Rietumeiropieši ir skeptiski noskaņoti pret Latvijas līdzdalību

Pagājušajā nedēļā, no 2.līdz 5.decembrim, Parīzē notika kārtējā Rietumeiropas Savienības (RES) sesija. Tā ir organizācija, kas neoficiāli tiek uzskatīta par Eiropas Savienības (ES) drošības komiteju. Šajā RES sesijā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Saeimas — Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas delegācijas RES vadītājs Andris Ameriks un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns (attēlā).

Vakar pēc atgriešanās no Francijas preses konferencē Andris Ameriks sacīja, ka RES sesijā, protams, galvenokārt ir bijusi runa par NATO paplašināšanos. Īpaša uzmanība veltīta attiecībām ar Krieviju. Pēdējā pusgada laikā Rietumvalstis esot ievērojami mainījušas savu attieksmi pret Krieviju — piesardzības un iecietības virzienā. Piemēram, visai atturīgs pret NATO paplašināšanos Austrumeiropā kļuvis bijušais Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas priekšsēdētājs Martinesa kungs, kam nesen piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Pēc A.Amerika domām, šobrīd diemžēl nav skaidra NATO valstu attieksme pret Baltijas valstu, tostarp Latvijas, uzņemšanu šajā organizācijā.

Arī Edvīns Inkēns sacīja, ka ir izjūtama neziņa par NATO un ES turpmāko attīstību. Un patiešām, viņaprāt, pēdējā pusgada laikā notikušas negatīvas pārmaiņas. Līdz ar to RES sesijā dominējuši visai aptuveni izteikumi un secinājumi. Acīmredzot turpmāk galvenā loma būs Rietumvalstu politiskajiem apsvērumiem un lēmumiem, nevis Baltijas valstu militārajai un ekonomiskajai sagatavotībai.

Baltijas valstīm būtu izdevīgi, ka RES, kur tās ir asociētie partneri, kļūtu par ES militāro struktūru. Tādējādi Latvija varētu iekļūt NATO pa “aizmugures durvīm”. Taču šajā ziņā no Francijas un Lielbritānijas puses bijusi samanāma pretestība.

Šajā sesijā no Baltijas valstīm visaktīvākā bijusi Latvijas delegācija — A.Ameriks uzstājies ar runu, bet E.Inkēns iesniedzis divus labojumus rezolūcijas tekstā, kurus sesijā atbalstīja. Šo grozījumu mērķis bijis uzsvērt Baltijas valstu drošības nepieciešamību.

Radies iespaids, ka Čehijai, Polijai un Ungārijai nav izdevīgi baltiešu centieni pēc iespējas drīzāk iekļūt NATO, tādējādi pastiprinot Krievijas pretestību šim procesam. Bet Krievijas nostāja pēdējā laikā kļuvusi daudz asāka. Un jūtams, ka Rietumvalstis ir stipri vien piekāpušās Krievijai.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”