Diplomātija

Jauns Nīderlandes Karalistes pilnvarotais pārstāvis Latvijā

Akreditācijā pie Valsts prezidenta

Turpinājums no 1.lpp.

Kopš Latvija atguva savu neatkarību, Nīderlandes vēstniecībai Stokholmā tika uzticēts uzturēt sakarus ar Lietuvu un Latviju, un man ir patīkams pārsteigums redzēt, cik plašu un ciešu kontaktu tīklu šī vēstniecība jau ir attīstījusi ar jūsu valdību, sabiedrību un biznesa aprindām.

Tagad ir pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad Nīderlande atkal atver Baltijas valstīs Rīgā savu pārstāvniecību. Spiesti atstāt jūsu valsti piespiedu kārtā, mēs atgriežamies līdz ar brīvības straumi. Vēl vairāk — 1940. gada misija 1996. gadā atveras kā vēstniecība, un es lepojos ar to, ka esmu pirmais vēstnieks.

Šim notikumam ir milzīga nozīme — mēs stiprinām saites un gribam to darīt visās jomās. Pozitīvs moments, protams, būs arī tas, ka, sākot no šī brīža, mēs varēsim ievērojami vairāk laika veltīt mūsu jau esošo attiecību stiprināšanai.

Prezidenta kungs, atvēlētais laiks neļauj iedziļināties detaļās. Tāpēc minēšu tikai dažas tēmas. Piemēram, drošības jomā. Nīderlande ir dziļi ieinteresēta Baltijas reģionā un savu iesaisti demonstrē ministru līmenī, konkrētā divpusējā līdzdalībā un ieguldījumā. Bet, protams, ja galvenais jautājums ir stabilitāte, galvenā atbilde ir daudzpusējās institūcijas: te var minēt EDSO, PfP.

Ekonomikas laukā mums ir programmas un pasākumi, kas varētu atbalstīt jūsu pūliņus. Mēs no savas puses stimulēsim kopīgas Nīderlandes un Latvijas biznesa aktivitātes. Tas pats attiecas arī uz pilsonisko sadarbību; iniciatīvas šajā jomā — gan individuālas, gan grupu, gan nevalstisko organizāciju, var rēķināties ar mūsu dzīvu interesi un, kur vien iespējams, ar mūsu atbalstu.

Kāds vārds sakarā ar Eiropas Savienību. Kā jūs zināt, mēs prezidēsim ES no pirmā janvāra. Rezidējošā Eiropas misijas vēstniecība, protams, būs Latvijai galvenais partneris un kontakts. Es būšu jūsu rīcībā kā papildu prezidentūras kanāls.

Atļaujiet man nobeigumā, prezidenta kungs, pateikties, ka mūs šeit tik silti uzņēmāt, un pievienot manus vislabākos personiskos novēlējumus jums un vēlēt mieru un pārticību Latvijas tautai.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes tālākajā Nīderlandes un Latvijas attiecību uzlabošanas darbā. Mūsu attiecības ir veidojušās lēni un pamatīgi, kā tas ir raksturīgs mūsu tautām. Tas atbilst arī mūsu tautu mentalitātei. Praktiski mūsu starpā nepastāv nekādas pretrunas, nekādas problēmas, ar kurām mums vajadzētu nodarboties. Latvija ir uzsākusi aktīvu darbību, lai virzītu straujāk uz priekšu savas reformas. Šodien pirmoreiz Latvijas vēsturē un tik ātri tika pieņemts bezdeficīta budžets. Un šis budžets ir apliecinājums tiem nopietnajiem nolūkiem, ko Latvija ir apņēmusies veikt, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO.

Nīderlande mums saistās nākotnē kā viena no Eiropas Savienības prezidējošajām valstīm, kuras prezidēšanas laikā, es domāju, tiks pieņemti galīgi lēmumi, kādā veidā un kādā kārtībā asociētās valstis tiks uzņemtas Eiropas Savienībā. Un šobrīd ir situācija, kad jautājums par to, kad tiks paplašināta Eiropas Savienība, vienlīdz gulstas gan uz Eiropas Savienības daībvalstu pleciem, gan arī uz asociēto valstu pleciem. Mēs to saucam par abpusēju atbildību. Mēs ceram, ka tuvākajā laikā tiks atklāta Nīderlandes vēstniecība Latvijā, kas ļaus vēl vairāk aktivizēt tos sadarbības procesus, kuri jau ir iesākušies. Pavelkot apakšā svītru juridiski likumiskajai bāzei, kas ir izveidota starp mūsu divām valstīm, un veidojot šīs attiecības daudz enerģiskākas - kā tas pienākas starp valstīm, kuras atrodas tuvu kaimiņos.

Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz apsveicu kā Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu jums sekmes šajā atbildīgajā darbā.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāra informācijas, Nīderlandes vēstniecība sākumā darbosies bijušajās Somijas vēstniecības telpās, bet – orientējoši– nākamā gada vidū – pārcelsies uz Jēkaba kazarmām Vecrīgā.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Nīderlandes vēstnieka Ludviga van Uldena saruna, kurā abi dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas reģiona stabilitātei ir būtiska nozīme visā Eiropas kontekstā. Latvijas Republikas Valsts prezidents runāja arī par Latvijas un Eiropas Savienības valstu sadarbības attīstību kā par nepieciešamību un realitāti, kas nodrošina pilnīgu un aktīvu Latvijas iesaisti Eiropā notiekošajos procesos. Sarunas gaitā tika skarti dažādi šobrīd Latvijas sabiedrībā aktuāli jautājumi, akcentējot domu, ka sabiedrībai pašai jāapzinās savas iespējas. Latvijas Republikas Valsts prezidents arī cita starpā teica, ka Latvija vienmēr ir jutusi Beniluksa valstu atbalstu. Savukārt Nīderlandes vēstnieks uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk var paļautiess uz Nīderlandes atbalstu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Krievijas vēstnieks, atvadoties no Latvijas

Savdabīgā, politiski, psiholoģiski un emocionāli piesātinātā gaisotnē pagāja kārtējais Rīgas Diplomātiskā salona vakars Žurnālistu jeb Reiterna namā. Šoreiz vakara saimnieka lomā bija Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Aleksandrs Raņņihs, kurš par šo soli bija izšķīries, noslēdzot savu vēstnieka darba laiku Latvijā

Vakara ievadā, uzrunājot ārvalstu vēstniekus, žurnālistus un citus visai kuplā skaitā sanākušos viesus, Aleksandrs Raņņihs motivēja savu ilgo vilcināšanos ar prezentāciju Diplomātiskajā salonā. “Es saprotu, ka lielu interesi varēja izraisīt, piemēram, manas kolēģes Žannas Debenē (bijusī Francijas vēstniece Latvijā — J.Ū.) prezentācija Diplomātiskajā salonā,” teica Krievijas vēstnieks. “Viņa stāstīja par savu skaisto zemi Franciju, kas tomēr daudziem vēl ir pasveša. Viņa arī prezentēja franču kulināriju un franču modes, kas mums visiem ļoti patīk. Krievijā turpretim diez vai būs daudz jums sveša vai nezināma, un latviešu pieredze ar Krieviju un krieviem šodien pasaulē tiek pieprasīta kā ekspertu viedoklis.” Taču Krievijas Federācijas vēstnieks tomēr atzina, ka arī pats jau ilgāku laiku esot gribējis izklāstīt savu viedokli un izpratni par abu mūsu valstu attiecībām, skarot gan pozitīvos aspektus, gan tos šķēršļus, kas, viņaprāt, kavē šo attiecību straujāku attīstību.

Vispirms A.Raņņihs Latvijas un Krievijas attiecības raksturoja kā senas un daudzkrāsainas. Tajās, pēc viņa vārdiem, bijušas daudzas gaišas lappuses. Kā pirmo no tām vēstnieks minēja” latviešu nacionālās kultūras attīstību jaunlatviešu kustības veidā, Latvijai vēl atrodoties Krievijas valsts sastāvā — XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā”. Pozitīvi, pēc Aleksandra Raņņiha domām, vērtējamas arī Latvijas un Krievijas attiecības divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad Latvija bija suverēna valsts. Tālāk Krievijas vēstnieks izteica nožēlu, ka Latvijā esot tendence tikai negatīvi vērtēt Latvijas un Krievijas attiecības pusgadsimtu ilgajā periodā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā. Arī šajā laikā starp Latviju un Krieviju bijuši daudzi gaiši labu kaimiņattiecību fakti. Kā piemēru Aleksandrs Raņņihs minēja abpusējas teātru viesizrādes, kā arī Laimas Vaikules un Raimonda Paula koncertus Krievijā, kas allaž notikuši pārpildītās zālēs. Kopumā Krievijas vēstnieks abu kaimiņzemju attiecību vēsturi līdz deviņdesmito gadu sākumam raksturoja kā “raibu un visai dramatisku”.

Plašāk Aleksandrs Raņņihs pakavējās pie Latvijas un Krievijas attiecību problēmām pēdējos piecos gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un PSRS sabrukuma. Pēc vēstnieka domām, šis laiks raksturīgs ar emociju pārbagātību. No vienas puses, tās ir pozitīvas emocijas par to, ka Latvija atkal ir neatkarīga valsts. No otras puses — arī negatīvas emocijas, Latvijas pusei “atkal un atkal vainojot Krieviju dažādos pagātnes notikumos”. Aleksandrs Raņņihs izteica pārliecību, ka abu valstu attiecību pamatā jābūt abpusējām ekonomiskajām interesēm un ka Latvijas ekonomiskā attīstība ir atkarīga galvenokārt no labām attiecībām ar Krieviju. Savu viedokli vēstnieks argumentēja ar konkrētiem faktiem. Tā, laikā no 1992. līdz 1995.gadam abu valstu kopējais tirdzniecības apjoms pieaudzis četras reizes, 1995.gadā pārsniedzot vienu miljardu 200 miljonus ASV dolāru. Šī gada pirmo sešu mēnešu dati liecina, ka kopējās tirdzniecības apjoms nebūs mazāks. (Vēstnieks uzsvēra, ka balstās uz Krievijas puses datiem, jo Latvijas iestādes attiecīgos skaitļus savos pārskatos samazinot par 38 procentiem, un tas jau tuvākajā laikā būšot abu valstu attiecīgo institūciju sarunas iemesls.) “Tā vai citādi, Krievija ir Latvijas lielākais ārējās tirdzniecības partneris,” teica A.Raņņihs, uzsverot, ka liela nozīme Latvijas ekonomikā ir tranzīta kravām caur mūsu valsti. Ieņēmumi no preču tranzīta, pēc Krievijas vēstnieka vārdiem, veido 25 procentus no Latvijas kopīgajiem ienākumiem.

A.Raņņihs uzsvēra, ka tranzīts ir visizdevīgākais bizness pasaulē. Viņš arī teica, ka Krievija bijusi un joprojām ir ieinteresēta savu preču eksportā uz Rietumiem lietot tranzīta ceļu caur Latviju, neskatoties uz to, ka Krievija jau no 1991.gada gaidot augstāku labvēlības statusu savām precēm un izdevīgākus muitas noteikumus Latvijā. Taču notiek gluži pretējs process — Latvijas muitas nodevas šajos piecos gados esot pieaugušas četrkārtīgi. “Iedomājieties, kāds lielisks biznesa aktivitāšu līmenis varētu būt starp mūsu valstīm, ja nebūtu šo šķēršļu!” uzsvēra Krievijas Federācijas vēstnieks, piebilstot, ka līdzīgu viedokli nesen Kultūras fonda Spīdolas stipendiju pasniegšanas ceremonijā esot izteicis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tālāk Krievijas vēstnieks pieskārās abu valstu politiskajām attiecībām pēdējos divos gados. “Es vēl spilgti atceros laiku līdz 1994.gada augustam, kad kolēģi — ārvalstu vēstnieki — atkal un atkal man vaicāja, kā iet ar Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Toreiz likās, ka tas patiešām ir galvenais šķērslis straujākai ekonomisko sakaru attīstībai starp mūsu valstīm,” teica A.Raņņihs.” 1994.gada augustā, kad beidzot Krievijas armija bija izvesta no Latvijas, es biju pārliecināts, ka mūsu attiecībās sācies jauns, vētrainas attīstības periods. Taču pēdējos gados mans optimisms ir mazinājies. Krievijas armija jau sen kā izvesta, arī Latvijas puse pilda visas šajā jomā pieņemtās saistības. Šķiet, morāli politiskajai atmosfērai tagad jābūt labākai nekā jebkad. Taču tā vietā es atkal un atkal dzirdu, ka Krievija esot drauds Latvijai un ka šie draudi pat pieaugot. Agrāk, lūk, Krievijas kuģus Baltijas jūrā neviens neievēroja. Tagad tie, izrādās, pēkšņi esot drauds Latvijai,” tālāk teica Aleksandrs Raņņihs, piebilstot, ka arī Latvijas NBS komandieris minot Krieviju kā Latvijas potenciālo ienaidnieku numur viens un ka tagad par pamatu abu valstu sarunām esot kļuvis Saeimas pieņemtā deklarācija par Latvijas okupāciju. “Es klausos šajos apgalvojumos un domāju, ko gan Krievija tādu ir izdarījusi pēdējos pusotra divos gados, lai mūsu attiecības pasliktinātos, un nerodu atbildi,” tālāk teica Krievijas Federācijas vēstnieks, tūdaļ izsakot savu pārliecību, ka šis “ne pats labākais periods” abu kaimiņvalstu attiecībās pāries.

Tūdaļ pēc tam Krievijas vēstnieks pārgāja pie Latvijā dzīvojošo krievu izcelsmes nepilsoņu situācijas, raksturojot šo jautājumu kā “satraucēju (razdražiteļ), ko Krievija nevar ignorēt”. Tas esot to 740 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju stāvoklis, kuri nav Latvijas pilsoņi, kaut arī šeit dzimuši. “Ja es par to runāju, tās nebūt nav impēriskas tendences,” teica Krievijas vēstnieks, izsakot neizpratni, kāpēc tiesības uz pilsonību neesot cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvojot jau trešajā paaudzē. Viņš arī izteica apgalvojumu, ka Latvijā — “Eiropas valstī, kas pretendē uz vienas no civilizētākajām valstīm lomu” — pastāvot profesiju aizliegumi, un ka krievi saņemot mazākas pensijas par latviešiem. “Tā ir Latvijas problēma, bet tā ir arī Krievijas problēma,” tālāk teica Aleksandrs Raņņihs, apgalvojot ka “simtiem tūkstošu krievu, nerodot atbalstu savā valstī, apelē pie Krievijas politiķiem un tādējādi destabilizē Krievijas iekšpolitisko situāciju”. Pēc Krievijas vēstnieka domām, tā patlaban esot vienīgā problēma abu kaimiņvalstu attiecību radikālai uzlabošanai.

Aleksandrs Raņņihs kā piemēru iespējai sarunu ceļā atrisināt ekonomiskās domstarpības minēja gadījumu ar “Aeroflotes” reisiem uz Latviju — šis jautājums pēc asām domstarpībām nule kā nokārtots Latvijas satiksmes ministra Viļa Krištopana vizītes laikā Maskavā.

“Mēs Krievijā pašlaik izstrādājam savu eksporta un importa politiku nākotnei”, tālāk teica A.Raņņihs, atkārtoti uzsverot, ka izdevīgākais Krievijas preču eksporta ceļš uz Rietumiem ved caur Latviju. “Taču Krievijas bizness pēdējā laikā sāk kļūt uzmanīgs,” piebilst vēstnieks, uzsverot, ka Krievija paredz ieguldīt lielus līdzekļus un jau sākusi izstrādāt projektus savas infrastruktūras attīstīšanai Baltijas jūrā pie Sanktpēterburgas. “Latvijas” šajos plānos vairs netiek minēta,” brīdināja vēstnieks, izsakot prognozi, ka pēc desmit gadiem varētu izveidoties visai pesimistiska aina: Latvijas un Krievijas attiecības tad, protams, būs uzlabojušās (pēc vēstnieka domām, tas neizbēgami notikšot). Taču Krievijas investīcijas tranzīta maģistrālēs jau būs ieguldītas citos virzienos, apejot Latviju. Un tad atjaunot labas ekonomiskās attiecības starp mūsu valstīm vairs nebūšot iespējams.

Savas plašās uzstāšanās nobeigumā Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs izteica optimistisku pārliecību, kas visas pašreizējās problēmas abu kaimiņvalstu attiecībās tiks atrisinātas.

“Es pēc dabas esmu dzīves optimists un ticu, ka mēs spēsim ar mazām pūlēm pagriezt mūsu attiecības īstajā gultnē,” teica Krievijas vēstnieks.

Pēc tam Aleksandrs Raņņihs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis”: — Atļaujiet jums, vēstnieka kungs, pateikties par ļoti atklāto un profesionālo Krievijas un jūsu personiskā viedokļa izklāstu. Daudz kas jūsu teiktajā ir saprotams un visnotaļ pieņemams, jo arī mēs Latvijā esam ieinteresēti labās kaimiņattiecībās un abpusēji izdevīgā ekonomiskā sadarbībā ar Krieviju. Taču man nav skaidrs un pieņemams viens aspekts, ko jūs akcentējāt. Tāpat nav skaidra un pieņemama Krievijas nostāja, pastāvīgi atkārtojot apgalvojumu par tā saukto “krievvalodīgo” cilvēka tiesību pārkāpšanu Latvijā. Kāpēc tad, jūsuprāt, šos “cilvēka tiesību pārkāpumus” nav konstatējis neviens no Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsta ranga ekspertiem, kas rūpīgi iepazinušies ar situāciju Latvijā? Un kā jūs vērtējat nupat pieņemto ANO Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas 3. komitejas lēmumu, kurš, kā zināms, noraidīja Krievijas iesniegto rezulūcijas projektu par “cilvēka tiesību pārkāpumiem” Latvijā. Vai, jūsuprāt, šie cilvēki ir nekompetenti, neobjektīvi? Vai varbūt iemesls tam ir īpašas simpātijas pret Latviju un antipātijas pret Krieviju?

A.Raņņihs: — Jā, viņi nav kompetenti un nav objektīvi! ANO Ģenerālās Asamblejas 3. komiteja pieņēma lēmumu, vadoties no politiskiem motīviem. Lai arī kādu lēmumu pieņēma šī komiteja, viņi nelikvidē šo 740 tūkstošu cilvēku problēmu Latvijā, nelikvidē viņu ekonomisko un sociālo diskrimināciju.

ANO Ģenerālās Asamblejas 3. komitejas lēmums, tāpat šīs problēmas nepieminēšana Lisabonas sammita hartā bija “lāča pakalpojums”. Problēma paliek, un tā ir Latvijas iekšējā problēma.

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Aleksandrs Raņņihs visnotaļ pozitīvi novērtēja Latvijā pavadīto laiku, uzsverot, ka viņā ir siltas jūtas pret Latviju. “Katra šķiršanās ir maza miršana,” viņš teica, pieskaroties savai drīzajai aizbraukšanai no mūsu valsts.

A.Raņņihs arī teica, ka nākamajam Krievijas vēstniekam Latvijā strādāt būs vieglāk tāpēc, ka nebūs vairs jārisina daudzas tehniskas problēmas, kas saistītas ar vēstniecības iekārtošanu. A.Raņņihs arī teica, ka nevarot vēl nosaukt savus turpmākos pienākumus — taču esot skaidrs, ka viņš strādās Krievijas Ārlietu ministrijā.

Vakara turpinājumā muzicēja krievu bērnu instrumentālais ansamblis, klausītājus priecēja solistu vokālais sniegums. Pēc tam neformālā gaisotnē diplomāti un žurnālisti vēlēja Krievijas vēstniekam sekmes turpmākajās darba gaitās. “Latvijas Vēstneša” pārstāvis pateicās Aleksandram Raņņiham par tiešo un atklāto atbildi. Vēstnieks savukārt piekrita žurnālista viedoklim, ka par šo konkrēto problēmu ir jārunā tieši un atklāti. Uz “LV” jautājumu, vai Krievijas Ārlietu ministrijā netika apspriests jautājums par Aleksandra Raņņiha vēstnieka pilnvaru pagarināšanu Latvijā – jo viņš kā šobrīd visilgāk akreditētais vēstnieks ir Rīgas diplomātiskā korpusa duajēns, A.Raņņihs atbildēja noraidoši. Krievijas vēstnieka darba slodze Latvijā esot liela, un duajēna funkcijas būtu vēl liela papildu slodze.

Diplomātiskā salona vakarā piedalījās Ķīnas, Itālijas, Francijas, Lietuvas un vairāku citu valstu vēstnieki.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

.