikumībām valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas procesā, šī padome nolēma vienkārši šo iesniegumu neizskatīt, kaut arī tātad viņa it kā esot vienīgā institūcija, kurai to vajadzētu darīt, kā tiek paskaidrots.

Tāpat arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors sniedz nepatiesu informāciju vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Sausnītim par to, ka privatizējamā valsts uzņēmuma “VTE” kolektīvam nav pretenziju pret apstiprinātajiem šī uzņēmuma privatizācijas noteikumiem, kaut arī attiecīgajā Privatizācijas aģentūras padomes sēdes protokolā pēc būtības ir fiksēti šie pilnīgi konkrētie iebildumi.

Ļoti būtisks moments ir sekojošais, ka šī pati privatizācijas izsole sabiedrībai ar... tātad valsts uzņēmumam “Ventspils transporta ekspedīcija” notika šī gada augustā. Bet jau šī gada sākumā Ventspils ostas padome laida starptautiskajā apgrozībā reklāmas materiālus, kur privatizējamais valsts uzņēmums “Ventspils transporta ekspedīcija” neeksistē, bet ir iekļauts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Uniparks” īpašumā. Tādējādi pārkāpjot likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” 10. panta 2. daļas prasības, kā arī dodot skaidru signālu par to, ka lēmums par valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcijas” privatizāciju par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Uniparks” aizkulisēs ir pieņemts jau sen pirms izsoles rīkošanas. Un tiešām, šajā izsolē starp diviem pretendentiem, par kuriem ir pamats domāt, ka varētu pastāvēt zināmas saistības starp viņiem, šo izsoli tiešām vinnē sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Uniparks”.

Mūsu rīcībā ir arī pilnīgi konkrēta informācija par amatpersonu interešu konfliktu Privatizācijas aģentūras nozīmētajā Ventspils... valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijas pretendentu atlases komisijā, kura izlēma neatzīt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Centrālais Baltijas tranzīts” kā “Ventspils transporta ekspedīcijas” privatizācijas pretendentu.

Es domāju, ka šie dažādie fakti ir pilnīgi pietiekami, lai varētu aicināt deputātus atbalstīt šo pieprasījumu, un es aicinu to arī darīt, un es tiku motivējis pilnīgi visus šī pieprasījuma punktus, un tādēļ es aicinu to atbalstīt tā pilnajā variantā un izdiskutēt šo jautājumu pēc būtības. Un es aicinu apzināties, ka šeit nav nekādā ziņā runa par personisku vēršanos pret ministru Krasta kungu, jo, ja būtu kaut kāds pietiekams pamats pieprasīt demisiju, tad saskaņā ar jauno Kārtības rulli mēs varam to izdarīt arī pilnīgi nesaistīti ar deputātu pieprasījumu. Tātad šis pieprasījums ir tādēļ, lai panāktu šīs problēmas atrisinājumu pēc būtības.__

Un pilnīgi viennozīmīgi. Šī problēma nav arī par šī konkrētā procesa rezultātu ietekmēšanu, tas, kas mums būtu jāpanāk, ir — panākt šī strīda izskatīšanu tiesā pec būtības, kam Ekonomikas ministrija pretojās.

Un, ja mēs gribam, lai Latvija būtu tiesiska valsts, tad ir jāpanāk tāda situācija, lai Privatizācijas agentūra nebūtu pāri likumam stāvoša organizācija. Un ir jāņem vērā, ka Privatizācijas aģentūra ir organizācija ar izteikti palielinātu korupcijas iespējamības risku, un tādēļ, lai tiktu šajā privatizācijas procesā Privatizācijas aģentūrā ievērotas sabiedrības intereses, šim riskam ir jāliek pretī maksimāla atklātība, kā arī sevišķi stingra kontrole un atbildība, nevis tā situācija, kā šobrīd mums likumā iznāk, ka šeit pilnīgi nekādas atbildības nav un Privatizācijas aģentūra var darīt pilnīgi jebko, un nav nekādu iespēju tās lēmumus pārsūdzēt tiesā.

Tātad jautājums nav šeit par ... tik daudz par šo konkrēto gadījumu, cik... kur, protams, mēs nevaram ietekmēt tiešā veidā šo procesu, bet ir jautājums jāstāda patiesībā daudz globālāk par šī privatizācijas procesu sakārtošanu mūsu valstī. Es aicinu deputātus atbalstīt iesniegto pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Godājamie deputāti! Es domāju, ka privatizācija ir tā joma, kurā saskaras vienmēr ļoti daudzas un dažādas intereses, dažādu grupējumu, dažādu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību intereses, kuras vēlas piedalīties šajā privatizācijā un privatizēt valsts uzņēmumus, un es domāju, ka šajā procesā vienmēr būs neapmierinātie. Un tas, kas šodien parādās šī pieprasījuma saturā ar “Ventspils transporta ekspedīciju”, ir tikai viens piemērs, un es domāju, ka nevajadzētu radīt šādu precedentu, ka šādi jautājumi tiek risināti Saeimā, jo tādā gadījumā mēs no šiem neapmierinātajiem uzņēmumiem saņemsim veselu virkni šādas prasības, un viņi meklēs savus lobijus dažādās deputātu frakcijās, lai varētu panākt attiecīgo Privatizācijas aģentūras lēmumu pārskatīšanu.

Protams, ka nav normāla tā situācija, ka kādas institūcijas lēmumu, šajā gadījumā Privatizācijas aģentūras padomes lēmumu, nav iespējams pārsūdzēt tiesā. Šādas iespējas tiešām būtu jānodrošina, lai Saeimai nevajadzētu uzņemties šīs tiesas funkcijas. Bet tas tomēr nav, manuprāt, Ekonomikas ministrijas jautājums, tas ir mūsu kā likumdevēju jautājums — arī iesniegt priekšlikumus par izmaiņām par grozījumiem attiecīgajos likumos, lai šādas iespējas pārsūdzēt Privatizācijas aģentūras padomes lēmumus tiesā tiktu nopdrošinātas, un es ierosinātu arī deputātiem aktīvi strādāt pie šīm likumdošanas izmaiņām un nenodarboties tālāk ar šī pieprasījuma izskatīšanu. Es aicinu noraidīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs par šo jautājumu deputāti pieteikušies nav. Tā kā bija divi pretēji viedokļi — pieprasījumu pieņemt un pieprasījumu noraidīt — jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu pieprasījumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 30, atturas — 15. Pieprasījums netiek pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms plenārsēdes šīs daļas slēgšanas gribu iepazīstināt jūs ar iesniegumu... Atvainojiet, lūdzu, Celmiņa kungs — Pieprasījumu komisijas vārdā.

J.Celmiņš (DPS). Cienītie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Kārtības ruļļa 126. pants 7. punkts paredz: ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas noraidīts, par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu. Tātad mēs esam noraidījuši deputātu pieprasījumu. Mēs neesam balsojuši par Pieprasījumu komisijas atzinumu, kurš tātad daļēji atzīst pieprasījumu. Mums ir nepieciešams vēl viens balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā ir mana kļūda. Tātad balsojam vēlreiz. Saskaņā ar Kārtības rulli par Pieprasījumu komisijas atzinumu atzīt šo pieprasījumu par daļēju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret Pieprasījumu komisijas atzinumā izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, 31 — pret, atturas — 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Pirms plenārsēdes slēgšanas ir jāiepazīstina jūs ar vienu dokumentu. Desmit deputāti lūdz turpināt šā gada 4.—5. decembra sēdes 4. decembra daļu līdz likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” izskatīšanai, neizsludinot starpbrīžus vai pārtraukumus. Nu šie patriotiski noskaņotie deputāti ir Panteļējevs, Lībane, Keišs, Ābiķis, Lagzdiņš, Seiksts, Ābele, Tomašūns, Kristovskis un Vītols. “Par” vai “pret” priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Balsot ir vajadzība? Nav? Es jūs sapratu. Liekam uz balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Varbūt, ka viena balss var izšķirt visu jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 29, atturas — 9. Lēmums pieņemts. Turpinām plenārsēdi. Nākamais pēc pašreizējās numerācijas ir 67. darba kārtības jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Jūsu izvērtēšanai ir nodoti divi likumprojekti. Pirmais — valdības iesniegtie “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” — dokuments nr. 1639, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” — dokuments nr. 1826.

Valdības iesniegtais likumprojekts paredz svītrot tās normas, kuras reglamentē tiešās vēlēšanās vēlētu rajonu padomju ievēlēšanu. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais likumprojekts satur desmit dažādus grozījumus, kas izlabo pretrunas, kas radušās sakarā ar iepriekšējā reizē pieņemto grozījumu savstarpējo pretrunīgumu. Jūs atceraties, godātie kolēģi, ka, izskatot pirms mēneša grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā trešajā lasījumā, parlaments atbalstīja vairākus deputāta Jirgena un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumus, kurus nebija atbalstījusi atbildīgā komisija. Un tādējādi likumā radās vairākas pretrunas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā alternatīvā likumprojekta mērķis bija šīs pretrunas novērst. Godātie kolēģi, pirms mēs izskatām, atklājam debates, atbildīgās komisijas vārdā es gribētu ierosināt šos likumprojektus izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 13, atturas — 11. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Vai ir... Atklājam debates. Runās Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu izteikties gan arī vienlaikus par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, gan arī par alternatīvo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu.

Pirmkārt, Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts jau pēc būtības it kā vairs nebūtu balsojams, jo Saeima divas reizes ir izteikusi savu viedokli pret to, ka šobrīd tiek likvidētas rajonu padomes, un šajā likumprojektā atkal tas tiek piedāvāts. Tāpēc jau vien, neskatoties uz visiem pārējiem kaut kādiem tur priekšlikumiem, kas varētu varbūt arī būt skatāmi, šis likumprojekts ir noraidāms, jo, es atkārtoju vēlreiz, Saeima vienreiz ir jau pateikusi to, ka neatbalsta rajonu padomju likvidāciju.

Otrkārt, par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu. Nupat oktobrī mēs pieņēmām grozījumus “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, kurā mēs noteicām, ka 9.pantā, kas satur ierobežojumus tiem, kas varētu pretendēt domēs, padomēs par deputātiem, ir ierobežojumi. Un tajā skaitā arī ierobežojums, kas noteica, ka nevar kandidēt par deputātu tādas personas, tādi Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir bijuši drošības dienesta, citu valstu drošības dienestu, PSRS drošības dienesta štata vai arī ārštata darbinieki. Šobrīd alternatīvajā likumprojektā tiek piedāvāta jauna redakcija, kas it kā pasaka, ka nevar pretendēt tikai tie, kas ir bijuši štata darbinieki. Es domāju, ja vienreiz Saeima ir izteikusi savu konceptuālu atbalstu tam, ka ierobežojums ir plašākā nozīmē, tad nebūtu loģiski, ja mēs pēc mēneša konceptuāli mainām šo pieeju un ierobežojumi attiecas tikai uz štata darbiniekiem.

Tāpēc es aicinātu deputātus neatbalstīt ne Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kurš nav jau pēc būtības balsojams, un to vajadzēja Ministru kabinetam pašam noņemt, lai nebūtu mums vispār laiks jātērē viņu iesniegtajam likumprojektam, un neatbalstīt arī diemžēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu, kurš satur šādu grozījumu, pret ko Saeima vienreiz ir jau izteikusi citādu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ja Čerāns tik ātri neskrietu, teiktu, ka debatēs vairāk pieteikušies nav. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. (No zāles deputāts Pantēļējevs: “Čerān, es tevi nožņaugšu!”)

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī gribu aicināt deputātus noraidīt abus šos iesniegtos likumprojektus, un katram no tiem man ir sava motivācija, un es šeit tiešām gribu atbalstīt to, ko teica Pēterkopa kungs. Un man galīgi nav pieņemams tas, dažāda veida psiholoģiskais vai arī kāds cits spiediens, ko šeit mēģina izdarīt, lai šai ļoti svarīgajai un būtībā konstitucionāla rakstura lietai mēģinātu tagad, vēlā vakara stundā, dažās minūtēs izskriet cauri. Es gribu aicināt deputātus apzināties, ka šis ir ļoti būtisks jautājums, kuru tagad mēs cenšamies jau šādā veidā risināt, tad, kad ir atlikušas faktiski piecas dienas līdz tam brīdim, kad ir jāizsludina vēlēšanas pagasta padomēs, pilsētas domēs un rajona padomēs, un tagad, piecas dienas pirms šīm vēlēšanām, Saeimas sēdē pirmajā lasījumā parādās likumprojekts, ka, lūk, pēkšņi mēs tagad šīs rajona padomes nevēlēsim vispār. Es domāju, tā ir absolūti nepieņemama lieta no valsts tiesiskās stabilitātes viedokļa, un tāpēc es aicinu, ka šī iemesla dēļ ir noraidāms Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts.

Tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka Saeima jau pirms neilga laika skatīja grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un konceptuāli noraidīja tos iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja atteikties no vēlētām rajona pašvaldībām. Un tāpēc es šeit uzskatu, ka, lūk, šī te Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta virzīšana sēdē ir faktiski provokācija. Kas attiecas uz...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu kolēģus netraucēt runātāju tribīnē. Lūdzu, Čerāna kungs, turpiniet!

K.Čerāns. Paldies Panteļējeva kungam par vērtīgiem padomiem! (Zālē liels troksnis, skaļi, nesaprotami starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs respektējām desmit deputātu vēlmi plenārsēdi pagarināt. Nav pagājušas vēl ne 10 minūtes, un tie paši deputāti tagad bļauj, ka vajag pārtraukt. Atvainojiet, bet netraucējiet runāt, cilvēkam ir reglaments, viņš to ievēros. Lūdzu, runājiet, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Paldies, Čepāņa kungs! Kas attiecas uz šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, tad tajā faktiski ir viena nepieņemama norma, un proti, tā norma, kas paredz iespēju šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēt un tikt pašvaldībās ievēlētiem tiem cilvēkiem, kas ir bijuši Valsts drošības komitejas ārštata darbinieki, tātad čekas ziņotāji. Tātad atkal, kā tas iznāk? Tagad, piecas dienas pirms vēlēšanu dienas, Saeimā pirmajā lasījumā parādās likumprojekts, kas atļaus čekas ziņotājam kandidēt uz pašvaldībām. Godātie kolēģi, es arī to nekā citādi nevaru vērtēt kā tikai par provokāciju. Un es aicinu abus šos likumprojektus noraidīt. Paldies! (No zāles deputāts Panteļējevs: “Vēl viena minūte...”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Kiršteina kungs, pirmajā lasījumā tikai rakstiski! Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es gribētu sniegt izziņu. Valdības likumprojekts ir iesniegts parlamentā nevis vakar vai aizvakar, vai pagājušajā nedēļā, bet 1996.gada 21.oktobrī pulksten 10.45. Tātad vairāk nekā pirms mēneša. Tālāk informācijai. Godātie kolēģi! Gadījumā, ja tiktu pieņemts valdības projekts, tad tās normas, ko satur atbildīgās komisijas alternatīvais likumprojekts, tās varētu tikt iestrādātas valdības projektā, sagatavojot šo projektu otrajam lasījumam. Tāpat varētu papildināt valdības projekta pārejas noteikumus ar normu, kas noteiktu zināmu pārejas periodu līdzšinējo rajonu padomju darbībā. Paldies par uzmanību! Es aicinātu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, tātad, kā paskaidroja Lagzdiņa kungs, mums ir divi likumprojekti par šo jautājumu. Viens — Ministru kabineta izstrādātais — izklāstītais dokumentā nr.1639. Tas mums jābalso vispirms. Un, ja tas netiks pieņemts, tad balsosim nākamo dokumentu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 26, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Līdz ar to otrs nav balsojams. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, noteikt otrā lasījuma datumu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt otro lasījumu 5.decembrī 1996.gadā. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņu arī 5.decembrī līdz pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts. Tātad skatām šo dokumentu rīt otrajā lasījumā. Paziņoju pārtraukumu plenārsēdē līdz 5.decembrim pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos! Atvainojiet, cienījamie kolēģi! Jāreģistrējas arī vēl ir. Atvainojos. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rīt pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!