Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu visu kopigiem mērķiem, atbildību un rūpēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1996., Nr. 213/214 (698/699) https://vestnesis.lv/ta/id/41509

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"To naudu ziedojiet Mārtiņa fondam..."

Vēl šajā numurā

10.12.1996., Nr. 213/214 (698/699)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valstī un partijās

Par mūsu visu kopīgiem mērķiem, atbildību un rūpēm

Ministru prezidents Andris Šķēle — “Tēvzemei un Brīvībai” kongresā 8. decembrī:

Labdien, cienījamie kongresa dalībnieki un viesi, cienījamie deputāti un kolēģi valdībā. Pagājušajā gadā apmēram ap šo pašu laiku partija “Tēvzemei un Brīvībai” mēģināja izveidot valdību. Toreiz tas neizdevās, lai gan pietrūka pavisam maz. Tā nu ir sagadījies, ka šodien Latvijā ir valdība, kurā jūsu partijas pārstāvniecība ir lielāka nekā citām partijām. Pie tam tieši jūs esat valdībā uzņēmušies vissmagākos amatus un visgrūtākos darbus. Tas viss vedina domāt par kādu pozitīvu tendenci, kura, es ceru, kļūs par jūsu partijas raksturīgu iezīmi. Es domāju šeit par to, ko nozīmē pašaizliedzība un patiesas spējas strādāt valsts labā. Šajā zālē netrūkst tādu, kas būtu ar mieru atdot savu dzīvību, ja būtu zināms, ka tāpēc Latvija rīt kļūs par bagātu un plaukstošu valsti. Gan es un tāpat, es domāju, daudzi no jums nekavētos ne mirkli, ja rītdienas labklājības cena būtu mūsu dzīvības. Diemžēl tas laiks, kad mešanās uz ambrazūras varēja kaut ko izšķirt, ir pagājis. Šī metode vairs nav iedarbīga, tieši otrādi, šobrīd tā ir destruktīva. Šodien tas, vai Latvija kļūs vai nekļūs par plaukstošu valsti, ir atkarīgs no pavisam citām mūsu īpašībām un spējām. Šodien mums nav vajadzīgi histēriski un skaļi aurojoši pseidovaroņi, kas aicina pie ieročiem un cenšas ienaidnieku aizbaidīt ar bravūru. Mēs augstu vērtējam viņu dzimtenes mīlestību, taču tagad mums ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj domāt un kas spēj ilgas ilgas stundas strādāt vienmuļu, neinteresantu, nogurdinošu darbu. Darbu, kas nenes ne satraucošus piedzīvojumus, ne naudu, ne slavu, ne tautas mīlestību. Darbu, kura rezultāti būs redzami pēc vairākiem gadiem. Darbu, kuru varbūt novērtēs vienīgi mazbērni un vēsturnieki. Tas ir iemesls, kāpēc es gribu pateikties jūsu partijai par to smago un pašaizliedzīgo darbu, ko jūs darāt, uzņemoties smagos izglītības, labklājības un veselības valsts ministra amatus. Paldies, protams, pašiem ministriem — Makarova, Viņķeļa, Rasnača un Krasta kungiem, kā arī Grīnblata kungam, kurš smago ministra darbu veiksmīgi savieno arī ar atbildīgo partijas priekšsēdētāja amatu. Tas viss liecina par partijas drosmi un briedumu, par politisko pieredzi un meistarību. Pensionāri, skolotāji, ārsti — tās ir sabiedrības grupas, kuru prasības pret valsti ir visasākās un reizē vispamatotākās, pašaizliedzīgi strādājot tieši šajās grūtajās sfērās, jūs tomēr spējat saglabāt augstu partijas reitingu un vēl celt to. Tā ir politiskā prasme, kas prasa lielus intelektuālos resursus un pastāvīgu piepūli. Es gribētu, lai jums pietiktu šīs prasmes arī turpmāk un lai sabiedrība arī turpmāk novērtē jūsu apņemšanos, gribu un spējas. Es gan nezinu, vai tas tā būs. Man, politikā maz pieredzējušam, protams, ir grūti spriest, bet es domāju, tāda nacionāla, spēcīga un principiāla partija kā “Tēvzemei un Brīvībai” nevar atļauties bloķēties ar sociālistiem un “Līdztiesību”. Es nevaru saprast to, kā tēvzemes un brīvības intereses var sakrist ar tās partijas interesēm, kuras vadītājs sēž cietumā par to, ka kādreiz sūtīja OMON pret jums pašiem. Jums, kas toreiz stāvēja pirmajās rindās. Es nesaprotu, un man atliek tikai cerēt, ka jūs kā pieredzējuši politiķi zināt, ko darāt un ka jūsu vēlētājs neuztvers to kā ideālu nodevību. Man atliek tikai cerēt, ka jūs zināt, ko jūs darāt, arī tad, kad, cīnoties pret to, lai Latvijas pilsonis būtu brīvs savā zemē, brīvs savās tiesībās, tai skaitā tiesībās rīkoties ar savu īpašumu, jūsu rīcība atkal sakrīt ar Sociālistiskās partijas rīcību. Vai Lujāns tagad ir jūsu draugs? Es atzīšos, es īsti jūs ne vienmēr saprotu. Es, kā jūs zināt, respektēju jūsu nostāju attiecībā pret brīvo zemes tirgu un es neesmu uzstājis, lai jūs balsotu pret saviem principiem neatkarīgi no tā, ka man ir cits viedoklis, bet es nesaprotu jūs, kad jūs ejat soli solī ar tādām opozīcijas frakcijām, kas atklāti pauž pilnīgi atšķirīgu ideoloģiju. Es nesaprotu, kā tā var būt — jūs, kurus varētu dēvēt par nacionālās idejas mugurkaulu, jūs — daudzi no kuriem nebaidoties cīnījās par Latvijas valsti arī tajā laikā, kad citi baidījās, jūsu frakcijas deputāti tagad kopā ar sociālistiem, “Līdztiesību” un kāda vācieša piekritējiem nodarbojaties ar apzinātu neatkarīgās Latvijas, demokrātiski ievēlētās Saeimas darba sabotāžu, ar apzinātu obstrukciju. Iestājaties pret jautājumiem, kas ir vairākkārt skatīti valdībā un atbalstīti. Valdībā, kur jūsu ministru ir vairāk nekā citām frakcijām. Politiskās spēles un intrigas, protams, nav mana specialitāte ,un es teorētiski pieļauju, ka varbūt kādreiz kaut kādu man nezināmu apsvērumu dēļ ir nepieciešams nostāties arī tajā pusē, kur atrodas Lujāna kungs, Bekasova kungs, Golubova kungs un citi, taču es tomēr ieteiktu jums nopietni apdomāt savu pozīciju. Tāpat es ceru, ka jūs spēsit novērst tās partijas vājuma iezīmes, kas izpaužas disciplīnas trūkumā un tajā, ka atsevišķu deputātu savtīgā vēlme spodrināt spalvas ar pārspīlētu nacionālismu kādreiz gūst virsroku pār partijas stratēģiskajām interesēm. Apstākļi, es domāju, ir tādi, ka panākumus gūs un spēs noturēt tikai gudras un domājošas, monolītas un disciplinētas komandas. Komandas, kuru vadībā ir jauni, gudri, labi izglītoti un moderni domājoši cilvēki. Es ceru, jūs paši to saprotat un jau strādājat šajā virzienā, pretējā gadījumā jūsu ienaidnieki papūlēsies, lai savstarpējas nesaskaņas un ambīcijas novājina jūs kā komandu un kā politisku spēku. Es ceru, jūs spēsit to nepieļaut. Ticiet man, es vēlu jums tikai to labāko, un, ja es izsakos skarbi, tad tikai tāpēc, ka es negribētu piedzīvot to, ka šis ir augstākais jūsu partijas panākumu punkts, pēc kura sākas noriets. Es to tiešām negribētu, jo pretējā gadījumā man nāktos nožēlot manis pausto atbalstu un uzticību jūsu partijai. Es vēlu prātu, tālredzību un izturību jums.

Veiksmīgu kongresu!

Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!