No lietpratēja redzespunkta. Problēma

Uzņēmumu reģistra lietas nav tikai “papīru” lietas

Skaidrīte Krūmiņa, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, — “Latvijas Vēstnesim”, likuma vidū

— Šī gada 25. novembrī Latvijas Republikas Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Jau 29. novembrī Valsts prezidents tos nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Par šīm iespējamajām izmaiņām likumdošanā, kas skartu arī notāru darbu, daudz spriests arī presē — minētais likums paredz uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrācijai nepieciešamo dokumentu notariālu apliecinājumu. Kāds ir jūsu — Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājas — viedoklis?

— Ja likumdevējs vēlas regulēt jautājumu, kas skar notariāta darbību, vispirms ir jāuzklausa Zvērinātu notāru padomes viedoklis, lai redzētu problēmas praktisko risinājumu. Šajā gadījumā tas netika darīts. Tāpēc labprāt izmantošu šo iespēju.

Latvijas Zvērinātu notāru padome uzskata, ka grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pamatos ir atbalstāmi. Tie paredz notariālu formu dokumentiem, kas iesniedzami uzņēmumu reģistrācijas iestādēs. Šāda prakse pastāv Viduseiropas valstu lielākajā daļā, un notariālas formas noteikšana likumdošanā atsevišķiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem ir svarīgs kontroles līdzeklis uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas sfērā. Turklāt notāra pienākums ir ne tikai pareizi sastādīt dokumentus, ko vēlāk pārbauda reģistra iestāde, bet svarīga ir arī notāra piedalīšanās dokumenta sastādīšanā. Pats apliecināšanas process nodrošina arī gribas izpauduma atbilstību likumam un darījuma dalībnieku brīdināšanu par darījuma sekām, lai aizsargātu civiltiesiskajā apgrozībā mazāk zinošas un nepieredzējušas personas. Tā kā zvērinātu notāru profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms, pieļauto kļūdu gadījumā atbildības risks gulstas uz notāru, un darījuma dalībniekiem ir iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem. Šī kārtība ir viens no notāru realizētās preventīvās jurisdikcijas instrumentiem — strīdi tiek novērsti jau tiesisko attiecību noformēšanas sākuma stadijā, tātad — pirms tie vēl radušies.

Turklāt šādā veidā notāra kā kompetentas amatpersonas darbība būtiski uzlabo civiltiesisko apgrozību, atslogojot tiesu un citu iestāžu darbību, jo rada likumam atbilstošus dokumentus ar īpašu pierādījuma spēku — publiskos aktus, fiksējot darījuma dalībnieku gribas izteikumu. Rezultātā iestādes, tātad — arī valsts, tiek atslogotas un atbrīvotas no izdevumiem, kas saistīti ar darījuma dalībnieku gribas un darījuma noteikumu noskaidrošanu.

Iepriekšminētais pamato preventīvās jurisdikcijas lielo nozīmi arī uzņēmumu reģistrācijas procesā, tomēr formālas procedūras apgrozības ātrumu šajā jomā var samazināt. Lai sekmētu efektivitāti, ko dod notariāli dokumenti un notāra piedalīšanās uzņēmumu dibināšanas un reģistrācijas procesos, un, no otras puses, nekavētu civiltiesisko apgrozību uzņēmumu reģistrācijas sfērā, Latvijas Zvērinātu notāru padome uzskata, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 7. panta otrās daļas redakcija būtu jāmaina, nosakot atsevišķus reģistrācijas procesā nozīmīgāko dokumentu veidus, kas ir obligāti notariāli apliecināmi. Tie būtu: uzņēmuma dibināšanas līgums, kapitāldaļu saraksts, ziņojums par mantisko ieguldījumu, kā arī atbildīgo personu parakstu paraugu apliecinājums.

— Kā jūs skaidrojat ažiotāžu, kas radīta ap šiem paredzamajiem likuma “Par LR Uzņēmumu reģistru” grozījumiem?

— Sabiedrībā vispār ir radusies neizpratne — valstī it kā paralēli pastāvot divas notariāta institūcijas — valsts notāri un zvērināti notāri. Tomēr tas tā nav. 1993.gada 1.septembrī notika notariāta reforma Latvijā — ar likumu tika likvidēts valsts notariāts. Līdz tam šie valsts notāri bija veikuši gan notariālās darbības, gan uzņēmumu reģistrāciju. Bet ar 1993.gada reformu funkcijas tika sadalītas — kopš tā laika Latvijā un citur Eiropā pazīstamās notariāta funkcijas veic zvērināti notāri. Viņu darbību regulē Notariāta likums. Bet Uzņēmumu reģistrs, kura darbību reglamentē likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ir institūcija, kas Latvijā nodarbojas ar uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrāciju. To veic Uzņēmumu reģistra valsts notāri. Tātad zvērinātu notāru un Uzņēmumu reģistra valsts notāru funkcijas nedublējas.

— Bet vai sarunas sākumā pieminētā uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamo dokumentu notariāla apliecināšana neierobežos Uzņēmumu reģistra valsts notāru kompetenci?

— Zvērināti notāri, uzņemoties kādu uzņēmumu reģistrēšanai nepieciešamu dokumentu apliecināšanu, nekādā ziņā nedz ierobežos, nedz aizskars Uzņēmumu reģistra tiesības. Zvērināti notāri tikai fiksēs īsteno ainu uzņēmuma dibināšanas brīdī, identificējot uzņēmuma dibinātājus. Tā nebūs iespējams dibināt fiktīvas firmas.

— Kā Uzņēmumu reģistra darbinieki atpazīs dokumenta notariālā apliecinājuma īstumu?

— Arī to risina Notariāta likums. Tas paredz, ka visu zvērinātu notāru zīmogu nospiedumi un parakstu paraugi tiek iesniegti Tieslietu ministrijā, Zvērinātu notāru padomē, zemesgrāmatu nodaļās un apgabaltiesā, pie kuras darbojas zvērināts notārs. Tomēr jau šobrīd šo iestāžu loks ir paplašinājies — notāra zīmoga nospiedumu un paraksta paraugu saņem arī citas institūcijas, kas bieži saskaras ar notariāli apliecinātiem dokumentiem, piemēram, muita, lai atpazītu notariālo apliecinājumu uz automašīnas vadīšanas pilnvaras izbraukšanai uz ārzemēm. Ja tomēr rodas šaubas par zīmoga un paraksta īstumu, dokumenta apliecinājumu ir iespējams pārbaudīt pie attiecīga notāra pēc ieraksta aktu un apliecinājumu žurnālā.

— Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka šo likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā nepieciešamo dokumentu notariāla apliecināšana ārkārtīgi sadārdzinās uzņēmumu reģistrāciju.

— Dokumentu apliecinājumu takses ir normatīvi regulētas — tās apstiprina finansu un tieslietu ministrs, saskaņojot ar Zvērinātu notāru padomi. Takses ir publicētas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vienošanās cenas pastāv tikai gadījumos, kad notārs pats sastāda dokumentu,— kā jebkurš cits jurists. Jāatzīmē arī, ka takse par nekustamo īpašumu dokumentiem ir viena, bet par nevērtējamiem dokumentiem — cita, daudz mazāka. Turklāt, augot darījuma summai, samaksa par notariālo apliecinājumu samazinās.

— Kā rīkosies notāri, ja uzņēmumam būs daudz dibinātāju?

— Zvērināts notārs savu darbu var veikt arī izbraukumā. Šāda prakse pastāv jau arī šobrīd.

— Kā tiek noformēti dokumenti, ja viena darījuma puse atrodas ārzemēs?

— Katrā valstī, pilsētā esošo personu dokumentus attiecībā uz tām turpat var arī notariāli apliecināt. Darījuma noformēšana tiek pabeigta tur, kur pēdējais no darījuma dalībniekiem paraksta dokumentus. Protams, tādā gadījumā iepriekš ir jāstrādā juristiem, saskaņojot darījuma dalībnieku gribu.

— Vai dokumentu notariālas apliecināšanas sakarā nerodas problēmas ar atbildību par apliecināmā dokumenta īstumu?

— Apliecinājuma uzrakstā, ko uz dokumenta izdara notārs, ir redzams, kādus faktus notārs apstiprina. Notārs apliecina, ka dokuments atbilst oriģinālam. Bet gadījumā, ja oriģināls ir viltots tā, ka šo faktu notārs nespēj konstatēt, ar savu apliecinājumu viņš vismaz ir fiksējis personu, kura šo oriģinālu ir uzrādījusi. Līdz ar to izmeklēšanas institūcijām jau ir pavediens, pēc kura meklēt neīstā oriģināla avotu. Pastāv, protams, arī risks, ka pēc noraksta izgatavošanas “oriģināls” pazudīs, jo veikt ekspertīzi no fotokopijas jau ir sarežģītāk.

Ja arī līdzšinējā zvērinātu notāru praksē ir bijuši gadījumi, kad varbūt apzināti ir apliecināti noraksti no viltotiem dokumentiem, to nedrīkstētu attiecināt uz visu citu notāru darbu.

— Pastāstiet, lūdzu, par Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbību.

— Šī gada septembra beigās notika Zvērinātu notāru padomes pārvēlēšana. Es atkārtoti kļuvu par padomes priekšsēdētāju. Atjaunots ir arī padomes sastāvs. Mans vietnieks ir Indulis Šermukšnis no Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijas. Latgales apgabaltiesas darbības teritoriju pārstāv Gunta Daugaviete, Zemgali — Zenta Reliņa, Vidzemi — Dace Ozoliņa, Rīgas apgabaltiesas darbības teritoriju — Ināra Ceiča , Lūcija Kreile, Ludis Sakne un Rihards Mintāls.

— Kā noris Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas sadarbība ar Pasaules latīņu notariāta apvienību, kuras biedri jūs esat?

— Mēs aktīvi piedalījāmies šīs organizācijas darbā. Ja arī finansiālu apstākļu dēļ to vienmēr nevaram darīt tieši — teiksim, piedalīties Argentīnā rīkotā seminārā —, mēs līdzdarbojamies zinātniskajā laukā. Mūsu kolēģi raksta referātus, atbildot uz apvienības jautājumiem par Latvijas likumdošanu. Arī mēs saņemam informāciju par citu valstu likumdošanas praksi. Gatavojamies nākamajam Pasaules latīņu notariāta apvienības kongresam 1997.gadā. Šogad esam iestājušies arī Notariāta vēstures institūtā, kas darbojas Pasaules latīņu notariāta apvienības ietvaros. Tur mūs pārstāv Indulis Šermukšins, viņa publikācijas Francijā jau guvušas atsaucību.

Piedalāmies arī Eiropas Savienības rīkotajos semināros, kas paredzēti notāriem, zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem un institūcijām, kas tos pārrauga. Organizatoriskā ziņā gan aktīvāki ir Igaunijas kolēģi, tur šie semināri notiek regulāri. Tieši šajos pasākumos tika apspriestas arī uzņēmumu reģistra problēmas. Iespējams, ka arī doma par grozījumiem likumā “Par LR Uzņēmumu reģistru” Saeimā radusies no šiem semināriem — kā mēģinājums sakārtot Latvijas likumdošanu atbilstoši Viduseiropas pieredzei. Tur uzņēmumu reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu notariāla apliecināšana ir plaši izplatīta prakse. Šādi likuma grozījumi tikai radītu drošības sajūtu mūsu uzņēmējsabiedrību ārzemju partneriem. Igaunijā uzņēmumu reģistrācija jau notiek šādā kārtībā. Notariālā forma jau tiek plaši pielietota arī pie mums, dibinot kopuzņēmumus.

— Paldies par sarunu!

Dina Gailīte,

“LV” korespondente