Saruna Briselē: mēs un NATO

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs pēc Ziemeļatlantijas sadarbības padomes sanāksmes:

— Briselē es deklarēju, ka Latvija vēlas būt jaunā NATO dalībvalsts. Jo ir skaidrs, ka vecajā NATO, kas eksistēja aukstā kara laikos, mēs noteikti nebūsim, —tā vakar notikušajā preses konferencē teica Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pēc atgriešanās no Ziemeļatlantijas sadarbības padomes sanāksmes Briselē.

Dr. Valdis Birkavs žurnālistiem pastāstīja, ka Briselē pavadītās dienas kopumā bijušas ļoti auglīgas. Vispirms jau viņš kā Baltijas jūras valstu padomes priekšsēdētājs ticies ar Eiropas Savienības komisāru Hansu van den Bruku, kura kompetencē ir šīs organizācijas paplašināšanas procesa norises. Konkrēts šīs tikšanās rezultāts ir ziņa par 41 miljona ekiju piešķiršanu Baltijas jūras valstu padomes vajadzībām pārrobežu sadarbības sekmēšanai. No šīs summas 34 miljoni paredzēti Baltijas pārrobežu kooperācijas programmu īstenošanai, bet 7 miljoni — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas robežu menedžmentam. Konkrēti — 6 miljoni ekiju Baltijas valstīm un Baltkrievijai un viens papildu miljons paredzēts Krievijai. Par šo naudu PHARE programmas ietvaros tiks izsludināta pašvaldību pieteikšanās līdz 13. janvārim, lai pierobežas rajonu pašvaldības, bet ne tikai tās vien, iesniegtu savus projektu pieteikumus. “Tā ir papildu nauda papildu projektiem, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību,” teica V. Birkavs, uzsverot, ka sākot veidoties visnotaļ izdevīga šo formulējumu interpretācija Latvijai: tā kā Latvijai nav tiešas (sauszemes) robežas ne ar vienu no ES valstīm, tad tā visa tiek uzskatīta kā pierobežas zona. Respektīvi, uz šo ES naudu varētu pretendēt jebkura Latvijas pašvaldība, viss atkarīgs no pieteikto projektu aktualitātes.

Latvijas ārlietu ministram bijusi saruna arī ar Eiropas Savienības komisāri reģionālajā attīstībā M.Vulfu Matiasu, kura piedāvājusi attīstīt veselu virkni jaunu sadarbības veidu tieši reģionālās attīstības veicināšanai. Bijusi tikšanās arī ar ES komisijas ģenerāldirektoru Ginteru Burghardu, pārrunājot gan Latvijas vispārējo virzību uz ES, gan arī iespējamos ceļus minētās naudas ātrākai novadīšanai līdz konkrētiem projektiem. Tāpat bijusi tikšanās arī Eiropas Savienības Reģionu komitejā, kas ir viena no jaunākajām ES organizācijām un kura nodarbojas ar reģionu attīstību Eiropas Savienības iekšienē. Arī šī struktūra Latvijai piedāvājusi virkni jaunu, līdz šim vēl neizmantotu iespēju.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs nolasījis arī lekciju Beļģijas Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā par kooperāciju Baltijas reģionā, kā arī ticies ar Baltijas jūras valstu padomes vēstniekiem Eiropas Savienībā. Ministrs apmeklējis Hanzas pilsētu savienības biroju, kur vienojies par Latvijas Pašvaldību savienības darbinieku eventuālu stažēšanos. Tas būs iespējams arī Reģionu komitejā.

Viena diena Briselē veltīta vienīgi NATO jautājumiem — tradicionāli tiekoties ar ASV valsts sekretāru Vorenu Kristoferu un vairākiem citiem augsta ranga politiķiem.

Pats galvenais Briselē apspriestais jautājums bija NATO paplašināšanās procesa tālākā virzība, par ko savus viedokļus izteikuši arī NATO valstu ministri. Šajās runās noskaidrojies, ka turpinās intensīvs dialogs ar partneriem. NATO komunikē pirmo reizi paredz konsultācijas ar valstīm, kuras grib iestāties neatkarīgi no tā, vai tās tiks vai netiks, vai netiks pat uzaicinātas iestāties NATO. Tiks arī būtiski padziļināta sadarbība NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Sanāksmē nolēma uzdot NATO ģenerālsekretāram uzsākt konsultācijas ar Krieviju, lai līdz NATO valstu galotņu konferencei nākamā gada jūlijā varētu noslēgt hartu ar Krieviju. “Process turpinās, NATO durvis paliek atvērtas,” teica Valdis Birkavs. “Protams, joprojām ir neskaidrs, kas tiks uzaicināti iestāties NATO, un mums jārēķinās ar iespēju, ka pirmajā vilnī mēs netiekam uzaicināti. Bet mums jārēķinās arī ar pienākumu un nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai mēs būtu gatavi tam brīdim, kad tiekam uzaicināti,“ uzsvēra ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai pēdējā laika politiskie procesi Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā varētu atsaukties uz NATO valstu attieksmi pret Latvijas uzņemšanu šajā starptautiskajā organizācijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs atbildēja:”Katrā ziņā NATO valstis pauž zināmas rūpes par situāciju Baltkrievijā, taču tieši saistīts ar NATO paplašināšanās procesu tas netiek. Netiešā veidā, redzot notikumu attīstību, tas, protams, zināmā mērā var ietekmēt mūsu situāciju.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors