Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti, kas vēl esat zālē palikuši! Šodien apglabāja medicīnas zinātņu doktoru Jāni Ērenpreisu, es pie viņa nostrādāju sava darba mūža lielāko daļu. Diemžēl šodien uz bērēm es nevarēju tikt, jo man bija jābūt šeit un jāaizstāv zinātnes intereses, bet ir vēl dzīvi zinātnieki. Vēl zinātne arī ir dzīva, un nekas nav tik, man liekas, apkaunojošā stāvoklī, neviena nozare, kā zinātne. Tieši apkaunojošā, es gribu pasvītrot, ja varbūt vēl izdzīvojošā. Ne par velti nāk tas pantiņš prātā: zinātnieks un sētnieks... Kādā tas ir līmenī? Ziniet, es jums varbūt nevietā pastāstīšu anekdoti, kā tas ir ar... vēl tajos komunistu laikos, kad te čukči iebraukuši un kolhozā vienu brigādi iztaisījuši, iestādījuši kartupeļus un jau maijā novākuši, un viņiem prasa, brauc nu tie reportieri, kā nu tas ir iespējams, ka maijā jūs jau novācat kartupeļus, viņi saka: “A, kušaķ ta hočetsja”. Latviski tas nozīmē — čukča atbild, ka ēst ta gribās. Ar Latviju, pašlaik ar zinātni ir tāds līdzīgs stāvoklis, kad zinātne ir tā, kas dod sēklu, taču visām valsts nozarēm, ja mums nav zinātnes, tad, nu, tad neveiksies ne lauksaimniecībā, ne ekonomikā, visur citur mums neveiksies. Valsts aizsardzībā, pareizi, neveiksies... Un vēl tad es izmantošu šo mūsu gribēšanu ieiet Eiropā, vai tad mēs tādā veidā varam ieiet Eiropā, ja no nacionālā kopprodukta mums zinātnei tiek atvēlēti 0,5 procenti, tas ir visszemākais rādītājs Eiropā. Es domāju, ka tas arī būs viens no šķēršļiem, kāpēc mūs neņems pretī, un, ja mēs šajā brīdī vēl zinātni neatbalstām un izlaižam šo gadu, nu, vienkārši tad ir sabrukums, aiz kura vairs nav pacēluma. Aiz kura vairs tā zinātne, tātad... jaunatne ārzemēs jau... tas ir mūsu Eiropa un ārzemniekiem... mums nav vajadzīga zinātne, viņiem nav vajadzīga mūsu zinātne, tā es gribēju teikt, lai VEF, kas kādreiz bija tik slavens visā pasaulē, vai mums zinātniekiem nebūtu ko darīt, vai aizsardzībā. Protams, ārzemēs vajadzīgi mūsu zinātnieki tikai tad, ja viņi strādā pie tiem — to sauc par smadzeņu nosūkšanu. Es domāju — attapsimies un kaut kur tur būs vēl citi priekšlikumi, no kurienes mēs burtiski kasīt kasījām kaut ko priekš zinātnes, lai būtu. Lūdzu, pārdomājiet balsojot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekšsēža kungs! Godājamie kolēģi! Protams, grūti iebilst Eniņa kungam, ka jāatbalsta ir zinātne, zinātne ir tiešām jāatbalsta, bet laikam, Eniņa kungs, vajadzētu sameklēt citur tos 100 000 latus, ja ar 100 000 latu var glābt Latvijas zinātni un neļaut vēl kapā aiziet esošiem zinātniekiem, tad domāju, ka tas vairāk laikam tik ļoti nopietni nav. Bet tas pavisam ir nopietni — noņemt no vienas aizsardzības struktūras, kura, kā es teicu, reorganizējas par militāro policiju un kurai esošais finansējums ir tikai izdzīvošanas līmenis, pat vēl mazāk, jo viņiem ir jāslēdz arī viena bāze, jo komunāliem maksājumiem vienkārši neiznāk nauda. Un vēlreiz es gribu teikt, ja tiks noņemta nauda, tad arī nevarēs Drošības dienests atgriezt sociālo parādu, kas mums ir liels sociālo nodokļu nemaksāšanas dēļ, un, iedodot zinātnei, jūs, diemžēl nolemsit, nu, visai bēdīgam stāvoklim tos cilvēkus, kam pienākas no šiem sociālajiem fondiem. Es jau nolasīju iepriekš, es negribu atkārtot. Šī dienesta izcenojumi visi ir parādīti, tie ir tikai komunāliem maksājumiem, formas tērpi, ēdināšanas uzņēmumi, un tas galvenais ir sociālais parāds un sociālajam nodoklim. Es atgādināšu, ka tās summas ir pietiekami lielas, kas tiek pieprasītas, es tādā veidā gribētu aicināt godājamos kolēģus atbalstīt to, ko ir Ministru kabinets aicinājis, noraidīt šo priekšlikumu,ko Budžeta komisija ir aicinājusi, — noraidīt šo priekšlikumu, un arī Aizsardzības ministrija lūdz noraidīt šo priekšlikumu kā nekonstruktīvu, pie tam no konkrētas programmas, konkrētas darbības veida, konkrēta finansējuma tiek aicināts atdot naudu vispār zinātnei. Tas arī nav pārāk nopietni — šis te priekšlikums, ko komisija ir iesniegusi. Godājamie kolēģi, es ļoti gribētu, lai jūs būtu uzmanīgi, un konsekventi noraidīt 155.priekšlikumu, ko ir ierosinājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas? Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret 155.priekšlikumu, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 30, atturas — 15. Nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, Prezidijā ir desmit deputātu — Straumes, Panteļējeva, Lībanes, Vidiņa, Jurdža, Guntara Grīnblata, Putniņa, Kiršteina, Emša un Rugātes — iesniegums, kurā lūdz noteikt runas laiku debatēs par apspriežamo jautājumu — divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. “Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (“TKL”). Godātie kolēģi! Es, nu, tiešām, es domāju — varam diskutēt par to, cik garam jābūt šim runas laikam, bet es tomēr domāju, ka arī šai atlikušai budžeta grāmatas daļai ir pietiekoši nopietni jautājumi, kur šīs argumentācijas izklāsts divu minūšu laikā var būt tomēr stipri apgrūtināts, un tāpēc es domāju, ka šis laiks, kas šeit ir šo deputātu priekšlikumā piedāvāts, tas neapšaubāmi ir par īsu, un mēs varbūt varētu runāt par četrām minūtēm, un es domāju, ka runātāji, kas šeit runā, viņi arī apmēram tādā laikā cenšas iekļauties, es domāju, ka šeit laiku neviens speciāli nevelk. Un es domāju, ka tāda ir normāla sēdes virzība, un es domāju, ka nav nekādas vajadzības šeit atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinātu to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” priekšlikumu neviens runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 12, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

R. Zīle 156.priekšlikums. Sociālā un darba lietu komisijas priekšlikums, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 157.priekšlikums. Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 158.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret frakcijas “Latvijai” iesniegto 158.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 30, atturas — 3. Nav pieņemts.

R.Zīle. 159.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas arī nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 159.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 37, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 160.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 160.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 24, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 161.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, pozīcija “No Ārlietu ministrijas tiek ierosināts līdzekļus novirzīt sportistu sagatavošanas centriem” nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Frakcija balsojumu nepieprasa? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

R.Zīle. 162.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas... Pieprasa balsojumu par 162.priekšlikumu. Nepieprasa? Paldies! Komisijas viedoklis.

R.Zīle. 163. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piekšlikums, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret 163. priekšlikumu. Rezultātu, lūdzu! Par — 10, pret — 31, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 164. frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums novirzīt 400 000 latu budžetā mērķdotācijām pašvaldībām bērnu namiem, veco ļaužu pansionātiem, patversmju izveidošanai un uzturēšanai, mājas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Es domāju, tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka šādi līdzekļi mums budžetā ir vajadzīgi, un tāpat arī skaidrs, ka mums ir nepieciešams īstenot taupības režīmu valsts pārvaldē, taupīt uz birokrātijas izdevumiem, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Ķezbers (DPS). Kolēģi! Tad, kad mēs apspriedām demisionēt vai nedemisionēt mūsu ārlietu ministram, man liekas, mēs bijām nedaudz provinciāli, mēs sākām skaitīt, par kādu naudu viņš ir bijis, cik dienas viņš ir ārzemēs. Iedomājieties situāciju, ja mēs šodien runātu par mūsu zemkopības ministru, ja viņš ir divas dienas lieki uzturējies Krāslavas rajonā, vai aizsardzības ministrs būtu divas dienas pabijis ilgāk, pārbaudot mūsu robežu apsardzības karaspēku. Es personīgi domāju, ka Ārlietu ministrija ir jāatbalsta tās minimālās programmas ietvaros, ko šodien mums ir iespējams izdalīt, jo tas ir mūsu prestiža jautājums, pirmkārt. Otrkārt, vēlreiz gribu pateikt, jūs iedomājieties šādu situāciju, ka Latvijas ārlietu ministrs vai, pieņemsim, SAB direktors brauc pa Maskavas līdzekļiem uz Maskavu. Bet mēs tak iepriekšējā reizē par to diskutējām, ka jābrauc ir par citu valstu līdzekļiem. Es personīgi būtu kategoriski sašauts un sašutis, ja tas tā notiktu un šie līdzekļi tiktu izdalīti no ārlietām. Es domāju, ka tas ir jāatrod mums pašiem.

Otrs jautājums. Attiecībā uz Ārlietu ministrijas efektivitāti. Tāpēc es atbalstītu šeit Grinovska priekšlikumu. Mums ir kaut vai divreiz gadā, bet kārtīgi jāizvērš ārpolitiskās debates, jo ne četrās, ne divās minūtēs to nevar pateikt. To, ko es gribēju tagad šajās savās divās minūtēs pateikt, tas attiecas arī uz citiem punktiem šajā jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Mēs ierosinājām ņemt šos līdzekļus no Ārlietu ministrijas centrālā aparāta izdevumiem, un es gribu uzsvērt, ka, salīdzinot ar iepriekšējā 1996. gada izdevumiem, šai pašā sakarā ir palielināti valdības paredzētajā budžeta projektā nākošajam gadam par 258 139 latiem šie izdevumi. Tātad, lūk, ir šie līdzekļi. Un mēs nekādā veidā nevaram piekrist un teikt, ka mēs gribam kaut ko samazināt, lūk, Ārlietu ministrijai, un paliksim pie tā paša, kas ir bijis iepriekšējā gadā. Neizdarīsim šo lieko līdzekļu palielinājumu Ārlietu ministrijai, bet dosim šos līdzekļus tur, kur tie šobrīd ir daudz vairāk nepieciešami, kā frakcijas “Latvijai” priekšlikums arī paredz — mērķdotācijas pašvaldībām, bērnu namu, veco ļaužu pansionātu, patversmju izveidošanai, uzturēšanai un tā tālāk. Ir galu galā izveidojusies ļoti kritiska situācija šodien Latvijā, un tāda nav piemeklējusi Latvijas iedzīvotājus varbūt pat visus okupācijas grūtos gadus. Un vai tiešām mēs neredzam to darbu, ko dara ikdienas sociālās aprūpes dienesta cilvēki, uz kuru pleciem šobrīd ir uzgrūstas visas šīs valdības vīru neizdarības. Cilvēki ir atstāti visā Latvijā likteņa varā, un viņiem ir jāsniedz palīdzība. Un mēs iesniedzām šo priekšlikumu, uzdrošinoties cerēt, ka Saeima lems par to, ka varēs sniegt tiešām palīdzību trūkumā nonākušajiem cilvēkiem. Jau kustības “Latvijai” izveidotais rūpju birojs Zīgerista vadībā ir spējis šajos gados palīdzēt vairāk nekā 40 000 cilvēkiem, un es domāju, ka, ja Saeima piešķirs šos līdzekļus tagad sociālās aprūpes vajadzībām, tad valstiski mēs spētu vēl vairāk cilvēkiem palīdzēt. Tāpēc es lūdzu un aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (TKL). Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt to, ko teica Ivars Ķezbers. Maza valsts dzīvot izolacionismā var tikai tā kā Albānija, un tas tomēr bija sliktāk, neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, kāda tā ir šobrīd Latvijas ekonomikā. Atteikties no savas ārpolitikas nozīmē atteikties no savas valsts.

Apbrīnojami, ja to dara frakcija ar vārdu “Latvija”. Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, kur pārstāvēti ir visu frakciju pārstāvji, ļoti nopietni. Un tiešām Ārlietu ministrija bija pieprasījusi pietiekoši maz to, ko valdības ietvaros varēja atļauties pieprasīt, procentuāli mums ir krietni mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai. Atkārtoju vēlreiz. Procentuāli mums ir krietni mazāk nekā Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijām. Es tiešām lūgtu neiznīcināt savu valsti, iznīcinot ārlietas. Nu nav šeit resoru intereses! Tas nenozīmē, ka Birkavs ir no “Latvijas ceļa”, tagad viņam var ieriebt. Es ļoti ceru, ka tāda frakcija ar tādu nosaukumu kā “Latvija” nevērsīsies pret savu Latvijas valsti. Es aicinu balsot ne tikai pret šo priekšlikumu, bet principā saglabāt Ārlietu ministrijas variantu arī visos citos labojumos. Es vairāk tāpēc nenākšu runāt šeit par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Jūs tagad redzējāt ļoti interesantu spēlīti. Frakcija “Latvijai” grib iznīcināt Latviju. Un tajā pašā laikā nesaprot, ka iznīcina Latviju tie, kas tagad, kad dzimst Latvijā bērnu tikai paaudzē... šī paaudze nomaina nākošo, tikai uz pusi mazāku... Nu, vai tad tā nav Latvijas iznīcināšana? Un mēs gribam, lai šiem bērniem novirza līdzekļus, un jūs sakāt, ka mēs gribam iznīcināt Latviju. Un tā, cik labi strādā Ārlietu ministrija, mēs ļoti labi redzējām. Tad, kad Birkavu kritizēja, viņš pienāca mums klāt un parādīja 15 rindiņas garu tekstu, kas bija domāts pārstāvniecībām ārzemēs, kurām tika dots lūgums vai rīkojums kaut ko darīt sakarā ar deklarāciju par Latvijas okupāciju. Tas esot bijis vienīgais... es prasīju, vai tas ir tikai vienīgais, ko jūs izdarījāt... vienīgais, kas ir darīts, lai īstenotu deklarācijas pamatjautājumus, kur vajadzētu uzrakstīt tiešām veselu “balto” grāmatu, tās “baltās” grāmatas rakstīšana neesot Ārlietu ministrijas pienākums, tādu atbildi es dzirdēju. Kādas muļķības! Ja cilvēki vienkārši negrib strādāt un ja mēs viņiem liekam klāt tagad lielas summas, un tajā pašā laikā bērnu pabalsti kopš paša sākuma četrus gadus nav ne reizi indeksēti, ne reizi indeksēti, un inflācija ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, lūk, tā ir demagoģija — runāt šo jautājumu tā, kā jūs pagriezāt, it kā mēs iznīcināt Latviju gribam! Iznīcina Latviju tie, kas tautu grib iznīcināt, un tauta iznīkst.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav? Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret 164. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 36, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 165. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

R.Zīle. 166. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Neuzstāj? Tātad noņem. Paldies!

R.Zīle. 167. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 167. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 168. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis ir piekrist komisijas slēdzienam. Paldies!

R.Zīle. 169. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 170. — deputāta Staša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Mums savā laikā bija Reformu ministrija, tagad tās nav. Un neviens par to šodien nepiemin, un nevienam nav sliktāk no tā palicis. Mums ir ļoti daudz ministriju. Un ļoti daudz daždažādu citu iestāžu, kuras tērē budžeta, valsts budžeta naudu. Un tanī pašā laikā zemniecība pa mazam noasiņo, un apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, kas tā vai citādi ir saistīta ar zemniecību vai tās produkcijas pārstrādi, no tā tikai cieš. Es domāju, ka 9 miljonus atrast zemniecības uzturēšanai pie dzīvības var, un ļoti viegli. Un ļoti viegli. Un es tieši domāju, ka vispirms, nerunājot par citām lietām, bet divas ministrijas — Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — mums ir tikpat vajadzīgas kā Reformu ministrija. Un tās var likvidēt, dažus uzdevumus jeb viņu funkcijas nododot citām ministrijām, kuras to pilnīgi var izpildīt. Un es domāju, ka... aicinu jūs balsot par manu priekšlikumu un tomēr kaut kā zemniecība ir jāpabalsta, jo tā ir mūsu nākotne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu, kurš izteikts ar numuru 170. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, aturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 171. priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas veidoklim? Pieņemts.

R.Zīle. 172. priekšlikums — ko iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Čerāna kungs vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir jautājums par iespēju kaut nedaudz līdzekļu novirzīt papildus zinātniskās darbības finansēšanai. Es gribu jums vēlreiz uzsvērt to, kas jau... ko jau šodien es šeit minēju, ka zinātniskajai darbībai finansējums 1997. gada budžeta projektā šodien ir absolūtos skaitļos tāds pats, kāds viņš ir 1996. gada budžetā. Un tas sastāda tikai 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta. Un es jums šeit tiku minējis arī citus skaitļus, un es tiešām lūgtu visus deputātus uztvert šo kā nopietnu problēmu un tomēr valstiski atbalstīt zinātniekus, un es nešaubos par to, ka zinātnieki, teiksim, darbojoties savā profesijā, viņi spēs dot valstij atpakaļ būtiski vairāk, nekā šobrīd viņiem ir vajadzīgi šie ieguldījumi papildus naudas veidā. Un šis līdzekļu avots, tas ir Ekonomikas ministrijas centrālais aparāts, tātad būtībā... tātad tā ir līdzekļu pārdalīšana no valsts, teiksim, no valsts pārvaldes funkcijas realizēšanas, tātad aicinot taupīt šajā valsts pārvaldē — un par labu zinātniekiem un par labu attīstībai mūsu valstī tagad un nākotnē. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Apmēram pirms gada es aicināju valdību uz valsts pārvaldes optimizāciju, iebilstot, ka, lūk, pašreizējā pārvaldes struktūra neatbilst funkcijām un neatbilst vadības teorijas elementārākajām atziņām. Un, lūk, ir dažādi viedokļi. Es, piemēram, uzskatu, ka tāda Ekonomikas ministrija varētu arī nebūt šeit. Par apakšministrijām un apakšministriem nerunāsim laika trūkuma dēļ. Jo nākot, piemēram, uz Tautsaimniecības komisiju, Ekonomikas ministrijas pārstāvji nekad vēl nav varējuši definēt savas funkcijas un savu darbības lauciņu, un ar kādu citu ministriju darbības lauciņiem viņi robežojas. Tas ir nespējības fantastisks apliecinājums.

Un tanī pat laikā es nevaru piekrist kolēģa Staša domām, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija nav vajadzīga. Manā skatījumā tā ir viena no svarīgākajām ministrijām, kuras darbības rezultātā mēs projektējam un realizējam Latvijas nākotni, jo Latvija nav tikai Rīga, bet Latvijas attīstība ir Latvijas reģionu attīstība. Lūk, te ir vajadzīga zinātniskā izpēte, un tos līdzekļus, kurus šeit paņemtu nost no centrālā aparāta, varētu novirzīt zinātniskajai izpētei, un beigu beigās varētu izstrādāt vienu nopietnu un pārdomātu valsts tautsaimniecības koncepciju jeb stratēģisko programmu. Tā ka es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputātus par 172.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par komisijas priekšlikumu, kurš ir ar nr.172. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 32, atturas — 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 173.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Apinis, komisijā ir atbalstīts, bet valdība to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par šo priekšlikumu? Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deptuāti! Valdības deklarācijā bija ierakstīts, ka Ekonomikas ministrija ar laiku tiks pārveidota par Tirdzniecības un rūpniecības ministriju, un šeit bija debates, ko šī ministrija dara. Es gribu pateikt, ka viņi pašreiz atbild par divām ļoti svarīgām lietām, jo tā ir sākusi pārņemt šīs sarunas ar pasaules tirdzniecības organizāciju. Tas ir tas, kas mums ir ļoti būtisks un svarīgs. Tie ir visi muitas tarifi. Viss, kas ir saistīts ar šo tirdzniecību, ne tikai Eiropas Savienības valstīm, bet ar visām pasaules valstīm. Tātad tur ir vajadzīgas ļoti kompetentas delegācijas sastāvs, un tur ir vajadzīgi cilvēki, lai varētu dabūt šo te statusu pasaules tirdzniecības organizācijā. Zelgalvja kungs, jūs zināt, viena delegācija tur brauc — 18 līdz 20 cilvēki. Un līdz ar to pašreiz teikt, ka nav vajadzīga Ekonomikas ministrija, vai tad centrālajam aparātam vajadzētu samazināt naudu, tā ir vienkārši nepārdomāta rīcība. Mēs zaudējam simtiem miljonus. Un nobeigumā es gribēju teikt, ka Ekonomikas ministrija atbild par investīciju projektiem, tajā skaitā arī veselības aizsardzībai, jo ir paredzētas gan investīcijas ne tikai veselības aizsardzībai, bet tajā skaitā arī kardioloģijai kā tādai. Bet es gribētu vēlreiz pateikt, ja mēs šeit noņemsim no šī centrālā aparāta ļoti daudz zinošu cilvēku, kuri var atrast daudz labāk atalgotas vietas citur, un pašreizējā sarunu fāzē ja mēs viņus nespēsim piesaistīt Ekonomikas ministrijai, mēs zaudēsim simtiem miljonu naudas, un tad gan mums nebūs ne šīs investīcijas, ne veselības aizsardzības, ne kardioloģijas, par ko šeit iestājas. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šeit valdības priekšlikumu — neatbalstīt šo centrālā aparāta samazināšanu Ekonomikas ministrijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Pēc sarunas ar ekonomikas ministru un viņa solījumiem atbalstīt veselības aizsardzību investīciju projektos noņemu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikums noņemts.

R.Zīle. 174.priekšlikums. Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis — atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Lūdzu!

R.Zīle. 175.priekšlikums — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis?

K.Leiškalns (no zāles). Atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns piekrīt. Un arī pārējie deputāti piekrīt. Jāatbalsta ir atbildīgās komisijas viedoklis. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 176.priekšlikums, ko iesniegusi valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 177. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis — vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir vispārizglītojošo skolu skolotāju algu jautājums. Un kaut arī šeit ir tikai šis 71 tūkstotis latu. Un varbūt ka tieši tāpēc viena daļa no deputātiem varētu izšķirties — atbalstīt šo priekšlikumu, bet tomēr es uzskatu, ka arī 71 000 būtu pietiekoši svarīgi — palielināt par šo summu skolotāju algu finansējumu, un es ceru, ka deputāti atradīs par iespējamu tomēr Ekonomikas ministrijas centrālo aparātu, par šo summu šo finansējumu samazināt. Es aicinu atblastīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Ja man kāds nopietni varētu pastāstīt, ko īsti tā Ekonomikas ministrija dara. Ja ir valsts uzņēmumi, pilnīgi brīvi rīkojas ar finansu līdzekļiem, nav pat likumā paredzēts, ka direktoram, kāda uzņēmuma direktoram būt griesti viņa personīgajai algai, un kādas algas ir, to mēs zinām. Tajā pašā laikā, kad ir šī rūpnīca vai uzņēmums parādos “līdz ausīm” gan ar sociālo nodokli, gan ar visu ko. Galu galā, ko tad dara Ekonomikas ministrija, lai no tāda stāvokļa izietu, lai vismaz kaut ko pārprofilētu vai ko. Ekonomikas ministrija nedara neko. Ja cilvēki neko nedara, tad viņiem nevar dot līdzekļus tādus, tik lielus, kā te ir paredzēts, tāds ir mūsu viedoklis.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt par to nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu viedokli par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.177. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 178.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 179. — deputāta Bartaševiča priekšlikums ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nevēlas? Modris Lujāns vēlas runāt. Noņem. Lujāna kungs, jūs ļoti tālu no manis sēžat. Es to jūsu žestu valodu nesaprotu. Paldies! Es sapratu, ka jūs priekšlikumu noņemat. Paldies jums!

R.Zīle. 180.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir priekšlikums — palielināt mērķdotācijas pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Un es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt viedokli par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.180. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 35, atturas — 12. Nav pieņemts.

R.Zīle. 181. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts Bužeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt divi deputāti. Kurš no jums pirmais? Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Es tagad vairs gari runāt nevaru, jo ir tikai divas minūtes, un tā runā, ka saīsināšot uz vienu minūti. Tad būs tā, ka es delfīnu valodu nemāku, un man jāizsakās savā īstā, valodā, un es lūdzu vēlreiz balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es tikai gribu papildināt Eniņa kungu ar to, ka šis ir priekšlikums par papildu līdzekļu novirzīšanu budžetā zinātniskās darbības nodrošināšanai. Es lūdzu balsojumu un lūdzu visus deputātus atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies debatēs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu nr.181. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Zīle. 182. — deputāta Leiškalna priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 182.priekšlikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 183. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 184. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir priekšlikums — palielināt mērķdotācijas pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem, un es aicinu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu. Es varu tikai izteikt izbrīnu par to, kas šodien šeit, zālē, notika tribīnē, kad tribīnē nāk Leiškalna kungs un argumentē, cik ļoti šeit šāds priekšlikums ir vajadzīgs, nerunājot konkrēti par šo pozīciju, bet vispār par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, bet, ka, lūk, viņš nevarot balsot. Vēl dod arī konkrētus aprēķinus, kāpēc šāda veida priekšlikumi būtu atbalstāmi. Kāpēc skolotāju algām ir šie līdzekļi jāpalielina. Acīmredzot nevar balsot tāpēc, ka Šķēles kungs pasaka — nevar balsot un nevar tādus atbalstīt. Vai tiešām mūsu valstī tagad būs tā, ka, ja Šķēles kungs pasaka par baltu, ka tas ir melns, tad tādā gadījumā tas tiešām arī kļūs melns? Es tiešām negribētu tam piekrist, un man tiešām rada izbrīnu, kādā veidā deputāti pakļaujas šādai šantāžai. Es aicinu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātais Čerāna kungs! Man neko nevar pateikt. Ne Zīgerista kungs tur Vācijā, ne Šķēles kungs šeit, Latvijā. Mani priekšlikumi, kā jau es teicu sākotnējā uzrunā, ir iesniegti laikā, tad vēl nebija likuma par pašvaldību izlīdzināšanu. Laikā, kad valdība vēl nebija parādījusi tās summas, ko tā novirzīs skolotāju atalgošanai. Šobrīd valdība pēc rūpīga darba šo problēmu ir atrisinājusi, un tāpēc es uzskatu, ka mani priekšlikumi vairs nav aktuāli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Mēs zinām, ka tas, ko Leiškalna kungs teica par atrisinājumu, ir tas, ka skolotāji ir saņēmuši tikai par 9 procentiem lielākas summas nekā šajā gadā, tas nozīmē, ka inflācija ir 15 procenti. Reālais saņēmums ir par 6 procentiem mazāks. Lūk, tāda ir realitāte. Es gribu jums atzīties, ka es joprojām nespēju pierast pie liekulības. Es dzirdēju, ko Dzintars Ābiķis runāja ar skolotājiem piketētājiem, lielu pulku te, priekšā, ko viņš runāja. Tagad es redzu, arī redzu, ka viņš spiež pogu pret skolotāju interesēm. Es šo cilvēku savdabību nesaprotu un nesapratīšu nekad. Es ceru, ka dzird skolotāji, arī tie, kas piketēja, dzird, ko dara cilvēks, kas solījās skolotāju labā darīt kaut ko un tagad nepārtraukti balso pret izglītības interesēm. Tas vienkārši, lai saprastu, kas ir kas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs... Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Mauliņa kungs! Jūs acīmredzot neesat mani attiecīgā vietā klausījies. (Zālē troksnis.) Es šeit domāju mītiņu. Es paskaidroju konkrēto situāciju pedagogiem un arī to, cik lielā mērā valdība ir kādu soli spērusi pretim skolotājiem, tāpēc tie jūsu apsvērumi šeit un jūsu izcilie spriedumi par šīm lietām, manuprāt, ir stipri diskutējami.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Es lūdzu neapmainīties ar savstarpējām “laipnībām”. Mēs esam atkal iegrimuši neauglīgos strīdos. Es aicinu ātrāk izteikt savu viedokli balsojot. Kas attiecas uz translāciju, man šķiet, ka šodien tā nenotiek. Saeimai līdzekļus jau nupat samazināja. Tādēļ arī te sevišķi censties nevajadzētu. Tomēr Kārlis Čerāns vēlas to darīt. Lūdzu! Otro reizi. Viena minūte.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja šobrīd nenotiek Saeimas sēdes translācija, tas tad ir ja ne Satversmes, tad vismaz Kārtības ruļļa pārkāpums noteikti. Jo ir šī norma, ka Saeimas atklātās sēdes translē valsts radio, un mēs neesam nobalsojuši par to, ka šī sēde būtu slēgta. Paldies Dievam, ka tik tālu mēs vēl neesam nonākuši.

Kas attiecas uz Ābiķa kunga un Leiškalna kunga teikto, tad es domāju, ka tas ir liels cinisms, runāt šajā brīdī par to, ka valdība ir skolotāju algu problēmu atrisinājusi. Nekā viņa nav atrisinājusi. Joprojām skolotāju amats nav kļuvis par prestiža amatu, specialitāti. Un joprojām no skolotāju darba vietām cilvēki ir spiesti iet projām materiālu apstākļu dēļ. Tie cilvēki, kam ir, uz kurieni aiziet. Diemžēl tā ir mūsu traģiskā situācija. Tāpat traģiska situācija ir tā, ka mums šogad valstī aptuveni 15 000 bērnu neapmeklē skolu. Vai tiešām to valdība sauc par atrisinātu situāciju? Man trūkst vārdu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Godātais Čerāna kungs! Es vēlreiz jums atkārtoju. Es neuzskatu, ka valdība ir atrisinājusi skolotāju problēmu vai atrisinājusi jebkādu problēmu. Valdība ir atradusi līdzekļus, kas ietverti konkrētā likumprojektā par šo līdzekļu pārdali, un skolotāju algu finansējums ir nodrošināts vismaz pagājušā gada līmenī, ja ne vairāk. Es neesmu īsti pārliecināts par 9 procentiem. Katrā gadījumā nodokļus maksā nevis valdība, bet nodokļu maksātāji. Mēs pārdalām vienkārši šo nodokļu maksātāju samaksāto naudu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami bija klausīties vakara pasaku “Ceļa” izpildījumā no diviem solistiem — Ābiķa kunga un Leiškalna kunga. Protams, iespējams, tāds bija Panteļējeva kunga mērķis, kādēļ viņš tā vēlējās uz nakti pastrādāt, lai labāk miegs nāktu. Bet, cienījamie kolēģi, ir pavisam ļoti interesanti, ka Leiškalna kungs te dauza ar kociņu sev pa krūtīm un stāsta, kā viņš mīl valdību, tad man rodas jautājums. Kā tā valdība atrada līdzekļus civiltiesiskai apdrošināšanai, kurai līdzekļus valdība ir atradusi un iekļāvusi budžetā. Tajā pašā laikā Leiškalns stāsta to, ka vismaz skolotāji saņems to, ko pagājušajā gadā saņēma. Es brīnos par Leiškalna kunga greizsirdību (smejas), jo es zinu, ka Mauliņa kungs teica, ka viņam esot liela draudzība. (Smiekli zālē.)

Cienījamie kolēģi, tādēļ es arī gribētu norādīt ļoti uz tādu vārdu nesaskaņu ar reāliem darbiem. Civiltiesiskai apdrošināšanai nauda ir, un skolotāju algām naudas nav. Tādēļ, cienījamie kolēģi, protams, es vēlreiz par to, kā jau mēs nobalsojām, ka strādāsim tik ilgi, kamēr pēdējais Saeimā varēs izturēt, bet es tomēr domāju, ka būtu loģiskāk rīt sākt normālu sēdi, un, protams, tas jau ir uz Panteļējeva kunga sirdsapziņas, ko mēs šovakar pieņemsim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 184. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 39, atturas — 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. 185. priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 186.priekšlikums. Sociālā un darba lietu komisija. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts. Prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot 186. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 32, atturas — 22. Nav pieņemts.

R.Zīle. 187.priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Noņemts.R.Zīle. 188.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 189.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir jautājums par mērķdotācijām pašvaldībām vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem. Frakcija “Latvijai” atšķirībā no dažiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem uzskata, ka valdība šo problēmu nav atrisinājusi. Un tādēļ mēs pastāvam uz šo priekšlikumu un lūdzam par to balsot, un aicinām to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Citi deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Komisijas vārdā vēlas runāt Roberts Zīle.

R.Zīle. Es pavisam īsi varu pateikt to, ka šis priekšlikums pedagogu algām ienes mēnesī 1,2 santīmus, ieskaitot sociālo nodokli. Kolēģi, ņemot vērā šādus priekšlikumus, arī uz priekšu es lūgtu būt nopietniem pret šo problēmu, kas ir pedagoģisko darbinieku algas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu tomēr zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 42, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. 190.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 191.priekšlikums — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies!

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nr.172. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 193. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr.193! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 38, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Zīle. 194.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 195. — Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu nr.195! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 196. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam... Ilga Kreituse vēlas runāt, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tikko kā runājot ar tieslietu ministru, man tomēr nekļuva skaidrs, jo šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka vairāk par pusmiljonu privatizācijas lietu guļ nenodotas arhīvā tieši līdzekļu trūkuma dēļ. 1996.gadā 840 000 lietu pieņemšanai Ekonomikas ministrija deva 378 000 latu, nākamajā gadā ir jāpieņem vairāk nekā 1,2 miljoni lietu, bet nauda ir izdalīta mazāk nekā 1996.gadā. Ja mēs šādā veidā turpināsim izturēties pret lietu nodošanu arhīvā, tad ne tikai valdībā kļūs par tradīciju, ka, aizejot ministram, ilgu laiku kūp kamīni, tas nozīmē, ka lietas vienkārši tiek sadedzinātas, tad arī visas privatizācijas lietas šobrīd tiks elementāri vai nu sapūdētas tur, kur tās stāv, vai izmantotas kurināmā trūkuma dēļ. Un tā kā ir ziņas, ka tie 0,5 miljoni lietu atrodas VEF, un VEF ir parādi par apkuri, un, neatrodot līdzekļus, kā šīs lietas nodot arhīvam, kā izremontēt tās telpas, kur tās ir jāizvieto, jo telpas ir atrastas rūpnīcas korpusā, kur arhīva lietas nevar glabāt kā konservu kārbas, tādā gadījumā VEF arī varēs atrisināt savas apkures problēmas, šīs lietas nokurinot. Un tas ir pilnīgi loģiski, ka privatizācijas procesā no šīs naudas ir jāatrod līdzekļi, lai visi materiāli, kas rodas šinī procesā, tiktu nodoti arhīva glabātuvē, jo tie ir dokumenti, un arhīva dokumenti ir vienlaicīgi arī valsts nacionālā bagātība. Varbūt šobrīd tas liekas smieklīgi, bet pēc 20 gadiem mēs varbūt šos dokumentus studēsim ne tikai kā vēsturnieki, bet varbūt vienam otram kriminālistam tur arī būs ko darīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Ievērojot, ka priekšlikuma iesniedzējs neatrodas klāt, tad man ir jāuzrunā tie deputāti, kuri varbūt ir nolēmuši balsot par šo priekšlikumu. Es informēju, ka valsts arhīva ģenerāldirekcija ir Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde, un informēju jūs, ka esošā budžeta ietvaros šim mērķim finansējums ir iedalīts. Runa ir par finansējuma apjomu, un, ja tie, kas neprot kārtīgi strādāt, prasa pārāk daudz naudas šī bezdeficīta budžeta ietvaros un ja viņi virza priekšlikumus, ar kuriem mēs veidojam budžeta deficītu, tad es domāju, ka viņiem vajadzēs tuvākajā laikā nākt uz nopietnām sarunām. Tā ka mans aicinājums ir neatbalstīt šādus priekšlikumus, jo šie priekšlikumi palielina budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte, otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Rasnača kungs! Es esmu gatava pie jums iet uz nopietnāku sarunu, kā jūs man tikko kā atļāvāties no tribīnes piedraudēt. Paldies! Es tam esmu gatava, jo es aizstāvu šo priekšlikumu, nevis valsts ģenerāldirekcija. Bet, ja jūs būtu nopietns šīs valsts ģenerāldirekcijas pārraugs, tad jūs tribīnē būtu nosaucis, kurā iedaļā šī naudas summa ir ierakstīta, lai es varu ieraudzīt, kur ir iedota šī nauda, nevis kā jūs vienkārši teiktu — tā ir paredzēta. Lai pieņemtu lēmumu, ir jāzina aile, summa un norādījums, kas to garantē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rasnača kungs vēl vēlas dot atbildi. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Es atvainojos, ja kādu esmu aizskāris, bet runa bija par Valsts arhīva ģenerāldirektoru Štālu, tas ir pirmkārt. Otrkārt, es atkārtoju, ka mēs budžeta deficītu nevaram veidot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas? Komisijas vārdā — Zīles kungs, lūdzu!

R.Zīle. Es atvainojos, es runāšu kā deputāts, šoreiz pavisam īsi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, tātad deputāts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Latvijas Privatizācijas aģentūras tāmē 1997.gadam ir paredzēts 1 miljons arhīvam tieši par tām lietām, ko Privatizācijas aģentūra nodos arhīvā. Šī tāme tātad iziet ārpus pamatbudžeta. Tie ir tie līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem paliek Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcībā, un no tiem līdzekļiem 1 miljons ir paredzēts 1997.gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā varbūt Zīles kungs ko vēlas teikt? Nē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikums nr.196! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 34, atturas — 24. Nav pieņemts.

R.Zīle. 197. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Imants Liepa vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šeit ir runa par Latvijas papīrrūpniecības nākotni. Pašreiz Latvijas papīrrūpniecība ir uz iznīcības robežas. Un, ja kādreiz mūsu valsts varēja lepoties ar saražoto papīru Latvijā, kas gan ekonomiskā, gan politiskā un sociālā aspektā ir visai vēlami, tad tagad šī plaukstošā, kādreiz plaukstošā tautsaimniecības nozare ir uz iznīcības robežas. Un šeit tie pieprasītie līdzekļi no privatizācijas fonda, kas ir 32 miljoni, un šajā gadījumā tiek prasīti tikai 150 000, kā arī nākošajā — 198.priekšlikumā tiek 350 000 attiecīgi Līgatnes un Slokas papīrfabrikām lūgti, lūk, tie ir domāti, lai šajās papīrfabrikās neaizietu šoziem bojā dārgās papīra mašīnas, papīra ražošanas mašīnas, kas tur ir saglabājušās. Un šīs papīra mašīnas, ja tur tās telpas netiks apkurinātas un šīs mašīnas netiks apkoptas un tā tālāk, tās draud iziet no ierindas. Bet katra moderna papīra mašīna maksā vairākus miljonus latu. Tā ka šeit no tīras ekonomikas viedokļa ir vērts 500 tūkstošus ziedot šīm divām, nevis ziedot, bet piešķirt šīm divām papīrfabrikām, lai saglabātu vairāku miljonu vērtās papīra mašīnas. Ja tās izies no ierindas, tad atjaunojot būs jāizdot milzu līdzekļi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienītie kolēģi! Protams, absolūti uzticoties profesora Liepas kunga teiktajiem vārdiem, es gribētu, lai mūsu kolēģi saprastu vienu lietu — daudz mazāk mums vajadzēs līdzekļus sociālā atbalsta programmām, kuras, protams, mūsu Saeima neciena un neuzskata par lietderīgām. Ja mēs reģionālā politikā attīstīsim darba vietas. Man, protams, diemžēl nav zināms, vai profesora kunga nosauktās summas ir pietiekošas, lai restaurētu šo uzņēmumu darbu, bet man ir jātic viņam kā pieredzējušam ekonomistam, aprēķinātājam. Jebkurā gadījumā, Līgatne un Sloka — tie ir reģioni, kuros trūkst darba vietu. Ja mēs gribam, lai beidzot mūsu valsts ekonomika ietu uz augšu, tad tik tiešām pieradināsim, ka cilvēki var strādāt un nopelnīt, nevis lūgt pabalstus. Summas nav lielas, un es domāju, ka tieši no šiem līdzekļiem būtu atrodami līdzekļi Slokas un Līgatnes papīrfabriku atjaunošanai. Gribu atgādināt, ka uz Līgatnes papīra savā laikā tika drukātas pat Anglijas ģenerālštāba kartes, tātad tradīcijas šajā rūpnīcā ir pietiekoši augstas. Un, ja arī šī papīra kvalitāte varbūt neatbildīs Skandināvu papīram, tad tās būs mūsu valstī radītās darbavietas, kur algu saņems mūsu cilvēki. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Pateicos Krisberga kungam par ekskursu Latvijas papīrrūpniecības vēsturē. Pašlaik tiešām Līgatne ražo papīru un ražo tieši to papīru, uz kura tiek iespiesta dzeltenā prese vai “Vakara Ziņas.” Un es ieteicu Krisberga kungam no saviem nelielajiem ietaupījumiem, no tiem — “Auseklīša” darbības laikā, atbalstīt šo projektu, jo “Vakara Ziņas”, neapšaubāmi, ir ļoti vajadzīgas, un it īpaši Krisberga kungam.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Iespējams, ka es iepriekšējā reizē izteicos ne visai precīzi, tāpēc es precizēšu savu domu. Tad, lūk, šī te naudiņa, kas ir minēta 197. un 198.priekšlikumā, tā nav domāta, lai atjaunotu Latvijas papīrrūpniecību. Latvijas papīrrūpniecība pašreiz ir tādā stāvoklī, ka tā naudiņa ir daudz par mazu, lai to atjaunotu. Šeit ir runa tikai par miljoniem dārgo papīrmašīnu saglabāšanu šoziem un neko vairāk. Un, kas attiecas uz to, ka Līgatne mazliet ražo papīru, tas ir pats par sevi saprotams, katrs uzņēmums kaut ko cenšas ražot, bet ko uz tā papīra iespiež un tā tālāk, tas vairs nav papīrrūpniecības uzdevums, un tas nav arī Līgatnes papīrrūpniecības uzdevums, tā ka šeit tā replika ir galīgi nevietā no Apiņa puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu to priekšlikumu un uzskatu, ka vajag mēģināt vismaz saglabāt kaut dažas darba vietas, kuras vēl ir. Un, ja kaut kas kust, tad vajag mazliet tomēr palīdzēt, un vienalga, vai tur iespiež “Vakara Ziņas”. “Vakara Ziņas” varbūt ir visobjektīvākais laikraksts, es tā domāju, jo tas tā... mazāk mana, ka tas ir nopirkts, un žurnālisti mazāk nopirkti, tāpēc varbūt tas nemaz nav slikti. Un es gribētu teikt, ka Līgatne ir tā fabrika, kurai vecas tradīcijas ir tieši papīru ar ūdenszīmēm ražošanā, un tā ir speciāla tehnoloģija, un tā ir, un tur var izmantot samērā primitīvas mašīnas, un tomēr, ja tas katls un tas siltums ir... Un es tur biju kādreiz pirms pāris gadiem, pēc tā ugunsgrēka, un ziedoju 100 latus, un es nezinu, kā tur tagad ir, vai tie ir palīdzējuši vai nav, un jūs daudzi ziedojāt. Mums bija kaut kāds tāds lepnums par mūsu nacionālām vai par tādām Latvijas nozarēm kā par VEF, un viens no tiem bija Līgatnes papīrfabrika. Un šodien mēs visu to norakstām mierīgi lūžņos, un norakstām arī to cilvēku likteņus, kas tur ir strādājuši un strādā un kam... Mēs jau nerēķināmies ar to, ka daudziem cilvēkiem tā ir vienīgā darbavieta, kas ir šīs darbavietas patrioti, un, lūk, šī fabrika varētu ražot kaut vai papīru ar ūdenszīmēm, tas varētu būt pazīstams visā pasaulē, jo tā ir tiešām smalka tehnoloģija ar vecām tradīcijām, un tie meistari tur vēl ir. Ļausim strādāt šai fabrikai!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies kolēģiem par atbalstu, jo tik tiešām darba vietas ir jāsaglabā, bet, ja kāds ir sajaucis avīzi, kas par viņu raksta, tad es gribu atgādināt, ka “Rīgas Balsī” bija tāds ļoti labs pantiņš: spirtu, skalpeli, spirtu, skalpeli, gurķi. Nu, ziniet, kad daudz lieto spirtu, tad ar to domāšanu tā ir kā ir, ka sajūk tās avīzes, jāaizliedz arī “Rīgas Balss” tad ir.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav? Debates beidzam. Komisijas vārdā nav vēlēšanās runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.197. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 25, atturas — 16. Nav pieņemts.

R.Zīle. 198.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par... Vēlaties runāt, Liepas kungs? Lūdzu! Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I. Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu un šoreiz no tīri ekonomiskiem apsvērumiem, kas ir izdevīgāk — 350 000 vai vairāku miljonu latu dārgās papīrrūpniecības mašīnas, kuras aizies bojā, ja tās paliks neapkurinātās telpās. Padomāsim par to, iekams balsojam! Vēsture nepiedos šādas ekonomiskas kļūdas, ko mēs te pieļaujam. Šeit ir elementārs aprēķins, elementāra aritmētika, un šī ziema ir jāpārdzīvo ne tikai mums, bet arī tām dārgajām papīrrūpniecības mašīnām.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Godātie kolēģi! Es ļoti cienu Liepas kungu un arī viņa centienus saglabāt Latvijas papīrrūpniecību, bet diemžēl vajadzētu mazliet painteresēties par Slokas papīrfabriku, kāda tur situācija. Iepriekšējo valdību darbības rezultātā tā ir tik drausmīgi un rupji izlaupīta, visas mašīnas ir sagrieztas krāsainā metālā, aizvestas un izpārdotas, un šie 300 000, ja arī tie parādītos Slokas papīrfabrikas kontā, vai nu tiktu savākti Inkuļa pašvaldībai, tas ir, Jūrmalai, vai no nodokļu administrācijas vienkārši norakstīti par parādiem, un arī vairāki miljoni diemžēl vairs neglābs Slokas likteni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Atvainojiet, Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es vēlreiz paskaidroju, šeit nav runa par Slokas glābšanu, šeit ir runa par Slokā esošās papīrmašīnas glābšanu. Un tikai.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie kolēģi! Es gribu atbildēt Baloža kungam. Es tiešām esmu bijis tajā Slokas papīrfabrikā un esmu izstaigājis visus šos cehus, un zinu, Baloža kungs, cik tur ir metāla palicis un cik tur nav. Visas mašīnas kā stāvēja, tā stāv šodien. Un šī vadība... uzņēmuma vadība lūdza šīs nelielās naudas summas tikai, lai saglabātu to, kas tur šodien ir. Un šodien, kaut arī to privatizēs un pārdos, tad to varēs atjaunot, un varēs strādāt tā fabrika. Bet, ja mēs šodien to neiedodam, tad tur pat apsardzei nav naudas, tur izvazā, izvelk visu, jo tur apsardzes nav. Lūk, elementārai nepieciešamībai šī nauda ir domāta. Tas, ka atradīs šo investoru, kas tur ieguldīs un attīstīs, tas ir jau nākotnes jautājums, bet tad vajadzēs daudz vairāk miljonu nekā tagad, lūk, šos dažus tūkstošus, lai saglabātu to, kas ir. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arvīds Ozols, mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, protams, ļoti apsveicu vēlēšanos palīdzēt ražotnei, un principā šāda tipa ražotnes Latvijā ir ļoti vajadzīgas, un tādēļ arī valdība strādā pie šādas celulozes attīstības programas, taču man diemžēl ir jāsecina, ka šī summa diemžēl to problēmu neatrisinās.

Diemžēl Slokas celulozes un papīra fabrikas parādi valsts budžetam jau krietni vien pārsniedz šo summu un ir mērojami miljonos latu. Un pat, ja šī summa tur nonāktu, tā neizbēgami piedziņas kārtībā atgrieztos valsts budžetā.

Un tādēļ es aicinātu varbūt domāt drusku plašāk un paskatīties to, kādā veidā mēs tiešām varam stimulēt šīs rūpniecības attīstības programmas, bet nevis iegrūst šo naudu vienā melnā caurumā. Diemžēl Slokas celulozes un papīra fabrikas rekonstrukcijai ir vajadzīga viena elementāra lieta, ja mēs runājam par šo ražošanas tehnoloģiju, tā bija iespējama tikai savā laikā, kad bija enerģija praktiski par brīvu. Slokas celulozes un papīra rūpnīca neutilizē pusi no koksnes, kuru viņa izmanto celulozes ražošanai, taču otra puse ir kaut kur jāliek, un līdzšinējā situācijā, kad parādījās šīs ekoloģiskās problēmas, to vienkārši izlēja Lielupē. Šie 350 000 absolūti neatrisina šo problēmu. Slokai, lai tā varētu normāli strādāt, ir nepieciešami 16—18 miljoni dolāru, kas būtu nepieciešami lietotas reģenerācijas krāsns ieguvei.

Tāpēc es tiešām neredzu, ka šī summa varētu kādā veidā uzlabot šī uzņēmuma darbību. Cits jautājums gan ir tāds, ka acīmredzot mums varbūt būs jāatrod vēl kādas summas, lai varētu izstrādāt šos projektus, kas tiešām var rehabilitēt šos uzņēmumus. Bet šis konkrētais priekšlikums, diemžēl pat atzīstot to, ka tas ir ļoti labi domāts, šo uzņēmumu pašreizējā situācijā glābt nevarēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es ceru, ka jūs sapratāt. Mēs cienām Ozola kungu, bet te bija elementāra novirzīšanās no problēmas, proti, šie daži simti tūkstošu latu ir vajadzīgi, lai saglabātu. Nevar taču to pieļaut, kas notika ar kolhozu mantu, ka visu ņēma un izvazāja, un sarūsināja, un iznīcināja praktiski, ķerdami, grābdami vai kaut ko darīdami tādu. Šinī gadījumā runa ir par to, ka jāsaglabā šīs mašīnas, kurām vajag to utilizācijas iekārtu pielikt tikai klāt, un rūpnīca var strādāt. Ja mēs atradīsim investoru, kas gribēs pirkt, būs ļoti skaisti, bet, ja mums nebūs, ja būs iznīcinātas šīs mašīnas, tad vairs nebūs, ko pārdot. Vai jūs nesaprotat, ka te tiek iznīcinātas mūsu acu priekšā vērtības — desmitkārt lielākas par tām vērtībām, kas ir nepieciešamas, lai saglabātu, un, ja mēs runājam te, valsts pārstāvji būdami, par to, ka tas aizies “melnajā caurumā” tajos sociālajos parādos, tad tas nav nopietni. Tie parādi taču visi ir Ministru kabineta rīcībā. Nu nav nopietni, nu!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Pirmo reizi... Es runāju par Līgatni.

Sēdes vadītājs. Atvainojos...

L.Ozoliņš. Cienījamie deputāti! Es kādreiz biju “zaļais” un sāku savu draudzību ar jums, būdams šis “zaļais”. Un es esmu ļoti priecīgs, ka tā Sloka tiešām palēnām kļūst par mironi, un Ozola kungs, mūsu meža ministrs, jau izteicās, ko no miroņa var izspiest. Bet es kā dakteris gribētu pateikt to, ka tiešām gaiss Jūrmalā ir kļuvis stipri svaigāks un patīkamāks, bet gribu arī pateikt, ka Sloka ir kļuvusi par mironi gluži vienkārši tāpēc, ka bija tādi premjerministri mums kā Godmanis, Birkavs un Gailis, pārsvarā no “Latvijas ceļa”. Paldies par uzmanību! No miroņa var izspiest tikai...

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Cienījamā frakcija “Latvijai”! Ja Saeima pieņemtu visus tos jūsu absurdos priekšlikumus, kurus jūs esat iesnieguši, tad labākajā gadījumā budžeta projekts varētu būt pielikums žurnālam “Laterna”, lai gan tā diemžēl ir tikai erotika, nevis pornogrāfija.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti nav pieteikušies. Debates slēdzam. Tās bija ļoti auglīgas. Komisijas vārdā? Nav vēlēšanās runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar numuru 198! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 37, atturas — 18. Nav pieņemts.

R.Zīle. 199. — LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 200. priekšlikums, deputāts Kalviņš to ir iesniedzis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Skrundas nomas nauda, ko Krievija maksā Latvijai par to, ka tur joprojām atrodas Krievijas karaspēks, es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka pienākas Kuldīgas reģiona cilvēkiem, un tas sākumā tā arī bija. Visa šī nauda, izņemot obligātos maksājumus, tika virzīta trim stratēģiskajām vajadzībām, tas ir, medicīnas aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai. Un pašlaik ir parādījušies jau pirmie rezultāti. Bet 1996. gadā Finansu ministrija, nekonsultējoties ar komisiju, protams, ne arī ar cilvēkiem, miljons latu no šīs summas paņēma nost. Tādējādi varbūt cerot aizlāpīt kaut kādus deficītus valsts mērogā. Tas, protams, nav nopietni.

Un šinī gadījumā es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo mēs iesākām projektus veidot uz šīs summas bāzes, kas bija visa paredzēta, bet, noņemot šo miljonu nost, šīs te lietas nevar realizēties, un šie 500 000 latu būtu paredzēti lauku skolu sakārtošanai, kur ir projekti jau gatavi, bet, ņemot vērā to, ka šī nauda ir izņemta ārā, šīs te lietas nevar realizēties. Nu kaut vai tāds sīkums, es pieminēšu, kā, piemēram, lauku skolā, lai nebūtu sausā tualete, lai bērniem būtu tualete uz vietas iekšā, tie ir tādi sīkumi, protams, tikai. Šeit neiet runa par jaunu skolu celtniecību. Vienkārši par izglītības sistēmas optimizēšanu caur skolām rajonā. Mans lūgums kolēģiem ir atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam deputāta Kalviņa priekšlikumu par 200. priekšlikumu, kas numurēts ar numuru 200. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 21. Nav pieņemts.

R.Zīle. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuzstāj uz balsojumu? Komisijas viedoklis tiek pieņemts. Paldies!

R.Zīle. 202. priekšlikums — deputāts Kārlis Leiškalns iesniedz. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Leiškalns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Attiecīgais priekšlikums man radās, nedaudz samulstot starp diviem 6. Saeimas balsojumiem. Pirmais bija balsojums par 1997. gada budžetu pirmajā lasījumā, kur subsīdijām lauksaimniecības produktu ražotājiem Saeima atvēlēja 9,3 miljonus, un patiesībā tā ir reāla summa šobrīd. Otrs balsojums ir mūsu balsojums par Lauksaimniecības likumu trešajā lasījumā, kur mēs pieprasām lauksaimniecības produktu subsidēšanai dot 3 procentus no bužeta kopapjoma, kas sastāda 16,3 miljonus. Protams, man nācās meklēt 7 miljonus, un gribot vai negribot iznāk aplaupīt Finansu ministriju. Bet saprotot, ka šis nav risinājums, ka valstī nevar būt vairāk naudas kā ir un tā var nodot deleģēt attiecīgiem mērķiem attiecīgas summas, es no šīs bilances atrodu risinājumu. Tātad vēlāk pieņemtais likums ir stiprāks par agrāk pieņemto likumu, ja šie likumi nonāk savstarpējās pretrunās. Tāpēc es noņemu visus savus priekšlikumus, kas saistīti ar lauksaimniecības subsīdijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi no Leiškalna darbības prakses ir viens loģiskums. Un tad viņš atkal to kārtējo reizi noņem. Es tomēr piedāvātu šinī gadījumā Leiškalna kunga iniciatīvu atbalstīt. Es arī domāju, ka Vienības partija nepakļausies valdošā vairākuma spiedienam. Šeit, šajā gadījumā, Leiškalna kungs beidzot patiešām ir padomājis kā zemnieks par zemniekiem. Protams, šinī gadījumā es ceru, ka zemnieks Leiškalns saglabās savu mugurkaulu un nekļūs par Leiškalnu tikai studentu, jo bieži vien mūsu studenti pēc tam tiek izsaukti ārā uz Mandātu komisiju, kur tiek pērti un skaidroti. Iespējams, ka šinī gadījumā arī Panteļējeva kungs, kā Valdmaņa kungs saka, arī ar pirkstiņu parādīs Leiškalnam, ko viņš par to domā. Bet šinī gadījumā es aicinu un uzturu Leiškalna kunga domu, un lūdzu Saeimu atbalstīt. Tajā skaitā es lūdzu arī Latvijas Vienības partiju, šinī gadījumā Leiškalna kungs ir padomājis par jums, par sevi, par pārējiem zemniekiem. Es aicinu atbalstīt Leiškalna kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, jums tādu tiesību nav. 100. Kārtības ruļļa pants jums to aizliedz. Runās Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Lujāna kungs, kāpēc jūs tik nemitīgi lociet? Vai tik jūs neesat sagatavojies vakarā saukt uz randiņu, nemitīgi piesaucot šeit manu uzvārdu. Šajā gadījumā es nevis aicinu balsot “pret”, bet noņemu priekšlikumus, kas ir saistīti, gan kā students, gan kā zemnieks, gan kā tautas vietnieks, gan kā deputāts. Šajā gadījumā man nevar pakratīt. Es vēlreiz gribu atgādināt, es neesmu tas cilvēks, kam var pakratīt ar pirkstu un pateikt — noņem vai nenoņem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumu var noņemt iesniedzējs. Tas ir izdarīts. Apspriešanu pārtraucam un debates par to. Lūdzu, nākamo!

R.Zīle. 203.priekšlikums. Deputāta Apiņa priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Programma, par kuru es jau sākumā jums stāstīju, ir 1,6 miljoni latu. Elementārs triks. Mēs joprojām strādājam pēc principa — desmit reizes lietojam vienreiz lietojamās šprices. Vai desmit sterilizēto, vienreiz lietojamo šprici. Mēs tiešām darām visu, pāris reizes nosterilizējot to, kas ir paredzēts vienu reizi. Šajā gadījumā es aicinu mazliet lielāku summu no Finansu ministrijas atdot veselības aprūpei. Īpaši jau tādēļ, ka, pateicoties mana partijas biedra Andreja Panteļējeva aktīvai darbībai, zināmai daļai no mums tas tiek strauji paātrināts, un, ja mēs vēl īpaši ilgi un raženi strādāsim šodien, tad es tiešām ticu, ka kāds varētu arī pārliecināties par invezīvās angeoplastikas efektivitāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Vai kā parlamentārais sekretārs? Kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi! Es gribu šeit ieviest skaidrību. Ja priekšlikums paredz samazināt finansējumu proporcionāli no visām Finansu ministrijas programmām, galvenokārt no valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta, kur ir šis lielākais īpatsvars finansēs, un, godīgi sakot, tas ir simetriski, ja mēs samazinām ieņēmumu dienestam finansējumu. Līdz ar to mēs arī samazinām pašu nodokļu ieņēmumus un iespējas labāk iekasēt nodokļus mūsu valstī. Es lūdzu šādus vispārējus priekšlikumus neatbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Apiņa priekšlikumu, kura numurs ir 203. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 36, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Zīles kungs, piedodiet, tā kā tuvojas pārtraukuma laiks, jāizskata ir 11 deputātu Lujāna, Golubova, Kreituses, Kreitusa, Dozorceva, Staša, Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga un Kazāka iesniegums, kuri lūdz pulksten 19.00 pārtraukt 10.decembra ārkārtas sēdi līdz 11.decembrim pulksten 9.00. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”. Runāt neviens nevēlas. Dobeļa kungs, jūs tā nākat kā uz pludmali, vajadzētu tomēr vismaz roku pacelt, ka jūs nākat tribīnē. (Zālē smiekli.) Juris Dobelis, lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, Kārtības rullī nav noteikts, ar kādu ātrumu ir jātuvojas tribīnei. Ja jūs tādu punktu atradīsit, tad, lūdzu, parādiet man. Es varu vispār rāpot uz tribīni, un jūs mani nedrīkstat pārtraukt. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Jūs tik bieži staigājat pa zāli, ka es tiešām, Dobeļa kungs, bieži vien nesaprotu jūsu nodomus, tādēļ vajadzētu kādu zīmi dot. (Smiekli.) Lūdzu, Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis. Ne tikai jūs nesaprotat manus nodomus, citi arī. Tātad es tagad gribētu runāt par šo pagarinājumu vai pārtraukšanu. Kolēģi, ja jau mēs 17.00 nospriedām, ka ir jāstrādā tālāk, tad kāda bija jēga vēl nepilnas divas stundas pastrādāt un atkal pieprasīt tālāk vairs nestrādāt. Tad jau tagad strādāsim kārtīgi. Ja jau jūs te sagribējāt tik ilgi strādāt pirmīt, tad, lūdzu, strādāsim tagad kārtīgi. Jūs man esat izjaukuši šovakar satikšanos, tāpēc es speciāli lūdzu — strādāsim tālāk un aicinu šo priekšlikumu noraidīt. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns vēlas runāt “Par”.

M.Lujāns (SPL) Cienījamie kolēģi! Protams, man ir žēl Dobeļa kungu, kurš nokavēja satikšanos, bet, redziet, man vēl ir priekšā. Es gribētu satikties. Šajā gadījumā diemžēl, Dobeļa kungs, ne jau es biju vainīgs, bet diemžēl priekšsēdētāja kungs lika uz balsojumu, ka mēs strādāsim līdz nezināmam laikam. Es šajā gadījumā gribēju šo laiku precizēt, es domāju, tas būtu loģiski, un šajā gadījumā es tomēr piedāvāju arī pārējiem kolēģiem atbalstīt iniciatīvu, un es domāju, ka, protams, mēs varētu rīt mierīgāk, jo 200 punktus mēs jau esam izskatījuši, tad lēnām šo projektu arī izskatīt rītdien, es domāju, ka arī rītdien nepietiks, tad arī piektdien mums vēl ir laiks. Tādēļ es aicinu nestrādāt līdz deviņiem, jo vienkārši mēs tik un tā pārvērtīsim to diezgan nenopietnā procedūrā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izšķiram jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 45, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 19.30

(Pārtraukums)

Frakciju viedokļi

Pēc 5. decembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Kiršteins (LNNK un LZP frakcija):

Man ir liels gandarījums, ka beidzot Saeimai izdevās pieņemt likumu par zemi, jo Latvijā faktiski jau ir sākusies vērtspapīru tirgus darbība. Pašreiz šī tirgus kapitālizācija ir zem 80 miljoniem, kas ir smieklīgi maza summa, jo nākamā gadā mūsu kopējais budžets — sociālais un pamatbudžets — jau būs apmēram 1 miljards, varbūt pat vairāk. Tas nozīmē, ka valstīm, kas ir vairāk vai mazāk attīstītas, šī vērtspapīru tirgus kapitalizācijas akciju vērtība ir no 50%—100% un 120%. Tas nozīmē, ka, ja mēs gribam sevi uzskatīt par normālu valsti, mums jau tirgū vajadzētu būt akcijām 1 miljarda vai vairāk latu vērtībā, kas radītu līdzekļu piesaisti tieši ražošanas attīstībai, par ko tik ļoti mīl runāt dažādas kreisās organizācijas. Bet vienlaicīgi tās dara visu, lai šeit nekāda normāla vērtspapīru tirgus darbība nebūtu. Jebkurā gadījumā, ja publiska akciju sabiedrība nevar nopirkt zemi, tā nevar piesaistīt līdzekļus akciju pārdošanai. Es ceru, ka tagad šī vērtspapīru tirgus darbība aktivizēsies, un līdz ar to Latvija vēl vairāk pietuvosies Eiropas valstīm šī vārda normālajā nozīmē.

Ja runā par pašvaldībām, tad mani apbēdina, ka nebija kvoruma, balsojot likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Un faktiski šī sēde tāpēc arī tika norauta, jāsaka godīgi — lai nevajadzētu pieņemt šo labojumu jeb lai nevajadzētu atrisināt jautājumu par vēlētajām rajonu padomēm.

Es gribu pateikt skaidri un gaiši, ka šīs rajonu padomes radās kā tipisks padomju centralizēta spiediena iestādījums vai iestāde, kam nav nekā kopīga ar demokrātiju, kā bieži mēdz teikt, jo rajoniem bija vara, tiem bija nauda, ko dalīt, un tiem bija Valsts drošības komitejas jeb KGB attiecīgā nodaļa, ar kuru tie varēja kontrolēt, spaidīt, turēt un terorizēt vai arī, teiksim, kaut ko pārdalīt. Pašreizējā situācija pēc īpašumu atdošanas ir pilnīgi pretēja. Īpašumi kā tādi ir tikai pilsētās un pagastos. Pašvaldība jebkuram normālam vēlētājam ir vajadzīga kā vieta, kur viņš kārto savas saistības, teiksim, nomaksā kaut kādu nodokli (zemes), kur tiek uzraudzīts viņa īpašums. Šajā jaunajā situācijā rajonos nav nekādu represīvo iestāžu, šiem rajoniem nav absolūti nekādu līdzekļu un iespēju ietekmēt pirmā līmeņa pašvaldības ne pilsētas domē, ne pagasta padomē. Nav nekādas jēgas to pastāvēšanai. Līdz ar to būtu pilnīgi muļķīgi uz četriem gadiem vēlēt kaut kādas rajonu padomes, zinot, ka šie cilvēki tur tik un tā tik ilgi nesēdēs, jo notiks administratīvās pārvaldes reforma un rajoni pārvērtīsies par apriņķiem.

J. Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Šodien mēs varam atskatīties uz divu dienu paveikto šeit, Saeimas sēdē. Un jāsaka, ka šo to izdarījuši mēs esam. Gribētu uzsvērt faktu, ka mums izdevies trešajā lasījumā pieņemt grozījumus likumā “Par policiju”. Tā kā šodien ir Latvijas policijas svētku diena, tad, izmantojot situāciju, gribu apsveikt visus mūsu policijas darbiniekus svētkos un pateikt, ka mūsu pieņemtie grozījumi likumā “Par policiju” domāti kā dāvana jums.

Tajā pašā laikā gribu arī diezgan kritiski paskatīties uz to, kā mēs strādājam un ko mēs darām. Neskatoties uz virkni problēmu, mums tomēr izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Taču vēl joprojām šim likumam mēs sastopam politisku pretdarbību, un es gribu teikt: kamēr Valsts prezidents nav likumu parakstījis, tikmēr mēs nevaram teikt, ka tas ir pieņemts.

Taču mani arī satrauc situācija ap reformām un ap tiem būtiskākajiem likumprojektiem, kas saistīti ar tām. Šobrīd Saeimā ir ļoti saspringta situācija. Mums ir virkne svarīgu likumu, kas saistīti gan ar budžetu, gan reformām. Nākamajā nedēļā tuvojas paša budžeta izskatīšana. Taču šādā situācijā mēs šo pēcpusdienu faktiski nestrādājām. Un nestrādājām tāpēc, ka grupa deputātu, pārsvarā tie bija no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, nebalsoja likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, pret kuru acīmredzot šiem deputātiem bija iebildumi. Bet man ir aizdomas, ka šī sēdes boikotēšana bija saistīta arī ar to, ka viens no nākamajiem jautājumiem, kas mums bija jāskata, saistījās ar pašvaldību reformu.

Starpfrakciju sanāksmē šodien vienojāmies, ka rajonu padomju vēlēšanas varētu nenotikt — mēs varētu pagarināt esošo rajonu padomju darbības pilnvaras līdz 1997. gada 31. decembrim. Gada laikā varētu izdarīt nepieciešamās darbības, kas saistītas ar izmaiņām likumdošanā, un sagatavot reformu. Tad varētu izveidot rajonu vai arī, ja būs — apriņķu pārvaldi atbilstoši reformētajai situācijai.

Daudzviet gribētu piekrist Kiršteina kunga teiktajam. Situācija veidojas tāda, ka mums ir pārāk sadrumstalotas pašvaldības. Arī rajonu funkcijas finansiālajā un citās jomās ir ierobežotas, tādēļ jādomā par reformām. Reformu attīstības bremzēšana šādā situācijā, manuprāt, ir pielīdzināma politiskam avantūrismam.

A. Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Šodien zināmā mērā ir dramatiska diena, jo tā iezīmējusi procesu, par kura tālāko attīstību mēs pašlaik varam tikai minēt. Proti, šodien pulksten 15.00 sēde tika pārtraukta tāpēc, ka virkne deputātu izmantoja obstrukcijas metodes, tas ir, nepiedalījās balsošanā un ar kvoruma noraušanu pārtrauca sēdes gaitu. Ja tas vēl būtu skāris tikai opozīciju, tad varētu runāt par opozīcijas ētiku un jautājumu, vai obstrukcija ir deputātu cienīga metode vai nav, vai tomēr ir jābalso, un kā jebkurā demokrātiskā sabiedrībā balsošanā uzvar vairākums. Taču bēdīgākais un skumjākais šobrīd ir tas, ka obstrukciju vai faktiski — sabotāžu, viena no valdības koalīcijā ietilpstošajām partijām izmanto pret citām koalīcijas partijām. Tas katrā ziņā demonstrē pašreiz valdošajā koalīcijā eksistējošo dziļo krīzi, jo, ja lēmumi netiek pieņemti balsojot, bet sabotējot vienam otru vai noraujot konkrēto sēdes darbu brīdī, kad mums priekšā ir budžeta pieņemšana, brīdī, kad pēc pārtraukuma mums ir vairāki desmiti neizskatītu likumu, mēs tiešām varam runāt par konkrētu šīs valdošās koalīcijas krīzi un varbūt pat vairāk — šī koalīcija aptver lielāko daļu Saeimas, tāpēc mēs varbūt varam runāt par likumdevēju krīzi kopumā.

Negribu šeit būt pārāk radikāls, bet, vērojot, kādā veidā attīstās notikumi, arī “Latvijas ceļa” frakcijā aizvien vairāk sāk nostiprināties doma, ka ideja par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanām varbūt tiešām būtu reāli apsverama Valsts prezidentam. It sevišķi, ņemot vērā to, ka ļoti daudzi deputāti pametuši partijas, no kurām viņi tika ievēlēti Saeimā. Tas nozīmē, ka viņiem nav ne politiskā atbildība, ne pēctecība viņu priekšvēlēšanu programmās. Arī savā rīcībā partijas bieži vien neņem vērā priekšvēlēšanu programmas. Piemēram, Zīgerista partijas pārstāvji, kuri priekšvēlēšanu kampaņā aktīvi iestājās par rajonu posmu likvidēšanu un reformu, šodien un vakar pēkšņi pilnīgi neloģiski iestājas pret šīm reformām. Var minēt arī citus piemērus, kur partijas vienkārši neseko savām priekšvēlēšanu programmām. Un varbūt, ka šajā situācijā tiešām nav citas izejas kā domāt par pirmstermiņa Saeimas vēlēšanām, kas beigu beigās varētu salikt punktus uz “i” un tomēr sapulcināt Saeimā tos spēkus, kādi ir, bet kuriem ir noteikta un konsekventa programma un kuri spēj to īstenot. Tas būtu tāds nedaudz bēdīgs secinājums no tā, kas notika šodien, budžeta apspriešanas priekšvakarā.

Otrkārt, gribēju informēt, ka pagājušajā un aizpagājušajā nedēļā pa radio daudz dzirdēts par tā saucamo spirta skandālu, par to, kā ir aizturēta krava, kas tiek analizēta un no kuras vienai daļai tiek atzīti nepareizi noformēti dokumenti. Tas ir saistīts ar visai aktīvi uzsākto cīņu pret alkohola kontrabandu Latvijā. Mēs katrs ikdienā sastopamies ar to, ka tirgū pārāk daudz vēl ir nopērkams kontrabandas spirts, kā mēs esam dzirdējuši, tad ir politiski spēki, kas šo jautājumu grib risināt parlamentārā ceļā, un šodien virkne deputātu iesnieguši neuzticības izteikšanu Aijai Počai. Acīmredzot par pārlieku centību alkohola kontrabandas apkarošanā. Gribētu nosaukt šos deputātus, tie ir — M. Lujāns, A. Golubovs, M. Bekasovs, O. Kostanda, J. Mauliņš, E. Grīnbergs, K. Čerāns, J. Kazāks, I. Liepa un J. Kušnere — cilvēki, kas uzskata, ka Aija Poča ir pārāk aktīva spirta un alkohola kontrabandas apkarošanā un ka par to viņai vajadzētu izteikt neuzticību.

A. Bartaševičs (“Sociālistiskā partija — Līdztiesība”):

Šodien es gribētu mazliet parunāt par demokrātiju Latvijā. Neskatoties uz to, ka pavisam nesen daudzos starptautiskos forumos, piemēram, ANO trešās komitejas pēdējā sesijā, tika atzīts, ka mūsu valstī viss ir kārtībā ar cilvēktiesībām, es nevaru tam piekrist — nekas nav kārtībā. Vēl vairāk, stāvoklis ar noteiktu iedzīvotāju daļu tiesību ievērošanu regulāri pasliktinās. Lai apstiprinātu šo manu paziņojumu, pietiek paskatīties uz problēmām, kas tika izskatītas šodienas sēdē. Pirmkārt, netika pieņemts mūsu frakcijas priekšlikums izslēgt no likuma par pašvaldību vēlēšanām punktus par politiskiem un valodas ierobežojumiem deputātu kandidātiem. Lai novērtētu mūsu pašmāju demokrātijas līmeni, atzīmēšu, ka no visām Eiropas valstīm tikai Turcijā pastāv politiski motivēti ierobežojumi vēlēšanu tiesībām. Mēs veicām ļoti nopietnu pētījumu par Eiropas Padomes valstu pašvaldības likumdošanu, un, ticiet man, tā tas ir. Neko sliktu negribu teikt par Turciju, taču domāju, ka mēs esam stipri tālu pat no šīs valsts demokrātijas līmeņa.

Otrs moments, pie kura es gribētu pakavēties, ir Ministru kabineta jaunie noteikumi par bezdarbnieku statusu. Šodien valsts darba ministrs A. Bērziņa kungs atbild uz jautājumiem, kādā veidā normatīvajā aktā parādījās ierobežojums, kas cilvēkam, kurš nav ieguvis izglītību valsts valodā vai nespēj uzrādīt valsts valodas prasmes apliecību, liedz tiesības uz sociālo aizsardzību bezdarba gadījumā. Šī norma pārkāpj likuma par nodarbinātību 6. pantu ar nosaukumu “Bezdarbnieka statuss”, kur skaidri noteikts, kas var tikt uzskatīts par bezdarbnieku, un nekāda valodas ierobežojuma tur nav. Tomēr nesen saņemtajā atbildē A. Bērziņa kungs cenšas mūs pārliecināt, ka nav sakara starp likumu un normatīvo aktu. Jo, ja viņš atzīst pretējo, līdz ar to arī jāatzīst, ka ir pieļauta nelikumība. Taču nelikumība ir skaidri redzama, un domāju, ka to jānovērš vai nu ģenerālprokuratūrai, vai konstitucionālai tiesai. Turklāt ir pārkāpts ne tikai Latvijas likums, bet arī Eiropas konvencija par nacionālajām minoritātēm, jo ir skaidri saskatāma mazākumpārstāvju diskriminācija sociālās aizsardzības tiesību jomā pēc valodas pazīmes. Ministra kungs visu izskaidro ar rūpēm par pašu bezdarbnieku, redz, viņš nesapratīšot darba līguma saturu. Sekojot ministra loģikai, var atteikt arī sniegt medicīnisko palīdzību cilvēkam, jo viņš nesapratīs ārsta izrakstīto recepti. Ja mēs patiešām gribam izveidot demokrātisku valsti, laiks atteikties no šādas loģikas.

G. Valdmanis (Vienības partijas frakcija):

Es varētu pievienoties mana kolēģa teiktajam par to, ka Latvijā viss nav kārtībā, ir īpaši starp iedzīvotāju nogrupējumiem. Mēs kaut kā piemirstam, ka mūsu ienaidnieks ir bijis komunists. Tā tas ir, un vēl viņi šeit, Saeimā, sēž. Tas nav karavīrs, kas maldināts kādā armijā jeb mobilizēts; tas tas žīds, ko Hitlers atveda un šeit gandrīz iznīcināja. Mums mūsu zemē ir daudz sāpes, pie kurām mums būtu jāķeras klāt un jāmēģina risināt. Bet, manuprāt, mūsu zemei, mūsu tautai visvairāk rūp divas lietas. Viena ir kriminālelements, no kura mums jātiek vaļā, un otra — mums mūsu tautsaimniecība kaut kā ir jāstartē. Gribētu pievērst vērību tam, ka vakar mēs skatījām vienu Pieprasījumu komisijas iesniegumu par Ventspils naftas, Ventspils daļas atdošanu draugam. Iesniegumu bija sagatavojuši 10 deputāti, bija piecas apsūdzības, komisija izskatīja un trīs pieņēma, bet šis noziegums pret tautas mantu pazuda, jo Panteļējeva kungs pacēla pirkstu, parādīja īkšķi uz leju, un 45 balsis, kas viņam kalpo Saeimā, tajā skaitā “Saimnieka” cilvēki, nobalsoja, ka tur nekāds grēks nav bijis. Un tā mēs cīnāmies pret kriminālelementu! Vakar 45 deputāti parakstīja, lai izmeklē, kas notiek ar Unibanku un Krājbanku. Šķēles kunga komanda sāka darboties, nāca pie visām frakcijām un atgādināja, ka mēs gribētu aizņemties naudu no tām bankām un tad tādu šmuci nedrīkst taisīt. No 45 deputātiem 21 nebija mugurkaula, un tie savus parakstus atsauca. Skat, kas mums trūkst! Manuprāt, 54 deputāti gribētu būt godīgi, bet, kad viņus sāk stumdīt, viņi to nespēj. Visgrūtākais vakar bija tas, ka, neparādoties darba kārtībā, mums atkal lika lemt par pašvaldībām. Mēs to jautājumu bijām jau izrunājuši un noraidījuši. Nē, bet tas atgriežas no jauna. Panteļējeva kungs visas iepriekšējās norunas pameta gaisā, izrādījās, ka Šķēles kungs 23. oktobrī bija nolēmis visu pašvaldību valdības iznīcināt, un atkal ar savu pirkstu Panteļējeva kungs spēja komandēt 45 balsis, un mēs ne tikai pieņēmām lasījumos, mēs pieņēmām arī steidzamību, un šodien mums demokrātiskā līmenī bija jāiznīcina pašvaldības. Man ir prieks, ka Saeimā tomēr ir tādi deputāti, kas šoreiz nepārkāpa frakcijas disciplīnu, jo frakcijas disciplīnas šajā jautājumā nebija, bet Saeimas sēdi izjaucām un laikam šodien pie šī jautājuma par pašvaldībām mēs vairs neatgriezīsimies, izmaiņas netiks pieņemtas un pašvaldības tiks ievēlētas tajā pašā kārtībā kā iepriekšējo reizi. Mums ir liela cīņa pret korumpētību, demokrātijas un tautsaimniecības koncepcijas trūkumu.

R. Jurdžs (Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Sākšu ar jautājumu, vai demokrātijas apstākļos visiem jāzina valsts valoda. Tas attiecas uz “Līdztiesības” ierosinātajiem priekšlikumiem, kad mēs balsojām “pret”. Domāju, ka jebkurā valstī tās valsts iedzīvotāji zina savas valsts valodu, un tas nav cilvēktiesību pārkāpums.

Otrkārt, pieminēšu “Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētāja teikto par mūsu partiju “Tēvzemei un Brīvībai”. “Latvijas ceļš” nav pieradis zaudēt, viņu bērnība beidzās, jo 5. Saeimā viņi bija vadošā frakcija. Tas līdzinās tam, ka pēc bērnības gadiem aiziet uz dārziņu, bet tur to spēlīti atņem, un tad viņi apvainojas. Te mēs ļoti labi redzam, ka pieredze viņiem ir liela, jo likums par pašvaldībām tiek malts un malts, kaut arī Saeima nobalsoja, ka nevajag iznīcināt rajonu līmeni pašvaldībās. “Latvijas ceļš” izmanto visas iespējamās un neiespējamās metodes un iesniedz šo likumu atkal pārbalsot, kamēr sasniedz normālu rezultātu.

Nākamais moments — Panteļējeva kungs teica, ka te ir sabotāža, tas ir ļoti rupjš vārds. Viņš piesauca krīzi — arī tā ir apvainojuma pazīme. Domāju, ka viņi to pārdzīvos — gan jau paārstēsies, jo var aizbraukt arī uz kūrortiem pēc 5. Saeimas, tas tā kā būs kārtībā. Tas ir normāls parlamentārs darbs, ka katra partija aizstāv savu politiku. Kas ir politika, to mēs, es domāju, pamazām mācāmies. Politika ir par noteiktu valsts iekārtas un pārvaldes modeli. Mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”, uzskatām, ka valsti jāpārvalda ar vienām metodēm, “Latvijas ceļš” uzskata, ka ar citām. Tad mēs parlamentā arī cīnāmies, tāpēc arī seko šie jautājumi, ko mēs izskatījām šajā sēdē, piemēram, jautājums par zemi. Tas ir smags likumprojekts, un mēs atzīstam, ka zaudējām, bet uzskatām, ka cīņa jāturpina. Frakcijas sēdē, kas notika tikko, mēs nolēmām iesniegt prezidenta kungam lūgumu, lai šo likumu neizsludina, bet nodod tautas nobalsošanai.

Otrs likumprojekts, pret kuru mēs šodien uzstājāmies, bija likums par transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu. Šajā gadījumā jāsaka, ka šis likumprojekts nav sagatavots ne no vienas, ne no otras puses, bet nesagatavotā likumprojektā ir iesaistītas naudas summas — 60 miljoni, un mūsu rūpe bija par to, kur tā nauda palika. To likums nav noteicis, bet Saeimai jābalso. Tāpēc tāds rezultāts radās, jo mēs nevarējām nodrošināt oficiālu balsojumu par šo likumprojektu. Nejauši sanāca, ka nebija kvoruma, un sēde tika pārtraukta. Runājot par reformām, ko te visi uzsvēra, gribu teikt, ka reformas ir kā tabletes saimniecības attīstībai, un, ja tabletes rij visas reizē, var aizrīties, tāpēc uzskatu, ka tās jārij pakāpeniski — arī civiltiesiskajai apdrošināšanai pienāks laiks.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Saeima šonedēļ tiešām izskatījusi virkni ļoti būtisku jautājumu. Vispirms jau tie ir Ministru kabineta un daļas valdošo partiju provokācija — dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanu izsludināšanas censties uzspiest deputātiem un sabiedrībai pieņemt normu, kas kardināli mainītu šo pašvaldību vēlēšanu kārtību, proti, noteiktu, ka netiek ievēlētas rajonu padomes. Frakcija “Latvijai” vienmēr viennozīmīgi iestājusies par to, ka rajonu posmā, tāpat kā citur valstī, jānodrošina līdzekļu ekonomija, bet tā nevar būt motivācija vai aizsegs, ka tūlīt steigā, bez izvērtēšanas veiks tādu radikālu, tālejošu un antidemokrātisku soli. Tās reformas pašvaldībās, kas mums Latvijā ir notikušas, rāda ļoti nepatīkamu tālejošu perspektīvu. Tas mums nevar būt pieņemams.

Ne mazāk būtisks bija arī vakar Saeimā skatītais frakcijas “Latvijai” un citu deputātu sagatavotais pieprasījums par nelikumībām valsts uzņēmuma “Ventspils transporta ekspedīcija” privatizācijā, kas skaidri norāda uz aizmugurisku darījumu esamību, bet tomēr gandrīz visi valdošās koalīcijas deputāti ar savu balsojumu deva aizsegu šiem darījumiem. Pirms privatizācijas procesa, pirms izsoles, jau vairākus mēnešus tika izplatīti reklāmas materiāli, kuros šis privatizācijas rezultāts jau tika atspoguļots.

Vēl ļoti īsi par tā saucamo spirta kontrabandu, kas šeit tika pieminēta. Mēs esam allaž bijuši pret jebkāda veida nelikumībām, bet gribam skaidri pateikt, ka legāla tranzītkravu aizturēšana arī ir ļoti liela kaitniecība pret Latvijas valsti, jo tad šīs tranzītkravas atrod citu ceļu, un tas var mūsu valsti ātri novest pie bankrota.

E. Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija):

Manas uzstāšanās objekts ir šodien Saeimā pieņemtais likums par zemes reformu lauku apvidū. Mēs vērtējam to kā soli uz priekšu agrāro attiecību sakārtošanā laukos. Bet, izvērtējot pašreiz pieņemto likumu, mums ir arī viens iebildums — saskatām zināmu pretrunu, zināmu loģisku nekonsekvenci sekojošā apstāklī. Ir iespējams iegūt zemi īpašumā ārzemniekam, kaut arī ar ierobežojumiem, bet ir iespējams. Bet principā nav iespējams iegūt zemi Latvijas pastāvīgam iedzīvotājam, potenciālajam pilsonim, kurš varbūt jau strādā. No tā sevišķi cieš mūsu austrumu rajoni — Latgale.

Pēc izdevuma "Saeimas Vēstis", Nr. 91

12. decembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996. gada 9.decembra sēdē

1. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka,

J.Kušneres jautājums__Reģ. nr.87

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmas modernizāciju

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir Jūsu attieksme pret PHARE prgrammas ietvaros “SwedeRail” un “NethConsult KPMG” ekspertu sagatavotajām rekomendācijām Latvijas dzelzceļa restrukturizācijai un modernizācijai?

2. Kā Jūs vērtējat šīs rekomendācijas LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijas jomā?

3. Kādi ir SM plāni LDz informatīvās infrastruktūras modernizācijai? Vai SM ir kāda pozīcija attiecībā uz konkrētām prioritātēm šajā darbā?

4. Kā SM redz LDz pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmas modernizācijas gaitu?

Jautājuma steidzamības motivācija.

LDz informācijas sistēmas modernizācija ir būtiska Latvijas saimniecības attīstībai.________ Atbilde — dok.nr.1799a

2. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J. Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums__Reģ.nr.89

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993.,1994. un 1995. gadā

Godātais Krištopana kungs!

1. Lūdzam sniegt informāciju par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995. gadā. Kāpēc, pieaugot apgrozījumam, ir vērojama krasa peļņas samazināšanās?

2. Lūdzam mūs informēt par Ventspils ostas teritorijā esošo uzņēmumu nodokļu maksājumiem 1995. gadā un 1996. gada pirmajos 9 mēnešos. Cik procentus no valsts budžeta ieņēmumiem 1996. gadā sastāda ieņēmumi no ostas saimniecības?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Būtiski rast skaidrību par ostu saimniecības uzņēmumu maksājumiem valsts budžetā.__________ Atbilde — dok.nr.1807a

3. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja,

J.Mauliņa jautājums__Reģ. nr.90

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par MK pieņemtajiem grozījumiem, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā

Godātais Šķēles kungs!

1. Kādu valstisku interešu vadīts MK pieņēma grozījumus MK 1994. gada 5. aprīļa noteikumos nr. 90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, ar kuriem mainīja kārtību, kādā invalīdi un politiski represētās personas saņēma atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā?

2. Vai šīs izmaiņas nesekmēs pilnīgu atteikšanos no braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā?

3. Kāpēc tik lieki sarežģīta un apgrūtināta braukšanas atlīdzības saņemšana invalīdiem un politiski represētajām personām, izejot birokrātijas “gaiteņus”? Cik ilgā laikā šo pēcmaksu varēs saņemt? Cik un kādas veidlapas būs jāizpilda? Kāds apkalpojošais personāls būs nepieciešams un cik tas izmaksās?

Lūdzam vārdu motivācijai.

Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt labus dzīves apstākļus, palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vairums invalīdu un politiski represēto cilvēku šodien dzīvo zem Brīvo arodbiedrību savienības noteiktā iztikas minimuma. Tāpēc ciniski un nepieņemami ir MK pieņemtie grozījumi, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā.

Atbilde — dok.nr.1808a

4. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga,

J.Kazāka jautājums__Reģ. nr.91

Satiksmes ministram V.Krištopanam

Par noteikumiem, ar kādiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām

Godātais Krištopana kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Uz kādiem noteikumiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām?

2. Kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Valsts interešu ievērošana ostu saimniecībā ir ļoti būtiska.

Atbilde — dok.nr.1809a

5. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnbega, J.Mauliņa, J.Kazāka,

E.Zelgalvja jautājums__Reģ. nr.93

Finansu ministram A.Šķēlem

Par noslēgto līgumu ar firmu “Crewn Agents”

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kas parakstījis noslēgto līgumu ar “Crown Agents”? Lūdzam Jūs izsniegt līguma kopiju frakcijas “Latvijai” deputātiem!

2. Kādas tiesības, pienākumus un atbildību līgums paredz “Crown Agents” darbības īstenošanai Latvijā?

3. Kas apstiprinājis atļauju “Crown Agents” kā savas firmas veidlapu lietot LR VID Mobilās pretkontrobandas daļas veidlapu ar Latvijas valsts ģerboni?

Steidzama jautājuma motivācija.

Lai varētu izvērtēt “Crown Agents” līgumā paredzētās tiesības, pienākumus un atbildību par veiktajiem pasākumiem, nepieciešams iepazīties ar noslēgtā līguma tekstu. Nav saprotams arī, ar kā atļauju britu “Crown Agents” kā savas firmas veidlapu lieto LR VID Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapu ar Latvijas valsts ģerboni — vai arī tas paredzēts līgumā? Atbildes uz šiem jautājumiem ļaus labāk izprast “Crown Agents” darbības pamatotību Latvijā.

Atbilde — dok.nr.1832a

6. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka,

E.Zelgalvja jautājums__Reģ. nr.94

Valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai

Par A.Počas sniegto neprecīzo atbildi uz deputātu jautājumu nr. 86

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs atzīstat, ka neesat iedziļinājusies lietas būtībā, jo atbildē deputātiem (Nr.10–4–1/48) esat nepareizi minējusi firmu nosaukumus, kas dod pamatu jums melīgi apgalvot, ka tādu firmu vispār nav?

2. Kāpēc Jūs savā atbildē rakstāt, ka “dotajā gadījumā tiešais tranzīts netika veikts”, ja no noformētajiem dokumentiem redzams: sākotnēji tika noformēta procedūra ostas noliktavā (T–2), tālāk muitas procedūra (I–7), ievedot muitas noliktavā; pēc izkraušanas no jūras konteineriem, Kazahstānas akcīzes marku uzlīmēšanas un iekraušanas vagonos tika noformēta muitas procedūra (E–3), noplombējot vagonus. Turklāt neatkarīgie eksperti “Societe Generale de Surveilleance” veica pirmsnosūtīšanas inspekciju. Tādējādi tika veikta tranzīta procedūra. Kāpēc Jūs apgalvojāt pretējo?

3. Kāpēc Jūs apgalvojat, ka “Kazakpak” un citas firmas Kazahijā vispār neeksistē?

4. Kāpēc Jūs apgalvojat, ka “invoisi” ir viltoti?

5. Uz kādu dokumentu pamata tika izdarīts secinājums par kontrabandu?

6. Kāds ir pamatojums krimināllietas ierosināšanai?

7. Kad tiks izskatīti protokoli Nr. 0032151 un Nr.0032127 un izbeigta legālu tranzītbiznesa kravu aizturēšana?

Steidzama jautājuma motivācija.

Iepazīstoties ar valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi (Nr. 10–4–1/48), redzams, ka tā ir virspusēja un rada daudzus jaunus jautājumus.

Piemēram, minēti nepareizi firmu nosaukumi un secināts, ka tādu firmu nav. Pretēji tam, ka tika veikta tranzīta procedūra, atbildē apgalvots, ka “dotajā gadījumā tiešais tranzīts netika veikts”. Tāpat arī apgalvots, ka “Kazakpak” un citas firmas Kazahijā vispār neeksistē, ka “invoisi” ir viltoti. Nav saprotams, uz kādu dokumentu pamata ticis izdarīts secinājums par kontrabandu un kāds pamatojums ir krimināllietas ierosināšanai.

Atbilde — dok.nr.1833a

7. Deputātu J.Kazāka, E.Grīnberga, O.Kostandas, K.Čerāna,

J.Mauliņa jautājums__Reģ. nr.95

Satiksmes ministram V.Krištopana kungam

Par VAS “Latvijas dzelzceļš” attīstības projektu

1. Vai ir izstrādāta VAS “Latvijas dzelzceļš” koncepcija un attīstības projekts tuvākajiem pieciem — desmit gadiem?

2. Vai LR Satiksmes ministrijas rīcībā ir citu valstu dzelzceļu likumi? Šo dzelzceļu attīstības koncepcijas?

3. Kura darba grupa nodarbojas ar likumu par “Latvijas dzelzceļu” projekta izstrādi?

4. Kuras personas ietilpst Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas izpētes grupā? Kuras valsts pieredze tiek piemērota Latvijas valsts dzelzceļa attīstībai?

5. Kura darba grupa izstrādā VAS “Latvijas dzelzceļš” biznesa plānu? Kādā veidā tiek piesaistīti klienti? Kāda reklāma tiek izmantota klientu piesaistei?

Atbilde — dok.nr.1856a

8. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Kazāka, K.Čerāna,

J.Mauliņa jautājums__Reģ. nr.97

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par valdības programmu Latvijas un ārzemju latviešu sadarbībai

1. Vai valdība ir izstrādājusi programmu Latvijas un ārzemju latviešu sadarbībai?

2. Kura amatpersona Latvijas valdībā ir konkrēti atbildīga par sakaru organizēšanu ar latviešiem ārzemēs?

3. Kā 1996. gadā ar ārzemju latviešu starpniecību Latvijas valdība citās valstīs atspēkojusi par Latviju izplatīto dezinformāciju?

4. Kā Latvijas valdība 1996. gadā ar ārzemju latviešu starpniecību veicinājusi Latvijas valsts starptautiskos ekonomiskos sakarus?

5. Kā konkrēti Latvijas valdība 1996. gadā ir palīdzējusi ārzemju latviešiem viņu nacionālās identitātes saglabāšanā:

— kam, cik un kādas mācību grāmatas nosūtījusi;

— kur, cik un kādus skolotājus algojusi un nosūtījusi darbam ārvalstīs latviešu diasporās;

— kā atbalstījusi kultūras pasākumus latviešu diasporās;

— kādu atbalstu sniegusi latviešu reliģiskajām draudzēm ārvalstīs.

Steidzama jautājuma motivācija.

Jau vairākus gadus latviešu tautai aktuāls ir jautājums par tās nākotni, tās izdzīvošanas un nacionālās indentitātes saglabāšanas iespējām. Tāpēc ļoti svarīgi ir atbalstīt ārpus Latvijas mītošos latviešus, lai palīdzētu saglabāt tiem latvietību. Valsts pienākums ir rūpēties par tās pilsoņiem un sniegt tiem nepieciešamo atbalstu neatkarīgi no tā, kādā valstī šie cilvēki dzīvo un strādā.

9. Deputātu E.Grīnberga, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka,

J.Mauliņa jautājums__Reģ. nr.98

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par Latvijas valdības īstenoto lauksaimniecības politiku, lai nepieļautu lauksaimniecības nozares sabrukumu Latvijā

1. Jūs teicāt, ka valdības pienākums ir nodrošināt, lai starp 3 Baltijas valstu ražotājiem būtu vienlīdzīga konkurence — kā tā tiks īstenota tuvākajā laikā un pēc līguma stāšanās spēkā?

2. Jūs sakāt, ka par mūsu nodokļu sistēmu lauksaimniecībā nevajadzētu satraukties. Lūdzu, nosauciet Jūsu minētās vismaz 10 nodokļu atlaides zemniekiem! Kāds ir tiešo un netiešo nodokļu kopapjoms, kas palielināsies lauksaimniecībā nodarbinātajiem 1997. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu?

3. Jūs joprojām aicināt zemniekus ražot produkciju pārstrādei un uzskatāt, ka Latvijas konkurētspēja Baltijas mērogā ir pietiekama, jo Latvijā pārstrāde ir labā līmenī. Lūdzu Jūs pamatot šo apgalvojumu, ņemot vērā to, ka pašlaik pārstrādes uzņēmumi piegādātājiem ir parādā aptuveni Ls 4 milj. Kā valdība ir iecerējusi veicināt lauksaimnieku kā konkurētspējīgu eksportprodukcijas (augļi, ogas, dārzeņi, ziedi u.c.) ražotāju attīstību turpmāk?

4. Kādēļ Jūs uzskatāt, ka, palielinot zemes nodokli, tiks nodrošināta labāka zemes apstrāde? Tad kādēļ tiek ierosināts atcelt īpašuma nodokli pārstrādes uzņēmumiem?

5. Vai ir patiesi Jūsu izteikumi, ka, lauksaimniekiem nemaksājot sociālo nodokli, sociālo nodrošinājumu var saņemt valsts garantētā minimuma apmērā?

6. Kādēļ Jūsu izteikumos dominē uzskats, ka zemnieki nav ieinteresēti PVN samazināšanā, jo sākšoties blēdības un krāpšanas? Ārvalstīs dažādiem ražojumiem, pakalpojumiem PVN ir 6 līdz 20% un neeksistē administrēšanas problēmas.

Steidzama jautājuma motivācija.

Stājoties spēkā noslēgtajam līgumam par Baltijas valstu brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, svarīgi ir radīt Latvijas zemniekiem un lauksaimniekiem vienādus konkurences nosacījumus ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem. Ļoti būtiska šajā sakarībā ir Latvijas valdības īstenotā lauksaimniecības politika, lai nepieļautu lauksaimniecības nozares sabrukumu Latvijā.

Ceturtdien, 12. decembrī

9.00__Saeimas sēde.

15.00__Frakciju padomes sēde.

15.00__Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Darba grupas priekšlikumu izstrādāšanai valsts iestāžu un uzņēmumu, un pašvaldību savstarpējiem norēķiniem darba rezultāti.

Likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizāciju un

finansu uzraudzību”.

17.00__Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30__Saeimas sēde.

__Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests