• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas drošības perspektīvas - starptautiskā vērtējumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1996., Nr. 213/214 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41497

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas drošības perspektīvas - starptautiskā vērtējumā(turpinājums)

Vēl šajā numurā

10.12.1996., Nr. 213/214

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltijas drošības perspektīvas — starptautiskā vērtējumā

Vakar sākās un šodien turpinās Ziemeļatlantijas asamblejas (ZAA) un Latvijas Saeimas sarīkotais seminārs ar nosaukumu “Baltijas valstu drošības perspektīvas”. ZAA ir ar NATO cieši saistīta organizācija, kurā pārstāvēti īpaši deleģēti parlamentu deputāti no visām NATO dalībvalstīm. ZAA asociētā dalībnieka statusā ir arī Latvija. Seminārā šoreiz piedalās ZAA Politiskās komitejas priekšsēdētājs Jans Petersens (Jan Petersen — Norvēģijas delegācijas vadītājs), ZAA Aizsardzības un drošības komitejas Ziemeļu drošības jautājumu apakškomitejas priekšsēdētāja Ingrida Rasmusena (Ingrid Rasmussen — Dānijas delegācijas vadītāja) un ZAA Transatlantisko un Eiropas attiecību apakškomitejas priekšsēdētājs Peters Dūtofts (Peter Duetoft — Dānija), kā arī vairāki desmiti ZAA locekļu no dažādām valstīm. Viesu skaitā ir parlamentu deputāti no ZAA asociētajām valstīm — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas, amatpersonas no NATO sekretariāta un Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki.

Vakar ZAA semināru ar uzrunu atklāja Saeimas sekretārs Imants Daudišs, kas vada pastāvīgo Latvijas delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā. Pēc Dānijas vēstnieka Latvijā Mihaela Merha (Michael Mærch ) uzstāšanās sekoja LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa referāts “Divi ceļi — viens mērķis: Latvijas integrācija Eiropas Savienībā un NATO”. Visu dienu norisinājās semināra dalībnieku diskusijas par to, kā panākt Baltijas valstu drošības un neatkarības garantijas. Pēcpusdienā ziņojumu nolasīja arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Dalbiņš. Tika arī pieņemta semināra tematikai atbilstoša rezolūcija.

Šorīt, 10. decembrī, semināra dalībnieki apmeklē Baltijas bataljona dislokācijas vietu Ādažos, lai noraudzītos tā apmācības, bet dienas vidū dosies apskatīt Vecrīgu un noklausīties koncertu Doma katedrālē.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Ziemeļatlantijas asamblejas sanāksmes paziņojums

Ziemeļatlantijas asamblejas Politiskās komitejas un Ziemeļvalstu drošības jautājumu apakškomitejas locekļi sanāca kopā Rīgā 1996.gada 9.decembrī, lai apspriestu Baltijas valstu drošības perspektīvas.

Sanāksmes dalībnieki apstiprināja nesenajā Ziemeļatlantijas asamblejas sesijā Parīzē pieņemto rezolūciju.

Rezolūcijā “Par gatavošanos 1997.gada NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmei” uzsvērta NATO apņemšanās “uzņemt jaunas dalībvalstis, turpinot uzņemšanas procesu un noturot ikgadējas divpusējas konsultācijas, lai izskatītu, vai jaunās kandidātvalstis atbilst kritērijiem, kas noteikti dokumentos par NATO paplašināšanu”.

Šajā sakarībā sanāksmes dalībnieki vienojās, ka paplašinātās programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros jārada pamats miermīlīgai un ilgstošai attīstībai, ietverot tādus pasākumus kā:

— pastiprinātas politiskas konsultācijas;

— piedalīšanās NATO vadītajās plānošanas un apmācību operācijās un to norisē;

— piedalīšanās NATO reģionālajās un apakšreģionālajās vienībās;

— uzlabota sadarbība starp programmas “Partnerattiecības mieram” dalībvalstīm, kuras nav NATO locekles.

Sanāksmes dalībnieki arī vienojās, ka trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva — būs to valstu vidū, kuras nākotnē būs tiesīgas balstīties uz iepriekšminēto apņemšanos un iekļauties Eiroatlantijas sabiedrībā, tādējādi novēršot jaunu dalījuma līniju un pelēkās zonas izveidošanos.

Visbeidzot sanāksme atsaucās uz EDSO valstu vadītāju sanāksmē Lisabonā pieņemtajiem lēmumiem par Baltijas valstu tiesībām izvēlēties un noteikt, kurās starptautiskajās drošības struktūrās tās iesaistīsies.

Ziemeļatlantijas asamblejas sanāksme

Latvijas delegācijas vadītājs, Saeimas sekretārs Imants Daudišs:

Ekselences!

Dārgie kolēģi!

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un prieks sveikt kolēģus no Ziemeļatlantijas asamblejas un pārējos viesus šeit Saeimā, Rīgā, Latvijas galvaspilsētā.

Noturēt Politiskās un Aizsardzības un drošības komitejas sanākmsi vienā no Baltijas valstīm bija laba doma. Ir ļoti svarīgi, ka mēs kopā ar mūsu kolēģiem pārrunājam jautājumus par Baltijas valstu integrāciju Eiropas struktūrās, kā arī Baltijas drošības perspektīvas.

Pašlaik Latvijā aktīvi tiek apspriesti divi jautājumi: 1) vai mūsu valsts tiks uzņemta Eiropas Savienībā vai ne, un ja tiks, tad kad; 2) vai Latvija kļūs par NATO dalībvalsti... Šie uzdevumi nav uzskatāmi par pašmērķi. Mūsu politiķu nostāja ir apņēmības pilna. Bet iedzīvotāji ir norūpējušies, un viņus interesē izredzes uz labklājību, valsts drošību, kā arī atgūtās brīvības neatgriezeniskums. Un šie jēdzieni ir cieši saistīti ar ES un NATO.

Kas attiecas uz NATO, mūsu iedzīvotāju vairākums stingri tic, ka pievienošanās NATO nozīmē drošību. Mēs saprotam, ka pašlaik var uzdot vairāk jautājumu nekā rast atbildes uz tiem. Aizvien viežāk mēs dzirdam jautājumus:

1) Kurš un kad?

2) Vai NATO paplašināšana nozīmē draudus mieram vai jaunu stabilitāti?

3) Vai viena valsts var izmantot savas veto tiesības, lai noteiktu citas valsts drošības līdzekļa izvēli?

Līdzdalība NATO ir viens no vissvarīgākajiem Latvijas drošības politikas mērķiem. Latvijas — un visu Baltijas valstu — problēmu veiksmīgs risinājums ir būtiski svarīgs Eiropas un transatlantijas drošībai. Tālākā perspektīvā to var nodrošināt tikai ar līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā. Ģeopolitikā situācija un vēstures mācība izslēdz jebkādus citus variantus, tādus kā neintralitātes statuss vai arī vienpusējas vai savstarpējas drošības garantijas.

Latvijas piedalīšanās IFOR ir apliecinājums Latvijas ieguldījumam starptautiskā miera un drošības nodrošināšanā. Šis pasākums vairo Latvijas vērtīgo pieredzi attiecībā uz piedalīšanos NATO militārā struktūrā un nostiprina Latvijas un NATO spēku savstarpējo operativitāti. Latvija gatavojas NATO dalībvalsts statusam, arī aktīvi piedaloties programmā “Partnerattiecības mieram” un aktīvā dialogā ar NATO.

NATO paplašināšanas procesa ietvaros jaunas valstis tiks uzņemtas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, ņemot vērā katras atsevišķas valsts politisko un tehnisko sagatavotību aizsardzības jomā. Ir skaidrs, ka ne katra valsts, kura vēlas iestāties NATO, tiks iekļauta paplašināšanās pirmajā kārtā. Latvija balstās uz NATO atvērto durvju principu, t.i., ka NATO paplašināšanas pirmā kārta nebūs pēdējā un NATO durvis būs atvērtas visām valstīm, kuras vēlas tajā iestāties.

Mēs apzināmies, ka lēmumu par to, kuras valstis tiks iekļautas pirmajā NATO paplašināšanas kārtā un kad tās tiks iekļautas, pieņems 16 NATO dalībvalstis 1997. gadā NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē. Pašlaik NATO dalībvalstu starpā nav vienprātības par to, kura valsts tiks un kura netiks uzaicināta iestāties NATO pirmajā paplašināšanas kārtā, jo pastāv vairāki atšķirīgi viedokļi.

Latvija, Igaunija un Lietuva neredz nevienu svarīgu iemeslu, kādēļ tās nevarētu kandidēt uz NATO dalībvalsts statusu pirmajā paplašināšanas kārtā.

Atbildīgajā tikšanās reizē (Saeimas nama Sarkanajā zālē — pirmajā attēlā) runā: Dānijas vēstnieks Latvijā Mihaels Merhs ( otrajā attēlā), Latvijas delegācijas ZA asamblejā vadītājs Imants Daudišs (trešajā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!