DIPLOMĀTIJA

Jauns Nīderlandes Karalistes pilnvarotais pārstāvis Latvijā

Ludvigs Marins Petrus Marija van Uldens

(Ludovicus Marinus Petrus Maria van Ulden)

Akreditācijā pie Valsts prezidenta

Vakar, 11. decembrī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Viņa ekselence Ludvigs Marins Petrs Marija van Uldens (Ludovicus Marinus Petrus Maria van Ulden), Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā.

Viņa ekselence Ludvigs van Uldens, Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1940. gada 19. decembrī Nīderlandes pilsētā Leidenē. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1959.gadā viņš studēja Roterdamas universitātē, ko beidza 1968. gadā ar zinātnisko grādu ekonomikā. 1977. gadā viņš sāka strādāt Nīderlandes Ārlietu ministrijā, kur līdz l980. gadam pildīja dažādus amatus Eiropas Integrācijas direkcijā. 1980. gadā Ludvigs van Uldens septiņus mēnešus vadīja finansiāli ekonomiskās sadarbības direktorātu, bet pēc tam līdz 1983. gadam vadīja galveno finansu un sadarbības ar Āzijas valstīm direktorātu. No l983. līdz 1986. gadam viņš bija starptautiskās sadarbības institūcijas ģenerāldirektora vietnieks, tajā pašā laikā vadot arī Politikas sagatavošanas biroju un Padomdevēju padomes sekretariātu. No 1986. līdz 1992. gadam Ludvigs van Uldens bija Eiropas Sadarbības direktorāta vadītājs, bet pēc tam tika iecelts par Nīderlandes vēstnieku Alžīrijā. No 1994. gada līdz pat šim brīdim viņš pilda arī dažādus īpašus īslaicīgus Eiropas integrācijas procesa uzdevumus Hāgā.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Ludvigs van Uldens teica:

— Prezidenta kungs, man šodien ir liels gods būt šeit pieņemtam un iesniegt jums manu kā Nīderlandes Karalistes vēstnieka Latvijas Republikā akreditācijas vēstuli, kā arī mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli. Izmantojot šo gadījumu, es gribētu nodot jums, prezidenta kungs, Viņas Majestātes karalienes Beatrises vislabākos novēlējumus Latvijas tautai un valstij. Man ir arī liels prieks tikties ar jums personīgi un stādīt jums priekšā manu sievu un manas delegācijas locekļus.

Kopš Latvija atguva savu neatkarību, Nīderlandes vēstniecībai Stokholmā tika uzticēts uzturēt sakarus ar Lietuvu un Latviju, un man ir patīkams pārsteigums redzēt, cik plašu un ciešu kontaktu tīklu šī vēstniecība jau ir attīstījusi ar jūsu valdību, sabiedrību un biznesa aprindām.

Tagad ir pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad Nīderlande atkal atver Baltijas valstīs Rīgā savu pārstāvniecību. Spiesti atstāt jūsu valsti piespiedu kārtā, mēs atgriežamies līdz ar brīvības straumi. Vēl vairāk — 1940. gada misija 1996. gadā atveras kā vēstniecība, un es lepojos ar to, ka esmu pirmais vēstnieks.

Šim notikumam ir milzīga nozīme — mēs stiprinām saites un gribam to darīt visās jomās. Pozitīvs moments, protams, būs arī tas, ka, sākot no šī brīža, mēs varēsim ievērojami vairāk laika veltīt mūsu jau esošo attiecību stiprināšanai.

Prezidenta kungs, atvēlētais laiks neļauj iedziļināties detaļās. Tāpēc minēšu tikai dažas tēmas. Piemēram, drošības jomā. Nīderlande ir dziļi ieinteresēta Baltijas reģionā un savu iesaisti demonstrē ministru līmenī, konkrētā divpusējā līdzdalībā un ieguldījumā. Bet, protams, ja galvenais jautājums ir stabilitāte, galvenā atbilde ir daudzpusējās institūcijas: te var minēt EDSO, PfP.

Ekonomikas laukā mums ir programmas un pasākumi, kas varētu atbalstīt jūsu pūliņus. Mēs no savas puses stimulēsim kopīgas Nīderlandes un Latvijas biznesa aktivitātes. Tas pats attiecas arī uz pilsonisko sadarbību; iniciatīvas šajā jomā — gan individuālas, gan grupu, gan nevalstisko organizāciju, var rēķināties ar mūsu dzīvu interesi un, kur vien iespējams, ar mūsu atbalstu.

Kāds vārds sakarā ar Eiropas Savienību. Kā jūs zināt, mēs prezidēsim ES no pirmā janvāra. Rezidējošā Eiropas misijas vēstniecība, protams, būs Latvijai galvenais partneris un kontakts. Es būšu jūsu rīcībā kā papildu prezidentūras kanāls.

Atļaujiet man nobeigumā, prezidenta kungs, pateikties, ka mūs šeit tik silti uzņēmāt, un pievienot manus vislabākos personiskos novēlējumus jums un vēlēt mieru un pārticību Latvijas tautai.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes tālākajā Nīderlandes un Latvijas attiecību uzlabošanas darbā. Mūsu attiecības ir veidojušās lēni un pamatīgi, kā tas ir raksturīgs mūsu tautām. Tas atbilst arī mūsu tautu mentalitātei. Praktiski mūsu starpā nepastāv nekādas pretrunas, nekādas problēmas, ar kurām mums vajadzētu nodarboties. Latvija ir uzsākusi aktīvu darbību, lai virzītu straujāk uz priekšu savas reformas. Šodien pirmoreiz Latvijas vēsturē un tik ātri tika pieņemts bezdeficīta budžets. Un šis budžets ir apliecinājums tiem nopietnajiem nolūkiem, ko Latvija ir apņēmusies veikt, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO.

Nīderlande mums saistās nākotnē kā viena no Eiropas Savienības prezidējošajām valstīm, kuras prezidēšanas laikā, es domāju, tiks pieņemti galīgi lēmumi, kādā veidā un kādā kārtībā asociētās valstis tiks uzņemtas Eiropas Savienībā. Un šobrīd ir situācija, kad jautājums par to, kad tiks paplašināta Eiropas Savienība, vienlīdz gulstas gan uz Eiropas Savienības daībvalstu pleciem, gan arī uz asociēto valstu pleciem. Mēs to saucam par abpusēju atbildību. Mēs ceram, ka tuvākajā laikā tiks atklāta Nīderlandes vēstniecība Latvijā, kas ļaus vēl vairāk aktivizēt tos sadarbības procesus, kuri jau ir iesākušies. Pavelkot apakšā svītru juridiski likumiskajai bāzei, kas ir izveidota starp mūsu divām valstīm, un veidojot šīs attiecības daudz enerģiskākas - kā tas pienākas starp valstīm, kuras atrodas tuvu kaimiņos.

Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz apsveicu kā Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu jums sekmes šajā atbildīgajā darbā.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāra informācijas, Nīderlandes vēstniecība sākumā darbosies bijušajās Somijas vēstniecības telpās, bet – orientējoši– nākamā gada vidū – pārcelsies uz Jēkaba kazarmām Vecrīgā.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Nīderlandes vēstnieka Ludviga van Uldena saruna, kurā abi dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas reģiona stabilitātei ir būtiska nozīme visā Eiropas kontekstā. Latvijas Republikas Valsts prezidents runāja arī par Latvijas un Eiropas Savienības valstu sadarbības attīstību kā par nepieciešamību un realitāti, kas nodrošina pilnīgu un aktīvu Latvijas iesaisti Eiropā notiekošajos procesos. Sarunas gaitā tika skarti dažādi šobrīd Latvijas sabiedrībā aktuāli jautājumi, akcentējot domu, ka sabiedrībai pašai jāapzinās savas iespējas. Latvijas Republikas Valsts prezidents arī cita starpā teica, ka Latvija vienmēr ir jutusi Beniluksa valstu atbalstu. Savukārt Nīderlandes vēstnieks uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk var paļautiess uz Nīderlandes atbalstu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors