4. un 5. decembra sēde

5. decembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 212.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpinām izskatīt Saeimas sēdē apstiprināto darba kārtību. Pirms sākam izskatīt jautājumus, gribu informēt, ka esam saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu, kurā viņi lūdz šā gada 5.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajam lasījumam iekļaut aiz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” trešajam lasījumam. Ja jūs, kolēģi, atceraties, tad vakar šo jautājumu mēs izskatījām un nolēmām, ka likumprojekts “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” tiks skatīts aiz darba kārtības 61.jautājuma, tas ir, par autotransporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Taču komisija uzskata un vēlas, lai mēs izsakām savu viedokli un izlemjam jautājumu, vai viņu ierosināto likumprojektu mēs nevarētu pabīdīt mazliet augstāk mūsu darba kārtībā un izskatīt pirms 61.jautājuma. Vai kāds vēlas no deputātiem runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu. Runāt neviens nevēlas. Vai ir vajadzība balsot par šo komisijas priekšlikumu? Balsot arī deputāti nelūdz. Vai varam uzskatīt, ka esam vienojušies par šīm izmaiņām — mūsu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanas secību? Tā kā deputāti neiebilst, esam vienojušies, un likumprojektu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izskatām aiz darba kārtības 58.jautājuma. Paldies!

Nākamais jautājums — saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir izskatāms likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Jānis Strods, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

J.Strods (TT). Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1744. Tas ir “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Īsumā par otro lasījumu. Tātad šajā likumprojektā ir iesniegti 35 priekšlikumi, un 29 no tiem ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstīti, un pieci no tiem iestrādāti šīs atbildīgās komisijas priekšlikumos. Un viena no galvenajām visu priekšlikumu būtībām ir tā, ka ieviests jauns termins “iepakojums”, ar ko tad arī saistās daudzās izmaiņas dažādos pantos un arī pielikumos. Un tagad es aicinātu strādāt pa pantiem.

1.pants. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 1.pantu papildināt ar sekojošām definīcijām... un tālāk kā tekstā. Budžeta un finansu komisijas attieksme — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par likumprojektā ierosinātiem vides valsts ministra Induļa Emša priekšlikumiem — likuma 1.pantu papildināt ar sekojošām definīcijām. Teksts deputātiem ir redzams dokumenta labajā ailē. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Strods. 2.un 3.pantā priekšlikumu nav. 4.pants. Šeit ir atkal vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 4.pantu izteikt šādā redakcijā, tā faktiski ir jauna redakcija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4.panta redakciju, ko ierosina izteikt vides valsts ministrs Indulis Emsis. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 5.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 5.panta 1.apakšpunktā svītrot vārdus “ja tos izmanto saimnieciskā darbībā”. Atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais priekšlikums šajā pašā pantā ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 5.pantu papildināt ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt pantu ar 4.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 6.pantā priekšlikumu nav. 7.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 7.panta piektā daļā aizstāt vārdus “likums par zemes dzīlēm”. Tas vienkārši ir redakcionālas dabas labojums. Atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 5.lappuse, tas ir 8.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 8.panta pirmajā daļā otro teikuma daļu izteikt šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš seko tālāk. Un man būtu priekšlikums deputātiem atbalstīt otro priekšlikumu, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par likumprojekta 8.panta ierosinājumiem, ko izteicis Indulis Emsis un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Komisijas slēdziens un lūgums ir deputātiem atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Vai deputāti tam piekrīt? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 9.pants. Pirmais ir deputāta Lamberga priekšlikums, un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu, un to mēs varam redzēt nākamajā 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Otrs ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — svītrot grozījumu 1.pantu (neizdarīt panta otrā daļā grozījumus), tas attiecas uz pirmā lasījuma redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam — svītrot grozījuma 1.pantu, neizdarīt panta otrajā daļā grozījumus. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Deputāta Lamberga priekšlikums, un tas arī ir iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu, kas redzama nākamā 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga priekšlikumu, kurš iestrādāts komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 9.panta trešajā daļā svītrot vārdus “un ievedmuitas nodokļa kopsummas”. Atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk nākamā 6.lappusē ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 9.pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un komisijas priekšlikums ir redzams nedaudz zemāk, un es aicinātu atbalstīt šā priekšlikuma iestrādāšanu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam, ka panta ceturtajā daļā... likumprojekta 9.panta ceturtā daļa tiek iestrādāta komisijas priekšlikumā, kura teksts deputātiem ir redzams. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tā, šo pantu esam izskatījuši. Tālāk 7.lappusē 10.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 10.panta otrās daļas otrā teikumā aiz vārdiem iekļaut “vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novērtēt un atzīt...” un tālāk kā tekstā. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — par Induļa Emša priekšlikumu likuma 10.panta otrās daļas otrajā teikumā aiz vārdiem... tālāk kā tekstā iestrādāšanu — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 8.lappuse. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 10.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš ir redzams apakšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par izmaiņām likuma 10.panta trešajā daļā, kurus ir iesnieguši Emša kungs un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 11.pants šajā pat lappusē. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 11.panta pirmās daļas 1.un 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme ir — šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 11.panta pirmās daļas 1.un 2.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 9.lappuse. Te ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums, un faktiski tas izriet jau no iepriekšējā balsojuma un... svītrot likuma 11.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīt. Faktiski tas nav balsojams jau.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — svītrot 11.panta otro daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — svītrot likumprojekta 11.panta otro daļu — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 12., 13. un 14.pantā priekšlikumu nav. Nākamais — 15.pants. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 15.panta pirmās daļas otrajā teikumā svītrot vārdus... un tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — 15.panta pirmās daļas otrajā teikumā svītrot vārdus, un tālāk kā tekstā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais priekšlikums ir 10.lappusē. Arī vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums likuma 15.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā. Tā ir jauna daļa. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. 16. un 20.pantā, kas ir pēdējie, priekšlikumu nav. Un tālāk ir pārejas noteikumi — šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums, tātad iekļaut pārejas noteikumos šādā redakcijā... tālāk seko četri punkti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — šos pārejas noteikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu pirmajiem četriem punktiem jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk seko pielikumi pie šā likuma. Mēs izskatīsim pirmo pielikumu, kas ir šajā 10.lappusē. Tātad pirmais pielikums, te ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 1.pielikuma teksta daļā iekļaut 5.punktu šādā redakcijā, tas ir faktiski jauns punkts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 1.pielikuma teksta daļā 5.punkta iekļaušanu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk — nākamā 11.lappuse. Pārejam pie 3.pielikuma. 2.pielikumā priekšlikumu nav. Tātad 3.pielikums, šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 3.pielikumā “atkritumu bīstamības klases” aizstāt ar sekojošām... tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu, kas izteikts sakarā ar deputāta Induļa Emša priekšlikumu — likuma 3.pielikumā aizstāt vārdus —, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais — 4.pielikums. Arī vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 4.pielikumā apzīmējumu “netoksiskie izneši” aizstāt ar “nebīstamie izneši”. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu — par 4.pielikuma redakciju — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. 5.pielikums. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 5.pielikumā apzīmējumu “netoksiskās vielas” aizstāt ar “nebīstamās vielas”. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret ierosinātajām izmaiņām likumprojekta 5.pielikumā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākamais 12.lappusē. 6.pielikumā priekšlikumu nav. Pārejam pie 7.pielikuma. Pirmais ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — 7.pielikuma 1.punktā svītrot vārdus “un ievedmuitas nodokļa kopsummas”. Budžeta komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 7.pielikuma 1.punkta redakciju nav? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — 7. pielikuma 2. punktā iekavās teksta daļu svītrot, aizstājot ar... tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākošā — 13. lappuse. Šeit ir vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums 7. pielikuma 3. punktā... tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 7. pielikuma 3. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk Emša kunga priekšlikums 7. pielikuma 3. punktā, un tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Strods. Nākošais — vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 7. pielikuma 4. punkta 2. teikumā, un tālāk kā tekstā. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī par likumprojekta 7. pielikuma 4. punkta otrā teikuma redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Nākošā — 14. lappuse. Nākošais šeit ir atkal vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — likuma 7. pielikuma tabulas galvā “atmaksājuma normatīvi procentos vai Ls” aizstāt ar “nodokļa ieņēmumu izlietojuma normatīvi procentos”. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — likumprojekta 7. pielikuma tabulas augšdaļu “atmaksājamie normatīvi procentos vai latos” aizstāt ar “nodokļa ieņēmuma izlietojuma normatīvi procentos” — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Nākošais — vides valsts ministrs Emša kunga priekšlikums — likuma 7. pielikuma tabulā mērvienību pirmajā pozīcijā minētās “minerāleļļas” mainīt no litrs uz kilogramu. Budžeta komisijas lēmums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 15. lappuse. Vides valsts ministra Emša kunga priekšlikums — tātad likuma 7. pielikuma tabulā svītrot 6., 7., 8. un 9. pozīciju, aizstājot to ar sekojošu redakciju, kas ir redzama šajā lappusē. Budžeta komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Emša kunga priekšlikumu — likuma 7. pielikuma tabulā svītrot 6., 7., 8. un 9. pozīciju, aizstājot to redakciju, kāda jums ir iesniegta, — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Un 16. lappusē pēdējais priekšlikums... tātad šeit ir jauns pielikums. Vides valsts ministrs Emša kungs piedāvā tātad iekļaut likuma 8. pielikumu šādā redakcijā... Un tas ir redzams 16. lappusē. Budžeta komisija to atbalstījusi, un to var redzēt 17. nākošajā lappusē. Tas ir analoģiski. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Induļa Emša priekšlikumu — iekļaut likuma 8. pielikumu jums iesniegtajā redakcijā, kas ir izklāstīta dokumenta 17. lappusē — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Strods. Tātad visa teksta un pielikuma daļa šajā likumprojektā ir izskatīta, un es aicinātu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Stroda kungs, jūsu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem!

J.Strods. Cienījamie deputāti! Tā kā šo likumprojektu vajadzētu pieņemt arī trešajā lasījumā šogad, es aicinātu līdz trešajam lasījumam iesniegt tātad priekšlikumus visīsākajā termiņā, respektīvi, piecās dienās. Es domāju, tas būtu 10. decembris ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Stroda kunga minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. decembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Strods. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Dokuments nr. 1676. Atšķiriet, lūdzu, tabulu. Sākumā ir likums pārskatāmā formā... likumprojekts pārskatāmā formā. Par likuma nosaukumu ir Juridiskā biroja priekšlikums — nosaukumu izteikt “Par valsts cilvēktiesību biroju”. Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. 1. pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz papildināt panta nosaukumu pēc vārda “biroja” ar vārdu “darbības”. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt pirmajā daļā vārdus “kas izveidota, lai veicinātu” ar vārdiem “kas veicina”, un tālāk — kā jūs redzat tekstā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. 2. pants. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 2. punktā vārdus “likumdošanas aktos paredzētām iedzīvotāju” ar vārdiem “normatīvajos aktos noteiktajām”. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 7. punktā vārdu “nacionālo” ar vārdu “Latvijas” un vārdus “Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jautājumos” ar vārdiem “Latvijas saistošajiem starptautiskajiem līgumiem”. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 8. punktu pēc vārda “kabinetam” ar vārdu “rakstveida” un pēc vārda “pārskatu” ar vārdu “rakstveida”. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 4. punktā vārdu “neatliekami” ar vārdu “nekavējoties”. Un tālāk kā tekstā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seiksts. Atbildīgās komisijas priekšlikums — aizstāt 5. punktā vārdus “mazaizsargāto sabiedrības grupu” ar vārdiem “sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas”. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu ... Ir iebildumi. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi deputāti! Šeit ir izmainīts atšķirībā pret otrā lasījuma redakciju — vārdi “mazaizsargāto sabiedrības grupu” ir aizstāti ar vārdiem “sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas”, kā tieši Cilvēktiesību biroja interešu grupas, kuru situācija sabiedrībā tiek pētīta. Jāteic, ka ar terminu “sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas” parasti saprot nedaudz citādu personu loku, kurām ir nepieciešama tieši valsts un pašvaldību palīdzība materiālās situācijas uzlabošanai, tajā skaitā, teiksim, daudzbērnu ģimeņu locekļi, bāreņi, bērni... bez vecāku apgādības palikušie bērni, politiski represētās personas, vientuļie invalīdi, pensionāri, taču Latvijas valsts Cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmā būtu svarīgāk saglabāt plašāku šo jēdzienu, ne tikai šās sociālās grupas, bet pievērst arī lielāku uzmanību tām iedzīvotāju grupām, kuras kaut kādā veidā sabiedrībā ir diskriminētas, piemēram, sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ vai savas sociālās izolētības, kā arī, piemēram, sabiedrības attieksmes dēļ pret šīm grupām.

Tāpēc būtu nepieciešams šeit saglabāt 2. panta redakciju un neatbalstīt šī termina terminoloģijas izmaiņu, saglabāt tātad, ka šīs īpašās uzmanības lokā ir mazaizsargātās sabiedrības grupas, nevis sociāli... nevis tikai un vienīgi sociāli mazaizsargātās. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

G.Gannusa (TT). Likumprojekta “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” trešā lasījuma redakcijā atrodamas neprecizitātes termiņu lietojumā, kas rada būtiskas izmaiņas tā saturā, un proti, kā liecina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotā likumprojekta “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” 2. panta 5. punkts — viens no biroja uzdevumiem turpmāk būs cilvēku tiesības, situācijas ievērošana, pētīšana. It īpaši jomās, kas skar mazaizsargātās un maznodrošinātās personas. Ar apzīmējumu “sociāli mazaizsargātās” un “maznodrošinātās personas” ir saprotamas tās personas, kurām nepieciešama valsts un pašvaldību palīdzība materiālās situācijas uzlabošanai, tas ir, daudzbērnu ģimeņu locekļi, bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas, vientuļie invalīdi, pensionāri un citas personas. Taču Latvijas valsts Cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmā noteiks, ka ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību tām iedzīvotāju grupām, kuras sava fiziskā un garīgā stāvokļa, sociālās izolētības, kā arī valsts un sabiedriskās attieksmes dēļ nevar pilnā mērā aizstāvēt savas tiesības. Tādas iedzīvotāju grupas kā bērni, invalīdi, cilvēki ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem, ieslodzītie, bēgļi, reliģiskās minoritātes, seksuālās minoritātes, kā arī mazākuma tautības visbiežāk tiek pakļautas diskriminācijas iespējai un neatkarīgi no viņu ekonomiskā un sociālā stāvokļa.

Līdz ar to likumprojekta “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” 2. panta 5. punktā nepieciešams saglabāt otrā lasījuma redakciju. Pētīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā valstī. It īpaši jomās, kas skar mazaizsargāto sabiedrības grupu intereses. Pretējā gadījumā Valsts cilvēktiesību biroja darbība tiek ievērojami sašaurināta un pielīdzināta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, kuras iedarbība...par palīdzības sniegšanu, tās nepieciešamības apzināšanu trūcīgajām personām. Un lūdzu šajā jautājumā pievērst uzmanību un balsot, kā iesaka mūsu frakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribētu uzsvērt, ka vecā redakcija, tātad otrā lasījuma, tā ir visaptveroša, jo vārds “mazaizsargātie” iekļauj visa veida aizsardzību. Un, ja mēs tos nomainām tikai ar sociālo un maznodrošināto personu aizsardzību, tas nozīmē, ka mēs sašaurinām šo jēdzienu, mēs izceļam tikai vienu visas šīs aizsardzības daļu. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt to redakciju, kura bija, jo šis jaunais variants, tas ir... nu atvainojiet, bet tas tomēr zināmā mērā atkal ir populistisks. Mēs it kā gribam tikai vienu kategoriju izcelt, un aizsmirstam, ka šī aizsardzība ir nepieciešama ļoti dažādām kategorijām. Es aicinātu tomēr atstāt to redakciju, kāda bija vecajā variantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiksta kungs. Lūdzu. Vēlaties ko teikt?

A.Seiksts. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā vairāki deputāti nepiekrita atbildīgās komisijas priekšlikumam aizstāt 5. likumprojekta punktā vārdus “mazaizsargāto sabiedrības grupu” ar vārdiem “sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas”, tad lūdzu balsosim par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 41, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais atbildīgās komisijas priekšlikums — redakcionāli precizēt 6. punktu. Jums piedāvātajā redakcijā tas ir redzams. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2.panta 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 3.pants. Atbildīgā komisija liek priekšā aizstāt piektajā daļā vārdus “valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba algu fonda ietvaros” ar vārdiem “likumā noteiktā kārtībā”. Komisija lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākošais — 5.pants. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt otro daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 6.pants. Atbildīgā komisija liek priekšā papildināt otro daļu ar jaunu otro un trešo teikumu jums piedāvātā redakcijā. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu ir iebildumi. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka tādā redakcijā, kā to piedāvā komisija, faktiski visa šī biroja ideja var tikt reducēta uz nulli, jo mēs ierakstām formu, ka fiziskas personas var atteikties sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas pieprasīšana pārkāpj šo personu cilvēktiesības. Tātad nav pat ierakstīts, ja tiešām faktiski pārkāpj cilvēktiesības vai tiešām kaut kādā veidā aizskar šo cilvēku aizsargātību. Bet, ja šīs personas uzskata, kā mēs zinām, tad mūsu visu uzskati var būt visai plašās amplitūdās par attiecīgām dzīves nozarēm, un mēs katrs dažādi varam vērtēt, kas mūs ietekmē vai neietekmē. Bet, ierakstot šādu normu, mēs faktiski Cilvēktiesību biroja darbu varam paralizēt. Jo jebkurš no ierēdņiem vai jebkura no personām, kura ir iesaistīta kāda cita cilvēka tiesību pārkāpumos tajā brīdī, kad viņa tiek uzaicināta, lai izanalizētu šo cita cilvēka tiesību pārkāpumus, var pateikt, ka viņa uzskata, ka viņas tiesības tiek pārkāptas. Es domāju, ka šāda norma nav pieņemama, tā būtu jānoraida un jāatstāj tā redakcija, kas ir iepriekšējā lasījumā. Pretējā gadījumā, atkārtoju vēlreiz, mēs faktiski biroja reālās iespējas reducējam uz nulli, uz katra cilvēka individuālu interpretāciju par to, ko viņš uzskata, kas viņu personīgi aizskar vai neaizskar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Es, atbalstot Andreja Pnateļējeva izteikto viedokli, gribu pievērst uzmanību arī tālākajam. Ja informāciju pieprasa no personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, birojs pieaicina pedagogu. Es visu laiku zināju, ka vecāki atbild par saviem bērniem un vecāki atrodas blakus, nevis pedagogs. Kāds sakars pedagogam ārpus skolas ar to, ko pieprasa no viņa bērna? Tur ir jābūt vecākiem. Un principā tas nav pieņemams. Šāds ieraksts degradē, un šinī gadījumā tas ir bērna tiesību un vecāku tiesību pārkāpums — jau šāds ieraksts likumā pašā.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es gribu pievienoties diviem iepriekšējiem runātājiem un aicināt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt 2.panta redakciju, jo līdzīgi tam, kā Panteļējeva kungs jau šeit skaidroja, ka gadījumā, ja tiktu atstāta redakcija, ka fiziska persona var atteikties sniegt informāciju, ja tā uzskata, ka informācijas pieprasīšana pārkāpj šīs personas cilvēktiesības, tad, tas faktiski var radīt problēmas vispār Cilvēktiesību birojam novērst konkrētus cilvēktiesību pārkāpumus, jo personas atteikšanās sniegt informāciju daudzos gadījumos var būt tīri subjektīvi pamatota. Līdz ar to netiek arī pieļauta iespēja, ka personas atteikšanās iemeslu likumību un pamatotību varētu izvērtēt. Ka šai iemeslu likumības un pamatotības izvērtēšanai, kuras dēļ persona atsakās sniegt informāciju, nav arī šo izvērtēšanas iespēju. Līdz ar to birojam tiek liegtas iespējas objektīvi izskatīt un faktiski atrisināt sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem subjektīvu iemeslu dēļ.

Un ir vēl viena lieta. Cilvēktiesību birojs savā līdzšinējā darbībā ievēro citu likumu, teiksim, tajā skaitā cilvēktiesību, normas, kas respektē personas brīvību, tiesības nesniegt informāciju, neliecināt pret sevi, pret saviem radiniekiem. Šīs tiesības Cilvētiesību birojs savā darbībā jau respektē. Tā ka būtu ļoti svarīgi, lai mēs saglabātu tieši 6.panta otrā lasījuma redakciju un līdz ar to padarītu Cilvēktiesību biroja darbu efektīvāku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP ). Cienījamie kolēģi! Visa šī Cilvēktiesību biroja jēga ir lai mazinātu spriedzi visās šajās sarežģītajās attiecībās, kas skar cilvēktiesības, un lai dotu iespēju šeit pat mūsu valstī, valsts iekšienē nokārtot šāda veida problēmas. Lai mēs nedotu iespējas skraidīt pa visu pasauli dažiem un dažām un sūdzēties par to, kas notiek Latvijā. Un tieši tāpēc ir rūpīgi jāpārdomā, kā šis Cilvēktiesību birojs varētu strādāt ļoti produktīvi. Un līdz ar to es, protams, arī aicinātu izņemt visu šo te papildinājumu ārā, lai mēs paši sev nesarežģītu darbu. Lai šis Cilvēktiesību birojs varētu ļoti objektīvi strādāt. Tā ka es atbalstu arī to, ko teica mani kolēģi, un ļoti aicinātu šo te komisijas piedāvāto redakciju neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Seiksta kungs vēlas ko teikt, vai balsosim?

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kas attiecas par otro daļu šim te priekšlikumam, ja informāciju pieprasa no personas, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, birojs pieaicina pedagogu, komisija vadās pēc tā, ka pedagogs ir kvalificētāks izvērtēt bērna interešu stāvokli, vecāki izvērtē no šaurāka aspekta, ja ir iespējams, lūgt balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad Seiksta kungs izsaka priekšlikumu — balsot šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izteikto priekšlikumu par labojumiem likumprojektā pa daļām. Vai deputāti tam piekrīt? Par to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu — balsot šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu un lūdzu visus piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret Seiksta kunga priekšlikumu — balsot komisijas priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 40, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 41, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to priekšlikumi — uzskatīt teikumu numerāciju, kā piedāvāts, nav izskatāmi.

Sēdes vadītājs. Tie nav balsojami vairs. Paldies!

A.Seiksts. 8.pants. Juridiskā biroja priekšlikums — panta otro daļu pārcelt uz 7.pantu kā otro daļu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums — uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par otro daļu un izteikt sekojošā, jums piedāvātā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Seiksts. 9.pants. Juridiskais birojs. Izteikt panta nosaukumu jums piedāvātā redakcijā. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt pirmo teikumu jums piedāvātā, deputātiem piedāvātā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Juridiskais birojs lūdz izteikt pārejas noteikumus jums piedāvātā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju pie likumprojekta iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 3. Likums pieņemts.

A.Seiksts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.91, dokumentu nr. 630, dokumentu nr. 895, dokumentu nr. 1345 un dokumentu nr. 1497. Kāpēc tik daudz dokumentu? Mēs vienkārši apvienojam veselu virkni jau piedāvātos grozījumus vienā dokumentā. Tātad izskatīsim tos kopīgi. Pirmais piedāvātais grozījums šim likumprojektam ir — Saeimas Juridiskais birojs piedāvā likumprojekta ievaddaļā precizēt atsauci uz likuma publikācijas avotiem. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es gribu atgādināt godājamiem mūsu kolēģiem, ka trešā lasījuma dokuments, kuru Druvas kungs tagad turpinās un mēs izskatīsim arī pa pantiem, ir dokuments nr. 1840. Tas ir tas darba dokuments, ar kuru mēs strādājam pašlaik. Pareizi, Druvas kungs, paldies! Tā tagad. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskā biroja priekšlikumu — likumprojekta ievaddaļā precizēt atsauci uz likumā publicētajiem avotiem, izsakot tos jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikums — papildināt likuma preambulu ar otru teikumu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt likuma preambulu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Arī pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums — svītrot 2.panta pirmajā daļā vārdus “civildienesta ierēdnis” vai “ierēdņu kandidāti”, aizstājot ar vārdiem “valsts kalpotāji”. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — svītrot 2.panta pirmajā daļā vārdus? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva. Paldies! Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 30.apakšpunktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likumprojekta 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

K.J. Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais grozījums — papildināt 15.panta ceturto daļu ar otru teikumu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — papildināt 15.panta ceturto daļu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu jūsu priekšā redzamajā redakcijā. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja precizējums, kā jūs redzat jums priekšā esošajā redakcijā, un arī šo precizējumu 33.pantam piektajā daļā, šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 33.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta iesniegtais precizējums, kas attiecas uz budžetu. Jūs atceraties mūsu sarunu par to, par speciālajiem budžetiem, kas tiek šobrīd ieskaitīti kopējā budžetā atsevišķā sastāvdaļā, principā gandrīz vārdu pa vārdam komisija to pieņēma, pieliekot divus vārdus klāt. Jūs redzat, 2.apakšpunkta “b” daļā ir “iekasējumi” ielikts, un pirmajā apakšdaļā teikuma beigās ir pielikts klāt, pielikti divi vārdi — “valsts budžetā”. Tās ir vienīgās izmaiņas, un šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma un aicina arī jūs pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Par Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt likumprojekta 34.pantu, kā arī par pašas komisijas ierosinājumu — izteikt likumprojekta 34.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.J. Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums. Izslēgt likumprojekta 8. pantu. Tas ir pārejas noteikumos. Arī šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Sāksim tomēr pēc kārtas. Tātad deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu, ko akceptējusi atbildīgā komisija, — izslēgt likumprojekta 8.pantu — iebildumu nav. Tālāk pārejam pie pārejas noteikumiem. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu pret Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — svītrot pārejas noteikumu 1.punktu — arī iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, lai sakārtotu šos pārejas noteikumus jums piedāvātajā, priekšā esošajā redakcijā, šo grozījumu, zināms, komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā — slēdzienu ir izdarījusi. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

K.J.Druva. Visbeidzot ir Juridiskā biroja piedāvātie grozījumi, kas vēl turpina sakārtot šos pārejas noteikumus. Jūs redzat, ir trīs daļas un visas šīs trīs daļas komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā, kas ir izklāstīta dokumenta 7. un 8.lappusē, — iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies! Tagad es lūgtu deputātus balsot par trešo lasījumu, lai pieņemtu grozījumus pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts. Paldies!

K.J.Druva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, saskaņā ar mūsu šodien izdarītajām izmaiņām sēdes darba kārtībā izskatām jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna. Lūdzu!

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskais birojs veicis precizējumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajam lasījumam. Tie ir apkopoti dokumentā nr. 1879. Sāksim izskatīt precizējumus. Pirmais precizējums ir 2.lapaspusē 6.pantā. Aizstāt piektajā un sestajā daļā vārdus “ēkas un pagalmus” ar vārdiem “ēkas, būves un pagalmus”. Tas ir redakcionāls precizējums. Būtībā šeit bija izzudis vienkārši vārdiņš “būves”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais, otrais precizējums ir 4.lapaspusē. Izteikt 28.panta pirmās daļas 3.b punktu iesniegtajā redakcijā. Būtībā, kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē mēs iebalsojām priekšlikumu, kur bija paredzēts, ka Latvijā zemi var nopirkt tikai to valstu fiziskās un juridiskās personas, kuru līgumos ir paredzēts, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas var pirkt zemi šajās valstīs. Ņemot vērā to, ka nevienā no 28 līgumiem, kas ir noslēgti ar valstīm, nav fiksētas tiesības iegādāties zemi Latvijas Republikas pilsoņiem un juridiskajām personām, šī norma praktiski nedarbojas, tāpēc Juridiskais birojs ir precizējis un ir noteicis, ka šīs tiesības ir jāparedz līgumos tikai pēc 1996.gada 31.decembra. Komisija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Juridiskais birojs tiešām ir ļoti korekti sakārtojis šo likuma tekstu un izņēmis tās neprecizitātes, kas bija Zīles kunga priekšlikumā pagājušajā sēdē, kuras mēs apspriedām. Bet tomēr ir viena problēma, kāpēc es personīgi un, es domāju, daudzi no klātesošajiem šajā zālē par šo priekšlikumu nevarēs balsot.

Nelaime ir tā, ka nebija nekādu iespēju šo likuma panta tekstu papildināt, jo Juridiskais birojs varēja izdarīt tikai precizējumus atbilstoši mūsu spēkā esošajiem likumiem. Kas tā ir par nelaimi? Redziet, šis teksts nobeidzas ar tādu ierakstu, ka šajos līgumos ir jāparedz Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgajā valstī. Bet iztrūkst viena neliela frāze. Un tai vajadzētu būt tādai “un attiecīgās ārvalstu tiesības iegādāties zemi Latvijā”. Arī šādam ierakstam vajadzētu būt, jo Latvija ir tikai 64 000 kvadrātkilometrus liela, un, ja lielā Ķīna vai kāda cita valsts paredz tiesības, ka Latvija var tur nopirkt zemi, nav tālāk šīs atrunas, ka arī mēs piekrītam, ka viņi pērk zemi šeit, Latvijā. Ja būtu šāds ieraksts, tad šajos starpvalstu līgumos, slēdzot tos turpmāk, būtu iespēja ierakstīt arī dažus nelielus ierobežojumus, un tādi varētu, piemēram, būt “iegādāties zemi ne vairāk par 1/10 daļu no pagasta”, kādi jau bija šie priekšlikumi arī agrāk izteikti. Tāpēc es tomēr nevaru atbalstīt šādu ierakstu. Šeit ir vajadzīgs papildinājums. Ja Saeima to tagad atbalstīs, tad acīmredzot tas varētu būt par ieganstu, kāpēc vairāki deputāti varētu griezties pie Valsts prezidenta par šā likuma neizsludināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī ir ļoti nopietna problēma. Es domāju, ka mēs noteikti gribētu šķirot tās valstis, ar kurām mēs gribam slēgt šos ieguldījumu savstarpējās veicināšanas un aizsardzības līgumus, no tām valstīm, kurām mēs gribētu ļaut iegādāties Latvijā zemi, tātad kuriem pilsoņiem. Un mēs šodien nodevām komisijām likumprojektu par šādu ieguldījumu savstarpējās veicināšanas un aizsardzības līgumu ar Krieviju. Es nedomāju, ka lielākā daļa no deputātiem uzreiz būtu ar mieru arī akceptēt tādu lēmumu, ka Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības pirkt Latvijā zemi. Es domāju, ka šeit tiešām ir vajadzīga šī šķirošana un tāpēc šajā brīdī, teiksim, atbalstīt šādu Juridiskā biroja priekšlikumu tiešām nevarētu, un, kā jau Seiles kundze šeit minēja, ka tas ir tiešām ļoti nopietns jautājums. Krievija, neapšaubāmi, nav vienīgā valsts, to es minu tikai kā piemēru, un es aicinu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Ja ir nepieciešams, tad es arī atbalstu to, ka šis likumprojekts ir jāatdod pārstrādāšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un no jauna sagatavošanai trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, gribu atgādināt visiem tiem, kuri vēlas par šo jautājumu runāt. Likums trešajā lasījumā ir izskatīts pa pantiem un pieņemts. Saeimas Juridiskajam birojam bija lūgums tikai un uzdots no Saeimas — precizēt to. Tātad, kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam balsot tikai un vienīgi to, kas mums ir iesniegts rakstiski, un nekādas konceptuālas vai jebkāda cita veida izmaiņas pašlaik mēs izdarīt šajā likumā nevaram. Es saprotu daudzu deputātu vēlmi te dabūt iekšā savu partiju vai savas personīgās intereses, bet, lūdzu, nedariet to! Tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs varbūt visi atminamies, kā šis likumprojekts tika virzīts uz priekšu, kādi solījumi tika doti kuluāros un pirmajā un otrajā lasījumā. Un kā visi šie solījumi ar Panteļējeva kunga īkšķi tika pārkāpti. Tā mēs tagad esam pie šī puspieņemtā trešā lasījuma, jo it kā tas nav pieņemts, jo tur ir jāprecizē, bet it kā tas ir pieņemts. Un it kā mēs to nedrīkstam pārstrādāt, jo laikam Šķēles kungs to negribētu.

Manuprāt, mēs vakar kaut ko redzējām. Mēs vakar redzējām, ka to pašu lietu darīja ar pašvaldības lietām, ka Panteļējeva kungam ir 40—43 balsis, un, ja mēs godinām Šķēles kungu un Panteļējeva kungu un piedalāmies balsošanā, tad būs kvorums. Bet, ja mēs nolemsim, ka viņi nav godājami, tad viņiem kvoruma nebūs. Tad lai tā lieta vārās un vārās, un vārās. Tā ir tā jaunā taktika, kas mums ir jāpieņem.

Es jums pateikšu vēl vienu lietu, ka šeit vairāki deputāti nāks, es varbūt esmu pirmais, un jums pateiks, ka šo zemes pārdošanas likumu un visus darījumus zem šā likuma nākošās Saeimas laikā pārskatīsim. Un, lai tie, kas grib zemi Latvijā pirkt, tiek brīdināti, ka viņi dabūs tik daudz atpakaļ, cik viņi būs par to zemi samaksājuši, un 6 procenti gadā un ne vairāk. Tā kā to, lūdzu, saprotiet, ka šitā Saeimas “izvarošana”, kas šeit notiek trešajā lasījumā ar Panteļējevu un diemžēl arī ar “Saimnieka” piekrišanu, nav demokrātiska, nav pareiza un tie, kas zem šādi pieņemtiem likumiem rīkosies, viņiem būs jāsaprot, ka nākošā Saeima to visu pārskatīs un tur nekāda liela peļņa nevienam nebūs par to, ka viņš būs uzticējies šim Panteļējeva kunga īkšķim. Es aicinu mums visiem redzēt, vai viņiem ir kaut kāds kvorums šeit šodien. Mana balss netiks reģistrēta. Vienības partija arī nav ar mieru, ka Latvijas zemi pārdod bez labākiem ierobežojumiem, mēs neviens nebalsosim. Es lūdzu vairākumu vai vismaz — diezgan, nebalsot, lai izjauktu šo farsu, kas ir šeit, es teikšu, Saeimā ar negodīgiem deputātiem, kuri iepriekšējos lasījumos šo to apsola un tad beigās atnāk.

Jūs vakar redzējāt, ka 23.oktobrī Šķēles kungs jau bija iesniedzis dokumentus, ka pašvaldības pilnīgi iznīcināmas, bet mēs bijām tā kā muļķīši, mēs šeit godīgi debatējām un meklējām pareizo risinājumu. Šo, es nezinu, kā to saukt, bet šo farsu, kas šeit tagad tiek izspēlēts, manuprāt, mēs nedrīkstam piedalīties, mums ir tautai jāstāsta no šīs tribīnes, kas šeit notiek, un mums jāfustrē šo Panteļējeva pirkstu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, nezinu, kāds ir sakars pašreizējai sēdei ar vardarbīgo seksu, ko piesauca šeit Valdmaņa kungs, bet gribu runāt pēc būtības.

Es neredzu, kur ir Čerāna kungs, bet viņš tiešām maldās. Es gribu viņam to pateikt un tiem cilvēkiem, kas nav iedziļinājušies šīs problēmas būtībā. Būtība ir tāda, ka runa ir par sekojošām valstīm. Tātad: Amerikas Savienotās Valstis, Austrija, Beniluksa valstis, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Izraēla, Kanāda, Dienvidkoreja, kā mēs parasti sakām, ja šis līgums tiks ratificēts Saeimā. Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Taivana, Uzbekistāna, Vācijas Federatīvā Republika, Vjetnama un Zviedrija, un viss. Ne par kādu Krieviju šeit runas nav, Seiles kundze un Čerāna kungs. Ja tāds līgums atnāks uz Saeimu, tad mēs tiešām arī atsevišķi lemsim, ko darīt Krievijas gadījumā, — ļaut viņai pirkt zemi vai neļaut. Runa šajā labojumā, kas tiešām ir manā uztverē sakarīgs un zināmā mērā arī ierobežojošs, man kā “Latvijas ceļa” biedram negribētos pat šo ierobežojumu, bet arī mums ir jāiet uz kompromisiem tieši par šīm valstīm. Es ierosinu atbalstīt šo precizējumu jeb labojumu, un te nav runas ne par kādu Krieviju, Baltkrieviju jeb par kaut ko citu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Godājamie deputāti! Es diemžēl nevaru atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, jo izdarīt dažus labus precizējumus, par ko šeit minēja iepriekšējais runātājs, to es arī atbalstītu. Juridiskais birojs pēc būtības ir pārkāpis to Saeimas mandātu, kas tika dots, jo tika nodots šis likumprojekts juridiskai precizēšanai, bet šeit Juridiskais birojs ir nomainījis vārdus “Latvijas Republikas pilsonis” ar vārdiem “Latvijas Republikā reģistrētas fiziskās personas”. Un līdz ar to tagad iznāk, ka šajos līgumos būs jāparedz arī visām Latvijas Republikā reģistrētām fiziskām personām iespējas pirkt zemi tajā ārvalstī, ar ko mēs šo līgumu slēdzam. Tāda norma ir pilnīgi lieka, nevajadzīga un nepieņemama, un tāpēc es aicinu noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nevēlas runāt. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu 28.panta pirmās daļas 3. b punktā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 15, atturas — 6. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamie divi precizējumi, kas attiecas uz 29.pantu, ir 5.lappusē. Pirmais precizējums ir — izslēgt pirmajā daļā vārdus “pēc pagasta pašvaldības piekrišanas saņemšanas”. Tas ir redakcionāls precizējums, jo piekrišanas saņemšanas kārtība noteikta ir 30.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Otrais precizējums ir par 29.panta otro daļu, un šeit ir vairāki precizējumi būtībā. Pirmais ir redakcionālais precizējums “minētās personas nevar iegūt zemi...”, un tālāk skan “valsts pierobežas joslu zemēs”, tas nozīmē — zemi zemēs. Būtībā tas ir redakcionāls precizējums. Otrais redakcionālais precizējums ir, ka konkrēti pateikts, kādas minētās personas, jo šeit atkal būtībā skan “minētās personas”, bet nav precizēts, kas tās par minētajām personām, un šobrīd tas skan: “šī likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas”. Un trešais precizējums ir būtībā, kā jūs atceraties, arī pagājušā sēdē, kad mēs izskatījām, tātad tika iebalsota norma, ka nevar pārdot zemi, kas ir paredzēta lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, bet bija atsauce uz likumu par zemes izmantošanu un ierīcību. Šeit tātad tiek šī norma atstāta, bet būtībā nav šīs atsauces vairs uz šo likumu par zemes izmantošanu un ierīcību. Komisija šādus priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Anna Seile, LNNK un LZP partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pirms es sāku runāt par šī panta konkrēto izveidoto redakciju, man gribas izteikt iebildumu sēdes vadītāja teicienam, ka likumprojekts ir nobalsots trešajā lasījumā. Šāds balsojums pirms divām nedēļām sēdē netika izdarīts, likumprojekts tika nosūtīts precizēšanai Juridiskajam birojam, balsojums trešajā lasījumā būs nepieciešams pēc komisijas ziņojuma.

Bet par šo konkrēto pantu. Jā, es arī atbalstu Juridiskā biroja sagatavotos priekšlikumus, bet Juridiskais birojs varēja darboties tikai tajos rāmjos, nepārmainot šo priekšlikumu būtību, bet tagad, ja mēs iepazīstamies ar šo pantu, kāds viņš ir, mēs redzam, ka tā saucamajā otrajā daļā minētajām personām ir tikai daži ierobežojumi. Kas ir šīs minētās personas? Es nosaukšu, kas viņas ir. Tie ir mūsu pašu Latvijas nepilsoņi, tās ir mūsu sabiedriskās organizācijas, izņemot reliģiskās organizācijas, tās ir to ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, ar kurām nav noslēgti līgumi. Kādus ierobežojumus mēs viņiem paredzam? Es pilnīgi pievienojos tam, ka viņiem nevarētu atļaut pirkt zemi pierobežas joslā, publisko ūdeņu krastos un Rīgas jūras līča krastos, kā arī valsts rezervāta zemi, bet man zināmā mērā rada iebildumus tas, ka mēs viņiem negribam ne par kapeiku pārdot lauksaimniecības zemi. Ļoti daudz nepilsoņu dzīvo Latgalē, un varbūt būtu tiešām lietderīgi, ka ar pagasta pašvaldības piekrišanu viņiem atļautu iegādāties zemi tās mājas tuvumā, kur viņi dzīvo, it sevišķi, ja šī zeme netiek izmantota. Es atkārtoju, ka visos gadījumos tas var notikt tikai ar pagasta pašvaldības piekrišanu. Bet viņiem ir liegts jebkurā gadījumā iegādāties šo zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, ne runa par to nevar būt. Turklāt šajā pantā iztrūkst vēl daži citi ierobežojumi, manuprāt. Šeit vajadzēja, ja jau reiz mēs liedzam iegādāties lauksaimniecības zemi, vajadzēja arī noteikt kaut kādu normu, kādu ierobežojumu iegādāties citām vajadzībām zemi, rūpniecības vajadzībām vai tūrisma vajadzībām, vai pilnīgi kādām citām vajadzībām. Un tāpēc es gribētu vēlreiz izteikt to domu, šis ir mans otrais lielais iebildums, ka likumprojekts nav pilnīgs. Protams, Juridiskais birojs ir pastrādājis centīgi, tas ir izdarījis to, kas bija tā spēkos, bet tā spēkos nav ieviest šādas normas, par kurām es tikko runāju. Aizmirsts arī ir, piemēram, Gaujas Nacionālais parks, kurā ir tādas īpaši aizsargājamas zonas, kuras varbūt ir platākas nekā Gaujas aizsargjosla, un tāpēc šādi papildinājumi būtu likumprojektā vajadzīgi. To tiešām varētu izdarīt Tautsaimniecības komisija. Protams, ir vienmēr bažas, ka, atgriežot likumprojektu Tautsaimniecības komisijai, izsludinot papildu priekšlikumu iesniegšanas termiņus, likumprojekts tiek sabojāts, bet šim likumprojektam pēc būtības bija ļoti ātri jāsāk strādāt, jo pirmajā daļā, kas neattiecas uz zemi un pirkšanu un pārdošanu, ir ļoti daudz būtiski un ļoti vajadzīgi ierosinājumi pieņemti, jau šeit nobalsoti Saeimā, tie ir par to personu loka paplašināšanu, kam pienākas kompensācija, tie ir par dokumentu iesniegšanas un zemes noformēšanas kārtības vienkāršošanu. Un, lūk, šeit ir tā dīvainā situācija — manuprāt, būtu pareizi, ja mēs šo likumprojektu tomēr iedotu Tautsaimniecības komisijai nedaudz vēlreiz apspriešanai, jaunu papildinājumu sagatavošanai, un varbūt pat neizsludinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai vienkāršotu šo pieņemšanas praksi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atgādinu visiem deputātiem, ka minētais likumprojekts trešajā lasījumā pa pantiem ir izskatīts. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu — 29.panta otrās daļas iesniegto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 10, atturas — 6. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākošie precizējumi attiecas uz 30.pantu. Šeit ir precizēta terminoloģija, kā arī saskaņošanas, piekrišanas saņemšana. Un pirmais jau ir — izmainīt 30.panta nosaukumu, tātad tagad tas skan “Darījumu izskatīšanas kārtība”. Pirmais precizējums arī ir, jo šeit pirmā daļa ir apvienota ar trešo daļu, jo šajās abās daļās tiek runāts par iesnieguma iesniegšanas kārtību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu — izteikt 30.panta nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā? Par šo priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk — vai ir iebildumi pret priekšlikumu — apvienot pirmo un trešo daļu un izteikt to jums iesniegtajā redakcijā? Arī pret to iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lappusē ir 30.panta Juridiskā biroja precizējums, kur otrā un ceturtā daļa tiek apvienotas un izteiktas iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 30.panta otrās daļas redakciju, kāda jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un trešais precizējums — Juridiskā biroja, kas attiecas uz 30.pantu, ir izslēgt 3., 4. un 5. daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 30.panta 3., 4. un 5. daļu? Iebildumu... (No zāles: “Jābalso!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par priekšlikumu — izslēgt 30.panta 3., 4. un 5.daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 5. Pieņemts.

J.Rāzna. Ceturtais, pēdējais precizējums, kas attiecas uz 30.pantu, ir 7.lappusē. Būtībā šeit tikai ir... runa iet, ka 6.daļa tagad ir kļuvusi par 3.daļu, un praktiski ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 30.panta 6.daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais Juridiskā biroja precizējums, kas attiecas uz 31.pantu, ir 31.pantā aizstāt vārdus “3.b un 5.punktos” ar vādiem “3.b punktā”. Kā jūs atceraties, divas nedēļas atpakaļ, izskatot trešajā lasījumā, mēs praktiski 5.punktu izbalsojām ārā, un tā mums nemaz nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret vārdu nomaiņu 31.pantā tādā redakcijā, kāda jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un vēl šeit ir neliels redakcionāls precizējums, kur vārds “min” tiek aizstāts ar vārdu “norāda”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais precizējums attiecas uz 32.pantu, un šeit tātad 32.pants ir attiecināts tikai uz fiziskajām personām, kas zemi ieguvušas mantošanas ceļā. Šeit ir precizēts arī nosaukums, un runāts tiek, pirmkārt, par tiesību saglabāšanu šīm personām, kas nesaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt likumprojekta 32.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Pēdējais Juridiskā biroja precizējums attiecas uz 33.pantu, un tas ir izteikts 8.lapaspusē jaunajā redakcijā, un šeit būtībā 33.pants tiek attiecināts jaunajā redakcijā arī uz fiziskajām personām, kas minētas 28.panta otrajā daļā, jo praktiski nav nekāda pamata izdalīt atsevišķi fiziskās un juridiskās personas, un tātad arī šeit 1.panta pirmajā daļā netiek lietots jēdziens “juridisko personu tiesiskā statusa maiņa”, jo praktiski jau šeit pēc būtības nav juridisko personu tiesiskā statusa maiņa, bet gan šo juridisko personu izmaiņas notikušas, izmaiņas, kas notiek pamatkapitālā. Kā rezultātā sabiedrība vairs būtībā neatbilst 28.panta 3.punkta nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu — izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā?

J.Rāzna. Es gribu nedaudz vēl pateikt, ka atsevišķi otrā daļa regulē, kā jārīkojas, ja zemi neizmanto noteiktajiem mērķiem. Un trešajā daļā Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt neatsavinātās zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību. Komisija šādu priekšlikumu atbalstīja un lūdz balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. Es lūdzu balsot arī par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 20, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām ir pēc pašreizējās numerācijas 61. Likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību diviem dokumentiem. Dokumentam nr.1168 un dokumentam nr.1841. Un strādāsim ar dokumentu nr.1841 tādā redakcijā. Bet pirms runāt par atsevišķiem pantiem, es gribētu atgādināt, ka šie noteikumi, kas tagad ir kā likumprojekts, pieņemti 81.panta kārtībā 1996.gada 6.augustā, taču laikā starp pirmo un otro lasījumu Juridiskā komisija, apspriežot gan iesniegtos priekšlikumus, gan pati pēc savas iniciatīvas izdarīja virkni precizējumu, tajā skaitā arī pārveides tika izstrādātas atsevišķās nodaļās, līdz ar to vairāki panti, kas ir šo noteikumu sākumā, vēlāk ir pārvietojušies nedaudz uz beigu daļu vai vidus daļā, bet par to es arī pateikšu, runājot par katru pantu atsevišķi.

Bez tam Juridiskā komisija, izstrādājot šo likumprojektu, precizējot, ir ņēmusi vērā it īpaši terminoloģijas daļā tos terminus, kādi ir mums Civillikumā, tos terminus, kādi ir Ceļu satiksmes noteikumos, un arī ņēmusi vērā tos pieņemtos normatīvos dokumentus, kurus šajā starplaikā ir izstrādājis Ministru kabinets.

Tātad par konkrēto likumprojektu pantiem. Vispirms jau par nosaukumu. Juridiskais birojs un arī Juridiskā komisija pieņēmusi, ir izstrādājusi jaunu likumprojekta nosaukumu, pirmkārt, izņemot vārdu “noteikumi”, tā vietā lietojot vārdu “likums”, un šī redakcija ir 4.ailē. Tajā pašā laikā ir noraidīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums nosaukumā “īpašnieku” vietā lietot vārdu “vadītāju”, jo saskaņā ar Civillikumu faktiski par visiem transporta līdzekļiem, kas ir paaugstinātās bīstamības avots, šī atbildība ir jāuzņemas īpašniekam, un tālāk jau likumā noteiktajā kārtībā, kad ir apdrošināšana, citas personas uzņemas šīs saistības. Tātad lūdzu deputātus atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi ir. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit ir ļoti svarīgi mums izprast starpību starp vadītāju un īpašnieku, jo nodarīs jau šo kaitējumu trešajai personai ne jau īpašnieks un ne jau mašīna, bet nodarīs tieši vadītājs. Un šeit jākoncentrē uzmanība būtu, jo pati mašīna jau nevar nodarīt kādu kaitējumu, ja pie tās stūres nesēž kāds nepraša vai nedisciplinēts vadītājs. Un tieši tāpēc vajadzētu atstāt virsrakstā šos vārdus “vai vadītāji”. Vismaz tad varētu veidot vēlāk šo civiltiesisko obligāto apdrošināšanu, lai būtu atbildīgs arī vadītājs, jo tas stimulētu vai veicinātu vadītāju disciplinētību. Ja būtu arī vadītājs iesaistīts šajā apdrošināšanas procesā, tad varētu tie vadītāji, kas brauc bez pārkāpumiem, kuriem nav avārijas vai kādi citi disciplināri pārkāpumi, tie varētu pakāpeniski maksāt mazāku šo apdrošināšanas summu. Savukārt tie vadītāji, kuru tiesības vadīt šo transportu un pieredze pierādītu, ka viņi tomēr biežāk kļūdās vai iztaisa avārijas, tad viņu apdrošināšanas iemaksas varētu palielināties. Tas atstātu iespaidu uz visu šo obligātās apdrošināšanas likumprojektu un likumu, lai uzlabotu tā rezultātā mūsu vadītāju disciplīnu. Un, kāda viņa ir, to mēs zinām. Pašreiz, ja tikai īpašnieks būs atbildīgs un vadītājs nebūs atbildīgs, tas var pat veicināt avāriju skaita palielināšanos, jo gan jau kāds samaksās par to izdarīto pārkāpumu, un vadītājam nebūs atbildība. Tāpēc es lūdzu nemainīt to.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Bet, Bišera kungs, četras minūtes līdz pārtraukumam. Pietiks jums?

I.Bišers (DPS). Jā! Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ko tikko atbalstīja cienījamais kolēģis Ozoliņš, principā liek pārstrādāt visu likumu un ieviest pilnīgi jaunus principus, un ieviest tādu apdrošināšanu, kāda Eiropā nekur nav pazīstama. Jo tādā gadījumā būtu jāapdrošina mašīna, un jāapdrošinās ne tikai mašīnas īpašniekiem, bet visiem viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir vadītāja tiesības. Tādā veidā, teiksim, neatkarīgi no tā, cik bieži viņi brauc. Un tādā veidā šīs apdrošināšanas maksas sakāpj daudz augstāk. Mašīnas īpašnieks vienmēr ir atbildīgs par mašīnas nodarīto kaitējumu saskaņā ar Civillikumu kā paaugstinātas bīstamības cēloņu īpašnieks. Un jautājums, šeit ir runa, kam ir jānes obligātā apdrošināšana, nevis kas atbild. Vadītāju neviens no atbildības nekad neatbrīvos, bet šeit ir jautājums, kam ir jāveic obligātā apdrošināšana? Un tad nevarēja iesniegt tikai šo labojumu, bet tad vajadzēja pārstrādāt absolūti visu likumu. Mēs nevaram šo vienkārši iebalsot, jo tam neatbilda viss likuma saturs. Kas attiecas uz atvieglojumiem tiem, kas brauc bez pārkāpumiem un nelaimes gadījumiem, tad šādas normas likumā, ja to palasa līdz beigām, tur var atrast.

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to... Jurdža kungs, bet jums divas minūtes pietiks? Par maz. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Es lūdzu — šinī starpbrīdī sapulcēsimies uz Ārlietu komisijas sēdi šeit pat blakus. Es nezinu, Prezidija zāle ir brīva? Nav aizņemta? Tādā gadījumā šeit pat blakus Prezidija zālē. Es ceru, ka tas neaizņems pārāk ilgu laiku. Tūdaļ pēc starpbrīža pasludināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk paziņojumiem pieteikušies deputāti nav. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Debatēs runās Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nemaz nav tik sarežģīti izmainīt šī likuma būtību. Un mēs redzam arī likuma 1. pantā definējumos, ka principā likums ir veidots pēc likuma, kas vērsts uz īpašnieka... uz vadītāja atbildību. Es uzsveru — uz vadītāja. Jo līdzīga apdrošināšanas sistēma, obligātā, pastāv Igaunijā. Igaunija arī ir kaut kur tuvu Eiropai, vai ne? Tātad lasām 1. panta 5. punktu. Lasām uzmanīgi... tie, kuri lasa... Te ir rakstīts tā: “Apdrošināšanas objekts. Jebkura sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešai personai.” Tātad izceļam vārdus... tātad apdrošinājuma objekts ir atbildība par zaudējumu trešajai personai. Kurš no cienījamajiem juristiem var atbildēt, vai traktoram, vai piekabei, vai motocikalm, vai motorolleram, vai žigulim, vai zaporožecam, vai BMW, vai mersedesam un tā tālāk, un tā tā tālāk ir atbildība? Kur tas teikts? Nekāda atbildība noteikta viņiem nav. Un principā likums uzbūvēts tāds, ja izmaina vārdkopu “transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja”, šo vārdkopu nomaina ar vārdu “vadītāja... likumīgā vadītāja”, likums izmainās otrādi, un jāapdrošina tad ir tieši likumīgā vadītāja atbildība pret nodarīto zaudējumu.

Izmantosim arī Civillikumu, jo argumentos bija teikts, ka Civillikums saka par paaugstināto bīstamību transporta līdzekļa īpašniekam. Bet Civillikums saka arī to : 1779. pants — katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Katram. Kas ir katrs? Tas ir cilvēks. Tas nav traktors. Tas nav kombains, tas nav ritenis, tas nav velosipēds, tas ir cilvēks. Tātad katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Un šeit mēs redzam, ka apdrošināšanas objekts ir atbildība par nodarīto zaudējumu. Tātad saskan.

Nākošais. 1784. pants — ja ārpus līgumsaistībām, līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesisku darbību, tad zaudējumu nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem. Arī zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem. Zaudējumi ir aprakstīti 1772. pantā un 1773. pantā. Ceļu satiksmes negadījums ir tiešs zaudējums. Tātad Civillikumam mēs arī atbilstam.

Nākošais moments. Kādēļ mēs gribam izmainīt likuma būtību? Tādēļ, ka mums ir rūpes, mums ir bažas par naudu. Nauda ir objekts, kas plūst un ieplūst un nesavienojas vienā upē, bet izplūst pa maziem strautiņiem pretēji upei. Un viņai ir tieksme arī izzust, jo tuksnesis, cilvēku, ļaužu tuksnesis slāpst pēc naudas strautiņiem. Tātad, kur paliks tie apmēram 60 miljoni latu, ko būs jāsamaksā šiem īpašniekiem šajā likuma interpretācijā? Un turklāt jāsamaksā privātām firmām.

Nākošais. Rodas jautājums cienījamajiem juristiem, kur Civillikumā ir noteikts, ka valsts obligāti piespiež maksāt sava veida maksājumus citām civilām personām. Obligāti... Šis ir obligātais likums. Tas nav brīvprātīgais, kas ir, teiksim, kad mēs paši izdomājam apdrošināt savu dārgo mašīnu, televizoru vai dzīvokli. Šeit mēs obligāti piespiežam maksāt lielu naudas summu. Tātad tās ir bažas.

Otrās bažas ir tādas, ka šis likums, ko pieņems Saeima, nemaz neregulēs šīs summas. Ja mēs pieņemam mūsu piedāvājumu, tad mēs varam ielikt pantu, kur nosaka minimumu... maksimumu nosaka, ko gadā var uzlikt apdrošināšanas firmas. Ja mēs apdrošinām tikai vadītāja, kā saka, apliecību, vadītāja atbildību. Tad mēs varam noteikt, ka visiem vadītājiem būs apmēram vienādas šīs tiesības un noteikumi. Ministru kabinets noteiks atkal tad privilēģijas tiem vadītājiem, kuri nav pārkāpuši ilgstoši satiksmes noteikumus, nav izdarījuši avārijas, nav nokļuvuši atskurbtuvēs un tā tālāk, un tā tālāk.

Tālāk. Padomāsim par tādu faktu. Jūs sakāt, ka visai ģimenei būs jāapdrošinās, ka uzreiz pieaugs summas. Bet mēs taču piedāvāsim mazāku to likmi, mazākus griestus, un summās sanāks, ka katram būs jāmaksā mazāk, bet tā apdrošināšanas summa, kas nepieciešama, lai nosegtu visus zaudējumus, ko rada satiksmes negadījumi, tā summa apmēram paliks tā pati.

Un otrs moments ir uztraukums, ka, ja likums stājas spēkā no 1. janvāra, tad nepaspēs apdrošināties. Bet šeit... ja mēs novēršam to uz likumīgo vadītāju, tad, teiksim, viens vadītājs var vadīt vairākas mašīnas un var izlīdzēt kaimiņam vai draugam.

Nākošais punkts. Ja mēs skatāmies tagad tos noteikumus, kas ir pieņemti valdībā. Tātad te būs argumenti, ka tas ir labi, ka ir apdrošināšana, un pieminēs, ka žigulis ieskrējis mersedesā, un būs prieks tiem, kas saka, ka vajag tāda veida apdrošināšanu, ka tad tas žiguļa īpašnieks nomaksās... Bet tajā pašā laikā jūs padomājiet. Kāda nomaksa tad būs? Tas, kas būs vainīgs, tas taču nesaņems neko. Tas, kurš nebūs vainīgs un ja būs apdrošinājies, tas saņems summu, bet kādu summu? Noteikumos ir teikts — maksimālā summa, ko var saņemt par transportlīdzekļa... nepārsniedz tātad faktiski vērtību pirms apdrošināšanas vai arī 3000 latus. Vai mums ir mersedesi par 3000 latiem? Tādi lēti... 1996. gada izlaiduma... (No zāles: “1946. gada.”) Nu ja jums pietiek ar to, es domāju mersedesa īpašnieks, ja viņš gribēs drošināties, viņš drošināsies brīvprātīgi. Tātad civiltiesiskā... tā viņam tā būs, kā būs... Tātad tas neapmierina. Tālāk. Par ārstēšanos. Tātad cilvēka nāve novērtēta — 2000 latu. Un uz bērēm 100 latu par katru personu. Arī normāli. Nākošie tarifi. Ir par mašīnas svaru... Nu kāds te sakars mašīnas svaram ar avārijām un pēc tam sekojošām izmaksām trešajai personai?

Zaporožecs, kas rāpo ar 60 kilometriem stundā un maksā 60 latus gabalā... ar piecām riepām... Tātad tādam zaporožecam, ja viņš nav Rīgā — gada tarifs ir 44,6 lati, un ja, viņš ir rīdzinieks, tad ir 61,4 lati. Tātad tā summa ir dārgāka nekā viņa pamatvērtība. Un viņš, teiksim... Ja viņu vada slikts mersedesa braucējs, kas ar lielu ātrumu iedrāzīsies un būs vainīgs, tas tas zaporožeca īpašnieks saņems ne vairāk par faktisko zaporožeca vērtību, un viņš būs novērtēts uz cik? Uz kādiem 50 latiem. Bet viņš iemaksājis būs vairāk. Vai viņiem ir izdevīgi? Viņiem arī nav izdevīgi. Tātad ne bagātajiem, ne nabagajiem nav izdevīgi. Tātad šie noteikumi nav līdz galam izdomāti. Tātad es domāju, šajā pārejas momentā atkāpties mums nav kur, mēs vēl varam šo likumu pārmainīt ar to, ka atbildība tomēr būs nevis tai ķerrai, kas kolhozniekam stāv šķūnī vai piekabei, ka te katra piekabe jāapdrošina, katrs kombains, katrs traktors, bet atbildība būs, teiksim, tam pašam zemniekam, ka viņš apdrošinās savu atbildību un brauks ar visiem transporta līdzekļiem, kas viņam stāv pagalmā. Un tas ir ļoti elementāri izdarāms.

Mēs esam iesnieguši arī sekojošus labojumus, es jau atgādinu, ka, ja mēs izmainām vārdkopu “transportlīdzekļa īpašnieka vai likumīgā valdītāja” ar vārdiem “likumīgais vadītājs”, šis likums paliek pavisam savādāks, un tālāk ir priekšlikumi, kā noteikt šo limitu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Gribu atgādināt visiem, kas runāja un kas vēl vēlas runāt, ka mēs likumprojektu izskatām otrajā lasījumā — tātad pa pantiem. Un es aicinātu visus runāt tikai un vienīgi par rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. Atgādinu arī to, ka pirms diviem mēnešiem pēc pirmā lasījuma Saeimā tika sasaukti visi deputāti, kuri vēlētos izteikt savu viedokli par konkrēti šiem te noteikumiem, ieradās uz šo tikšanos kādi seši speciālisti no Satiksmes biroja, Satiksmes ministrijas un likumprojekta autori, bet ar viņiem tikties ieradās 2 no 100 Saeimas deputātiem. Un tādēļ es atkārtoti lūdzu visus un aicinu runāt tikai un vienīgi par konkrēti rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. No zāles deputāts: “Demokrātijas apspiešana, cienījamo sēdes vadītāj.” Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijjas priekšlikumu, un kāpēc. Ja jūs uzmanīgi esiet palasījuši kaut vai satiksmes negadījumu hroniku, bet man diemžēl nācās vairākkārt piecus gadus pacensties viņus novērst savā laikā, tad jūs ievērosiet — notika ceļu satiksmes negadījums, vadītājs izlēca no mašīnas un aizbēga. Kurš vainīgais? Jo diemžēl īpašnieks, izrādās, ir pilnvarojis ar šo mašīnu braukt 10 personas. Kura no tām izraisījusi avāriju, to parasti diemžēl nevar noteikt.

Pats pēdējais gadījums. Uz vienu no Latvijas ceļiem. Smags džips ieskrien vieglajā automašīnā, laikam žigulītī, pie tā džipa piebrauc biezgalvaina publika, nomaina vadītāju, kurš ir totāli piedzēries, un pasaka: ja kāds kaut ko pīkstēs, galvas būs grāvjos. Es citēju precīzi avīzē rakstīto. Tātad acīmredzot atbildībai jābūt īpašniekam, un īpašnieks, protams, regresa kārtībā varēs vērst prasību pret to īsto lietotāju, kam viņš pats savu automašīnu ir uzticējis vadīt. Pats. Nevis mūsu piespiests. Atvainojiet, kolēģi, ja jūs nezināt, kam uzticat savu mašīnu, maksājiet pats. Līdz ar to, tikko mēs pieņemtu šo priekšlikumu, ko iesaka mani cienījamie kolēģi, principā vainīgo praktiski atrast nevarēs. Ņemsim to vērā!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti... Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Vainīgo, ja īpaši vēlas, vienmēr var atrast. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šorīt no rīta es noklausījos, ka pie mums ierodas Makss van der Stūls, un iesaku svītrot pasē nacionalitātes ierakstu “latvietis”, teiksim, vai kādu citu. Un iztikt bez nacionalitātes. Mēs šķīstam jau šodien, neiestājušies Eiropas Savienībā, pasaules dzirnavās, pasaules apritē. Un tāpēc es gribu atzīmēt, ka arī šī, lūk, likuma apspriešana, tā tieši saistās ar to, vai mēs uzbarosim apdrošināšanas privātās sabiedrības un būsim klusi šodien un balsosim tā, kā mums ieteica atsevišķas ieinteresētas organizācijas, firmas un viņu lobiji, jebšu mēs tomēr domāsim paši. Un gan Jurdža kungs, gan citi jums vēl mēģinās skaidrot... es redzu, ka uzmanība nav pārāk liela šī likumprojekta izskatīšanā, tad tomēr, ja mēs nupat varējām izrādīt necieņu brīvības cīnītājiem, kritušajiem un tiem cilvēkiem, kam sāp Latvijas valsts un Latvijas zeme, un tā vienkārši atļāvām šodien viņu tirgot pa labi un pa kreisi, tiem pašiem cilvēkiem, tad vismaz šoreiz neatļausim vēlreiz piesavināties milzu naudas summas tām firmām, kur mēs esam pārliecinājušies, kas pazūd viena pēc otras. Un neuzbarosim tās ar šādu likumprojekta pieņemšanu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu un nobalsot par šo priekšlikumu, kurš skar arī vadītāja atbildību. Un, ja mēs ticēsim Krisberga kungam, viņš ļoti veikli prot iestāstīt, un mēs atceramies gan “Auseklīša” brīnišķīgos stāstus, par sertifikātiem, un šodien viņš atkal mums iestāsta aizstāvot — ko un kāpēc? Tieši tāpēc es lūdzu vērst vislielāko uzmanību, jo šis likums ir pašreiz izstrādāts droši vien kā Kanādā vai Austrālijā šie likumi ir, turklāt igauņi tomēr ir to aptvēruši un nav sekojuši šiem priekšlikumiem. Nedarīsim tā, lai bagātie būtu vēl bagātāki, un kas tie bagātie šodien ir, mēs zinām — tā ir pārsvarā “netīrā” nauda, un nabagie kļūtu vēl nabagāki. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi, es tikai gribu atgādināt Jurdža kungam, ka, citējot Civillikumu, nevajadzētu citēt likumus un pantus atraut no konteksta. Protams, vai tad kāds saka, ka nav jāatbild par nodarīto kaitējumu? Katram ir jāatbild par nodarīto kaitējumu. Bet tajā pat laikā ir kaitējumi, kur ir īpašs atbildības veids un kārtība un paaugstinātās bīstamības avots, kāds transporta līdzeklis, tur ir īpašs. Protams, ja tā, kā jūs starpbrīdī teicāt, es — televizora īpašnieks, tad man arī ir jāatbild, tad gan es varu teikt, ka, protams, nē, jo tas nav paaugstinātas bīstamības avots likuma izpratnē. Varbūt sadzīviskā gan. Tādēļ šeit ir tā atšķirība.

Nākošais. Īpašniekam jāatbild. Jā. Īpašniekam jāatbild, un īpašniekam jāatbild arī par to, kuram viņš nodod lietošanā šo savu paaugstinātās bīstamības avotu.

Nākošais. Ja gadījumā atbalstīs šo “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, tad es uzskatu, ka nebūs lielas jēgas tālāk turpināt šā likumprojekta apspriešanu. Un,ja jau vēlējās šie kolēģi, tās viņiem ir pilnas tiesības, tad vajadzēja izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Bet, šādi mainot diezgan bez sistēmas vārdus, ieliekot citus terminus un paliekot pie tā paša noteikuma pamatteksta, tas nebūs iespējams. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — virsrakstā aiz vārda “īpašnieku” iestarpināt vārdus “vai vadītāju”. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 25, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar jauno nodaļu — pirmo nodaļu “Vispārīgie noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Ir priekšlikums, ko ir izteicis Juridiskais birojs. Likumā nosaukumu izteikt “Likumā noteiktie termini”. Juridiskā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — noteikt šo likumā noteikto terminu šajā pantā, pirmo daļu redakcijā, kāda ir 4.ailē. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu — katru terminu numurēt kā panta punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 1.panta punktu priekšlikumu nav. Par 2.panta punktu salīdzinājumā ar pirmā lasījuma balsojumu priekšlikumu nav. Par 3.1.panta punktu priekšlikumu nav. Par 4. 1.panta punktu priekšlikumu nav. 5.punkts. 5.punktā deputāti Jurdžs un Grīgs liek priekšā aizvietot vārdus “īpašnieka vai likumīgā vadītāja”, ar vārdiem “likumīgā vadītāja”. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Roberts Jurdzš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie juristi! Es atkārtošu vēlreiz, ka principā šis likums ir uzbūvēts pēc principa, ka ir valdītāja civiltiesiskā atbildība, pēc Igaunijas principiem. Tāpēc šo likumu pārveidot nav sarežģīti. Mēs strādājam vairākus mēnešus, strādāja mūsu juristi, un konstatējām, ka tas ir samaināms ļoti vienkārši. Mainās tikai objekta aprakstošā daļa un pārējās atbilstības ar biroju, ar Ceļu satiksmes inspekciju, un viss pārējais, tas taču nav jāmaina. Mainās arī tas pants, ar kuru Saeima nosaka šos “griestus”. Un tas ir viens teikums. Tātad tam nav jārada alternatīvs likumprojekts.

Runājot par to, es saprotu, ka pistole ir bīstamības objekts, tad jā, tad īpašniekam, jo pistoli var lietot tikai īpašnieks. Likumīgi to nevar lietot neviens cits, bet transporta līdzekli pēc mūsu esošajiem noteikumiem var lietot jebkurš, kuram transporta līdzekļa īpašnieks iedod transporta līdzekļa tehnisko pasi. Tātad tā ir ļoti vienkāršota procedūra. Šajā momentā, teiksim, ja transporta līdzekļa īpašniekam nemaz nav valdītāja tiesības, vai tad tāpēc viņš atbildēs, ka cits cilvēks braukās ar šo transporta līdzekli. Dabiski, ka atbildēs tas īpašnieks.Tātad tas, ka mēs nobalsojām pirmoreiz pret šo priekšlikumu, vēl neko neizmaina. Virsrakstu mēs varēsim vēlāk samainīt. Svarīgi, ka tie, kas saprot, un ka tie, kas, teiksim, ir par to, lai Saeima arī kaut ko noteiktu, nevis valdībā nezināmi ierēdņi. Mēs pat taču nezinām šā likuma projekta autoru. Viņš ir sarakstīts, nezināmi ir parakstīts. Bez tam noteikumus arī mēs taču nezinām, kurš ir izveidojis šīs mistiskās tabulas ar lielajām naudas summām. Autoru nav. Viņi ir ēnā. Mēs taču neatļausim ar Saeimas balsojumu darboties šim ēnu rakstītājam, kas izvilks naudu no iedzīvotājiem. Tātad vēl ir laiks nobalsot par šo priekšlikumu, un tātad Saeima pati pēc tam nobalsos augstāko apdrošināšanas robežu, un tas būs tikai viens cipars, tur nebūs vajadzīgas tik sarežģītas tabulas. Šīs tabulas būs tikai kā prēmēšana, kur mainīsies šīs summas, un valdība tad varēs piestrādāt, izejot no mūsu nobalsotā cipara.

Vai tad mēs gribam tiešām turpināt šo ceļu, ka tautā vārds “deputāts” ir kļuvis par lamu vārdu. Ar deputātu saista visļaunāko. Ministrs — arī varbūt slikts, bet ministrs ir goda vārds. Tātad, deputāti, esiet atbilstoši šim vārda īstajam jēdzienam! Tās priekšstāvji, tautas kontrolētāji un valdītāji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC).

Augsti godātie deputāti! Protams, Jurdža kunga priekšlikumu var izskatīt, un Jurdža kunga priekšlikumu var arī pieņemt, bet šajā gadījumā mēs vairs nebūsim apdrošinājuši objektu, tātad īpašnieks neapdrošinās paaugstinātas bīstamības objektu, kas šajā gadījumā ir automašīna, bet mums būs jāapdrošina paaugstinātas bīstamības pilsoņi, kas ir pilsoņi vai iedzīvotāji. Cilvēki, kuriem ir autovadītāja tiesības. Tātad visa iemaksas kārtība būtu jāpārvērš šajā gadījumā. Es aicinu tomēr noraidīt Jurdža kunga priekšlikumu, jo tas absolūti nav kontekstā ar likuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Daži cienījamie deputāti, kas klausās un kas vēlas iedziļināties šajā, varbūt nākotnē tas izvērtīsies par devīto lielāko afēru Latvijā, jo astotā bija bankas “Baltija” afēra, par kuru diemžēl neviens nezināja, pat īrnieks, kurš dzīvoja afērista mājā. Tāpēc es ļoti lūdzu iedziļināties vēl un vēlreiz.

Leiškalna kungs, atļaujiet man runāt, lūdzu! Leiškalna kungs! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Kāds svētums!”) Es ļoti lūdzu iedziļināties! Mēs apdrošinām nodarījumu, ko kāds var nodarīt kādam, bet tas “kāds” nevar būt mašīna, tas ir vadītājs, kurš brauc bezjēdzīgi, kurš brauc piedzēries, kurš brauc neuzmanīgi vai nepiemērots vispār šai profesijai kā šofera profesijai. Tāpēc, apdrošinot vadīšanas licenci jeb autovadītaja apliecību, mēs disciplinēsim vadītāju un līdz ar to nokārtosies arī šis civiltiesiskās apdrošināšanas jautājums. Būs iespēja prēmēt tos vadītājus, kas brauc bez avārijām, un būs iespējas sodīt tos, kas brauc ar avārijām, ar sīkiem pārkāpumiem, kas visbiežāk izvēršas lielākos pārkāpumos. Pie tam šeit var ņemt ļoti daudzus komponentus vērā, kuri noteiks šo apdrošināšanas maksu par šo licenci. Gan gadus varbūt, gan pieredzi un citus testus, ko šodien ļoti viegli var konstatēt.

Turklāt. Es uzsveru, ja ir ģimenes, kurās ir vairākas mašīnas, un varbūt ir viens vai divi ar tiesībām, ar licencēm vadīt šo mašīnu, kā šajā gadījumā, vai ja man ir trīs mašīnas, es varu braukt ar visām trim mašīnām vienlaicīgi? Tātad es varu nodarīt tikai ļaunumu kādam tikai tad, ja es sēžu pie stūres kādā no šīm mašīnām? Un, ja mēs padomājam par tām iestādēm, arī vēl valsts iestādēm, trolejbusiem, tramvajiem. Ir daudzas firmas, kurās ir ļoti daudz mašīnu, ar kurām brauc viens vai divi šoferi. Arī šajā gadījumā loģiski, skaidri atrisinās šis jautājums. Un nevajag šeit mācīt vai stāstīt par to, ka mašīna, lūk, var nodarīt ļaunumu tikai vadītājs. Vai “biezais” brauc ar mersedesu, kas ļoti ātri brauc, un nosit cilvēku, vai piedzēries zaporožeca vadītājs var nodarīt vienādu ļaunumu. Un otrādi. Var nenodarīt šo ļaunumu. Ja ir atbildība, kas ir apliecināta valstiski, vai arī, nu šajā gadījumā, uztic šo, kam es nepiekritu, privātfirmām, privātapdrošināšanas kompānijām. Lai tā neizvērstos par devīto lielāko afēru, es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas šo likumu vērš tieši uz vadītāja tiesībām vadīt šo automašīnu. Vadīt automašīnu. Turklāt. Būtu taču absurds, ja mani kā ķirurga, apdrošinātu skalpeli. Apdrošinātu manu skalpeli. Nevis manas tiesības operēt. Padomājiet!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Apspriežot likumprojekta nosaukumu, jau savu lēmumu Saeima ir izteikusi. Es domāju, ka mums nav jēgas vairāk turpināt strīdēties, jo Saeima savu viedokli par likumprojekta nosaukumu un līdz ar to tā terminoloģiju ir izteikusi. Es domāju, ka tas būtu pēc lietu loģiskās kārtības. To, ka daži deputāti vēlas savu vēlmi vai viedokli izteikt un nobalsot, lai viņu priekšlikumi tiktu pieņemti, tā ir saprotama vēlme. Bet jau likumprojekta pirmajā daļā, kad mēs sākām apspriest, nosaukumā mēs savu viedokli esam izteikuši, kāds būtu deputātu viedoklis. Šādu priekšlikumu ar papildinājumiem, iekļaut arī vārdu “vadītāju”, ir vēl desmitiem turpmākajā tekstā. Mēs tā zaudēsim gluži vienkārši laiku. Es gribētu, lai mums lieta virzītos uz priekšu. Vai nu mēs respektēsim Saeimas vairākuma gribu, vai tomēr nerespektēsim? (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Tas ir mans priekšnieks.”) Jurdža kungs, jūsu viedokli mēs jau esam dzirdējuši. Paldies! Jums vārds netiek dots. (Zālē kņada.) (No zāles: “”Tēvzemei un Brīvībai” aizbāž muti. Zemi jau pārdevuši...”) Kas vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu? Leiškalna kungs, lūdzu! Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Godātais Ozoliņa kungs! Es, protams, saprotu, ka vainīgi ir zemes pārdevēji, ka vainīgs ir Makss van der Stūla kungs, ka vainīgi ir ieraksti pasē, riteņbraucēji un daļēji arī Leiškalns. Bet es jums tomēr gribu teikt, ja mēs pieņemam jūsu piedāvāto redakciju, tad ir jāapdrošina nevis automašīna, bet autovadītāja tiesības. Tādā veidā jūs to skādi nabadzīgajiem nodarīsit vēl lielāku. Jo bieži vien viņiem ir tiesības, bet nav mašīnas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Aleksandrs Kiršteins, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Grīga kungs! Nevajadzētu šeit pārvērst likumprojekta apspriešanu par farsu. (Kāds kaut ko saka.) Paldies par aizrādījumu! Ja mēs gribam pieņemt vispār kaut kādu likumu, tad šā likuma koncepcija ir izstrādāta šādā variantā. Ja mēs gribam radikāli mainīt šo priekšlikumu, tad vajag balsot pret to beigās, protams, un iesniegt kaut kādu jaunu alternatīvu likumprojektu. Un nevajadzētu šeit runāt par to, ka brauks tikai mersedesi, jo katram var gadīties, arī Ozoliņa kungam, ka zaporožecs var izslīdēt uz ledus un sasist kādu citu mašīnu. Tāpēc pašreiz ir iestrādāti visi aprēķini, ir iestrādāti šajā variantā, un es lūdzu šajā gadījumā atbalstīt komisijas priekšlikumu. Nemainīsim paši likumprojekta koncepciju tagad. Vai arī tad iesniedziet, lūdzu, pavisam citu likumu,un sākam skatīties visu no jauna. Nevar taču mainīt pilnīgi koncepciju šādā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu jeb ne pilnīgi, tad vismaz daļēji piekrītu Ozoliņa kunga priekšlikumiem, un tas ir daudz loģiskāk, un tas ir daudz... dos labāku ievirzi visam šim likumam, jo jūs saprotat, mēs te runājam visu laiku par mersedesiem, par zaporožeciem un tā tālāk, bet mēs aizmirstam vienu, ka mēs ar šo likumu jau griežam nost zemnieku. Zemniekam nav mersedesu, nav cita kā, bet viņam ir piekabes, traktori un tā tālāk. Un, ja mēs apdrošinām katru satiksmes līdzekli, tajā skaitā arī piekabes, tad ko tas zemnieks... kā zemnieks var samaksāt. Mums mazākais pēc Ministru kabineta noteikumiem jau apmēram 50—60 latu jāmaksā būs par katru transporta līdzekli, tajā skaitā par piekabi un, ja zemniekam ir divi traktori un vēl viena piekabe un varbūt kombains jeb kaut kāda smagā mašīna, ar kuru viņš vienu reizi gadā atved malku vai sienu, bet viņam būs jāmaksā par to visu. Kā viņš varēs to izturēt, viņš vienkārši nevarēs. Es saprotu, ka šajā likumā, nu, ja viņš brauc, ja viņš ir pie stūres, ja viņš ir kaut ko... avāriju uztaisījis vai radījis zaudējumu, tad viņš arī par to atbild, bet nevis, lai būtu apdrošināta, un jāmaksā par to tehniku, kas stāv kaut kur pie sētas un kura nemaz netiek izmantota. Varbūt vienu reizi gada laikā tiek izmantota. Un vēl viena lieta pie šī likuma. Te nekur... te ir tikai vispārīgie noteikumi, bet nekur nav, cik būs jāmaksā par transporta līdzekli. Par kādu cik jāmaksā, cik jāmaksā par piekabi un tā tālāk. Un, ja mēs šito likumā neierakstām, Ministru kabinets varēs katru gadu mainīt maksas lielumu, un šogad mēs maksāsim... teiksim, nākošgad 50 latu par vienu vienību vai 60 latu, kas zemniekam nav par spēkam, un aiznākošā gadā jau maksāsim varbūt 120 latu, un kur tad, sevišķi zemnieks, lai to paņem? Tas ir pilnīgi neloģiski. Es uzskatu, ka tomēr, ja apdrošināt, tad tikai apdrošina to, kas brauc pie stūres, un zemniekiem, es saprotu, ka vispār ir apdrošināšanas summa jāsamazina vismaz par 50 vai pat vairāk procentiem, jo zemnieks nav spējīgs maksāt par katru transporta līdzekli, kas tikai kust, tas nedrīkst notikt.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ozoliņa kungs, es redzu, jūs rakstāt, es redzēju, ka jūs pieteicāties debatēs. Ozoliņa kungs, es saprotu, ka no šīs tribīnes nevar uzdot jautājumus, bet es izteikšu savas bažas, un es ceru, ka jūs vienkārši atbildēsiet uz to. Manā uztverē šobrīd cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji aizstāv bagātos cilvēkus, kuriem, pieņemsim, ir vienas tiesības, viņš viens brauc, viņam ir divas mašīnas, un attiecīgi viņam nebūs jāmaksā par šīm divām mašīnām. Pagaidām Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir pretējs. Teiksim, manā ģimenē man ir viena mašīna, un mēs abi braucam ar sievu. Tādā gadījumā, nu, nav runa par mani — mēs samaksāsim, bet ir daudzas ģimenes, kur tieši tā, kur brauc ar to pašu mašīnu sieva, vīrs un pat bērni brauc vecākie, kam ir tiesības. Un šajā gadījumā visai šai ģimenei vajadzēs maksāt apdrošināšanu, es vienkārši nesaprotu. Un nākamais jautājums — kas notiks tad, kad mūsu valsts, pamazām kļūstot par normālu valsti, būs līzinga situācija, ka pamazām atmaksās mašīnu. Attiecīgi, kad tiek nomātas mašīnas, kas tajā brīdī atbild? Ja cilvēks nomā mašīnu, pilnīgi normāli, ka šī firma ir apdrošinājusi jau iepriekš, un tad, nu, kaut kas notiek, ja, protams, šis vadītājs nav bijis piedzēries, kad viņam pašam jāmaksā, te ir vienkārša loģika, es vēlreiz saku. Te nav kaut kāda ietiepšanās, jo pretējā gadījumā mēs piespiedīsim cilvēkiem maksāt beigās daudz vairāk.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Kolēģi, draugi Saeimā! Par šito apdrošināšanas lietu — Kanādā dara abejādi. Ka apdrošina to braucēju, tā arī to mašīnu, abos gadījumos iznāk mazliet mazāk maksāt, smagai mašīnai ir lielāks apdrošināšanas... Un viss, kas šeit ir teikts, bija pareizi. Bet es uznācu uz tribīni citu lietu dēļ. Mēs it kā aizstāvam demokrātiju, un it kā mums ir Saeimā kaut kādi Kārtības rullis. Un, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujams, kad Prezidija vadītājs noliedza vārdu vienam deputātam tāpēc, ka viņš saka, mēs jau jūsu viedokli zinām. Ja šitādu precedentu pieļausim, kas tad mēs šeit kļūsim, šitā Saeima jau ir farss. Tur kaut kādi cilvēki ārpusē nolemj, kā mums to pogu jāspiež, tad,kad ir smagas debates, tad mums pasaka, ka mēs nedrīkstam runāt par Latvijas Bankas ierēdņiem, tad, kad mums komisijas atnāk ar slēdzienu, kad ir nekārtības privatizācijā, tad Panteļējeva kungs ar savu pirkstu parāda, kā jābalso, un tā nekārtība vairs nav. Mani vecāki stāstīja par to joku, ka komunistu valdība varēja pateikt, ka sarkans ir zaļš, un visi nobalsoja. Un tā bija, bet tagad šitas uzgājiens, kad viens no mūsu deputātiem, ka viņam ir jāpieņem to, ka Čepāņa kungs pasaka vienkārši, ka mēs jūsu viedokli jau zinām, mēs jums vārdu nedosim. Čepāņa kungs, cik reiz Jurdža kungs bija runājis šajā jautājumā, un kādas tiesības jums ir viņam noliegt vārdu? Zem kāda kārtības panta punkta! Un, ja jūs nemākat jūsu amatu, vai tad jūs nevarētu vismaz iedot, lai cits vada, jums šodien galva sāp un jūs nespējat. Manuprāt, tādu tiesību viņam nav. Jurdža kungs, vai jūs negribētu nolīgt manas 12 minūtes, kas man šeit ir, un runāt manā vietā. Jurdža kungs, izlietojiet manas 12 minūtes un runājiet manā vietā! Jurdža kungs, lūdzu, un, ja vajag, tad es runāšu un stāstīšu tālāk. Šis nav atļauts šitā te... pateikt, kas drīkst runāt. (No zāles: “Valdmanis ieved kārtību! Kā var deputātiem nodot vārdu?”) Nu, es uzstādu to jautājumu Čepāņa kungam! Čepāņa kungs, ja jūs šodien neesat spējīgs šo sēdi vadīt, tad, lūdzu, lai kāds cits nāk jūsu vietā.

Sēdes vadītājs. Jūs, Valdmaņa kungs, kad beigsiet runāt, tad pasakiet! Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! “Tēvzemei un Brīvībai”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” absolūti nav pretī civiltiesiskajai apdrošināšanai. Es atkārtoju, absolūti nav pretī. Runa ir pavisam par kaut ko citu. Un šoreiz, sēdes vadītāj, es izsaku jums kategorisku protestu, jo tas, ko jūs sacījāt iepriekš par nosaukuma un tālāk par būtību, kas ir it kā nākamajos priekšlikumos, kurus iesniedzis deputāts Jurdžs un Grīgs, ir faktiski viens un tas pats vārds, bet pirmais priekšlikums ir no “Tēvzemei un Brīvībai”, un tālākie priekšlikumi bija no Jurdža un no Grīga. Jūs varējāt nedot vārdu “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvim, bet mēs gribējām nākt sava personīgā, deputāta vārdā nākt runāt, un tādēļ šajā sakarībā es izsaku jums kategorisku protestu pret tādas vadīšanu stilu. Un Kārtības rullī pastāv, varējāt nolikt uz balsošanu to jautājumu, kā parlaments būtu nobalsojis, tā arī viss būtu, un mēs nebūtu protestējuši pret to, bet, kas attiecas uz likuma būtību, par to ir jāatļauj debatēt atbilstoši Kārtības rullim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcija.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es nezinu, gandrīz man rodas sajūta, kaut kas labs jāpasaka par šo likumu, bet man ir grūti atrast, kas viņā ir labs. Bet šajā gadījumā man pat rodas jautājums, kāpēc tas ir nokļuvis uz Saeimu apspriešanai, es pagaidām neesmu iepazinies ar Finansu ministrijas slēdzienu. Varbūt Šķēles kungs varēs pateikt, bet viņa, protams, atkal nav. Cik budžetā ir izdalīti papildu asignējumi uz ātrās palīdzības apdrošināšanu, uz Iekšlietu ministrijas mašīnu apdrošināšanu, un ja šādi norādījumi...ja budžetā tādi līdzekļi ir izdalīti, tātad šis projekts neatbilst Kārtības rullim. Jā, viņš ir sagatavots, bet kur Kārtības ruļļa... Finansu ministrijas slēdziens par šo līdzekļu asignējumu nākamā gadā, jo tas stājas spēkā no 1.janvāra, tad man rodas jautājums, par kādiem līdzekļiem šis viss transports tiks apdrošināts? Tāpat, cienījamie kolēģi, protams, es iesaku padomāt vēl vienu interesantu niansi. Nesen Rīgas Domē trolejbusu pārvaldes priekšnieks Zālīša kungs pateica, ka jāpaaugstina ir maksa Rīgā, un pamatojums bija. Tā kā būs obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Protams, viens santīms, tas ir pietiekami gan maz, gan daudz, bet nu mēs varam pieņemt šo likumu, un tad mēs rēķināmies, mēs jau ieslēdzam mehānismu, kurā tiks savā veidā izņemta kārtējā naudas summa no Latvijas iedzīvotāju kabatām. Es vēlreiz saku, šajā gadījumā es iesaku ļoti nopietni pārdomāt. Un mans priekšlikums būtu un es arī rakstveidā iesniegšu, pirms tālāk diskutēt, es gribētu saņemt Finansu ministrijas slēdzienu par šo asignējumu izdalījumu budžeta gadā. Un, ja tāda nav, tad viss tas pārvēršas ļoti lielā specifiskā teātrī, kurā iesaista mūs, apzināti vai neapzināti, un man rada arī izbrīnu Prezidija rīcība, kurš neparāda man personīgi kā deputātam Finansu ministrijas slēdzienu, jo šeit būs budžeta iestādes, kur transports būs jāapdrošina. Līdz ar to tātad es nesaprotu, kur iestāsies pretruna, vai nu viņš netiks apdrošināts, vai arī visas šīs budžeta iestādes nedrīkstēs darboties ar savu autotransportu. Un, ja tāda atbilde nav, tad tie ir klaji meli un meli deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šī punkta daļu? Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai. Otro reizi.

R.Jurdžs (TB). Kolēģi! Kā redzams, ne valdībā, ne arī Saeimā nav īstas izpratnes par šo likumu. Ne to rakstītājiem, ne lasītājiem. Kaut vai šis pants, neviens taču neizlasa, visi kliedz — apdrošināšanas objekts ir atbildība par zaudējumu trešajai personai, tā ir atbildība. Ja te būtu rakstīts — apdrošināšanas objekts transporta līdzeklis, tad es saprastu, bet te likumā teikts “objekts”, vārds “objekts” tur rakstīts, tad mēs runāt varam par... likums radīts uz objektu, vai ne. Un tas, ka mēs nobalsojām par virsrakstu, tas vēl neko nenozīmē. Tad, kad es gribēju runāt, es gribēju aicināt to, ka mēs nobalsojam par šo, tad vēl nekas nav zaudēts, ja mēs nobalsojam “pret” Saeimā, tad tiešām pārējos priekšlikumus mēs neatbalstām. Un vēlreiz es uzsveru, te mēs runājam par atbildību pret zaudējumu trešajai personai. Tātad, ja vainīgais ir cietis, viņam nekas neko nemaksās, tātad pastāv moments, ka jābūt arī noteicējam, kas noteiks to, kurš ir vainīgs. Un te iestāsies tas moments, kas mūsu apdrošināšanas firmās pastāv, ka parasti jau atrod, ka visi ir vainīgi. Tātad tas likums ir ar slazdiņu, savākt lielu naudiņu un noteikt, ka visi ir vainīgi un nemaksāt. Un ļoti pareizi, Lujānam šoreiz jāpiekrīt, ka arī visiem valsts uzņēmumiem un budžeta iestādēm nauda tāda nav paredzēta, un finansu loģiski paskaidrojumi nav. Un vēl viens moments. Noteikumi ir pieņemti 81.panta kārtībā, ja mēs šo likumu nepieņemam un izskatām nopietni, tad šie noteikumi vienkārši nedarbojas, un mēs varam nedaudz pagaidīt un izstrādāt normālus noteikumus, nevis lekt, kā saka, aiztaisot acis, lekt mārkā. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot vai nu par šo priekšlikumu, vai vispār noraidīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Valdis Krisbergs otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atvainojos, priekšsēdētāj. Šajā jautājumā pirmo reizi. Man ir ļoti žēl. Es, protams, saprotu dakteru interesi, ka vainīgais ir vadītājs. Vadītājs ir vainīgs tad, kad viņš ir kļuvis par kājāmgājēju, izkāpis ārā un iespēris citai mašīnai ar kāju. Bet es pilnīgi labi saprotu arī Ozoliņa kungu. Ir jau vēl septītais pasaules brīnums, kuru viņš cītīgi grūž ārā, pat izmantojot visu ārzemju vēstniecības. Izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus. Lai bīdītu uz priekšu savu “Comsi”. Bet tas nu tā.

Iet runa par to, ka atbildība tik tiešām ir šis objekts, kuru mēs apdrošinām, un man ļoti gribētos tomēr slidenā laikā, lai mana atbildība, kaut arī vecam, pieredzējušam rallistam, būtu apdrošināta. Jo diemžēl tas ledus dažreiz slīd. Un, ja nu man tiešām trāpīsies tāda biezāka mašīna priekšā, kuru es “uzsitīšu”, tfu, tfu, 20 gadu laikā nav gadījies, tad es nezinu, kā es ar šo “biezo” tikšu galā no savas deputāta algas. Jo mersedesam bampers vien maksā 800 latus. Es tomēr labprāt samaksāšu tos 50 latus, lai no manis šis lietuvēns nokristu nost.

Otrkārt, Staša kungs, nu neņemiet ļaunā, bet tomēr par zemniecību šeit visi iestājas. Un, ja jūs uzmanīgi paskatītos, ir paredzēts kompleksais līgums — tieši adresēts zemniekiem. Divi traktori, trīs piekabes un vēl kāds vieglais autiņš — var apdrošināt ar vienu līgumu. Un, ja nu kaut kas pie sētas stāv, nu tad lai tas arī stāv bez apdrošināšanas.

Cienītie kolēģi! Ja mūsu oponenti šodien grib vienkārši šo likumprojektu “izgāzt” un nobloķēt, tad šķiet, ka viņi ir nu tā, tautas valodā runājot, “visbiezākie deputāti” mūsu rindās. Jo tie, kas spēj maksāt, tiem jau apdrošinājums nav vajadzīgs. Un vispār izrādās, ka Latvija ir vienīgā “gudrā” zeme pasaulē. Visā pasaulē cilvēks apdrošinās, lai mierīgi varētu gulēt. Atcerieties to reklāmu: “Ak dievs, un viņi vēl pēc tam spēj smaidīt! Bremze tu esi, jo viņi taču ir apdrošināti!” Cienītie kolēģi, nebūsim bremzes ne likumprojektam, ne arī savām prāta spējām. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju un noraidīt dažu cilvēku populistiskās un absolūti neprofesionālās idejas, kas parādās šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Tiesa gan, nezinu vairs kuro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Otro.

Sēdes vadītājs. Paldies!

L.Ozoliņš. Otro reizi. Cienījamo priekšsēdētāj pagaidām! Cienījamie deputāti! Man ļoti patīkami, ka es varu uzstāties tieši pēc Krisberga kunga, jo, klausoties viņu kā profesionāli, un es atceros viņu arī, tiešām atkārtoju, kā sekmīgās latviskās “Auseklīša” firmas direktoru, viņš tiešām ir profesionālis savā lietā. Tad man jāpaskaidro, ka es “Comsi” nemaz arī nereklamēju par vēlētāju naudu, bet es to reklamēju ar saviem darbiem, tiešām ar profesionālu darbu. Un, kad es biju Ļeņinakanā pēc zemestrīces, es redzēju, ko nozīmē komunistiskā ideoloģija un viņu darbi. Jo sabruka tās mājas, ko bija cēluši tieši Brežņeva laika nomenklatūra, kur bija zagts viss, ko varēja nozagt. Vecās mājas turējās, un tās nesabruka, un blakus 16 stāvu māja, ko bija uzcēluši tādi cilvēki, kas nosaka šodien diemžēl arī mūsu balsojumu šeit, tās visas mājas bija sabrukušas un tur bija tie līķu kalni. Un es piedalījos tur tiešām ar savu profesionālo medicīnisko palīdzību, nevis kā jūs — vadījāt “Auseklīti”, ja jūs to gribat zināt.

Es atgādinu vēlreiz, ka šeit ir apakšā privātapdrošināšanas firmu uzbarošana. Un, ja mums par piemēru kāds norāda Kanādas vai ASV šīs firmas, tad es jums pateikšu, ka šīs firmas ir bagātākās firmas, izšķērdīgākās firmas un nekaunīgākās firmas, un tur, lūk, lobē viņas arī parlaments diemžēl. Un es domāju, ka šeit, ja mūsu vēlētāji ir uzticējušies, mums ir jānovērš šī kārtējā afēra.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Ozoliņa kungu un Valdmaņa kungu, vai viņi vēlreiz nevarētu mums tā īsti izskaidrot visu to būtību! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija, otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Jā, lūdzu, labprāt! Skat, ir divas lietas. Viens ir tas, kam pieder tā automašīna. Viņam ir atbildība par to, kam viņš tās atslēgas dod. Viņš iedod tādam, kam nav tiesību, vai viņš to automašīnu nav remontējis, un tāda daļa atbildības ir tam, kam tā automašīna pieder jeb tas daikts. Bet otra atbildība ir tam, kas ar to mašīnu brauc. Un tur ir divi atbildības punkti. Kanādā ir obligātā apdrošināšana kā uz tiesību izņemšanu, un tie punktiņi krājas. Ja tu esi vairākas reizes izbraucis caur sarkaniem uguņiem, tā tev varbūt tiesības noliedz, bet cik tev tie sliktie punktiņi par sliktu braukāšanu vai par daudzu apdauzīšanu, tev tā apdrošināšana var maksāt daudz vairāk nekā tādam, kas ir 20 gadus it kā tiesības turējis kabatā, bet nav varbūt pat braucis un vismaz nav viņam nekādas klizmas vai problēmas ar policiju bijušas.

Otrā apdrošināšana ir pret to objektu. Objekts var būt liels, neveikls, slikti remontēts, labi remontēts, bieži uz ceļa, nekad uz ceļa. Un abām pusēm šitanī argumentā šeit, Saeimā, ir liela patiesība. Un to jautājumu var prātīgi izdomāt. Es neesmu apdrošināšanas eksperts, varētu dabūt kaut kādus tur piemērus un pielāgot kaut ko. Es jau neuznācu pirmo reizi šeit uz tribīni tapēc, ka vajag apmācīt, kā tā apdrošināšanas sistēma varētu būt. Es uznācu šeit pirmo reizi ar uztraukumu par to, ka, ja mēs tēlojam, ka mums demokrātija ir, tad druscītiņ to tēlu spēlēsim līdzi, it kā viņš ir. Un nevar būt tā, kā bija, ka pasaka, pateikt — deputāti vairs nedrīkst runāt. Jo mēs jau zinām, ko tu domā. Tāds variants negāja. Tāpēc es uznācu uz tribīni pirmo reizi. Es nezinu, ko vēl man būtu jāpaskaidro, varbūt jautājumus ņemšu no zāles, ja kāds grib. Abi punkti ir atbildīgi — kā šoferis, tā mašīna. Un, ja pareizi apdrošina, tad arī tas viss korektāk iznāk. Ja ir viens lauksaimnieks un 10 mašīnas, tur jau mēs tagad sākam strīdēties, vai viņš apdrošinās vienu vai sešas, vai kā to darīs. Ja Bērziņa kungam ir divas mašīnas vai viena mašīna mājās un sieva un meita, un Bērziņa kungs to mašīnu lieto nedēļas nogalēs, sieva — pa dienām, un meita — pa vakariem, tad tā mašīna ir trīsreiz biežāk uz ceļa, un tur būtu jāmaksā vairāk nekā, ja teiksim piederētu mašīna kādam citam, kuram nav sieva un meita. Tur ir patiesības abās pusēs. Bet visvairāk mums jāaizstāv, cik maz mums ir palicis no demokrātijas. Mums ir ļoti maz demokrātijas palicis Latvijā, gandrīz nemaz. Bet vismaz, ja mēs tēlosim, ka mums demokrātija ir, tad neteiksim deputātam — es jau zinu, ko tu domā, ej sēdi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Kaksīša kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jautājums ir pietiekami nopietns, lai būtu emocijas. Bet es nesaprotu vienu, ka šīs emocijas var pārvērsties otru aizskarošās. Un es ļoti lūgtu, lai mēs, turpmāk apspriežot, rīkotos pēc principa, ko es drusku pārfrazēšu, ka es varu nepiekrist idejām, bet es darīšu visu, lai tās tiktu izteiktas. Un tanī pat laikā nenoniecināšu citu idejas, un šeit no šīs augstās tribīnes neizteikt tik neapdomīgus vārdus, ka var aizskart pat veselu komisiju, ka var domāt, ka ir kāds te lobists, kaut kādu finansu interešu lobists. Acīmredzot to ir vieglāk darīt, ja ir mazāk prāta. Tad nav jāmeklē idejas, likumi, tad pietiek ar vienu skarbu vārdu, un rodas šī te situācija, kāda līdz šim bija. Un es atvainojos, ka es atļaujos tā, it kā šeit no augšas tēvišķi to aizrādīt, bet es domāju, tas būs ļoti mums visiem noderīgi. Jo tik tiešām, arī mēs Juridiskā komisijā, kuri strādājam pie šī likumprojekta tik ļoti ilgi, tomēr strādājam, tikai izejot no vienām interesēm un pēc vienas idejas, lai juridiski tiktu izstrādāts pēc mūsu prāta, saprašanas un zināšanām korekti. Ja kāds ir gudrāks vēl, tad viņš var iesniegt alternatīvo projektu. To taču rullis pieļauj! Un, ja nu nav to izdarījis, tad... nevajag svaidīties ar replikām, kuras, protams, ir atļautas, bet nav alternatīvā projekta. Man ļoti žēl, ka mums ir dažāda izpratne par vārdu “alternatīvs projekts”. Tad tas ir pavisam skumīgi.

Un arī cienījamajam Juridiskās komisijas loceklim Lujāna kungam būtu vēlams zināt Kārtības rulli un neprasīt šodien finansu vai budžeta atzinumu, jo to ir iesniegusi valdība. Un, ja prasīt, tad neatsaukties uz Kārtības rulli. Un, ja atsaukties, tad atsaukties uz Kārtības ruļļa pantu. Tad mums visiem būtu skaidrs, ko domāt.

Treškārt. Frakcijas “Tēvzemei un Brvībai” pārstāvji, kas runāja no tribīnes. Es ļoti lūdzu, lai es varētu atbildēt jums, lietojiet vienveidīgu vārdu, vai nu “vadītājs” vai nu “valdītājs”. Bet nejauciet ik pa brīdim gan vadītājs, gan valdītājs. Jums raktiski iesniegts šis teksts, un pie tā arī pieturēsimies. Varbūt es pārklausījos, bet pāris reižu Jurdža kunga teiktajā es dzirdēju vārdu “valdītājs”. (Starpsauciens: “Pārteicās”.) Jā, protams, uz visām replikām jau atbildēt nav iespējams.

Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju un par to balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu — 5. punktā aizvietot vārdus. Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 29, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums — jautājumu par apdrošināšanas objektu izteikt kā atsevišķu pantu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un līdz ar to Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu izslēgt 5. pantu... punktu, tādu, kāds tas ir pirmajā ailītē šajā likumprojektā. Tas tālāk būs 6. lappusē kā 3. pants, kur ir runa par apdrošināšanas objektu, kurā ir dota vairāk vai mazāk arī apdrošināšanas objekta definīcija. Tātad Juridiskā komisija iesaka priekšlikumu — izslēgt 5. punktu, iestrādāt to kā 3. pantu, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — izslēgt 5. punktu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem otrā lasījuma 3. pantā, attiecīgi mainīt arī turpmāko punktu numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Pirms pārejam pie nākamā punkta, gribu iepazīstināt jūs ar divām lietām.

Pirmā. Par šī panta apspriešanu. Tās debates bija patiešām karstas un vētrainas. Tika izteikti pārmetumi arī man kā sēdes vadītājam. Godātie kolēģi, es pat līdz šim brīdim, droši vien, ka naivi, bet tomēr ceru, ka, nobalsojot ar Saeimas balsu vairākumu par likumprojekta nosaukumu, turpmākie līdzīgi priekšlikumi vairs vienkārši nav skatāmi un nav balsojami. Ja nu iesniedzēji, vienalga, vai tās ir frakcijas, vai atsevišķi deputāti uz to pastāv, protams, ka šie pieprasījumi pēc balsošanas tiks ņemti vērā. Par to jūs varat nešaubīties.

Kas attiecas par šeit izskanējušajiem pārmetumiem uz šīsdienas sēdes vadību, man tika pārmests, ka te nav partijas sapulce. Es tam piekrītu. Šeit patiešām nav partijas sapulce, bet arī “Tēvzemei un Brīvībai” sapulce te nav.

Un kas attiecas uz Valdmaņa kunga izteikto kritiku. Valdmaņa kungs, jūs pats esat vairākkārt pārliecinājies, ka es neatkarīgi no tā, ko tas man maksā, esmu vienmēr ar pietāti izturējies pret jūsu runām un debatēm. Tādēļ es domāju, ka arī šajā gadījumā es nebūtu pelnījis pārmetumus.

Otra lieta. Ir desmit deputātu parakstīts dokuments, kuri ierosina saīsināt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā par likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienu minūti — runājot otro reizi. Vai “par” vai “pret” vēlas pret šo iesniegumu kāds runāt? Vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu atkal vēlmi šo jautājumu tā saīsināt, lai tas nebūtu diskutabls, lai prese to neparādītu, lai prese to neteiktu, lai sabiedrība neuzzinātu. Protams, mēs varam kārtējo reizi to atbalstīt. Bet te es uzskatu to, ka šinī gadījumā ir jābūt diskusijai. Ir viena lieta, ir politiska... šinī gadījumā tas ir tīri ekonomisks jautājums, kurā kabatā mēs ielīdīsim. Paldies arī, ka Kaksīša kungs pateica, ka Ministru kabinets to jautājumu izspriedis, un Vītola kungs arī apstiprināja un izrādās, šī apdrošināšana jau ir iekļauta budžetā. Un es te varu atkal griezties ar jautājumu paralēli tam visiem deputātiem.... Cienījamie kungi, tā ir nauda, kas trūkst pensijām, skolām un visam. Vai šinī gadījumā tas ir mums primārais jeb drīzāk šie jautājumi ir primāri? Protams, mēs... vēlreiz saku, varam šo jautājumu nediskutēt un nerisināt. Protams, tālāk tur būs vēl citi jautājumi, kur daudz lielāka būs nepieciešamība uz diskusiju, kas aizskar gan Latvijas Vienības partijas intereses, gan tā dēvētās “Saimnieka” intereses, kurš rūpējas tā par sociālo nabadzīgajiem cilvēkiem, gan tāpat arī “Ceļa” pārstāvji, kuri arī ļoti mīl latvju tautu. Bet tādēļ es tomēr piedāvātu diskusijas laiku nesaīsināt. Ja kādam ļoti gribas, tad var atsevišķās, teiksim, nodaļās šinī likumā saīsināt laiku, kur varbūt patiešām nosaukumi nav tik kardināli, bet kur būs tīri paša likuma būtība, ir jādiskutē. Un tādēļ es aicinu tomēr šinī gadījumā šo nezināmo desmit deputātu priekšlikumu neatbalstīt. Protams, varbūt Prezidija priekšsēdētājs arī nosauktu šos kautrīgos desmit deputātus, kas tā cenšās Latvijas tautai iesmērēt kaut kādu nedaudz specifisku likumu .

Sēdes vadītājs. Kas attiecas uz deputātu kautrību un manu vēlmi vai nevēlēšanos viņu uzvārdus nosaukt, tad, Lujāna kungs, man patiešām atšķirībā no jums ir ļoti žēl laika, ko mēs veltīgi izšķiežam. Bet, ja nu jūs vēlaties, es nosaukšu, protams,: Celmiņš, Sausnītis, Saulītis, Strods, Bunkšs, Ābele, Bērziņš, Apinis, Kiršteins un Lībane.

Vai par iesniegumu runāt neviens nevēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par desmit deputātu iesniegumu saīsināt debates. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 23, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Debašu laiks pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — viena minūte. Lūdzu, Kaksīša kungs, tālāk. 6. pants.

J.Kaksītis. 6. punkts — mainīta punktu numerācija, tas kļūst par likumprojekta 1. panta 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kaksītis. 7. punktā.... noteikumu 7. punktā ir viens priekšlikums — deputātu Jurdža un Grīga, kas manā skatījumā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad mainīt punktu numerāciju. 6. punkts. 8. punkts. Arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Mainīta punkta numerācija.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Kaksītis. Par 9. punktu noteikumos, kurš tagad ir 8. likumprojektā, priekšlikumu nav. Par 10. , kurš, mainot punktu numerāciju, ir 9., priekšlikumu nav. Par 11. Par 11. punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt terminu “ceļu satiksme”. Šis priekšlikums ir noraidīts, un Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu — izslēgt arī 11. punktu. Ceļu satiksme ir satikmes noteikumos definēts jēdziens, tādēļ atsevišķi šajā likumprojektā nebūtu nepieciešamība to darīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 12. punkts. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — vārdkopu “un vai” aizstāt ar vārdu “vai” .

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

J.Kaksītis. Jā, bet šis priekšlikums ir noraidīts un 12. punkts ir izslēgts ... ir izslēgta šī punkta būtība, un tā iestrādāta 3. nodaļā — “Zaudējumu novērtēšana”. Līdz ar to tas ir ... šis jautājums ir skatāms tālāk 15. lappusē, par ko es jums arī vēlāk teikšu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 12. terminā vārdkopu “un vai” ar vārdu “vai”? Iebildumu nav. Paldies!

Kā arī par komisijas slēdzienu — izslēgt 12. punktu un tā būtību iestrādāt 3. nodaļā — “Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība”... Ir iebildumi? Lūdzu, Jurdža kungs! Jūs prasāt balsojumu vai vēlaties runāt? Balsojumu. Tātad par ko jūs ierosināt balsot? Par Juridiskā biroja priekšlikumu? Jo cita mums nav, Jurdža kungs.... Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R. Jurdžs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj, es ierosinu balsot pret komisijas lēmumu, ka paskaidrojumu daļas punktu pārnes uz citu daļu. Atstāt šo punktu šajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Es īsti nesapratu.

R.Jurdžs. Es esmu par to, lai 12. daļa paliek 1. punktā.

Sēdes vadītājs. 12. daļa 1. punktā?...

R.Jurdžs. 12. punkts paliek 1. pantā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Ja es esmu pareizi sapratis, tad Jurdža kungs pieprasa balsojumu par 12. panta izslēgšanu un tā būtības iestrādāšanu 3. nodaļā. Lūdzu zvanu!

J.Kaksītis. Es vēlētos pāris teikumus...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Tātad, cienījamais Jurdža kungs. Ja jūs atšķirsiet 14. lappusi un 20. pantu, tad praktiski šī norma ir iestrādāta. Mēs gan viņu neuzskatām, ka tā ir terminoloģija. Šeit jau ir jāiestrādā būtība. Tā nav terminoloģija. Bet ideja jau šī ... šī punkta ideja nav no likuma izņemta ārā. Es saprotu, ka balsojums tik un tā būs, jo jūs esat pieprasījis, tikai pirms balsošanas es kolēģiem gribu paskaidrot, ka 20. pantā ir dots šīs jēdziens ... ka trešās personas ... personai un tās mantai un videi kaitējums var būt nodarīts un atlīdzība izdarāma... tas ir iestrādāts, tā ka šeit jautājums ir ne par būtību, bet gan par vietu un plus vēl papildinot ar vidi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Jurdža kunga izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

J.Kaksītis. Es lūdzu precizēt balsošanas motīvu. Jūs teicāt... par Jurdža kungu priekšlikumu. Acīmredzot ir jābalso par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izņemt no terminiem ārā šo 12. punktu un to ievietot 20. pantā kā pantu. Un tādēļ es pieļauju, ka varbūt kvoruma nebija.

Sēdes vadītājs. Es pieļauju domu, ka arī tagad nebūs kvoruma, jo es domāju, ka lielākā daļa deputātu nesaprata ne Jurdža kungu, ne jūs.

Ir Juridiskās komisijas priekšlikums . Par 1. daļu mēs esam vienojušies. Par otro. Izslēgt 12. punktu un tā būtību iestrādāt trešajā nodaļā. — Zaudējumu novērtēšana, apdrošināšanas atlīdzība. Jurdža kungs pieprasīja balsot pret šo priekšlikumu. Nu savu viedokli izteikt deputātiem — “par” vai “pret” ... Es tā arī domāju. Lieku uz balsošanu šo te priekšlikumu — Juridiskās komisijas priekšlikumu, kura balsošanu uzstāj Jurdža kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 8. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13. punkts 1. pantā. Tātad ir Juridiskā biroja priekšlikums, pirmkārt, apsvērt, vai terminiem “grupas līgums, kompleksais līgums, robežu apdrošināšanas līgums” un tā tālāk kā tekstā, būtu nepieciešams attiecināt normas arī uz grupas līgumu. Un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs terminu grupas “līgums” skaidrojumā liek priekšā aizstāt vārdu “normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “uzņēmējdarbības veidā”. Juridiskajā komisijā doto priekšlikumu atbalstīja, un tas ir iestrādāts 7. pantā, bet attiecībā par šo punktu Juridiskā komisija ir pieņēmusi lēmumu izslēgt 13. punktu un iestrādāt to otrajā lasījumā, tātad šajā tekstā kā 17. pantu un attiecīgi mainīt turpmāk arī punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 14. punkts. Kompleksais līgums. Tātad Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi savu priekšlikumu un izteikusi 14. punktu jaunā redakcijā, tā ir redzama otrajā ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par Juridiskās komisijas slēdzienu? Ir iebildumi. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” . Lūdzu! Grīga kungs, jūs runāsiet? Jūs pieteicāties debatēs. Es jums devu vārdu. Jūs no tā atteicāties. Tad es nesaprotu, vai jūs vēlaties vai nevēlaties citreiz runāt!

Lūdzu, Kaksīša kungs, turpiniet!

J.Kaksītis. Ir otrs priekšlikums — svītrot 1. panta 14. punkta otro teikumu, kas ir: “Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transporta līdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais automobilis.”

Juridiskā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, taču, tālāk lasot šo likumprojektu, jo Juridiskā komisija ir izslēgusi 14.punktu, un 6.pantā šī ideja ir vismaz daļēji iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs! Vēlējās runāt Edgars Bāns par savas frakcijas priekšlikumu vēl. Lūdzu! Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es tikai gribēju precizēt lietu. Ka mēs šajā priekšlikumā iestrādājam, ka vairākas transporta un lauksaimniecības tehnikas vienības. Lai būtu skaidrība. Bet, tā kā šis skaidrojums ir iestrādāts, kas ir transporta līdzeklis, tur tas ir pateikts, tad mums nekādu bēdu nav, kā, teiksim, šajā vietā to nepieņem, tas ir iestrādāts tālāk, tikai, ka šis priekšlikums ir noraidīts, es nevaru piekrist. Tas ir iestrādāts tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vai jūs tagad nopietni vēlaties runāt, Grīga kungs? Vai tāpat kā pirmīt? Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Ironijai šeit nav vietas.

Sēdes vadītājs. Es vienkārši noskaidroju, vai jūs vēlaties vai nevēlaties runāt? Es neironizēju. Lūdzu!

O.Grīgs. Es jums paskaidroju, un ironijai nav vietas šeit! Tas ir pārāk nopietns likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Es jums piekrītu, Grīga kungs.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. Es gribēju runāt par 14.punkta otro teikumu, kur izslēgts... ko piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” — izslēgt pēdējo teikumu. Pieņemtajā lasījumā tas skan tā: “Šādu līgumu var noslēgt attiecībā uz ne vairāk kā pieciem transporta līdzekļiem, no kuriem tikai viens var būt vieglais automobilis.” Es piekrītu šim kompleksajam līgumam, bet es pastāvu uz balsojumu par to, lai izslēgtu pēdējo teikumu. To, kuru es nolasīju. Jo zemnieku saimniecībā pieci transporta līdzekļi, tam var piekrist par apdrošināšanu, bet obligāti tas var arī nebūt vieglais transports viens pats, vieglais automobilis, var būt arī nedaudz citas modifikācijas, ar kuru zemnieks pārvietojas. Es domāju, ka speciāli zemniekam nav jāizceļ tikai viens vieglais automobilis. Tāpēc es lūdzu atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” ieteikto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir tikai viens automobilis, ar kuru nevar — vieglais automobilis, ar kuru nevar pārvadāt pasažierus. Ja šādā veidā, kā te teica Vienības partija. Tas ir pirmās formulas automobilis, šeit sēž tikai viens vadītājs. Arī jebkurai kravas mašīnai blakus, pat, ja tā ir vieglā, kravas pārvadāšanai arī viņai būtu pasažieris, tāpēc šeit pirmajā daļā, ko ierosināja Latvijas Vienības partija, loģiski, ka šādā veidā to pieņemt nevarēja, bet par to, ka viņu varētu iestrādāt kaut citur, par to, protams, varētu domāt.

Es domāju, ka svītrot tomēr nevajadzētu 1.panta 14.punktu. Jo, ja jums ir kravas automobilis, tad jūs tik un tā viņu apdrošiniet ar komplekso līgumu. Un, ja varbūt ir trīs kravas automobiļi un viens vieglais automobilis, tad arī tas tiek apdrošināts tikai ar vienu līgumu. Vai viens traktors. Nevajadzētu šeit vēl karināt klāt kaut kādus papildu nosacījumus pasažieru pārvadāšanai. Es vēlreiz uzsveru, jebkura vieglā mašīna, ar jebkuru vieglo mašīnu jūs varat pārvadāt pasažierus, izņemot pirmās formulas mašīnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību, ka mēs jau esam vienojušies par to, ka atsevišķi līgumu veidi būs doti ne kā skaidrojumi, terminu skaidrojumi, bet kā likuma normas, kas regulē attiecīgo līgumu veidus. Ir izveidota speciāla pantu grupa, kur visi šie līgumi ir atšifrēti. Tas ir otrā nodaļa, kas speciāli runā par apdrošināšanas līgumiem, sākot ar 3. un beidzot ar 9.pantu. Tāpēc es domāju, ka šeit vairāk nevajadzētu debatēt par to pie jautājuma par terminu skaidrojumiem, bet debatēt tur, kur ir attiecīgie līgumu veidi. Un, ja tur kaut kas neapmierina, tad dot vēl, priekšlikumus varēs iesniegt, bet katrā ziņā šie visi ir pārnesti tur, un acīmredzot, lai mēs nesaskaldītu šo nodaļu un lai būtu normāls likuma teksts, tad mums visi šie priekšlikumi ir jāizsaka pie šīs nodaļas, bet nevajag pie terminu skaidrojumiem, tas nav termins, tā ir likuma norma, kas regulēs attiecīgo līguma veidu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas kāds no deputātiem runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Laikam ne jau aiz nejaušības jums visiem tika uzdāvinātas šādas grāmatiņas, kur arī ir termini iekšā. Es domāju Ceļu satiksmes noteikumus. Tādēļ, ja mēs lietojam šeit to vārdu, ka tas ir attiecīgs vieglais pasažieru automobilis, tad viņš šeit tiek lietots tā, ka tas vai cits automobilis tiek reģistrēts tehniskajā dokumentācijā un kā viņš tur tiek nosaukts. Un viss pārējais, vai ar viņu pārvadāt ir paredzēts vienu, divus, trīs pasažierus, vai varbūt vēl vairāk, nav vairs vieglais pasažieru automobilis, tas ir tikai līdz astoņām ieskaitot sēdvietām šajā transporta līdzeklī. Tādēļ es domāju, ka šeit ir pietiekami korekti, ka šāda mašīna, lai būtu tiesības pretendēt uz komplekso līgumu, kas ir zemnieku saimniecības līgums, šāds ieraksts, es domāju, ir ļoti korekts, un nebūtu pret to jāiebilst. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Oskars Grīgs — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Otro reizi. (Kāds kaut ko runā no vietas.) Jā, debates it kā bijām slēguši. Tātad priekšlikumi bija. Bāna kungs, jūs uzturat spēkā savu prasību par jūsu priekšlikuma balsošanu? Neuzturat. Paldies! “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu — svītrot 1.panta 14.punkta otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus, neskatoties uz to, ka likumprojekts ir ārkārtīgi garlaicīgs, tomēr piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — svītrot 1.panta 14.punkta otro teikumu. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 31, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz pārtraukumam, godājamie kolēģi, ir palikušas piecas minūtes. Mums ir paziņojumi un reģistrācija. Tā kā šobrīd pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu. Vārds paziņojumam Jānim Strodam, frakcija “Tautai un taisnībai”.

J.Strods (TT). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus aicinu nākošajā starpbrīdi pulksten 15.00 Sarkanajā zālē uz īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrēties deputātus! Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ābele... ir zālē. Andris Ameriks, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 37, 39 deputāti zālē. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrāciju kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti. Piecas minūtes pārtraukums. Frakcijām lūdzu meklēt savus biedrus pa ēku un citur.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Piecu minūšu pārtraukums pagājis. Lūdzu visus deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Turpinām darbu. Izskatām likumprojektu, lūdzu, Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (DPS). 15.punkts. Šeit ir divi priekšlikumi — “Tēvzemei un Brīvībai” un deputātu Jurdža un Grīga, un šeit tā pārteikšanās ir materializējusies arī uz papīra, divos gadījumos “vadītājs”, vienā gadījumā “valdītājs”. Taču ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, es domāju, ka arī šajā gadījumā tie priekšlikumi nebūtu balsojami, tiek noņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Kaksītis. Tātad Juridiskā komisija gan noraida priekšlikumu, gan ir pieņēmusi savu lēmumu, ka izslēgt 15.punktu sakarā ar to, ka tas ir atsevišķs līgums, un viņu iestrādāt pie līgumiem, tas ir, 8.pantā, attiecīgi mainot punktu numerāciju šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

J.Kaksītis. Līdzīga situācija par īpašnieku un likumīgo vadītāju arī ir 16.punktā, deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. Es dzirdēju, ka tas tiek noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Kaksītis. Ir otrs priekšlikums. Juridiskais birojs lūdz nomainīt vārdus “šajos noteikumos” ar vārdiem “šajā likumā”, par ko jau mēs pašā sākumā arī vienojāmies, taču Juridiskā komisija, protams, atbalstot šo priekšlikumu, ir izslēgusi 1.panta 16.punktu no terminu punktiem un iestrādājusi to 22.lappusē, šajā likumprojektā ir jauns 41.pants, tādēļ attiecīgi mainās turpmāko punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu deputātiem nav.

J.Kaksītis. 17. deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums tiek noņemts, es dzirdēju. Tātad tas nav apspriežams, bet Juridiskā komisija ir izslēgusi 17.punktu no 1.panta, un iestrādāta 17.punkta problēma vai dispozīcija, ir iestrādāta 5.pantā 7.lappusē, līdz ar to mainās attiecīgi punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies!

J.Kaksītis. 18. Ir “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums pēc vārda “sauszemes”, es atvainojos, aiz vārda “sauszemes” papildināt... noņemts, tātad tas arī nav apspriežams. Un Juridiskā komisija ir izstrādājusi, un tas ir 4.ailē, šis teksts, ko tad uzskatīt par transportlīdzekli šā likuma izpratnē. Šeit šī norma ir iestrādāta pēc tā principa, ka transportlīdzekļi šā likuma izpratnē sadalīti ir pēc tā principa, kur attiecīgais transporta līdzeklis tiek reģistrēts, un līdz ar to ir gan sauszemes transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai tehniskās uzraudzības inspekcijās, sabiedriskais elektrotransports un ārvalstīs reģistrētie, tātad trīs šādas kategorijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šādu dalījumu. Paldies!

J.Kaksītis. Par 19.punktu priekšlikumu nav, taču Juridiskā komisija ir izstrādājusi punktu jaunā redakcijā, kura ir deputātiem redzama kā 1.panta 11.punkts 4.ailē, ka transportlīdzekļa īpašnieks šā likuma izpratnē ir fiziska vai juridiska persona, uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 20.punkts. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums, un kolēģi 20.punktā — likumīgais vadītājs, fiziska persona... liek priekšā sekojošu saturu: “Likumīgais vadītājs ir fiziska persona”, un tā tālāk kā tekstā, bet, ņemot vērā to, ka mēs esam izteikuši negatīvu attieksmi pret šo jēdzienu kā tādu, tad arī tas nav apspriežams. Grīga kungs rāda zīmi, ka tiek noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir izstrādājusi 4.ailē... 4.ailē ir redzams Juridiskās komisijas teksts, tātad tiek definēts transportlīdzekļa tiesīgs lietotājs, tā ir fiziska persona, kas, nebūdama īpašnieks, uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē, turpmākajā tekstā šis tiesiskais lietotājs tad arī tiks lietots.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Kaksītis. Mainās pantu numerācija šajā likumprojektā un 21.punkts. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu 1.panta 21.punktā termina vārdkopas “un/vai” vietā lietot vārdu “vai”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu, un 21.punkta dispozīcija jaunā redakcijā šajā likumprojektā kā 1.panta 13.punkts ir 3.ailē, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 22.punkts priekšlikumu nav, bet Juridiskā komisija šo punktu lūdz izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 22.punkta izslēgšanu nav.

J.Kaksītis. 23.punkts, tātad “Tēvzemei un Brīvībai” lūdz papildināt 1.pantu ar 23.punktu, taču arī es saprotu, ka, ja iepriekšējie priekšlikumi tika noņemti, tad arī šis tiek noņemts, un Grīga kungs to arī apstiprina.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu. Tātad 2.pants, kur ir noteikts šā likuma mērķis, tas ir ierakstīts 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 2.panta redakciju, kura izteikta kā likuma mērķis, iebildumu nav.

J.Kaksītis. Līdz ar to pirmā nodaļa ir pabeigta, tātad pārejam pie otrās nodaļas. Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu, kuru nosauktu — Apdrošināšanas līgums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādas nodaļas ieviešanu ar attiecīgu nosaukumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Līdz ar to tiek... Juridiskā komisija piedāvā 3.pantu tādā redakcijā, kā tas ir iestrādāts 4.ailē, līdz ar to likumprojektu papildinot ar 3.pantu un iestrādājot tajā normu, kas ir izteikta arī pirmajā lasījumā, pieņemot 1.panta 5.punktu, tas ir, apdrošinājuma... obligācijas apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma ņēmējs, kas ir definēts šī panta pirmajā daļā, kur redzams ir definēts objekts un kas nebūt nav attiecināms uz kādu transportlīdzekli, bet gan izteikts, ka objekts ir transportlīdzkļa īpašnieka un tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu 3.panta pirmā daļas redakciju nav.

J.Kaksītis. 4.pants — Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — likumprojektu papildināt ar jaunu 4.pantu, kurā tiktu definēti apdrošināšanas līgumu veidi, un līdz ar to attiecīgi mainīt arī pantu numerāciju šajā apspriežamajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 4.pantu ar nodaukumu — apdrošināšanas līgumu veidi — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu, kurā iestrādā pirmajam lasījumam pieņemto 1.panta 17.punktu, tas ir standartlīgums, tātad jauns 5.pants — standartlīgums, tas ir redzams 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 5. pantu — standartlīgums — jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsakata priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu ar grozījumiem, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 1.panta 14.punktu — kompleksais līgums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu iebildumi ir... Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Man nav iebildumu, bet es īsti neizprotu šī panta trešās daļas 1.punktu, kur ir rakstīts, ka vienlaikus ceļu satiksmē var izmantot kompleksā līgumā noslēgtos apdrošinājumus tikai ar vienu transportlīdzekli. Ko tas nozīmē? Tātad man traktors jāizbrauc uz lauka, pašam jāaizvelk atsevišķi piekabe, nu labi, ka izņēma 11.punktu, savādāk pa lauku arī būtu pašam jāvelk piekabe, tas ir 1.pantā 11.punktā. Tā ka te laikam uz trešo lasījumu kaut kas būs jāprecizē.

Sēdes vadītājs. Bet pašlaik, Bāna kungs, pret tādu otrā lasījuma redakciju jūs neiebilstat, jūs tikai ierosinat, ka tas būtu jāpapildina. Paldies!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu ar grozījumiem, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 13.punktu — grupas līgums, un, ja tas tiek pieņemts, tad attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 7.pantu, kura nosaukums ir — grupas līgums, un pret tā izteiktiem četriem apakšpunktiem. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 8.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta 15.punktu, un tādējādi 8.pants šajā likumprojektā sauktos — Robežu apdrošināšanas līgums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 8.pantu — Robežu apdrošināšanas līgums — un tā redakciju, kas ir izklāstīta. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izskata priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu. Un tādējādi 9.pants šajā likumprojektā būtu — Starptautiskās civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (zaļā karte) — līdz ar to mainītos pantu numerācija, un šis būtu 9.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu 9.pantu Starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums (zaļā karte) un tā izklāstītiem četriem apakšpunktiem — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 2.pants pirmajā lasījumā pieņemtajos noteikumos ir — Apdrošināšanas līguma noslēgšanas laiks un darbības termiņš. Par šo pantu ir iesniegts priekšlikums, un priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Jurdžs un Grīgs.

Pirmais priekšlikums saistās ar likumīgo vadītāju, acīmredzot tas nav apspriežams, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu.

Tāpat arī otrais priekšlikums — izslēgt turpmāko tekstu pēc vārdiem “civiltiesiskā atbildība”, tas ir, par katru Latvijas Republikas ceļu satiksmē izmantojamo transporta līdzekli. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par iesniegtajiem labojumiem otrajā likumprojekta pantā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija noraidījusi arī Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu par to, ka apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam. Šeit varētu piekrist arī tam, ko Bāna kungs teica nedaudz iepriekš, kur mēs uzrakstījām, ka tajā pantā tas ir noraidīts. Tik tiešām, tajā pantā vai punktā tas bija noraidīts. Bet šī Vienības partijas frakcijas priekšlikuma ideja vai filozofija ir saglabāta, un Juridiskā komisija, izstrādājot 10.pantu, ir gājusi, es teiktu, vēl soli vai nu uz priekšu vai atpakaļ, kā to lai nosauc, un samazināts šis minimālais apdrošināšanas termiņš ir vēl īsāks — uz 15 dienām. Tādēļ es domāju, ka Latvijas Vienības partijas frakcijai nav nekādu iebildumu arī pret Juridiskās komisijas atzinumu, un tas ir daļēji arī iestrādāts, izstrādājot 10.panta redakciju. Bez tam te vēl ir arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, un es varu teikt, ka šā priekšlikuma jēga daļēji ir iestrādāta 3.pantā, ko mēs jau nobalsojām, tas ir, 6.lapaspusē un arī atbalstīts 2., 3. un 4.priekšlikums. Bet Juridiskā komisija ir izslēgusi panta pirmo un otro daļu un izstrādājusi savu redakciju. 10.pantā šī redakcija ir redzama 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 2., 3. un 4.priekšlikumu, tāpat izslēgt panta pirmo un otro daļu un mainīt panta numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu “Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa pēc apdrošinātāja ņēmēja”. Šis ir pilnīgi jauns pants, ko komisija liek priekšā, un tas ir 4.ailē. Šī panta būtība ir tāda, ka var būt tādi gadījumi, kad apdrošinājuma ņēmējs to vai citu objektīvu, bet varbūt reizēm arī subjektīvu apstākļu dēļ ir spiests apdrošināšanas līgumu izbeigt pirms termiņa, un tādēļ tādos gadījumos būtu jādod viņam iespēja arī saņemt, varētu teikt, atpakaļ zināmu daļu jau iemaksātās naudas summas, kura turpmāk netiks izlietota kā apdrošinājuma līguma nauda.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu “Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas” un jums izsniegtajā dokumentā izklāstītiem šī panta septiņiem apakšpunktiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija arī izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu, kurā ir iestrādāta norma par apdrošināšanas līguma spēkā neesamību apdrošinātāja likvidācijas gadījumā. Un šeit ir iestrādāta, manuprāt, tāda būtiska norma, ka saistību pilnīgu izpildi garantē valsts budžets. Tādā veidā iestrādājot šo normu, mēs arī griezāmies Finansu ministrijā, lai Finansu ministrija dotu savu atzinumu, un es domāju, tas saistīs arī valsti uzņemties atbildību par to, lai netiktu, nepieļautu dzīvē realizēties tām bažām, par kurām šeit runāja daži deptuāti, izsakot aizdomas, ka šīs firmas varētu arī bankrotēt, un kas tad cietīs un kas atlīdzinās.

Un, no otras puses, valsts uzņemtos arī šo kontroli, lai tās organizācijas, kas realizē apdrošināšanu, to veiktu godprātīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — ieviest, papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu “Apdrošināšanas līguma spēkā esamība apdrošinātāja likvidācijas gadījumā” un jums iesniegtajām šī panta trim sastāvdaļām? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 3.pants — “Apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atbildības limiti”. Par šo pantu ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums — apdrošināšanas prēmiju apmērs par apdrošināšanas termiņu — 1 gads, nevar būt lielāks par 30 procentiem no minimālās darba mēneša algas, tas ir, acīmredzot 30 procenti no 38 latiem, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu noteikumu 3.pantā? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Kaksītis. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir izteikusi priekšlikumu — papildināt 3.panta otro daļu aiz vārdiem “kā arī transporta līdzekļa vadītāja, autovadītāja stāža kritēriji”, tātad šī priekšlikuma, manuprāt, saturs ir sekojošs, ka, nosakot limitus vai paredzot arī kādus atvieglinājumus limitam, ir ņemams vērā arī stāžs. Komisija uzskata, ka tas nebūtu atbalstāms, jo stāžs pats par sevi vēl neliecina par to, cik drošs ir šis autovadītāja stāžs. Var būt gan pasīvais stāžs, gan aktīvais stāžs. Ar pasīvo es domāju to, ka šīs tiesības ir, bet netiek vadīts šis transporta līdzeklis, vai arī cits gadījums, kad netiek uzskaitīti tie pārkāpumi, jo mums vēl līdz šai pat dienai nav šīs pārliecinošās reģistrācijas. Tādēļ mēs, Juridiskā komisija, neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu par to, ka prēmijas 1. un 2. grupas invalīdiem, 3.grupas invalīdiem ir ar kustību traucējumiem ir samazināmas par 60 procentiem, prēmijas par 50 procentiem. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts un 15.pantā, kur ir redzami tie atvieglinājumi, kādus varētu saņemt šīs personas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu — 14.panta prasības, lai, respektīvi, Ministru kabineta iekārtas 14.panta prasības, lai tiktu atklāti pamatvirzieni, galvenie virzieni šajā normā, apdrošināšanas prēmijas un to diferencēšana. Tādēļ 4.ailē ir redzams 13.pants Juridiskās komisijas redakcijā, kur ir arī noteikti galvenie kritēriji apdrošināšanas prēmijām attiecīgajā gadā attiecīgajam transporta veidam, transporta līdzekļa tipam vai kādiem citiem transporta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīšanu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar 14.pantu — “Vidējās pamatprēmijas”. 14.panta saturs ir likumprojekta 4.ailē. Es lūdzu Juridiskās komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar jaunu 14.pantu, kura redakcija jums ir iesniegta? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu. 15.panta redakcija ir 4.ailē, un šeit ir runa par to, ko es jau nedaudz iepriekš teicu, proti, par apdrošināšanas prēmiju samazināšanu attiecīgu kategoriju cilvēkiem, tas ir, invalīdiem, vai arī tiem, kuri ilgāku laika periodu ir vadījuši transporta līdzekli un nav izraisījuši ceļa satiksmes negadījumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 15.pantu “Apdrošināšanas prēmiju samazināšana” un šī panta izklāstītām pirmo, otro un trešo daļu ar visiem apakšpunktiem? Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Kolēģi! Redzat šeit, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet 1.punktu, tad te ir rakstīts, ka iepriekšējā kalendārajā gadā transporta līdzekļa īpašnieks nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumus ar apdrošināšanas polisē norādīto transporta līdzekli. Ja viņš izraisījis ar citu, tad tas neattiecas, ka viņam varētu samazināt. Redziet, cik svarīgi būtu, ka tomēr būtu apdrošināšana, kas attiektos uz šīm vadīšanas tiesībām, nevis uz norādīto transporta līdzekli. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi! Šis likums un likumprojekts ir pretrunīgs daudzās vietās. Un, ja Kaksīša kungs teica, ka mums nav alternatīvs likumprojekts, tad nebija vajadzīgs alternatīvs likumprojekts. Ja mēs ievērotu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” ieteikto un dažu citu deputātu ieteiktos labojumus, mēs šo pašu likumprojektu varētu saskaņot un padarīt pieņemamu visiem republikas iedzīvotājiem un arī apdrošināšanas firmām. (Starpsauciens: “Galvenais, ka Kaksīša kungam pieņemams...”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo pantu? Nevēlas. Komisijas vārdā!

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es varu tikai teikt vienu — tā ir utopija, ka visiem tas būs pieņemams. Visiem nekad nekas nebūs pieņemams. Mēs visi esam cilvēki, esam personības, tas ir viens. Bet otrs, ja deputātam ir priekšlikumi, tad tas ir izdarāms starp otro un trešo lasījumu. Šobrīd tas nav apspriežams jautājums.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 15.panta iesniegto redakciju nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu un mainīt attiecīgi turpmāk pantu numerāciju. 16.pants paredz nosacījumus, kad apdrošināšanas prēmija varētu tikt palielināta, un tas attiecas uz tiem satiksmes līdzekļu vadītājiem, kuri izraisa avārijas vai kuri ir aizturēti, ceļu policija ir fiksējusi, ka viņi ir vadījuši transporta līdzekļus attiecīgi alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 16.pantu “Apdrošināšanas prēmiju palielināšana” iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu 17.pantu, ar grozījumiem un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 3.pantu, izdarot nedaudz korekcijas šajā saturā tātad. 17.pants “Atbildības limiti”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret jauna likumprojekta panta ... 17. panta papildināšanu — “Apdrošinātāja atbildības limiti” un tā diviem apakšpunktiem — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 4. noteikumu pants — atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu bez dokumenta. Par šo pantu ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums aiz vārdiem “transportlīdzekļa īpašnieka” šo saturu papildināt ar vārdiem “vai vadītāja” un izdarīt analoģiskus labojumus tekstā... likuma tekstā. Šis arī priekšlikums, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, vairs nav apspriežams.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu, kuru atbalstīja Juridiskā komisija, un Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — izteikt pantu jaunā redakcijā, mainot numerāciju — atbildība par tādu transporta līdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura vadītāja civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta — kā 18. pantu, kurā būtu norādīta gan tā atbildība, kāda iestājās, ja transporta līdzeklis nav apdrošināts, pirmkārt, un, otrkārt, tā atbildība, ja nav transporta līdzekļa vadītājam klāt pie pārbaudes izdarīšanas šīs dokuments, kas apliecina, ka transporta līdzeklis ir apdrošināts. Tas nozīmē, ka arī par to, ja transporta līdzekli vada bez attiecīga dokumenta, kuru nevar uzrādīt, iestājas administratīvā atbildība.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 18. panta redakciju — atbildība par tāda transporta līdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuru vadītāja civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta... un tā trim apakšpunktiem — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 19. pantu, iestrādājot tajā ar nelieliem grozījumiem noteikumu 23. panta otrās daļas tekstu. Tātad ir priekšlikums — papildināt ar 19. pantu — apdrošinātāja pienākumi. Šī panta saturs ir projekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar jaunu 19. pantu — apdrošinātāja pienākumi — tā četrām sastāvdaļām un apakšpunktiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu — 3. nodaļu — “Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 20. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un 20. pants, kura saturs ir 4. ailē, ir zaudējumi sakarā ar ceļa satiksmes negadījumu, kur paredzēts, ka atlīdzināmi ir naudas izteiksmē zaudējumi, kas nodarīti trešajai personai, tās mantai vai arī videi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 20. panta redakciju nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 21. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 9. pantu ar nelieliem grozījumiem, tas ir, personai nodarītie zaudējumi — 21. pants, un attiecīgi mainās turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 22. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 10. panta redakciju ar nelieliem grozījumiem. Tas būtu 22. pants — “Zaudējumi sakarā ar cietušā ārstēšanu”, un tādējādi mainītos turpmāk arī pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 11. panta redakciju ar grozījumiem, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumus, kas ir iesniegti pie 11. panta. Tātad mainītos arī turpmākā pantu numerācija, un 23. pants sauktos — “Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darba nespēju”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par Juridiskās komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar jaunu 23. pantu, kur nosaukums ir “Zaudējumi sakarā ar cietušā pārejošu darba nespēju” un tā diviem apakšpunktiem, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 24. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 12. panta saturu ar grozījumiem un atbalstot arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kas izteikts pie 12. panta. Līdz ar to attiecīgi mainītos turpmākā pantu numerācija, un 24. pants saucas — “Zaudējumi sakarā ar cietušā darbaspēju paliekošu zudumu”, saturs iestrādāts projekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar jaunu 24. pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 25. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 13. panta saturu ar grozījumiem, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu pie 13. panta. Līdz ar to mainās pantu numerācija, un šis būtu 25. pants — “Zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 25. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 26. pantu un iestrādāt tajā ar grozījumiem pirmajā lasījumā pieņemtā 14. panta saturu, mainot panta turpmāko numerāciju, un šis būtu 26. pants — “Mantai nodarītais zaudējums”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 26. panta — “Mantai nodarītais zaudējums” — redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 27. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 15. panta saturu ar grozījumiem, mainās turpmākā panta numerācija, un tas būtu 27. pants — “Zaudējums sakarā ar transporta līdzekļa bojājumu”. Tā saturs ir likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 27. likumprojekta panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 28. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 16. panta redakciju ar nelieliem grozījumiem un mainot turpmāko pantu numerāciju — 28. pants — “Zaudējumi sakarā ar transporta līdzekļa bojāeju”. Šis saturs iestrādāts likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 28. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Komisija aicina papildināt likumprojektu ar jaunu 29. pantu, tajā iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemto 17. panta redakciju, ņemot vērā arī Juridiskā biroja izteiktos priekšlikumus pie 17. panta un mainot turpmāk pantu redakciju... numerāciju, atvainojos. Šis būtu 29. pants — “Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojāeju vai bojājumu”. Panta saturs ir izklāstīts 4. ailē likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 29. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un ar saturu, kāds nebija... ar normu, kura nebija iestrādāta arī noteikumos, tātad papildināt projektu ar jaunu 30. pantu — “Videi nodarītais zaudējums”, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un šā panta saturs ir izklāstīts 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 30. panta — “Videi nodarītais zaudējums” — iesniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 31. pantu — un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 18. panta saturu, atbalstot arī priekšlikumus pie 18. panta, kas iesniegti, un attiecīgi mainot turpmāk arī pantu numerāciju, tas būtu 31. pants — “Satiksmes biroja un apdrošinātāja sadarbība ekspertīžu jomā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 31. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 32. pantu, ar grozījumiem, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 19. panta saturu, un es šeit priekš stenogrammas gribu nedaudz labot. Ierakstīts ir — neatbalstot priekšlikumu, tas ir deputāta Nagobada priekšlikumu, bet pareizi te būtu teikt — daļēji atbalstot šo priekšlikumu, kas iesniegts pie 19. panta. Tātad turpmāk mainās arī panta numerācija, šis būtu 32. pants — “Zaudējumu atlīdzināšana”. Panta saturs izklāstīts 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 32. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 33. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 20. panta priekšlikumus... 20. panta redakciju un arī priekšlikumus, kas iesniegti pie šā panta, un mainot attiecīgi pantu numerāciju, tas būtu — 33. likumprojekta pants — “Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 33. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija aicina papildināt likumprojektu ar jaunu 34. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 22. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un šis būtu 34. pants — “Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu”. Panta dispozīcija ir iestrādāta un redzama likumprojekta 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 34. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 35. pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 24. panta redakciju ar grozījumiem — izslēdzot 4. un 5. daļu, attiecīgi mainot pantu numerāciju, un tas ir 35. pants, kas ir redzams ceturtajā likumprojekta ailē — “Apdrosinātāja darbības pēc tam, kad saņemts paziņojums par apdrošināšanas gadījumu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 35. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 36. pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 25. pantu ar grozījumiem un atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumus, kā arī daļēji atbalstot Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumus, kas iesniegti pie 25. panta. Līdz ar to mainās panta numerācija, un tas būs 36. pants — “Iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un tās aprēķināšana”. Panta dispozīcijas saturs ir izklāstīts 4. likumprojekta ailē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Šeit ir iebildumi mūsu frakcijai pēc būtības. Tagad, ja man kā cietušajam ir jāatlīdzina šie zaudējumi, tad paskaitiet, cik dokumenti man nav jāsavāc. Divi... Nu labi,... tam varētu piekrist, bet trešajā daļā ir atkal seši dokumenti. Neviena apdrošināšanas firmā nestrādā, ka tai visus dokumentus piegādā klāt. Ja jau reiz apdrošina, tad apdrošināšanas aģenta uzdevums, kad es viņam paziņoju, ir sagādāt visas šīs “spravkas” un kā nu viņas tur nesauc, un tad piestāda apdrošināšanas firmai, pašam ir jāiziet vai medicīniskā ekspertīze, kā to prasa apstākļi. Es ierosinu šo balsot pa daļām un trešo daļu svītrot. Pietiek ar to, ka Ceļu policijai paziņo, no viņiem dabū izziņu un tālāk, ja ir kādi specifiski dokumenti vajadzīgi, bet trešajā daļā ir pārskaitīts jau pārāk daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Kaksīša kungs, lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Jautājums par to, kā balsot, jāizlemj Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam, ka pēc Bāna kunga ierosinājuma mēs 36.pantu balsojam pa daļām. Piekrīt. Paldies!

J.Kaksītis. Es tikai gribēju... Es atvainojos, es tikai gribēju pateikt sekojošo, ka 36.panta otrā daļa paredz tos dokumentus, kas ir jebkurā gadījumā iesniedzami, bet trešā daļa tikai atkarībā no zaudējumu veida, un nebūt ne visi tie, kas šeit ir uzrādīti, ir jāiesniedz, jo, teiksim, daļēji jau var būt arī, ka mainās šo dokumentu iesniegšana, bet tas ir balsojuma jautājums. Es lūdzu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti uzstāj, ka vajadzētu balsot arī līdz šim it kā nestrīdīgās likumprojekta pirmo un otro daļu. To balsot deputāti nepieprasa. Tam mēs varētu piekrist. Pieņemts.

Bāna kungs ierosināja balsot par likumprojekta 36.panta trešo daļu, kuru viņš uzskata par nevajadzīgu. Lūdzu tāpēc zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātiem savu attieksmi pret Bāna kunga priekšlikumu — svītrot likumprojekta 36.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Jautājums pēc būtības ir lemjams tāpat, tikai jāformulē citādi. Tātad mums ir jābalso par Juridiskās komisijas iesniegtā priekšlikuma trešo daļu. Juridiskā komisija iesniegusi 36.likumprojekta panta visas daļas. Bāna kungs iebilda pret trešo daļu. Bet, tā kā to ir iesniegusi Juridiskā komisija, tad mums ir jābalso “par” vai “pret” Juridiskās komisijas ierosinājuma 36.pantā trešajā daļā. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts. Tas nozīmē, ka Juridiskās komisijas 36.panta trešās daļas šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to trešā daļa ir svītrota. Tā ir. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 37.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 26.panta saturu un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tātad 37. pants “Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas termiņš un izmaksas kārtība”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 37.panta redakciju iebildumu nav.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesniedz savu priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 38.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 27.panta saturu ar grozījumiem un atbalstot priekšlikumus, kas izteikti pie 27.panta laikā starp pirmo un otro lasījumu. Tālāk mainot turpmāko pantu numerāciju. 38.pants. “Apdrošinātāja lēmums”. Saturs 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 38.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 39.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 28.panta redakciju, atbalstot arī priekšlikumus, kas izteikti pie 28.panta un mainot pantu turpmāko numerāciju. Tātad 39.pants. “Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 39.panta saturu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu 40.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemto 32.panta redakciju un attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. 40.pants. “Zaudējumu atlīdzināšana ārvalstniekiem”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 40.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu. Ceturtā nodaļa. “Valsts pārvalde transporta līdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret ceturtātas nodaļas ieviešanu un tās nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu 41.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 21.panta saturu un atbalstot arī gan Juridiskā biroja 1. un 5.priekšlikumu pie 27.panta, daļēji atbalstot 3.priekšlikumu pie 21.panta un neatbalstot Juridiskā biroja 2. un 4., kā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumus. Līdz ar to 41.panta saturs ir iestrādāts šā projekta 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 41.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J. Kaksītis. 42.pants. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar 42.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 21.panta būtību un vienlaicīgi atbalstot gan Juridiskā biroja 1. un 5.priekšlikumu, daļēji atbalstot 3.priekšlikumu, bet neatbalstot Juridiskā biroja 2. un 4. priekšlikumu, kā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumus. 42.panta redakcija ir izteikta likumprojekta 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 42.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar 43.pantu, atiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. 43.pants. “Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves fonds).” Šā panta saturs ir lasāms likumprojekta 4.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 43.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 44.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un 44.pants ir “Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds”. Šī panta saturs ir jau pieminētajā 4.ailē. Es lūdzu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret panta redakciju un saturu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 45.pantu un iestrādāt tajā pirmajā lasījumā pieņemto 29.panta saturu pēc būtības, mainot turpmāko pantu numerāciju. 45.pants “Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilkse”. Panta dispozīcijas saturs 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 44.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noteikumu 5.pants “Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi”. Pie šī noteikumu panta ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, ka transporta līdzekļa tehniskās apskates netiek veiktas, ja transporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, varbūt precīzāk būtu teikt — daļēji noraidījusi. Un ir izstrādājusi 46.pantu, par pamatu ņemot šo 5.panta redakciju, un 46.pantā tiek paredzēti Ceļu satiksmes drošības direkcijas un tehniskās uzraudzības inspekcijas pienākumi transporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas un pārbaudes, un kontroles jomā. Šā panta saturs ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 46.panta redakciju iebildumi ir. Vēlas runāt Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Man ir lūgums padomāt par šā panta otro daļu. Pārbaudīt jau var, tam es piekrītu, bet kas man liek reģistrēt automašīnu, ja es viņu esmu uzdāvinājis dēlam un viņš ar to nebrauc. Vai kā savādāk varētu būt situācija. Kāpēc transporta reģistrācija tiek reglamentēta... Es saprotu, kāpēc, tāpēc, lai Ceļu satiksmes birojam būtu vieglāk strādāt. Bet šajā gadījumā vienkārši šo satiksmes transporta līdzekli nereģistrēs, un, ja būs jāmaksā īpašuma nodoklis, valsts šo īpašuma nodokli nesaņems. Tāpēc man ir lūgums — atkal šo pantu balsot pa daļām un izvērtēt mūsu Vienības frakcijas iesniegto priekšlikumu par tehniskajām apskatēm. Mēs saprotam, ka uz tehnisko apskati nevar aizbraukt, ja nav polise. Bet kāpēc reģistrāciju liegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kas vēlas runāt? Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu arī atbalstīt šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu, jo nebūtu lāga, ja transporta līdzekli nereģistrētu. Pietiek ar tehnisko apskati. Ja neiziet tehnisko apskati un tur arī notiek šī kontrole, tātad tehnisko apskati nevarēs veikt, faktiski ar šo transporta līdzekli nevarēs braukt, inspektori kontrolēs, un līdz ar to šī, tā sakot, kontrole notiek. Bet reģistrēt vajadzētu. Es lūdzu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību, ka jūs mudināt uz likuma pārkāpumu, jo, lai aizbrauktu līdz reģistrācijas vietai, tātad, lai reģistrētu, ir jāaizbrauc līdz reģistrācijas vietai. Un nedrīkst braukt uz reģistrācijas vietu, nedrīkst lietot transporta līdzekli ceļu satiksmē, ja tas nav apdrošināts. Tā kā pat tikai, lai aizbrauktu līdz reģistrācijas vietai, arī ir jāapdrošina.

Sēdes vadītājs. Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Kaksīša kungs — komisijas vārdā.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, un pirmām kārtām, cienījamais Tabūna kungs! Es saprotu, ka var būt dažāda pieeja un dažāds ieskats par to lietu, bet es gribētu, lai mēs uz to skatītos ne tikai no tā šaurā viedokļa, ka es uzdāvinu dēlam vai kādam citam, bet reģistrācija jau saistās ne tikai ar personīgo transportlīdzekli, reģistrācija saistās ar daudzu... ar organizācijām, ar juridiskām personām, valstī piederošajām un tā tālāk. Reģistrācija ir tas veids, kas pirmais jāfiksē ir un kur noteikti ir jābūt... kuram noteikti ir jābūt arī fiksētam šajā sakarībā. Un kā jau Bišera kungs teica, lai izdarītu reģistrāciju, šī braukšana, šī transportlīdzekļa vadīšana ir nepieciešama, tad jau tikpat labi Vienības frakcijas kolēģi varētu teikt, bet kādēļ tad jāreģistrē ir traktors, lai aizbrauktu no viena lauka uz otru, ja man jāpārbrauc ceļš pāri, es arī nekur nebraucu, tikai pārbraucu ceļam pāri. Nu, ko lai dara, tā tas ir.

Otrkārt. Mēs jau iepriekš apspriedām un jūs akceptējāt, kad var pārtraukt šo līgumu, ja tāds ir bijis, un turpmāk viņš nevēlas, lai šis līgums būtu, saņemot atpakaļ kompensāciju. Līgums pāratjaunojams, tādēļ es šeit ļoti lūdzu gan nepārsteigties ar tādu it kā mirkļa emociju, ka jau tiešām ir pieņemami, kad reģistrācija varētu arī notikt, un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu 5.panta otrajā daļā izteikt — “Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta”. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, jau kuro reizi šodien lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Pārtraukums uz piecām minūtēm.

Lūdzu frakciju pārstāvjus rūpēties par to, lai deputāti atgrieztos sēžu zālē un piedalītos balsošanā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemt vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Atkārtoju, lūdzu, priekšlikumu. Balsojam likumprojekta 5.panta Latvijas Vienības partijas iesniegto redakciju — “Transportlīdzekļu tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu... (Starpsauciens no zāles; “Nav kvoruma.”) Sēdi paziņoju par slēgtu.

Cienījamie kolēģi! Kārtības rullis paredz, ka pēc pēdējās balsošanas rīkojama atsevišķa reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu un reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Dobelis... zālē, Vladilens Dozorcevs, Gunta Gannusa, Oskars Grīgs, Ojārs Grinbergs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Janīna Kušnere, Ludmila Kuprijanova, Ivars Ķezbers, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Juris Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle.

5. decembra sēde

Sākums pulksten 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Paziņoju par atklātu 5.decembra Saeimas plenārsēdi valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Imants Daudišs... ir zālē, Vladilens Dozorcevs, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ādolfs Ločmelis, Ruta Marjaša, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Gundars Valdmanis, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms izskatām darba kārtību, jāizskata ir divi iesniegumi no deputātiem, kuri ir saņemti Saeimas Prezidijā. Pirmais ar desmit deputātu parakstiem, kuri lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 5.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā, sēdes sākums pulksten 17.30, darba kārtībā iekļautos jautājumus nr.1, 3., 4., 5. un 9. izskatīt 12.decembra Saeimas plenārsēdē. “Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns vēlas. Lūdzu, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ir vairāki iemesli, kāpēc, es domāju, šo atbilžu pārcelšanu uz 12.decembra sēdi nebūtu pieļaujama.

Pirmais iemesls ir tas, ka viena daļa no šiem jautājumiem jau faktiski tika uzdota pirms divām nedēļām, un tie netika izskatīti pagājušās nedēļas sēdē tāpēc, ka pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūguma deputāti nobalsoja šādu sēdi nesasaukt, un tagad, ja šie jautājumi netiek atbildēti arī šoreiz, tad tie paliek, faktiski trīs nedēļas jau šis laiks.

Otrs iemesls ir tas, ka arī tagad 12.decembrī mums jau ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums 12.decembra pirmajā plenārsēdē iekļaut likumprojekta “Par valsts budžetu” izskatīšanu otrajā lasījumā, un ir pilnīgi skaidrs, ka ar likumprojektu par budžetu mums neizdosies tikt galā līdz šiem pulksten 17.30, un, ja vēl būs jāskata šie jautājumi, mums būs tai dienas kārtībai vēl papildu apgrūtinājums. Un, ja gadījumā šeit nevar ierasties personīgi Krištopana kungs, tad, neapšaubāmi, Ministru kabinetā ir citi cilvēki, kas to varētu darīt Ministru kabineta vārdā. Es domāju, ka tāpēc šeit nevajadzētu šos jautājumus un atbildes pārlikt uz nākamo sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”, vēlas runāt “par”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, pavisam īsi. Sakarā ar Čerāna kunga neizpratni. Mūsu uzskaitītie jautājumi nevar tikt atbildēti šodien tāpēc, ka satiksmes ministrs ir devies uz Maskavu. Tas ir komandējums, pilnīgi oficiāla vizīte. Pagājušajā nedēļā tie nevarēja tikt atbildēti tāpēc, ka mēs šeit visi ļoti draudzīgi nobalsojām, ka pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz šodienu. Tā kā tas ir īstais iemesls.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu parakstīto iesniegumu — neizskatīt šodien darba kārtības 1., 3., 4., 5. un 9.jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 16, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Un otrs. Parakstījuši pieci deputāti. Lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 122.panta otro daļu, papildināt 5.decembra sēdes darba kārtību ar atbildi uz steidzamu deputātu jautājumu, kas adresēts izglītības ministram Grīnblata kungam, kā 10.punktu. Tā kā mēs esam tikko vienojušies, ka piecus jautājumus mēs šodien neizskatīsim, tad tas būs nevis 10., bet 5.punkts. “Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” deputāts.

M.Lujāns (SPL). Man, protams, rada izbrīnu, ka sēdes priekšsēdētājs tikai tagad iedeva vārdu. Protams, es saprotu, tāpat kā atsevišķiem citiem deputātiem, man var atņemt vārdu. Bet man rada izbrīnu mūsu balsojums, ka mēs kā padomju laikā balsojam par trim priekšlikumiem uzreiz. Es varētu saprast, ka pirmais — notiek atsevišķs balsojums, otrais — notiek atsevišķs balsojums, trešais — notiek atsevišķs, jo otrajā balsojumā jāatbild Andrim Bērziņa kungam, kurš jau ir devis atbildi. Un te diez vai Krištopana kungs atbild.

Es varu saprast — arī “Ceļš”, kas spiež šodien uz Prezidiju, bet, piedodiet, ir jānotiek Saeimas Kārtības ruļļa kārtībā. Par katru punktu atsevišķs balsojums, nevis par to, ka viss iet kopā. Un tādēļ es tomēr aicinātu Prezidiju ievērot arī Kārtības rulli, pirms tālāk veikt darbību. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Balsot par vienu lēmumu...”)

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, paskaidroju jums, ka, apspriežot jautājumu par tālāku virzību šādos gadījumos, var viens deputāts runāt “par” un viens — “pret”. Divi par to uzstājās. Viens — “par” un viens — “pret”. Un jautājumu mēs likām kopā uz balsošanu. Deputāti tam neiebilda. Lēmums ir pieņemts.

Vai pret piecu deputātu iesniegumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu kā steidzamu, kas adresēts izglītības ministram, kā 5.punktu—ir iebildumi deputātiem? Balsošana ir vajadzīga? Deputāti neiebilst. Balsošana nav vajadzīga. Sāksim izskatīt valdības atbildes uz deputātu jautājumiem saskaņā ar mūsu balsojumu.

Jautājums nr.2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, M.Bekasova un L.Staša jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam un labklājības ministram A.Makarova kungam par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobrī pieņemtajiem noteikumiem nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”.Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Darba lietu valsts ministrs savlaicīgi ir iesniedzis rakstveidā atbildi. Vienlaicīgi gribu minēt divus faktus. Pirmkārt, fakts, ko publicēja visas Latvijas avīzes par ANO piešķirto naudu latviešu valodas apguvei, un otrs fakts — Bērziņa kunga 1992. gada 22.septembrī parakstītais rīkojums, kas atļauj Nodarbinātības valsts dienestam no līdzekļiem, kas paredzēti bezdarbnieku pārkvalifikācijai, ja cilvēks nevar atrast darbu valodas nezināšanas dēļ, organizēt valodas apmācības kursus. Līdz ar to es uzskatu — Labklājības ministrija no savas puses ir izdarījusi visu, lai cilvēki zinātu valsts valodu un tālāk būtu sociāli aizsargāti, slēdzot darba līgumus un strādājot konkrētās darba vietās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu vēlas uzdot deputāts Bartaševičs — “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

A.Bartaševičs (SPL). Cienījamais Makarova kungs! Savā atbildē Bērziņa kungs mēģina pierādīt, ka starp Likuma par nodarbinātību 6.pantu “Bezdarbnieku statuss” un Ministru kabineta noteikumiem par bezdarbnieka statusu nav absolūti nekāda sakara. Un tāpēc šie noteikumi ir pieņemti uz likuma “Par Ministru kabineta iekārtu” pamata. Ņemot vērā minēto, man rodas jautājums — kā rīkosies nodarbinātības dienesta darbinieks, ja pēc likuma “Par nodarbinātību” viņam jāpiešķir bezdarbnieka statuss cilvēkam, kurš nav ieguvis izglītību valsts valodā vai nespēj uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību. Bet pēc noteikumiem viņam nav tiesību to darīt.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs. Bērziņa kungs gan norāda tikai to, ka, izmantojot likuma “Par Ministru kabineta iekārtu” 14.panta 3.punktu, mēs neesam nonākuši pretrunā ar Likumu par nodarbinātību.

Un tomēr es vēlētos atbildēt deputāta kungam. Šī norma ir vērsta vairāk uz cilvēka sociālo aizsardzību, jo, pirmkārt, velti reģistrējot viņu kā bezdarbnieku, un tieši tāpēc, ka viņš nepārzina valsts valodu, nespējot viņam piedāvāt darbu, veidojas pilnīgi nevajadzīga sociālā spriedze. Cilvēks ir apvainots, ka viņam nepiedāvā darbu, bet mēs nespējam viņam piedāvāt darbu tieši tādēļ, ka viņš nezina valsts valodu. Šī norma nav diskriminējoša. Tā nav pretrunā ne ar vienu starptautisko konvenciju, bet tā stimulēs cilvēku apgūt valsts valodu, izmantot tās iespējas, ko piedāvā šīs valsts likumdošana, ko piedāvā šīs valsts normatīvie akti. To skaitā arī Nodarbinātības valsts dienests, piedāvājot pārkvalificēšanās iespējas, valodas apguvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir pēc pašreizējais numerācijas sestais. Deputātu V.Krisberga, J.Sinkas, J.Ādamsona, A.Rubina, V.Stikuta jautājums ārlietu ministram V.Birkavam par pilnvarojumu Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem un darbiniekiem sniegt Latvijas Republikas amatpersonām vispusīgu atbalstu atrodoties ārzemēs. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs atbild uz jautājumu. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātais Prezidij, godātā Saeima! Ārlietu ministrijas darbinieku un vēstniecību pārstāvniecību un konsulātu ārzemēs tiešs darba pienākums ir sniegt pienācīgu atbalstu visām oficiālām vizītēm un visiem izbraucieniem, pat arī tad, ja tie ir privāti, sākot no valsts augstākajām amatpersonām un beidzot ar Saeimas deputātiem. Protams, arī visiem pilsoņiem tiek sniegta palīdzība, ja tā ir vajadzīga.

Nelaime dažkārt ir tā, ka Ārlietu ministrija nesavlaicīgi uzzin jeb netiek informēta it īpaši pa Saeimas deputātu vizītēm. Tomēr, ja kāds man zālē šeit pienāk klāt un saka, ka viņš dodas kaut kur vizītē uz ārzemēm, nekavējoties tiek dota informācija vēstniecībai par palīdzību, ja tā ir vajadzīga un ja deputāti ir griezušies.

Katrā ziņā es gribētu tikai vienu, lai būtu regulāra, precīza informācija par Saeimas braucieniem, par deputātiem, kuri piedalās šajos braucienos, jo bez šīs informācijas dažreiz gadās nepatīkami starpgadījumi, tādi ir bijuši iepriekšējās Saeimas laikā, kad deputāti... nu es neminēšu vairs šo vārdu... mēs bijām pilnīgi pārsteigti, kad viņš tur parādījās, jo vēstniecībai nebija nekādas informācijas. Variet droši paļauties un, ja ir kādas sūdzības par laikā nesniegtu palīdzību vai nepilnīgu informāciju, es to labprāt uzklausīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka un E.Zelgalvja jautājums Ministru Prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem par noslēgto līgumu ar firmu “Crown Agents”.

Kas no valdības locekļiem... Šķēles kungs ir iesniedzis Saeimas Prezidijam iesniegumu, kurā lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izslēgt jautājumu nr.7 un 8 no darba kārtības ministres Počas attaisnotas prombūtnes dēļ. Tātad 7. un 8. darba kārtības jautājumu. “Par” vai “pret” vēlas kāds runāt? Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Es nekādā veidā nevaru piekrist šādam Šķēles iesniegumam. Jautājumi ir adresēti valdībai, šeit ir valdības galva, Ministru prezidents Šķēle, un kaut kāda aizbildināšanās ar to, ka kāda valsts ministre šeit nav klāt un nevar sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem, ir neargumentēta. Šeit ir Ministru prezidents Šķēle, lūdzu, nāciet šeit, nolasiet jūsu sastādīto atbildi, ko valdība šeit ir sagatavojusi un iesniegusi deputātiem, ja jūs neko papildus nevarat mutiski tai teikt, un atbildiet uz tiem diviem papildjautājumiem, kurus deputātiem ir tiesības uzdot. Un neizvairieties no atbildības.

Sēdes vadītājs. Par iesniegumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par — 40, pret — 16, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Jautājumi no darba kārtības tiek noņemti.

Sakarā ar to mums ir palicis tikai jautājums, kuru mēs nobalsojām iekļaut papildus Saeimas plenārsēdes darba kārtībā — atbilde... izglītības ministra Māra Grīnblata atbilde uz steidzamu deputātu jautājumu. Lūdzu, Grīnblata kungs! Vai jautājuma motivācijai kāds vēlas vārdu? Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātie deputāti! Cienījamie valdības vīri! Valdība savā deklarācijā ir noteikusi kā vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem izglītības attīstību. Es pasvītroju — attīstību. Lai to īstenotu, ir paredzēta valsts budžeta izdevumu noteikšana izglītībai pašreizējā posmā tādā līmenī, lai būtu iespējams nostiprināt un pilnveidot valsts finansēto izglītību. Kārtējie grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā, ir pilnīgā pretrunā ar šo deklarācijas punktu. Izmaiņas likumā, tieši pretēji, liek finansēt izglītības iestādes gan vecākiem, gan skolām, ieskaitot pašu iegūtos līdzekļus valsts pamatbudžetā.

Tādēļ ir jautājumi izglītības ministram Mārim Grīnblatam. Pirmais — kāds ir Saeimā iesniegtā Ministru kabineta likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā” mērķis? Kāds ir Izglītības ministrijas atzinums? Kā šī likuma 63. un 65. pantu paredzētie grozījumi par pašu ieņēmumu rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana pamatbudžeta kontā ietekmēs izglītības iestāžu finansēšanas apjomu un līdzekļu izlietošanas efektivitāti? Trešais. Vai šo izmaiņu rezultātā palielināsies vai samazināsies izglītības iestāžu patstāvība? Ceturtais. Kādā pamatbudžeta pantā tiks ieskaitīti izglītības iestādes pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi? Kā notiks finansu pārraudzība, lai tie nesaplūstu ar valsts un pašvaldības piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Piektais. Kāda veida finansēšanas līdzekļus atļaut ieskaitīt izglītības iestādes speciālajā budžeta kontā? Kāpēc valsts grib piespiest izglītības iestādes veikt pretlikumīgas finansiālas darbības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Klātesošie! Jautājums, kas iesniegts man kā izglītības un zinātnes ministram, skar speciālo budžetu likvidēšanu, tā ir valdības vispārīga darbības līnija, kas neizriet tieši no izglītības vai izglītības finansēšanas kā tādas, bet no tā, ka bija ārkārtīgi liels šo speciālo budžetu skaits, praktiski visi, izņemot apmēram 10 no tiem, ir likvidēti. Tātad šie grozījumi skar vispārējo kārtību. Galvenais mērķis tātad bija apvieglot finansēšanas plānošanu, integrēt līdzekļus gan valsts, gan pašvaldību piešķirtos, gan tos, kas nāk maksas pakalpojumu veidā, vai citi ieņēmumi, zem vienas kontroles. Tas nekādā veidā nesamazina valsts piešķīrumus. Es gribu citēt iesniegtā Izglītības likuma grozījumu 65.panta priekšpēdējo rindkopu: “Dotāciju apjoms no vispārējiem ieņēmumiem nav atkarīgs no pašu ieņēmumiem”. Tātad uz tā pamata, ka kādai mācību vai izglītības iestādei ir lielāki pašieņēmumi par maksas pakalpojumiem, tāpēc nevar tikt samazināta dotācija no valsts budžeta. Maksas pakalpojumi un citi pašieņēmumi ir fiksēti valsts budžeta tekstā, kas iesniegts deputātiem. Piemēram, Izglītības ministrijas sadaļā šis skaitlis nedaudz pārsniedz 7 miljonus latu. Pie katras programmas un apakšprogrammas atsevišķi uzskaitīti šie maksas pakalpojumi, kas attiecas uz vispārējo kontroli, to, protams, varētu precīzāk izskaidrot Valsts kases norēķinu centra darbinieki, kādā veidā šī nauda tiek uzskaitīta atsevišķi, katrs ienākuma gadījums un tā tālāk. Tā nekādā gadījumā kopā nesaplūst, savukārt, ja ienākumi par maksas pakalpojumiem vai citiem pašieņēmumiem ir lielāki, nekā budžetā plānots, tad attiecīgi var tikt izdarīti grozījumi, kas arī ļauj šīm izglītības iestādēm vai citām iestādēm izdarīt arī lielākus tēriņus uz tā rēķina.

Sēdes vadītājs. Paldies, Grīnblata kungs! Papildjautājumam vārds Janīnai Kušnerei, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātais Grīnblata kungs! Jūsu atbildē mēs varam lasīt — ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem tiks ieskaitīti iestādes budžeta kontā. Man vienkārši ir jāsecina, ka jūs acīmredzot neesat izlasījis šos grozījumus, kādi tiek piedāvāti, jo tur ir teikts pilnīgi pretējais. Maksas pakalpojumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti pamatbudžeta kontā, tātad ir šī grozījuma redakcija, tāpēc man ir jautājums, uz kuru jūs principā neatbildējāt. Kādā pamatbudžeta pantā tiks ieskaitīti izglītības iestādes pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Jā, tā tas arī ir fiksēts, tātad — kad tie tiek iesaistīti pamatbudžeta kontā, kas ir saistīts ar to, kad speciālie budžeti ir likvidēti. Tajā pašā laikā, kā es konsultējos, atļaušos informēt, ar Ministru prezidenta padomnieku Jāni Plato, uz precīzāku jautājumu viņš ieteica organizēt Saeimas deputātiem ekskursiju uz Valsts kases norēķinu centru, lai pārliecinātos, kādā veidā šī nauda ir nošķirama viena no otras. Tas ir vienīgais, ko es šeit varu komentēt, tātad tie ir nošķirti, bet ne tik vienkāršā veidā, kā jūs varbūt domājat, mazliet savādāk.

Sēdes vadītājs. Otram papildu jautājumam atkal vārds Kušneres kundzei.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Paldies par atbildi, uz kuru jūs faktiski tā arī neatbildējāt. Otrs jautājums atkal ir saistīts ar jūsu atbildē fiksētajiem momentiem, respektīvi, kad jūs sakāt, ka ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem tiks ieskaitīti iestādes budžeta kontā, turpat otrā teikumā jūs konstatējat, ka 1997.gada valsts budžeta projekta izdevumi no valsts vispārējiem ieņēmumiem un iestāžu maksas pakalpojumiem tiek plānoti kopā. Kā tad šos divus teikumus saprast?

Sēdes vadītājs. Atbild ministra kungs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). 1997.gada valsts budžetā tātad izglītības jautājumu sadaļā ir tiešām tikai pamatbudžets, tajā pašā laikā pie katras izglītības programmas, apakšprogrammas, vienalga, vai tā skartu vispārējo izglītību vai profesionālo, vai augstāko, ir atsevišķa norāde — gan vispārējie ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas, gan arī atsevišķa summa par maksas pakalpojumiem un pašieņēmumiem, tāpat kā šīs summas ir summētas kopā pamatbudžeta daļā. Tad šīs atsevišķās daļas visur ir precīzi redzamas. Par to var pārliecināties katrs deputāts, izstudējot 1997.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Un pirms sēdes slēgšanas ir paziņojums. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 38.pantu, 34 Saeimas deputāti ierosina sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 5.decembrī pulksten 18.30 ar šādu darba kārtību: likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” un likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 20.pantu, Saeimas Prezidijam ir jāsasauc šāda ārkārtas sēde. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele, Andris Ameriks, Vents Balodis, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle un Ruta Marjaša.

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas 5.decembra sēdi, kura veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, paziņoju par slēgtu. Saeimas ārkārtas sēde pēc pusstundas — 18.30.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr.88 – dok. Nr.1823

Darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš:

1996.gada 27.novembrī

Sakarā ar Jūsu jautājumiem par Ministru kabineta noteikumiem nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu” paskaidrojam sekojošo:

Ministru kabineta noteikumi nr.407, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu, nav pretrunā ar likumu “Par nodarbinātību”, jo neviens no tā pantiem nereglamentē kārtību, kādā nestrādājoši Latvijas Republikas iedzīvotāji reģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā.

Arī Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Starptautiskais pakts par ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību aizsardzību neparedz normu, ka prasība pārvaldīt valsts valodu ir uzskatāma par nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumu.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumos nr.407 iestrādāto normu, kura paredz valsts valodas prasmes apliecības uzrādīšanu, ja darba meklētājs nav ieguvis izglītību valsts valodā, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka likuma “Par nodarbinātību” 11.pantā kā viens no piemērota darba kritērijiem ir valsts valodas prasmes pakāpe, kas atbilst darba meklētāja līdzšinējai profesionālajai darbībai. Ja darba meklētājs nav guvis savai līdzšinējai profesionālajai darbībai atbilstošu valsts valodas prasmi, Nodarbinātības valsts dienests nevar piedāvāt šim cilvēkam piemērotu darbu. Līdz ar to, lai atbilstu bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumam “meklē darbu”, noteiktā pakāpē ir jāzina valsts valoda, jo ikvienā specialitātē vai amatā, kur ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas, darba meklētājam, kuram nav valsts valodas zināšanu, nav arī izredžu atrast darbu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Valodu likuma, kurš stājies spēkā 1992.gada 31.martā, 7.pantu Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar iekšzemes adresātiem jālieto valsts valoda. Tādējādi prasība zināt valsts valodu ir vērsta uz darba meklētāja interešu aizsardzību, jo valsts valodas nepārvaldīšana nostāda darba meklētāju neizdevīgā stāvoklī, piem., darba līguma slēgšanas gadījumā, tādēļ ka valsts valodu nepārvaldošs darba meklētājs nevar novērtēt darba līgumā noteiktos darba apstākļus, darba samaksu u.c. nosacījumus.

Pie kam, ja darbinieks valsts valodas nepietiekamas prasmes dēļ nevar veikt savus darba pienākumus, tad saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 30.panta 8.punktu darba devējam tas ir pamats darba līguma izbeigšanai.

Labklājības ministrija, izprotot Jūsu rūpes par cilvēkiem, kuri nepārvalda valsts valodu, ir gatava izskatīt konstruktīvus priekšlikumus šīs problēmas risināšanai, bet uzskata, ka dažāda līmeņa normatīvajos aktos ir jāiestrādā prasības, kuras veicinātu motivāciju apgūt valsts valodu, līdz ar to stimulējot sabiedrības konsolidāciju un demokratizāciju.

Uz jaut. Nr.92 — dok. Nr. 1838

Ārlietu ministrs V. Birkavs

1996. gada 27. novembrī

Atbildot uz Jūsu iesniegto jautājumu, paskaidroju, ka LR vēstniecības, pārstāvniecības un konsulāti ārzemēs ne tik vien rūpīgi seko Latvijas augstāko amatpersonu vizītēm šajās valstīs, apkopojot visu tām pieejamo informāciju un nosūtot detalizētus dienesta ziņojumus Ārlietu ministrijai, bet arī sniedz nepieciešamo palīdzību šo vizīšu organizēšanā un produktīvā norisē. Latvijas diplomātu un pārstāvniecību darbinieku tiešs pienākums ir sniegt pienācīgu atbalstu vizītēs plānoto mērķu iespējami veiksmīgākai īstenošanai.

Minēto uzdevumu veikšanai LR vēstniecības, pārstāvniecības un konsulāti tiek regulāri informēti par valsts augstāko amatpersonu iecerēto vizīšu termiņiem atbilstoši Valsts vienotajā protokolā saskaņotajam vizīšu grafikam un Ministru kabinetā noteiktajai kārtībai, kas paredz informēt Ārlietu ministriju par ārzemju komandējumu pieteikumiem un Ministru prezidenta saņemto akceptu šiem braucieniem. Ministrijai nosūta arī komandējuma atskaites. Diemžēl jāatzīmē, ka ne vienmēr savlaicīgi tiek saņemta informācija par Saeimas deputātu darba komandējumiem ārzemēs, tādējādi varbūt liedzot Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām sniegt vēlamo palīdzību.