• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 9. decembra noteikumi Nr. 448 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.12.1996., Nr. 217/218 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41527

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr. 449

Galvenās cirtes noteikumi

Vēl šajā numurā

12.12.1996., Nr. 217/218

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 448

Pieņemts: 09.12.1996.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.448

 1996.gada 9.decembrī (prot. nr.59, 1.§)

Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 1.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Apdrošināšanas sabiedrībām par katru darbības gadu jāsagatavo pārskats, kurā jāsniedz patiesa un skaidra informācija par apdrošināšanas sabiedrības finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

2. Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas Republikas teritorijā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskās vai fiziskās personas, tad pēc savstarpējas vienošanās var lietot arī otru valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.

3. Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskatā (turpmāk tekstā - "gada pārskats") lietojamā naudas izteiksmes vienība ir lats. Šim mērķim visu operāciju (darījumu) uzskaite katru dienu jākārto vienā bilancē, par vērtības mēru izmantojot latu. Bilances aktīvu un pasīvu posteņi ārvalstu valūtās jānovērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa pārskata gada beigās.

4. Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Apdrošināšanas sabiedrībai var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgās sabiedrības statūti. Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads. Jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laikposmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem. Ja tiek mainīts jau esošas apdrošināšanas sabiedrības pārskata gada sākums, tad pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem. Pārskata gads, kurā apdrošināšanas sabiedrība izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

5. Gada pārskatu veido:

5.1. apdrošināšanas sabiedrības bilance (1.pielikums);

5.2. tehniskais un netehniskais peļņas un zaudējumu aprēķins (2., 3. un 4.pielikums);

5.3. naudas plūsmas pārskats (5. un 6.pielikums);

5.4. apdrošināšanas sabiedrības valdes ziņojums;

5.5. pielikums;

5.6. zvērināta revidenta ziņojums.

6. Gada pārskatā:

6.1. jānorāda pilns apdrošināšanas sabiedrības nosaukums;

6.2. jānorāda apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja, kā arī padomes un valdes locekļu vārds, uzvārds un ieņemamais amats (šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gada laikā atstājušas minētos amatus);

6.3. bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un naudas plūsmas pārskatā katras dokumenta lapas apakšējā malā ir jābūt apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāja un galvenā grāmatveža parakstam.

7. Pielikumā jāsniedz ziņas par svarīgiem apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata posteņiem, kuri nav detalizēti atspoguļoti bilancē un peļņas un zaudējumu aprēķinā.

8. Šo noteikumu IV, VI un X nodaļā norādītie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi noteiktajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ņemot vērā apdrošināšanas sabiedrības īpatnības. Ar arābu cipariem apzīmētus jaunus posteņus var pievienot, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošajā postenī.

9. Katram bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata postenim jāparāda apdrošināšanas sabiedrības pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā gada pārskata rādītāji. Ja šie rādītāji nav salīdzināmi, tie jāpaskaidro gada pārskata pielikumā.

10. Pirmajā pārskata gadā jāparāda tikai pārskata gada rādītāji. Bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata posteņi, kuros nav summas, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

11. Visi darījumi jāatspoguļo bilancē to veikšanas dienā. Nav pieļaujama attiecīgo aktīva un pasīva, ieņēmumu un izdevumu posteņu saldo aprēķināšana.

12. Ja kāds līdzekļu objekts vai kāda saistība attiecas uz vairākiem bilances posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem ir jāatspoguļo vai nu zem posteņa, kurā tas ietverts, vai gada pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams gada pārskata izprašanai. Apdrošināšanas sabiedrības pašas akcijas vai daĀas, kā arī līdzdalību citas sabiedrības kapitālā drīkst atspoguļot tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

13. Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija izstrādā ieteicamo kontu plānu grāmatvedības uzskaites veikšanai. Ļemot vērā darījumu specifiku, apdrošināšanas sabiedrības šo kontu plānu var papildināt. Lai nodrošinātu kontroles iespējas, uzskaitē lietotajam kontu plānam ar visām izmaiņām un to pamatojumu jābūt brīvi pieejamam apdrošināšanas sabiedrības grāmatvedībā. Gada pārskata pielikuma saturu nosaka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

14. Zvērinātam revidentam vai citai personai, kurai Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir piešķīrusi tiesības veikt apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata pārbaudi (turpmāk tekstā - "zvērināts revidents"), ir jāsagatavo rakstisks atzinums, kurā īpaši jānorāda, vai apdrošināšanas sabiedrības grāmatvedība, gada pārskats un ziņojums, kā arī attiecīgā koncerna gada pārskats un ziņojums sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par apdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības rezultātiem un naudas plūsmu pārskata gadā un vai apdrošināšanas sabiedrības likumīgie pārstāvji ir snieguši zvērinātam revidentam pieprasītās ziņas un paskaidrojumus.

15. Lietvedības un citus dokumentus apdrošināšanas sabiedrība sagatavo, reģistrē un uzglabā saskaņā ar Latvijas Republikā noteikto dokumentu standartu un likumu "Par arhīviem".

II. Gada pārskata sagatavošana, iesniegšana un publicēšana

16. Gada pārskatu paraksta apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Ja kāds valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izsaka iebildumus, kurus viņš vēlas paziņot akcionāru pilnsapulcei, tas jānorāda īpašā piezīmē.

17. Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, un pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē gada pārskats jāiesniedz Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā.

18. Ne vēlāk kā mēnesi pēc akcionāru pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā apdrošināšanas sabiedrības bilance un zvērināta revidenta atzinums ir jāpublicē oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

19. Ja tiek publicēts apdrošināšanas sabiedrības gada pārskats un ziņojums vai koncerna gada pārskats, tam jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tas ticis revidēts, turklāt kopā ar revidenta atzinumu un piezīmi, ja tāda ir. Ja revidentam ir bijuši kādi iebildumi vai viņš atteicies apstiprināt gada pārskatu, šis fakts jāpaziņo, norādot atteikšanās iemeslus.

20. Ja gada pārskats un citi dokumenti netiek publicēti pilnībā, skaidri jānorāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats. Saīsinātajā gada pārskatā obligāti publicējami ir ar romiešu cipariem apzīmētie bilances posteņi. Revidenta atzinums un piezīme, ja tāda ir, jāpublicē pilnībā.

III. Ziņojumi

21. Gada pārskatā jāietver:

21.1. rakstisks apdrošināšanas sabiedrības valdes ziņojums, kuru parakstījis valdes priekšsēdētājs un kurš apliecina valdes atbildību par gada pārskata patiesumu;

21.2. zvērināta revidenta atzinums par gada pārskatu.

22. Šo noteikumu 21.punktā minēto dokumentu veidu nosaka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

IV. Bilances shēma

Aktīvs

I. Parakstītais, bet nesamaksātais pamatkapitāls

II. Nemateriālie ieguldījumi un dibināšanas izdevumi

1. Dibināšanas izdevumi un kapitāla pieaugums.

2. Aizņēmumu izdošanas izmaksas.

3. Nemateriālie ieguldījumi.

III. Investīcijas

1. Zeme un ēkas.

2. Investīcijas saistītajos uzņēmumos un meitas uzņēmumos:

2.1. akcijas meitas uzņēmumos;

2.2. vērtspapīru izdošana un aizdevumi meitas uzņēmumiem;

2.3. daļas vai akcijas saistītajos uzņēmumos.

3. Citas investīcijas:

3.1. akcijas un citi mainīgā procenta vērtspapīri;

3.2. fiksētā procenta vērtspapīri;

3.3. ieguldījumu daļas investīciju fondos;

3.4. ar hipotēku garantētie aizdevumi;

3.5. citi aizdevumi;

3.6. depozīti kredītiestādēs;

3.7. citas investīcijas.

4. Pārapdrošinātāja garantijas iemaksas depozītu veidā.

IV. Ieguldījumi fondos, kur investīciju risku uzņemas dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieki

V. Debitori

1. Debitori apdrošināšanas operācijās:

1.1. polišu turētāji;

1.2. starpnieki.

2. Debitori norēķinu operācijās ar pārapdrošinātājiem.

3. Citi debitori, atsevišķi norādot debitorus saistītajos uzņēmumos.

VI. Citi aktīvi

1. Materiālie aktīvi.

2. Nauda bankā un kasē.

3. Apdrošināšanas sabiedrībai piederošās akcijas.

4. Citi.

VII. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

1. Uzkrātie procenti un īre.

2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi.

3. Citas priekšapmaksas un atliktie ienākumi.

Kopā aktīvi

P a s ī v s

I. Kapitāls un rezerves

1. Parakstītais pamatkapitāls.

2. Akciju emisijas uzcenojums.

3. Pārvērtēšanas rezerve.

4. Likumā noteiktās rezerves.

5. Pārējās statūtos noteiktās rezerves.

6. Nesadalītā peļņa:

6.1. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

6.2. pārskata gada nesadalītā peļņa.

II. Subordinētās saistības

III. Tehniskās rezerves

1. Nenopelnītās prēmijas un neparedzētie riski:

1.1. bruto summa;

1.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

2. Dzīvības apdrošināšana:

2.1. bruto summa;

2.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

3. Atliktās apdrošināšanas atlīdzības prasības:

3.1. bruto summa;

3.2 pārapdrošinātāja daļa (-).

4. Rezerves gratifikācijām un atlaidēm:

4.1. bruto summa;

4.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

5. Izlīdzināšanas rezerves.

6. Citas tehniskās rezerves:

6.1. bruto summa;

6.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

IV. Rezerves tirgum piesaistītajiem līgumiem dzīvības apdrošināšanā

1. Bruto summa.

2. Pārapdrošinātāja daļa (-).

V. Uzkrājumi citām saistībām un zaudējumiem

VI. Pārapdrošinātāja depozīti

VII. Kreditori

1. Kreditori no tiešās apdrošināšanas operācijām.

2. Kreditori norēķina operācijās ar pārapdrošinātājiem.

3. Aizņēmumi.

4. Kredītiestādes.

5. Nodokļi.

6. Personāls.

7. Sociālās nodrošināšanas maksājumi.

8. Citi kreditori, atsevišķi norādot kreditorus saistītajos uzņēmumos.

VIII. Uzkrātie izdevumi un saņemtā priekšapmaksa

1. Uzkrātais investīciju ienākums un īre.

2. Atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi.

3. Pārskata gada dividendes.

4. Iepriekšējo gadu neizmaksātās dividendes.

5. Pārējie.

Kopā pasīvi

V. Norādījumi attiecībā uz atsevišķiem bilances posteņiem

23. Saistīts uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā apdrošināšanas sabiedrībai pieder 25 - 50% no akciju kapitāla un nav balsu vairākuma.

24. Ja apdrošināšanas sabiedrībai pieder vairāk nekā 50% no citas sabiedrības akciju kapitāla vai ir balsu vairākums, tad apdrošināšanas sabiedrībai jāsagatavo konsolidētais gada pārskats.

25. Aktīva I un II postenī atspoguļoto līdzekļu uzskaite apdrošināšanas sabiedrībās jāveic saskaņā ar Latvijas Republikas vispāratzītiem grāmatvedības standartiem.

26. Aktīva III (3.2.) postenis - fiksētā procenta vērtspapīri. Šajā postenī jāuzskaita vekseļi un citi vērtspapīri, kas nes pastāvīgu ienākumu, kurus izdevušas kredītiestādes vai citi uzņēmumi un sabiedriskas organizācijas, ja uz tām neattiecas aktīva III (2.2.) postenis. Vērtspapīri, kuru likme svārstās atkarībā no specifiskiem faktoriem, piemēram, tādiem kā procentu likme starpbanku tirgū vai Eiropas vērtspapīru biržu indeksu izmaiņas, arī jāuzskata par vērtspapīriem, kas nes pastāvīgu ienākumu.

27. Aktīva III (3.3.) postenis - ieguldījumu daļas investīciju fondos. Šajā postenī jāietver ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, kuras izlaidušas ieguldījumu sabiedrības.

28. Aktīva III (3.4. un 3.5.) postenis - ar hipotēku garantētie aizdevumi un citi aizdevumi. Aizdevumi polišu īpašniekiem jāuzskaita postenī "citi aizdevumi" un to summas jāatšifrē bilances kontu piezīmēs. Ar hipotēku garantētie aizdevumi bilancē jāuzrāda atsevišķi arī tad, ja tos nodrošina ar apdrošināšanas polisi.

29. Aktīva III (3.6.) postenis - depozīti kredītiestādēs. Šajā postenī jāatspoguļo summas, kuru izlietošanai ir laika ierobežojums. Summas, kuras noguldītas bez šādiem laika ierobežojumiem, pat ja tās nes procentus, jāuzskaita aktīva VI (2.) postenī.

30. Aktīva III (3.7.) postenis - citas investīcijas. Šajā postenī jāatspoguļo tie ieguldījumi, uz kuriem neattiecas aktīva III (3.1. - 3.6.) postenis. Šo ieguldījumu summas ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

31. Aktīva III (4.) postenis - pārapdrošinātāja garantijas iemaksas depozītu veidā. Pārapdrošināšanas sabiedrībās šajā postenī jāuzskaita summas, kuras cedējošās sabiedrības ir parādā un kuras atbilst garantijām, kas ir noguldītas šajās cedējošajās sabiedrībās vai arī pie trešās puses. Šīs summas nedrīkst saskaitīt ar citām summām, kuras cedējošā sabiedrība ir parādā pārapdrošinātājam, vai arī samazināt par summu, kuru pārapdrošinātājs ir parādā cedējošajai sabiedrībai.

32. Aktīva IV postenis - ieguldījumi fondos, kur investīciju risku uzņemas dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieki. Šajā postenī dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās jāuzskaita daļu vērtība ieguldījumu fondos.

33. Aktīva VI (1.) postenis - materiālie aktīvi. Šajā postenī atspoguļo apdrošināšanas sabiedrības valdījumā esošo mantu, kuru paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izrentēšanai, administrācijas mērķiem, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām, un kuru nav paredzēts pārdot saskaņā ar sabiedrības pamatdarbību.

34. Aktīva VI (4.) postenis - citi aktīvi. Šajā postenī jāuzskaita summas, kuras neatspoguļo VI (1., 2. un 3.) postenis. Šis postenis ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

35. Aktīva VII postenis - uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi. Šajā postenī jāatspoguļo izdevumi, kuri radušies pārskata gadā, bet attiecas uz nākamo finansu gadu, kā arī ienākumi, kuri attiecas uz pārskata gadu gadījumos, ja tos var saņemt nākamajā finansu gadā.

36. Aktīva VII (1.) postenis - uzkrātie procenti un īre. Šajā postenī jāatspoguļo procenti un īres summas, kuras ir nopelnītas uz bilances sastādīšanas datumu, bet vēl nav saņemtas.

37. Aktīva VII (2.) postenis - atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi. Šajā postenī nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām jāuzskaita tā nenopelnīto prēmiju daļa, kas attiecas uz klientu piesaistīšanas izdevumiem. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām šajā postenī jāuzskaita nākotnē paredzamie klientu piesaistīšanas izdevumi, kas aprēķināti ar aktuārmatemātiskajām metodēm. Aprēķināšanas metode ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

38. Pasīva I (1.) postenis - parakstītais pamatkapitāls. Šajā postenī jāuzskaita parakstītais pamatkapitāls, kura lielums fiksēts apdrošināšanas sabiedrības akcionāru reģistrā.

39. Pasīva I (2.) postenis - akciju emisijas uzcenojums. Šajā postenī jāatspoguļo starpība starp apdrošināšanas sabiedrības akciju emisijas cenu un to nominālvērtību.

40. Pasīva I (4.) postenis - likumā noteiktās rezerves. Šajā postenī jāatspoguļo likumā "Par apdrošināšanu" noteiktais obligāti veidojamais rezerves kapitāls. Apdrošināšanas sabiedrības rezerves kapitāls ir izmantojams vienīgi neparedzētu, bilancē norādītu zaudējumu segšanai, un to veido obligātie peļņas atskaitījumi, papildmaksa par jauna izlaiduma akcijām un citi apdrošinātāja ienākumi.

41. Pasīva II postenis - subordinētās saistības. Šajā postenī jāatspoguļo naudas līdzekļi, kurus apdrošināšanas sabiedrība ir aizņēmusies uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Minētajiem noteikumiem jābūt skaidri atspoguļotiem līgumā.

42. Pasīva III (1.1., 2.2., 3.2., 4.2. un 6.2.) postenis - pārapdrošinātāja daļa. Šajā postenī jāuzskaita summas, kuras saskaņā ar pārapdrošināšanas līgumiem jāatņem no bruto tehniskajām rezervēm.

43. Pasīva III (1.) postenis - nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku tehniskās rezerves. Rezerves nenopelnītajām prēmijām veido, paredzot risku, kuram apdrošināšanas sabiedrība var tikt pakļauta pēc pārskata gada beigām, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem. Klientu piesaistīšanas izdevumi šajā postenī neietilpst. Neparedzēto risku rezerve - papildinājums nenopelnīto prēmiju rezervei, kas ietver risku, kuram apdrošinātājs var būt pakļauts pēc pārskata gada beigām.

44. Pasīva III (2.) postenis - dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves aprēķina pēc aktuārmatemātiskajām metodēm atbilstoši apdrošināšanas sabiedrības dzīvības apdrošināšanas portfeļa sastāvam. Aprēķināšanas metode ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

45. Pasīva III (3.) postenis - atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību tehniskās rezerves. Šajās rezervēs jāatspoguļo naudas daudzums, kas pārskata gada beigās tiek rezervēts, lai segtu nenokārtotās atlīdzības prasības par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies pirms pārskata gada beigām, ieskaitot prasības, kuru apmērs nav vēl noteikts, kā arī nepaziņotos nodarītos zaudējumus un izdevumus, kas saistīti ar šo prasību kārtošanu.

46. Pasīva III (4.) postenis - rezerves gratifikācijām un atlaidēm. Šajās rezervēs jāietver summas, kuras piemaksu vai atlaižu veidā paredzēts izmaksāt polišu īpašniekiem vai līgumslēdzējām pusēm, kuras līguma attiecībās ir ieguvējas.

47. Pasīva III (5.) postenis - izlīdzināšanas rezerves. Šajās rezervēs jāiekļauj summas, kuras paredzētas nākamo periodu iespējamo apdrošināšanas darbības zaudējumu izlīdzināšanai. Aprēķināšanas metode ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

48. Pasīva III (6.) postenis - citas tehniskās rezerves. Šajā postenī jāuzskaita summas, kuras apdrošināšanas sabiedrība var veidot īpašiem, specifiskiem apdrošināšanas riskiem. Aprēķināšanas metode ir jāatšifrē bilances kontu piezīmēs.

49. Pasīva IV postenis - rezerves tirgum piesaistītiem līgumiem dzīvības apdrošināšanā. Šīs rezerves tiek veidotas, lai segtu zaudējumus no apdrošināšanas polisēm, par kurām ieguldījumu risku uzņemas polises īpašnieks.

50. Pasīva V postenis - uzkrājumi citām saistībām un zaudējumiem. Šajā postenī jāatspoguļo šaubīgiem parādiem izveidotie uzkrājumi, ko izlieto investīciju vērtības koriģēšanai gada pārskatā. Šajā postenī drīkst parādīt tikai summas, kas paredzētas tādu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, kuri attiecināmi uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un kuri līdz bilances sastādīšanas dienai ir paredzami vai droši zināmi, bet kuru apjoms, izdošanas vai rašanās brīdis nav zināms. Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un šīs summas ir jāpamato pielikumā par katru uzkrājumu atsevišķi.

51. Pasīva VII postenis - kreditori, nodokļi. Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā samaksātā nodokļu summa sadalījumā pa nodokļu veidiem, kā arī pārskata gada uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, kas attiecas uz ārkārtas ieņēmumu un izmaksu starpību.

52. Pasīva VIII postenis - uzkrātie izdevumi un saņemtā priekšapmaksa. Šajā postenī jāatspoguļo ienākumi, kurus apdrošināšanas sabiedrība saņem pirms bilances sastādīšanas datuma, bet kuri attiecas uz nākamo finansu gadu, kā arī izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu tajos gadījumos, kad šos izdevumus samaksās tikai nākamajā finansu gadā.

VI. Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma

53. Apdrošināšanas sabiedrības peļņas un zaudējumu aprēķinā ir divas daļas: tehniskais rezultāts un netehniskais rezultāts. Tehniskais rezultāts ir pakārtots netehniskajam rezultātam un tiek aprēķināts vispirms (atsevišķi dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām). Tehniskais rezultāts tiek atspoguļots kā netehniskā rezultāta sākuma dati. Uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu attiecas tikai netehniskais rezultāts.

Tehniskais rezultāts. Nedzīvības apdrošināšana

1. Nopelnītās prēmijas:

1.1. bruto parakstītās prēmijas;

1.2. pārapdrošinātāja daļa (-);

1.3. izmaiņas bruto nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku rezervēs (+/-);

1.4. izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervēs, pārapdrošinātāja daļa (+/-).

2. Pārnestais investīciju ienākums no netehniskā rezultāta.

3. Citi tehniskie ienākumi, neto.

Starprezultāts A = (1. + 2. + 3.)

4. Piekritušās atlīdzības prasības, neto:

4.1. izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība:

4.1.1. bruto summa;

4.1.2. pārapdrošinātāja daļa (-);

4.2. izmaiņas atlikto atlīdzību rezervēs:

4.2.1. bruto summa;

4.2.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

Starprezultāts B

5. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, neto, kas neatspoguļojas citos punktos (+/-).

6. Gratifikācijas un atlaides, neto.

7. Neto darbības izdevumi:

7.1. klientu piesaistīšanas izdevumi;

7.2. izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-);

7.3. administrācijas izdevumi;

7.4. pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-).

8. Citi tehniskie izdevumi, neto.

Starprezultāts C = (5. + 6. + 7. + 8.)

9. Izmaiņas izlīdzināšanas rezervēs (+/-).

10. Kopsumma (nedzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts):

A - (B + C + 9.)

Tehniskais rezultāts. Dzīvības apdrošināšana

1. Nopelnītās prēmijas:

1.1. bruto parakstītās prēmijas;

1.2. pārapdrošinātāja daļa (-);

1.3. izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervēs, neto (+/-).

2. Investīciju ienākumi:

2.1. ienākumi no līdzdalības uzņēmumiem (atsevišķi norādot ienākumus no saistītajiem uzņēmumiem);

2.2. ienākumi no citām investīcijām (atsevišķi norādot ienākumus no saistītajiem uzņēmumiem):

2.2.1. ienākumi no zemes un ēkām;

2.2.2. ienākumi no citām investīcijām;

2.3. investīciju pārvērtēšana;

2.4. ienākumi no investīciju realizācijas.

3. Nerealizētais investīciju ienākums.

4. Citi tehniskie ienākumi.

Starprezultāts A = (1. + 2. + 3. + 4.)

5. Piekritušās atlīdzības prasības:

5.1. izmaksātā atlīdzība:

5.1.1. bruto summa;

5.1.2. pārapdrošinātāja daļa (-);

5.2. izmaiņas atliktās atlīdzības rezervēs:

5.2.1. bruto summa;

5.2.2. pārapdrošinātāja daļa (-).

Starprezultāts B

6. Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, neto, kas neatspoguļojas citos punktos (+/-):

6.1. dzīvības apdrošināšanas rezervēs, neto:

6.1.1. bruto summa;

6.1.2. pārapdrošinātāja daļa (-);

6.2. citās tehniskajās rezervēs, neto.

7. Gratifikācijas un atlaides, neto.

8. Neto darbības izdevumi:

8.1. klientu piesaistīšanas izdevumi;

8.2. izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos (+/-);

8.3. administrācijas izdevumi;

8.4. pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (-).

Starprezultāts C = (6. + 7. + 8.)

9. Investīciju izdevumi:

9.1. investīciju pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus;

9.2. investīciju pārvērtēšana;

9.3. zaudējumi no investīciju realizācijas.

10. Nerealizētie investīciju zaudējumi.

11. Citi tehniskie izdevumi, neto.

12. Pārnestais investīciju ienākums uz netehnisko rezultātu (-).

Starprezultāts D = (9. + 10. + 11. + 12.)

13. Kopsumma (dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts):

A - (B + C + D)

Netehniskais rezultāts. Dzīvības un nedzīvības apdrošināšana

1. Tehniskā bilance, nedzīvības apdrošināšana (+/-).

2. Tehniskā bilance, dzīvības apdrošināšana (+/-).

3. Investīciju ienākumi (nedzīvības apdrošināšana):

3.1. ienākumi no līdzdalības uzņēmumiem (atsevišķi norādot ienākumus no saistītajiem uzņēmumiem);

3.2. ienākumi no citām investīcijām (atsevišķi norādot ienākumus no saistītajiem uzņēmumiem):

3.2.1. ienākumi no zemes un ēkām;

3.2.2. ienākumi no citām investīcijām;

3.3. investīciju pārvērtēšana;

3.4. ienākumi no investīciju realizācijas.

4. Pārnestais investīciju ienākums no tehniskā rezultāta (dzīvības apdrošināšana).

Starprezultāts A = (1.+ 2. + 3. + 4.)

5. Investīciju izdevumi:

5.1. investīciju pārvaldīšanas izdevumi, ietverot samaksātos procentus;

5.2. investīciju pārvērtēšana;

5.3. zaudējumi no investīciju realizācijas.

6. Pārnestais investīciju ienākums uz tehnisko rezultātu (nedzīvības apdrošināšana).

7. Citi ieņēmumi.

8. Citi izdevumi, ietverot vērtības pārvērtēšanu.

Starprezultāts B = (5. + 6. + 7. + 8.)

9. Peļņa vai zaudējumi no apdrošināšanas (A - B).

10. Ārkārtas ieņēmumi.

11. Ārkārtas izdevumi.

12. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu samaksas:

(A+10.) - (B+11.)

13. Ienākuma nodoklis.

14. Pārējie nodokļi.

15. Pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi.

VII. Norādījumi attiecībā uz atsevišķiem peļņas un zaudējumu aprēķina posteņiem

54. Tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (1.1.) un tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (1.1.). Parakstītajās bruto prēmijās jāietver visas summas, kuras saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem pienākas pārskata gadā, neatkarīgi no tā, vai šīs summas ir saņemtas, nopelnītas vai ne. Šajās summās jāietver:

54.1. prēmijas, kuras tiks parakstītas un par kurām prēmiju aprēķinu var izdarīt tikai pēc apdrošināšanas gada beigām;

54.2. atjaunotās parakstītās prēmijas - prēmijas, kas jāsamaksā par dzīvības apdrošināšanas līguma turpināšanu, beidzoties kārtējam apdrošināšanas gadam;

54.3. no jauna parakstītās prēmijas - vienreizējas prēmijas, ko iekasē dzīvības apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar apdrošināšanas līgumu tā darbības sākumā;

54.4. prēmiju gada summa, ja tās paredzēts maksāt biežāk nekā reizi gadā;

54.5. līdzapdrošināšanas gadījumā - apdrošināšanas sabiedrības daļa kopējā prēmiju apjomā;

54.6. pārapdrošināšanas prēmijas, kuras pienākas no cesionāriem un tālākdevējiem cesionāriem, ieskaitot iemaksas pārapdrošinātāja portfelī pēc tam, kad atskaitītas:

54.6.1. no pārapdrošināšanas portfeļa atņemtās summas, kuras kreditētas cesionāriem un tālākdevējiem cesionāriem;

54.6.2. anulētās un pārtrauktās prēmijas.

55. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (1.2.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (1.2.). Pārapdrošināšanas prēmijās jāuzskaita visas izmaksājamās prēmijas par visiem pārapdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi tiešās apdrošināšanas sabiedrība. Šeit jāpievieno iemaksas pārapdrošinātāja portfelī, kuras jāsamaksā, noslēdzot vai grozot pārapdrošināšanas līgumus.

56. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (1.3.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (1.3. un 1.4.). Izmaiņas nenopelnīto prēmiju un neparedzēto risku rezervēs tiek fiksētas uz gada pārskata sastādīšanas dienu.

57. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (5.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (4.). Piekritušajās atlīdzību prasībās jāietver visi maksājumi, kas izdarīti pārskata gada laikā, pieskaitot rezervi prasībām uz pārskata gada beigām un atņemot iepriekšējā gada prasību rezervi. Summas, kuras apdrošināšanas sabiedrība atgūst ar cesijas palīdzību, ir jāatņem no atlīdzības prasību summām.

58. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (7.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (6.). Gratifikācijas un atlaides, neto - šajā postenī jāuzskaita visas pārskata gada laikā maksājamās summas, kuras nav apdrošināšanas atlīdzība un ir izmaksātas polišu īpašniekiem vai trešajām personām. Izdarot atlaides vai atvilkumus, apdrošināšanas sabiedrībai gada pārskata pielikumā jāuzrāda kopējā summa pirms atlaižu vai atvilkumu izdarīšanas, kā arī atlīdzības kategorijas, kurām piemērotas atlaides vai no kurām izdarīti atvilkumi, un metodes, kuras lietotas attiecībā uz katru atlīdzības kategoriju.

59. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (8.1.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (7.1.). Klientu piesaistīšanas izdevumi - visi izdevumi, kas saistīti ar jaunu klientu piesaistīšanu, bet nedzīvības apdrošināšanā - arī ar esošo apdrošināšanas līgumu atjaunošanu.

60. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (8.3.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (7.3.). Administrācijas izdevumos jāiekļauj izmaksas, kas veidojas apdrošināšanas prēmiju iekasēšanas, piemaksu un atlaižu apstrādes, cedēšanas un akceptētās pārapdrošināšanas vadīšanas dēļ. Šajā postenī jāatspoguļo arī materiālo un nemateriālo aktīvu nolietojums un darbinieku štata izmaksas.

61. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (12.) un tehniskais rezultāts nedzīvības apdrošināšanā (2.), netehniskais rezultāts (4. un 6.). Dzīvības apdrošināšanā investīciju ienākums tiek uzskatīts par daļu no tehniskā rezultāta, bet nedzīvības apdrošināšanā tas ir netehniskā rezultāta daļa. Ieraksti, kas attiecas uz šo posteni, ir šādi:

tehniskais novērtējums

netehniskais novērtējums

dzīvības apdrošināšana

ieguldījumu ienākumi

x

ieguldījumu ienākumu asignēšana

x

nedzīvības apdrošināšana

ieguldījumu ienākumi

x

ieguldījumu ienākumu asignēšana

x

62. Ja daļu no investīciju ienākumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanā, pārnesums jāatņem no 6.posteņa netehniskajā rezultātā un jāpieskaita 2.postenim tehniskajā rezultātā. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā daļu no investīciju ieņēmumiem, kas ir uzrādīti tehniskajā rezultātā par dzīvības apdrošināšanu, pārnes uz netehnisko rezultātu, pārskaitītā summa jāatņem no 12.posteņa tehniskajā rezultātā un jāpieskaita 4.postenim netehniskajā rezultātā.

63. Dzīvības apdrošināšanā, aprēķinot investīciju ienākumu daļu, kuru pārnes no tehniskā rezultāta uz netehnisko rezultātu, balstās uz šādu bilances posteņu attiecību:

 

kapitāls un rezerves

 
 

kapitāls un rezerves + tehniskās rezerves

 

64. Nedzīvības apdrošināšanā, aprēķinot investīciju ienākumu daļu, kuru pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, balstās uz šādu bilances posteņu attiecību:

 

tehniskās rezerves

 
 

kapitāls un rezerves + tehniskās rezerves

 

65. Tehniskais rezultāts dzīvības apdrošināšanā (3. un 10.). Nerealizētais investīciju ienākums un zaudējumi - dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām šajā postenī jāatspoguļo ienākumi un zaudējumi no investīcijām tirgum piesaistītajos līgumos.

VIII. Gada pārskata novērtēšana

66. Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši grāmatvedības principiem:

66.1. jāpieņem, ka apdrošināšanas sabiedrība darbosies arī turpmāk;

66.2. novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

66.2.1. pārskatā jāiekļauj līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peļņa;

66.2.2. jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances sastādīšanas dienu un gada pārskata sastādīšanas dienu;

66.2.3. jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

66.3. aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;

66.4. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

66.5. apdrošināšanas sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

67. Izņēmuma gadījumos no šo noteikumu 66.punktā minētajiem grāmatvedības principiem var atkāpties tikai ar Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas rakstisku atļauju.

68. Apdrošināšanas sabiedrībām investīcijas, kas atspoguļojas aktīva III postenī, jāuzskaita atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir, iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procenti jāiekļauj jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Procentu iekļaušana objekta pašizmaksā ir jāatspoguļo gada pārskata pielikumā.

69. Ja ilgtermiņa ieguldījumu objektu lietošanas laiks ir ierobežots, to sākotnējā vērtība pakāpeniski jānoraksta paredzētajā lietošanas laikā.

70. Ja investīcijas ir oficiāli reģistrētas akciju biržās, ar tirgus vērtību ir jāsaprot tā vērtība, kāda bija biržā uz bilances sastādīšanas datumu. Ja bilances sastādīšanas datumā operācijas biržā nenotiek, tad jānorāda vērtība, kāda bija pēdējā biržas operāciju dienā pirms bilances sastādīšanas datuma.

71. Citām investīcijām tirgus vērtību veido vidējā cena, par kādu tās pārdotas bilances sastādīšanas datumā, bet, ja bilances sastādīšanas datumā tirdzniecība nenotiek, tirgus vērtību nosaka pēc investīciju vidējās cenas pēdējā tirdzniecības dienā.

72. Aizdevumu novērtējums ir vēl neatmaksātā aizdevuma faktiskais atlikums. Par aizdevumu saņemamie, bet vēl nesaņemtie augļošanas procenti nav ilgtermiņa finansu ieguldījums, un šādi parādi uzskaitāmi uzkrātajos procentos.

73. Vekseļi, kas saņemti no debitoriem parāda atmaksas nodrošināšanai, nav uzskatāmi par vērtspapīriem, jo tie nekotējas biržās.

74. Ja investīciju vērtība nepārejošu apstākļu dēļ ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 68. un 69.punktu, attiecīgie objekti vērtējami atbilstoši zemākajai vērtībai. Vērtības samazināšanas nosacījumi pietiekami pamatoti un detalizēti jāparāda gada pārskata pielikumā.

75. Pamatlīdzekļus un investīcijas, kuru vērtība ir būtiski lielāka par to iegādes vērtību vai to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var novērtēt atbilstoši augstākajai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums ir ilgstošs. Šis novērtējums jāizskaidro gada pārskata pielikumā, norādot attiecīgās aprēķina metodes.

76. Mātes uzņēmums sākotnēji uzrāda savu līdzdalību meitas uzņēmuma pamatkapitāla iegādes izmaksās, bet katra pārskata gada beigās koriģē to atbilstoši mātes uzņēmuma daļai meitas uzņēmuma pašu kapitālā. Šim nolūkam nepieciešams izmantot meitas uzņēmuma īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju. Vērtības palielinājums vai samazinājums meitas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu dēļ (atbilstoši ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) jānorāda mātes uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinā.

77. Tehnisko rezervju apjomam visu laiku jābūt tādam, lai apdrošināšanas sabiedrība spētu segt jebkuras saistības, kas varētu rasties no apdrošināšanas līgumiem.

78. Skaitļiem, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā, jāattiecas uz pārskata gadu. Laika starpība nedrīkst būt lielāka par divpadsmit mēnešiem. Ja nepieciešams, gada pārskatā uzrādītās tehnisko rezervju summas jāpalielina, lai tās būtu pietiekamas attiecīgā brīža vai nākotnes saistību izpildei.

79. Pieņemot vienu no tehnisko rezervju aprēķina metodēm, tā nemainīgi jālieto arī turpmākajos gados, ja vien apstākļi neattaisno metodes maiņu. Gada pārskata pielikumā jāapraksta aprēķinu metode un, ja tā tiek mainīta, jānorāda iemesli, kā arī tas, kā aprēķinu metodes maiņa iespaido aktīvu un pasīvu stāvokli, peļņu un zaudējumus.

80. Peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā ir šādi rādītāji:

80.1. bruto parakstītās prēmijas;

80.2. pārapdrošinātāja daļa parakstītajās prēmijās;

80.3. bruto izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība;

80.4. pārapdrošinātāja daļa izmaksātajā atlīdzībā;

80.5. neto darbības izdevumi, kas jāatspoguļo sadalījumā pa apdrošināšanas veidiem.

IX. Koncerna gada pārskats

81. Koncerna gada pārskats sastāv no mātes uzņēmuma un meitas uzņēmuma gada pārskatiem, kas apvienoti, izmantojot konsolidācijas metodes.

82. Koncerna gada pārskats sniedz informāciju par visu koncernu kopumā, kā arī par katru atsevišķu koncernā ietilpstošo saimniecisko vienību neatkarīgi no gada pārskatā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.

83. Koncerna gada pārskats jādatē ar to pašu dienu, kad sastādīts mātes uzņēmuma gada pārskats.

84. Koncerna gada pārskatā jāatspoguļo visa koncerna gada peļņa vai zaudējumi un koncerna paša kapitāla kopsumma. Aprēķinos koncerna iekšējā peļņa un koncerna uzņēmumu izmaksātās savstarpējās dividendes ir jāatņem. Koncerna gada pārskata sagatavošanas procesā mātes uzņēmuma gada pārskats jāapvieno ar meitas uzņēmuma gada pārskatu, saskaitot kopā līdzīgos gada pārskata posteņos ietvertās līdzekļu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izmaksu summas.

85. Sagatavojot koncerna gada pārskatu, koncerna ietvaros jāizmanto vienas un tās pašas grāmatvedības metodes, lai atspoguļotu līdzīgos apstākļos notikušus līdzīgus saimnieciskos darījumus. Ja meitas uzņēmums izmanto citādas grāmatvedības metodes nekā tās, kuras pieņemtas, lai koncerna gada pārskatā atspoguļotu līdzīgos apstākļos notikušus līdzīgus saimnieciskos darījumus, meitas uzņēmuma gada pārskatu attiecīgi koriģē tad, kad to izmanto koncerna gada pārskata sagatavošanā. Ja aprēķināt šādu korekciju summas praktiski nav iespējams, šāds fakts jāpaskaidro, sniedzot arī informāciju par to struktūrvienību īpatsvaru koncerna gada pārskatā, kurām izmantotas atšķirīgas grāmatvedības metodes.

86. Meitas uzņēmuma darbības rezultāti jāietver koncerna gada pārskatā ar meitas uzņēmuma iegādes dienu.

X. Naudas plūsmas pārskats

87. Informācija par naudas plūsmu (saņemtā un izdotā nauda un naudas ekvivalenti) apdrošināšanas sabiedrībā ir izmantojama, lai uz aktīvu bāzes veidotu pārskatu par naudas (nauda kasē un bankā) un naudas ekvivalentu (īstermiņa, ļoti likvidas investīcijas, ko viegli var pārvērst skaidrā naudā un ko neiespaido valūtas kursa svārstības) rašanos un to izlietojumu.

88. Naudas plūsmas pārskatu visā pārskata periodā sadala trijās galvenajās sastāvdaļās:

88.1. tiešajā darbībā;

88.2. investēšanas darbībā;

88.3. finansiālajā darbībā.

89. Naudas plūsma tiešajā darbībā (apdrošināšanas sabiedrības pamatdarbība, kas nav investēšanas darbība un finansiālā darbība) veidojas kā darījumu un pasākumu rezultāts, kas iespaido neto peļņu vai zaudējumus. Tiešo darbību raksturo:

89.1. par materiālo vērtību pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu saņemtā nauda;

89.2. par materiālo vērtību iegādi un pakalpojumu sniegšanu samaksātā nauda;

89.3. darbiniekiem samaksātais atalgojums;

89.4. saņemtā prēmiju nauda un samaksātā atlīdzības nauda.

90. Naudas plūsma investēšanas darbībā (tādu ilgtermiņa aktīvu un citu investīciju piesaistīšana, kas neietilpst naudas ekvivalentos) atklāj izdevumu apmērus, kas veido krājumus, no kuriem nākotnē ir paredzami ienākumi un naudas plūsma. Investēšanas darbību raksturo nauda, kas:

90.1. saņemta par īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, nemateriālo un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanu;

90.2. samaksāta par īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, nemateriālo un citu ilgtermiņa aktīvu iegādi;

90.3. samaksāta par iegūtajām tiesībām vai parāda saistībām no citiem uzņēmumiem vai sabiedrībām un par ieguldījuma daļām kopuzņēmumos;

90.4. saņemta par tiesībām vai parāda saistībām no citiem uzņēmumiem vai sabiedrībām un par ieguldījuma daļām kopuzņēmumos.

91. Finansiālās darbības (darbība, kuras rezultātā mainās apdrošināšanas sabiedrības kapitāla un saistību apjoms un sastāvs) rezultātā izveidoto naudas plūsmu iespaido nākotnē paredzamās saistības. Finansiālo darbību raksturo:

91.1. nauda, kas veidojas no akciju izlaišanas vai citiem līdzdalības veidiem;

91.2. nauda, kas samaksāta par akciju izpirkšanu;

91.3. nauda, kas veidojas no parādzīmju un citu īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevumu izdošanas;

91.4. atmaksātās aizdevuma summas.

Naudas plūsmas pārskats nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībās

1. Saņemtās neto prēmijas.

2. Neto samaksātā atlīdzība un zaudējumu noregulēšanas izdevumi.

3. Samaksātie pārējie tiešās darbības izdevumi.

4. Pārējie līgumos paredzētie ienākumi un izdevumi.

5. Apdrošināšanas līgumu darbības rezultāts (1. - 2. - 3. + 4.).

6. Investīciju neto ienākumi.

7. Citi tiešās darbības ienākumi un izdevumi.

8. Polišu īpašniekiem samaksātās dividendes.

9. Samaksātie nodokļi.

10. Apdrošināšanas darbības neto rezultāts (5. + 6. + 7. - 8. + 9.).

11. Ieņēmumi no investīciju realizēšanas:

11.1. obligācijas;

11.2. akcijas;

11.3. hipotēku aizdevumi;

11.4. nekustamais īpašums;

11.5. papildu aizdevumu veidi;

11.6. citi investētie aktīvi;

11.7. neto saņemtais un izdotais naudā un īstermiņa investīcijās;

11.8. dažādi ieņēmumi;

11.9. kopīgie investēšanas ieņēmumi (11.1. līdz 11.8.rindas summa).

12. Citi naudas ieņēmumi:

12.1. neto saņemtais no līdzdalības;

12.2. saņemtais no aizdevumu izsniegšanas;

12.3. iemaksātais kapitālā;

12.4. papildus iemaksātais;

12.5. citi ieņēmumu avoti;

12.6. citu naudas ieņēmumu rezultāts (12.1. līdz 12.5.rindas summa).

13. Starpsumma (10. + 11.9. + 12.6).

14. Izmaksas, kas radušās, ieguldot investīcijas:

14.1. obligācijas;

14.2. akcijas;

14.3. hipotēku aizdevumi;

14.4. nekustamais īpašums;

14.5. papildu aizdevumu veidi;

14.6. citur investētie aktīvi;

14.7. pārējās investīciju izmaksas;

14.8. kopējās investīciju izmaksas (14.1. līdz 14.7.rindas summa).

15. Citur izlietotā nauda:

15.1. akciju īpašniekiem izmaksātās dividendes;

15.2. neto izmaksātais saistītajiem uzņēmumiem;

15.3. atmaksātie aizņēmumi;

15.4. personālam izmaksātā nauda;

15.5. ceļojumu un darījumu pasākumos izlietotā nauda;

15.6. reklāmai izlietotā nauda;

15.7. cits izlietojums;

15.8. citur izlietotās naudas kopsumma (15.1. līdz 15.7.rindas summa).

16. Kopā izlietota nauda (14.8. + 15.5.).

17. Neto naudas plūsmas izmaiņas (13. - 16.).

18. Neto naudas plūsmas rezultāts:

18.1. uz gada sākumu;

18.2. uz gada beigām (17. + 18.1.).

Naudas plūsmas pārskats dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās

1. Saņemtās prēmijas.

2. Cita saņemtā nauda (kompensācijas, depozīti).

3. Investīciju ienākumi (izņemot realizāciju).

4. Pārējie tiešās darbības ieņēmumi.

5. Kopā saņemts (1. + 2. + 3.+ 4.).

6. Izmaksātā atlīdzība dzīvības apdrošināšanā, nelaimes gadījumu un slimības gadījumu apdrošināšanā.

7. Polišu īpašniekiem izmaksātie pabalsti (polisei paliekot spēkā).

8. Izmaksātā komisijas nauda un citi izdevumi.

9. Polišu īpašniekiem izmaksātās dividendes.

10. Samaksātie nodokļi.

11. Neto saņemtais un izdotais par aizņēmumiem pret apdrošināšanas polisi un papildu prēmijām.

12. Citi samaksātie tiešās darbības izdevumi.

13. Starpsumma (6. līdz 12.rindas summa).

14. Apdrošināšanas darbības neto rezultāts (5. - 13.).

15. Ieņēmumi no investīciju realizācijas:

15.1. obligācijas;

15.2. akcijas;

15.3. hipotēku aizdevumi;

15.4. nekustamais īpašums;

15.5. citi aizdevumu veidi;

15.6. citur investētie aktīvi;

15.7. neto saņemtais un izdotais naudā un īstermiņa investīcijās;

15.8. dažādi ieņēmumi;

15.9. kopējie investīciju ieņēmumi (15.1. līdz 15.8.rindas summa).

16. Citi naudas ieņēmumi:

16.1. iemaksātais kapitālā un papildu iemaksas;

16.2. aizņemtā nauda;

16.3. citi ieņēmumu avoti;

16.4. citu naudas ieņēmumu rezultāts (16.1. līdz 16.4.rindas summa).

17. Starprezultāts (14. + 15.9. + 16.4.).

18. Izmaksas, kas radušās, ieguldot investīcijas (tikai ilgtermiņa):

18.1. obligācijas;

18.2. akcijas;

18.3. hipotēku aizdevumi;

18.4. nekustamais īpašums;

18.5. citi aizdevumu veidi;

18.6. citur investētie aktīvi;

18.7. cits izlietojums;

18.8. kopējās investīciju izmaksas (18.1. līdz 18.7.rindas summa).

19. Citur izlietotā nauda:

19.1. akciju īpašniekiem izmaksātās dividendes;

19.2. neto izmaksātais saistītajiem uzņēmumiem;

19.3. atmaksātie aizņēmumi;

19.4. personālam izmaksātā nauda;

19.5. ceļojumu un darījumu pasākumos izlietotā nauda;

19.6. reklāmai izlietotā nauda;

19.7. cits izlietojums;

19.8. citur izlietotās naudas kopsumma (19.1. līdz 19.8.rindas summa).

20. Kopā izlietota nauda (18.8. + 19.8.).

21. Neto naudas plūsmas izmaiņas (17. - 20.).

22. Neto naudas plūsmas rezultāts:

22.1. uz gada sākumu;

22.2. uz gada beigām (21. + 22.1.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministra vietā -īpašu uzdevumu ministrs
Eiropas savienības lietās A.Kiršteins

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!