Par vienādām tiesībām un brīvībām ikvienam

Turpinājums no 1.lpp.

Par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju

Eiropas Cilvēktiesību konvencija: izšķirošs solis

Viens no nozīmīgākajiem Eiropas Padomes sasniegumiem ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija (Konvencija), nebijuša mēroga starptautisks līgums, kurš stājās spēkā 1953.gadā. Tas nosaka katra indivīda neatņemamās tiesības un brīvības un uzliek valstīm par pienākumu tās ievērot attiecībā uz visiem, kas ir tās jurisdikcijā. Ir radīta Konvencijas īstenošanas sistēma, ar kuru valstis un indivīdi, kas uzskata, ja ir pārkāpta Konvencija, var iesniegt sūdzības Eiropas Cilvēktiesību komisijai (Komisija) un Eiropas Cilvēktiesību tiesai (Tiesa) Strasbūrā. Šī kārtība tiks uzlabota, izveidojot vienotu tiesu un Konvencijas dalībvalstīm ratificējot Konvencijas 11.papildprotokolu.

Komisijas un Tiesas precedenta tiesības ir attīstījušas Konvencijas normas un daudzos gadījumos ir veicinājušas izmaiņas nacionālajā likumdošanā un praksē.

Individuālās sūdzības ietver arvien plašāku jautājumu loku, ieskaitot:

— nāvessoda piemērošanu;

— psihiski slimu pacientu turēšanu ieslodzījumā;

— klaidoņu, aizdomās turēto par terorismu un pastāvīgu pārkāpēju apcietināšanu;

— ieslodzīto tiesības;

— militāro un dienesta režīmu;

— tiesu pieejamību;

— tiesas procesa ilgumu un taisnīgu tiesu;

— telefona sarunu noklausīšanos;

— šķiršanās aizliegumu;

— likumus, kas ierobežo homoseksuālistu tiesības;

— likumus par abortiem;

— transseksuāļu statusu;

— preses, radio un televīzijas brīvību;

— aizbildnību un bērnu aprūpi;

— ārlaulības bērnu statusu;

— arodbiedrību rīcību, ieskaitot veikalu slēgšanu;

— likumus pret pornogrāfiju;

— imigrācijas, deportācijas un noziedznieku izdošanas jautājumus;

— obligāto izglītību dzimumjautājumos;

— īpašuma tiesības, ieskaitot plānošanas un īres maksas kontroli;

— kompensācijas par nacionalizāciju.

Eiropas Cilvēktiesību komisija

Eiropas Cilvēktiesību komisija ir viena no divām institūcijām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 19.pantu, “lai nodrošinātu Augsto dalībvalstu to apņemšanos ievērošanu, kas izteikta šajā konvencijā”.

Komisija veic savus pienākumus:

— nosakot saskaņā ar 24. un 25.pantu iesniegto sūdzību piekritību, kurās pausts uzskats par Konvencijas pārkāpumu;

— noskaidrojot visus faktus par piekritīgajām sūdzībām un tajā pašā laikā sniedzot savu palīdzību pusēm, lai nodrošinātu mierizlīguma panākšanu;

— gatavojot ziņojumu saskaņā ar Konvencijas 28.panta 2.paragrāfu, ja mierizlīgums ticis panākts;

— gatavojot ziņojumu Ministru komitejai saskaņā ar Konvencijas 31.pantu, ja neizdodas panākt mierizlīgumu, izsakot savu viedokli, vai atklātie fakti liecina par Konvencijas pārkāpumu;

— nododot pēc atbilstības lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesai lēmuma pieņemšanai;

— palīdzot Eiropas Cilvēktiesību tiesai katrā lietā, kas tai nodota, ar savu delegātu, kuri piedalās procesā, starpniecību;

— palīdzot pēc atbilstības Ministru komitejai noteikt kompensācijas par zaudējuma, kas radies pārkāpumu rezultātā, apjomu.

Komisijā ir 29 dalībnieki, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja iecēlusi uz 6 gadu periodu. Viņu kvalifikācija ir līdzīga kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem. Komisijas dalībnieki ir neatkarīgi un veic savas funkcijas kā indivīdi.

Komisija izstrādā savus procedūras noteikumus. Tās sēdes ir slēgtas.

Komisijai nav pastāvīgas sēdes. Tās darbu nodrošina pastāvīgs sekretariāts, kurā strādā juristi, administratīvie asistenti un tulki.

8.papildprotokols, kurš stājās spēkā 1990.gada 1.janvārī, ļauj Komisijai veidot palātas un komitejas, kurās jābūt vismaz trim dalībniekiem, kuri, ja ir vienprātīgs lēmums, var noraidīt acīmredzami nepiekritīgus iesniegumus. 1991.gadā saskaņā ar šo nosacījumu tika izveidotas divas palātas un sešas komitejas.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas panti, papildprotokols un 4., 5., 6. un 7.protokols

Konvencija

2.pants. Tiesības uz dzīvību

3.pants. Brīvība no spīdzināšanas vai nehumānas un pazemojošas izturēšanās

4.pants. Brīvība no verdzības un piespiedu darba

5.pants. Tiesības uz brīvību un personas drošību

6.pants. Tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā laikā un uz neatkarīgu un objektīvu tiesu, ko nosaka likums

7.pants. Brīvība no krimināllikumu atpakaļejoša spēka

8.pants. Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājas un korespondences neaizskaramību

9.pants. Uzskatu, pārliecības un reliģijas brīvība

10.pants. Izteikšanās brīvība

11.pants. Biedrošanās un asociācijas brīvība

13.pants. Tiesības apprecēties un izveidot ģimeni

14.pants. Brīvība no diskriminācijas

25.pants. Iesniegumi no personām, to grupām vai nevalstiskajām organizācijām

28.pants. Komisijas ziņojums, ja panākts mierizlīgums

31.pants. Komisijas ziņojums, ja lieta nav atrisināta.

Papildprotokols

1.pants. Īpašuma aizsardzība

2.pants. Tiesības uz izglītību

3.pants. Brīvas vēlēšanas

4.protokols

1.pants. Brīvība no apcietinājuma par parādiem

2.pants. Personu pārvietošanās brīvība

3.pants. Tiesības iekļūt un palikt savā valstī

4.pants. Brīvība no kolektīvas izsūtīšanas

6.protokols

1.pants. Nāvessoda atcelšana

7.protokols

1.pants. Ārzemnieku procedūras tiesības

2.pants. Tiesības uz apelāciju

3.pants. Kompensācija par tiesas kļūdām

4.pants. Tiesības netikt divkārt tiesātam un sodītam

5.pants. Laulāto līdztiesība

Eiropas Cilvēktiesību tiesas organizācija un darbs

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesu izveidoja saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, lai nodrošinātu konvencijas dalībvalstu apņemšanos ievērošanu.

2. Tiesa sastāv no tiesnešiem, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes valstu skaitam. Divi tiesneši nedrīkst būt vienas valsts pilsoņi.

Tiesnešus ievēl Konsultatīvā asambleja uz deviņu gadu periodu no saraksta, ko izvirzījušas Eiropas Padomes dalībvalstis; tiesnešus var ievēlēt arī atkārtoti. Tiesneši strādā kā atsevišķas personas un savu pienākumu pildīšanā tie ir pilnīgi neatkarīgi. Viņu pilnvaru perioda laikā tiesneši nedrīkst uzņemties nekādus citus pienākumus, kas nav savienojami ar neatkarības nosacījumu, objektivitāti un pieejamību.

Tiesa ievēl savu prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus. Tiesas darbu nodrošina reģistratūra. Tiesa ieceļ reģistratoru un tā vietnieku, iepriekš konsultējoties ar Eiropas Padomi.