Ministru kabineta noteikumi Nr. 450

Rīgā 1996.gada 9.decembrī (prot. nr.59, 3.§)

Starpcirtes noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par meža
apsaimniekošanu un izmantošanu" 7.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. aizsargājams meža biotops - aizsargājams bioloģiski augstvērtīgs meža nogabals vai to kopa;

1.2. augšanas apstākļi - noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošās sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas;

1.3. galvenā koku suga - koku suga, kas ir vērtīga un attiecīgajos augšanas apstākļos pēc veiktajām kopšanas cirtēm var kļūt par valdošo koku sugu;

1.4. meža apakškategorija - meža kategorijai pakārtota meža iedalījuma pamatvienība atkarībā no attiecīgā meža ekoloģiskās nozīmes;

1.5. pamežs - koku un krūmu sugas, kas attiecīgajos augšanas apstākļos nevar veidot vērtīgu mežaudzi;

1.6. valdošā koku suga - koku suga, kurai nogabalā ir lielākā krāja;

1.7. vidēja vecuma audze - audze, kuras valdošās sugas vecums sākas ar trešo vecuma klasi un beidzas, iestājoties briestaudzes vecumam.

2. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu Latvijas Republikā ratificēto starptautisko normatīvo aktu par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu izpildi, palielinātu no platības vienības iegūstamās koksnes daudzumu un tās vērtību, paaugstinātu mežaudžu ekoloģisko stabilitāti un to noturību pret nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem un noteiktu vienotu meža apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību.

II. Starpcirtes saturs

3. Starpcirtē ir šādi ciršu veidi:

3.1. sastāva kopšanas cirte;

3.2. krājas kopšanas cirte;

3.3. rekonstruktīvā cirte.

4. Sastāva kopšanas cirte veicama audzēs ar vidējo koku augstumu līdz astoņiem metriem, izcērtot audzē kokus ar nevēlamu ietekmi uz galveno koku sugu augšanu, kā arī katrā audzes attīstības stadijā veidojot augšanas apstākļiem piemērota sastāva audzi ar noteiktu koku skaitu.

5. Krājas kopšanas cirte veicama audzēs, kuru vidējais koku augstums nav mazāks par deviņiem metriem, izcērtot audzē kokus ar nevēlamu ietekmi uz galveno koku sugu augšanu un to audzes daļu, kura koku atmiršanas procesā aizies bojā, kā arī vienlaikus uzlabojot paliekošās audzes kvalitāti. Krājas kopšanas cirte pārtraucama 10 gadu pirms ciršanas vecuma iestāšanās.

6. Rekonstruktīvā cirte veicama vidēja vecuma audzēs, ja valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi. (Mazvērtīga audze - audze, kas neatbilst augšanas apstākļiem, dod nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu, kā arī audze, kurā koku sugu mistrojums neļauj to racionāli apsaimniekot.) Veicot rekonstruktīvo cirti, cērtams arī pamežs, ja tas traucē meža atjaunošanos.

7. Starpcirtes izpildes norādījumus un ekoloģiskās prasības izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šie norādījumi jāievēro visiem meža apsaimniekotājiem un izmantotājiem, kā arī meža apsaimniekošanas projektu sastādītājiem.

III. Starpcirtes ierobežojumi

8. Starpcirtes ierobežojumi tiek noteikti atkarībā no meža apakškategorijas un īpaši aizsargājama meža iecirkņa veida.

9. Starpcirte ir aizliegta:

9.1. dabas rezervātos - stingra režīma zonā;

9.2. nacionālo parku dabas rezervātu zonā;

9.3. mežos gravu nogāzēs;

9.4. medņu riestu mežos - no 1.marta līdz 1.augustam;

9.5. saudzes kvartālos.

10. Īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, kas izveidoti aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopu un aizsargājamu meža biotopu saglabāšanai, starpcirti ir atļauts veikt saskaņā ar dabas aizsardzības prasībām vai dabas aizsardzības plāniem.

11. Rekonstruktīvā cirte (izņemot pameža ciršanu) ir aizliegta aizsargājamos mežos.

12. Ja aizsargājamā mežā ir noteikts īpaši aizsargājams meža iecirknis ar stingrāku cirtes ierobežojumu, jāievēro stingrākais cirtes ierobežojums.

13. Cirtes ierobežojumu var mainīt, izstrādājot dabas aizsardzības plānu vai mežierīcības projektēšanas uzdevumu.

IV. Meža apsaimniekošanas ierobežojumi

14. Slapjās kūdras augsnēs un slapjās minerālaugsnēs rekonstruktīvajām kailcirtēm maksimālais cirsmas platums noteikts 50 m, bet pārējās platībās - 100 metru. Pieguļošo cirsmu atļauts cirst tad, kad iepriekšējā cirsma atjaunota ar augšanas apstākļiem piemērotu koku sugu un platība pārskaitīta ar mežu apklātajās zemēs.

15. Veicot krājas kopšanas cirti, ir aizliegts izcirst valdošās sugas augstākos un labākos kokus no valdošās audzes, ja tās vidējais vecums pārsniedz:

15.1. priežu audzēm - 60 gadu;

15.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm - 50 gadu;

15.3. apšu audzēm - 40 gadu;

15.4. baltalkšņu audzēm - 25 gadus.

V. Atbildība

16. Meža apsaimniekotāju un izmantotāju un meža apsaimniekošanas projektu sastādītāju atbildība nosakāma un mežsaimniecībai nodarītie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VI. Noslēguma jautājumi

17. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs R.Dilba