VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 9.decembra sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē ir akceptēti “Apdrošināšanas sabiedrību gada pārskata sastādīšanas noteikumi”. Līdz šim grāmatvedības uzskaite apdrošināšanas sabiedrībām nesniedza vispusīgu priekšstatu par to finansu rādītājiem. Noteikumi paredz, ka turpmāk gada pārskatā ietilpstošie dokumenti veidos vienotu kopumu un palīdzēs gūt vispusīgu priekšstatu par katras konkrētās apdrošināšanas sabiedrības finansu rezultātiem. Gada pārskatā būs jāietver arī naudas plūsmas pārskats.

Valdība akceptēja “Galvenās cirtes noteikumus” un “Starpcirtes noteikumus”. Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu starptautisko normatīvo aktu par ilgspējīga meža apsaimniekošanu izpildi, palielinātu iegūstamās koksnes daudzumu, vienlaikus saglabājot mežu kā ekosistēmu, un noteiktu vienotu meža apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību. Noteikumi stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Valdība apstiprināja Latvijas Būvniecības padomes sastāvu. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Latvijas Būvētāju asociācijas priekšsēdētājs SIA “PolarBek Latvija Celtniecība” prezidents J. Lancers. Lai veiktu vispusīgāku nozares problēmu analīzi un kompetentu rekomendāciju izstrādi, padomē iekļauti Finansu, Satiksmes un Labklājības ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas un Andoras Hercogistes līgumu par savstarpēju atteikšanos no vīzām”. Pēc līguma parakstīšanas tas ratificējams Saeimā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.—1938. gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”. Pēc vienošanās parakstīšanas tā apstiprināma Saeimā.

Lai novērstu pretrunas spēkā esošajos tiesību aktos, MK akceptēja grozījumus noteikumos “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” statūtiem”, ar kuriem noteikts, ka aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 250 000 latu, kas sadalīti 250 000 parastajās akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir viens lats. Aģentūras akciju turētājs ir Ekonomikas ministrija.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus lēmumā “Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pārskatiem un Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāju darbības nolikumu”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk Privatizācijas aģentūrai reizi ceturksnī jāiesniedz regulāri pārskati par noslēgtajiem līgumiem, maksājumu grafikiem un to izpildes gaitu.

Valdība akceptēja grozījumus noteikumos “Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtību”.

Akceptēts grozījums MK 1995. gada 19. decembra noteikumos nr. 387 “Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”. Grozījums nosaka, ka pabalsta apmērs ir 28 lati.

Valdība akceptēja pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā 262 pilsonības pretendentiem.

Akceptēta bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Pasaules bankas un Eiropas Savienības lauku attīstības projektu vadības vienība”. Uzņēmums darbosies Zemkopības ministrijas pārziņā.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par privatizācijas sertifikātu paātrinātu izmantošanu”. Rīkojums paredz izveidot darba grupu Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora Visvalža Zveja vadībā. Rīkojumā uzskaitīti dokumentu projekti un priekšlikumi, kuri darba grupai jāizstrādā noteiktos termiņos.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 9.decembra sēdes

Mežu valsts ministra Arvīda Ozola un Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas skaidrojumi, komentāri, atbildes

Vispirms valdības sēdē akceptētos apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatu sastādīšanas noteikumus izskaidroja Valentīna Andrējeva:

— Šis dokuments ir ļoti nozīmīgs apdrošināšanas akciju sabiedrībām, jo nesen jaunā versijā pieņemtais likums par gada pārskatiem nosaka, ka uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām jaunais likums neattiecas. Tāpēc mēs bijām spiesti izstrādāt Ministru kabineta noteikumus. Šis darbs tika veikts kopā ar Eiropas Savienības pārstāvjiem, turklāt programma PHARE atvēlēja papildu līdzekļus. Un tagad mums ir noteikumi, kā sastādīt gada pārskatus. Tie ir ļoti savlaicīgi izstrādāti, jo tuvojas gan janvāris, gan aprīlis, kad akciju sabiedrības nodod gada pārskatus.

Darbs agrāk nebija padarīts tādēļ, ka pavisam nesen mēs izveidojām apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Bija citi darbi, citi likumi.

Kā zināt, Latvijas Banka jau pirms laba laika pieņēmusi noteikumus, kas ir saistoši komercbankām. Bet šie, šodien pieņemtie noteikumi ir saistoši akciju sabiedrībām.

Kāpēc tas ir bijis tik svarīgi? Tāpēc, ka Eiropas Savienības direktīvās standartu prasībās ir iestrādāts tas, ka tomēr jābūt tādiem uzņēmumiem ar saviem noteikumiem, lai mēs galu galā varam dabūt kopā skaitļus un novērtēt, kā attīstās tirgus Latvijā.

Kas varētu būt tajos gada pārskatos? Bilance. Tehniskais un netehniskais peļņas un zaudējumu aprēķins. Arī naudas plūsmas pārskats, kas būs apdrošināšanas sabiedrības valdes ziņojums, kas nav paredzēts citiem uzņēmumiem. Un zvērināta revidenta ziņojums.

Gada pārskats iepriekš tiks apstiprināts akcionāru pilnsapulcē, tas būs iesniegts mūsu apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai, lai to varētu pārbaudīt. Tikai pēc tam tas ies uz apstiprināšanu un tiks iesniegts Valsts ieņēmumu dienestā.

Paredzēts arī, ka apdrošināšanas akciju sabiedrībām ir atļauts veidot “meitas” uzņēmumus. Jo gada pārskatos ir iekļauta arī prasība veidot konsolidētos gada pārskatus. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Valdībā akceptētos “Galvenās cirtes noteikumus” un “Starpcirtes noteikumus” komentēja Arvīds Ozols:

— Šie noteikumi stāsies spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Tie ir vajadzīgi tādēļ, ka mežsaimniecības vispārējā likumdošana nosaka tikai vispārīgos principus, ko drīkst cirst, bet neveic pilnīgu ciršanas regulāciju. Tā kā Latvijā lielā mērā jau ir notikusi zemes reforma un valsts vairs nav vienīgā zemes īpašniece, acīmredzot šādus noteikumus, kas nosaka, kur un kādas cirsmas nedrīkst veikt, bija nepieciešams pieņemt Ministru kabineta līmenī, lai tie būtu saistoši visiem meža īpašniekiem un tā lietotājiem.

Šie noteikumi paredz arī to, ka dažādām cirsmām to izpildes ekoloģiskās prasības var noteikt meža dienests kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šis noteikumu punkts ir ļoti svarīgs tāpēc, ka ne tikai valsts mežos, bet arī privātos mežos ir jāievēro visas meža apsaimniekošanas un meža izmantošanas ekoloģiskās prasības. Mums jāspēj arī šajā ziņā sasniegt tādu līmeni, lai patērētāji Eiropā būtu ar to apmierināti.

Pēc tam Arvīds Ozols atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kas šajos abos noteikumos ir jauns ekoloģisko prasību jomā, salīdzinot ar iepriekšējām prasībām?

Arvīds Ozols: — Iepriekšējos noteikumos nav tehnoloģisko prasību. Tur viennozīmīgi uzskaitīts, kurās vietās, piemēram, nedrīkst cirst kailcirtes, kurās nedrīkst cirst galveno cirti. Diemžēl līdz šim šīs prasības regulēja vēl Padomju Savienības pastāvēšanas laika izdotie noteikumi, kas nebija orientēti uz citām meža īpašuma formām. Šiem noteikumiem vajadzēja būt jau pirms vairākiem gadiem.

Jautājums:— Kādas sankcijas ir paredzētas pret tiem, kas neievēros šos jaunos noteikumus?

Arvīds Ozols: — Sankcijas noteiks, vadoties pēc metodikas, ka nosaka mežsaimniecībai izdarītos zaudējumus. Savukārt tiesiskās piedziņas kārtību nosaka Civilprocesa likums.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 9.decembra preses konferencē Valdības namā