PĒC VIZĪTES

Maskava ir labvēlīgi ieinteresēta

Vakar, 9. decembrī, satiksmes ministrs Vilis Krištopans rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja žurnālistus ar savas darba vizītes rezultātiem Maskavā.

Ministrs pastāstīja:

— Es nebūšu kautrīgs un teikšu, ka mana vizīte Maskavā bija jūtams ieguldījums Latvijas un Krievijas attiecību turpmākajā attīstībā. Ir pagājuši jau pieci gadi, un mūsu jaunajās attiecībās daudz kas ir mainījies.

Man bija tikšanās ar triju ministriju vadībām. Uz rīkoto pieņemšanu Latvijas vēstniecībā ieradās visu šo ministriju galvenās personas, tajā skaitā arī Aleksandrs Udaļcovs — jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā. Šī vizīte atstāja zināmu rezonansi Krievijas valdībā. Bija darba gaisotne, kurā divu kaimiņvalstu ministri lietišķi risināja jautājumus, kas svarīgi abām pusēm. Man nevajadzēja ik pēc mirkļa atgādināt, ka Latvija ir neatkarīga, suverēna valsts, ne brīdi nebija jāieklausās pamācošā tonī izteiktos norādījumos. Par manu vizīti tika informēts arī premjerministrs Viktors Černomirdins.

Lai uzlabotu mūsu valstu attiecības, vienīgi vairāk ir jāstrādā.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Kas tika spriests par neatrisinātajām aviācijas pasažieru pārvadājumu problēmām?

Vilis Krištopans: — Mēs Krievijas pusei piedāvājām šo problēmu atrisināšanas modeli. Tas nav pilnīgi ideāls. Diemžēl tāds tas nepieciešams, lai atrastu izeju no strupceļa, kurā nonākušas mūsu attiecības šajā jautājumā. No vienas puses, nepastāv paritāte lidojumu tiesībās — Krievijai lidojumu ir vairāk. No otras puses, mūsu sabiedrības “Latavio” neveiksmīgās darbības rezultātā ir radušies parādi Krievijas firmām. Mēs vienojāmies, ka Latvijas Satiksmes ministrija kopā ar Privatizācijas aģentūru strādās, lai šo parādu jautājumu atrisinātu. Ja principiāla vienošanās tiks panākta, tad sāksies sarunas par lidojumu tiesībām. Turpretim, ja būs vērojama tīša traucēšana, tad mēs strikti atgriezīsimies pie nulles varianta, proti, ka lidojumu tiesības nav abām pusēm. Ceru, ka līdz tādam stāvoklim nenonāksim, jo tad cietīs šo pakalpojumu patērētāju tiesības un intereses.

Jautājums: — Vai jūs, lūdzu, nepateiktu, cik lielu summu “Latavio” ir parādā Krievijas firmām? Kad reāli “Airbaltic” varētu atsākt savus lidojumus uz Maskavu?

Vilis Krištopans: — Parāds ir apmēram 2,8 miljoni dolāru. Reāli lidojumi varētu atsākties tad, kad būs panāktas konkrētas vienošanās ar visām firmām, kam “Latavio” ir parādā. Mēs neesam pieņēmuši lēmumu to maksāt no valsts budžeta. Tāda lēmuma nav bijis. Maskavā mēs vienojāmies, ka Privatizācijas aģentūra veiks aģenta uzdevumus šī jautājuma nokārtošanai.

Jautājums: — Kādas vienošanās tika panāktas Maskavā notikušajās sarunās par dzelzceļa satiksmes problēmām?

Vilis Krištopans: — Ar Krievijas dzelzceļu ministru Anatoliju Zaicevu mēs parakstījām vairākus dokumentus. Ja tos plaši tagad apspriedīsim, tie varētu izraisīt nepatiku citās valstīs, ar kurām mums tranzīta jautājumos ir konkurence. Es vienīgi jūs informēšu par to, ka notika mūsu kopīgās komisijas sēde, kā arī par to, ka abi ministri parakstīja tikšanās protokolu un memorandu par mūsu ministriju aktīvu sadarbību kopīgā dzelzceļa robežpunkta būvniecībā. Varu vēl piebilst, ka desmit mēnešu laikā uz Somijas un Krievijas robežas tika uzbūvēts šāds robežpunkts ar 16 dzelzceļa sliežu atzarojumiem. Jāņem vērā, ka 1996. gada laikā austrumu–rietumu virzienā Latvijas dzelzceļa pārvadātās kravas apjoms pieaudzis par 38 procentiem. Vienlaikus ienākums no šiem kravu pārvadājumiem pieaudzis par 28 procentiem. Ceru, ka nākamajā gadā tas palielināsies vēl par 10 procentiem, un mūsu ceļi tiem kļūst par šauriem.

Jautājums: — Vai Krievijas Enerģētikas un kurināmā resursu ministrijā tika runāts par naftas tranzītu?

Vilis Krištopans: — Jā. Šīs ministrijas vadība operatīvi organizēja manu tikšanos ar ministra pirmo vietnieku Morozova kungu. Mēs darījām zināmu, ka vēlamies Krievijas pusi informēt par mūsu aprēķiniem un viedokli Krievijas naftas eksporta transportēšanas jautājumos. Es iesniedzu mūsu darba grupas pētījumu, izskaidroju situāciju un rosināju apskatīt jautājumu par jauna naftas vada celtniecību, par naftas un naftas produktu transportēšanas programmas attīstību. Tāpat pārrunājām iespēju paaugstināt naftas transportēšanas tarifu, jo pašreizējais tarifs — 2,75 dolāri par tonnu — jau ir zem pašizmaksas.

Es uzskatu, ka šajā laikā — pārejas periodā — labus rezultātus starpvalstu attiecībās var gūt, vienīgi valdībām ciešāk sadarbojoties.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”