10. decembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 215/216.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami, ka neatkarīgais deputāts, pats Krisberga kungs kopā ar “Saimnieku” ir pielikuši pūles un atraduši, prasa sociālajām mājām līdzekļus. Bet es domāju, ka Krisberga kungs varēja parunāt ar saviem kolēģiem un arī lasīt mierīgi avīzi, jo, cik es varu saprast, starpvaldošā frakciju padome jau ir nolēmusi, kā balsot, un, Krisberga kungs, varbūt pat jūsu runa ir veltīga, jo gan “Saimnieks”, gan “Ceļš” ir nolēmis balsojuma rezultātus. Tā kā opozīcijai diez vai ir vairs sevišķi par ko uztraukties. Varbūt arī Prezidijs varētu izdalīt lēmuma projektu, lai būtu skaidrāki jautājumi, kā jānobalso un mēs veltīgi nepūlētos.

Protams, šajā gadījumā gandrīz vai sajūta ir tāda, ka ir jāapelē pie kaut kādām aizvērtām durvīm, kurās var klaudzināt vai neklaudzināt, bet rezultāti jau ir iepriekš zināmi. Protams, šajā gadījumā es arī varu labi saprast Krisberga kunga bailes par savu projektu, par sociālo māju problēmu. Ja nebūs papildu finansējuma izdevumi izdalīti, tad nekādas sociālās mājas nekādā veidā nebūs, jo uz nākošo — tā dēvēto bezdeficīta budžeta — gadu pašvaldības nebūs spējīgas vēl papildus finansēt kaut pāris santīmu. Mēs pietiekami labi zinām, ka jau tagad plāno atslēgt visas slimnīcas, lielāko daļu, no siltuma, tad dabiski, ja pašvaldībām būs vairāk uztraukumu, kā saglabāt kaut vai slimnīcas, nevis risināt šos jautājumus.

Ja Latvijas Saeima grib kopā ar Rīgas Domi un citām pašvaldībām organizēt kaut kādu jaunu būvniecību, tad patiešām vajadzētu atklāti no tribīnes pateikt, ka Getliņos tiek izdalītas vietas, kur Latvijas nabadzīgie iedzīvotāji varēs pulcēties un būvēt no papīra un visiem pārpalikumiem jaunas būvvietas vai mājas privātā kārtā. Protams, tas prasīs no valdības mazāk asignējumus nekā šeit, kur patiešām būtu jādomā un jārisina.

Bet iespējams, ka arī atsevišķi kolēģi grib paši ar savām rokām izveidot kaut kādus sociālos nemierus vai sociālo revolūciju. Ne velti Makarova kungs lasa sociāldemokrātiskus materiālus, lai vajadzīgā brīdī varētu nostāties pensionāru priekšgalā un teikt, ka tur vajag ar tiem atrisināt šos jautājumus vienreiz.

Bet šajā gadījumā, es domāju, labāk, kolēģi, būtu tomēr patiešām atbalstīt Krisberga kunga priekšlikumu, jo pagaidām personīgi es no valdības puses neredzu nekādu iniciatīvu uz sociālo māju reālu celtniecību vai izveidi. Tātad tas ir vienīgais veids, kādā veidā varētu šo jautājumu virzīt uz priekšu. Es neticu, ka nākošajā gadā — bezdeficīta budžeta gadā — sabiedrības ienākumi tik strauji pieaugs. Varbūt pieaugs atsevišķu cilvēku ienākumi, bet lielākās sabiedrības daļas ienākumi tikai vēl tiks samazināti. Tādēļ kaut kādu utopiju par to, ka šīs mājas nebūs vajadzīgas, protams, mēs varam atstāt paši uz savas sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Arī neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr. 44, kas izklāstīts dokumenta 25.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 34, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 45.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fondu iemaksas pamatbudžetā palielināšanu, līdz ar to samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Es gribu šeit norādīt uz to, ka šajā priekšlikumā nav norādīts, kas tad segs pašvaldību ieņēmumu bāzes novirzību no šā privatizācijas fonda. Tātad priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu par deputāta Barteševiča priekšlikumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu nr.45. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 41, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 46.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par pozīcijām Ekonomikas ministrijā un novirzīšanu Valsts statistikas komitejai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu nr. 46 nav. Pieņemts.

R.Zīle. 47. priekšlikums. Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums. Par pozīcijām Satiksmes ministrijā, novirzīt Valsts zemes dienestam. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 47. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 48.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pozīcijām “Autoceļi”, 2 000 000 novirzīšanu dotācijai Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 48.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 49.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Arī pozīcija “Autoceļi”. Naudas novirzīšana arī dotācijai Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Par nepieciešamību palielināt līdzekļu daudzumu, piešķiramo līdzekļu daudzumu skolotāju algām Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, jau šeit runāja daudzi deputāti. Es domāju, ka nav īpašas nepieciešamības šeit vēlreiz un vēlreiz par to runāt un to atkārtot. Kaut gan tajā pašā laikā līdzšinējie balsojumi liecina par to, ka deputātu vairākums negrib to saprast. Negrib to saprast. Vai tiešām nesaprot to, cik aktuāla un cik nepieciešama ir šo līdzekļu piešķiršana skolotāju algām.

Es gribu runāt par citu jautājumu. Proti, par šo līdzekļu avotu — Autoceļu fondu. Kāpēc šeit tas tā ir radies? Kāpēc šeit ir minēts šis līdzekļu avots? Mēs līdz šim esam ļoti daudz dzirdējuši no valdības, no Satiksmes ministrijas puses, ka mums Latvijā ir ļoti nepieciešami līdzekļi autoceļu remontam, būvei utt. Bet ko mēs faktiski redzam? Tie deputāti, kas pagājušajā vasarā brauca pa Rīgas — Tallinas šoseju posmā no Saulkrastiem un tālāk, tie redzēja interesantu ainu. Proti, ka tur tiek likts jauns ceļa segums uz vecā seguma, kurš ir vēl ļoti labā stāvoklī. Es gan neesmu autoceļu inženieris, bet skaidrs bija viens, ka tur, tajā vietā, vismaz šis jaunais segums, jauno segumu klāt uz vecā seguma nebija nekādas nepieciešamības. Bet to darīja. Secinājums, ka šie līdzekļi, kurus mēs ar tādu šeit lielu patriotismu it kā novirzām, lūk, autoceļu būvei, faktiski tiek izlietoti neekonomiski, neefektīvi. Tāpēc arī radās, lūk, šāds priekšlikums, ka šos līdzekļus var samazināt no šī fonda un novirzīt tiešām tur, kur ir nepieciešams izmaksāt cilvēkiem algas. Tāpēc arī šāds priekšlikums ir radies. Un es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.49. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 35, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 50.priekšlikums. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par 6,9 miljonu naudas novirzīšanu no autoceļiem uz mērķdotāciju par pedagoģisko darbinieku algām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis... Prasa balsojumu frakcija. Lūdzu zvanu! Acumirkli! Vēlas runāt Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es daudz neaizkavēšu jūsu laiku. Es varbūt vēlreiz gribētu pakavēties pie dažiem punktiem, kas man liekas svarīgi. Jo šeit mēs pārāk vienkāršojam šo lietu, nosaucot tikai autoceļu fondu. Kas tad ir autoceļu fonds? Pirmkārt, tas veidojas no tā, ka katrs braucējs, pērkot benzīnu, savāc šo naudu. Pie tam, jūs ļoti labi tagad katrs zināt, ka no viena litra cenas, 30 santīmiem, tikai 4,9 santīmi vai 17 procenti nonāk ceļu fondā. Mēs paši kopā ar jums pirms pusgada nobalsojām ilgtermiņa programmu pieciem gadiem, kur mēs braucējiem skaidri pateicām, kāda būs šī dinamika, cik naudas ienāks ceļu fondā dotācijā pasažieru pārvadājumiem lauku rajonos, dzelzceļa infrastruktūrā, pašvaldību ceļiem un valsts ceļiem. Un tagad, kad ir pagājis pusgads, mēs gribam mainīt šo filozofiju un pateikt atkal braucējiem, ka būs savādāk.

Es tomēr aicinātu deputātus padomāt par to, ka ar 1.janvāri par 2 santīmiem atkal mainās, piemēram, benzīnam, akcīzes nodokļa likme. Tātad cena būs 32 santīmi, bet “ceļiem” aiziet nevis 4,9, bet, piemēram, 4,5 santīmi. Jūs iedomājieties, kā mēs, likumdevēji, nostādām sev visu to priekšā, kuri maksā par konkrēto pasūtījumu, par ceļu valstij un arī pašvaldībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs ko vēlas teikt? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par priekšlikumu nr.50, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 40, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 51.priekšlikums — LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par pozīcijām Labklājības ministrijā un novirzījumu no administratīvajiem izdevumiem uz sociālo, profesionālo rehabilitāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Ļoti lūdzu jūs ieklausīties! Runa ir par kopējā budžeta ietvaros, vienkārši jāsaka, smieklīgi mazu summu — par 16 tūkstošiem latu. Bet ar šiem 16 tūkstošiem latu, kurus mēs pārdalām, gribam pārdalīt ministrijas robežās, tiks izdarīts ļoti, ļoti labs darbs dzirdes invalīdu labā. Proti, runa ir par Latvijas nedzirdīgo komunikāciju centra izveidi. Kā jūs zināt, arī tie cilvēki, kuri mūsu sabiedrībā ir likteņa piemeklēti tādējādi, ka viņi dzird slikti vai nedzird nemaz, tāpat ir mūsu Latvijas pilsoņi. Un viņi tāpat kā mēs ir tiesīgi saņemt pilnu informāciju par to, kas šajā pasaulē notiek, arī to, ko mēs šeit, Saeimā, darām. Mēs jau esam ierosinājuši citā pozīcijā jautājumu par surdotulkojumu “Panorāmai”, bet šeit, cienījamie kolēģi, lūdzu ieklausieties, tātad runa par nedzirdīgo komunikāciju centra izveidi. Šie 16 000, ja mēs tos iebalsosim, dos iespēju veseliem 100 nedzirdīgiem cilvēkiem izmantot tā dēvēto “teksta telefonu”.

Visā pasaulē nedzirdīgiem ļaudīm ir izdomāts ļoti daudz un dažādu tehnisku pielietojumu, aparatūras, lai viņi nejustos izolēti un vieni šajā pasaulē. Mēs diemžēl neesam īpaši bagāti ar šādiem tehniskiem risinājumiem, taču, lūk, te nu ir projekts, ko ir iesniegusi Nedzirdīgo savienība, tās organizācija. Un šinī projektā ir paredzēts, ka 11 000 no šiem 16 000 latu aiziet tieši “teksta telefoniem”, konkrētai lietai, taustāmai lietai, nevis kaut kam tādam, ko mēs varbūt nemaz šeit šajā budžeta apspriešanā neredzam. Tātad 1 telefons maksā apmēram 200 latu. Tad ir paredzētas ārējo operatoru vietas un amati, kas, lūk, savienos šos nedzirdīgos cilvēkus savā starpā — tur ir 500 lati. Darba telpām — 1000 lati, algas un nodokļi — 3000 lati. Tātad kopā 16 000 latu.

Cienījamie kolēģi! Mēs Saeimā, gribot vai negribot, esam pēdējā laikā daudz atņēmuši invalīdiem. Nu šis būtu tas gadījums, kad mēs ar pavisam nelielu summu — 16 000 — varam kaut vai šai nedzirdīgo grupai iedot taustāmu labumu — 100 cilvēki mums tiešām sacīs paldies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Es lūdzu deputātus, ministrus un visus klātesošos savstarpējām pārrunām izvēlēties telpu ārpus plenārsēžu zāles.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko jums teica Prēdeles kundze. Es tikai lūdzu jūs ieklausīties, es ceru, ka jūs dzirdējāt, ko viņa teica. Visi, protams, nē. Neaizmirst šos cilvēkus, kuri tā jau šo dzīvi nespēj tvert tā, kā mēs visi pārējie, un atbalstīt ar šo niecīgo summu — 16 000 latu. No tā budžeta deficīts neradīsies. Tā ir vienkārši iekšējā pārdale. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Ir tomēr, kolēģi, lietas, kuras ir jādara godprātīgi. Labklājības ministrija jau pietiekoši sen, tad, kad neviens par to nerunāja, ir uzsākusi sadarbību ar invalīdu sabiedriskajām organizācijām — Latvijas neredzīgo biedrību un Latvijas nedzirdīgo savienību. Tieši ar to, ka to naudu, kas ir paredzēta šo invalīdu rehabilitācijai, novirzot šīm organizācijām gan rehabilitācijas darba veikšanai, gan palīglīdzekļu iegādei. Un tur apakšā ir konkrēti ar ministriju saskaņoti projekti. Ar ministriju saskaņoti projekti. Tur, kur sākas jautājums par to, ka nepietiek naudas, piemēram, surdotulkojumam, tur ir Ministru kabineta priekšlikums — no līdzekļiem “Saikne ar pilsoni” izdalīt 20 000 latu. Tādēļ es šobrīd neatbalstu šos priekšlikumus, jo jau šobrīd sakarā ar sociālā nodokļa pārdali Labklājības ministrijas sastāvs tiek samazināts par 10 procentiem. Tas nozīmēs tikai tālāko samazināšanu un vēl tālāk ietaupīšanu uz kāda cita rēķina.

Tādēļ es aicinu tomēr deputātus balsot pret šo priekšlikumu. Starp citu, nedzirdīgo invalīdu surdotehnikas un rehabilitācijas procesam jau ir paredzēti 40 000 latu, un, balsojot par teksta daļu, es aicināšu tomēr atļaut ministriem rīcības brīvību programmu ietvaros, lai tur, kur līdzekļi netiek izmantoti, pārsviestu uz “sāpīgākām programmām”. Tādēļ es šobrīd neatbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī Saeimu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 51.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pozīciju Labklājības ministrijā “Administratīvie izdevumi”, un novirzīšana — mērķdotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu... Prasa frakcija balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.52. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 35, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 53.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums pozīcijā “Vides aizsardzības fondi”, programma un novirzījums ir Labklājības ministrijā sociālā, profesionālā rehabilitācija, konkrēti Līgatnes rehabilitācijas centram. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis... Runās Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Mēs jau vairākos preses izdevumos esam lasījuši Labklājības ministrijas viedokli par to, ka, lūk, frakcija “Latvijai” esot ļoti centusies “apcirpt”, kā šeit raksta, viņu budžetu. Es gribu šeit dot zināmu paskaidrojumu, ka frakcija “Latvijai” nav nemaz to centusies darīt, bet ir centusies tos līdzekļus, kas ir atļauti, kas ir piešķirti, mērķtiecīgāk izmantot. Šeit ir runa par... Makarova kungs raksta, ka, lūk, nepieciešams, ka janvārī valsts pārziņā nonāk pansionāti. Šeit ir nepieciešams sakārtot attīrīšanas iekārtas, katlu mājas. Ja šo naudu nedos, netiks sakārtotas šīs iekārtas, ūdens apgāde daudzos pansionātos un tā tālāk. Mēs neierosinām noņemt līdzekļus, lai nesakārtotu pansionātus un tamlīdzīgas iestādes. Runa ir pavisam par kaut ko citu. Par ko diemžēl ministra kungs nerunā. Proti, par to, ka nākošajā gadā, salīdzinot ar šo gadu — 1996.gadu, ministrijas administratīvie izdevumi, pārvaldes izdevumi ir palielināti par 850 000 latu. Lūk, par ko ir runa! Un, lūk, no šiem līdzekļiem mēs ierosinām noņemt un novirzīt tiešām, lūk, šim konkrētam mērķim, tādam pašam mērķim, par kuru runā labklājības ministrs, proti, par šī rehabilitācijas centra tiešām sakārtošanu, remontiem, kas tur ir ļoti nepieciešami un vajadzīgi. Tā ka es lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamais Zelgalvja kungs! Lūdzu, paskatieties uz priekšlikumu nr.408, kur jūsu frakcija ierosina noņemt Labklājības ministrijai visu investīcijām paredzēto naudu. Tādēļ esat vismaz godprātīgs! Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu informēt par patiesību, kāda šobrīd ir Līgatnē. Mēs tikko kā nedēļu atpakaļ svinīgi nodevām Līgatnē jaunas attīrīšanas iekārtas, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, tā ka situācija Līgatnē ir mainījusies. Es gan nezinu, kā tas ietekmē tieši šo rehabilitācijas centru, bet pilsētiņā attīrīšanas iekārtas ir pilnīgi svaigi nodotas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Debates beidzam. Vai Zīles kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 53.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 36, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 54.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — pozīcijas “Vides aizsardzības fonds” naudas novirzīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

R.Zīle. 55.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums pozīcijā “Vides aizsardzības fonds” — naudas pārbīdīšana arī uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 35, atturas — 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 56.priekšlikums. Deputāta Krisberga priekšlikums par vides aizsardzības fonda naudas pārbīdīšanu uz sociālām mājām, sociāliem dzīvokļiem. Arī šo priekšlikumu līdzīgi kā iepriekšējo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais balsojums mums noņēma 3 miljonus latu no vismaznodrošinātākajiem paredzētajiem sociālajiem dzīvokļiem. Šobrīd tātad iet runa par 1 miljonu, un es gribētu vērst uzmanību, cienītie kolēģi, pie ļoti interesantas sadaļas, pie kuras esam pienākuši. Citēju: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības fonds, programma. Varētu uzskatīt, ka cilvēks arī ir vides elements ,un iespējams, ka šo vides elementu arī mūsu valstī pat vajadzētu aizsargāt. Līdz ar to varētu runāt, ka notiek līdzekļu pārbīde fonda iekšpusē. Protams, ja mēs piekrītam, ka vides reģionālajā fondā cilvēks ir aizsargājams fonda elements. Ja mēs nepiekrītam, ka cilvēku arī vajadzētu aizsargāt, nu tādā gadījumā šis priekšlikums nebūs atbalstāms. Jā, es saprotu, ka es diezgan dogmatiski pašreiz izteicu domas, bet, ja mūsu cienījamā valdība, un jo sevišķi Labklājības ministrija, līdz šodienai nav definējusi, cik pašvaldībai uz katru iedzīvotāju ir nepieciešami līdzekļi savu funkciju nodrošināšanai, tad man atliek tikai apelēt pie mūsu kopējā godaprāta. Nu, neatstāsim šos cilvēkus uz ielas! Aizsargāsim vismaz viņus kā vides elementus, ja ne kā valsts pamatvērtības, un atstāsim tiešām šo naudu nevis vispār kaut kādai vides aizsargāšanai, bet konkrēti vismazāk nodrošināto cilvēku aizsardzībai, cilvēktiesību ievērošanai uz pajumti. Aicinu atbalstīt priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 56.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 57.priekšlikums. Deputāta Staša priekšlikums par Valsts zemes dienesta, tātad Centrālai zemes komisijai paredzētās naudas pārbīdīšanu, varētu tā teikt, uz zemes reformu nekustamā īpašuma formēšanu, uz Valsts zemes dienestu no Centrālās zemes komisijas. Komisija, apspriežot šo lietu, balstījās tomēr uz Saeimā nesen izdarītiem grozījumiem un šo priekšlikumu neatbalstīja, un arī valdības papildu vēstulē ir mainīts viedoklis par šo 57.priekšlikumu, un arī tas tagad ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Vairāki desmiti tūkstoši zemnieku gaida uz zemes iemērīšanu un gaida uz nekustāmā īpašuma noformēšanu. Un ir likums, kas paredz īpašniekiem vai to pirmās šķiras mantiniekiem — zeme ir noformējama no valsts budžeta bez maksas. Un šajā gadījumā, kas ir svarīgāk, vai desmiti tūkstoši zemnieku, kuri uz to gaida, lai to noformētu, vai svarīgāka ir Centrālā zemes komisija, kur 52 tūkstošus tērē un nezina, priekš kā. Es uzskatu, ka šodien Centrālā zemes komisija nav vajadzīga un nav nekādas vajadzības, lai lietotu šos līdzekļus. Es saprotu, ka Seiles kundzei ir liels lobijs Saeimā, saprotu, ka ir imidžs, bet tomēr praktiski apsvērumi saka to, ka ir ātrāk jāformē nekustamā īpašuma tiesības, kam tās pieder. Jo kā mēs varam savākt nodokļus nākamā gadā, kā mēs varam kārtot lietas par nomu, par zemi, lai maksātu nodokļus par nekustamo īpašumu, ja nav tādas īpašumu tiesības noformētas. Es uzskatu, ka jāatbalsta šis priekšlikums, lai tas tiktu īstenots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt par šo priekšlikumu nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu ar nr.57. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 34, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 58.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par zemes reformas nekustamā īpašuma formēšanas naudas pārbīdīšanu zinātniskās darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Runāt vēlas Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Latvijas likteņa lēmēji! Izglītība, zinātne, tā ir... tas šajā laikmetā nosaka Latvijas likteni. Redziet, un nekas tā nav apdalīts šajā budžetā kā zinātne. Katru gadu zinātnei ir bijis mazāk un mazāk. Es... redziet, šis priekšlikums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses ir samērā pieticīgs, te nav runa par miljoniem, kā runāja iepriekšējie, te ir runa par nieka 100 tūkstošiem, vienu desmitdaļu miljona. Nu, ja mēs negribam galīgi nogremdēt zinātni, taču kaut ko vismaz... izliksimies, ka mēs zinātniekiem kaut ko dodam, jo zinātnieki ir pagaidām vēl ļoti pacietīgi, un arī viņiem būtu jāiesaistās vairāk šajā Saeimas zālē, šajā Latvijas tautas lemšanā. Katrā ziņā es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Kā jau es minēju agrāk šorīt, tad zinātnes finansējumam papildus 1997.gada budžetā ir nepieciešami 1,3 miljoni latu, un šeit šis priekšlikums ir par to, lai iedotu zinātniskai darbībai 100 000 no šiem nepieciešamajiem 1,3 miljoniem. Un šī argumentācija, kāpēc ir šie līdzekļi zinātnei kaut kur jāatrod, tā arī ir pilnīgi skaidra. Un viens no būtiskākiem momentiem, kas faktiski izsaka visu, ir tas, ka mums 1997.gada budžetā ir plānots tikai 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta novirzīt kā valsts dotāciju zinātnei. Un šis ir ārkārtīgi zems rādītājs, un, kā jau es minēju, tad, lai nodrošinātu zinātnes normālu ietekmi uz tautsaimniecību, šim rādītājam ir jābūt ap 1 procentu, un tas arī ir skaitlis, kurš tiek rekomendēts Eiropas Savienības asociētajām valstīm. Un es domāju, ka... esmu pārliecināts, ka nedrīkst šo valsts politiku veidot, tikai balstoties uz... orientējoties uz savu kabatu piepildīšanu, bet ir vajadzīga tāda zinātnes attīstīšana valstī, kas var ietekmēt sabiedrības attīstību, lai zinātnieks godīgi tomēr savos aprēķinos un veiktajās ekspertīzēs varētu principiālos jautājumos pieņemt šo lēmumu, zinātnieks to daudzos gadījumos izdarīs, ņemot vērā tautas intereses — atšķirībā no politiķiem. Es aicinu atbalstīt šo ļoti būtisko priekšlikumu un kaut minimāli rināt šo problēmu ar līdzekļu papildu novirzīšanu zinātnei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un īpaši kāpēc? Nupat bija Latvijā ķīmijas sasniegumu jeb ķīmijas ražotņu un zinātnes sasniegumu izstāde lielajā zālē Rīgas centrā. Nu, šī izstāde un tie sasniegumi bija nožēlojami. Mēs atceramies, ka kādreiz Latvijā bija ievērojami ķīmijas zinātnieki un aizsācēji daudzām ķīmijas zinātnes nozarēm no pagājušā gadsimta beigām līdz pat šī gadsimta beigām, kuru liecinieki mēs esam ar šo straujo norietu un lejupslīdi. Varu apgalvot jums, ka izstādē tiešām es biju pirmais deputāts trešajā dienā no Saeimas, lai apskatītu, kāda ir šī ķīmijas zinātne, kas bija kādreiz populāra, kaut vai ar “Olainfarm” un Ķīmijas institūtiem, tajā skaitā Ķīmijas institūts, kas nodarbojās ar meža produktu pārstrādi. Jūs zināt šos darbus, un tie bija pazīstami vismaz vienā sestajā pasaules daļā. Un tagad varējām iet tālāk, diemžēl zinātnieku skaits katastrofāli samazinās ne tikai tāpēc, ka “labākās smadzenes” aizplūst uz ārzemēm, bet tāpēc, ka nav šī finansējuma, un, kā jūs zināt, arī darbs Traumatoloģijas institūtā, kur es strādāju, kur ir izgudrots, savā laikā zinātnieku kolektīva izstrādāts, aerosols, 15 gadus to jau lieto sestā daļa pasaules ļoti plaši, un pašreiz mēs to iepērkam no Krievijas un maksājam Krievijai šo naudu. Mēs redzam, ka aptiekas un ķīmijas veikali ir pilni ar dažādiem ārzemju mazgāšanas līdzekļiem, kosmētikas līdzekļiem, viss tas bija, bija šīs fabrikas, bija šīs laboratorijas. Biju pirms nedēļas arī laboratorijā, kas nodarbojās ar mikrobioloģijas jautājumiem, ķīmijas fakultātē, tur ir zinātnieki, entuziasti daži, kas palikuši, kas sēž bez algām, saņem nelielas dotācijas no šīs pašas ministrijas šim zinātniskam darbam, kuri nodarbojas ar micēliju audzēšanu, konkrēti, audzē ščitakiju sēnes micēliju, kas varētu dot darbu zemnieku saimniecībām. Šī sēne aug pavisam vienkārši uz lapu koku stumbriem, ko mēs nododam papīrmalkā un sadedzinām, un šo sēņu vērtība ir vislielākā pasaulē. Latvijā vien tā maksā 8 latus kilogramā, un žāvēta sēne — 80 latu, ja mūsu zemnieki strādātu, un tehnoloģija nav sarežģīta, bet vajadzīgi ir šie zinātniskie pētījumi, vajadzīgas ir šīs laboratorijas pārtikas tehnoloģijai, koku pārstrādei, koku atkritumu pārstrādei. Šīs metodes ir jāatjauno, kas mums bija, un jāliek praktiskā pielietojumā zinātnē mūsu ekonomikas attīstībā. Es ļoti lūdzu atbalstīt tomēr šos un citus priekšlikumus, kas saistās ar vēl atlikušo, bieži tikko pusdzīvi velkošo zinātnisko laboratoriju atbalstu, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, nobalsojiet vismaz par šo summu, tas palīdzēs zinātniekiem. Es vairāk ar zinātni nenodarbojos, kā jūs zināt, diemžēl es esmu spiests būt ar jums šeit kopā un piedalīties šādā nodevīgā aktā kā Latvijas zinātnes iznīcināšana, noskatīties, kā tas notiek. Vēlreiz, lūdzu, balsojiet vismaz par šiem 100 tūkstošiem!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.58. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 23, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 59.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — arī par zemes reformu, nekustamā īpašuma formēšanas līdzekļu pārbīdi uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Prasa balsojumu frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret priekšlikumu nr.59. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 37, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 60.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais, pozīcijas — tātad nekustamā īpašuma vērtēšanai paredzētie 100 tūkstoši tiek novirzīti zinātniskās darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Vēlas runāt Guntis Eniņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais nams! Redziet, es ceru, tur ir vēl daži priekšlikumi par nelielām summām, ko mēs gribam zinātnei sakasīt. Es varu izteikt tikai nožēlu par šo balsojumu, ceru, ka nākošajā jūs attapsities.

Redziet, nu es minēšu... nu, paskatieties... kurām valstīm ir vislielākie finansējumi zinātnei? Tās ir attīstītās valstis, un tāpēc tās ir attīstītas, ka tām ir šie lielie finansējumi. Tas ir tā kā apburtais loks. Ja mēs savu zinātni necelsim, tad mēs nevaram pacelt arī ne lauksaimniecību, ne citas nozares. Šodien visu nosaka zinātne. Un Eiropas skatījumā mūsu finansējumi zinātnei ir viszemākie. Vienīgais Albānija vēl ir aiz mums. Nu, apdomājieties, iekams jūs spiežat šo pogu! Un vēlreiz uzsveru, ka mēs taču te neko... es neesmu pret... šis nemaina bezdeficīta budžetu, tas tikai pārdala par labu zinātnei. Lai kur citur būtu tik sāpīgi, bet zinātnei nu kaut kas ir jādod, lai viņa nenomirst pa šo te gadu, kamēr mēs izejam uz bezdeficīta budžetu. Gribas sacīt — attopieties!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj un godātie kolēģi deputāti! Es redzu, ka, kā rāda iepriekšējie balsojumi, tad deputātu vairums vēl nav apzinājušies šīs problēmas nopietnību. Un acīmredzot tad deputāti nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību tām vēstulēm, kas ir ... tai informācijai, kas ir nākusi no Latvijas Zinātnes padomes, un tad es atļaušos nocitēt... šo zinātnieku apkopoto informāciju, kādi ir valsts budžeta izdevumi zinātnē uz vienu valsts iedzīvotāju gadā. Un, ja Latvijā 1996. gadā tie ir bijuši 5 ASV dolāri, tad Igaunijā tie ir 11, Polijā — 25, Slovakijā — 28, Čehijā — 58, Dānijā — 180, Somijā — 223 un Amerikas Savienotajās Valstīs — 255. Bet Latvijā — 5. Un tad mēs varam tikai iedomāties, teiksim, kādu atbalstu zinātnei un kādu zinātnes attīstību un kādu mūsu ražošanas... šī cilvēciskā resursa pieaugumu, šo kvalificētu speciālistu veidošanu mēs šeit, Latvijā, varam sagaidīt ar šādu attieksmi pret zinātni. Un es gribu uzsvērt, ka zinātnes finansējums tātad 1997. gada budžeta projektā ir palicis absolūtos skaitļos tāds pats kā 1996. gada budžeta projektā. Un es tiešām aicinu deputātus, teiksim, iedziļināties šajā problēmā un saprast tās nopietnību un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! 60. priekšlikuma iesniedzēji! Kad jūs uzstājaties un kvēli runājat par zinātni, neviens no jums neminēja, kam jūs piedāvājat noņemt naudu. Tad es jums atgādināšu: jūs piedāvājat noņemt naudu nekustamā īpašuma vērtēšanai. Un ko jūs teiksit, apspriežot 1998. gada budžetu, kad šis darbs jau 1998. gada budžetā prasīs piecas reizes lielākus ieguldījumus? Tā ka es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti uzstāties nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 60. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 34, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 61. priekšlikums. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums par Mežu pārvaldes mežu resursu realizācijas speciālā budžeta līdzekļiem, ja tā varētu teikt, novirzīšanu uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja tāpat kā divus nākošos, kas arī skāra šo pašu Mežu pārvaldes un mežu resursu realizācijas ieņēmumus no šīs programmas, par cik tas faktiski nonāk pretrunā ar attiecīgajiem likumiem, un šajā gadījumā nebūtu korekti to grozīt, tikai paredzot šos izdevumus citur Budžeta likumā, un nemainīt neko attiecīgajos likumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Arvīds Ozols, mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka šāds priekšlikums ir radies varbūt neveiksmīga formulējuma dēļ — “nesadalītie izdevumi”, jo pēc savas būtības tā ir iemaksa pamatbudžetā. Tas ir pievienotās vērtības nodoklis, kas tiek iekasēts no mežu produktu realizācijas valsts mežos un jau ir ieskaitīts pamatbudžetā, un jau caur pamatbudžetu ir sadalīts. Tā ka šāds priekšlikums vienkārši tehniski nav iespējams un acīmredzot arī galīgi nav loģisks. Tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas priekšlikumu un šo noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 61. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 40, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 62. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Kā jau es minēju, šo līdzīgo priekšlikumu, 61., komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 63. — deputāta Krisberga priekšlikums. Tātad mīnusa daļu — mežu pārvalde, mežu resursu realizācija — līdzīgi iepriekšējiem diviem priekšlikumiem un naudas novirzīšana sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Tātad šobrīd es aizstāvu vairs tikai trīs ceturtdaļas sava priekšlikuma, jo iepriekšējie balsojumi ceturto daļu Latvijas sociāli nenodrošināto iedzīvotāju jau ir atstājuši uz ielas bez pajumtes. Palikušas trīs ceturtdaļas.

Varētu pilnīgi piekrist, ko nupat teica Ozola kungs, ka nav loģiski, ja tas ir jāieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts pamatbudžets tiks izmantots kaut kam citam, bet tikai ne sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju nodrošināšanai. Tā varētu turpināt Ozola kunga frāzi. Ja tik tiešām valsts budžetā ir jāieskaita 500 000, pusmiljons latu, tad šķiet, ka arī Ozola kungs tāpat kā ļoti daudzi krēsla turētāji šeit varbūt atcerēsies vienu lietu, ar ko viņi ir iepazinušies ārzemju komandējumos. Katrā civilizētā un pat arī mazcivilizētā valstī ir sociālās programmas, kuras nodrošina valsts vismazāk aizsargāto iedzīvotāju pamattiesības. Es saprotu, ka, ja mēs nenoņemsim šobrīd šajā pozīcijā 500 000 latu, tādā gadījumā par šiem latiem Meža pārvalde varēs veidot zemnīcas mežos, kas ļoti sekmīgi varētu izpildīt sociālo māju funkcijas. Iespējams, ka šāds motīvs ir pietiekošs, lai deputāti spriestu, ka tiem 4 miljoniem, kurus mēs jau nolēmām atraut sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pievienosim vēl pusmiljonu. Ja tik tiešām šie mežkungi, kuri saņem nelielas algas, bet dzīvo lepnās mājās un brauc ar lepnām mašīnām, nenodrošinās šo ieskaitījumu Meža pārvaldei, tad, protams, noņemt trūcīgajam par labu šo pusmiljonu — tas nebūs labs darbs. Un lai Latvija turpina dzīvot ar bezpajumtnieku bariem! Vienīgais lūgums Ozola kungam. Varbūt tiešām vismaz lai mežainajos apvidos meža dienesti izveido zemnīcas, kur doties cilvēkiem, kas paliks bez pajumtes. Paldies! Lūdzu tomēr deputātus apdomāties un atbalstīt vismaz šo miljonu. Ticiet man, ka Latvijas klimatā dzīvot zemnīcās nav īsti veselīgi, bet medicīnas aprūpei nauda arī sevišķi daudz nav izdalīta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Runās Arvīds Ozols, mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es negribētu atbalstīt to, ka manus vārdus turpina tādā veidā, ka es nevaru pat atbildēt. Otrs. Es gribētu paskaidrot, ka šis 1 800 000 nepaliek Valsts mežu pārvaldes rīcībā, bet šī summa tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā. Un gadījumā, ja šo pusmiljonu vēlas novirzīt no šīs naudas sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem, tam ir jāparādās kā pamatbudžeta izdevumu postenim, jo mēs nevaram pārkāpt likumu par pievienotās vērtības nodokli un neieskaitīt šo naudu pamatbudžetā. Es vēl vienu reizi atkārtoju. Šis 1 800 000 nepaliek Valsts mežu dienesta rīcībā, bet šī ir nauda, kas nonāk valsts pamatbudžetā. Un, ja arī cienījamie deputāti izlems par citādu pamatbudžeta sadali, tad acīmredzot tas ir jādara citā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo jautājumu runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret 63. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Mēs tātad turpinām savu darbu ar 3. tabulu 33. lappusē, tātad priekšlikumi par līdzekļu pārdali šajā tabulā, un, pirms mēs izsakām attieksmi par 64. priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, es lūgtu tātad vispirms izteikt attieksmi pret 10. lappusē atrodošos teksta tabulu, jo tas ir cieši saistīts ar šo priekšlikumu nr. 64. Tātad es lūdzu atvērt 10. lappusi, tātad teksta tabulas pēdējo lappusi, kurā ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka saskaņā ar likumu “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 1. pantu Valsts prezidenta atalgojums un reprezentācijas izdevumi norādāmi atsevišķās valsts budžeta pozīcijās, kas tātad arī izriet no 64. priekšlikuma.

Un arī Finansu ministrija ir izteikusi līdzīgu priekšlikumu šajā sadaļā, un, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, Budžeta komisija tātad izstrādāja savu priekšlikumu, kurš izsaka to, ka Valsts prezidenta atalgojums ir 1000 lati un reprezentācijas izdevumi ir 200 lati, tā ir pirmā izmaiņa kopš 1993. gada, kad prezidents tika ievēlēts 5. Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Skatoties uz šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, nepaliek tā īsti skaidrs, vai šie 1000 lati Valsts prezidentam būs gada atalgojums vai varbūt tas būs viņam mēneša atalgojums. Un es domāju, ka jebkurā no šiem variantiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo, ja mēs šos 1000 latus gribētu... ja šie 1000 lati šeit nozīmē viņa gada atalgojumu, tad varbūt tomēr tas būtu nedaudz par maz priekš prezidenta, bet ja tas ir mēneša atalgojums, tad es domāju, ka tas ir krietni par daudz, jo es domāju, nav pilnīgi nekāda pamata mums šobrīd šajā valsts ekonomiskajā situācijā divreiz palielināt Valsts prezidenta algu. Es domāju, šeit nav pilnīgi nekāda pamata, es domāju, ka šāds solis, tas ir pat zināmā mērā... tas pat pilnīgi konkrēti... tas ir amorāls. Ir daudzi cilvēki, kam šie papildu līdzekļi, kas šeit būs budžetā... vajadzīgi līdzekļi, daudz ir to, kam viņi ir vairāk vajadzīgi, un es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Tātad vispirms, godājamie kolēģi, saskaņā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu mums jāizsaka sava attieksme pret Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumiem, kuri izklāstīti mums izsniegtā dokumenta 10.lappusē. Tad, kad mēs būsim tos apkceptējuši vai noraidījuši, tad mēs atgriezīsimies pie apspriežamā dokumenta 33.lappuses un izskatīsim 64.priekšlikumu. Vai kāds no deputātiem vēl vēlas runāt vai izteikt savu viedokli pret Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Komisijas vārdā — Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle. Es gribu paskaidrot — tātad principā ir skaidri parādīts 64.priekšlikumā, tātad 6000 naudas izdevumu, kas saucas: “tai skaitā atalgojumi”, šajā gadījumā tas ir prezidenta atalgojums, pieaugums nākošajā gadā, paliek skaidrs, ka šie 1000 lati nozīmē viena mēneša atalgojumu. Bet es gribu teikt arī to, ka tas ir programmas ietvaros, tātad vienīgi ir izcelta iekšējā sadale programmā “Vispārējais valdības dienests”, kas ir Valsts prezidenta kancelejā, tātad šeit nekāda papildu nauda nenokurienes nav paņemta. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja, Finansu ministrijas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas izklāstīts mums izsniegtā dokumenta 10.lappusē. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 13, atturas — 7. Pieņemts! Tālāk, lūdzu! Atgriežamies pie izskatāmā dokumenta 33.lappuses. 64.priekšlikums.

R.Zīle. Godātais sēdes vadītāj! Es saprotu, ka ar iepriekšējo nobalsojumu mēs automātiski esam pieņēmuši...

Sēdes vadītājs. Jā, mēs esam līdz ar to... Čerāna kungam ir iebildumi. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tā absolūti nav taisnība, ka iepriekšējais balsojums jau šeit kaut ko automātiski nozīmētu. Tas, ka šeit tiek palielināti atalgojumi Valsts prezidenta kancelejā, tas nozīmē, ka šeit tiek atrastas tās rezerves prezidenta algai no tās naudas, kas prezidenta kancelejā līdz šim nebija paredzēta atalgojumiem. Tas tikai skaidri un gaiši norāda, ka šeit ir šīs rezerves un ka šo līdzekļu plānojums Valsts prezidenta kancelejai ir bijis pārāk devīgs. Mans priekšlikums tomēr būtu atrast šos līdzekļus šajā konkrētajā gadījumā no Valsts prezidenta kancelejai atvēlētā algu fonda un tos līdzekļus, kas ir kancelejā paredzēti ārpus algu fondam, tomēr novirzīt kādam derīgākam mērķim saskaņā ar tālāk sekojošajiem priekšlikumiem. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas par to runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr. 64. Dokumenta 33.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 18, atturas — 7. Pieņemts.

R.Zīle. 65.priekšlikums. Deputāti Eniņš, Seile, Priedkalns, Gredzens, Apsītis, Prēdele iesnieguši priekšlikumu par Valsts prezidenta kancelejā programmas “Vispārējais valdības dienests” naudas novirzīšanu zinātniskās darbības nodrošināšanai. Tātad konkrēti dotācijas izdevniecībai “Zinātne” un konkrētu izdevumu atbalstīšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Es šoreiz gribētu jūs lūgt tiešām uzmanību, uzmanību, lai jūs visi klausītos un noliktu avīzes malā, jo šeit ir noticis pārpratums. Es paskaidrošu. Es pats ar prezidentu personīgi sarunāju šo lietu, un prezidentam nebija iebildumu. Viņš piekrita par šo naudas novirzi no prezidenta kancelejas uz izdevniecību “Zinātne”. Tā ka jūs varat... Un pēc tam vēlreiz es biju prezidenta kancelejā, lai šo lietu saskaņotu, un apsolījos sekot, lai nauda patiešām aizietu uz to mērķi. Ne tā, kā man prezidents minēja, ka deputāts Pauls Putniņš arī vienreiz no prezidenta kancelejas pieminekļiem izdabūjis naudu, bet tā nauda aizgājusi pazušanā. Es apņemos katru dienu sekot, lai šī nauda tiktu izdevniecībai “Zinātne”. Tas ir tajā pašā virzienā “zinātne”. Nauda ir ļoti niecīga — 18 000. Bet tā būs izdevniecībai “Zinātne”. Tur ir konkrēti aprādīts: lai izdotu “Atskaņu hroniku”. Lai izdotu Dabas un vēstures kalendāru, kuram arī diemžēl ir vajadzīgas dotācijas, lai izdotu grāmatas sērijā “Arhitektūra un māksla”. Lai šī sērija neizjuktu.

Otrs. Lai izdevniecība “Zinātne” pati kā izdevniecība, kā vienīgā valsts izdevniecība neizjuktu. Zinātnes izdevniecība, vēlreiz uzsveru, jo jau ir izjukusi un, var teikt, gājusi bojā Enciklopēdiju izdevniecība. Kas ar to notika? Vispirms to trīs reizes privatizēja, un nevarēja, neviens nepieteicās. Beidzot to privatizēja, paņēma no “Jāņa sētas” tāds Zvirbuļa kungs, bet neko nedarīja. Beidzot tagad, šoruden, pavisam nesen tomēr viņš atkal atteicās no tās privatizācijas. Līdz ar to viss Enciklopēdiju redakcijas štats ir nonācis ne šur, ne tur. Es jums varētu stāstīt, kādas grāmatas izdod Enciklopēdiju redakcija. Tā, es domāju, ir valstij traģēdija, ja tai šajā laikmetā nav savas oriģinālas izdevniecības, kas izdod kapitālus sējumus, tādus sējumus, kā, piemēram, Latvijas laikā bija “Zeme, daba, tauta”. Bija “Pasaules vēsture”. Labi, bez “Latvju Dainām” bija profesora Šmita “Latvju pasakas un teikas” 15 sējumos, bija Strauberga “Latvju buramie vārdi”. Bija tautas paražas un ļoti daudzas. Es momentā neatceros tādu kapitālu sējumu, kas ir nerentabli, kurus bez dotācijām nav iespējams izdot. Es domāju, patiešām šo balsojuma izdruku gan vajadzētu publicēt. Es redzu, ka daži deputāti ņirgājas pat pa šo manu runāšanas laiku, vai mums ir vajadzīgas tikai materiālās vērtības, vai arī kaut kas no tautas garamantām? Atgādinu vēlreiz. Ar prezidentu tas ir saskaņots. Es nezinu, ja daži šaubās, ka es šeit varētu kaut ko tādu — runāt niekus un melot, es ceru, ka neviens par to nešaubās, ja pats prezidents piekrita, tad vienkārši ir netaktiski un nepareizi neatbalstīt šo. Es ceru, ka jūs, ļoti godājamie deputāti, kas ļoti godā mūsu Ministru prezidentu un ir norunājuši, ka balsos visi dzelžaini, kā te ir rakstīts, ka šoreiz nesaņems nekādas frakcijas sodus, ņemot vērā manu paskaidrojumu, ka ar prezidentu tas ir saskaņots. Trešo reizi to atkārtoju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Ķezbers (DPS). Cienījamie kolēģi! Latvijas prezidentu labākajās tradīcijās vienmēr ir bijis atbalstīt zinātni, mākslu un skolu. Man šajā konkrētajā gadījumā gribas pasvītrot, ka ir runa par “Letoniku”. Ja ar ķīmiju, mežzinātnēm un fiziku pasaulē nodarbojas vairums valstu, tad ar “Letoniku” ir jānodarbojas mums, un es uzskatu šo prezidenta iniciatīvu par ļoti pozitīvu. Un aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Patīkami dzirdēt, kā vairākums draudzīgi viens pēc otra pulciņā iet un stāsta, kā mīl izdevumus. Protams, mums vajadzēja vēl ierakstīt kaut kādu antoloģiju, kurā varētu nodrukāt gan cienījamo Ķezbera kungu, vēl arī “Ceļa” pārstāvjus, un tad teikt, ka vajag kādus pāris tūkstošus piemest. Tikai mēs neaizmirsīsim iepriekšējo savu cinismu, kad mēs Makarova kunga ietekmē, un arī pārējo kolēģu ietekmē, nenobalsojām par 16 000 invalīdu rehabilitācijai. Eniņa kungs, es patiešām būtu sajūsmā, ja jūs būtu aizgājis pie prezidenta kunga un palūdzis, lai viņš tos 18 000 novirza invalīdu rehabilitācijai. Es, protams, saprotu, ka Dabas kalendārā jūs dabūsit kādu savu rakstiņu par alām un par to, kā jums tur iet. Protams, atkal varēs prese uzrakstīt, kāds tur ir lobisms. Dunkera kungs tur it kā vienā izdevniecībā, jūs piestrādājat uz otru. Protams, patīkami arī, ka Ķezbera kungs šajā kompānijā ir ticis iekšā.

Man ļoti interesē nākošais jautājums. Protams, mēs varam nobalsot, un Ulmaņa kungs ar dāsnu roku ziedos 18 000, bet to jau viņš varēja arī no savas kancelejas, kas šo naudu saņems, noziedot. Un tad viņam varbūt būtu lielāka reklāma, nekā no šīs tribīnes klanīties un kratīties, ka Ulmanis ir apsolījis un atļāvis un Eniņš apsola, ka nevienu nesodīs, Šķēles kungs, ka nobalsos tā vai šitā. Protams, tas ir oriģināli un patīkami. Bet man nāk prātā tas jautājums. Kāds būs nākošais balsojums? Varbūt, Makarova kungs, jūs arī būsit aizgājis uz kanceleju un palūdzis, varbūt Ulmaņa kungs atbalstīs arī tuberkulozes slimniekus? Jeb jūs neesat gājis kā Eniņa kungs. Varbūt jūs arī teiksit, ka par to nevienu nesodīs. Un tad būs paradoksāli, jūs nobalsosit paši tagad par 18 000, lai izdotu kalendāru. Un pēc tam balsosit pret tuberkulozes slimniekiem. Kur ir loģika un kur ir morāle? Šajā gadījumā es ieteiktu neatbalstīt, bet vajadzētu tālāk no kādas naudas summas, kas tiek piedāvāta, noņemt prezidenta kungam un patiešām atbalstīt tuberkulozes slimniekus vai kādu citu Latvijā reālu problēmu. Izdot bukletus, nu, protams, var, bet nu es domāju, ka to jau var arī individuāla darba rezultātā veikt. Šajā gadījumā es aicinu šo projektu neatbalstīt, bet atbalstīt kādu no nākošajiem priekšlikumiem, kuri būtu patiešām Latvijas tautai vairāk vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību Lujāna kungam par viņa runu, jo tā pilnīgi un noteikti pārliecināja mūs par to, ka šie izdevumi noteikti ir jāizdod, jo, ja deputāts nezina, kas ir “Atskaņu hronika” un sauc to par bukletu, tas pierāda, cik tālu mēs tomēr esam no savas tautas vēstures izzināšanas.

Nākamais jautājums. Runājot par šiem izdevumiem. Jā, varētu apšaubīt, vai ir tik ļoti aktuāls un nepieciešams “Dabas un vēstures” kalendārs. Bet šie divi citi izdevumi — “Atskaņu hronika”. Tā ir tā hronika, kur jūs tomēr varat izlasīt tos pirmsākumus šai pašai vietai, kur jūs atrodaties. Tā ir Rīgas pilsēta. Un šī “Atskaņu hronika” ir ne tikai vispār pamācoša literatūra, tā ir nepieciešama arī vispārizglītojošās skolās un arī augstskolās.

Nākamais jautājums. Māksla un arhitektūra. Mēs bijām visi ļoti lepni par to, ka Rīgu atzīst par jūgendstila pilsētu, ka UNESCO ir gatava iekļaut savos plānos. Bet neviena starptautiska organizācija neko savos plānos neiekļauj un nedara, ja pati valsts nepopularizē un neskaidro to, kādas kultūras vērtības tai ir un kuras viņa grib, lai atzītu arī par pasaules vērtībām. Tāpēc, ņemot vērā šos divus faktorus — gan Rīgas jubilejas svinību gatavošanu, gan nozīmi, kāda ir šiem izdevumiem, “Atskaņu hronikai” un arī “Mākslas un arhitektūras” sērijas turpinājumu izdevumiem, kas noteikti vairākiem mājās ir sakrājušies, — šie izdevumi, kas padomju gados bija tik ļoti liels deficīts, man būtu lūgums deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu kā mērķa dotāciju, noteikt tai organizācijai — šoreiz izdevniecībai “Zinātne” — konkrētu izdevumu izdošanai, nevis vispārībā tā, kā tas ir ierakstīts šeit budžeta labojumos, nevis kā vispārējo naudas novirzīšanu kaut kādu grāmatu izdošanai. Bet tā kā ir šeit ierakstīts — izdevniecība “Zinātne”, konkrētiem trijiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Eniņa kungs, otro reizi, viena minūte.

G.Eniņš. Cienījamie kolēģi! Es tikai pieminēšu, skan jau varbūt tā tiešām, bukleta līmenī par Dabas kalendāru, bet atceramies, ka Dabas kalendārs visus šos komunistu laikus, tumšajos laikos bija tas kalendārs, kas sasniedza metienu 200 000 un vairāk, kam bija vislielākā tirāža starp visām grāmatām. Jo tos iespieda tādēļ, ka tā bija daba un vēsture, tur varēja iespiest arī tādas tam laikam nepolitiskas tēmas un arī tādas latviskas lietas varēja iespiest. Un tagad, jā, man saka, simtiem tādi ir, bet tomēr, ja šis kalendārs iznīktu, es domāju, no tiem 18 tūkstošiem Dabas kalendāram ir tikai 2 tūkstoši. Tas tāds paskaidrojums. Es Dabas kalendārā neesmu rakstījis un arī nerakstīšu šos divus gadus.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamie kolēģi! Es atceros savu jaunību, varbūt pat bērnību. Man bija 14 gadi, 13. Tajā laikā bija tāda populāri zinātniskā bibliotēka. Tā bija domāta pusaudžiem, bērniem varbūt. Man lielu iespaidu atstāja tieši šo grāmatu lasīšana. Tur bija par slaveniem vīriem rakstīts, kā par jums. Tur bija rakstīts, kā kopt akvāriju, kā audzēt akvārija zivtiņas. Tur bija rakstīts par mikrobiem. Un galu galā 33 gadus es biju zinātnieks un esmu izgudrojis šo un to, arī slaveno aerosolu “Komsī”, ko es tagad reklamēju no šīs tribīnes, kas ir ļoti labs pirmajai palīdzībai apdegumu ārstēšanai, un esmu “Olozola” autors, kas ir labākais bijušajā Padomju Savienībā un tagad NVS valstīs, un arī mūsu republikā, es pats pērku aptiekās. Un, lūk, šis iespaids, visas šīs lētās grāmatiņas zēniem, jaunatnei, skolniekiem, un tās tiešām bija vesela sērija, vēlāk es lasīju “Dabas un vēstures kalendāru”, un tur es daudz ko uzzināju par Latvijas vēsturi, par to vēsturi, kuru jūs pašreiz aizstāvat. Par Latvijas neatkarības pirmā laika vēsturi. Par šiem cilvēkiem, par atmodas darbiniekiem. Un es domāju, ja mēs tagad vienkārši “nogriežam” šos 18 000 tikai, lai izdotu šīs grāmatas, populāri zinātniskas grāmatas, par mākslu arī, par arhitektūru, tas būs vienkārši kauns mums. Turklāt man jāatzīstas, ka esmu uzrakstījis un atkārtoti zvanījis prezidenta kancelejai un no šīs kancelejas es neesmu saņēmis pat atbildi, kad es varētu aiziet pie prezidenta vai kaut parunāties ar šīs kancelejas darbiniekiem, jo tālāk par policistu šajā kancelejā uz trepēm es netieku.

Es ļoti lūdzu nobalsot vismaz šos 18 000 mūsu nākošās paaudzes vārdā. Esat kaut cik ar sirdsapziņu. Diemžēl man ir grūti šeit meklēt sirdsapziņu. Varbūt ka tā pamodīsies. Varbūt šodien, varbūt rīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Otro reizi, viena minūte.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Apiņa kungs kaut kur pazudis. Bija te. Apiņa kungs, jums tālāk būs arī, kur jūs prasāt 20 000 latus kardioloģijai. Un tad es domāju, ka balsojums būs skaidrāks par skaidru. Un, Eniņa kungs, varbūt tās kapeikas, ko jūs tā izsakāties, tur būtu vairāk vajadzīgas. Un varbūt šinī gadījumā būtu labāk atteikties, kardioloģijai 20 000 prasa. Un tas būtu patiešām vairāk vajadzīgs. Un, protams, Leopolda Ozoliņa kungs, tas viss ir svarīgi, bet man arī atgādina Rīgas Domē, ka Rīgas Dome deva kredītu bukleta publicēšanai, tikai pēc tam izrādījās, ka Kolberga kungs par saviem līdzekļiem izdeva labāku bukletu, bet man liekas, ka buklets par Rīgas vēsturi tā aizvien nav izdots. Un, protams, mēs varam dotēt šinī gadījumā no valsts līdzekļiem un stāstīt, kādi tur būs raksti un kas kur bērnībā ir sēdējis, un kur atradies, un atmiņās gremdēties, bet tā ir reāla nauda, kas šodien būtu vairāk vajadzīga. Es domāju, cilvēkiem šodien kardioloģijai ziedot 20 000 būtu svarīgāk nekā diemžēl, vai paldies patiešām, šie 18 000, ko mēs gribam atdot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es saprotu, ka Lujāna kungs ir gatavs mesties uz ambrazūru, ja uz viņa galda ierocis tika atrasts pavisam pirms dažām dienām. Jo viņš jau droši vien gribētu, viņš tikai kautrējas, kāpt tribīnē trešo reizi, kura viņam ir liegta, viņš noteikti teiktu, ka viņš šos tūkstošus labprāt novirzītu mērķim, lai izdotu grāmatu, kā reanimēt Padomju Savienību vai Interfronti. Droši vien šādiem līdzekļiem. Tā ka patiešām pareizi Kreituses kundze teica, ja Lujāns ir tribīnē, tad tas liecina, ka mums patiešām jāatbalsta šis priekšlikums, ko iesaka attiecīgie deputāti. Un es patiešām aicinu, kolēģi, nekāpt tribīnē un netērēt laiku, bet nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers, frakcija “Tautai un taisnībai”.

O.Dunkers (TT). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ar ļoti lielu interesi noklausījos Lujāna kunga kvēlās runas. Bet man radās tāds iespaids, ka cilvēks, kurš var uzstāties pret “Atskaņu hronikas” izdošanu, būtu jāsūta vēlreiz skolā vienkārši, elementāri. Jo ko mēs te strīdamies? Man šī Lujāna kunga uzstāšanās atgādināja to slaveno anekdoti, ka vienam kungam gribēja uzdāvināt grāmatu. Viņš teica: “Paldies. Man otru nevajag. Man viena jau ir.” Tāds iespaids man radās. Paldies! Es aicinu balsot par šo lietu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti nevēlas runāt. Debates slēdzam. Vai komisija vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 65.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 20, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 66.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums Valsts prezidenta kancelejas programmas “Vispārējais valdības dienests” samazinājums un novirzīšana Labklājības ministrijai tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Mums visiem ir zināms, ka strauji pieaug tuberkulozes attīstība mūsu valstī, izplatība, arī bērnu vidū. Un šeit ir nepieciešams novirzīt daudz vairāk līdzekļu, nekā tas tiek darīts pašlaik. Ko piedāvā mūsu valdība šajā ziņā nākošā gada budžetā? Pirmkārt, samazināt kārtējos izdevumus par 272 000 latu, tajā skaitā atalgojumu par 190 000 latu. Jau rodas jautājums — vai ar šādu līdzekļu samazināšanu mēs spēsim atrisināt šo ārkārtīgi sāpīgo un nopietno problēmu — sociālo problēmu, kāda pastāv mūsu valstī?

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šeit par prezidenta kanceleju jau sākas debates, diskusijas — vai tas ir maz, vai tas ir daudz, kāda alga, un tā tālāk. Kārtējos izdevumus nākošajā gadā paredzēts palielināt par 123,7 tūkstošiem latu, tajā skaitā atalgojumu par 35 000 latu. Šeit mēs tikko jau balsojām vēl par plus 6000 latiem. Runājām par to, ka prezidents saņem 1200 latu mēnesī. Vienkārši nav loģiski, nav saprotams, kā var šāda rīcība notikt. Mūsu valdība aicina un to, ka mums visiem ir jāsavelk jostas, ka mums jādzīvo taupīgāk, mums jātaupa līdzekļi, bet tajā pašā laikā, lūk, vienā polā šie līdzekļi netiek taupīti, viņi tiek piešķirti arvien vairāk, bet otrā, lūk, šiem nabaga slimniekiem, kas ir Juglas slimnīcā, lai tos varētu ārstēt, tiem, lūk, šos līdzekļus atņem. Un vēl vienu interesantu faktu es gribu minēt. Ka prezidenta Ulmaņa kundze ir Tuberkulozes slimnīcas patronese, un es domāju, ka viņai būs grūti pie tādiem skaitļiem, kādi ir mūsu budžetā, pildīt savu funkciju. Tādēļ, godātie deputāti, es aicinu atvieglot prezidenta kundzei viņas funkciju un uzdevumu veikšanu un balsot par to, lai tiešām reāli piešķirtu vairāk līdzekļu Tuberkulozes slimnīcai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, bet mums tūlīt būs pārtraukums. Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka tuvojas pārtraukums un ir trīs paziņojumi, es lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, bet, pirms tie tiek gatavoti, trīs paziņojumi. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrus tikties uz divām minūtēm uz mazu apspriedi tepat, Prezidija zālē tūliņ pēc pārtraukuma sākšanas.

Sēdes vadītājs. Prezidija zāle, būs aizņemta, Druvas kungs!

K.J.Druva. Labi, tad Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Saimnieciskās komisijas biedrus aicinu pulksten 12.40 Kamīnu zālē, Jākaba ielā 16.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Un pēdējais. Godājamie piketētāji, kuri ir pulcējušies pie Saeimas ēkas! Pulksten 13 šajā ēkā Saeimas Prezidija apspriežu zālē 3.stāvā tiks pieņemti piketētāju pārstāvji. Tos pieņems Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs un Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Paldies! Pārtraukums... Piedodiet. Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies Guntis Eniņš... ir zālē. Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Aristids Jēkabs Lambergs, Atis Sausnītis... ir zālē. Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atvainojos par nelielu nokavēšanos. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpināsim apspriest izskatāmo likumprojektu. Vārds debatēs Jānim Mauliņam, frakcijas “Latvijai” deputātam. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs tagad izskatām 66.priekšlikumu, par ko jau tika runāts. Un šis priekšlikums skan tā, ka frakcija “Latvijai” uzskata, ka ir jāsamazina izdevumi Valsts prezidenta kancelejai, tā ka 20 000 latu jau tika nobalsoti nost, kur kļūdas dēļ izdruka rādīja, ka es esmu balsojis “pret”, bet es balsoju “par” to priekšlikumu, ko iesnieguši Eniņš, Seile, Priedkalns, Apsītis un Prēdele. Tad jāsaka, sakarā ar mūsu priekšlikumu, šo 20 000 noņemšanas dēļ, varbūt samazinās par attiecīgu summu no tās kancelejas izdevumiem. Mums tad paliek tikai kopējā summa 242 600 latu, kurus mēs novirzām uz tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatīšanas ierobežošanu. Te jau frakcijas “Latvijai” deputāts Elmārs Zelgalvis aizrādīja, ka tas ir mūsu prezidenta kundzes kā patroneses aizstāvamais lauciņš — tuberkulozes slimnieki visā Latvijā. Un tieši vienai tuberkulozes slimnīcai jo sevišķi. Un tad, kad par šo jautājumu runājām ar vienas tuberkulozes slimnīcas cilvēkiem, viņi teica tā, ka Aina Ulmane ir piekritusi arī, lai palielina izdevumus vai līdzekļus tuberkulozes slimnīcām uz prezidenta kancelejas rēķina. Šeit mēs šodien ārā mītiņā dzirdējām, ka cilvēki iziet ārā no “Latvijas ceļa”, no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un runā skolotājiem pavisam citu, nekā faktiski viņi spiež pogas. Ļoti iespējams, ka arī prezidenta kundze ir domājusi vienu, runājusi citu un darīs vēl savādāk. Diemžēl šis rīcības vai darbošanās veids mums tiek izplatīts, un jāsaka tā, ka es tik efektīgu liekulību, kā es redzu te, Saeimā, neredzēju pat pie lieliem un negodīgiem komunistiem savā laikā. Es jums došu informāciju par vienu tuberkulozes slimnīcu, kur šie cilvēki raksta: “Gultas ir salūzušas, skapīši pie gultām ir salūzuši, matrači ir saplīsuši. Faktiski mēs vairs nevaram turpināt strādāt, vidējais atalgojums iznāk 30 lati mēnesī”. Es jums varu atgādināt, ja šos gultas matračus piegādātu Joahims Zīgerists, tad neviena avīze par to nerakstītu, un, ja kaut kur kaut kas pazibētu, tad tikai kā ņirgāšanās par Zīgerista populismu.

Tātad vienīgā izeja — tomēr mainīt šīs budžeta pozīcijas un no prezidenta kancelejas izdevumiem pārvietot šos līdzekļus uz tuberkulozes slimnīcām, jo tuberkuloze Latvijā ļoti izplatās pēdējā laikā, tas sit lielu robu mūsu tautas jau tā mazajā dzīvajā spēkā un, ja kas balsos pret, es uzskatu, tas jau balso par mūsu tautas iznīkšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.66, kurš ir izklāstīts dokumenta 33.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 67.priekšlikums. Ir deputātu Kreituses, Eniņa, Prēdeles, Apsīša un Pētersona iesniegtais priekšlikums. Šeit ir runa par 4000 no “Vispārējā valdības dienesta” Valsts prezidenta kancelejā un šīs naudas nodošana okupācijas režīma upuru piemiņas vietai. Šo priekšlikumu komisija un valdība atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 68.priekšlikums. Deputāta Staša priekšlikums pozīcijā “Vispārējais valdības dienests” un mērķdotāciju nodošana finansu izlīdzināšanas fondā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par komisijas slēdzienu... Vēlas runāt Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja šodien mums daudzām programmām trūkst naudas, izglītībai, kultūrai, medicīnai un tā tālāk, arī pašvaldību izlīdzināšanas budžetā, un tajā pašā laikā tik lielos apmēros palielināt Valsts prezidenta kancelejas izdevumus, nu, tas ir vairāk nekā amorāli. Un es uzskatu, ka bez sāpēm daļa, kas ir rakstīta šajā priekšlikumā, ir jānovirza no prezidenta kancelejas izdevumiem uz pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Staša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 33, atturas — 9. Nav pieņemts.

R.Zīle. 69.priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, tātad “Vispārējā valdības dienesta” naudu pārdalīt uz dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie tautas vietnieki! No 22 manis iesniegtajiem priekšlikumiem 17 prasa pārdalīt līdzekļus no dažādām valsts iestādēm pašvaldību izlīdzināšanas fondā dotācijām un mērķdotācijām. Šie priekšlikumi ir iesniegti situācijā, kad mēs budžetā, rēķinot pat ar aritmometru “Feliks”, nevarējām atrast apmēram 9 miljonus latu skolotāju algām. Starplaikā starp pirmo un otro lasījumu valdība ir ne tikai iesniegusi, bet parlaments arī apstiprinājis pašvaldību izlīdzināšanas... likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un man ir jāaicina balsot pret maniem priekšlikumiem, balsojot arī man pašam pret šiem priekšlikumiem. Ar sevišķu uzcītību es aicinu balsot “pret” priekšlikumu, kurš prasa samazināt valsts ceļu fonda līdzekļus par 37 500 latu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūs pēc būtības noņemat savu priekšlikumu? Paldies! Priekšlikums noņemts.

R.Zīle. 70.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums, un tas ir pilnīgi identisks ar Kārļa Leiškalna priekšlikumu, ko mēs tikko izskatījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 70.priekšlikumu, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 35, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 71.priekšlikums. Deputāta Krisberga priekšlikums, kurš mīnus daļā pilnīgi sakrīt ar iepriekšējiem diviem, un novirzījums ir sociālām mājām un sociāliem līdzekļiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit man parādās lielas cerības. Kāpēc parādās cerības? Ja gadījumā mēs neesam izpratuši maznodrošināto cilvēku vēlmi krīzes situācijā iegūt pajumti, tad es esmu pilnīgi pārliecināts, ka prezidents to saprot. Kāpēc? Arī prezidents dzīvo sociālā mājā. Par Rīgas pili īri viņš nemaksā, par savu dzīvokli, kas valsts budžetam ir prasījis pietiekoši daudz un ko viņš saņems pēc tam, kad kļūs par eksprezidentu, viņš arī šodien nav maksājis un nemaksās, un tie cilvēki, kas viņa Jūrmalas rezidencē liek parketu, ir dziļi izbrīnīti, kur tik skaistu koku var darbūt. Arī par šo prezidents nemaksā. Tātad viņš ir praktiski tādā pašā statusā, par kuru rūpējas tie deputāti, kas ir izstrādājuši likumu par sociālo dzīvokli un sociālām mājām. Prezidents, visu labi gribošs, piekrita ļoti svarīgas zinātniskas un kultūras literatūras izdošanai Latvijā un žēlsirdīgi atvēlēja 18 000 šim mērķim. Šis darbs bija labs. Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi, un es domāju, ka, ja viņš ir bijis mīkstu sirdi pats pret savām sociālām vajadzībām, tad viņš atvēlēs no savas kancelejas izdevumiem nieka summu, tos pašus 65 tūkstošus ar sīkumiem, lai, ja jau mēs negribējāt atdot gandrīz jau 4 miljonus, tad prezidents noteikti darīs labu un atvēlēs. Man gan jāatzīstas, es pa kluso ar prezidentu diemžēl neko neesmu sarunājis, jo arī mani tāpat kā Leopoldu Ozoliņu tālāk jau laikam kā līdz pirmajam policista postenim nelaidīs, es gan pat netērēju savu dārgo laiku un nepārbaudīju šo lietu. Bet tagad nopietni. Cik ilgi tad mēs spļausim tautai virsū? Tauta ir arī pie Saeimas. Un skolotāji, šķiet, arī katram no mums ir atsūtījuši vēstuli. Un varbūt spļausim arī virsū tai tautai, kuru mēs pārstāvam un kurai, atvainojiet, ir jādzīvo uz ielas... Un, ja kāds ar repliku zālē saka: nu tad spļaujiet.... tad izejiet ārā un pasakiet to tautai! Kurš bija tas drosmīgais neģēlis? Pietrūka drosmes piecelties? Pietrūka. Gļēvulis. Līdz ar to es aicinu deputātus atbalstīt kaut dažus priekšlikumus. Ja jau prezidenta alga, atvainojiet, mēnesī būs nevis tūkstotis, bet 1200 latu, uzmanīgāk vajag lasīt tekstu, tad varbūt tomēr tiem cilvēkiem, kuri mūsu valsts ekonomiskā stāvokļa dēļ atradīsies uz ielas, vismaz sīkumiņu, zem desmit procentiem, noņemsim no prezidenta kancelejas izdevumiem. Padomāsim. Gribam atbalstīt vai ne.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es gan negribētu šeit runāt par šo priekšlikumu, bet mani aizskāra mazliet tas, ka Krisberga kungs šeit runāja par tautu, par deputātiem, par mūsu attieksmi. Es gan gribētu atgādināt tam Rīgas domniekam, kurš ar savu vārdu garantēja un solīja “Auseklīša” dalībniekiem par ieguldītajiem līdzekļiem gūt brīnumainu peļņu, ka varbūt tad nebūtu šobrīd tik daudz tie skolotāji un varbūt nebūtu daudzi no šīs tautas... arī varbūt savus līdzekļus būtu paturējuši pie sevis.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Krisberga priekšlikumu, kas tabulā redzams ar numuru 71. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 72. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, līdzīgs viņa iesniegtajam iepriekš par novirzījumu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševica priekšlikumu, kas tabulā redzams ar numuru 72. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 36, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 73. ir Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 74. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums no programmas “Rīgas pils pārvalde” — novirzīšana tuberkulozes, hronisko plaušu slimību izplatības ierobežošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Jau iepriekš runāju par šo pašu tēmu, par to, ka mums tuberkulozes slimnieku skaits katastrofāli palielinās. Tā ir nabadzības pazīme. Tā ir bēdu pazīme, jo tie ir ārējie apstākļi, kas pastiprina saslimstību ar tuberkulozi. Ja 1993. gadā tajā slimīcā, ko es pieminēju, kas mums ir analizēta, bija 800 slimnieku, tad 1994. gadā jau 2290 slimnieku. Un es atkārtoju: ārsti arī saslimst ar šo slimību šajās slimnīcās un nav vairs, kas tur strādā. Un atgādināšu vēlreiz, ka vidējā alga tur iznāk 30 latu mēnesī. Jums liekas, ka tas ir nedabīgi, bet tas nu ir reāli tā. Un tajā pašā laikā tā pati prezidenta kanceleja saņem radikāli palielinātu summu nākošā gada budžeta projektā. Kāpēc? Ja faktiski turberkulozes slimnieku, slimnīcu līdzekļi tiek samazināti? Tāpat kā tikai izglītības darbinieku vajadzībām un tā tālāk. Turklāt neviens nepierēķina inflāciju. Dažkārt saka, ka palielina līdzekļus, bet īstenībā tie samazinās. Nenotiek vairs profilaktiskās apskates, kas kādreiz bija obligātas un notika. Līdz ar to palielinās to cilvēku skaits, kas saslimdina viens otru. Bet līdzekļus valdība joprojām neatrod. Un mēs zinām, ka ir daudz daudz posteņu, kur viņi ir, un šoreiz atkal jāvēršas ir pie Valsts prezidenta kancelejas, jo galu galā tas pienākums, ko uzņēmusies ir prezidenta kundze — būt par patronesi tuberkulozes slimniekiem, šiem nelaimīgajiem cilvēkiem, vai tad galu galā šis pienākums arī neuzliek pierunāt savu vīra kungu mazliet nākt pretī? Un nebūt tikai vārdos runātājiem? Un mēs zinām, ka tur aiziet bieži vien cilvēki, kas varētu ... kas ir talantīgi un kas varētu daudz darīt vēl Latvijas labā, aiziet pa šo lēto “atraitnes dēla” ceļu ar tuberkulozi. Un tas nav joks. Tuberkulozes saslimstība palielinās divkārt, un to zina arī tie dakteri, kas te ir ievēlēti “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļā”, bet kuri šoreiz, kā mēs redzēsim izdrukās, balso pretī.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu — padomājiet nopietni, nepakļaujieties diktātam, to cilvēku diktātam, kuri baidās no tautas, kuri nicina tautu, citādi to nevar apzīmēt, kuri baidās no valdības maiņas, jo tad viņiem draudēs kaut kādas nepatikšanas par kaut kādiem darījumiem, kurus es te nesaukšu tieši vārdā, kas tie par darījumiem. Šie darījumi to budžetu padara par deficīta budžetu, un šie darījumi padarīs bezdeficīta budžetu — tas ir tikai domāts uz iekšieni — par simtsmiljonu deficītu nākošgad ārējos parādos. To visu vajag apzināties un neiznīcināt savu tautu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Debates slēdzam. Komisijas vārdā. Nevēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 74. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 29, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 75. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts noņem savu priekšlikumu. Neuztur balsojumu...

R.Zīle. 76. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums — identisks ar deputāta Leiškalna iepriekšējo priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu nav? Līdz ar to 76. priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 7. priekšlikums — deputāts Valdis Krisbergs iesniedz. Tātad pozīcija — Rīgas pilsētas pārvaldes programma — mīnusā un novirzījums pašvaldību finansu izlīdzināšanā sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Varētu jau arī atteikties no šī kriksīša tāpat kā citi kolēģi, noņemt šo mazo prasību par Rīgas pils pārvaldi. Cerības jau, protams, nav nekādas, ka pat 20 000 iedos sociālajiem dzīvokļiem. Bet man pašreiz dziļi patīk tendence, kas valda mūsu zālē. Protams, ka mēs varam neko neiedot mūsu maznodrošinātajiem cilvēkiem. Uz to jau arī laikam velk. Bet mani izbrīna pavisam kas cits. Es saprastu, ja to pašreiz darītu lielkapitāla pārstāvji. Ir šādas partijas. Bet mani izbrīna, ka to, klusējot vienojoties, dara arī mūsu Nacionālā bloka pārstāvji. Tie, kas ļoti iestājas par savu tautu. Ko tad nu mēs, tie lielkapitālisti, internacionālisti. Bet atskan sauciens — liec tu mūs mierā! Jo šoreiz taču nav runa par tautu. Šoreiz ir runa par to, lai mēs paliktu savā vietā. Un tālāk sākas viennozīmīga iegaudošanās. Es gribu atgādināt šiem kungiem, ka ir austrumnieku paradums teikt: suņi rej, bet karavāna te iet tālāk. Ja cilvēkam ir zems izglītības līmenis, un tiešām laikam prezidents ir darījis labu, atvēlot 18 000 šo cilvēku izglītošanai, tad acīmredzot šiem cilvēkiem arī visvairāk vajadzētu izmantot šos līdzekļus, lai mazlietiņ palasītu, un nebūtu kā viens Saeimas deputāts, kurš nupat te runāja, laikam atzinās, ka viņš bija tas gļēvulis, jo kaut kā jau sevi tomēr vajadzēja parādīt, ka viņam nav tikai viena grāmata.... bet tagad būs veselas četras...

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, es lūdzu nenovirzīties no apspriežamā temata.

V.Krisbergs. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt vismaz 20 000 latus šiem cilvēkiem, kuriem ir lielas problēmas samaksāt par savu dzīvokli, kuriem ir tiesas spriedums par izlikšanu, nevis tik vien domāt — kā atbalstīt vadošo oligarhiju un, nedod Dievs, pazaudēt vietu valdībā. Tas attiecas arī uz jums, drosmīgais gļēvuli, kurš tomēr uznāca uz tribīnes kaut ko pastāstīt. Visu labu!

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs, jūs saņemat piezīmi par aizvainojošiem izteikumiem. Vairāk deputāti par šo... Vēlas runāt? Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

E.Inkēns (LC). Krisberga kungs, cienītais, es gribēju jums atgādināt, ka vienīgais lielkapitāla pārstāvis esat jūs, jo neviens nav spējis “noflenderēt” tik daudz naudas kā jūs šajā zālē. Un vēl es jums atgādināšu, ka tad, kad jūs Finansu un budžeta komisijas sēdē piedāvājāt savu likumu, ko es arī atbalstīju, tur skaidri un gaiši tika pateikts, ka likums, kas vēl nav gatavs, vēl neattiecas uz šo nākamo finansu gadu, tur nav runa par finansēšanu, tas ir tikai jumta likums, un, kamēr likums nav atrisinājis, kādā veidā nauda tiks izlietota, to nevar piešķirt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 77. priekšlikumu, kas izklāstīts 37. dokumenta lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 33, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 78. priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Jūs vēlaties runāt? Vēlaties balsošanu? Lūdzu zvanu! Ja neviens nevēlas runāt... Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 36, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 79.priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums. No pozīcijas “Saeimas vispārējie ieņēmumi un izdevumi” pārbīdīšanu uz Labklājības ministrijas speciālā līmeņa veselības aprūpi, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jums vajadzētu pagaidīt, kamēr dod vārdu, un tad iet tribīnē. Lūdzu Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Paldies, Čepāņa kungs! Godātie kolēģi, es jums lūgšu vairākkārt šodien balsot par kardioloģijas programmu. Tā ir programma apmēram 1,6 miljonu vērtībā, kas ir kā garantija apmēram 2000 cilvēku, iespēja pagarināt dzīvi par pieciem gadiem. Visi mani priekšlikumi būs klajā pretrunā ar elementāru valsts līdzekļu taupīšanu, jo, ja šie 2000 cilvēki turpinās dzīvot, lielākoties tērēs pensiju līdzekļus, tērēs veselības aprūpes līdzekļus.

Es vēlos jums nedaudz pastāstīt par sirdi. Sirds ir vienīgais muskulis cilvēka organismā, kurš darbojas nepārtraukti, kuram, dienu un nakti darbā un atpūtā esot, strādājot ir vajadzīgs skābeklis un barības vielas. Sirds muskulim to piegādā sirds vainagartērijas, tās ir tādas artērijas, kas atiet tieši no aortas un apasiņo sirdi, un vienmēr visās dzīves situācijās nes tai skābekli. Aterosklerozes dēļ holesterīns aizdambē šīs vainagartērijas par 90 procentiem, un tad, kad ir lielāka fiziska vai psihiski emocionāla slodze, mēs ikreiz saslimstam ar sirds išēmisko slimību vai ko mēs vienkārši tautā saprotam kā infarktu vai stenokardiju. Ārstu uzdevums ir daļēji paplašināt šo asinsvadu, un to moderni tagad veic Stradiņa slimnīcā caur iegurņa artēriju, aizejot ar katetru līdz šai artērijai un ar baloniņu to paplašinot. Un tad, kad tas ir paplašināts, tur ieliek iekšā nelielu protēzīti, ko sauc par stentu. Un aparāts mums šai lietai ir. Mums nav naudas, lai iegādātos šos katetrus, šie katetri viens maksā apmēram 1000 latu, un iekšējās protēzes vai stenti maksā apmāram 300 latus. Un, ja šos katetrus mēs varam, kā tas pie mums ir pieņemts, vēl vienu reizi vārīt un ne tikai vēl vienu reizi, bet mēs tos sterilizējam daudzkārt, tad šos stentus, kurus mēs esam ielikuši sirds vainagartērijā, mēs kaut kā otrreiz nevaram izmantot, pat ja šis slimnieks ir nonācis morgā.

Es jums, kolēģi, vēlos teikt, ka es galīgi nemēģinu šoreiz runāt abstrakti. Latvijā šodien vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 63 gadi, sievietēm — 72. Tas ir apmēram par 10 — 12 gadiem īsāks nekā visur citur pasaulē. Un jebkurā gadījumā pamatsaslimšana, no kā mirst Latvijas iedzīvotāji, ir sirds asinsvadu slimības, un pamatā tās, kuras izraisījusi ateroskleroze. Es jūs ļoti aicinu iespēju robežās no dažādiem projektiem atbalstīt manus priekšlikumus, jo kopsummā aiz viņiem visiem stāv nopietna programma, kas noformēta tāpat kā visas pārējās programmas, ar kurām varēja iepazīties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā — par 1,6 miljoniem latu. Tas, cik daudz mēs iedosim viņiem, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija dažus no šiem priekšlikumiem ir atbalstījusi tieši atbilstoši tam, cik mēs iedosim, tik arī mēs nākošajā gadā spēsim šo palīdzību slimniekiem sniegt. Mūsu zālē arī ir, šobrīd neatrodas, bet ir viens deputāts, kuram šāda koronārangioplastija ir glābusi dzīvību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu it īpaši tos, kuri sagatavojušies desmitām reižu kāpt tribīnē, nedarīt to. Ķersimies pie konstruktīva darba, jo savādāk mēs šādā veidā strādāsim trīs diennaktis. Un nemācīt mūs kā Medicīnas akadēmijas studentiem, kas ir sirds, un tā tālāk un tā joprojām. Nelasīt šīs lekcijas. Un neizvērst šeit propagandu! Tas attiecas it īpaši uz Krisberga kungu, kurš pats būdams, es varu skaidri un gaiši teikt — negodīgs, jo apkrāpis simtiem un tūkstošiem cilvēku, un tagad viņš kāpj tribīnē un ir tas labākais no visiem. Labākais, godīgākais, iejūtīgākais un vēl kaut kāds super. Tas ir kaut kas vienkārši neticams! Es aicinu jūs, kolēģi, jo te uzvārdi ir sarakstīti ļoti daudz. Tie, kuri ļoti grib runāt un izvērst pašlaik divu trīs dienu garumā šo budžeta apspriešanu kā aģitācijas propagandas tribīni, nedarīt to, bet ķerties pie konstruktīva darba. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot 79.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 80.arī ir deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Apiņa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 81.priekšlikums. Deputāta Eniņa un Gredzena priekšlikums, kur ierosināts Saeimas darbības nodrošinājuma programmas naudu novirzīt zinātniskām darbībām, nodrošināt dotācijas izdevniecībai “Zinātne” Broces 3.sējuma izdošanai. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! 100 gudrākās galvas! Nu būs joki, jo, redziet, balsojums būs tāds, ka būs jābalso — nedaudz procentu atņemt no sevis, tas ir, no Saeimas, mans priekšlikums. Bet, lai par šo jūs saprastu, es redzu vajadzību pastāstīt, deputātus izglītot, kas tas tāds Broce ir. Izrādās, ka deputāti, protams, par “Atskaņu hroniku” nerunājot, bet citi pat arī nezināja, kas ir Dabas kalendārs.

Lūk, Broce ir čehu tautības vācu skolotājs, kas šeit dzīvoja 18.gs. — 19.gs. mijā, un tad nebija fotoaparātu, un Broce zīmēja, dokumentēja tā laikmeta ainas. Visu vēsturisko situāciju. Visās vēstures grāmatās mūsu skolās, kas ir visu Baltijas valstu, īpaši Latvijas un Igaunijas, pamats. Viņa zīmējumi, viņa vēsturiskie apraksti. Galvenokārt tur ir, kādas toreiz izskatījās muižas, kādi bija celtniecības paņēmieni, kāda bija arhitektūra, bet viņš ļoti daudz ir zīmējis, kādi bija zemnieku apģērbi tajā laikā, kādas bija kāzu tradīcijas, darba rīki, darba metodes mēs redzam. Bez zīmējumiem viņš sniedza arī klāt aprakstus. Viņš savam darbam visu mūžu ir veltījis — apmēram 100 sējumu tur ir. Tā ka es gribētu salīdzināt viņu zināmā mērā pat ar Krišjāni Baronu. Jūs to saprotat, kas ir latviešu dainas, tās ir izdotas, tāsnezudīs vairs, bet Broces materiāli gan zūd un draud sadrupt tur. Pie tam šī izdevniecība “Zinātne” ir izdevusi 1.sējumu. Otrais sējums atrodas tipogrāfijā, un tam vajadzēja iznākt uz Ziemassvētkiem. Maza aizķeršanās ir tipogrāfijā. Mūsu Kultūras ministrija palīdzēs 2.sējuma iznākšanai, tad viņi gaida, ka janvārī iznāks 2.sējums. Nav nekādu cerību, ka šajā bada laikmetā varētu turpināt šo sējumu izdošanu. Tas ir — 3.sējumu. Šis mans ierosinājums par 60 000, kas ir vajadzīgi, lai varētu izdot 3.sējumu un lai nepārtrūktu process sējumu izdošanā. Viena lieta ir, ka tā nav tikai, man gribētos teikt, tikai Latvijas daļa, tas jau sniedzas drusciņ jau pasaules vēsturē, jo citu dokumentu zīmētu, aprakstītu tādā veidā kā Brocem nav.

Viena lieta. Te nebūtu pat tirāža tik svarīga. Vai tās ir dārgas grāmatas uz krāsaina papīra. Bet pats svarīgākais ir tas, ka katru gadu drūp šis papīrs, glabājas, iedomājieties, turpat 200 gadu, tas vienkārši, lai neaizietu bojā, tas ir vajadzīgs. Tā ir tā vajadzības puse. Un mans ierosinājums, kā redzat, ir, ka mēs paši no saviem šiem Saeimas līdzekļiem, es nāku ar priekšlikumu, neredzēdams nekur citur šos 60 000, kas ir apmēram procents. Ziniet, man māte teica tā: "Ja ir izvārītas pusdienas priekš trijiem, četriem cilvēkiem, ja atnāk tas piektais, tad tas arī var paēst pie tā katla.” Bet šeit, ja ir — 100 cilvēki mēs esam un visa šī Saeimas saimniecība, būsim tik inteliģenti un atvēlēsim to 1 procentu Broces izdevumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 82.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Kreituse, Eniņš, Prēdele, Apsītis, Pētersons. Tātad Saeimas darbības nodrošinājuma programma un novirzīšana okupācijas režīma upuru piemiņas vietai, tādi paši 4000 kā prezidenta kancelejai gadījumā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 83.priekšlikums. Deputāti Zunda, Nagobads, Rāzna, Stikuts, Celmiņš. Saeimas autobāzes finansēšanas programma. Novirzījums Saeimas darbības nodrošināšanas programmai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Analizējot situāciju, kāda pastāv Saeimas autotransporta pakalpojumu apmaksāšanas jomā, man radās pārliecība, ka mēs varētu šeit mainīt situāciju atbilstoši tam, kā tas izteikts mūsu priekšlikumā. Tāpēc es aicinu 83., tas ir kā dokuments, tāpēc es aicinu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā — Zīles kungs!

R.Zīle. Es gribētu teikt, ka komisijā bija samērā liela diskusija par nākošo priekšlikumu grupu, kas skar Saeimas autobāzes finansēšanas samazināšanas priekšlikumus. Mēs saņēmām arī paskaidrojumus un aprēķinus no Ziemeļa kunga. Faktiski šeit ir nepieciešama zināma izšķiršanās par to, ja Saeimas autobāze pārstātu finansēt kā šāda institūcija, tādā gadījumā izdevumi automašīnu īrei būtu daudz lielāki. Cita situācija ir tad, ja šīs automašīnas vispār nav vai tās gandrīz nav. Bet katrā ziņā komisijas viedoklis bija tāds, nenoliedzot, ka šeit ir kaut kāds uzlabojums jāatrod nākošajā gadā, bet komisija nepiekrita, ka tas būtu jādara ar naudas līdzekļu atņemšanu bez tālākās programmas, ko darīt ar šo problēmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu atkārtoti zvanu! Par balsošanas motīviem, godājamie kolēģi, varu jums pateikt, ka, sekojot šādai te praksei, mēs varam visu Saeimas budžetu — 5 miljonus sadalīt uz 100 deputātiem, katram būs 50 tūkstoši, un šķiet, ka tad varēsim dzīvot zaļi. Bet kā mēs risināsim kopīgos jautājumus? Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 24, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 84. ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir praktiski identisks iepriekšējam priekšlikumam. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Lietas būtība ir sekojoša. Saeimas autobāzei no valsts budžeta ir paredzēts finansējums 737 733 lati. Tātad uz katru deputātu 7373 lati un 33 santīmi. Tātad gada laikā, godātie kolēģi, mūsu nodrošināšanai ar autotransportu mūsu valsts iedzīvotāji nodokļos maksā tikpat daudz, cik patērē divos gados tāda liela pilsēta kā Aizpute. Tātad divos gados Aizputē ir 7000 iedzīvotāju, un divos gados, lai nodrošinātu šo pilsētu, tātad tikai tiek finansējums paredzēts divas reizes mazāks.

Kāda, godātie kolēģi deputāti, ir deputāta Lagzdiņa priekšlikuma būtība? Ābiķa kungs, es priekšlikumu nenoņemšu. Tieši otrādi. Es viņu uzturēšu. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka es uzskatu, ka autobāzes finansēšanai ir nepieciešams vismaz divas reizes mazāk naudas, ka vajadzētu finansēt tikai Saeimas Prezidija autotransportu, Saeimas kancelejas un mūsu viesus. Bet deputātiem būtu jāizmaksā kompensācija atbilstoši Saeimas kancelejā iesniegtajām biļetēm un atbilstoši atskaitei un iesniegtajiem čekiem par izmantoto benzīnu personīgajam autotransportam. Un nav ko mums braukāt ar dienesta automašīnām!

Tātad, godātie kolēģi, vienlaikus mums būtu jāizdara grozījums spēkā esošajos likumos, kas nedod mums tiesības braukt bez maksas ar autotransportu, un šos izdevumus mums kompensētu no tās naudas, kas ir paredzēta Saeimas darbības nodrošinājumam. To jūs redzat no mana priekšlikuma.

Godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas atšķiras no iepriekš nobalsotā ar to, ka iepriekšējie četri deputāti no “Saimnieka” frakcijas ierosināja, ka katram deputātam tiek izmaksāta mēnesī konkrēta summa. Es uzskatu, ka šāda kārtība ir nepareiza, ka mums nav jāizmaksā kāda konkrēta summa, bet tikai vienīgi jākompensē tie izdevumi, kas mums reāli radušies, izmantojot autotransportu un pildot savus dienesta pienākumus. Tikai tas! Atbilstoši piestādītajiem dokumentiem. Šāda kārtība ir daudzās valstīs. Paldies par uzmanību! Atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es uzreiz varu pateikt, ka ar Saeimas autotransportu es savos trijos deputāta gados neesmu braucis ne reizi un neesmu iztērējis nevienu latu. Dziļi sirdī es varbūt atbalstītu Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, ja tas būtu saskaņots ar visu Saeimas budžetu, ja mēs būtu radījuši jaunu sistēmu, kādā veidā nodrošināt Saeimas viesu, kaut vai Prezidiju ar autobāzi. Es domāju, ka mehāniski 337 tūkstošu izraušana no organisma, kas ir Saeimas autobāzes un kas, manuprāt, tērē vienas mašīnas uzturēšanai diezgan lielu summu, man liekas stingri par lielu summa. Mēs šobrīd nevaram tādā veidā nobalsot un atstāt šo uzņēmumu, kas nodarbina pietiekoši daudz cilvēku, ne dzīvošanai, ne arī miršanai. Aicinu par Lagzdiņa kunga priekšlikumu labākajā gadījumā atturēties un pārdomāt šo dienu uz nākošā gada budžetu. Patiesībā atrast mehānismu, varbūt kaut ko līdzīgu tam, ko Lagzdiņa kungs lika priekšā. Es neaicinu balsot “pret”, bet atturēties gan, jo šobrīd šis priekšlikums nevar radīt nekādu... Tas patiesībā nedod nekādu atrisinājumu, Lagzdiņa kungs, jūs labi saprotat. Tas ir... Es neesmu divkosis, atšķirībā no tevis es neesmu lietojis Saeimas autotransportu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Leiškalna kungs jau apmēram pateica arī manas domas, bet šajā sakarībā es domāju, ka mums vajadzētu atrisināt vienu citu jautājumu, proti, ka nav normāli, ka Saeimas deputāti nemaksā par sabiedrisko transportu, ja pastāv Saeimas autobāze. Un atsevišķos gadījumos ir jānokļūst vietās pie vēlētājiem vai apmeklēt kādu izglītības iestādi vai medicīnas iestādi, kur ar sabiedrisko transportu tiešām ir problēmas vai vispār tas nekursē, tad šādu te Lagzdiņa piedāvātā variantā mēs problēmu neatrisināsim. Cita lieta gan. Mums vajadzētu izdarīt Kārtības rullī grozījumu un atteikties no šīm te privilēģijām — braukt par brīvu sabiedriskajā transportā, kas tiešām nav prāta darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Redzat, cik ļoti vienkārši tās lietas sanāk. Līdzko skar mūsu privilēģijas un ērtības, tā mēs liels vairākums nostājamies pret. Bet tad, kad runājam par invalīdiem, kuriem neilgu laiku atpakaļ sagādāja neērtības un jāiet bija kārtot pašvaldībā apmaksu par viņu braucienu, tā mēs šeit diezgan viennozīmīgi arī piekritām tam. Es domāju, ka Lagzdiņa kunga priekšlikums bija ļoti labs un arī iepriekšējais priekšlikums bija ļoti labs. Un nekādu problēmu nebūtu arī tos abus priekšlikumus atrisināt. Bet nu to izšķirs šis otrais balsojums. Tā ka es esmu par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo... tieši tā, kā Lagzdiņa kungs to izteica. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, tas bija ļoti patīkami un interesanti — visu dzirdēt, jo pirms kāda laika bija “Šokējošais šovs”, kur uzdeva kontrolierim jautājumu — cik daudz Saeimas deputātu viņi ir redzējuši braukājam pilsētas transportā? Tad izrādījās, ka vienīgais bija Jānis Ādamsons un Mauliņš no Rīgas Domes, tā ir aptuveni tāda faktāža. Un, protams, var jau noņemt to pilsētas transportu, un tas arī būtu pilnīgi savā veidā loģiski, bet atkal iestājas nākošais jautājums — vai ir pati sistēma? Kur varēs aiziet, ierasties, kad būs jāizpilda kaut kādi dokumenti, ka tu esi braucis pilsētas transportā, teiksim, tikties ar vēlētājiem vai uzzināt viņu problēmas. Varbūt drīzāk te ir jārisina, lai mums izdala mēnešbiļetes, kam vajag, un iespējams, ka atsevišķi kolēģi, kuriem ir milzīgi ienākumi, tie var arī atteikties no mēnešbiļetēm. Un tā ir cita problēma. Protams, varētu arī savā veidā šodien Lagzdiņa kunga priekšlikumu atbalstīt, bet vienīgi mani interesētu tad arī tas mehānisms, jo vienkārši ar naudas noņemšanu... Bet, ja mēs ejam uz priekšu, tad arī prezidentam vajadzētu risināt šo pašu jautājumu, lai arī braukā pilsētas transportā un arī ministriem vajag. Es arī domāju, ka Šķēles kungam tāda autobāze arī nav vajadzīga, un, ja mēs sākam, tad viss tas jādara, kā bija savā laikā tāda pārkārtošanās, tad mums pārkārtošanās jāsāk ir visos līmeņos. Vienīgais, mums ir jāievēl viens ģenerālsekretārs, kurš šis idejas konceptuāli apvienos un piedāvās. Tomēr šinī gadījumā bez smiešanās es uzskatu, ka Lagzdiņa kungu varētu atbalstīt, vienīgais, kā nauda tiktu pārvietota, tas būtu cits jautājums, atsevišķs.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Es gribu atgādināt, Grīga kungs, ka es noteikti neiestājos par savām privilēģijām, jo es varu vēlreiz pateikt, ka trīs gadu laikā, kopš esmu deputāts, es neesmu braucis ne reizi ar dienesta mašīnu. Un nedarīšu to noteikti nekad! Bet es gribētu jums norādīt, ka attiecīgie līdzekļi — 337 000 latu, ko piedāvā noņemt autobāzei Lagzdiņa kungs, paliek Saeimas rīcībā, tātad, noņemot vienu privilēģiju, atstāj citu privilēģiju uzturēšanai, ja jūs tā gribat teikt. Un vēlreiz es iestājos par to, ka šāda veida autobāze acīmredzot nav vajadzīga. Bet, ja mēs šādu balsojumu gribam ielikt budžetā, tad mums ir precīzi jāpasaka, kādā veidā mēs uzturēsim šo uzņēmumu un kādā veidā mēs nodrošināsim tās amatpersonas ar automobiļiem, kuras šobrīd ir Saeimā, un kādā veidā mēs uzņemsim tās delegācijas, kurām šie automobiļi ir nepieciešami?

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, viena minūte ir pagājusi.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl, lūdzu, Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Iepriekšējais runātājs Kārlis Leiškalns acīm redzot nav iemācījies lasīt latviešu valodā. Deputāts Jānis Lagzdiņš neko neierosina pielikt Saeimas autobāzei vai Saeimai, bet — tieši otrādi — ierosina noņemt 400 000 latus un šos 400 000 latus, godātie kolēģi, nodot pašvaldībām pašvaldību izlīdzināšanas fondam tieši to prasību apmierināšanai, kuru dēļ aukstumā un lietū tagad aiz šīs brūnās mājas sienām stāv skolotāji, pirmkārt. Otrkārt. Valdība, godātie kolēģi deputāti, Lagzdiņa priekšlikumu ir atbalstījusi, bet atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Es lūdzu atbalstīt valdību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos! Vienkārši, lai nebūtu sajukums. Cienījamie deputāti, man tagad nav saprotams, kurš nemāk lasīt — Leiškalns vai Lagzdiņš. Priekšlikums nr.84, kur nav runa par 400 tūkstošiem, bet ir runa par 337 tūkstošu noņemšanu Saeimas autobāzei, un šie līdzkeļi tiek novadīti (lasām otrā pusē) Saeimas darbības nodrošinājumam. Programma, kur tie 337 tūkstoši ir plusos. Un tas ir Lagzdiņa priekšlikums, ko mēs pašlaik debatējam. Par citu priekšlikumu mēs varbūt runāsim vēlāk. Šobrīd ir runa par šo priekšlikumu, un šo priekšlikumu valdība ir atbalstījusi, ka līdzekļi paliek tepat Saeimas ietvaros. Es domāju, ka tā ir Saeimas problēma — noteikt, kā Saeimas ietvaros šie līdzekļi tiek izlietoti. Tāpēc es arī ierosinātu šajā gadījumā nebalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Vēlas tomēr runāt — Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Godātie kolēģi! Tie, kas uzskata, ka Saeimas autobāzes finansēšanai ir nepieciešami 847 733 lati, tas ir, ja mēs uz visiem simts sadalām, tad tas sanāk 8000 latu gadā uz katru deputātu. Autobāzes finansēšanai. Vai, ja mēs sadalām uz esošajām mašīnām, kas ir autobāzē, tās ir 80, vidēji tas ir 10 000 latu uz vienu automašīnu. Pie tam es gribētu atzīmēt, ka vismaz puse no deputātiem neizmanto autobāzes pakalpojumus. Tā ka mēs varam... es pamatoti teikšu, ka apmēram puse izmanto šo autobāzei.. un, ja mēs gribam to atbalstīt, tad, lūdzu, neatbalstīsim Lagzdiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav? Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!

R.Zīle. Es tikai gribētu precizēt, ka valdība savā precizētajā attieksmē pret budžeta priekšlikumiem, kas ir iesniegts tātad vēstules formā, par 84.priekšlikumu ir izteikusi mainīt viedokli, nevis atbalstīt, bet neformulēt viedokli. Tātad valdībai nav viedokļa par šo priekšlikumu, ja tas skar Saeimas darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu izteikt savu attieksmi pret 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 18, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 85.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums “Saeimas autobāzes finansēšana un novirzījums uz kardioloģijas apakšprogrammu”. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs pagaidām neko Saeimas autobāzei neesam noņēmuši, tikai esam mazliet pārdalījuši līdzekļus. Es jūs aicinu 20 000 no Saeimas autobāzes līdzekļiem novirzīt kardioloģijas programmai, par kuru es jums jau stāstīju, un tas nozīmētu, ka katrs deputāts 7377 latu un 33 santīmu vietā vidēji nobraukātu 7177 latus 33 santīmus. Es lūdzu atbalstīt šo nelielā finansējuma daļas noņemšanu Saeimas autobāzei un piešķiršanu kardioloģijas programmai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 85.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 26, atturas — 25. Nav pieņemts.

R.Zīle. 86.priekšlikums. Deputāti Zunda, Nagobads, Rāzna, Stikuts, Celmiņš iesnieguši šo priekšlikumu, tātad par 400 tūkstošu naudas pārbīdi no Saeimas autobāzes uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Jānis Lagzdiņš vēlas runāt. Frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Šī ir mana priekšlikuma otra puse. Godātie kolēģi, tātad šī ir priekšlikuma otra puse, tātad mēs nobalsojām par attiecīgās summas samazināšanu autobāzei, tagad mums ir jānobalso, kādos līdzekļos lai šī summa tiek ieskaitīta. Tad es aicinātu balsot par šo priekšlikumu, tātad lai šie 400 000 tiktu ieskaitīti pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es īsti labi šajā gadījumā nevaru saprast, jo es skaitu, es saprotu, ka ar iepriekšējo balsojumu mēs nodalījām, ka 400 000 tiek Saeimas darbības nodrošinājuma programmai novirzāmi. Tad, Lagzdiņa kungs, es pareizi sapratu, to mēs noņēmām no autobāzes, un tagad Lagzdiņa kungs piedāvā no autobāzes vēlreiz noņemt vēl 400 000, un paliks attiecīgi 100 000, piedodiet, nu es šajā gadījumā negribu diskutēt par to, vai bāze vajadzīga vai nav, bet vienkārši, vai ir vesela programma, kur šos cilvēkus pārstrukturizēt pēc tam un vai vienkārši eksistē mehānisms, jo, ja Lagzdiņa kunga priekšlikumā būtu ierakstīts, ka Saeimas darbības nodrošinājuma programma, kur ir 400 000, ko mēs esam pārveduši, un tad mēs pārvedam tālāk, tad tā būtu loģika, bet šajā gadījumā mēs vēlreiz uzliekam naudu virsū autobāzei. Es šajā gadījumā negribu balsot ne “pret”, ne “par”, jo iepriekšējā reizē es atbalstīju, bet šajā gadījumā es vienkārši gribētu saprast, lai neiznāk paradoksāla situācija, ka mēs vēl varam bāzi beigās ievest parādos, jo, ja tur vēl ir pāris programmas, tad kopsummā, man liekas, tā būs parādos.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs, atbalstot 84.priekšlikumu, kuru iesniedz deputāts Lagzdiņš, samazinājām Saeimas autobāzes budžetu par 337 733 latiem. Visi nākamie priekšlikumi tādā pašā veidā skan par autobāzes budžetu, un, godātie kolēģi, ja tagad mēs izskatām visus nākamos, tad vēl tiks samazināts. Pašlaik tātad šis budžets ir 500 000 latu, ja vēl noņemsim 400 000, nu, bet tas nozīmē, ka praktiski mēs atstājam šo autobāzi vispār bez līdzekļiem. Godātie kolēģi, mēs vairs nepārdalām neko, kas ir iepriekš nobalsots. Es aicinu tomēr ļoti nopietni izturēties pret šiem priekšlikumiem, izturēties pret to saimniecību, kas nodrošina Saeimas darbu, jo pēc tam nākamajā gadā, godātie deputāti, būs tādas pašas pretenzijas, kuras sniegs gan frakcijas, gan komisijas, gan atsevišķi deputāti par sava darba nodrošinājumu. Tad būs ļoti būtisks jautājums, ar kādiem līdzekļiem mēs to darīsim? Es aicinu noraidīt visus citus priekšlikumus, kas skar Saeimas autobāzes nodrošinājuma samazinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Vai komisijas vārdā, Zīles kungs, vēlaties ko piebilst?

R.Zīle. Es gribētu vienīgi teikt, ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, tad nevis paliek kaut kādi 110 000, kā var likties, Saeimas autobāzei, bet paliek nulle, jo šie 400 000 jau pie nobalsotā nozīmē, kad no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ir nulle, līdz ar to nav kam pelnīt speciālo budžetu, tos atlikušos 110 000 Saeimas autobāzei. Tas arī viss, ko es gribēju teikt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikums ir iesniegts, un, neskatoties uz tā matemātisko absurdu, tomēr ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 45, atturas — 24. Nav pieņemts.

R.Zīle. Nākamais — 87.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Lagzdiņš. Komisija nav atbalstījusi, un Lagzdiņa kungs laikam to arī neuztur balsojumā, viņš tā man teica.

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, jūs neuzturat? Paldies! Noņemts.

R.Zīle. 88.priekšlikums. Deputāts Kārlis Leiškalns iesniedzis... Paldies!

Sēdes vadītājs. Arī neuztur. Paldies!

R.Zīle. 89.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis par 89.priekšlikumu? Piekrist komisijas slēdzienam.

R.Zīle. 90.priekšlikums. Deputāta Krisberga iesniegtais, tātad arī Saeimas autobāzes finansēšanas programmas naudas pābīde uz sociālo māju un sociālo dzīvokļu izdevumiem. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Krisberga kungs noņem savu priekšlikumu.

R.Zīle. 91.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, Ministru kabineta vispārējās vadības programmas naudas pārbīdes uz Aizsardzības ministriju, jaunsargu apmācību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts!

R.Zīle. 92.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 92.priekšlikumu. Pieņemts!

R.Zīle. 93.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts!

R.Zīle. 94.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums — Ministru kabineta vispārējā vadības programma un novirzījums kardioloģias apakšprogrammai. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts!

R.Zīle. 95. priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — no Ministru kabineta vispārējās vadības programmas 78 000 pārcelšana dotācijai speciālā veselības aprūpes budžetā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 95.priekšlikumu? Pieņemts.

R.Zīle. 96.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — kabineta vispārējā vadības programma, novirzījums Labklājības ministrijai Nedzirdīgo savienības, Neredzīgo biedrības un Invalīdu biedrību invalīdu uzņēmējbiedrības attīstībai. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Paldies jums, ka jūs apcirpāt Saeimas autobāzes izdevumus, jo laikam pārāk daudzi ir pamanījuši, ka tur notiek vienkārši haltūras. Paldies par to, un es ceru, ka, kaut gan jūs stāvat tālāk no Ministru kabineta aizkulisēm, šeit tomēr varbūt ir kāds, kas zina, ka tur arī tiek ļoti nelietderīgi izmantoti līdzekļi. Un tāpēc frakcija “Latvijai” lūdz jūs visus šos līdzekļus pārbīdīt uz Neredzīgo savienības... Latvijas neredzīgo biedrības un Latvijas invalīdu biedrības invalīdu uzņēmējdarbības attīstību. Es lūdzu ieklausīties šajos vārdos, viņi nelūdz sev, lai iztērētu šos līdzekļus, runa ir par to, ka mēs atbalstām viņu vēlmi strādāt, un pienāks brīdis, kad mēs atbalstīsim vēlmi mūsu ieslodzītajiem strādāt, jo ir absurds, ka viņi vienkārši tiek dīkdienīgi turēti bez darba, īstenībā spīdzināti, tāpat kā tiek spīdzināti invalīdi, jo viņiem netiek dots darbs. Un, tā kā jūs nobalsojāt par lielāku skaitli attiecībā uz Saeimas autobāzi, man pat liekas pat pa lielu skaitli, tad es ceru, ka tiks samazināts Ministru kabineta izdevumu summārais lielums šajā punktā tikai par 256 000. Un tas būs daļēji daudzu partiju pirmsvēlēšanu solījumu izpildījums, jo tautas kustība “Latvijai” solīja samazināt Ministru kabineta un ministriju kopējos izdevumus divkārtīgi, un mēs dzirdējām, ka citi, noskatījušies no mums, arī kaut ko tādu solīja, un Šķēles kungs arī solīja samazināt, bet izrādās, ka nemaz nesamazina, vai arī tas samazinājums ir ļoti ļoti mazs. Un citos posteņos palielinājums ir krietni liels, tātad lūdzam ņemt mūsu priekšlikumu vērā un samazināt šos izdevumus un novirzīt invalīdiem un neredzīgajiem, lai attīstītu viņu darbu, tiktu veidoti viņu uzņēmumi un lai viņi varētu strādāt un ar savu darbu piedalīties mūsu grūtā saimnieciskā stāvokļa uzlabošanā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” 96.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 32, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 97.priekšlikumu, ko iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 98.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Kreituse, Eniņš, Prēdele, Apsītis, Pētersons, tātad līdzīgi kā Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas gadījumā — 4000 naudas pārbīde uz okupācijas režīma upuru piemiņas vietas... Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Pieņemts. Paldies!

R.Zīle. 99.priekšlikums. Deputāts Leiškalns iesniedz. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

R.Zīle. 100.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 101.priekšlikums. Iesniedzējs deputāts Krisbergs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs vēlas runāt, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu par lietderīgu, sākot no 101.priekšlikuma un uz priekšu, noņemt visus savus priekšlikumus, jo acīmredzot sociālās programmas mums pagaidām nav aktuālas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot... Atvainojiet, neieklausījos. Deputāts Krisbergs noņem savu... Lūdzu tālāk!

R.Zīle. 102.priekšlikums. Deputāta Bartašēviča priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa zvanu! Prasa balsojumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 39, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 103.priekšlikums ir Ministru prezidenta iesniegtais, tātad — Ministru kabinetā civildienesta programmas pārcelšana uz Labklājības ministrijas arī civildienesta apakšprogrammu valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Komisija nav atbalstījusi. Man jāsaka, komisijā, vairākās pozīcijās, kur bija līdzīgi priekšlikumi par civildienesta pārvietošanu uz Labklājības ministriju ar visu finansējumu paņemšanu, funkciju pildīšanai, šī ir vienīgā pozīcija, kur komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Ir Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem tātad civildienests un visas tās pakļautās struktūras tiek atdotas Labklājības ministrijai. Jūs, divreiz nobalsojot, jau esat atdevuši Labklājības ministrijai Valsts reformu departamentu un Civildienesta skolu, un nebūtu loģiski, ja šī Civildienesta pārvalde paliktu Ministru kabineta kancelejas pakļautībā. Lūdzu atbalstīt valdības viedokli! Šajā gadījumā man liekas, ka šeit ir tehniska kļūda Budžeta komisijā noraidot šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Šķēles kunga priekšlikumu nr.103! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 3, atturas — 5. Pieņemts.

R.Zīle. 104.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar numuru 104! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 36, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 105. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šeit ir arī valdības attieksmes ailē parādīts, ka šie izdevumi samazināti, bet ir ietverts zināmā mērā Šķēles kunga priekšlikumā. Tātad komisija šo konkrēto 105. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēders vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Komisijas viedoklim piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 106. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Jūs lūdzat balsojumu, Apiņa kungs? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam deputāta Apiņa priekšlikumu ar numuru 106! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 30, atturas — 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 107. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kurā mēs aicinām paredzēt budžetā 120 000 invalīdu uzņēmējdarbības veicināšanai, Latvijas nedzirdīgo savienībai, Latvijas neredzīgo biedrībai un Latvijas invalīdu biedrībai. Es aicinu visus deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par priekšlikumu nr. 107. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 19. Nav pieņemts.

R.Zīle. 108. ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 109. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts, un arī valdības papildu vēstulē šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 110. — LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 111. — Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 112. — deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Prasa balsošanu. Bartaševiča kungs... Golubova kungs, piedodiet... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Apiņa 112. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 113. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Tie, kas ienāca šinī Saeimā no jauna. Jūs pieredzējāt pirmās sēdes, ka visi bija izmisuši un domāja par to, cik daudz mums saperēts visādu ierēdņu, un mēs zinām, ka tur par ierēdņu testu, kas bija galīgi nederīgs, maksāja 12 000 latu tiem tulkotājiem, kas pārtulkoja. Ja mēs šobrīd atkal ierēdņus un visādus, es gribu teikt, negodīgus cilvēkus tikai izglītosim un nepadomāsim par to, ka izšķirošais ir godīgums, tad būs tikai sliktāk. Ierēdņus nevajag mācīt, viņi ir pietiekoši veikli, zina, ko darīt. Ierēdņus vajag tikumiski audzināt, ja vispār tas ir iespējams. Un to tikumisko audzināšanu var veikt tikai priekšnieki. Un, ja viņi paši ir sabojājušies, tad tur neko vairs nevar līdzēt, un audzināšana ir tikai naudas tērēšana. Tad daudz labāk tiešām tā, kā mēs prasām, lai tad līdzekļi tiktu novirzīti invalīdu sociālajai aprūpei. Un attiecīgi tiem cilvēkiem, kurus varētu apmācīt uz to darbu, par ko jau es runāju iepriekš. Un atcerēsimies, godātie deputāti, ka starp šiem invalīdiem ir arī kara invalīdi — gan no tiem kariem, ko veica Padomju Savienība, gan no tā miera laika kariem karavīru starpā, kur invalīdi top šodien. Padomāsim par šiem cilvēkiem!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātie deputāti! Es jūs aicinu pievērsties šī priekšlikuma būtībai un tiešām to atbalstīt! Jautājums ir principiāls. Ļoti daudzos gadījumos mēs zinām, kādā veidā ierēdņi izturas pret apmeklētājiem, kas griežas, kārtojot tādas vai citādas darīšanas attiecīgajos kantoros. Mēs zinām, kādas ir rupjās atbildes, nekādi paskaidrojumi nenāk no ierēdņu puses un tā tālāk, un tā joprojām. Un cik daudz turpretī salīdzinoši mēs esam dzirdējuši no saviem vēlētājiem un šo ierēdņu apmeklētājiem tīri pretējas attieksmes paudējus, ka, lūk, viņš ir aizgājis uz kādu iestādi un saņēmis izsmeļošu un ļoti laipnu paskaidrojumu. Tāpēc es domāju, ka mēs, paredzot šiem ierēdņiem apmācību no valsts kabatas, es pasvītroju — no valsts kabatas, no valsts kases — kāpēc vēl nodokļu maksātājiem būtu viņi jāapmāca, ja viņi pat nav iemācījušies elementāras pieklājības normas? Pasakiet, lūdzu, vēl! Kurām citām profesijām, kas arī strādā budžeta iestādēs, ir paredzēta šī apmācība no valsts budžeta līdzekļiem? Manuprāt, jūs tādas neatradīsit. Cilvēkiem savs profesionālais līmenis pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir jāceļ pašiem par saviem nopelnītajiem latiem.

Pretēji tam mēs ierosinām, ka šos līdzekļus, kas ir paredzēti ierēdņu apmācībai, ņemot vērā to, ko es iepriekš teicu, es domāju, ka būtu tikai dabiski, ka mēs paredzētu šo naudu invalīdu sociālajai aprūpei visiem tiem maznodrošinātajiem, kuriem mēs šodien liekam, kā, teiksim, invalīdiem un politiski represētajām personām, no nākamā gada 1. janvāra mēs liksim doties pie ierēdņiem, lai saņemtu, lai izlūgtos braukšanas maksas apmaksu par braukšanu sabiedriskajā transportā. Tas taču galīgi nav normāli! Un tad mēs dodam šiem ierēdņiem vēl lielāku patvaļu. Ja tas tā ir nepieciešams, tad ir jāatrod iekšējās rezerves, samazinot šos ierēdņus, mēs visi zinām, ka pietiekami daudz viņu mums ir, ka pietiek arī ar mazākiem štatiem, lai veiktu dažādas funkcijas, ko uzliek valsts un pašvaldība, un tad atradīsies šie līdzekļi, kurus varēs novirzīt sociālajām programmām. Paldies, un es tiešām ļoti lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es tieši pretēji uzskatu, ka šo te priekšlikumu atbalstīt nedrīkst. Ja mēs gribam būt eiropeiski sakārtota valsts, tad, pirmkārt, ir jāsakārto mūsu valsts pāvaldes aparāta darbinieki, un tāpēc es atbalstu — viņus vajag mācīt vairāk, vairāk un vēlreiz vairāk. Un tad tiešām mūsu valsts būs sakārtota, un mēs tiešām varēsim arī teikt, ka Latvija ieies Eiropā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Piedodiet... Rasnača kungs vēlējās runāt — tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es gribēju jūs informēt, ka pirmsiepriekšējā runā, ko teica cienījamā Kušneres kundze, bija diezgan daudz dezinformācijas, un es gribētu dažas lietas precizēt.

Tātad valsts budžetā ir paredzēts apmācīt ne tikai ierēdņus, bet arī daudzus citus dažādu profesiju darbiniekus, un pirmkārt jau arī Saeimas darbiniekus, un arī Saeimas darbinieki iet gan datoru apmācības kursos, gan arī atsevišķi darbinieki iet valodu kursos, un tas ierēdnis un tas valsts iestāžu darbinieks, kurš nemācās — faktiski tāds darbinieks ir nolemts nomaiņai. Tā ka jāmācās ir mums visiem — gan jums, cienījamie deputāti, gan mums, ministriem, gan ierēdņiem un arī atsevišķiem Prezidija locekļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā tuvojas pārtraukums, jautājuma apspriešanu beidzam. Turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 15.30. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, turpinām debates par apspriežamajiem priekšlikumiem. Debatēs bija pieteicies Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Es ļoti uzmanīgi sekoju Kušneres kundzes izteikumiem par ierēdņu apmācību, un manī personīgi izbrīnu rada, ja pedagogs var būt pret izglītību, lai kādu no iedzīvotāju grupām tā skartu. Bet, manuprāt, no šīs tribīnes vismaz nevajadzētu izplatīt nepatiesu informāciju, ka nevienam šajā valstī, izņemot ierēdņus, netiek apmaksāta izglītība. Tā ir klaja nepatiesība. Latvijā jau vairākus gadus pastāv Pedagogu tālākas izglītības fonds. Kur, pirmkārt, ir vesela virkne bezmaksas kursu, tai skaitā matemātikas, latviešu valodas, fizikas un dažādu citādu specialitāšu pasniedzējiem. Tālāk. Ja cilvēks vēlas iegūt papildu kvalifikāciju vai šie kursi ir ilglaicīgi, tad, ja šis pedagogs nāk no lauku novadiem, viņam sedz 70 procentus no izglītības maksas, ja no Rīgas — tad 50 procentus. Tātad es gribu vienkārši pasvītrot. Ir vesela grupa pedagogu, kas bauda šīs priekšrocības. Vajadzētu, lai mums valsts pārvaldē strādātu gudri, izglītoti ierēdņu kandidāti. Tādēļ atņemt naudu izglītībai, manuprāt, ir galīgs absurds, un vēl jo trakāk, ja to ierosina pedagogi. Paldies! Es aicinu tomēr noraidīt 113.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere — otro reizi.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu akcentēt dažus momentus. Pirmām kārtām. Godātie valdības locekļi! Kāpēc jūs nesakāt tā, kā tas ir. Ar šīm privilēģijām, respektīvi, ierēdņu apmācībai domātajām naudām, jūs radāt sev paklausīgu sociālo slāni, kas izpildīs jūsu pavēles. Pie tam bez ierunas. Otrkārt. Cienījamais Makarova kungs! Apmācība un izglītība — tas ir karjeras jautājums. Ja kāds vēlas pa savām karjeras kāpnītēm pakāpties, tad viņam pašam ir par to arī jāsamaksā. Treškārt. Es aicinu jūs, cienījamie deputāti, salīdziniet ierēdņu vidējās algas un sociālos pabalstus...

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi.

J.Kušnere. Es domāju, ka jums neradīsies šaubas, ka jāatbalsta frakcijas “Latvijai” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I. Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā gadījumā nav svarīgi, kas ir iesniedzis to priekšlikumu, bet svarīgs ir priekšlikuma saturs. Proti, šeit ir runa par patiesi nelaimīgu cilvēku atbalstu. Nelaimīgu — ne savu vēlmju, ne savu pārgalvību, nedz arī kādas citas savas vainas dēļ. Lūk, nav tādas valsts pasaulē, cik man zināms, kas nerūpētos par saviem nelaimīgajiem brāļiem un māsām, kuri tādā vai citādā veidā ir zaudējuši redzi, dzirdi vai ieguvuši kādu citu invaliditātes pazīmi. Šiem cilvēkiem ir jādod un jāsniedz maksimāls atbalsts, kāds vien var būt. Mani pilnīgi pārsteidz, un es no sirds esmu pārsteigts, ka Latvijas Republikas parlamentā apspriež jautājumu — vai invalīdiem dot kādu pabalstu vai nedot. Šāda jautājuma izvirzīšana jau pati par sevi liecina par zināmām neveselīguma izpausmēm, domāšanas neveselīguma izpausmēm mūsu sabiedrībā. Pareizāk sakot, valdošajās aprindās.

Šeit es gribu turpināt ar ministra Rasnača vārdiem, ar kuriem viņš pauda sen zināmu patiesību, ka jāmācās ir visiem. Neapšaubāmi, ka jāmācās ir visiem. Un kas gan tas ir par ierēdni, kurš nespēj mācīties, kurš nepārtraukti ir jāmāca. Augstākā izglītošanās forma ir pašmācība. Ja reiz ierēdnis, kas ir nolicis eksāmenus, sevi ir apliecinājis par zināmā attīstības pakāpē esošu, tad noteikti šī pakāpe paredz arī ierēdnim spēju uz pašizglītošanos. Tātad šeit nevajadzētu organizēt speciālus kursus, un tā tālāk un tā tālāk par dārgu maksu, pieaicinot visādus ārzemju speciālistus un tā tālāk, un tā tālāk. Šo naudiņu mēs pilnībā varam novirzīt uz tiem mūsu nelaimīgajiem brāļiem un māsām, kas ir ieguvuši invaliditāti. Šeit bez šī morālā aspekta ir arī tīri ekonomiskais aspekts. Šiem cilvēkiem, I un II grupas invalīdiem, iet sevišķi grūti. Tagad viņiem pat ir noņemtas privilēģijas braukt par velti transporta līdzekļos, tad, lūk, ja šie cilvēki var strādāt un, starp citu, mācīties arī strādāt, šeit arī ir sava apmācība jāiziet, šeit tā ir tiešām jāmāca, šeit pats neredzīgais nevar iemācīties, viņš ir jāapmāca. Lūk, piemērs. Juglā kādreiz bija uzņēmums, kurā strādāja 3000 neredzīgo. Tagad tur strādā tikai desmitā daļa. Ja viņi saņemtu šo finansiālo atbalstu... Mēs sazinājāmies ar Neredzīgo biedrību, viņi ir spējīgi gada laikā atkal atjaunot iepriekšējo ražošanu, un viņiem ir paredzēts arī stabils noiets viņu ražotajai produkcijai.

Visbeidzot par to pedagoģisko jautājumu. Es vēlreiz gribu aicināt deputātus saprast, ka cilvēks, kas ir ieguvis augstāko izglītību un ierēdņa statusu, ir spējīgs pats mācīties. Šeit ir nepieciešams izstrādāt attiecīgas programmas un dot iespēju attiecīgi eksāmenu nolikt. Prioritāte ir jādod šiem mūsu nelaimīgajiem līdzcilvēkiem. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J. Mauliņš (TKL). Es nāku otro reizi jums, cienījamie deputāti, aizrādīt vispirms par ministra Rasnača, manuprāt, nepārdomāto apgalvojumu, ka mūsu deputāti vai arī darbinieki no Saeimas mācoties par Ministru kabineta līdzekļiem. Mums jau pašiem ir tie līdzekļi. Es domāju, ka nevajadzētu tā dezinformēt. Tas ir viens. Otrkārt. Dezinformācijai pašā šajā tabulā ir rakstīts: “Neatbalstīt izdevumus, samazināt A.Šķēles priekšlikumā...” Īstenībā nav jau samazināti, ir tikai pārcelti no Ministru kabineta uz Labklājības ministriju, kas būtībā arī ir Ministru kabineta sastāvdaļa. Vienkārši pārcelts uz citu posteni un apgalvots, ka ir samazināti. Nu nevar jau šādus jociņus taisīt! Vienkārši es gribu to aizrādīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es aicinu taupīt laiku un runāt nevis par 111. priekšlikumu, kā te dažs ir pārpratis, bet par 113. un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Es tikai gribu atgādināt, ka 111.priekšlikums pēc nobalsošanas — tātad “Ierēdņu apmācība Labklājības ministrijā”. Ja mēs nobalsojām 113 priekšlikumu, Ministru kabinetā šādas naudas vairs šai apakšprogrammai nav, tādā gadījumā mums būs, es nezinu, kādā veidā jālabo vēl kaut kāda situācija. Ja mēs nobalsojam šo 113.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt tomēr komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 113. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 114.priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 115.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tātad pozīcija “Valsts administrācijas skola” uz Labklājības ministriju — Neredzīgo invalīdu biedrības programmai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 115. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 28, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 116.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Aizsardzības ministrijas iekšējo izdevumu sadaļā izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 117.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — Aizsardzības ministrijas sadalei Centrālam aparātam un Zemessardzei. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Es nedaudz jūs iepazīstināšu ar sadali Aizsardzības ministrijas budžetā.

Valsts aizsardzībai domātā valsts budžeta principiālā 1996.gada finansu līdzekļu sadales struktūra — 21 miljons. Nacionālo bruņoto spēku štābs plus aizsardzības spēki — struktūrai ir apmēram 3 800 cilvēku, štata vietas — 1967. Struktūra valstij 1996. gadā izmaksāja 5,7 miljonus. Aizsardzības ministrijai. Struktūra valstij uz 1996.gadu. Struktūrā ir apmēram 956 cilvēkus bez militārās pretizlūkošanas dienesta. Izmaksā 5 miljonus. Robežsardze. Struktūra valstij uz 1996.gadu izmaksā 4,4 miljonus. Struktūrā ir 2700 cilvēku. Štata vietas 1395. Tajā pašā laikā Zemessardze uz 1996.gadu. Struktūrā ir apmēram 20 500 cilvēku. 16 500 Zemessardze plus 4000 jaunsargi. Štata vietas — 1612. Vadība un nodrošinājums izmaksā valstij 5 miljonus. Zemessardze no savas komerciālās darbības iemaksā atpakaļ valstij nodokļos apmēram 0,35 miljonus. Ja vēl mēs pieskaitītu klāt, ko paši zemessargi ir samaksājuši par ekipējumu, tas būtu apmēram 2 miljoni, tad es gribu lūgt jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! It sevišķi, augsti godājamais kolēģi Grīga kungs! Es gribu aizrādīt, ka šogad Aizsardzības ministrijai piešķirtie budžeta līdzekļi visi kopā ir apmēram puse no tā, kas tika pieprasīts un arī tika plānots. Atlikušie līdzekļi ir cieši un precīzi izplānoti pa visām pozīcijām, darbības programmām un formām. Es atgādināšu, ka šogad mēs budžetu stādījām pa programmām. Programmās ietvertais skar arī Zemessardzi. Runājot par Zemessardzi. Visu cieņu Zemessardzei, tai ir piešķirts šogad jau par 2 miljoniem vairāk nekā bija pagājušajā gadā pēc budžeta. Ja bija 5 miljoni pagājušajā gadā, tad šogad ir 7 miljoni neprecīzos skaitļos. Zemessardzē no 16 500 zemessargiem tikai 1500 zemessargi ir ierindas dienesta jeb štata darbinieki, kuriem tiek maksātas algas un pārējais. Pārējie ir ārrindas zemessargi visdažādākajā statusā. Tas, ka viņiem budžeta asignējumu ir daudz par maz, tas ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Tāpat kā tas ir par maz visām citām Aizsardzības ministrijas programmām. Mums šie jautājumi ir tikuši diskutēti jau no vasaras sākuma. Ir dalīts katrs santīms un katrs lats. Tāpēc es domāju, ka nevajag polulistiski un voluntāri iejaukties šajā procesā, samazinātajā. Un vēlreiz. Ja no ministrijas šeit ir minēts šajā 117.priekšlikumā noņemt 350 000, tas nozīmē tieši 47 procentu. Tādā gadījumā nebūs arī absolūtās ministrijas vadības, Nacionālo bruņoto spēku vadības, un visas šīs programmas tiek likvidētas.

Godājamie kolēģi, es gribu uzticēties tomēr gan Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku štābam, ar kuru tas viss ir saskaņots, Finansu ministrijas un beidzot arī visas valdības un komisijas rēķinātajiem santīmiem un latiem. Un netraucēt šo proporciju un šinī gadījumā noraidīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — gluži tāpat, kā to nebija atbalstījusi ne valdība, ne arī komisija, skatot šo budžetu.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka viss šis budžets ir saskaņots ar visu Nacionālo bruņoto spēku spēku veidu komandieriem, tajī skaitā arī ar Zemessardzi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs. Paldies, cienījamais aizsardzības ministra kungs! Bet nu tas, ka ir saskaņots ar visiem komdieriem, nebūtu tiesa. Nav jau, pirmkārt, saskaņots ar Zemessardzi arī nemaz. Un to, ko jūs minējāt, ka ir 2 miljoni piedoti klāt pie 5 miljoniem, tad parēķiniet, tie divi miljoni, ko Zemessargi paši ir samaksājuši par ekipējumu, un pusotra, ko viņi ir nopelnījuši. Tātad tur nekāda palielinājuma nav, ko jūs sacījāt, tie divi miljoni.

Es tikai gribētu jums nedaudz pasacīt, ko ir darījusi Zemessardze 1996.gada 11 mēnešos. Viņi ir izgājuši dežūrās, kā agrāk sacīja, “cilvēkstundās” — 513 428 stundas ir Zemessardze ziedojusi sava brīvā laika. Nobrauktais kilometru skaits patrulēšanā ir 708 000. Izlietotā degviela tonnās ir 93 000 tonnas. Aizturēto un policijai nodoto personu skaits ir vairāk nekā 3600, un tā es varētu daudz turpināt daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Ģirts Kristovskis — frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamo sēdes vadītāj! Man jāsaka, Krastiņa kungs nāca un teica, ka visi šie skaitļi ir cieši un precīzi saskaņoti. Es tikai vienkārši gribu pārdomām teikt vienu faktu, ka tajā dienā, kad bija pēdējā diena, kad varēja iesniegt priekšlikumus otrajam lasījuma, Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un jāsaka, ka tajā brīdī mēs uzskatāmi pārliecinājāmies tikai par to, ka šiem komandieriem savā starpā nebija absolūti nekādas vienotības. Vienotība nebija panākta, un tāpēc faktiski vesela grupa deputātu, es tajā skaitā, atteicos no domas iesniegt kaut kādus priekšlikumus. Pareizi, kā Krastiņa kungs teica, nejaukties iekšā tajā, jo Krastiņa kungs, es saprotu, uzņemas pilnu atbildību. Es kā deputāts tā arī nevarēju iepazīties, ko nozīmē “valsts militārā aizsardzība”, jo pēdējā diena, kad iesniegt priekšlikumus, ir jau par vēlu. Bet tas, ka jūs apgalvojat, ka kopš vasaras sākuma jūs esat strādājuši un visi komandieri ir saskaņojuši šo jautājumu, absolūti tāds priekšstata nebija.

Par to, ka šie 350 000 Zemessardzei noderētu, tur nav šaubu, bet nu acīmredzot deputātiem ir jāizvēlas katram pašam, kā balsot — atbalstīt vai neatbalstīt. Tas, ka Aizsardzības ministrijai vēl divas reizes lielāks budžets būtu par mazu, arī tas ir skaidrs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Vienkārši izziņai. Nacionālo bruņoto spēku veidu, spēku veidu komandieri ir parakstījuši finansu sadalījumu tabulu, un tas ir noticis kopējā sanāksmē. Tā ka šie paraksti ir, un tas nozīmē, ja viņi strīdas savā starpā pie komisijas, gluži skaidrs, jo katrs no spēku veidiem ir saņēmis apmēram pusi no tā, ko tas ir pieprasījis. Un pilnīgi skaidrs, ka visiem pietrūkst šīs naudas, un tāpēc pastāv šī diskusija. Bet ar parakstiem ir apliecināts šis sadalījums pa spēku veidiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegto priekšlikumu nr.117! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 118.priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 119.priekšlikums — deputāta Leiškalna, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tiek noņemts.

R.Zīle. 120.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 121.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 122.priekšlikums. Iesniedz deputāts Krisbergs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 123. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu nr.123! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 39, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 124.priekšlikums — aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, kas paredz programmas sadali apakšprogrammās, precizējot šo priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 125. — līdzīgs aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikumam, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 126.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Neuztur balsojumu? Paldies!

R.Zīle. 127.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 128. — deputāta Krisberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 129. — aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, kas sadala līdzīgi kā iepriekš programmu apakšprogrammās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 130. — aizsardzības ministra Krastiņa līdzīgs priekšlikums — kā iepriekš minētais par programmu un apakšprogrammu precizēšanu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 131. — aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 132. — līdzīgi kā iepriekšējais aizsardzības ministra Krastiņa priekšlikums par programmu apakšprogrammas precizējumu, šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat izteikts ir pēc būtības 133.priekšlikums, ko arī iesniedzis aizsardzības ministrs Krastiņš un ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 134. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr.134 nav? Pieņemts.

R.Zīle. 135. — deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija...

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies!

R.Zīle. 136. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 136.priekšlikumu. Pieņemts.

R.Zīle. 137.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot 137.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 39, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 138. — deputāta Krisberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 139. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ko komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi, kā jūs visi atceraties, vasarā Ādažos notika “Baltic Challenge 96” mācības. Un, ja nemaldos, tām mācībām bija izdalīti 360 000 latu. Es gribētu pajautāt aizsardzības ministram. Iespējams, ka es nedaudz kļūdos. Kā tika izlietota šī summa? Jo Zemessardze bija tā, kas faktiski visu lielo darbu tur izdarīja, un, kā man sacīja zemessargi, par to viņi nesaņēma pat baltu paldies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Precizēsim par “Baltic Challenge 96”. Visus izdevumus sakarā ar “Baltic Challenge 96” sedza Amerikas Savienotās Valstis no savu nodokļu maksātāju naudas. Latvijas puse iztērēja apmēram 16 000 latu no šī te ārkārtējo situāciju fonda, kas bija papildus nepieciešams delegāciju uzņemšanai, jo uz to brīdi mūsu finansējumā naudas nebija. Pārējā nauda, kas palika pāri, tika pārskaitīta budžetā. Tātad no Latvijas puses šie izdevumi bija šādi: neviens nesaņēma atalgojumu, izņemot pateicības un attiecīgi prēmijas, ko arī Zemessardze izmaksāja. Šajā laikā no Zemessardzes piedalījās viens vads, un, protams, visa cieņa godājamajam pulkvedim Eihmaņa kungam, kurš no Latvijas puses vadīja šīs mācības. Mācībās piedalījās Sužu izlūkdesanta bataljons, mobilo strēlnieku brigāde, piedalījās citi dienesti arī no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tātad visu cieņu Zemessardzei, bet es domāju, ka aizskart starptautisko sadarbību un piedalīšanos starptautiskajās operācijās, ir atklāti sakot, ūdens liešana uz mūsu ienaidnieku dzirnavām. Tas ir tas, ko pie mums ļoti gribētu redzēt gan Primakova kungs, gan citi kungi, kuri nevēlas mūsu iesaistīšanos NATO struktūrās un starptautiskajās struktūrās. Šeit ir aprēķināts praktiski precīzi. Tās ir algas, tajā skaitā arī algas lielam skaitam zemessargu, kuri arī pašlaik veic savus dienesta pienākumus Bosnijā, mūsu vada ietvaros. Arī iepriekšējā Bosnijas vadā bija lielākais skaits zemessargu, kuri arī saņēma šīs algas, apdrošināšanas, transporta izdevumus, ekipējumu un visu pārējo no šīs naudas. Tāda piedalīšanās starptautiskajos pasākumos aptver visus Nacionālo bruņoto spēku veidus.

Es gribētu atgādināt godājamajam Grīga kungam, ka Zemessardze ir gluži tāds pats Nacionālo bruņoto spēku veids kā Gaisa spēki, Jūras spēki un tā tālāk. Tie ir Latvijas armija. Un to statuss ir gluži tāds pats. Izņemot ārrindas zemessargus, kas veido mūsu rezerves spēkus un teritoriālo aizsardzību un kuriem arī ir cits finansējums.

Tāpēc es ļoti lūgtu neaizskart starptautiskās programmas, jo tās balstās uz mūsu bilaterālajiem līgumiem, tās balstās uz mūsu Nodomu protokolu ar NATO, tas saistās ar mūsu valdības noslēgto līgumu ar NATO par “Partnerattiecības mieram”, un šīs programmas ir izsvērtas līdz pēdējam. Tā ir mūsu dalība, tās ir algas un ceļa nauda mūsu karavīriem, no kuriem, ņemot vērā skaitlisko sastāvu mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, protams, vairāk nekā 50 procenti ir Zemessardze. Tātad nevajadzētu, Grīga kungs, atņemot naudu starptautiskajiem pasākumiem, vienlīdzīgi atņemt to arī Zemessardzei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs. Cienījamie deputāti! Iespējams, ka Krastiņa kungs ir labs advokāts, un viņš to spoži pierādīja, bet es absolūti neizteicu neko pret tādām mācībām, kas attiecas virzienā uz NATO vai “Baltic Challenge 96” un kaut ko tamlīdzīgu. Es tikai nāku ar priekšlikumu, ka priekšlikumā uzrādīto summu lūdzu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo problēmu runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt viedokli par 139.priekšlikumu, ko izteikusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 20. Nav pieņemts.

R.Zīle. 140.priekšlikums. Ir iesniedzis aizsardzības ministrs Krastiņa kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 141.priekšlikuma. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 142.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Jā, es vēlreiz iestājos par Zemessardzi, un pareizi arī izprotu, ka Zemessardze ir viens no mūsu bruņoto spēku veidiem, bet es arī uzsvēršu, ka tas ir arī mūsu aizsardzības spēku mugurkauls. Un šis mugurkauls ir — 1996.gada 11 mēnešos aizturēto materiālo vērtību orientējošā summā — ir devis valstij nedaudz vairāk par vienu miljonu. Un ja jūs redzētu, cienījamie deputāti, no šejienes es spilgti izdalīju, kādas ir attiecības Aizsardzības spēkos un Zemessardzē, tad tā starpība ir liela, un no 1992.gada līdz 1996.gadam Aizsardzības spēki ir izlietojuši 57 miljonus, bet Zemessardze tikai 19,2 miljonus, salīdzinot šo spēku samērus. Un tālāk es gribētu parādīt, ka šis bruņoto spēku mugurkauls, kurš ir mūsu drošības garants, ir ar formas tērpiem apgādāts šajā grafikā — ar zaļo krāsu, un baltais, kurš vēl pietrūkst. Tad es parādīšu vēl vienu grafiku — cik ir apgādāts ar strēlnieku ieročiem — tā ir ar sarkano krāsu, un baltā, kas trūkst, un tas ir arī Aizsardzības ministrijas neizdarības rezultāts. Un šeit ir nodrošinājums ar apaviem. 62 procenti tikai ir nodrošināti. Es šeit nerunāšu vēl par Aizsardzības ministrijas nesaimnieciski izlietoto budžetu iepriekšējā gadā, par ko es varbūt runāšu vēlāk, jo Valsts kontrole ir atklājusi tiešām satraucošus faktus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu! Otro reizi. Pirmo, atvainojos!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Tātad tiešām vēlreiz visu cieņu Zemessardzei, tikai gribēju atgādināt, ka Zemessardze Aizsardzības ministrijas pakļautībā nonāca 1995.gada rudenī, pirms tam tā bija patstāvīga sabiedriska organizācija, un viss, kas attiecas par apgādi un neapgādi, attiecas uz pašu Zemessardzi, kura bija pakļauta savā laikā tieši Augstākai padomei, pēc tam vairs nekam, un tikai 1995.gada rudenī — īsi pirms šīs valdības nākšanas pie varas — nokļuva Aizsardzības ministrijas pakļautībā, un pašlaik tā ir organiska Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un ieiet vienādā kopīgā apgādes sistēmā. Tas ir pirmkārt, Grīga kungs.

Otrkārt. Ja runājam par to, ka Zemessardzei vajag dot, tas ir pilnīgi pareizi, Zemessaredzei ļoti daudz pietrūkst līdzekļu, bet te ir jautājums, no kā jūs gribat paņemt Zemessardzei? Jūs gribat paņemt Zemessardzei naudu no vienotās valsts dienesta uzskaites programmas, bet šeit ir neliela starpība. Ja mēs runājam par šiem skaitļiem, tad es, godājamie kolēģi, un arī jums, Grīga kungs, gribētu, lai jūs paklausītos, man arī ir visādas tabulas un grafiki. Tātad viens obligātā dienesta karavīrs Aizsardzības spēkos 1996.gadā izmaksāja 1209 latus, viens ierindas zemessargs izmaksāja 1996.gadā — 2287 latus. Tātad pat 1000 latiem vairāk. 1997.gadā — viens obligātā dienesta karavīrs saņems tikai 1404 latus, tas ir naudā, ekipējumā un visā pārējā. Viens ierindas zemessargs, pamatojoties uz šo budžetu, 1997.gadā saņems — 2775 latus. Par 1300 latiem vairāk nekā obligātā dienesta karavīrs. Tātad vēl mēs varam citus rēķinus.

Ja runājam par Valsts kontroli. Es negribēju skart šo jautājumu, tikai neaizmirsīsim, ka Valsts kontroles divi materiāli, tieši saistīti ar Zemessardzi, ir nodoti Kara prokuratūrai par nesaimniecisku līdzekļu izmantošanu. Tas attiecas tieši uz Zemessardzi. Kā saka, dzīvojot stikla mājā, nevajag mētāties ar akmeņiem, šajā gadījumā, šoreiz jūs, Grīga kungs, to...

Bet es gribētu paskaidrot te sīkāk, par cik piedāvāts līdzekļus noņemt tieši... tātad valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšanai. Šai programmai jau pati ministrija, pārdalot iekšējos līdzekļus, ir pārdalījusi no centrālā aparāta 70 000 latus. Un vēl es gribētu teikt, ka, iedarbinot šo te iesaukšanas programmu, kas tagad ir paredzēta šeit, mums samazinās uz vienu jauniesaucamo. Ja mums 1995.gadā uz vienu jauniesaucamo iesaukšanas izdevumi bija 217 lati, 1996.gada pirmajā gadā bija 194 lati, tad, pateicoties šai iesviestai programmai, no finansējuma 1997.gadā var panākt uz vienu jauniesaucamo 137 latus. Lielāka šī absolūtā summa ir tāpēc, ka jauniesaucamie tiks iesaukšanas procesā aicināti uz divām dienām, viņiem tiks taisīta ekspertīze, viņi tiks baroti, ēdināti un tiks apsildītas viņu telpas, kur viņi uzturas, un tamlīdzīgi. Bet kopējais izdevumu skaits uz vienu jauniesaucamo samazināsies, tāpēc es vēlreiz gribētu aicināt godājamos kolēģus — tiešām domāsim, kā nākamajā budžeta gadā palīdzēt visām Nacionālo bruņoto spēku daļām, ieskaitot Zemessardzi, un tiešām pamatā Zemessardzi, bet neaiztiksim šobrīd izbalansēto budžetu, kurš ir nabadzības budžets un uzturēšanas budžets. Nevienai no spēku daļām diemžēl nav iedalīti pietiekami līdzekļi, lai tā varētu attīstīties. Tas ir uzturēšanas budžets, un tāpēc, noņemot vienam un iedodot otram, mēs ne ar ko nepalīdzēsim, jo es vēlreiz atkārtoju, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku veidu daļa. Gluži tāda pati kā jebkurš spēku veids, un nevajag pārdalīt par labu vienam no otra. Nevajag tiešām izdarīt jucekli mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuru pamatā ir vienvadība un vienotība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī diskusija ap Aizsardzības ministriju zināmā veidā rada man nelielas bažas, jo mēs diskutējam par tā jau ļoti maziem līdzekļiem, kas ir ietverti šajā budžetā. Es esmu pārliecināts, ka Saeimas absolūtais vairākums ir patriotiski noskaņots un ir uztraukts par Aizsardzības spēku nostiprināšanu, es domāju — tikpat kā par visu sociālo un izglītības sfēru, kopumā ņemot. Ja mēs patiešām pavērojam, par ko notiek šodien diskusija, tad es domāju — jau vairākus mēnešus pēc kārtas Saeimas atsevišķās komisijās, masu informācijas līdzekļos, karaspēka daļās un vienkārši mūsu daudzās ģimenēs noteikti iet diskusija, kāda ir mūsu armija. Mēs zinām to, ka armijā tiek iesaukti dažreiz veselībai neatbilstoši jaunkareivji, parādās situācija, ka garīgi slimi jaunieši nošauj savus kolēģus, parādās situācijas, ka virsnieku kadri, kas nav izgājuši pietiekošu pārbaudi psiholoģiskās laboratorijās, sāk pielietot ne tās audzināšanas metodes, līdz ar to mūsu armijā turpinās tās tendences, kas bija pavisam citas armijas ietvaros. Mēs runājam par valsts dienestu uzskaites un iesaukšanas nodrošinājumu, tanī pašā laikā neuzdodam jautājumu Krastiņa kungam, kas zem šīs mērķprogrammas slēpjas? Zem šīs mērķprogrammas slēpjas arī jaunkareivju pilnvērtīga pārbaude pirms iesaukuma, slēpjas jautājumi, lai varētu izkontrolēt jauniešu pārvietošanos pa Latviju, nepieļaujot kļūdas. Otrs jautājums skar arī virsnieku kadrus. Ja, kopumā ņemot, mēs sākam diskutēt par to, kādus mēs redzam bruņotos spēkus, mūsu Aizsardzības spēkus, tad es nedomāju, ka šodien vajadzētu diskutēt Saeimā un radīt jaunu precedentu, kad mēs runājam par Aizsardzības ministriju un gribam izveidot Zemessardzes ministriju. Zemessargi ir mūsu nacionālo bruņoto struktūru pamatšūniņa, un var tikai ar nožēlu konstatēt, ka šo līdzekļu Aizsardzības ministrijai ir pamaz, bet, nu, tā ir tā būtība, kāpēc mēs tik ilgi šo jautājumu vispār diskutējam par budžetu, jo naudas trūkst visiem. Es aizstāvētu šodien aizsardzības ministra viedokli un aicinātu neizvērst pārāk garas un pārāk plašas diskusijas par to, kā šos līdzekļus pārdalīt, jo tas man līdzinātos, varbūt pārnestā nozīmē —diskusija starp ķirurģiskā bloka personālu ar anesteziologiem par to, kam vairāk līdzekļus varētu iedot, noņemot vienam, varbūt kāds mirs, bet neiedot vienam — varbūt mirs no otras puses. Mēs runājam par vienu un to pašu, mēs runājam par Aizsardzības spēkiem, bet mēģinām šos Aizsardzības spēkus pa jaunam pārdalīt. Vēl divus gadus atpakaļ mēs runājām par nesakārtotību Aizsardzības spēkos, šobrīd, kad notiek sakārtošanas process Aizsardzības ministrijā, mēs atkal mēģinām dažādas kategorijas virsniekus sadalīt naidīgos grupējumos. Savā laikā tādas tendences bija starp Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, šodien tāda tendences ir vienas ministrijas ietvaros. Es aicinātu patiešām pieiet šiem jautājumiem pragmatiski un apstāties, apstāties un balsot konsekventi par to, ko aicināja ministrija un par ko aicina valdība.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Čevera kungs, neiet runa par Zemessardzes ministrijas radīšanu, tas ir žēl, ka jūs šeit tādā veidā mēģināt nekorektus argumentus pielietot. Un es nenāktu šeit runāt, ja arī ministrs lietotu korektus argumentus, jo diemžēl tā ir faktu sagrozīšana, tā, ko jums šeit tikko teica, un tīri no teorijas viedokļa. Ja salīdzina obligātā militārā dienesta karavīru izmaksas ar ierindas zemessargu izmaksām, tas, kas atrodas ierindā, virsdienestā uz līguma pamata, nu, vienkārši, protams, kad par vienu tūkstoti latu tā starpība iznāk. Grozi kā gribi, nekā savādāk nevar būt, tad būtu jāsalīdzina obligātā militārā dienesta zemessargs un obligātā militārā dienesta karavīrs. Tā ka, ja grib zālē lietot korektu informāciju, tad arī korekta informācija ir jālieto. To nu vajadzētu vienu reizi par visām reizēm iemācīties saprast. Lielākā problēma diemžēl ir budžetā, un tāpēc arī varbūt šeit paceļas šāda veida mēģinājumi kā “Tēvzemei un Brīvībai” mēģinājumi, teiksim, šajā gadījumā atbalstīt Zemessardzi, tikpat labi šeit varētu kāds nākt un arī atbalstīt Jūras spēkus, Gaisa spēkus vai kādu citu no bruņoto spēku veidiem. Lielākā problēma ir tā, ka tieši nav mūsu Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcijas, stratēģija un viss pārējais. Nav! Nav šādu dokumentu, ar ko iespējams iepazīties, ne jau par velti pirmajā lasījumā, tad, kad mēs izskatījām, šeit bija diezgan niknas debates. Toreiz tika teikts, ka tiks iesniegts, ka mums darīs zināmu, deputāti varēs iepazīties, deputāti varēs izlasīt, varēs redzēt, kādas katram bruņoto spēku veidam ir prioritātes un tamlīdzīgi. Jā, es arī aizgāju šeit, bibliotēkā, apskatījos, diemžēl Aizsardzības ministrija šo paplašināto dokumentu, to, kas attiecas uz valsts bruņotajiem spēkiem, tā arī nebija iesniegusi. Un, kā jau es arī iepriekšējo reizi šeit debatējot teicu, pēdēja dienā, tikai tad, mēs faktiski pēdējā nedēļā uzzinājām šos lielos skaitļus, kas ir sadalīti ministrijas iekšienē starp Zemessardzi, Jūras spēkiem, robežsargiem un visiem pārējiem, bija pat vēl lielāki paradoksi. Mēs jau nobalsojām tikko par robežapsardzības budžetu. Atnāk viens no ministriem, kurš pārņems robežapsardzību, viņš... robežsargu komandieris pasaka, ka būs 6,2 miljoni, atnāk nākamajā dienā Aizsardzības ministrijas pārstāvji, pasaka, ka būs 5,2 miljoni, šodien nobalsoja 5,2 miljonus robežsargu budžetā. Nu, redzēsim, katrā gadījumā savā laikā robežsargiem bija solīts, ka būs 6,2 miljoni, redzēsim, kā viņi mums sargās tās robežas. Bet es nediskutēju par šiem jautājumiem, jo es saku, atbildīgi ministri acīmredzot ar šo jautājumu tiks galā. Es aicinu tikai lietot korektus skaitļus un arī aicinātu turpmāk — nākamajā gadā sagatavot visu šo procesu tādā veidā, lai tās debates, kas parādās šeit, lai tās varētu izdiskutēt komisijā pilnīgi nopietni, pilnīgi izdiskutēt līdz galam un tur panākt vienošanos, lai mēs šeit tiešām varam tikai formāli nobalsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (TB). Paldies, Kristovska kungs, jūs daudz ko pateicāt, ko es gribēju sacīt. Zemessargi, tie, kas klausās, tie būs, dabiski, izbrīnīti par tādu summu, kas viņiem tika atvēlēta no aizsardzības ministra, nu, bet tas lai paliek uz aizsardzības ministra rēķina. Kāpēc es tieši izvēlējos no šīs pozīcijas šo priekšlikumu — pārskaitīt Zemessardzei 166 000 latu, aiz viena iemesla. Kopš pastāv iesaukuma dienests bruņotajos spēkos, līdz šai dienai bēguļo vairāk nekā 1000 jauniesaucamo. Un turpmāk, es domāju, ka pēdējais laiks būtu pienācis veidot jaunu iesaukšanas sistēmu. Es ceru, ka tāda būs tuvākajā laikā, caur Zemessardzes bataljoniem rajonos. Un tas būs visefektīvākais, vislētākais un visprecīzākais iesaukšanas veids mūsu bruņotajos spēkos. Un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs... Vēl vēlas runāt Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” .

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Matemātika ir laba lieta, tikai kā viņa uzskaita. Ja mēs parēķinām Aizsardzības ministriju, kur ir apmēram simts ierēdņu plus vēl apakšdienesti, kur to vidū ir arī iesaukuma dienesti, kopā tātad 900 cilvēki, tad viņi patērē vairāk nekā 5,5 miljonus. Tātad jautājums ir — cik uz katru no šiem cilvēkiem tiek patērēts? Te sanāk vēl vairāk kā zemessargiem. Te sanāk, ka 5 tūkstoši. Tātad... Un tā lietderība, ko viņi ir veikuši šajos gados un ko veikuši zemessargi, man liekas, ir acīm redzama. Tātad es aicinu atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Ja ir tāds priekšlikums, tad ir jāsaprot, ko šāds priekšlikums nozīmē. Valsts dienesta pārvaldes ir mūsu armijas veidošanas mehānisms, un, ja tas nefunkcionēs, tad mums nebūs armijas nedz miera laikā, nedz, Dievs nedod, arī tad, ja būs jāsāk šaut. Jau pirms pusotra gada, kad ministrs bija Māris Gailis, tika veikta šo pārvalžu reorganizācija, kuras gaitā tika atbrīvoti no darba un samazināti štati par 250 vienībām. Šobrīd tur strādā minimālais cilvēku skaits, nav vairs pat apkopējas, un nav vairs pat šo pārvalžu sargu. Šīs institūcijas pat naktī netiek apsargātas. Tur patlaban ir palikuši tikai tie cilvēki, kas praktiski nodarbojas ar cilvēkiem un iesauc šos jauniešus dienestā. Ja šī summa tiek atņemta no šīs pozīcijas, tad praktiski tas nozīmē, ka vienā lielā Latvijas reģionā šīs pārvaldes ir jālikvidē. Nu, iedomājieties, Latgalē pārvaldes likvidē, tātad armijā var iesaukt tikai no visiem pārējiem reģioniem, tikai no Rīgas, no Jūrmalas, no Vidzemes un Kurzemes. Tā ir absurda situācija. Tā nav pieļaujama, un par tādu priekšlikumu nedrīkst balsot.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā Zīles kungs nevēlas runāt? Tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, kurš numurēts ar numuru 142. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 25, atturas — 17. Nav pieņemts.

R.Zīle. 143. priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par to. Ja Zemessardzei šogad tiešām neatvēlēs vismaz tīros 7 miljonus, kaut nedaudz vairāk no Aizsardzības ministrijas budžeta iekšējā pārdalē, tad es droši varu sacīt, ka divas trešdaļas zemessargu tā arī paliks neapģērbti un neekipēti. Un autoparks, kas pašlaik ir Zemessardzei, samazināsies par 10 procentiem. Samazināsies arī Zemessardzes operatīvais reaģēšanas ātrums un apjoms. Un Zemessardzes rīcībā esošā aviācija par 80 procentiem būs lidotnespējīga. Sakaru sistēma arī tiks apdraudēta. Zemessardzes militārās apmācības process praktiski tiks apturēts, jo nav iespējas iegādāties ne mācību, ne kaujas munīciju, ne veikt taktiskos treniņus, ne organizēt teorētiskās mācības. Ja nebūs šie līdzekļi, mēs savu maiņu — nākošo jaunsargu kustību — arī iznīcināsim. Un tāpēc es lūdzu kaut vai šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies! Bet es arī ceru, ka Aizsardzības ministrijā iekšējā pārdale tomēr notiks par labu Zemessardzei tā, kā viņa to prasa, tas ir apmēram tīrie 7 miljoni bez tiem 2 miljoniem, ko nopelnījusi... ko ieguldījusi ir pati Zemessardze, un bez tiem pusotriem miljoniem, ko ir nopelnījusi Zemessardze. Ja to var aizsardzības ministrs šeit apsolīt, tad tas būtu ļoti labi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēža kungs! Es, godātie kolēģi, es nedomāju diskutēt par to, vai vajadzīga Zemessardzei nauda. Jā, Zemessardzei ir vajadzīga. Pēc mūsu aprēķiniem, kurus mēs sākotnēji pieprasījām budžetā, Latvijas Republikas Zemessardzei kā Nacionāli bruņoto spēku daļai būtu vajadzīgi 18 miljoni, lai tā varētu normāli attīstīties šajā gadā. Diemžēl 18 miljonu nav.

Es negribētu šeit būt lobijs Jūras spēkiem, un mēs esam spiesti maksāt jūras kuģu komandieriem augstas klases virsniekiem ar akadēmisko izglītību 110 latu mēnesī. Un kuri iet projām no Jūras spēkiem uz tirdzniecības floti. Es negribu šeit lobēt Gaisa spēkus, kur ir pirmās klases piloti, augstākās klases iznīcinātāju piloti, kas tagad lido uz nožēlojamiem MIK—2 helihopteriem un arī iet projām uz to pašu SAS un uz to pašu “Lufthansu” un tamlīdzīgi, kuri ir augstākās klases piloti, kuru apmācībai ir vajadzīgi daudzi miljoni latu, lai viņus apmācītu no jauna. Es nelobēju viņus tāpēc, ka arī viņiem nav naudas, pietrūkst, arī viņiem nav, ar ko lidot, arī viņiem nav tērpu, arī viņiem nav daudz kā, kas nav Zemessardzei. Es negribu lobēt daudzus dažādus dienestus, to pašu Sužu izlūkdienesta bataljonu. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Tāpēc es domāju, ka šeit mēs nevaram runāt par to, ka viens ir labāks par otru, un tāpēc no otra ir jāpaņem un jāpiedod otram. Bet te ir jārunā par to, no kā tad grib paņemt. Tātad grib paņemt no mūsu iesaukuma. 1997. gadā budžetā plānotie izdevumi valsts dienesta sistēmas reformai iziet no nepieciešamības samazināt tieši viena karavīra iesaukšanai aktīvajā obligātajā dienestā. Es tos skaitļus jau jums nosaucu. Tātad samazināšana ir krietna. Ir pilnīgi nepareizi valsts dienesta sistēmas raksturošanai izmantot attiecīgu iesaukto skaitu, kas dalīts ar darbinieku skaitu, un pasniegt kā ierēdņu skaitu uz vienu karavīru.

1996. gadā, lai iesauktu nepieciešamo karavīru skaitu, medicīnas iesaukšanas komisijām bija jāizskata 32 000 iesaukumam pakļauto 19—25 gadu veco iesaucamo un 4 000 jauniešus papildus, kas bija uz brīvprātības principa, sasniedzot 18 gadu vecumu, kas kopā sastāda 36 000 cilvēku. Tos izdalot ar nodarbināto skaitu uz vienu darbinieku, ir 120 iesaucamo, bet izdalot ar ierēdņu — tikai ar ierēdņiem... ir 165 uz vienu iesaucamo. Šeit ir jāņem vērā ne tikai darbs ar iesauktajiem, bet arī ar rezervistiem. Neiesauktajiem saskaņā ar jauno likumu, ko, es ceru, pieņemsim, būs papildu rezerves. Par uzskaitēm un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šeit vienkārši ... nu, nav vārdam vietas, jo Zemessardzei nauda un līdzekļi ir nepieciešami. Bet nevar Zemessardzei iedot šos līdzekļus, noņemot no dienesta, kur pie tam mums ir arī Zviedrijas palīdzības fonds, kur darbojas jaunā iesaukuma programma, kas sāks darboties ar jauno likumu, un tāpēc, iedodot Zemessargiem naudu, praktiski likvidēt iesaukuma sistēmu kā tādu. Paldies!

Godājamie kolēģi, es jūs lūdzu tomēr pieturēties pie tās struktūras, ko piedāvājusi Aizsardzības ministrija, ko ir akceptējusi valdība un komisija, un, lai cik tas nebūtu grūti un žēl, noraidīt Grīga kunga ierosinājumu. Ja viņš parādītu citu ieņēmumu avotu, kuru mēs varētu iztērēt Zemessardzei, es varbūt pirmais balsotu ar abām rokām par šādu priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Otro reizi.

O.Grīgs (TB). Cienījamie deputāti! Es saprotu. Aizsardzības koncepcija mums ir, tā ir apstiprināta Ministru kabinetā, bet es domāju, ka aizsardzības ministrs ne reizi nav pateicis, cik tad galu galā mums vajag... skaitliskais sastāvs mūsu bruņotajos spēkos. Es neesmu arī dzirdējis, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību, kāds armijas tehniskais nodrošinājums. Es izeju no realitātes. Tāda nauda, kāda ir iedota kopējā budžetā. Jūs ne reizes man neesat ... mums neesat sacījis... es pilnīgi piekrītu, ka jūs domājat, ka vajadzētu tanku brigādes, modernāko tanku modifikācijas no visas pasaules vai virsskaņas iznīcinātāju eskadriļas, un varbūt, ka arī vajadzētu atompogu rokā. Bet cik tas izmaksā, cienījamais aizsardzības ministra kungs? Ir jāiziet no realitātes. Kurš tad ir bruņotais spēks — garants mūsu pašlaik Latvijas neatkarībai — un tā ir Zemessardze. Jūs jau varat prasīt šeit miljonus, bet diemžēl Saeima neatvēl simtiem miljonu latu. Nav mums tās naudas, un tāpēc šī nauda ir jālieto tiem spēkiem vairāk, kuri ir reāls spēks Latvijas aizsardzībai. Paldies par uzmanību! Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo priekšlikumu deputāti debatēs runāt nevēlas? Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 143. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 29, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 144. priekšlikumu, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Līdz ar to... Pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 144. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 29, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 145. priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Latvijai”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija uztur balsojumu? Debatēs vēlas runāt Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Kazāks (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Es nolēmu arī paskaidrot mūsu domas, ko frakcija “Latvijai” iesniedza, un teikšu vienu — kā mūsu prezidents teica, kā valsts sākas un beidzas ar robežām, tāpat arī mūsu nākotne sākas ar mūsu bērniem. Tātad, respektīvi, par izglītību. Un šeit es vēlētos atkārtoties, ko es esmu teicis vairākas reizes arī komisijas sēdēs, ka zināmā mērā tas ir absurds, ka mēs veidojam mūsu mazajā Aizsardzības ministrijā divas pārvaldes — viena pārvalde, kas ņems uzskaitē šos jauniešus, kas ies dienēt, otra pārvalde — mēs veidojam, kas iesauks. Tāpēc vien es vēlētos, lai jūs saprastu šo manu aicinājumu un balsotu par šo priekšlikumu, jo arī nākošais — 145. priekšlikums ir sakarīgs, taisni secīgs... arī ar šo te sasaucas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Kazāka kungs, mēs tieši runājam par 145. priekšlikumu. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēža kungs, godājamie kolēģi! Nu es arī varēju populistiski pateikt, ka mūsu bērni arī tiek iesaukti Nacionālajos bruņotajos spēkos un šī nauda ir domāta tāpēc, lai tiktu iesaukti tie, kuri var dienēt, lai tiktu pārbaudīta viņu veselība, lai tiktu pārbaudīts viņu izglītības līmenis un lai viņiem dienests, kā saka, būtu atbilstošs viņu spējām un iespējām. Tieši tam tā nauda ir domāta, tā ka no vienas kabatas pārlikt otrā diez vai būtu prātīgi.

Bet es gribētu teikt par to. Kazāka kungs kļūdās. Aizsardzības ministrijā nekādas divas pārvaldes netiek dibinātas, un Aizsardzības ministrijā vispār nekādu pārvalžu nav. Vēl jo vairāk. Līdz ar jaunā budžeta finansēm sākot darboties iesaukšanas centram, Aizsardzības ministrijas štatos paliks tikai divi darbinieki, kuri koordinēs šo te atsevišķo novadu pārvalžu darbību. Tātad tieši samazinās kadri. Kā jau tika minēts, jau 200 štata vienības ir samazinātas. Vēl tiks samazinātas apmēram 6 štata vienības, tie, kas pašlaik ir ministrijā. Un vienotais iesaukšanas centrs tieši ir uz štatu samazināšanos. Vajadzīgs ir šeit naudu ieguldīt reorganizācijai, tik tiešām, tik un tā tas finansējums ir mazāks, lai nākotnē, kā jau es teicu, arī nākošgad jau būs pirmā pazīme... jau mēs uz vienu jauniesaucamo tērēsim vairāk nekā 30 latus mazāk. Jau tas dos šo te efektu. Un cerams, ka dos arī pozitīvāku rezultātu, augstāku profesionalitāti un atbilstošu... Tā ka es godājamos kolēģus lūdzu šoreiz arī nepārdalīt un atstāt šos līdzekļus vienotā iesaukšanas centra rīcībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Andrejs Krastiņš teica tā, ka taupīsim līdzekļus uz bērnu rēķina, jo viņam svarīgi, lai medicīniski pietiekoši pārbauda pašreizējos karavīrus. Varu tikai piebilst to, ka Andrejs Krastiņš nedomā vairāk par dažiem gadiem uz priekšu. Ja tāda būs dzimstība, kā pašlaik, tad mums karavīru pēc 15—16 —17 gadiem kļūs divreiz mazāk, nekā ir pašlaik. Un tā jau ir nopietna lieta — arī militārā, ne vairs tikai atbalsta lieta.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo priekšlikumu runāt debatēs nevēlas? Debatēs slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 145. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu atkārtoti balsot par 145. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 33, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 146. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas iekļauts tabulā kā 146. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 30, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 147. priekšlikums. Iesniedz deputāts Tabūns. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Modris Lujāns, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Pirms pusdienām mēs atbalstījām Eniņa kunga priekšlikumu, kur viņš bija izlūdzies naudu kalendāram un nopietniem vēsturiskiem dokumentiem, un šinī gadījumā es esmu nolēmis laboties, un es aicinu deputātus atbalstīt Tabūna kunga iniciatīvu, lai izdalītu finansējumu žurnālam “Skola un Ģimene”. Es domāju, ka tas būtu noteikti vajadzīgs, un es domāju, ka armijā Tabūna kungs griezīsies pie Krastiņa kunga un kārtīgi palūgsies un ka Krastiņa kungs būs labāks nekā Ulmanis un arī izdalīs šos papildu asignējumus. Un, protams, patīkami ir, ka deputāti ne tikai grib izplatīt almanahus un visus pārējos preses izdevumus, bet arī “Skolu un Ģimeni” atbalsta. Un tādēļ es tomēr atbalstītu Tabūna kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātie kolēģi! Es nācu tribīnē vienkārši tāpēc, lai mēģinātu padarīt nopietnāku jums balsojumu un lai nebūtu nejaušību. Kā zināms, mūsu budžetā nav paredzēti tādi izdevumi kā atsevišķu preses izdevumu dotācijas. Katram mums ir savs mīļākais žurnāls, šinī gadījumā Lujāna kungs laikam no rīta līdz vakaram lasa “Skolu un Ģimeni”, bet es ļoti labi to no sirds saprotu kā cilvēks, bet tomēr mēs esam te Saeimas deputāti, un, ja mēs atbalstīsim “Skolu un Ģimeni”, tad mums vajadzēs atbalstīt “Dārzu un Dravu” un “Laternu” citam, citam atkal kaut kāds žurnāls ir mīļš. Es domāju, tomēr mums nevajadzētu sākt šo praksi un no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem iedalīt preses izdevumam naudu. Pie tam es gribētu atgādināt, ka mans augsti godātais kolēģis Tabūna kungs, neesot zālē, nemaz šo savu priekšlikumu neuztur. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka principā tā ir nepieņemama — šāda veida taktika, kad deputāti izvirza atsevišķi kādu vienu preses izdevumu un lobē viņa intereses, un tādā veidā mēģina vienam vai otram atsevišķam preses izdevumam piespēlēt naudu. Kā rāda prakse, tad, ja gadījumā kādam preses izdevumam ir dotēta kaut kāda nauda, tad tas ar laiku zaudē savu kvalitāti, jo šis darba kolektīvs nav ieinteresēts uzlabot tā saturu, nav ieinteresēts meklēt reklāmas, un tā tālāk, un tā joprojām. Tas dzīvo tieši uz šo līdzekļu rēķina. Tad jau mums būtu daudz labāk pieņemams, ka, pieņemsim, mēs atvēlēsim kādu vienu miljonu preses dotācijai valstī vispār, un tad izveidot kaut kādu konkursu, konkursu komisiju, kas tad izlemj. Valdība atbalsta vai tur veselību, izglītību, vai tur, pieņemsim “Skolu un Ģimeni”, “Dārzu un Dravu”, vai jebkuru citu žurnālu un skatās, kāda ir šī žurnāla kvalitāte un kurā brīdī kam naudu piespēlēt. Nevis tādā veidā, ka mums tuvāk pie sirds ir šis, tad aiziet, mēs tagad dotēsim, piepalīdzēsim šim žurnālam. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es nāku tikai tāpēc, ka tikko deputāts Požarnovs runāja, lai iebilstu viņam par to, ka konkurencē jālaiž visi. Nevar visus izdevumus, visas zinātniskās grāmatas, zinātniskos izdevumus, kultūrizdevumus — mēs nespējam savā mazajā valstī šiem te izdevumiem konkurēt ar tādām jau pieminētām “Laternām” vai grāvējiem, vai “dzelteno presi”. Tie ir tādi kultūrizdevumi, kurus vajag valstij atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Tabūna priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 147. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 32, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 148.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Latvijas nacionālām sporta bāzēm ir paredzēts zināms finansējums, un Latvijas sporta pārvalde un būvju asociācija ir pieprasījusi šajā gadā budžetam 1 371 000. Un tā vietā budžetā ir paredzēts 352 tūkstoši. Ir mainījušās elektroenerģijas izmaksas, siltumenerģijas izmaksas, un ar vislielāko varbūtību tas draud ar to, ka dažas no šīm nacionālām sporta būvēm var tikt slēgtas, kā, piemēram, Siguldas kamaniņu un bobsleju trase, vai vienkārši nevarēs saldēt ledu Rīgas sporta pilī. Un tas jau vēl būtu sīkums, bet šīs te sporta bāzes ir vienīgās, kurās trenējas mūsu jaunie sportisti, pārsvarā bērni, un, ar vienu roku noņemot nost šo naudu, ar otru roku mēs piespiežam maksāt sporta skolām par šo telpu izmantošanu un uzturēt tās ar sporta skolu naudu. Es jūs aicinu samazināt izdevumus amatpersonu apsardzei un palielināt izdevumus bērnu un jaunatnes sportam, kas tieši slēpjas zem šīm nacionālajām sporta bāzēm.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātie kolēģi! Es visnotaļ apsveicu Apiņa kungu, par cik viņš tagad iestājas par sporta bāzēm. Tiešām, sporta bāzēm ir vajadzīga nauda. Arī Aizsardzības ministrija uztur vairākas sporta bāzes un tādā veidā veicina mūsu lielo sportu, tanī skaitā Aizsardzības ministrijas sistēmā darbojas gan ASK Brocēnu basketbola komanda, gan ASK “Dambis” rokas bumbas komanda, kas ar lieliem panākumiem uzstājas starptautiskajā jomā. Bet es domāju, ka šeit nav jautājums par to, ka tiešām sporta būvēm vajadzīgi ir 200 000. Varbūt viņiem ir vajadzīgi 20 biljoni. Citi sporta būvju administratori ļoti veiksmīgi darbojas biznesā, vieni, teiksim, izīrē sporta būves gadatirgiem, otri — Jehovas lieciniekiem, kas tur krista baseinos bērnus, un par to tiek nauda maksāta un tā tālāk, un tā tālāk. Dažādā veidā mūsdienās risinās šie finansējumu jautājumi. Tikai es gribētu teikt, ka man ir jāatvainojas godājamajiem deputātiem, bet visas budžeta sagatavošanas un apspriešanas gaitā mums neizdevās likvidēt šo ne visai atbilstošo programmas nosaukumu ”Valsts augstāko amatpersonu un oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšana”. Tas attiecas uz Drošības dienestu. Es tikai gribētu drusku vienkārši jums, lai jums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem, ir šie skaitļi zināmi, tātad, kas ir šo deputātu priekšlikumi? No 147. līdz 154. Visi no šīs programmas ir atraduši, kā var paņemt līdzekļus, kas ir vajadzīgi. Tātad, ja šai programmai izdalītie līdzekļi ir 1 357 000, tad kopējie deputātu priekšlikumi par šo programmu ir 1 miljons 346 tūkstoši 836 lati. Tā ka paliek tikai kaut kur 5000, tur likvidācijai nav pietiekami.

Es nedomāju, ka tāpēc, lūk, ir neizpratne, es tikai gribētu, ka visi šie izdevumi šim dienestam — pirmkārt, ir plānotie kārtējo izdevumu segšanai. Tās ir algas atbilstoši štatu sarakstam, sociālais nodoklis, kas viņiem ir 50 procenti, pakalpojumi, kuri ir 26 000 latu, un 20 000 latu ir transporta līdzekļu remonts, jo to nolietojums ir 46 procenti. 402 806 no šīs naudas ir plānoti tā saucamajā 1500.kodā, kas ir komunālie maksājumi, degviela, ēdināšanas izdevumi, formas apģērbs militārpersonām. Bet ja man Makarova kungs neļaus samelot, mums ir saistības sakarā ar sociālā nodokļa parādu, kas ir jānomaksā.

Un pats pēdējais. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas darbības programmu, kas ir apstiprināta kabinetā un par kuru ik mēnesi tiek veiktas atskaites. Bijušais Drošības dienests, ja tā var teikt, sākot ar jauno gadu, nokļūs jaunā statusā. Tā būs Latvijas militārā policija, kura pie tam pāries Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Iegūs jaunas savas darbības formas un veidus ar to pašu budžetu un ar to pašu štata vienību skaitu. Tā kā tagad, izmaisot un paņemot vairāk kā piekto daļu, tikai viens Apiņa kunga priekšlikums, es domāju, ka sporta zālēm un sporta būvēm mēs ar to nelīdzēsim. Es vienīgi varu aicināt tos bērnus un jauniešus, par kuriem iestājas Apiņa kungs, apmeklēt Armijas sporta kluba sporta bāzi un peldbaseinu Nākotnes ielā, un mēs mēģināsim radīt viņiem visus nepieciešamos apstākļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija ”Latvijas ceļš”, otro reizi.

P.Apinis (LC).Paldies, Krastiņa kungs, par atklātību. Tātad mēs uzturam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem komandu ASK “Dambis”, kura brauc kā Latvijas armijas sporta kluba rokas bumbas komanda uz Seulu spēlēt mistiskos pasaules armijas mačos, un tajā pašā laikā nevaram nodrošināt Latvijas izlases startu dažādās pasaules sporta dzīves jomās. Mēs atbalstām kādu Nākotnes ielas sporta bāzi kā armijas sporta bāzi un ļaujam izmirt Latvijas nacionālām sporta bāzēm. Es ar to vēlos norādīt, ka katram būtu jānodarbojas ar to, ar ko viņš nodarbojas. Aizsardzības ministrijai būtu jānodarbojas ar valsts aizsardzību, un Izglītības ministrijai kā viena no funkcijām ir nacionālo sporta bāžu uzturēšana un bērnu sporta un fiziskās kultūras attīstība. Es aicinu jūs tomēr balsot par šo manu priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Augsti godātais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es te domāju, ja es te diezgan ilgi snaudīšu, es kaut ko gudru dzirdēšu. Un Krastiņa kungs tikko teica, ka 5000 latus — tur varētu likvidēt šitos ārzemju braucienus un valsts augstāko amatpersonu oficiālo ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšanas programmu. Ja mēs varētu to likvidēt par 5000 latiem, es domāju, tas būtu jādara. Mēs ietaupītu lielu naudu citām lietām.

Es īsti neizprotu, kā mēs to drošību garantējam ar to, ka aizbrauc tādi valsts prezidenti, kā mums ir, uz citām zemēm un mokās, un mums nav nekā, ko aizstāvēt, un nekas slikts nav noticis. Es neredzu, kur mūsu ārējā stāja ir bijusi tāda, ka mēs it kā varētu lepoties, bet kaut ko pasaule iemācās par latviešu raksturu, par latviešu vēsturi, par mūsu ciešanām, par to, ko pasaule mums ir parādā un kā mēs esam ar pasauli pagātnē sadzīvojuši, un ir interesanti, ka šitie lūgumi, lai atņemtu no šitā atvaļinājumu fonda naudu, ir ļoti pamatoti. Tie iet par muzejiem, tie iet par sportu, un es domāju, ka mēs varētu nopietni domāt par Krastiņa kunga piedāvājumu un balsot pozitīvi par visiem šitiem, un atstāt viņam 5000 latus likvidēt. Bet deklarācijā par Ministru kabineta darbu tiek solīts, ka veidos obligāto valsts dienestu, kas jau ir noticis, ka militārās pamatmācības bāzes, militāro apakšvienību specifisko uzdevumu pildīšanā obligātā dienesta karavīrus iesaistīs tikai obligātā dienestā pēdējos trīs līdz sešos mēnešos. Teritoriālo aizsardzību sistēmu veidos, balstoties uz Zemessardzes struktūru. Būtiski samazinās Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu, un es domāju, ka mēs šeit šito te Aizsardzības ministrijas punktu samazinātu, tad mēs šito daļu no Ministru kabineta darba izpildītu. Būtiski samazinātu Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu, paaugstinātu prestižu dienestam bruņotajos spēkos. Par to varētu drusku padomāt. Beidzot būtu citas jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas formas. Es neredzu šajos ārvalstu braucienos it nekā, kas paaugstinātu mūsu prestižu, jo mums nav, ar ko lepoties, ne mūsu prezidentā, ne mūsu Ārlietu ministrijā, ne mūsu oficieri, kurus mēs paaugstinām tāpēc, ka viņi māk ar kaimiņu valstu oficieriem šā tā izrīkoties. Es neredzu, ka tiek kaut kas darīts, lai paaugstinātu mūsu prestižu dienestā. Un es pagaidām nedzirdu, es gan dzirdēju, ka Krastiņa kungs apņēmās, ka viņš labprāt uzņemtu jauniešus militārās sporta bāzēs, un viņi tiktu labi pieņemti, bet mēs domājam par patriotisku audzināšanu, ne tikai par audzināšanu, Krastiņa kungs! Es domāju, ja Krastiņa kungs patiešām domā, ka viņš ir secinājis, ka mēs gribētu iznīcināt šos ārzemju braucienus. Un atdot viņam 5000 latus, lai viņš varētu izsūtīt aizlūguma vēstules un paskaidrot, ka latviešu tautai iet grūti, ka mums vajag naudu priekš Zemessardzes un citām lietām, ka mēs vairs nevaram atļauties braukāt pa pasauli un strādāt, ka mēs būtu kaut kādi militārie varoņi, ka patiesībā mūsu tautas prestižu diezgan augsti paceltu. Ja mēs atzītos, ka mums ir tukšs maks un ka mēs neiesim tērēt to, kā mums nav un nevietā. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Otro reizi.

A. Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātie kolēģi! Es negribu polemizēt ar Valdmaņa kungu pēc viņa spožās runas, ja viņam tā grūtāk ir ar saprašanu, par ko runā, es tikai vienu piezīmi gribētu. Lūdzu, godājamais Valdmaņa kungs, mans uzvārds ir Krastiņš. Skrastiņš strādā prokuratūrā. Un turpmāk, lūdzu, ievērojiet! Liels paldies, ja jūs būsit uz to spējīgs!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB) Cienījamais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi Saeimā! Cienījamais Krastiņa kungs! Es esmu ļoti priecīgs, ka Krastiņa kungs ir saglabāts mums dzīvs un neskarts un var uzstāties te mūsu priekšā un aizstāvēt šo valsts augstāko amatpersonu drošības garantēšanas ideju. Tas ir brīnišķīgi, jo es pats biju liecinieks, cik viņš varonīgi piedalījās Ļeņina pieminekļa nojaukšanā savā laikā, un pieci milzīga auguma sparīgi vīri apsargāja viņa miesu, un tāpēc šodien man ir prieks viņu šeit redzēt un tiešām atkal klausīt viņa spožās replikas.

Katrā ziņā es gribu piezīmēt, ka, lūk, šīs valsts augstākās amatpersonas, tai skaitā, šķiet, arī mūsu Valsts prezidents, tiešām ir kārtīgi apsargātas, jo es dzīvoju netālu no bijušās Kosigina vasarnīcas, kur tagad mitinās mūsu prezidents, un katru rītu 11 cilvēku mainās, viņu sargājot. Es domāju, ka tas ir stipri par daudz, un ļoti lūgtu vai nu šajā pozīcijā vai citā pozīcijā tomēr samazināt šos izdevumus. Jo mūsu valstsvīri jau cītīgi pilda visus līgumus, starptautiskos nolīgumus, tātad nav nekādi starptautiskie diversanti, kas viņus gribētu pievākt, sevišķi labi tiek pildīts Krievijas — Latvijas 1994.gada 30.aprīļa līgums. Tā ka viņiem nav ko baidīties. Es domāju, ka viņi vispār varētu bez apsardzes staigāt. Laimīgu taku!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko teikt? Arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Apiņa priekšlikumu, kurš ir izklāstīts dokumenta 60.lappusē. Nr. 148. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 32, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 149.priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis. Vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es zinu, ka jārunā aizvien īsāk. Laiks jātaupa, un mēs visi esam pateikuši par zinātni. Atgādināšu tikai to, ka es runāšu Zinātnes un izglītības komisijas vārdā. Šī komisija nav liela, bet šeit deputāti ir no visām frakcijām. Visi mēs skatījām šo priekšlikumu, ka zinātnei ir kaut kas jāsakasa, tā teikt, tāds abrakasītis, lai vismaz tā pēdējā brīdī nenomirst. Es domāju, ka komisija sprieda lietpratīgi. Tie pārstāvji, tie deputāti, kas bija no frakcijām Izglītības komisijā, tiem vajadzēja savus kolēģus pārliecināt un pierādīt, es ceru, ka varbūt šoreiz jūs atbalstīsit. Lūdzu balsojiet!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Visu cieņu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tikai šoreiz laikam Eniņa kungs kļūdījās, jo tas nav domāts zinātnei. Tas ir domāts citiem nolūkiem. Bet es vēlreiz gribu aicināt — un tiešām visiem pietrūkst šīs naudas, bet te ir jautājums, kas skar arī nākamo. Un te ir lūgti no Drošības dienesta, tātad no nākamās militārās policijas, noņemt šos 15 000 un iedot Okupācijas muzejam. Gan politiski, gan personīgi es tiešām domāju, ka Okupācijas muzejam ir jāpastāv un jāpapildina, tam ir jābūt līdzekļiem. Bet situācija ir tāda, kā jums zināms, Okupācijas muzejs pašlaik ir izvietots bijušajā Latviešu sarkano strēlnieku muzejā — Rātslaukumā, kurš tagad tiek rekonstruēts, un šī muzeja ēka tiks nojaukta, lai varētu izbūvēt Rātslaukumu, Melngalvja ēku, un tā tālāk. Tātad te ir jautājums par to, vai šodien dotācija tur būtu vajadzīga.

Vienlaicīgi es gribu paskaidrot, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā atrodas Kara muzejs, kas ir izvietots ļoti labā ēkā, kas ir būvēta speciāli muzejam. Tātad Pulvertornim klātesošā ēka. Aizsardzības ministrija pilnīgi oficiāli piedāvā Okupācijas muzejam negaidīt šo nojaukšanas brīdi, bet pāriet Kara muzeja telpās, kur, iespējams, var izbrīvēt gan ekspozīciju zāles, gan fondu glabātavas, gan citas pārējās telpas un šādā veidā arī atrisināt šo jautājumu, nevis piešķirot dotāciju uz šo īso laika sprīdi līdz šīs ēkas nojaukšanai, jo pēc tam tik un tā būs nepieciešami līdzekļi, lai pārvietotu gan ekspozīcijas, gan fondus, gan visu pārējo uz citām telpām. Labāk to izdarīt uzreiz, jo tāda iespēja pašlaik ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt... Vēlas runāt. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Runājot par Okupācijas muzeju, Krastiņa kungs, vajag pateikt šeit, kurā mēnesī sāksies šīs ēkas nojaukšana, jo man liekas, ka vēl daudzi cilvēki pārdomās, vai šodien Rīgas pašvaldības nauda ir jāiegulda tik intensīvi jaunu celtņu veidošanā vai restaurēšanā, vienlaicīgi ļaujot sabrukt skolām tepat blakus Rīgas Domei. Tā ka es nebūt nebūtu tik optimistiska, ka tūlīt rīt no rīta nojauks to ēku, kurā atrodas Okupācijas muzejs. Bet, lai pārvietotu Okupācijas muzeju uz Kara muzeju, ir nepieciešama nauda. To nevar sasiet pauniņā vai ielikt vienā koferī un aiznest uz Kara muzeju. Un Kara muzejs par velti arī nevar šos materiālus izvietot savās telpās un tālāk nofondēt, kā to visu prasa. Tāpēc jebkurā gadījumā Okupācijas muzejam, ko līdz šim brīdim pamatā finansiāli ir uzturējuši ārzemēs dzīvojošie mūsu tautieši, ir nepieciešams finansiālais pabalsts, un šajā gadījumā šī summa no šīs svītu apsardzes ir tik niecīga, ka, man liekas, diskusiju nevajadzētu sākt. Tikai jautājums ir tāds, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad automātiski nav izskatāms nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies... Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Patiešām būtu jāizvēlas, kuru no priekšlikumiem mēs atbalstām, bet nevajadzētu izvēlēties, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šo ideju vispār. Tādēļ, ka šis priekšlikums attiecībā uz Kultūras ministrijā adresējamo naudu LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumā, kura numurs ir 150, ir iespējams tieši tāda veida izmaksas noformējumam, kādu ir prasījis Okupācijas muzejs. Jo, kā jau kolēģi teica, patiešām 1993.gada jūnijā Okupācijas muzeja ekspozīcija tika atvērta, uzturēta un finansēta līdz pat šim brīdim tikai un vienīgi no ziedojumiem. Un neviena budžeta lata iemaksa šajā laikā muzejam nav notikusi. Un šis prasījums, kurš ir radies tādēļ, ka ir palielinājušās tarifu likmes apkurei un citiem komunālajiem maksājumiem, diemžēl Okupācijas muzejs vairs nevar norēķināties ar saviem kreditoriem. Lūk, šis iemesls, ka tuvāko divu gadu laikā ir meklējama gan izvietojuma telpa, un ļoti jauki būtu, ja, protams, Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Kara muzejs varētu ar Okupācijas muzeju atrast šo kompromisu un atrisinātu šīs ekspozīcijas pārvietošanu, taču patiešām atkal, kā jau minēju, arī priekš tā būs vajadzīga nauda. Bet šobrīd, šogad, nākošajā gadā, piedodiet, 1997.gadā, šim Okupācijas muzejam ir jāturpina pastāvēt. Un, lai tas varētu notikt, mums ir nepieciešams balsojums, atbalstot, vēlams, 150.priekšlikumu, jo tādā gadījumā arī šī izmaksa ir korekti izpildāma. Ministru kabinets sēdes laikā, arī aizsardzības ministrs Krastiņa kungs neiebilda pret šādu tēriņu no Aizsardzības ministrijas līdzekļu puses. Paldies! Lūdzu atbalstīt nākošo — 150.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam, kolēģi, līdz sēdes pārtraukumam ir dažas minūtes. Ābiķa kungs, lūdzu, vēl vēlas runāt. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gan šobrīd nevaru runāt komisijas vārdā, jo tad man komisija ir jāsapulcina, bet es aicinu visus, lai nebūtu lieki strīdi un liekas kaislības, neatbalstīt 149. priekšlikumu, bet gan 150. jo summa ir identiska — 15 000 Okupācijas muzejam. Jo citādi var iznākt tā, ka mēs vispār nenobalsojam. Nebalsosim par 149., bet atbalstīsim 150., jo šo priekšlikumu atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un attiecīgi tā pati summa nonāks Okupācijas muzeja rīcībā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ja vēl kāds vēlas debatēs runāt, tad tas ir jādara pēc pārtraukuma. Vai varam balsot? Varam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātiem savu attieksmi pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu nr.149. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 25, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies, Zīles kungs.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma gribu iepazīstināt jūs ar diviem dokumentiem. Viens ir ar 12 deputātu parakstiem, kuri ierosina turpināt šodien ārkārtas sēdi līdz pulksten 21.00. Otrs — ar desmit deputātu parakstiem, kuri ierosina izsludināt pārtraukumu ārkārtas sēdē līdz rītam pulksten 9.00. Vai “par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es runāju pret abiem priekšlikumiem. Mums jānoraida abi šie priekšlikumi. Tagad jāizsludina pusstundas pārtraukums. Pēc tam pusotras stundas darbs, pēc tam pusstundas pārtraukums, atkal pusotras stundas darbs. Es domāju, mēs attiecīgajā brīdī varam paskatīties un atkarībā no situācijas izlemt, kad mēs pārtraucam sēdi, bet šobrīd es negribu, lai mēs nosakām laiku deviņos, jo varbūt mums pietiks spēka vairāk strādāt. Katrā ziņā es noteikti esmu pret, ka pārtraucam sēdi šobrīd. Mums ir jāstrādā, ir jāpieņem budžeta likums un ir jāpieņem arī trīs tie likumi, kas vēl ir ārkārtas sēdes darba kārtībā. Tā ka es esmu pret abiem šiem lēmuma projektiem, un turpinām strādāt.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, jūs labi zināt Kārtības rulli. Mēs varam balsot tikai rakstiskus priekšlikumus. Jūsu rakstiska priekšlikuma Prezidijā nav. Pēc savas būtības jūs balsojat par to, ka darbs būtu jāturpina. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs nobalsosim pret abiem priekšlikumiem, tad mums ir pulksten 17.00 darbs jāpārtrauc un jāiet uz mājām. Jo mums ir paziņots...

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt tagad pulksten 17.00 sēdi pārtraukt līdz rītam. Pulksten 9.00 atkal ar svaigiem spēkiem ķerties pie darba, jo, kā ir pierādījusi prakse, tad iet uz to, ka, Panteļējeva kungs, jūs teicāt, strādāt, kamēr kaut kas aizķeras. Tas nozīmē, strādāt, kamēr nenobalsos kaut ko tādu, kas jums patīkas. Bet ir normāla darba diena. Mums priekšā rīt ir tieši tādi pati darba diena. Vēl ir ceturtdiena. Vēl ir piektdiena. Līdz 31.decembrim vēl ir laika gana. Budžets jāpieņem 1996.gadā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms dodu nākamajam vārdu, es gribu teikt, ka mēs esam šodien dienas laikā izskatījuši 150, precīzi, 149 priekšlikumus no 500. Es nedomāju, ka rīt vai kādā citā dienā temps būs ātrāks. Tātad mums ir vajadzīgas vismaz divas dienas. Bet, kā jūs zināt, Prezidijs jau ir izsludinājis kārtējo sēdi 12.datumā. Tas ir parīt. Arī ar to mums vajadzētu rēķināties, pirms pieņemam lēmumu. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man gribētos norādīt, ka mēs tā īpatnēji izvedam diskusiju. Divi priekšlikumi ir par 9.00 un par 17.00, ja Panteļējeva priekšlikums nav rakstveidā, tad līdz ar to viņš nav apspriežams. Bet vēl es gribētu norādīt, ka diez vai Saeimas priekšsēdētājam vajadzētu nodarboties ar aģitāciju vai pretaģitāciju, tas nav viņa dienesta stāvoklis, un šeit nav arī kaut kāda tirgus bode, kurā novērtētu, kurš priekšlikums ir labāks vai sliktāks.

Sēdes vadītājs. Deputāt Lujān, es gribu jums aizrādīt, ka es tāpat kā jūs esmu ievēlēts par Saeimas deputātu.

M.Lujāns. Jā, bet tad vajag ņemt vārdu atsevišķi kā deputātam. Cienījamie kolēģi! Protams, es domāju to, ka mēs varam, kā Panteļējeva kungs teica, strādāt, strādāt, strādāt, un es tikai nesaprotu, ko mēs sastrādāsim, vai tas nebūs kā armijas likums vai vēl kaut kas līdzīgs. Un patiešām, kā Kreituses kundze norādīja — budžetu vajag pieņemt mierīgi. Un es nezinu, ko šeit speciālu vajag — rokas lauzt vai kaut kādā citādā veidā. Rīt no rīta mēs mierīgiem spēkiem sāksim darbu, ja mēs nespēsim rīt nobeigt viņu normālā gaitā, tad mēs varam piektdien turpināt, un es nedomāju, ka šis padomju princips — nakts darbs — ir labākais, varbūt “Ceļam” tas ir labākais — pa naktīm piestrādāt, bet es domāju, ka pārējie deputāti varētu normālā ritmā strādāt, un tad projekts būs kvalitatīvāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot priekšlikumu par sēdes darba turpināšanu šodien. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 30, atturas — 10. Šis priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā — Zīles kungs. Lūdzu!

R.Zīle. Godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt 150.priekšlikumu, ko arī komisija ir atbalstījusi, par cik šī nauda tiek novirzīta Okupācijas muzeja fondam atšķirībā no 149.priekšlikuma, kur bija formulējums — Okupācijas muzejam saistībā ar visām šīm ēkas lietām, ko jūs jau dzirdējāt argumentos diskusijā, es lūdzu atbalstīt šo LZS, KDS un LDP frakcijas 150.priekšlikumu, kuru arī valdība ir savā vēstulē atbalstījusi tagad, pretēji savam pirmatnējam viedoklim, kurā rakstīts ir — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Rihards Pīks, kultūras ministrs.

R.Pīks (kultūras ministrs). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tātad tas ir tas pats jautājums, kas iepriekšējā labojumā tika apspriests. Es vēlreiz divos vārdos skaidroju situāciju. Tik tiešām nākamā gada laikā tas jautājums tiks risināts, lai šis Okupācijas muzejs varētu būt Kara muzeja ēkā, bet nākošā gada laikā tas, protams, paliks tur, kur tas ir, jo neviens nākamgad to ēku nost vēl nejauks, un arī jautājums — vai aiznākamā gadā. Un, ja mēs neatbalstīsim šādu cilvēku iniciatīvu ar nelielu valsts summu, nu, tad mēs nebūsim godīgi pret sevi un pret savu pagātni. Paldies! Es ceru uz jūsu atsaucību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Dzintars Ābiķis vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir kāds cits viedoklis? Balsojums nav vajadzīgs? Deputāti atbalsta LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu, kas izteikts ar nr.150. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 151.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs noņem savu priekšlikumu.

R.Zīle. 152.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Budžeta komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 152.priekšlikumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 153.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 154.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 155.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.