Uz jaut. Nr.96 — dok. Nr.1872a

Izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats:

1996.gada 4.decembrī

Atbildot uz Jūsu pieprasījumu, paskaidrojam, ka Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi LR Izglītības likumā” (Reģ. nr.475) ir sagatavojusi LR Finansu ministrija š.g. septembrī, pamatojoties uz valdībā akceptēto speciālā budžeta statusa noteikšanu atsevišķiem fondiem un īpaši iezīmētiem speciāliem ieņēmumiem, kas paredzēti tiesību aktos, ņemot vērā to, ka pārējie visu nozaru ministriju maksas pakalpojumi un citi ieņēmumi 1997.gadā tiek iekļauti valsts pamatbudžetā.

Analizējot augstāk minēto likumprojektu, LR Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka:

— 1997.gada budžeta projektā ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem neietekmē plānoto izdevumu lielumu, kuru sedz no valsts vispārējiem ieņēmumiem. Ja valdība izpildīs savas saistības pret izglītības iestādēm saskaņā ar ikgadējo likumu par valsts budžetu un iestādes vadītājs ievēros finansiālo disciplīnu, līdzekļu izmantošanas efektivitātei nevajadzētu mainīties;

— izglītības iestāžu finansiālā patstāvība paliks iepriekšējā līmenī, jo to nosaka likums “Par valsts budžetu”, kuru pieņem Saeima;

— ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem tiks ieskaitīti iestādes budžeta kontā un izlietoti saskaņā ar apstiprināto tāmi ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.

Tā kā 1997.gada valsts budžeta projektā izdevumi no valsts vispārējiem ieņēmumiem un iestāžu maksas pakalpojumiem tiek plānoti kopā, arī finansu pārraudzība notiks atbilstoši apstiprinātajam budžetam.

Tā kā 1997.gada apropriācija budžeta iestādēm tiek plānota kopā ar pašu ieņēmumiem, nav nepieciešams atvērt speciālā budžeta kontu.

Kopsavilkums

Par 4. un 5. decembra sēdēm

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ.nr.138) (dok. nr.1676) Balsojums: 55 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 91) (Reģ.nr.200)(dok.nr.1840) Balsojums: 51 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. nr.266) (dok. nr.1879) Balsojums: 45 par, 20 pret, 6 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.510) (dok. nr.1624; nr.1806) Balsojums: 57 par, 6 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ.nr.433) (dok. nr.1288; nr.1744) Balsojums: 55 par, 3 pret, 3 atturas.

Saeima 1. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.512) (dok. nr.1639) Balsojums par steidzamību: 52 par, 13 pret, 11 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 43 par, 26 pret, 6 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. (Reģ.nr.560) (dok. nr.1817; nr.1817a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ.nr.561) (dok.nr.1820; nr.1820a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.567) (dok. nr.1849; nr.1849a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju nr.135”. (Reģ.nr.568) (dok. nr.1865; nr.1865a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā). Saeima nodeva otrreizējai caurlūkošanai likumu:

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr. 225)(dok.nr.1867) Nodeva Juridiskajai komisijai Balsojums: 59 par, 5 pret, 5 atturas.

Saeima pieņēma lēmumus:

— “Par deputātes K.Lībanes ievēlēšanu Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok. nr.1844) Balsojums: 57 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta J.Kaksīša ievēlēšanu par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. (dok. nr.1846 Balsojums: 57 par, 2 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta mandāta apstiprināšanu R.Marjašai A.Endziņa vietā”. (dok. nr.1868; nr.1868a) Balsojums: 58 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta mandāta apstiprināšanu J.Ābelem R.Apsīša vietā”. (dok. nr.1869; nr.1869a) Balsojums: 60 par, 1 pret, 0 atturas.

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma darba lietu valsts ministra A.Bērziņa atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova, M.Bekasova, L.Staša jautājumu par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobrī pieņemtajiem noteikumiem nr. 407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu”. (dok. nr. 1823).

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu V.Krisberga, J.Sinkas, J.Ādamsona, A.Rubina, V.Stikuta jautājumu par pilnvarojumu LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem un darbiniekiem sniegt LR amatpersonām vispusīgu atbalstu, atrodoties ārzemēs. (dok.nr.1838).

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbildi uz deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājumu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (dok.nr.1872a).__________Saeimas preses dienests

5. decembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 5.decembra ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 73 deputāti. Godātie kolēģi! Operators lūdz atkārtot reģistrāciju. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti.

Sākam izskatīt apstiprināto ārkārtas sēdes darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Otrais, galīgais lasījums, tā kā likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Šis likumprojekts jāpieņem ir otrajā un galīgajā lasījumā steidzamības kārtā šodien tādēļ, ka ne vēlāk kā 8.decembrī Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāizsludina vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas, un, lai sekmīgi vēlēšanu komisija varētu darboties, šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā.

Par priekšlikumiem. 1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina likumprojekta preambulu izteikt tādā redakcijā, kāda ir pieņemta, mums formējot likumprojekta preambulas. Tādēļ arī ir izdarīti redakcionāli grozījumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta preambulu? Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 9. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojekta 2.pantu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, vēlējās runāt.

J.Lagzdiņš. Viņi sajaukuši likumu, nabadziņi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums būtu jāskata kontekstā ar 4. un 5., jo tie ir, godātie kolēģi, identiski. Juridiskā komisija, deputāts Aigars Jirgens un Juridiskais birojs ierosina izslēgt likumprojekta 3.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Aigars Jirgens ierosina konceptuāli noteikt citādu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību, nosakot, ka Saeima ievēl tikai Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas, bet priekšlikuma iesniedzējs — deputāts Jirgens — prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu — izteikt likuma 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 31, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likuma 4.panta tātad vārdus “no visu tiesisko subjektu puses”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 5.panta precizēšanu? Nav. Tātad pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus 6.panta 1. un 2.punktā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — apvienot grozījumus 6.panta 1. un 2.punktā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar 7.1 punktu šādā redakcijā. Runa ir par 6.pantu. Sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos. Runa ir par Centrālās vēlēšanu komisijas tiesībām.

Sēdes vadītājs. Komisija to atbalsta?

J.Lagzdiņš. Jā, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojekta 6.pantu ar 7.1 punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 12.panta papildinājumā vārdus “kā arī savu darbību vai bezdarbību ietekmējušus vēlēšanu rezultātus”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus likuma 12.pantā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt grozījumu likuma 12.pantā jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt grozījumu 14.pantā šādā redakcijā. 11.punkts — papildināt 14.pantu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt grozījumu 14.pantā jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 14. un 15.priekšlikums, kolēģi deputāti, ir jāskata kontekstā. Tātad Juridiskā komisija ierosina no pirmā lasījumā pieņemtā 16.panta grozījuma izslēgt šādu teikumu. “Uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja. Savukārt tika pieņemts deputāta Aigara Jirgena priekšlikums. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem un tām personām, kuras Centrālā vēlēšanu komisija iesaista vēlēšanu procesa organizēšanā, neattiecas Korupcijas novēršanas likumā ietvertie amatu savienošanas ierobežojumi. Šāda nostādne atbilst arī Korupcijas likuma noteikumiem. Tātad atbildīgā komisija nepieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet pieņēma deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu likumprojekta 3.nodaļā 16.pantā un vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — pieņemt deputāta Jirgena priekšlikumu — izteikt likumprojekta 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

J.Lagzdiņš. Arī 16. un 17.priekšlikums jāskata kontekstā — kā Juridiskā komisija, tā Juridiskais birojs ierosina izslēgt no 17.panta šādu teikumu: “Informācija par Centrālās vēlēšanu komisijas sēdēm tiek izplatīta ar Saeimas preses dienesta palīdzību.” Abi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu gan par Juridiskās komisijas, gan par Juridiskā biroja izteiktajiem priekšlikumiem likumprojekta 17.pantā. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 14., 15. un 16.pantu un izteikt grozījumu 17.pantā jaunā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — apvienot likumprojekta 14., 15. un 16.pantu un izteikt grozījumu 17.pantā jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu 18.panta trešajā daļā izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina, ka, ņemot vērā, ka likumā jau ir 19.pants, izdarīt redakcionālu grozījumu, tātad redakcionālu grozījumu, godātie kolēģi, 19.panta redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais 21.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar šādu teikumu. “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar teikumu “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” pieņemšanu pēdējā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 1900 “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, kas sagatavots otrajam lasījumam. Pirmais priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka valdības iesniegtajam likumprojektam neprecīzi bija formulēta preambula, izdarīja preambulā redakcionālus grozījumus un ierosina to pieņemt precizētā redakcijā atbilstoši mūsu likumdošanas praksei.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt precizētā redakcijā likumprojekta preambulu. Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas slēdzienu — izteikt likumprojekta preambulu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! 48. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts. (No zāles deputāts Lujāns: “Lūdzu pārbaudīt balsošanas rezultātus! Nosaukt uzvārdus.”)

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. (Deputāts Lujāns: “Es redzēju, ka spiež vairāk pogas! “Latvijas ceļš” vienmēr blēdās.”)

Sēdes vadītājs. Godājamais Lujāna kungs! Apstrīdēt rezultātus deputātiem ir tiesības, bet Kārtības rullis šo kārtību nosaka, ka jums vienam un mutiski šādu tiesību nav. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Jā, otrais priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izslēgt no pirmā lasījumā pieņemtā valdības likumprojekta 1.pantu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamais Prezidij! Es uzreiz motivēšu par šo principu, kāpēc mēs uzskatām, ka no vakar valdības pieņemtā likumprojekta būtu tomēr izņemami laukā šie panti, jo, pirmkārt, Latvijā jau vairākkārt ir risināts jautājums par apriņķa, šinī gadījumā rajona, padomju likvidāciju. 1923.gadā Saeima pirmo reizi pieņēma lēmumu par rajonu vai tajā laikā par apriņķu padomju likvidāciju. 1924.gadā Latvijas parlaments — Saeima — nobalsoja un atcēla šo pieņemto likumu, jo konstatēja, ka Latgalē vairāki vietējie pagasti nevar tikt galā ar viņiem uzdotajām funkcijām.

Otrreiz. 1934.gadā izņēmuma laikā, vai kā mēs tautā sakām par Ulmaņa valdības nākšanu pie varas. 17.jūlijā tika pieņemts kārtējais likums, kas likvidēja rajonu padomes, un saskaņā ar šo pieņemto likumu apriņķu padomēm tajā laikā, apriņķu padomes tika likvidētas un vara tika nodota apriņķu vecākajiem. Šajā likumā arī bija ielikta norma, ka pilnībā likvidē apriņķu padomes, bet arī Ulmanis saprata to, ka diemžēl apriņķa padomes — nevar likvidēt padomi kā formu, kā struktūru, vienīgais iecēla savu pārstāvi tur. Kā forma tā palika.

Tagad trešo reizi Latvijas vēsture piedzīvo šo situāciju un piedāvā no vēlēšanu likuma izņemt laukā to, ka tiek nevēlētas rajonu padomes. Paskatāmies kompleksi visu šo piedāvāto shēmu. Tātad, kas te tiek piedāvāts? Te tiek piedāvāts tas, ka pārejas noteikumos būs, tālāk mēs nonāksim, būs punkts par rajonu pilnvaru pagarināšanu. Bet tajā pašā laikā rajonu padomes paliek, bet šajā vispārīgajā likumā par pašvaldību ievēlēšanas formu mēs izņemam laukā, kā tiek ievēlētas rajonu padomes.

Es piekrītu, ka Saeima var pieņemt lēmumu, ka šajā laika posmā, 1997. gada martā, piemēram, rajonu padomes netiek vēlētas. Bet vai tāpēc vajag izņemt laukā no vispārīgā likuma, kur runā par procedūru vispār, šīs rajonu padomes. Mēs taču nezinām, vai nebūs mums pēc gada vai pēc diviem gadiem atkal jāliek šajā likumā iekšā rajonu padomes. Mēs būtībā neko nezinām, mēs neesam Saeimā pieņēmuši koncepciju, kas būs tālāk pēc kāda laika.

Šo pašu piedāvāto “Latvijas ceļa” variantu un valdības iesniegto projektu mēs varam ielikt pārejas noteikumos, un šinī gadījumā tiek saglabāts likums kā komplekss, kur parādās gan padome, gan rajonu un pilsētu vēlēšanu... viss šis process. Tāpēc es aicinātu atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu, jo viņš neiet pretrunā šajā laika... te izskatīšanas kārtībā, viņš neiet pretrunā ar to, kas būtībā ir pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Frakcijas pārstāvji pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 1. pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — ... par — 16, piedodiet, pret — 28, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms ... Acumirkli, Lagzdiņa kungs, ir piecu deputātu parakstīts dokuments, kuri izsaka... apšauba balsojuma rezultātus par dokumenta nr. 1900 preambulu, jo balsojuma izdrukā ir tādi deputātu uzvārdi, kas nav Saeimas sēžu zālē. Parakstījuši pieci deputāti. Tātad ir ierosinājums šo jautājumu pārbalsot. Kas vēlas izteikties “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Kārlis Čerāns vēlas izteikties... Lūdzu!

K. Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es lūdzu visus tiešām pārbalsot, jo tas tiek konstatēts, ka šādi deputāti ir bijuši, un lai šeit nebūtu jānosauc uzvārdi konkrēti, un lūdzu turpmāk balsot arī katram tikai ar savu pogu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — ... Par — 29, pret — 27, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izslēgt no likumprojekta 2. pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” izteikto priekšlikumu par likumprojekta 2. panta izslēgšanu? Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es vēlreiz mēģināšu varbūt paskaidrot, kāpēc mēs iesniedzam šādus te priekšlikumus, un vairāk pie šiem līdzīgiem tad arī neteikšu, jo tālāk... Tāpēc ka, ja kāds domā, ka šis... ja šis priekšlikums tiek izņemts laukā, tad tādā gadījumā parlaments būs nobalsojis to, ka, lūk, rajoni... vēlēšanas paliek... Nē, šis rajonu vēlēšanas posms... vēlē vai nevēlē, tad šis parādās pārejas noteikumos, un pārejas noteikumos ir tas, ka pilnvaras tiek pagarinātas. Un šinī gadījumā, lai mums paliktu likumā, šajā te vispārīgajā likumā, kur atrunāta ir šī kārtība, kā vēlēt rajonu padomes, kā var vēlēt rajonu padomes... kā vēlēt pašvaldības pilsētās un pagastos... Tātad es uzskatu, ka, ja šīs tēzes, šie vārdi paliek iekšā, tas netraucē tam, par ko būtībā vairākums ir nosvēries. Tas vienkārši saturētu šos te likumus, jo arī daudzos citos likumos paliek šīs te normas par rajonu padomēm... citos likumos paliek šīs normas. Un lai nebūtu tomēr pretrunā ar šo likumu, es redzu, ka juridiski būtu pareizāk, ja šajā likumā visur tomēr rajons paliek, bet pārejas noteikumos ir tas, ko mēs gribam izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Dažādi var vērtēt šo priekšlikumu. Ja tik tiešām mēs būtu pirms brīža atbalstījuši “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikumu, kas attiecas uz 1. pantu, tad patiešām mēs tālāk konsekventi varētu balsot un atbalstīt vēl septiņus līdzīgus priekšlikumus un tādējādi tiešām varētu iet to ceļu, ko “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina. Tātad likumā atstāt normas, kas principā dod tiesības tuvākā vai tālāk nākotnē vēlēt rajonu padomes, bet pārejas noteikumos izvēlēties vienu vai otru formulu, bet, tā kā mēs esam nobalsojuši jau par likumprojekta 1. pantu pretēji tai koncepcijai, ko ierosina “Tēvzemei un Brīvībai”, tad, ņemot vērā to, ka šobrīd ir pēdējais lasījums, radīsies tāda situācija, ka likumprojekta atsevišķos pantos būs runa par tiešās vēlēšanās vēlētām rajona padomēm, bet citos ļoti svarīgos pantos šādas normas nebūs. Un tad patiešām radīsies tā pretruna, kāda... Pēterkopa kungs, jūs ļoti labi kā atbildīgās komisijas loceklis zināt, kāda radās tad, kad mēs iepriekšējo reizi grozījām pašvaldību vēlēšanu likumu un pēdējā lasījumā iebalsojām Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, tiesa, labus konceptuālus priekšlikumus, kurus atbildīgā komisija nebija atbalstījusi un kuru dēļ arī šodien mums ir jāgroza vesela rinda pantu. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu un arī nākošos sešus līdzīgos priekšlikumus no “Tēvzemei un Brīvībai” nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 2. pantu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 30, atturas — 10. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likumprojekta 2. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — redakcionāli precizēt likumprojekta 2. pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5. priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina izteikt jaunā redakcijā vēlēšanu likuma 5. pantu. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka pieņemšanas gadījumā tiktu dotas tiesības vēlēt pašvaldību domes, padomes arī nepilsoņiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu ? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Godājamie kolēģi! Acumirkli... Mums atkal ir piecu deputātu iesniegums, kuri lūdz pēc Kārtības ruļļa 142. panta pārbalsot dokumenta nr. 1900 preambulu, jo balsojumā piedalījās zālē neesošs deputāts Leonards Teniss. Parakstījuši pieci deputāti. Šo jautājumu mēs jau vienreiz izskatījām, noraidījām... vai balsosim vēlreiz? Priekšlikums iesniegts. Lūdzu, viens var runāt “par”, viens — “pret”. Lūdzu! Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, Kārtības rullis šinī gadījumā neredz speciālu atsevišķu balsojumu — vai nu mēs balsojam par to, ka mēs balsojam preambulu, jo, ja man kāds var parādīt Leonardu Tenisu, tad varbūt viss būtu labi. Bet es redzēju citu roku netīšām, un nevajag mānīties! Un diemžēl šinī gadījumā Prezidija priekšsēdētājs, kurš ir šīs partijas biedrs, izmanto savu dienesta amatu, lai panāktu nevēlamus rezultātus. Un piedodiet... Prezidija priekšsēdētāj, neizmantojiet partijas dienesta stāvokli!

Sēdes vadītājs. Lujāna kungam speciāli paziņoju, ka es neesmu Prezidija priekšsēdētājs, es esmu Saeimas priekšsēdētājs, un, kā jūs redzat, es savu partijas dienesta stāvokli neizmantoju un jūsu parakstīto dokumentu tomēr lieku uz balsošanu. Jūs runājāt “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Jānis Mauliņš ... Bet jūs varat runāt, Mauliņa kungs, tikai “pret”, jo “par” jau viens runāja.

J.Mauliņš (TKL). Jā, es runāju “pret”. Un tā mana “pret” runāšana sastāvēs tikai no attiecīgā panta nolasīšanas. Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Tātad paģērējums... izdarāma pārbalsošana. Nevis kaut kas cits.

Sēdes vadītājs. Bet tas jau arī tiek darīts, Mauliņa kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par piecu deputātu priekšlikumu.... (Troksnis zālē. ) Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Un vēlreiz lūdzu izskatīt iesniegto piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Arī nav kvoruma. Paziņoju pārtraukumu uz piecām minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu deputātus ieņemt vietas plenārsēžu zālē! Godājamie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Atkārtoju — mēs izskatām dokumentu, ko iesnieguši ir pieci Saeimas deputāti, kuri apšauba vēlēšanu rezultātus un lūdz izdarīt pārbalsošanu. Lūdzu, godājamie kolēģi, mirkli uzmanības! Es atkārtoju, ka mēs izskatām piecu deputātu iesniegumu, kuri apšauba balsošanas rezultātus un pieprasa izdarīt pārbalsošanu. Lieku vēlreiz uz balsošanu dokumentu, vai izdarāma pārbalsošana vai nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par piecu deputātu pastāvīgo priekšlikumu, ka izdarāma pārbalsošana. Lūdzu rezultātu! Kvoruma nav joprojām. Tagad par procedūru vai kā lieta virzāma tālāk. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cik es saprotu, tad virkne deputātu nepiedalās balsošanā, tāpēc ka uzskata, ka nav pats par sevi jābalso priekšlikums — pārbalsot vai nepārbalsot, bet uzreiz ir jāķeras pie pārbalsošanas. Un šinī gadījumā es piekrītu, mums vienkārši vajadzētu pārbalsot apšaubīto priekšlikumu. Un tad, cik es saprotu, deputāti arī piedalīsies balsošanā. Es piedāvāju pārbalsot apšaubīto priekšlikumu, tas ir, preambulas redakcija, ko piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Bet šis piecu deputātu parakstītais priekšlikums ir kvalificējams saskaņā ar Kārtības ruļļa attiecīgajiem pantiem kā pastāvīgs priekšlikums. Un tikai un vienīgi tādēļ. Mēs arī, cienījamie kolēģi, līdz šim esam šādus priekšlikumus likuši uz balsošanu. Ja kolēģi uzskata, ka tas nav vajadzīgs un ka mums ir jāmaina kārtība, es lūdzu iesniegt savus labojumus, priekšlikumus par grozījumiem Kārtības rullī. Bet, ja tagad godājamie kolēģi prasa pārbalsot saskaņā ar piecu deputātu iesniegumu preambulas dokumenta nr.1900 preambulu, ja deputātu vairākums to pieprasa, tad, lūdzu, mēs varam to darīt. Modris Lujāns, lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ja Saeimas priekšsēdētājs uzskata, ka arī trešo reizi, ja nav bijis kvorums, tad ir jābeidz sēde, jo es nezinu, kādu pantu viņš vēl atradīs vai vēl turpinās šīs savas specifiskās intereses. Un tādēļ, kolēģi, pirmo reizi bija pārtraukums, otrā reizē, trešā reizē nav kvoruma, tātad sēde ir jāslēdz, un to arī tad darām. Jo, es vēlreiz saku, man arī radīja izbrīnu tas, ka mēs balsojam par Kārtības ruļļa pārkāpumu. Un, protams, man bija patīkami, ka Panteļējeva kungs, kas pats piedalījās balsojumā, tagad aicina izbeigt šo balsošanu, kas ir nelikumīga. Vai nu mēs tagad izbeidzam sēdi, vai nu vienreiz nobalsojam par preambulu, kurā ir noticis pārkāpums, un tad varam, ja ir kvorums vai vēl kas, tad turpinām darbību. Bet, piedodiet,nevajag spiest uz deputātiem nelikumīgus lēmumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Kārtības rullis skaidri pasaka, ka, ja balsošanas laikā sēdē nav kvoruma, tad izdarāma pārbalsošana. Un, ja arī pārbalsojot nav kvoruma, tad ir izsludināms pārtraukums, un, ja arī pēc pārtraukuma nav kvoruma, tad sēde ir slēdzama. Es pieprasu sēdes vadītāju slēgt šo sēdi. (No zāles deputāts K. Leiškalns: “To nevar slēgt. Tā ir ārkārtas sēde.”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu mazliet nomierināties, un, ja kāds vēlas izteikt savu viedokli vai par sēdes vadības stilu, vai par Kārtības rulli, vai par to, kā lieta virzāma tālāk, tad es lūdzu nākt tribīnē un izteikt savu viedokli. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Kārtības rullis prasa, un tur nekādu divu runu nav, ka to sēdi tagad ir jāslēdz. Bet ir vēl viena lieta. Un to es gribu, lai žurnālisti zina. Ka šitā puse — opozīcijas puse — no zāles tiek ļoti labi fotografēta, un es lūdzu Prezidijam uziet augšā, apskatīties, kurš pirksts spieda kādu pogu, jo šitāda kustība svarīgos jautājumos... Es uzskatu, ka mēs pagaidām mēģinām glābt demokrātiju Latvijā un neatļaut šito pašvaldības lietu iznīcināšanu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un tas cilvēks, kas to pogu spieda, es domāju, ka viņu vajadzētu atklāt, tad lai mēs zinām, kāds viņš ir. Un tad mēs varētu kopīgi lemt, kas ar viņu būtu jādara. Bet šitā lieta man liekas diezgan skaidra. Es aicinu žurnālistus un es aicinu Prezidiju uziet augšā apskatīties, kas to pogu spieda. Un to mēs apskatīsimies nākošajā reizē. Bet tagad sēde ir jāslēdz.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam nonākuši zināmā veidā pie absurdas situācijas, runājot par to, kā mēs redzam šī gada nobeiguma periodu. Runājot par to, ka daudzos uzstāšanās momentos mēs esam daudz ko saputrojuši un pārrunājušies. Tanī paša laikā, kad ir gatavošanās budžeta projekta galīgajam izskatījumam, daudzi šeit klātesošie ir pamanījuši, ka budžetā daudzi jautājumi, kas skar rajonu līmeni, nav iekļauti. Šīs konsekvences netiek ievērotas, runājot par likuma izmaiņām, runājot par to, ka tie, kas izjūt to situāciju, ka rajona posms, un atbalsta šo ideju, ka tas nebūs, līdz ar to viņi piekrīt arī šī budžeta projektam. Ja gadījumā radīsies situācija un šobrīd mēs mēģināsim mainīt zirgus pirms pārbrauktuves, pirms nākošās otrdienas, kad sāksim runāt par budžetu, mēs nokļūsim ļoti duālā situācijā un paši atradīsimies pastāvīgās pretrunās, runājot par ievadīto reformu par rajonu līmeni.

Ja mēs runājam par šo rajona līmeņa reformu, ir atrasts vairāk vai mazāk kompromiss, par ko ir daudz frakcijas runājušas pirms vēlēšanām. Ka rajonu posms patiešām ir likvidējams un daudzas funkcijas ir jānodod pašvaldībām, runājot par pagastiem. Šobrīd notiek šīs diskusijas. Bet man ir aicinājums. Es aicinu patiešām balsot un piedalīties balsojumā! Es aicinu ievērot to, ka mēs esam ievēlēti un atrodamies šeit, Saeimas zālē. Ja mēs esam ienākuši, tad mums te ir jāatrodas. Šis ir pirmais gadījums pa gadu, kad, atrodoties Saeimas zālē, deputāti nepiedalās balsojumā skaitliski lielā sastāvā. Ja gadījumā ir runa par situāciju, kad kāds ir spiedis vai nav piedalījies šajā sēdē, es domāju, kolēģi jau izteica viedokli par pārbalsojumiem, bet es aicinu deputātus piedalīties balsojumā arī par šo piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Piedalīties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Laika reglaments netiek uzstādīts, bet es ceru uz jūsu godaprātu, godājamie kolēģi!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Manuprāt, Saeimas Kārtības ruļļa 48.pants nosaka, ka sēdi slēdz priekšsēdētājs, ja divas reizes nav kvoruma, pēc sava ieskata. Otrs, par ko es gribētu šajā gadījumā teikt, ka Saeimas ārkārtas sēde nav slēdzama, līdz tajā nav izskatīti visi tajā ietvertie jautājumi. Trešais, protams, prātu nomierināšanai. Es varētu rosināt Saeimas priekšsēdētāju slēgt sēdi un atsākt to 19.20. Paldies par uzmanību! Izsludināt pārtraukumu un pēc piecām minūtēm atsākt šo ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikt viedokli? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es nolasīšu Saeimas Kārtības ruļļa 48.panta pirmo daļu: “Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.” Tas ir ierakstīts Kārtības rullī. Likumā. Un absolūti nepieņemama šeit ir Čevera kunga argumentācija. “Saeimai pārkāpt likumu”. Iznāk, ka šeit vairākuma diktatūra, vairākums par visu nobalso, tad kādā valstī mēs šeit dzīvojam? Vēl es gribu pateikt, ka šis nav pirmais gadījums, kad deputāti nepiedalās balsojumā. Mums ir sēdes slēgtas. Es pieprasu vēlreiz vadītājam šo sēdi slēgt.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais Čerāna kungs! Es galīgi negribu apvainot jūs melos, bet tā nu ir iznācis, ka ir arī cits Kārtības ruļļa pants, un tur jau tā īpatnība. Es arī nolasīšu, jā, es arī nolasīšu, tieši tāpat kā jūs, un es arī iestāšos pret to, lai Saeimas deputāti pat no Zīgerista partijas pārkāptu likumu. Lūk, šis likums nosaka, ka ārkārtas sēdē, speciālā ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā pēc ārkārtas sesijas, par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Pēc šo jautājumu izskatīšanas. Viss.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot mēs esam nonākuši šajā zināmajā strupceļa situācijā, un, nolasot gan vienu Kārtības ruļļa pantu, gan otru, tikai šos pantus, katram ir vairāk vai mazāk taisnība, un katrs vairāk vai mazāk kļūdās. Es arī iestājos par to, ka sēde nav slēdzama. Ārkārtas sēde nav slēdzama, bet sēdes vadītājam, ja nav kvoruma, ir jāizvēlas par to, vai paziņot pārtraukumu un kad turpināt, bet ārkārtas sēde slēdzama ir tikai tad, kad ir izskatīti jautājumi. Tātad ir jautājums nevis par slēgšanu, bet pārtraukuma paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Man jāsaka tā, ka Kaksīša kungu es ļoti cienu, bet juridiskiem principiem jābūt vienotiem visās izpratnēs. Ārkārtas jebkuras sēdes slēgšana var notikt tad, ja ir apstākļi radušies, kad sēdi nevar turpināt. Starp citu, viens apstāklis ir minēts arī, ka sēdē sākas tāds troksnis, kad nav iespējams tālāk strādāt. Un, starp citu, es nolasīšu vēlreiz to 48.punktu, ja neesat dzirdējuši. Tas ir kategorisks punkts un attiecas uz absolūti visām sēdēm. Nekur nav teikts, ka tas neattiecas uz ārkārtas sēdi. Ārkārtas sēdes statuss ir tieši tāds pats, un attiecas tas pats. Ja ir haoss ārkārtas sēdē, jāslēdz ārkārtas sēde. Ja nav kvoruma, ir jāslēdz. Pretējā gadījumā iznāk tā, ka mēs pārkāpsim vēl Satversmi un balsosim, kaut arī nav Satversmes 50 deputātu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Mauliņa kungs un godātie kolēģi! Ārkārtas sēdei ir atsevišķs statuss, jo ārkārtas sēde ir izdalīta atsevišķos punktos no parastās Saeimas sēžu kārtības. Ārkārtas sēdē ietvertie jautājumi ir jāizskata, un ārkārtas sēdi nevar slēgt, kamēr nav izskatīti visi tajā iekļautie jautājumi. Nav minēts, ka alus sargiem ir acīs migla arī.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Slēgt šo sēdi patiešām nevar. Bet izsludināt pārtraukumu gan var. Un pārtraukumu neviens nav noteicis, ka var izsludināt vai uz piecām minūtēm, vai uz piecām dienām. Un pēc tam šo ārkārtas sēdi turpinām. Es saprotu tā.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Sajūta ir šajā diezgan trokšņainajā atmosfērā tāda, ka mēs visi skaidri zinām, kāpēc mēs gribam un kāpēc mēs negribam. Es ieteiktu pārtraukt šo ārkārtas sēdi līdz 11.decembrim. Lai Prezidijs izšķir, pulksten cikos mēs to atsākam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Es ierosināšu pavisam jaunu risinājumu. Mēs nesen ievēlējām Satversmes tiesas tiesnešus. Tā kā šis ir strīdīgais jautājums, ka mēs taisnību nevaram panākt, es ierosinu nodot šo jautājumu Satversmes tiesai, un tā pateiks, kā turpināt šo lietu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Visi iepriekšējie risinājumi ir ļoti pareizi un oriģināli, un diemžēl Prezidijs ir novedis situāciju tādā absurdā, bet es gribu uzdot jautājumu gan “Latvijas ceļam”, gan “Saimniekam”. Jūs parakstījāties par Baltkrievijas jautājumu. Tad jautājums ir tāds: ko jūs šodien darāt, jūs gribat uzstiept pašvaldību likumu opozīcijai. Opozīcija atsakās to pieņemt. Vai jūs neejat Lukašenko ceļu? Vai jūs netaisāties Šķēles kunga pavēles pildīt un klanīties? Cik tālu mēs nokļūsim ar to? Jūs domājat, ka pēc šāda likuma pieņemšanas un uzstiepšanas kādam būs uzticība jūsu pašvaldībām? Tās nebūs pašvaldības, tā būs utopija un meli. Tādēļ arī es lūdzu Prezidiju nediskreditēt pašvaldību vēlēšanas! Vienreiz mierīgi ir jārisina šis jautājums. Ja mēs domājam taisīt ar Ministru prezidenta rokām apvērsumu, un “Latvijas ceļš” un “Saimnieks” grib to atbalstīt. Es tam negribu piekrist. Vienreiz viens Ministru prezidents jau uztaisīja Latvijā. Un šodien Panteļējeva izteikumi par parlamenta atlaišanu pierāda “Ceļa” tendences, un šo valstisko apvērsumu, ko šie divi kungi vai visi kungi taisās darīt, es nevaru atbalstīt. Es aicinu pārējos deputātus iedomāties un nekļūt marionetēm šo cilvēku rokās. Tas ir bīstami Latvijas tautai.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! “Latvijas ceļš” runāja par jaunām vēlēšanām, nevis par parlamenta atlaišanu. Jūs pats brīnišķīgi pierādījāt, ka “Latvijas ceļam” ir bijusi taisnība. Mēs vienīgi ļoti savlaicīgi sākām par to runāt. Par nožēlu ne tikai jūs, bet mēs kopumā to šobrīd pierādām. 5.Saeimas laikā nevienu reizi neviena ārkārtas sēde netika slēgta. Tas pārliecina mani un, es ceru, arī jūs par to, ka Kārtības ruļļa pants, kas speciāli izdala ārkārtas sēdes un runā par to, ka nevar pabeigt, līdz jautājumi ir izskatīti līdz galam, tomēr ir ticis visu laiku ievērots. Šoreiz, ja mēs rīkosimies savādāk, būs vienkārši cits precedents. Un visos šajos gadījumos, kā tas bija gan 5., gan jau 6.Saeimas laikā, tieši Prezidijs lēma par to, uz cik ilgu laiku pasludināt pārtraukumu. Arī šajā gadījumā es aicinu šeit bez nekāda uztraukuma Prezidijam nolemt, uz cik ilgu laiku — vai uz 5 minūtēm vai uz ilgāku, tā ir Prezidija prioritāte, pasludina pārtraukuma, mēs atgriežamies un atkal balsojam. Es atvainojos, cienījamie kolēģi, tā mēs darām kaut vai 500 reizes. Ja šeit nesanāk kvorums, jo citu iespēju neparedz likums. Starp citu, tā kā ir sākta šī sēde, mēs arī nevaram izmainīt likumu. Es aicinu Prezidiju rīkoties atbilstoši Kārtības rullim. (No zāles: “Mēs atbalstām 500 reizes!”)

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — otro reizi. Es, kungi, vairs nespēju uzskaitīt, kuru reizi kurš runā.

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es piekrītu izteiktajam priekšlikumam — lūgt Prezidiju izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm. Aicinu savākties tepat blakus, sanākt Sarkanajā zālē visiem Sadarbības padomes locekļiem, izdiskutēt šo jautājumu un šajā starplaikā Modrim Lujānam piešķirt brīvību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij, godājamie draugi! Mēs jau vakar vienreiz pārdzīvojām to brīnumu, ka tur, kur Saeimas pieteikumu komisija bija saskatījusi trīs rupjus pārkāpumus privatizācijas jaudā, mēs ar Panteļējeva kunga pirkstu pataisījām to par — kārtībā. Bet šinī gadījumā nav nekādu šaubu, ko Kārtības rullis saka. Saka — ja nav kvoruma, tad vienreiz ir pārtraukums, ja vēl nav kvoruma — sēde ir slēgta. Un šito te pārrakstīšanu, pārdomāšanu ... es nezinu īsti, ko mēs šeit gribam darīt, mēs varam melu pataisīt par patiesību, tā kā Panteļeva kungs darīja, bet šajā gadījumā tas ir ierakstīts Kārtības rullī, kad sēdi slēdz.

Leiškalna kungs, jūs zināt tik daudz, pat kā es izskatos blakus viskija pudelei.... Jūs mani nekad tur neesat redzējis. Blēdis un lielmute. Jā.... Kārtības rullis kaut ko pasaka, un tā tas ir. Un mums nav... Čepāņa kungam nav itin nekāda cita alternatīva kā šito sēdi slēgt. Mēs jau šodien redzējām, ka viņš varēja pateikt, ka kādam deputātam nebija tiesības runāt, jo viņš jau zina, ko tas deputāts domā. Mums ir šeit jāsargā Saeimā, cik mēs varam, demokrātija. Un mums ir jādarbojas pēc likumiem, kādus mēs esam pieņēmuši. Jebkurš šeit pastāv. Nekad, Bērziņa kungs, nav bijis, ka kvorums iztrūka... pārtraukums... kvorums iztrūka, kad nav slēgta sēde. Tas ir tas precedents.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 19.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! 15 pārtraukumam atvēlētās minūtes ir pagājušas. Turpināsim Saeimas 5. decembra ārkārtas sēdi. Ārpus kārtas par Kārtības ruļļa pārkāpumiem vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es izsaku šeit savu protestu sakarā ar to, ka sēdes vadītājs nelikumīgi rīkojās, pasludinot pārtraukumu šajā sēdē. Saeimas Kārtības rullī 48. panta pirmā daļa skaidri nosaka, ka, ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Sēdes vadītājs pārtrauca. Un, ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama, un šī ir pilnīgi viennozīmīga prasība, kuru sēdes vadītājs neizpildīja. Un šeit deputāti atsaucās arī uz citu pantu, kas specifiski regulē ārkārtas sēdi. Es varu nolasīt šo 38. panta 4. daļu, kas saka, ka ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu. Un pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Bet nekur nav teikts, ka šo sēdi var slēgt tikai tajā gadījumā, kad šie visi jautājumi ir izskatīti, un Saeimas Kārtības rullī nav tāda panta, kas aizliegtu slēgt Saeimas ārkārtas sēdi pirms visu jautājumu izskatīšanas. Tātad ir skaidri un gaiši uzrakstīts: imperatīvs pants, ka sēde ir jāslēdz, un nav tāda panta, kas aizliegtu sēdi slēgt, tātad šeit nav pilnīgi nekādas pretrunas, tas ir pilnīgi viennozīmīgi, ka šī Saeimas sēde bija jāslēdz. Un, ja priekšsēdētājam bija vajadzīgas šīs 15 minūtes, lai konstatētu šo faktu, tad es pieprasu šo sēdi slēgt šobrīd!

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es izsludināju pārtraukumu, vadoties tikai un vienīgi no lietderības principa, jo vairāki deputāti, tajā skaitā, manuprāt, augsti un pietiekami kvalificēti juristi, apstrīdēja šo te jūsu tēzi, ko jūs izteicāt nupat. Bet sēdi slēgt var pēc deputātu ierosinājuma vai pēc sēdes vadītāja priekšlikuma. Kas vēl, lūdzu, vēlas izteikties? Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, man grūti saprast vairākuma pārstāvju kliedzienus — brīvību Rubikam! Bet, protams, kā jau atsevišķi “Ceļa” kolēģi, ja vajag, es varu iziet no zāles... iedot rokas kā 1933. gadā, uzliksiet dzelžus un teiksiet, ka demokrātija ir sasniegusi augstāko līmeni Latvijā. Protams, paldies arī Čevera kungam par brīvību, tikai es nezinu, vai es būšu viens pats Latvijā brīvs un kā pārējie, tajā skaitā, “Saimnieks” būs...

Cienījamie kolēģi! Man ir tomēr vēlreiz lūgums. Prezidijam uzlikt uz balsojumu preambulas sākotnējo daļu, jo tanī brīdī cienījamais Teņa kungs, kurš tikko parādījās kā džins no pudeles, vēl nebija zālē tomēr. Un tādēļ es tomēr aicinātu vienreiz ievērot Kārtības rulli — pārbalsot sākotnējo daļu. Pēc tam, kad tas ir izdarīts, mēs varam risināt tālāk jautājumu. Protams, es saprotu, ka pēc Sadarbības padomes, vai kā tur saucās šis nezināmais orgāns, ir pieņemts kaut kāds ļoti svarīgs konceptuāls lēmums, bet es, iespējams, šinī laikā uzzināšu to informāciju, kas tur ir noticis, un varēšu konkrētāk domāt.

Bet, cienījamie kolēģi! Nepārvērtīsim rajonu padomju likumu par vēlēšanām ar likuma pārkāpumu, par tautas tiesību ierobežojumu. Ja mēs to gribam, ja mēs gribam... cienījamais vairākums grib panākt Baltkrieviju, tad, sakiet atklāti, būs divas palātas, kur vienā palātā būs tie, kas domās kā Šķēle, un pārējie tie, kā domās tauta. Katram ir savas tiesības. Un tādēļ es lūgtu Prezidijam ievērot Kārtības rulli un netraktēt tā, kā katram ienāk prātā. Protams, patīkami, ka atsevišķi “Ceļa” pārstāvji ir kļuvuši ļoti juridiski zinoši, bet nu arī pārējie deputāti ir tiesīgi apšaubīt viņu zināšanas, jo valsts ir novesta līdz tādam līmenim, kā pareizi teica, no 5. Saeimas laika, man negribētos arī tālāk... Protams, es ceru, ka “Ceļš” dos konstruktīvus, radošus pieteikumus, idejas, bet šinī gadījumā es lūdzu nobalsot, kā Kārtības rullis pieprasa.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Sirds aicina, Sinkas kungs, mani tik daudz runāt... Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu vērsties pret deputātu Lujāna kungu un viņa pārmetumiem par demokrātijas pārkāpumiem. Saskaņā ar Kārtības rulli un tiem uzdevumiem, par kuriem jums maksā 252 latus mēnesī plus vēl 6 latus par katru komisijas sēdi, jums ir jāatrodās zālē un jāizsaka sava attieksme pret kādu no pieņemamajām normām, balsojot “par”, “pret” vai atturoties. Tieši tā. Protams, jūs varat mēģināt nemitīgi noraut sēdi... Es nepiekrītu Čerāna kungam, ka ārkārtas sēde ir slēdzama un tad mēs ieslīgstam situācijā, ka tiešām mums visiem kopā uz ceļiem jākrīt, prezidentam prasot ierosināt pašreizējās Saeimas atlaišanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ja mēs tomēr ievērojam Kārtības rulli, tad sēde ir slēdzama.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Kārlis Leiškalns... man viņš gluži labi patīk (ovācijas un aplausi).... bet viņš šoreiz būtībā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus nomierināties un netraucēt plenārsēdes darbu.

J.Mauliņš. ... bet viņš pats nemaz nepamanīja, ka ... (smiekli un aplausi)

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Es lūdzu ļaut runātājam runāt.

J.Mauliņš. Jā, es atkārtoju... Viņš nepamanīja, ka grib pārvērst mums te balsošanu par obligātu, varbūt ar ierakstu vai atzīmi pasē, kā mums 1940. gadā lika balsot. Tad es nolasīšu šādā sakarā... šī trokšņa sakarā nolasīšu vēl vienu pantu, ko derētu arī atcerēties. 76. pants: “Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītājam pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli”... (Aplausi.)... un līdz ar to sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes atjaunošanas troksnis vai nekārtības nemitējas, sēdes vadītājs sēdi slēdz. Es gribu aizrādīt, ka nav paredzēta policijas iejaukšanās un vajadzētu tomēr izpildīt likumu.

Sēdes vadītājs. Godātais Mauliņa kungs! Neskatoties uz jūsu vēlmi, es tomēr šo sēdekli uz pusstundu neatstāšu. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamais Mauliņa kungs! Es jūs varu nomierināt. Šodien ir Policijas diena, policijas spēki visi atpūšas un ballējas. Es piedāvāju Čepāņa kungam turpināt sēdi un sākt ar reģistrāciju. Un neturpināt šo diskusiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Leopolds Ozoliņš, “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, ka mēs esam... (troksnis un aplausi)...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu deputātus neapplaudēt un netraucēt sēdes gaitu. Godājamie kolēģi! Es ļoti lūdzu deputātus uzvesties tā, lai netraucētu runātāju. Lūdzu, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš. Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mēs šodien esam liecinieki tam, par ko mēs jau ilgu laiku bijām nojausmās, un šodien mēs pārliecinājāmies gan “Saimnieka” balsojumos, ka balso par neesošu personu, gan “Latvijas ceļa” balsojumos, ka balso par neesošu personu. Es pats to redzēju un apgalvošu to jebkurā instancē, ja vajadzēs. Arī Satversmes tiesā. Jā, Tomašūna kungs balsoja par to cilvēku, kas nebija klāt. Un tāpēc es gribu paskaidrot, ka es uzskatu, ka tā ir tomēr ļoti negodīga rīcība, varbūt, ja tas ir pārmetums, es neuzskatu, ka tas ir pārmetums, es pats to redzēju. Uzskatu, ka sēde ir jāslēdz un jānoskaidro šīs detaļas, un pēc tam mēs varbūt varētu atjaunot šo sēdi.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, es domāju, ka izteikušies par procedūru un par visiem pārējiem jautājumiem ir pietiekami. Nē, vēl tomēr nav. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami ieraudzīt tos deputātus, kas nav bijuši vai kas ir jauni ievēlēti. Es negribu nevienu cilvēku, protams, apvainot, tas ir, protams, patīkami. Tas parāda vairākuma mobilitāti. Es nebrīnītos, ka drīzumā vēl atstieptu arī Endziņa kungu, Apsīti un vēl pārējos, vienkārši lai nu būtu tas kvorums, kas ir nepieciešams Prezidijam. Cienījamie kolēģi, protams, var kliegt un pārtraukt, bet es domāju to, ka šinī gadījumā tomēr visloģiskākais būtu vai nu nobalsot, nevis tātad izdarīt kaut kādus, kā Čevera kungs aicina, reģistrācijas, bet nobalsot par to, kur ir noticis pārkāpums. Pirmais.

Vai arī otra lieta. Izbeigt šodien šo sēdi. Labi, rīt sāksim mierīgi, bet nepārvērtīsim tagad šo pašvaldību likumu par tādu specifisku bildi. Jo es neticu tam, ka pēc tam kāds ticēs šim likumam. Mēs risinām pašvaldību vēlēšanas. Ja vairākums grib uzstiept, protams, var to darīt, bet, protams, var piekrist, ka pēc tam tas būs Satversmes tiesas jautājums. Jeb mēs mierīgi šo jautājumu risināsim vienreiz un neizmantosim sava veida spēka paņēmienus. Jūs gribat panākt vienkārši to, ka beigās opozīcija un arī normāli domājošais vairākuma pārsvars aizies no šīs zāles. Jūs panāksiet savu 51 balsi. Panāksiet. Labi. Priecājieties! Tikai jūs ticat, ka tauta ticēs šim likumam? Jūs gribat to panākt? Panāksim! Tikai vienreiz ir jādomā, ar ko mēs jokojamies. Kas uzticēsies šīm pašvaldībām? Ja mēs gribam nopietni iet uz kaut kāda veida diktatūru, tad atklāti sakām un darbojamies. Bet nevajag ampelēties!

Un tādēļ es aicinu vēlreiz Prezidijam palikt daudz nopietnākam, un vai nu mēs ievērojam Kārtības rulli, mēs beidzot normāli strādājam, kā likums, un Kārtības rullis nosaka, un nevajag izmantot spēka metodes. Jo es vēlreiz saku — es neņemos spriest, ko jūs darīsiet, kad opozīcija aizies visi prom. Protams, jūs varēsiet kā pagājušajā gadā budžetā teikt — tā ir demokrātijas uzvara! Tikai patiešām, tad jūs varēsiet šinī demokrātijā dzīvot. Protams, es varu piekrist Čevera kungam, ka policija šodien neatbrauks. Es tā arī ceru, jo viņi svētkus svin. Protams, tanī laikā opozīcija pagūs aizbēgt uz Baltkrieviju, varbūt tur Lukašenko vai kāds cits pieņems viņu, un varēs atkal iesniegt, tikai tad viņi iesniegs protestu par demokrātiju Latvijā. Cik tālu mēs tā iesim?

Un tādēļ es aicinu Prezidiju beidzot palikt nopietnam, uzlikt šo jautājumu uz balsojumu, un pēc tam, es uzskatu, ir jāizbeidz šodienas sēde. Rīt pulksten kādos 11 mēs mierīgi sāksim sēdi, un es aicinu kolēģus arī... būs piedāvājumi, nolemt, kurā dienā mēs turpinām šo jautājumu. Un izbeigt šo spēka politiku! Un arī, Šķēles kungs, es nedomāju, ka starpfrakciju padomē panāktais rezultāts ir demokrātija. Un es uzskatu to vienkārši, ka šāda roku izgriešana Latvijas parlamentam ir apkaunojums. Ja jūs taisāties iet Kārļa Ulmaņa pēdās, tad, protams, tas nav labākais piemērs Latvijai.

Un tādēļ es vēlreiz aicinu Saeimu nopietni pārdomāt, ja mēs gribam tuvākos gados izbeigt Latvijā demokrātiju, protams, tas ir ļoti pretīgi, un žurnālisti var uzrakstīt, ka Latvijas demokrātija ir ļoti pretīga un vajag kaut kādu mazu alternatīvu režīmu, tad mēs to arī dabūsim. Tikai šodien atklāti ņirgāties parlamentam sejā, to nevajag darīt! Nu tad savāciet mūs naktī mājās, un būs miers. Skaits, atnāks vairākums deputātu un teiks: “Pārējo nav, un mēs nobalsosim tā, kā vajag!” Bet tas ir demokrātijas pārkāpums, un es domāju, ka kolhoza priekšsēdētājs Lukašenko to pašu ir risinājis un darījis.

Un tādēļ es lūdzu kolēģus, Prezidiju vēlreiz — nobalsot, nepārkāpjot Kārtības rulli, kā mēs piedāvājām. Pēc tam var risināt tālāk jautājumu. Bet es vēlreiz aicinu — šodien loģiskākais būtu pārtraukt sēdi, jo visi ir palikuši, konfrontācijā nokļuvuši, un turpināt šo konfrontatīvos momentus nav nekādas jēgas. Paldies! (No zāles: “Uz nedēļu pārtraukt sēdi!”)

Sēdes vadītājs. Viens iesniegums ir. “Protestēju pret deputāta Ozoliņa apgalvojumu 5.decembra ārkārtas plenārsēdē, ka esmu balsojis par klātneesošu personu. Andris Tomašūns.” Turpinām debates. Runās Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Man arī ar lielu nožēlu jāsaka, ka es nevaru piedalīties policijas svētkos, kur es biju ielūgts. Tā ka nekā nevar darīt. Tālāk. Šie pievilktie papildspēki manī neko citu vairāk nevar izraisīt kā dziļu humoru. Jo rēķiniet matemātiski, cienītie papildspēku pievilcēji! Ka, vienalga, jums nesanāks. Vai jūs to tiešām matemātiski neprotat izrēķināt?

Tagad. Par ko ir runa? Runa ir par paņēmieniem, ar kādiem par katru cenu caur adatas aci vēlas izvilkt savu aksiomu. Aksiomu vēlas izvilkt. Tātad negrozāmu, it kā acīmredzamu patiesību. Lūk, par ko ir šeit runa! Vairākkārt ir mainīta koncepcija. Man liekas, ka katrs no jums, kam ir sava galva uz pleciem, vismaz domājoša, par šo lietu saprot, ka ne jau rajona padomju likvidācija ir tas atslēgas jautājums šajā reformā. Jūs to labi saprotat. Bet jūs tieši to gribat tagad panākt. Pakārtota jautājuma atrisināšanu, kura neatrisina pašu reformu. Man liekas, ka katrs, kas kaut ko jēdz no šīs reformas, šeit atnāks un pateiks to pašu. Tātad par ko ir runa? Par to, kā šeit viss tas tiek pasniegts. Un te jau nav runa par šo koncepciju. Te ir runa par daudzām citām koncepcijām. Un nevajag šeit uzsvērt, ka kāds grib kaut ko destabilizēt vai obstruktēt. Atvainojiet lūdzu! Ne velti es aizgāju uz Augstāko padomi strādāt, lai gan toreiz man daudz ērtāk politiski būtu bijis palikt Pilsoņu kongresā. Pilsoņu kongresā bija daudz ērtāk sēdēt 1990.gadā, ja jūs kāds atceraties vēsturi. Bet mēs daži izvēlējāmies tos triecienus saņemt Augstākajā padomē no abām pusēm. No Interfrontes dabūt triecienu un no Pilsoņu kongresa radikālā spārna. Tāpēc, ka kādam bija jādarbojas. Un tāpēc nevajag runāt, ka mēs, Seiles kundze vai es, taisām te kaut kādu obstrukciju. Tas ir vienkārši smieklīgi. Bet man šitādi lēti, viltīgi paņēmieni nav bijuši un nebūs pieņemami. Un vai jūs tiešām nevarat saprast? Labi, uzspiedīsim tagad sēdes turpināšanu. Sēde turpināsies, bet kāda jums ir garantija, ka, balsojot par gala variantu, būs kvorums? Kurš šeit var atnākt tribīnē un pateikt, ka šī garantija būs? Kurš no jums to var izdarīt? Neviens! Jūs labi zināt, ka tā var nebūt. Labi, mēs esam sēdējuši arī pa naktīm un balsojuši. Nekāda vaina! Labi, strādāsim līdz pirmajam infarktam! Jeb līdz pirmajam infarktam pozīcijā jeb opozīcijā. Mēs to varam sadalīt. Bet, ja jūs gribat šādu cirku tālāk, lūdzu, turpināsim! Bet, ja mēs nepratīsim vienoties šinī jautājumā, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” piedāvāja kompromisa variantu. Diez vai tas tika uzklausīts. Paskatīsimies, kas notiks, apspriežot pašu likumprojektu. Lūdzu, mēs varam tagad tālāk strādāt, bet tikai man nepatīk stils. Un nemeklēsim te kaut kādus vainīgos un nesāksim te draudēt ar kaut kādām ārkārtas vēlēšanām. Lūdzu! Jūs domājat, ka te briesmīgi kāds baidās no ārkārtas vēlēšanām? Nemaz es nebaidos no tām, un es domāju, ka arī ļoti daudzi vispār ar smaidu uz šādiem draudiem skatās. Tie ir tādi lēti gājieni. Tikpat lēti, ka, lūk, no valdošās frakcijas tik un tik deputātiem būtu jāaiziet, un tad tā frakcija kļūtu labāka. Tā frakcija kļūtu drebelīgāka. Drebelīgāka. Visas vecās pasaules partijas ir pierādījušas, ka katras partijas iekšienē ir vairāki novirzieni, ir šīs iekšējās pārrunas, un nevis šāda stila rīcība — savu patiesību par katru cenu ar dūri šeit pierādīt. Un tas, ka jūs atvedāt uz šejieni Marjašas kundzi, kuru es visu dienu šodien neredzēju, nu, atvainojiet, tas ir ierakstāms kā milzīgs joks. Tas ir tiešām ierakstāms kā patiess joks. Paldies! (Deputāts Valdmanis: “Uz kāda pamata man nedod vārdu?”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 77 deputāti. Paldies!

Cienījamie kolēģi, es gribu jūs aicināt ieklausīties tajā apstāklī, ka visas līdz šim 6.Saeimas laikā izteiktās pretenzijas un priekšlikumus par to, ka balsošanas rezultāti ir apstrīdami, mēs esam izskatījuši kā pastāvīgos priekšlikumus, un, ja Saeimas vairākums tam ir piekritis, tad šo pārbalsošanu mēs esam izdarījuši. Attiecībā uz pēdējo iesniegumu, kuru iesniedza pieci deputāti Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Lujāns un Bartaševičs, es kā sēdes vadītājs rīkojos tieši tāpat. Te nav nekāda izņēmuma, jo arī pirms šo piecu deputātu iesnieguma bija vēl viens iesniegums, kuru parakstījuši bija deputāti Čerāns, Kostanda, Mauliņs, Grīnbergs un Kazāks, kuru mēs izskatījām tieši tādā pašā kārtībā. Tā kā Saeimas atbalstu šis iesniegums neguva, pārbalsošana netika izdarīta. Es gribu rīkoties ar pēdējo piecu deputātu iesniegumu tikai un vienīgi tieši tādā pašā veidā. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus vēlreiz izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz izdarīt pārbalsošanu par likumprojekta preambulu. Un, ja tāds lēmums ar Saeimas balsu vairākumu tiks pieņemts, tad varat nešaubīties, ka šī pārbalsošana tiks izdarīta. Bet pagaidām Saeima par pārbalsošanu nav lēmusi. Es lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu — izdarīt pārbalsošanu likumprojekta preambulā. Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Saeimas akcepts ar 54 balsīm par, 2 — pret un 2 — atturoties pārbalsošanai ir pieņemts. Tādēļ izdarām tagad pārbalsošanu par likumprojekta preambulu. Lūdzu zvanu! Atgādinu, godājamie kolēģi, ka atbildīgā komisija bija ierosinājusi izteikt likumprojekta preambulu šādā redakcijā. Lasu to pilnā tekstā. “Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs — 1994.g. 3., 5.numurā, 1996.g. 20.numurā, “Latvijas Vēstnesis” — 1996.gada 199. numurā) šādus grozījumus.” Par šo preambulu mums arī radās visi strīdi. Tagad Saeimas akcepts ir šo preambulu pārbalsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo Saeimas preambulas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 7. Preambula iesniegtajā redakcijā ir pieņemta. Lūdzu, komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs, turpinām!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! 6.priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina grozīt spēkā esošā Vēlēšanu likuma 8.pantu tādējādi, lai dotu tiesības tikt ievēlētiem domēs (padomēs) arī nepilsoņiem. Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Pieprasa deputāti balsojumu par šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt likuma 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 49, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar grozījumu 8.pantā, izslēdzot pirmajā daļā vārdus “pastāvīgā darbā”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums ir par 9.pantu, kurā ir uzskaitīti ierobežojumi, kādi jāievēro, izvirzot deputātu kandidātus. Deputāts Bartaševičs ierosina no 9.panta izslēgt 5., 6. un 7.punktu. Līdz ar to samazinot ierobežojumu loku. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts Golubovs: “Balsot pa daļām!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs ierosina balsot šos labojumus, kas iesniegti par 9.pantu, pa daļām. Vai deputāti tam piekrīt? Jāliek jautājums uz balsošanu. Vai mēs balsosim to pa daļām? Vai vajadzīgs ir Saeimas akcepts? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Golubova priekšlikumu — balsot iesniegtos priekšlikumus šajā panta daļā pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 49, atturas — 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par priekšlikumiem kopumā! Vai kāds uzstāj balsot deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izslēgt 9.panta 5., 6. un 7.punktu. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — 9.pantā izslēgt 5., 6. un 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 51, atturas — 5. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 9.panta 6.punktu šādā redakcijā — ir vai ir bijuši PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt. LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu balsot par šo pantu un balsot par iepriekšējo redakciju, jo paskaidrojiet, lūdzu, uz kāda pamata ir mainīts teksts un izņemti ir tāda ranga darbinieki — kā visu šo drošības komiteju, Aizsardzības ministrijas, kura vispār kā tāda ir izņemta ārā. Starp citu, ļoti daudzi darbinieki nemaz neskaitījās drošības komitejā, bet PSRS Aizsardzības ministrijā. Galvenā izlūkošanas pārvalde. Lūk, tālāk nezin kāpēc viss, kas saistīts ar iestāžu rezidentiem, ar konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, kuri apkalpo drošības komiteju, tos nu mēs tagad visus ļoti mīļi esam ielikuši atļautajos sarakstos. Tāpēc es aicinu tomēr noraidīt šo komisijas pieņemto punktu un atjaunot iepriekšējo tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim vispirms atbildīgās komisijas iesniegto redakciju. Izteikt 9.panta 6.punktu šādā redakcijā. Ja tā netiks pieņemta, tad paliks spēkā pirmajā lasījumā esošā redakcija.Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 39, atturas — 6. Atbildīgās komisijas redakcija šā panta daļā netiek pieņemta.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Šo priekšlikumu ne jau tādēļ atbildīgā komisija ietvēra šajā likumprojektā, ka... Godātie kolēģi, tādā gadījumā es nezinu, vai mēs vispār varam likumprojektu izskatīt, jo tikai tādēļ atbildīgā komisija šādu priekšlikumu ielika, ne jau tādēļ – atbalstīt vai neatbalstīt kaut kādus štata vai ārštata čekistus, bet, pirmkārt, ka šāds priekšlikums ir Saeimas vēlēšanu likumā, ka šāds priekšlikums jau tika nobalsots trešajā lasījumā, atbalstot Aigaru Jirgenu, “Tēvzemes un Brīvības” deputātu, kurš ierosināja šādu priekšlikumu 22.pantā, kurā ir runa, kāds dokuments ir jāiesniedz, kas apliecinātu sadarbību ar Latvijas PSR un PSRS drošības komiteju. Tagad mēs atstājam veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, nu, kā jau te aizrādīja, balsojums šajā priekšlikumā un panta daļā ir izdarīts. Mums ir jāturpina izskatīt nākamos.

J.Lagzdiņš. Nākamais — 10.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība un Latgales demokrātiskās partijas frakcija ierosina papildināt 10.pantā pēc vārda “tiesneši” ar vārdu “policists”. Šis priekšlikums ir noraidīts. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Noņemam!”)

Sēdes vadītājs. Frakcija noņem šo priekšlikumu. Paldies!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, 1a priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “no valsts dienesta” ar vārdiem “no militārā obligātā dienesta”. Šis priekšlikums būtu jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 12.priekšlikums nav balsojams, jo Juridiskais birojs nav izteicis konkrētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Noņemts.

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izslēgt no pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” izteikto priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 3. pantu? Piekrīt. Pieņemts... Prasa balsošanu. Atvainojiet... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 17. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likumprojekta 3. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 15. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izslēgt likumprojekta 4. pantu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Vai frakcijas pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 4. pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 29, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Man jāatvainojas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputātiem, jo, sastādot tabulu, un bija jāsastāda ļoti īsā laika periodā, un nākošais 16. priekšlikums, kurš pēc būtības ir atbildīgās komisijas un ir analogs “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikumam, proti, arī atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 4. pantu... es vēlreiz atvainojos “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputātiem, jo viņu priekšlikums pēc būtības ir pieņemts, tādēļ es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu numur 16 un izslēgt 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Ir kolēģi, kas uzskata, ka nav balsojams, un ir kolēģi, kas pieprasa balsojumu... kā Kostandas kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Deputāts Lagzdiņš pieprasa balsojumu, jo nav analoģisku priekšlikumu. Godātie kolēģi, paskatieties, ir savādākā redakcijā formulēts atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir savādākā redakcijā. Tas pēc būtības ir analogs, bet formulēts savādāk. Tādēļ es pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! 17. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likuma 16. pantu, tā 5. daļu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 18. priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Frakcija balsojumu uztur spēkā? Neuztur. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā likumprojekta 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par likumprojekta 5. panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu, tātad 9. pantu un papildināt 17. pantu ar jaunu 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt pantu ar jaunu 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt līdzšinējā 17. panta 3. daļu par 4. daļu un papildināt to pēc vārda “apliecības” ar vārdiem “notariāli apliecināts”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šim priekšlikumam ir arī otrā daļa. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt līdzšinējo 4., 5., 6. un 7. daļu attiecīgi par 5., 6., 7. un 8. daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu izslēgt no likumprojekta 6. pantu... Es atvainojos. Šis priekšlikums ir pieņemts. Es atvainojos, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogs ir arī 23. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. 24. priekšlikums. Šis priekšlikums, kolēģi deputāti, attiecas uz tā saucamo Vidauska problēmu, kas daudzkārt ir aprakstīta presē. Tautas saskaņas partijas deputātu grupa ierosina 22. pantu, šī panta 3. daļas pirmo teikumu izteikt precizētā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu pieņēma, noraidot šī priekšlikuma tātad otro daļu, proti, daļā par 22. panta 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — pieņemt Tautas saskaņas partijas deputātu grupas priekšlikumu — izteikt 22. panta 3. daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā — un vienlaicīgi noraidīt priekšlikumu — izteikt 22. panta 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Vēlas... (No zāles deputāts Golubovs: “Balsot par 4. daļu!”) Deputāts Golubovs pieprasa balsot par 22. panta 4. daļu. Lūdzu zvanu! Čerāna kungs vēlējās runāt... (No zāles deputāts Čerāns: “Par 3. daļu!”) Vēl par 3. daļu? Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Jau Lagzdiņa kungs minēja to situāciju, ka šeit šo grozījumu būtība ir no 22.panta otrās daļas 1.punkta, tātad šī 22.panta otrās daļas 1.punkts paredz tos gadījumus, kuros grozījumus var izdarīt iesniegtajos komisiju vēlēšanu sarakstos. Un te starp šiem punktiem ir arī prasības, ka vēlēšanu komisija var svītrot kandidātus tajos gadījumos, ja kandidāti neatbilst šā likuma 8.panta prasībām, un var svītrot arī tajā gadījumā, ja uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi. Man ir jautājums. Ja mēs tagad šos izsvītrojam, pieņemot šo priekšlikumu, tad tādā gadījumā kāpēc mums vispār šos ierobežojumus tur rakstīt, ja faktiski mēs noņemam nost mehānismu, kādā veidā šos ierobežojumus varētu efektīvi kontrolēt. Iznāk, ka mēs atkal likumā veidojam galīgu butaforiju. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti par to runāt nevēlas. Čerāna kungs ierosina balsot par priekšlikumu, Tautas saskaņas partijas deputātu grupas priekšlikumu — izteikt 22.panta trešās daļas pirmo teikumu, kuru atbildīgā komisija ir pieņēmusi, bet Čerāna kungs ierosina noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 21, atturas — 3. Šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Deputāts Golubovs lūdz balsot par priekšlikuma par 22.panta ceturto daļu, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 51, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 26. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu un izdarīt grozījumu likuma 23.pantā, aizstājot vārdus “oficiālā izdevumā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 23.panta trešajā daļā vārdu “jāpublicē” un aizstāt skaitli 10 ar skaitli 5.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 24.panta ceturtās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 24.panta piektās daļas pirmo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30 priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 25.pantu ar ceturto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt 25.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, atbildīgā komisija ierosina izslēgt 28.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 29.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vienlaikus atbildīgā komisija ierosina izslēgt 29.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 34. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izslēgt likumprojekta 7.pantu. Priekšlikums noraidīts to pašu apstākļu dēļ, par kuriem mēs tik daudz esam runājuši.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 35. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt grozījumu 39.pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 44.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Mums, Lagzdiņa kungs, vēl 36.nav izskatīts.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Par 42.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 42.pantu. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 44. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Mums, Lagzdiņa kungs, vēl 36. nav izskatīts. Par 42. pantu.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos... Jā...

Sēdes vadītājs. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 42. pantu. Vai deputāti tam neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 44. panta 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 44. panta 3. daļas iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Diezgan daudz priekšlikumu, kolēģi deputāti, ir par pārejas noteikumiem. Pirmais ir 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt pārejas noteikumu 3. punktā skaitli “4” ar skaitli “6”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 39. priekšlikums. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina izteikt pārejas noteikumu 6. punktu tādā redakcijā, kas dotu tiesības darboties esošajām rajonu padomēm vēl vairāk kā četrus gadus, tas ir, līdz 2001. gadam. Atbildīgā komisija ļoti ilgi par šo problēmu diskutēja un atbalstīja to viedokli, ka esošajām rajonu padomēm būtu jādarbojas īsāku laiku, jo, kā mūs informēja valdības pārstāvji, premjerministrs un atbildīgais ministrs Anatolijs Gorbunovs, kura pārziņā ir pašvaldības un pašvaldību reformas jautājumi, tad var sagatavot vajadzīgos likumprojektus, ar kuru palīdzību varētu reformēt kā rajonu pašvaldības, tā arī iesniegt Saeimā izskatīšanai likumu par administratīvi teritoriālajām reformām daudz īsākā laika periodā, un atbildīgā komisija vēlēdamās, lai šī reforma tiktu veikta pēc iespējas īsākā laika periodā, arī noraidīja “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, kurš paredz četrkārtīgi vai pieckārtīgi paildzināt reformas, kuras mums tik ļoti ir nepieciešamas.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es gribu paskaidrot, ka tieši otrādi. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” iestājās par reformu un to ir savā partijas augstākajā forumā paziņojusi, ka mēs atbalstām pašvaldību reformu, kurā ielikti ir iekšā tie mērķi, šī koncepcija, kas ir valdībā sagatavota un nodota apspriešanā šā gada augusta mēnesī. Un tieši tāpēc, ka mēs runājam par šo reformu, bet īstenībā daudzi darām kaut ko citu, mēs tieši piedāvājam to, kas ir loģiski izpildāms un nav izpildāms vienā roku vēzienā, kā daudzi iedomājas, ka var izlabot likumu, un ar to būtībā viss ir kārtībā. Likums tikai nosaka kārtību, kā šī lieta var darboties. Un tieši tāpēc mēs, reāli skatoties uz to, ka šā gada laikā, vasaras mēnesī tika pieņemtas vairākas izmaiņas likumos, lai varētu šo pašvaldību reformu uzsākt un sākt viņu darbināt, un tieši par administratīvi teritoriālo reformu, bet diemžēl pa šo visu laiku, kas tika 81. panta kārtībā izdarīts, lai varētu valdībai būt rokas brīvākas, lai nebūtu pat Saeimai jāpieņem šis lēmums, lai varētu pati valdība pieņemt, Ministru kabinets šo lēmumu pieņemt, nē, nekas būtībā nav izdarīts. Tas veicina to, ka būtībā ir tikai darīšanas pēc, bet likumu izmaiņās... bet neķerties lietai pie pašām saknēm klāt.

Tāpēc mēs loģiski redzam, ka, uzliekot kaut kādu citu īsāku termiņu, mēs šā vai tā nonāksim pie tā, ka šis termiņš atkal būs jāpagarina, un atkal būs jāpagarina, bet pie reformas mēs klāt neķersimies, ja mums nebūs šī iekšējā griba. Neviens papīrs vai papīrā ierakstīts datums nevar piespiest cilvēku darboties, ja viņam nav šī gribas. Un tāpēc vispirms ir vajadzīga šī griba šo reformu uzsākt.

Un tāpēc mūsu priekšlikumā ir noteikts, ka ir jābūt šai reformai, administratīvi teritoriālajai reformai, kas arī pateiks, kāda būs tālākā pašvaldību teritoriālās attīstības koncepcija, kā tālāk attīstīsies šo pašvaldību attiecības, būs vai nebūs vajadzīgas vairāku līmeņu pašvaldības mums, bet, ja šis termiņš paliek nenoteikts, tad tas būtu vēl sliktāk. Bet šis termiņš, ko mēs pagarinām šīm rajonu padomēm, nedrīkst pāriet pāri kārtējām vēlēšanām, kas ir noteiktas pēc četriem gadiem. Un šis priekšlikums ir atbalstāms, jo tas parāda gan vienlaikus šo ātro ceļu, ka ir jāpieņem šis likums, gan arī vienlaikus to, ka, pieņemot šo likumu, vienalga, mēs nevarēsim visās vietās uzreiz veikt šo rajonu likvidāciju vai pāriešanu uz apriņķiem, par ko mēs te šobrīd sākam runāt. Vismaz vakar par to runājām, par apriņķiem.

Pārējā kārtība, kādā veidā var notikt šīs ārkārtas vēlēšanas, ir atrunāta 6.1. punktā, kurā mēs paskaidrojam, ka vispirms, protams, ja mainās vietējo pašvaldību, tas ir, pirmā līmeņa pašvaldības, pagastu un pilsētu pašvaldības saplūst kopā vai daļēji saplūst kopā, tādā gadījumā ir mainījusies šīs jaunās pašvaldības teritorija, un arī mainās noteikti iedzīvotāju skaits, kas dzīvo attiecīgajā jaunajā pašvaldībā. Loģiski, ka šī jaunā pašvaldība nevar tagad gaidīt šos trīs gadus, kamēr būs kārtējās vēlēšanas, ar savu lielo domju sastāvu, un mēs runājam šeit par ekonomiju, bet kur šeit ekonomija parādās? Šeit — tieši otrādi — ceļš uz līdzekļu izsaimniekošanu. Es runāju par pagastu un pilsētu pašvaldībām. Tāpēc arī mēs piedāvājam, ja iedzīvotāju skaits šo vietējo pagastu saplūšanas gadījumā mainās par 25 procentiem, tādā gadījumā ir izsludināmas šīs ārkārtas vēlēšanas. Ārkārtas vēlēšanas nav izsludināmas tad, ja termiņš līdz kārtējām vēlēšanām ir palicis mazāks nekā 15 mēneši. Tas arī noteikts citā likumā — šie 15 mēneši. Ar šo te mēs dodam iespēju vietējām pašvaldībām, kuras apvienoties var jau rīt, parīt un arī pēc jaunām vēlēšanām, kas notiks martā, maijā, piemēram, divas pašvaldības apvienojas, un ko — tad viņiem visus atlikušos četrus gadus pastāvēs šajā teritorijā apvienotā dome vai apvienotā padome? Darbosies 30 cilvēki, kā vietā var darboties 15 cilvēki? Es domāju, ka tas ir ļoti pragmatisks, konstruktīvs piedāvājums no mūsu partijas puses. Un tas pats arī ir par rajoniem.

Tā ka es piedāvātu mūsu priekšlikumu pieņemt, jo tieši šis priekšlikums nevis bremzē reformu, kā dažs labs mēģina to tulkot, bet tieši otrādi — ļauj šai reformai normāli attīstīties no apakšas un Saeima to kontrolē un regulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Mēs visu vakaru pārkāpām tautas tiesības, un tagad mēs nokļūstam līdz galējai robežai. Mēs tātad vai nu gadu gribam pagarināt šo domju un padomju darbību, vai četrus gadus. Un tagad iedomāsimies, ko mēs gribam panākt? Un patiešām, tad jau būtu jāpiekrīt Bojāra kungam, kur ir demokrātija? Un, ja tās nav, tad jānāk patiešām uz Saeimu ar mietiem. Jo šodien politiskā situācija mainījusies. Tāpat kā Saeimā šodien atrodas kolēģi no “Latvijai”, “Tautai un taisnībai”, kuri nav pārstāvēti municipalitāšu līmenī. Tātad mēs viņiem šīs tiesības liegsim. Tāpat mēs liegsim sociāldemokrātiem, kaut vai Ādamsona personā daļēji viņi šeit ir pārstāvēti, bet municipalitātēs lielākoties viņi nav pārstāvēti. Līdz ar to mēs izraisīsim tautas sašutumu par to, ka tās domes un rajonu padomes, kas ir korumpējušās, kas, neievērojot tautas intereses, saglabā savas tiesības. Žēl, ka šinī gadījumā arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir pakļāvusies šim spiedienam. Protams, es saprotu, ka jums ir koalīcijas rajoni domēs un vairākums atsevišķās vietās. Bet nevajadzēja baidīties. Vajadzēja atklāti iet pie tautas, un lai tauta balso par tiem kandidātiem, kas municipalitātēs ieņems vietas. Protams, iztaisot ierobežojumus, pastiprinot arī ierobežojumu līmeni, kā bija iepriekš, mēs tātad nokļūstam pie paradoksālas situācijas. Tagad mēs pagarināsim domju darbību. Es uzskatu to, ka šie priekšlikumi ir šī projekta augstākais kalna kalngals, un es paziņoju frakcijas vārdā, ka mēs nepiedalīsimies tālāk nevienā balsojumā, jo visus šos pārkāpumus, kas visa šī vakara laikā notika, mēs nevaram atbalstīt šādus lēmumus, kas ir prettautiski un prettiesiski. Un patiešām šis likums, ja rīt Ulmaņa kungs izsludinās, būs jādod uz jauno Satversmes tiesu, lai viņi pielīdzinātu normālām Satversmes normām. Šis likums ir Satversmes pārkāpums, un es aicinu deputātus šīs normas neatbalstīt un šo likumu vispār neatbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija!

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Draugi Saeimā! Papriekšu paldies, Čepāņa kungs, ka šoreiz jūs mani redzējāt. Beidzamo reizi jūs nolēmāt mani neredzēt. Problēma ir šāda. Latvija nav pazudusi pasaulē. Un to, ko mēs šodien darām, tas arī nezudīs no mūsu vēstures. Un šitie sapņi, ka mēs iesim Eiropā! Ja mēs rīkojamies, kā mēs esam rīkojušies beidzamajās divās dienās, lai samazinātu demokrātiju laukos, lai to smagi samazinātu Saeimā? Draugi, mēs tur nekur netiksim! Jo it kā Eiropas Savienība atbalsta demokrātiju. Un kad aizies transkripti no tā, ko mēs šodien esam darījuši un kad aizies apraksti par to, kā mēs lemjam, kad aizies stāsti, kad situācija nepatīk, ka premjers paņem puišus un ieved blakus istabā un pastāsta, kā būs. Kad aizies stāsti, ka premjers uznāk Saeimai virsū ar to, ka viņš izpildīs Saeimas vēlēšanos, solījumus, un tad uztaisa pats savu programmu, kas ir pilnīgi diametrāli pretēja. Mēs tur, kur mēs it kā sakām, ka mēs gribam iet, mēs nekad netiksim. Šķēles kungs un Kiršteina kungs mūs neved uz Eiropu. Un tad paceļas jautājums — kur tad viņi mūs ved? Mēs redzam, ka mazās skolas tiek iznīcinātas, mēs redzam, ka pensijas tiek niecīgi palielinātas, bet ne inflācijas lielumā. Mēs redzam, ka darbi tiek iznīcināti, mēs redzam, ka lielāki nodokļi taisās uz zemi, mēs redzam, ka mūsu lauksaimnieki nespēs konkurēt pret Lietuvu, bet mēs tomēr to forsējam. Un ja mēs drusku padomājam, kur tad tas viss ved? Es pievienojos Lujāna kungam. Mums par šito uzspiesto divu dienu brīnumu, ko gan izplānoja jau 23.oktobrī. Tad saprotiet, cik tālu Šķēles kungs ir domājis uz priekšu, cik tālu viņš mūs ir mānījis, ka mēs esam šito likumu agrāk skatījušies, un tad padomāsim, ko mēs vēl varam darīt. Es tā skatos un skaitu, ka tur viņiem nav tās 50 balsis. Es pievienojos Lujāna kungam un lūdzu jūs citus pievienoties! Neiztaisīt šito kaunu, ko mēs tagad taisāmies taisīt. Nebalsosim, ja? Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izteikt likuma “Pārejas noteikumu” 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 20, atturas — 14. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Līdz ar to, godātie kolēģi, jānoraida ir arī nākošais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija arī nav atbalstījusi. Es gribētu tomēr jūs informēt, ka tas jautājums, kā darbosies līdzšinējās pagastu un pilsētu domes, padomes gadījumos, ja viņas tiks apvienotas. To reglamentēs īpašs likums, un šobrīd jau arī atsevišķas normas vēlēšanu likumā to reglamentē. Tās idejas, kas ir ieliktas frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumā, ir labas. Tās ir atbalstāmas, bet tās būtu jāliek speciālajā likumā, ko valdība izstrādā. Tādēl priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Ir iebildumi. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar 6.1 punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 24, atturas — 16. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi četru deputātu priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā. “1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumus un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim”. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 42.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi deputāta Jāņa Kalviņa priekšlikumu, kurš uzdod Ministru kabinetam iesniegt līdz nākamā gada 1.jūlijam likumprojektu, kas paredz reformēt rajonu pašvaldības. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vienlaikus atbildīgā komisija noraidīja deputāta Čerāna priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu, kura redakciju jūs, godātie kolēģi, jau esiet izanalizējuši. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka darbojas Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, un līdz ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku šie noteikumi, un tādēļ būtu jāpieņem 45.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, ir vēl 46.priekšlikums, kurš nav numurēts, tās ir pēdējās divas rindiņas tabulā. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums — noteikt, ka šis likums stājas spēkā ar 1996.gada 7.decembri, atbildīgās komisijas variantā tas ir ierosināts. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 1996.gada 7.decembri. Lūdzu rezultātu! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Pārtraukums līdz pulksten 21.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, desmit minūtes ir pagājušas. Pārtraukums beidzies. Lūdzu ieņemsim vietas zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 75 deputāti. Godātie kolēģi, debates par apspriežamo jautājumu ir beigušās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu pārejas noteikumos, ka likums stājas spēkā ar 1996.gada 7.decembri. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Balsošanā piedalījušies tikai 46 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ilmārs Bišers, Vladilens Dozorcevs, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs... zālē, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš... zālē, Normunds Pēterkops... zālē, Aleksandrs Pētersons, Andris Rubins... zālē, Jānis Rubulis, Juris Sinka... zālē, Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu ārkārtas sēdē līdz 6.decembrim pulksten 9.00. Paldies!

(Pārtraukums)

5. decembra ārkārtas sēde

6. decembrī

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 5. decembra ārkārtas sēdi. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 76 deputāti.

Godājamie kolēģi! Vakar mēs izskatījām jautājumu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrajā, galīgajā lasījumā tika akceptētas šī likuma normas un palika nenobalsots kvoruma trūkuma dēļ noteikums pārejas... punkts pārejas noteikumos, ka likums stājas spēkā 1996. gada 7. decembrī.

Tā kā debates par šo jautājumu ir beigušās, jautājums ir izskatīts, atkārtoti aicinu deputātus piedalīties balsošanā par šī pārejas noteikuma noteikto normu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo pārejas noteikumu normu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 4. Šī norma pieņemta.

Jābalso ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

Saeimas 5. decembra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Par nākamās sēdes sasaukšanu Prezidijs kopā ar Frakciju padomi lems atsevišķi, un jums tas tiks darīts zināms. Paldies!

Kopsavilkums

Par 5. un 6.decembra ārkārtas sēdi

Saeima 2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ.nr.509) (dok.nr.1705a) Balsojums: 55 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.512) (dok.nr.1900) Balsojums: 50 par, 0 pret, 5 atturas.

Saeimas preses dienests

Pirmdien, 9. decembrī

Prezidija sēde.

Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Amerika un E.Inkēna preses konferencē:

— informēja par Rietumeiropas Savienības asamblejas sesijas, kas notika Parīzē no 2. līdz 5.decembrim, darbu.

Juridiskā komisija:

— sagatavoja izskatīšanai 3.lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””;

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, “Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— apsprieda jautājumus, kas būtu iekļaujami komisijas darba kompetencē, un galvenos darba uzdevumus;

— nolēma iepazīties ar Nacionālās radio un TV padomes budžetu;

— nolēma tikties ar Valsts kontroles pārstāvjiem, lai iepazītos ar Valsts kontroles atzinumu par Nacionālās radio un TV padomes darbu.

Otrdien, 10. decembrī

9.00__Saeimas sēde.

__1. Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”

__(1.lasījums).

__2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam” (2.lasījums).

__3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu

__bezdarba gadījumā”” (2. lasījums).

__4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu

__pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (2.lasījums).

__5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” (3.lasījums).

12.30__Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

__Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”.

Saeimas sēdes pārtraukumā__

__Saimnieciskās komisijas sēde.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai darba un finansiālais nodrošinājums.

14.00__Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests