Ministru kabineta noteikumi Nr. 449

Rīgā 1996.gada 9.decembrī (prot. nr.59, 2.§)

Galvenās cirtes noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par meža
apsaimniekošanu un izmantošanu" 7.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. aizsargājams meža biotops - aizsargājams bioloģiski augstvērtīgs meža nogabals vai to kopa;

1.2. briestaudze - audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecuma klases robežās pirms ciršanas vecuma;

1.3. cirsma - platība, kurā paredzēta koku ciršana;

1.4. meža apakškategorija - meža kategorijai pakārtota meža iedalījuma pamatvienība atkarībā no attiecīgā meža ekoloģiskās nozīmes;

1.5. pāraugusi audze - audze, kuras valdošās koku sugas vecums sākas ar trešo vecuma klasi pēc tam, kad sasniegts ciršanas vecums;

1.6. pieaugusi audze - audze, kuras valdošās koku sugas vecums atbilst cirtmetam vai vienai vecuma klasei virs cirtmeta. (Cirtmets - tās vecuma klases laika intervāls, kura zemākā robeža ir ciršanas vecums.)

2. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu Latvijas Republikā ratificēto starptautisko normatīvo aktu par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu izpildi, palielinātu no platības vienības iegūstamās koksnes daudzumu, vienlaikus saglabājot mežu kā ekosistēmu, un noteiktu vienotu meža apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību.

II. Galvenā cirte

3. Galveno cirti veic pieaugušās audzēs un pāraugušās audzēs.

4. Briestaudzēs galveno cirti var veikt, ja ir saņemta virsmežziņa atļauja un ja:

4.1. audzē ir veikta atsveķošana;

4.2. audze sava novietojuma dēļ traucē uzsākt pieaugušu audžu un pāraugušu audžu ciršanu;

4.3. bērzu, melnalkšņu, apšu un baltalkšņu, atsevišķos gadījumos arī egļu, briestaudžu masīva platums pārsniedz 300 metru.

5. Latvijā noteikts šāds mežaudzes ciršanas vecums:

6. Galvenās cirtes paņēmieni:

6.1. kailcirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto tādai audzes nociršanai, pēc kuras izcirtuma platums pārsniedz viena šīs audzes vidējā koka augstumu;

6.2. pakāpeniskā cirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu un egļu, priežu un lapu koku sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs ar egles paaugu vai lai attiecīgu paaugu izveidotu; audzi nocērt divos vai trijos paņēmienos 10 līdz 20 gadu laikposmā;

6.3. regulētā izlases cirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažādvecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs; periodiski pieauguma robežās audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus, kā arī ciršanas vecumu sasniegušus kokus;

6.4. grupu izlases cirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto sila, mētrāja un lāna augšanas apstākļu tipu priežu audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiskā atjaunošanās ar priedi; audzi pakāpeniski nocērt pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā;

6.5. joslu izlases cirte ir cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru izcirtuma platums nepārsniedz audzes vidējā koka augstumu;

6.6. speciālā izlases cirte ir cirtes paņēmiens pieauguša un pārauguša vecuma koku daļējai izciršanai aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, un audzēs, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli, kā arī rekreatīvās un citas speciālās audzes funkcijas;

6.7. atsevišķu koku ciršana ir cirtes paņēmiens, ko izmanto atsevišķu briestaudzes, pieauguša vai pārauguša vecuma koku izciršanai ar mežu neapklātajās zemēs, nepabeigtajos apmežojumos un jaunaudzēs, ja tie traucē meža atjaunošanos.

7. Galvenās cirtes izpildes norādījumus un ekoloģiskās prasības nosaka Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

III. Galvenās cirtes ierobežojumi

8. Galvenās cirtes ierobežojumi tiek noteikti atkarībā no meža apakškategorijas un īpaši aizsargājama meža iecirkņa veida.

9. Galvenā cirte ir aizliegta:

9.1. dabas rezervātu mežos;

9.2. nacionālo parku dabas rezervātu zonā;

9.3. dabas liegumu mežos (valsts mežos);

9.4. mežos gravu nogāzēs;

9.5. medņu riestu mežos;

9.6. aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopos;

9.7. saudzes kvartālos;

9.8. parkos un dendroloģiskajos stādījumos;

9.9. ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko liegumu mežos;

9.10. augšanas apstākļu tipu etalonos;

9.11. aizsargājamos meža biotopos.

10. Kailcirte ir aizliegta:

10.1. nacionālo parku dabisko ainavu, kultūrainavu un rekreācijas ainavu liegumos un ekstensīvas un intensīvas rekreācijas zonās;

10.2. dabas parku mežos;

10.3. preterozijas mežos;

10.4. dabas liegumu mežos;

10.5. zaļo zonu meža parkos;

10.6. meža puduros;

10.7. ūdens vai vēja erozijas apdraudētos mežos;

10.8. mežos ap ārstniecības iestādēm un avotiem;

10.9. mežos gar aizsargājamiem dzirnavu dīķiem un citām aizsargājamām ūdens krātuvēm;

10.10. 50 m krasta zonā gar 10 km un garākām upēm un 10 ha un lielākiem ezeriem;

10.11. 10 m krasta zonā gar līdz 10 km garām upēm un līdz 10 ha lieliem ezeriem;

10.12. 50 m platā joslā gar I - III kategorijas autoceļiem;

10.13. 30 m platā joslā gar IV kategorijas autoceļiem;

10.14. ģenētiskos rezervātos;

10.15. zinātnisko pētījumu objektos, ja pētījumu programmā nav noteikts citādi;

10.16. citu aizsargājamu ainavu mežos;

10.17. audzēs ar izciliem kokiem;

10.18. audzēs ar aizsargājamiem dižkokiem, svešzemju, īpatnējiem un kultūrvēsturiskiem kokiem;

10.19. audzēs - etalonos;

10.20. kultūras pieminekļu mežos.

11. Ja aizsargājamā mežā ir noteikts īpaši aizsargājams meža iecirknis ar stingrāku cirtes ierobežojumu, jāievēro stingrākais cirtes ierobežojums.

12. Cirtes ierobežojumu var mainīt, izstrādājot dabas aizsardzības plānu vai mežierīcības projektēšanas uzdevumu.

IV. Meža apsaimniekošanas ierobežojumi

13. Slapjās kūdras augsnēs maksimālais izcirtuma platums noteikts 50 m, bet pārējās platībās - 100 metru.

14. Cirsmu platumu atļauts palielināt audzēs, kas bojātas ugunsgrēkos, slimību un kaitēkļu bojātās audzēs, vējgāžu, vējlauzu, snieglauzu un appludinājumu izpostītās audzēs. Šajos gadījumos cirsmas konfigurācija nosakāma atbilstoši audzes bojājumu robežām.

15. Piesliešanās laiks (minimālais gadu skaits, ieskaitot ciršanas gadu, kādā pieguļošo cirsmu ir atļauts cirst):

15.1. aizsargājamos mežos un saudzējamos mežos tiek noteikts pēc tam, kad iepriekšējās cirsmas apmežojums pārskaitīts ar mežu apklātajās zemēs;

15.2. saimnieciskajos mežos, atjaunojot cirsmu ar skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem, - pieci gadi, atjaunojot cirsmu ar mīkstajiem lapu kokiem, - trīs gadi.

V. Atbildība

16. Meža apsaimniekotāju, izmantotāju un meža apsaimniekošanas projektu sastādītāju atbildība nosakāma un mežsaimniecībai nodarītie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VI. Noslēguma jautājumi

17. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs R.Dilba