10. decembra ārkārtas sēde

11. decembrī

Stenogramma

Turpinājums no šā "LV" laidiena 1. bloka 5. lappuses, 760. lappusītes

R.Zīle. 414.priekšlikums. Deputāts Apinis iesniedzis, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godājamie kolēģi! Latvijas medicīna ir dāvājusi pasaulei daudzus izcilus traumatologus, ortopēdus. Sākot no akadēmiķa profesora Kalnbērza, augsti godājamo Leopoldu Ozoliņu un līdz Valdim Zatleram, kurš šobrīd vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ir guvusi iespēju šajā gadā saņemt Šveices neatmaksājamu palīdzību “AO” sistēmas ieviešanai, tas ir, lūzuma ārstēšanas metodes ieviešanai par 6 miljoniem Šveices franku ar vienu papildu nosacījumu, ka mums ir jāveic sterilizācijas pasākumi un jānodrošina operāciju zāles un dažādu palīgkabinetu sterilitāti atbilstoši Eiropas normatīviem, un tam jāiegulda Latvijas līdzekļi apmēram 200 000 latu apmērā. Labklājības ministrija šajā ziņā jau ir nākusi pretī un zināmu daļu no šīs summas ir atradusi, diemžēl otru daļu no šīs summas Labklājības ministrija meklē no investīcijām, un šīs investīcijas šai pašai Traumatoloģijas slimnīcai ir arkoskops, tas ir speciāls rentgena aparāts, ar kuru šo pašu lūzuma ārstēšanu... kura kontrolē šo pašu lūzumu ārstēšanu, varētu veikt. Es jūs aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, savu priekšlikumu es noņemu, jo man Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Ārlietu ministrijā pārliecināja, kad nav labi noņemt pilnībā visu iemaksu pasaules veselības aizsardzības organizācijā, kaut arī tur mūsu parāds ir vairāk nekā 2 miljoni, un vai mēs viņam maksājam 20 000 vai 120 000, viņi mūsu līdzdalību tur pagaidām neatjaunos.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Apinis. Es noņemu savu priekšlikumu un aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates par 414.priekšlikumu nav turpināmas, jo deputāts Apinis šo priekšlikumu atsauca. Lūdzu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

R.Zīle. 415.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, argumentāciju tam, faktiski kāpēc komisija tādu priekšlikumu radīja, Apiņa kungs jau minēja.

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis, veselības valsts ministrs.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja biedr! Cienījamie deputāti! Jā, patiešām mēs esam nonākuši diezgan tādā neapskaužamajā situācijā, jo šogad mums kopā ar Baltkrieviju, ar tādām augsti attīstītām valstīm kā Moldāviju, Azerbaidžānu un citām noņēma balsstiesības veselības aizsardzības organizācijā. Tas cēlonis ir ilgstošs parāds, un pēdējo punktu tam pielika tas, ka iepriekšējā valdība pagājušo gadu neiemaksāja ne santīma šai organizācijai, un mēs nonācām tādā politiski neveiklā situācijā. Es tomēr šobrīd aicinātu nesamazināt šo iemaksu šogad, jo pašreiz Ārlietu ministrija konsultējās ar Apvienotām Nācijām un arī ar šo organizāciju par iespējām, nu, šī parāda samazināšnu un arī šīs balsstiesības atjaunošanu. Jo Pasaules veselības organizācija ir diezgan tāda prestiža, iespaidīga organizācija, un arī pašreiz Latvijā iet apmēram 14 kopdarbības projektu kopsummā vairāk par 300 000 dolāriem, un es domāju, ka šo sadarbību ar šo organizāciju vajadzētu atjaunot, un es domāju, ka mums arī vajadzētu atjaunot pēc iespējas balsstiesības šajā organizācijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Ar lielu cieņu izturēdamies pret veselības valsts ministra viedokli, jo šajā gadījumā veselības aprūpē, protams, ir princips — kod, kurā pirkstā gribi, abi sāp. Es tomēr uzskatu, ka gadījums, ka Latvijai ir iespējams saņemt lielu neatmaksājamu palīdzību no Šveices, ir daudz nopietnāks, it īpaši tāpēc, ka Igaunija un Lietuva šogad šo Šveices palīdzību jau ir izmantojušas. Viņiem ir mazliet citi projekti, bet viņi šīs lietas jau ir izdarījuši un rūpīgi strādā pie 1997.gada projekta. Un arī šie 1997.gada projekti Igaunijai un Lietuvai jau ir pilnā darba apritē. Pie mums diemžēl, mēs esam atpalikuši, jo mēs nespējam nekādi garantēt savu Latvijas daļu. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt labi strādājošo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, es zinu, ka daudzi no šeit klātesošajiem labi zina, kas ir Valdis Zatlers, labi zina, kas ir profesors Viktors Kalnbērzs, un es ļoti ceru, ka mani atbalstīs arī Leopolds Ozoliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Viņķelis, veselības valsts ministrs. Otro reizi.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis balsojums neizšķir, vai šis projekts darbosies vai ne, valdība strādā pie tā, mēs esam jau izdalījuši daļu no mūsu iemaksas caur pārpildi no alkohola akcīzes nodokļa, principā šis balsojums absolūti neapdraud šīs neatmaksājamās palīdzības saņemšanu Traumatoloģijas institūtam. Nav tā, ka valdība neatbalsta. Es lūdzu atbalstīt valdības viedokli šajā jautājumā!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 415. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 11, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 416.priekšlikums, ko iesniedz Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu ir. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad es ierados Latvijā, pirmā vasarā man bija tāds prieks, laukos aizbraucu ciemos, un mani iepazīstināja ar vairāku šķirņu zemenēm, laikam bija kādas deviņas. Un katra garšoja citādi, un bija liela bauda. Bet es tomēr šodien nespēju viņas tā vienādi labi atšķirt, un tāpat ir laikam ar dažām mūsu politiskām personībām. Skrastiņa kungs it kā aizstāv mūs pret neliešiem un negodībām valstī, bet ļoti nesekmīgi. Krastiņa kungs it kā aizstāv mūsu robežas, un, manuprāt, arī ļoti neveiksmīgi. Un Pantēļeva kungs, aizstāv mūsu tautas intereses, un arī ļoti neveiksmīgi. Tad, Panteļējeva kungs man ir jums viens piedāvājums. Es būšu ar mieru trīs reizes vairāk stundas palikt pie jūsu tā runas defektu skolotāja kā jūs un Šķēles kungs kopā, ja, divi cilvēki pret, bet ne tāpēc trīs reizes es ilgāk sēdēšu, ka jūs iemācītos, kā ekonomiku modelēt un kā tautai to labklājību atnest, ko jūs solāt un solāt un jau sešus gadus neesat iemācījušies, ja. Tur, Raiņa bulvārī 28, tur ir uzstādītas vieglas programmiņas, un jūs varat tur pamēģināt, ļoti vienkārši, tur atkal to ekonomiku dzīt tanī bedrē un dzīt bedrē. Bet ziniet, ka tur jūs varēsiet labot tās kļūdas, un nevienam nebūs jādara pašnāvība. Bet, ja jūs gribat šito zemi izsmelt, tad sāksim būvēt tos ceļus, sāksim apkalpot viens otra vajadzībām, sāksim maksāt viens otram godīgu algu un respektēt viens otru, un mēs ātri būsim tur, kur mums vajadzētu būt. Mēs mantojam to zemi, jūru, laukus, mežus, ko vienmēr mūsu senči ir uzturējuši pasaules līmenī...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Valdmanis. Nav nekāds iemesls šitai nabadzībai, ko jūs un jūsu komanda ved tautai atkārtoti, atkārtoti un vēl atkārtoti.

Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

G.Valdmanis. Piedāvājumu pieņemsiet?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jums neesmu devis vārdu.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man būtu vienīgais lūgums gan Prezidijam, gan arī deputātiem — nenodarboties vairāk ar privātprakšu, ar firmu, ar logopēdu un vēl modulācijas biroja reklāmas darbiem. Vakar es, protams, saprotu, ka Krastiņa kungs reklamēja žurnālu “Laterna”, protams, vienīgais, es prasītu, lai pēc tam Lagzdiņa kungs atkal painteresējas, vai te nav pārkāpts Korupcijas likums. Par biznesa reklāmu — tas būtu jāņem atsevišķi Saeimas projekts, kurā man būtu atļauts deputātiem vai nu reklamēt vai nē.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz lūdzu visus runātājus nenovirzīties no apspriežamā temata. Par 416.priekšlikumu debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle. Es komisijas vārdā gribētu tikai pateikt, ka, izskatot šo Ministru prezidenta preikšlikumu par precizējumiem Labklājības ministrijas administratīvo izdevumu sadaļā, mums bija citi argumenti nekā Valdmaņa kungam. Es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Ministru prezidenta, finansu ministra Andra Šķēles priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr.416. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 417.priekšlikums — frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 417. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 36, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 418.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs...

Sēdes vadītājs. Atsauc!

R.Zīle. Jā, paldies. 419.priekšlikums. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta komisijas viedokli nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 420.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Deputāti vēlas runāt arī debatēs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Latvijas cilvēki! Es jau vakar sacīju, šodien atgādināšu, kas pagātni pētī, tas nākotni svētī, un, lai cik arī mums grūti nebūtu, mēs nevaram pamest savu pagātni, nevar pamest, iet muzejiskās vērtības, mūsu pagātnes vērtības bojā. Strādādams Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es apmēram zinu šo stāvokli Cēsu muzeju apvienībā un, redziet, Cēsu rajons ir tas rajons, kur vislielākais muzeju blīvums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Eniņa kungs, mēs runājam par 420.priekšlikumu, tur nav par muzejiem neviena vārda. Jūs laikam kaut ko esat pārpratis.

G.Eniņš. Es sapratu, par...

Sēdes vadītājs. 420.priekšlikums, ko iesniedz frakcija “Latvijai”.

G.Eniņš. Es atvainojos, tad es esmu pārpratis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu ir. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar numuru 420. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 32, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 421.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Leiškalns, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 422.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Jautājums ir, vai mēs skarsim Valsts arhīva fondus. Naudu, ar ko viņi varētu operēt. Es jums gribu atgādināt, ka pēc Kreituses kundzes norādījuma un citu norādījuma tagad Valsts arhīvs sargā Latvijas prasību, Latvijas pilnvaroto, speciāli pilnvaroto sūtņa Zariņa sagatavoto prasību pret Vāciju, kura šodien ir apmēram 5 tūkstoši miljonu dolāru vērta. Es nezinu, vai tā summa, kas tur ir, atbilst tai atbildībai? Iedomājaties, ja tie 5 tūkstoši miljonu dolāru pelnītu kaut vai 6 procenti gadā, es domāju, ka mums šim arhīvam, ja viņam patiešām ir uzticēts, un neviens cits pie tā darba nebūs kā augsti algotais prezidents tagad, ne mūsu ārlietu ministrs, kuram mēs izteicām uzticību, ne mūsu citi “tautas varoņi” to lietu nekustina. Bet tā tautas bagātība, kura mums ir it kā prasībā pret Vāciju, ir visa zem Riškova kunga pārvaldījuma, un es domāju, ka viņi nedrīkstētu aiztikt tos fondus. Varētu gan viņam lūgt, lai viņš izsaka to prasību, ko mēs it kā neesam ar mieru darīt. Kāpēc, es nezinu, bet pagaidām pie viņa arhīvā guļ grāmata, kura tika radīta un tika akceptēta no tā laika Latvijas valdības, kura ir vērta kādus 5 tūkstošus miljonu dolāru, un mēs nespējam to kaut kādi izkustināt. Neatņemsim Riškova kungam nekādus fondus, bet aktivizēsim to prasību pret Vāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Jūs jau vakar bijāt liecinieki diskusijai par to, ka nenoliedzami arhīviem trūkst naudas un ka iedalītie līdzekļi ir pārāk mazi. Ja vēl pie tik maz iedalītiem līdzekļiem kāds piedāvā ņemt nost, tas vai nu liecina par bezatbildību, vai vienkārši par apstākļu un būtības neizpratni. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti gan nav izteikuši iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu. Ar to es saprotu, ka iebildumu nav, un līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 423.priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB) Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Vakardienas sēdē mēs bijām liecinieki, kā aizsardzības ministrs demonstrēja savu atmiņu, kas attiecas uz skaitļiem, uz summām, it sevišķi uz summām, kādas tiek izlietotas no valsts budžeta iesaukuma dienesta karavīriem un zemessargiem. Tikai aizsardzības ministrs aizmirsa piebilst to, ka tā summa lielākoties tiek lietota štata zemessargiem un uz iesaukuma dienesta zemessargiem, kas ir 200 cilvēku sastāvā. Bet tad, kad es šodien pajautāju aizsardzības ministram: “Cik tad no Zemessardzes budžeta tiek šogad atvēlēts jaunsargu kustībai?” — diemžēl mūsu aizsardzības ministra atmiņa šoreiz nenostrādāja. Varbūt, ka viņš to varēs pateikt.

Mēs bieži vien šausmināmies gan šeit zālē, gan sabiedrībā, cik strauji pieaug noziedzība, klaidonība mazgadīgo un pusaudžu vidū. Latvijā pašlaik ir 5000 jaunsargu. Es varu sacīt to, ka tie cilvēki, kas fanātiski nodarbojas ar šiem nepilngadīgajiem, mazgadīgajiem pusaudžiem, tie ir sava veida fanātiski cilvēki, un viņi ziedo visu savu brīvo laiku, neskatoties arī uz līdzekļu trūkumu, lai nodarbinātu šos jaunos cilvēkus, no kuriem vēlāk izaugs gan skolotāji labi, gan ārsti, gan sabiedrībai derīgi cilvēki. Tāpēc es domāju, šajā mirklī es griežos pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, cienījamā Gorbunova kunga, varbūt, ka viņš var ziedot no savas ministrijas šo nelielo summu — 3 600 latu. Es saprotu...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

O.Grīgs. Es atvainojos, es saprotu jūs, ka jums ir savi sarežģījumi ministrijā, tāpat kā Labklajības ministrijā, bet es tomēr ceru uz jūsu godaprātu. Varbūt ka jūs to varat izdarīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Šis piedāvātais grozījums ir analoģisks tam pašam, ko mēs jau iepriekš debatējām. Šī summa — 3 600 lati — nāk no viena ministra posteņa likvidēšanas. Respektīvi, šoreiz Vides un reģionālās attīstības ministrijā Jurkāna kunga posteņa likvidēšanas rezultātā. Mēs piedāvājam šodien, kā jūs dzirdējāt, Grīga kungs ļoti labi raksturoja — šo mazo, niecīgo summu iedot jaunsargu attīstībai. Mēs visi runājam, kur ir mūsu nākotne. Šeit ir tā mūsu nākotne. Es ļoti lūdzu deputātus vienreiz atbalstīt tā, lai mēs varētu redzēt mūsu jauniešus augam Latvijai. Tādēļ vēlreiz lūdzu atbalstīt— šo niecīgu summu iedot jaunsargiem.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti, kolēģi! Ir divas lietas. Pirmā. Ja es tiešām varētu ziedot, es ziedotu. Bet tad Saeimai ir jāpieņem tāds lēmums, ka vides ministrs un reģionālās attīstības ministrs ziedo. Un tad es ziedoju. Bet valsts naudu ziedot es diemžēl nevaru.

Otra lieta. Pašvaldību ministrs jeb ministra postenis nav likvidēts, un tā tiešām ir tāda lieta, par kuru nevajadzētu runāt. Bet, ja atļauts īsi pateikt par pašu principu, tad šeit iezīmējas tāds princips, ka, piemēram, deputāts Stašs ministriju grib likvidēt ar vienu balsojumu, pat neizmaksājot atlaišanas pabalstus. Pārējie kolēģi — frakcija “Latvijai”, deputāts Bartaševičs, Krisbergs, divas komisijas, grib ministriju likvidēt pa daļām. Es jums gribu teikt, godātie kolēģi, ka ministrija ir samazinājusi aparāta uzturēšanas izdevumus. Lūdzu papētiet to! Tas ir pirmais. Otrais. Piemēram, Pašvaldību lietu pārvalde, par kuru mēs runājām, ir samazinājusi savus izdevumus par 20 procentiem , “Rodonu” — tas ir, radioaktīvo vielu uzglabāšanas uzņēmumu nodeva ministrijai ar 60 procentiem finansējumu. Skrundas lokatora naudu noņēma uz pusi. Godātie deputāti, vai man nav tiesības jums teikt, ka ministrija bezdeficīta apstākļos ir savilkusi jostu. Otrs. Ja mēs gribam likvidēt valsts funkcijas vides aizsardzībā, būvniecībā ar visu šo plašo spektru, reģionālajā attīstībā, tūrismā un visās pakļautajās organizācijās, tad es jums gribu teikt, ka to kādreiz veica četras ministrijas, divas valsts komitejas, valsts plāns, valsts plāna institūti. Šodien to veic... diemžēl neatceros — vai 111, vai 113 cilvēku. Es varu kļūdīties par vienu cilvēku vai diviem cilvēkiem. Tāpēc ir runa par principu. Par ziedošanu, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija. Otro reizi.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs jau varam spēlēties ar vārdiem. Mēs varam saukt par ziedošanu, mēs varam saukt par iedošanu, mēs varam saukt par pārskaitīšanu. Mēs varam arī citos vārdos saukt. Bet šeit ir runa “no budžeta pārskaitīt, ziedot, iedot, jebkādā veidā 3 600 latu” jaunsargu attīstībai. Tik tiešām, tad, kad mūsu komisija skatīja šo jautājumu, tā nauda nāca no toreiz plaši skandinātā ministru posteņa likvidēšanas. Es nezinu, varbūt šobrīd jau tas ir pārskaitīts, iedots jeb ziedots kaut kur citur, bet es vēlos, lūdzu, deputātus atbalstīt vienreiz mūžā mūsu jaunatni un nākotni.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Otro reizi.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Gorbunova kungs! Jūs lieliski kārtējo reizi pierādījāt, ka jūs esat filigrāns politiķis ar lielu lielu, pieredzi no pagātnes. Es atvainojos, es turpmāk izteikšos ļoti precīzi un skaidri. Un jums kā augsta intelekta cilvēkam vajadzēja saprast, ka ziedojums, ko es virzīju uz jūsu pusi, nebija tā domāts, kā jūs skaidri to sapratāt. Es atvainojos, es uzturu balsojumu. Lūdzu uzturēt balsojumu par šo 423.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis, vides valsts ministrs.

I.Emsis (vides valsts ministrs). Cienījamie kolēģi, es vēlreiz par skaidrību tikai. Ministra posteņi, ja arī tiek likvidēti, tad ministra algu saņem Ministru kabinetā. Ministri nesaņem algu ministrijā. Ministrijā algu saņem ierēdņi. Tātad runāt par to, ka ministra posteņa likvidēšana var samazināt ministrijas izdevumus, ir aplami. Vienkārši tas nav iespējams, tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr. 423. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 19, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 424.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Stašs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs aicināt vēlreiz pagriezties pret zemniecību nevis ar muguru, bet ar seju. Galu galā, ja mēs nevaram samazināt valsts izdevumus vai samazināt dažas ministrijas, kuras mums ir pilnīgi liekas, neskatoties, cik Gorbunova kungs šeit smuki norunāja, tad mums nav nākotnes. Un tad mēs nevarēsim dzīvot. Es vēlreiz jūs aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs it kā esam brīvā tirgus laikā un it kā mēs cenšamies saņemt to naudu no valsts budžeta, un būtu tā, ja mēs redzētu, ka cienījamam Gorbunova kungam būtu kāda koncepcija, kā viņš tos rajonus, teiksim, pilnveidos un kā viņš savus mērķus īstenos. Tad jau varētu viņam piešķirt visu to naudu un pateikt Staša kungam, ka tas ir par daudz nežēlīgi. Es būtu priecīgs, ja mēs pieņemtu Staša kunga, teiksim, priekšlikumu, ka Gorbunova kungam alga tomēr paliktu Ministru kabinetā. Viņš tur varētu sēdēt un pilnveidot kaut kādu koncepciju.

Bet pagaidām mēs redzam, ka pašvaldībām ir savi jautājumi. Mums Šķēles kungs uzspieda kaut kādu balsojumu. Mēs redzam, ka videi ir likums pieņemts. Mēs varēsim ievest vēl kādus bīstāmus sārņojumus. Mēs skatāmies, ka tūrisms neplaukst, kūrortu pilsētas ir tukšas. Būvniecību mēs redzam visur, kur tai vajadzētu būt, dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, bet nespējam neko mobilizēt. Jautājums ir, kā tad mēs to reģionālo attīstību veidosim. Mums ir vieta koncepcijai. Mums varētu būt brīva osta vai brīvās teritorijas Daugavpilī, kur varētu arī būt noliktavas, sadales noliktavas, sakombinēšanas, daļas ražošanas, visādi pasākumi, bet līdz šim mēs neesam neko dzirdējuši. Es domāju, ka būtu kāds mums varbūt pareizs domu gājiens, ka mēs ministram izsniedzam tikai naudu tad, kad viņam ir kaut kāda koncepcija. Gorbunova kungam līdz šim ir tikai smuks vaigs un popularitāte tautā, bet koncepcijas viņam trūkst.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

G.Valdmanis. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Staša kunga domu, jo pagaidām reģionālā attīstība ir tikai lauki. Un dosim šo naudu laukiem. Un, kad Gorbunova kungam būs koncepcija, tad pārskaitīsim viņam to naudu. Un, ja viņš to būs nopelnījis ar koncepciju, vēl divas reizes un trīs reizes vairāk naudas.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamie deputāti! Paldies par iepriekšējo balsojumu! Es ceru, ka ministrs nedemisionēs dēļ šīs mazās summas, un tā nebūs liela traģēdija, bet par 424.priekšlikumu es aicinu nebalsot viena iemesla dēļ, ka tās subsīdijas lauciniekiem praktiski ļoti maz ko dod. Es tikai gribēju pasacīt, ka lauku ražotājs — zemnieks — pašlaik subsidē jau valsti vairāk kā 3,5 miljoni latu apmērā, un šīs subsīdijas arī neko nedos mums, lauciniekiem. Mēs esam subsidējuši jau kādus sešus gadus ar daudziem miljoniem valsti, bet diemžēl atpakaļ mums nekas nav atgriezies. Bet mēs neiznīksim — lauku ražotāji, tas ir, zemnieki. Paldies! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Es nekad kā demokrātisks cilvēks neesmu turējis ļaunu prātu pret vairākuma gribu. Bet par konkrētu lietu, par šo reģionālās attīstības lietu, tad varbūt iznāk tā, Valdmaņa kungs, tā kā valdība ir apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegto koncepciju valdībā, un šī koncepcija ir, tad es jūs turu pie vārda.

Jūs teicāt, ka tad dubulti jādod šī summa ministrijai. Tad es būšu ļoti priecīgs, ja jūs šo vārdu turēsiet, un es jūs aicinu iepazīties ar šo koncepciju. Vēl jo vairāk. Es ceru, ka tagad brīvdienās arī varbūt, ja frakcijas piekritīs, 81.panta kārtībā tiks pieņemts likums “Par īpaši atbalstāmiem rajoniem”, un Ministru kabinets varēs tālāk strādāt pie visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir saistīti ar šo lietu, un ar to arī varēs deputāti iepazīties.

Un pēdējais. Es domāju, ja mēs runājam par subsīdijām vai dotācijām zemniekiem, protams, ka tās varētu būt vairāk, bet valdība ir turējusi savu vārdu šajā gadā, izmaksājot 4 miljonus parādu, kuri bija iekrājušies par subsīdijām, un plus 5 miljoni. Un nākošajā gadā ir paredzējusi 9 miljonus, un valdība doto vārdu izpildīs.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Prezidij! Godājamie kolēģi Saeimā! Es pieņemu Gorbunova kunga piedāvājumu iepazīties ar viņa koncepciju. Es labprāt atbalstīšu viņu un dubultošanu budžetā, es domāju, tas ir ļoti iespējams. Es domāju, ka to budžetu vajadzētu pat 10 reizes lielāku pataisīt. Ja mēs sāktu saprast, kas ir ekonomiskā attīstība. Ja mēs sāktu būvēt tos ceļus, kurus mēs varam uzbūvēt pa 8 santīmiem pret latu. Ja mēs sāktu būvēt tos tranzīta ceļus uz Baltkrieviju, ja mēs sāktu tās brīvās muitas zonas Latvijā vai visu Latviju pataisīt par brīvo muitas zonu, tad mums būtu ekonomiskā attīstība, un mums trūktu cilvēku, kas varētu strādāt. Mums būtu tik daudz darba, tik daudz labuma. Un, ja Gorbunova kungs grib manu palīdzību tanī lietā, nebūs diezgan stundas dienā, es labprāt nākšu palīgā, Gorbunova kungs!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle (TB). Komisija, izskatot divus deputāta Staša priekšlikumus, viens — par Ekonomikas ministriju un viens par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likvidēšanu, atņemot viņām finansējumu, šo jautājumu īpaši nediskutēja, bet pašlaik mēs esam situācijā, kad šis priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo summa jau ir... Es nezinu, ja mēs to nobalsotu, tad nebūtu skaidrs, no kurienes mēs dabūtu vēl 3,6 tūkstošus. Tas nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Prasa balsojumu. Tad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Staša priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr.424. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 50, atturas — 8. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 425.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 426.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas iekļauts tabulā kā 426. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 427.priekšlikums ir noņemts. 428. — deputāta Bartaševiča priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam?

R.Zīle. 429. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 430.priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 431.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 431. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 42, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 432.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, arī ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 432. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 46, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 433. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums Budžeta komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas atzinumu ir. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 433. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 36, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 434.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.434. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 41, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 435.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas atzinumu ir. Prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu ar nr.435. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 37, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 436.priekšlikums, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 437.priekšlikums ir noņemts. 438.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.438. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 45, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 439.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 440.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.440. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 40, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 441.priekšlikums arī ir iesniegts no frakcijas “Latvijai”. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.441. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 39, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 442.priekšlikums ir iesniegts no Sociālo un darba lietu komisijas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 443.priekšlikums, ko iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, valdībā ir atbalstīts, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Lieta ir tāda, ka tā ir faktiski tāda tehniska pārbīdīšana vai pārstrukturēšana, kaut gan tam ir arī zināma būtība. Lieta tāda, ka tad, kad tapa šis budžeta projekts, tad Pašvaldību lietu pārvalde un īpašo uzdevumu ministrs bija kā neatkarīga jeb kā atsevišķa organizācija Ministru kabinetā. Tad, kad izmainījās šis tiesiskais statuss un tā nokļuva ministrijā, tad faktiski mēs pieņēmām tādu lēmumu, ka tā ir pakļauta organizācija, bet diemžēl pašvaldību lietas ir tik aktuālas, ka tur ir jādarbojas pilnīgi kā departamentam un jādarbojas kopā ministrijā ar visiem citiem departamentiem. Tāpēc tā ir tikai iekšēja pārstrukturēšanās. Šeit nekādas citas summas netiek aiztiktas.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu ar nr.443. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 444.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ar nr.444. Lūdzu rezultātu! Par — 4, atturas — 43, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 445.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 446.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Bartaševičs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 447.priekšlikumu iesniedza deputāti Rāzna, Seile, Balodis, Rubulis, Naglis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Par cik iepriekšējā preikšlikumā vairākums deputātu atbalstīja to, ka Centrālajai zemes komisijai ir jāturpina strādāt, tad es jūs ļoti lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto 447.priekšlikumu, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 448.priekšlikumu. Runa šeit iet būtībā par niecīgu summu — 5990 latiem. Šī starpība ir vienkārši Centrālajai zemes komisijai vajadzīga, lai tā varētu apkalpot savus datorus un uzturēt automašīnu, kura šobrīd ir tās īpašumā jeb rīcībā. 52 000, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, būtībā tā ir tikai alga darbiniekiem, kas strādā Centrālajā zemes komisijā, un lai samaksātu algu arī 20 Centrālās zemes komisijas locekļiem. Tātad, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām, tad acīmredzot mums būs jāsamazina alga gan deputātiem, kas strādā, gan pārējiem komisijas locekļiem, kas strādā komisijā, gan arī tiem darbiniekiem, kas strādā Centrālajā zemes komisijā.

Un beigu beigās. Šī nauda... šo naudu praktiski ir Centrālā zemes komisija ietaupījusi šajā gadā, to vienkārši tikai vajadzētu pārnest uz nākošo gadu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt deputātu iesniegto priekšlikumu un balsot par 447. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens runāt... Vēlas runāt tomēr. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamie deputāti, es arī atbalstu to, ko sacīja Rāznas kungs, un trešo pozīciju — 5990 latus — atstāt Centrālās zemes komisijas speciālajā budžetā. Tā viņu nauda jau faktiski ir tajā budžetā, un nebūtu korekti vispār to naudu noņemt. Jo bieži vien Centrālās zemes komisijas locekļi par saviem līdzekļiem brauc risināt strīdus jautājumus uz rajoniem. Un es domāju, ka tas vienkārši nebūtu korekti — atskaitīt viņiem to naudiņu, kas jau ir viņu budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij, draugi Saeimā! Es uzaicinu atbalstīt Rāznas kunga priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka Jānis Rubulis man ir daudz par to skaidrojis un solījis man izmaksāt pusdienas, ja mēs visi nobalsosim “par”.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle. Es gribētu komisijas vārdā paskaidrot, kāpēc mēs radījām savu nākošo priekšlikumu — 448., jo mēs tomēr nesaprotam un arī es tagad nesapratu no Rāznas kunga, kādā veidā īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi parādīsies Centrālajā zemes komisijā. Ja tiek minēti argumenti, ka nauda tiek pārcelta, tad tas ir pretēji budžeta vadības likumam. Ja to var paskaidrot, tad Budžeta komisijai nav nekādu iebildumu, ja to var paskaidrot, no kurienes nāk Centrālajai zemes komisijai īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi.

Sēdes vadītājs. Debates par šo jautājumu ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātu Rāznas, Seiles, Baloža, Rubuļa, Nagļa priekšlikumu ar numuru 447. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 17, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 448. priekšlikums — nav balsojams pēc būtības līdz ar to.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 449. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 450. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Bartaševičs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 451. , ko iesniedzis deputāts Leiškalns, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 452., ko arī iesniedza deputāts Leiškalns, arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 453. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Ozoliņš, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Šoka terapija smagi skārusi visu sabiedrību, bet ļoti smagi tā ir skārusi tieši kultūras un vēstures pieminekļus. Šie pieminekļi... saraksts... daļa tikai no tā ir jums izdalīti, un es ierosinu, un atbalsta kultūras ministrs Pīka kungs, atbalsta Kultūras un pieminekļu restaurācijas padome un glābšanas padome, un ļoti lūdzu jūs atbalstīt ar šiem 100 000 latiem. Šo pieminekļu saraksts ir šeit arī visā pilnībā, tur arī ir Brāļu kapi iekšā, Salaspils memoriāls, tur ir brūkošie muzeji, kā, piemēram, Kokneses pilsdrupas sabrūk, Stāmerienas pils, jumts tek uz parketa, Apriķu baznīca, jumta kokgriezumi iet bojā un tā tālāk. Šo naudu var paņemt no jaunas celulozes rūpnīcas priekšprojekta izstrādes un investoru piesaistes, kur ir budžets kopējs 300 000 un pakalpojumi — juristu, finansistu, ekspertu pakalpojumi — ir 200 000, samazināt par uz 50 procentiem. Mēs varēsim izmantot šos pakalpojumus, dabīgi, neizvēloties tādus juristus, kā, piemēram, bankas “Baltija” likvidatoru vai firmas “Latgalītes” likvidatoru. Šie pakalpojumi, dabīgi, ir neatmaksājami. Un, ja mēs šos 100 000 novirzītu uz šo pieminekļu glābšanu, tad mūsu Latvijā būtu iespēja ne tikai attīstīties tūrismam, bet parādīt sevi pasaulē kā kultūru, savu vēsturi cienošu zemi. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arvīds Ozols, mežu valsts ministrs.

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs šajā Saeimas namā, gan apspriežot likumprojektus, gan it sevišķi runājot par šo budžetu, esam daudz runājuši par to, ka, protams, var jau tērēt, bet vajag kaut kur dabūt. Un tas, kur mēs varam dabūt, tas ir — attīstot savu ekonomiku, piesaistot investīcijas, attīstot jaunu ražošanu. Nauda, kas ir valdībā apspriesta un novirzīta perspektīvi tālāk nākamā etapa izstrādei šāda liela investīciju projekta atbalstīšanai, nebūt nenosedz visus tos līdzekļus, kas ir vajadzīgi nākošajam projekta etapam. Nākošajam projekta etapam diemžēl ir vajadzīgi ne tikai 300 000 latu, bet apmēram pusotrs miljons dolāru, kas mums arī vēl kaut kur no ārpuses ir jāatrod, un mēs jau te nerunājam par to, ka mēs tiesājamies starp diviem kaimiņiem, izmantojot juristus, par to, vai zirņu ieleja zemes reformas gaitā būs mana vai kaimiņam. Mēs šeit runājam par to, ka mums ir vajadzīgi starptautiskas klases juristi un starptautiskas klases finansistu pakalpojumi, lai tiešām mēs varētu pierādīt to, ka Latvija ir pietiekoši droša zeme, kurā var ieguldīt investīcijas, un galvenais, pēc tam arī normāli nopelnīt, nebaidoties par šo investīciju drošību. Un es domāju, ka, protams, man nav nekādu iebildumu pret to, ka nauda tiek izlietota muzejiem, mūsu kultūras atbalstīšanai, taču, ja mēs, sastādot šo budžetu, esam tomēr novirzījuši kādu daļu investīciju veicināšanai un mūsu attīstības programmu izstrādei, tad acīmredzot arī mums vajadzētu nobalsot tomēr par to, lai mēs ne tikai tērētu, bet arī nākotnē pelnītu. Paldies! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par šo jautājumu... nevaram slēgt. Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, otro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Es ļoti atvainojos. Ieskatieties lūdzu... pakalpojumi — juristu, finansistu, ekspertu... 200 000. Samazinot par 50 procentiem, mēs varam pēc tam šo naudu dabūt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda pakāpeniski. Un šie eksperti arī nāks pakāpeniski, bet pieminekļi brūk. Pieminekļi izzūd no Latvijas vēstures un no mūsu pagātnes. Vai vajadzīga būs tāda valsts investoriem starp drupām?

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Ar lielu nožēlu jāsaka, ka Leopolda Ozoliņa priekšlikumā nav atrasts pareizais finansēšanas avots, jo citādi tas ir absolūti labāk noformulētais un precīzākais dokuments, kas ir iesniegts Finansu un budžeta komisijā, kur bija ārprātīgi precīzi nofotografēti visi šie brūkošie kultūras pieminekļi, un es gandrīz katram vēlētos ieteikt aiziet uz Finansu un budžeta komisiju un redzēt Leopolda Ozoliņa iesniegtā dokumenta oriģinālu. Bet diemžēl izvēlētais dokuments... izvēlētais avots nav pašlaik pieņemams, es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu ar numuru 453. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 13, atturas — 21. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 454. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 455. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts kā 455. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 35, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 456. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 457. — iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 458. priekšlikumu ir iesniedzis īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Tāpat 459. priekšlikums, ko arī ir iesniedzis īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 460. priekšlikums, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Eniņš prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu ar numuru 460. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 30, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 461. priekšlikums, ko iesniedz izglītības un zinātnes ministrs Grīnblata kungs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ministrs noņem šo priekšlikumu.

R.Zīle. 462. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pret Budžeta un finansu komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 463. priekšlikums, ko iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ministrs atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle. 464. priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 465. priekšlikums, kuru arī iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 466. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 467. priekšlikums, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu ar numuru 467. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 34, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 468. priekšlikums, ko iesniedz Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 469. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 470.priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 471.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 472.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Bet vēlas runāt Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl man jums jāatvainojas, bet šeit ir tehniska kļūda. Tā gan ir radusies varbūt arī tajās daudzajās diskusijās un dažādu dokumentu kārtošanas lietās. Šeit ir jābūt “mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālas plānošanas un attīstības projektu izstrādāšanai”. Lūdzu ielikt arī vārdiņu “rajona”. Es domāju, ka tas ir tehnisks tomēr. Katrā ziņā to ierakstīt protokolā, un komisija varētu konstatēt materiālus, kuri bija iesniegti, un precizēt, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu tehnisku labojumu? Pieņemts.

R.Zīle. 473.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru prezidents. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 474.priekšlikums, ko arī iesniedzis Ministru prezidents. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Diemžēl man jau otrreiz jums jāatvainojas, jo šeit arī ir tehniska kļūda. Mēs tikko paskatījāmies Finansu ministrijas materiālus. Tur ir “mērķdotācijas investīcijām pilsētām, pagastiem un rajoniem”. Tiešām tur “pagastiem”, ja kāds vēlas pārliecināties. Materiālos Finansu ministrijas darbiniekiem tas ir. Lūdzu akceptējiet šo vārdiņu “pagastiem”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šādu tehnisku labojumu nav. Pieņemts. Arī priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 475.priekšlikums, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes gada laikā ir skanējuši daudzi aicinājumi par to, ka mums jānostiprina mūsu valsts robeža, jāstiprina valsts aizsardzība. Mēs esam arī no šīs tribīnes diezgan skaļi deklarējuši par to, ka mums jādara viss, lai aktīvāk iesaistītos tajā procesā, kurš ved mūs uz iestāšanos NATO. Bet tagad paskatīsimies reāli, kas tad notiek ar mūsu valsts aizsardzības budžetu. Sākot no faktiski 1991.gada, valsts aizsardzības budžets no gada uz gadu ir izdzīvošanas budžets, un, patīk vai nepatīk, bet tie līdzekļi, kuri tiek atvēlēti valsts aizsardzībai, gadu no gada sarūk, tie it kā paliek iepriekšējās robežās, bet, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, reālie izdevumi samazinās.

Elementārs piemērs, ka divu gadu laikā robežsargu skaits uz valsts robežas ir samazinājies no 4 200 cilvēkiem līdz 2 600 cilvēkiem šogad. Tas process arī turpinās. Ja mēs paskatāmies procentuāli, cik sastāda izdevumi — militārā izdevuma daļa — no valsts iekšējā kopprodukta tajās valstīs, kuras arī tiecas uz NATO, tad Čehijā pagājušogad tas sastādīja 2,65 procentus, Polijā — 2,5 procentus, Slovākijā — 2,4 procentus. Dabiski, ka šīs ir tās valstis, kuras reāli arī pretendē uz iekļūšanu NATO pirmajā kārtā.

Intereses pēc paskatīsimies, kā brīvvalsts laikā mēģināja risināt šīs problēmas Latvijā. 1918.gadā valsts budžetam, valsts aizsardzībai tika atvēlēti 60 procenti no valsts budžeta...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu runas laiks ir beidzies...

J.Ādamsons. Varētu vienu minūti, lai otrreiz nebūtu jārunā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem... Deputātu iebildumus nedzird. Viena minūte. Lūdzu!

J.Ādamsons. 1918.gadā, kad Latvijai pāri gāja dažāda kara darbība, gan uz Rietumiem, gan uz Austrumiem, no valsts budžeta valsts aizsardzībai atvēlētais budžets sastādīja 40 procentus. Kas absolūtos skaitļos izskatījās 24 309 000 latu. Uz nākošo gadu mēs plānojam valsts aizsardzībai budžetu — 24 000 000 latu apmērā. Bet toreizējos 24 000 000 mēs nevaram salīdzināt ar tagadējo situāciju. Aizsardzības un iekšlietu komisija, iepazinusies ar reālo situāciju, nāca pie slēdziena, ka 4 000 000 mēs varētu noņemt no valdības rīcībā pieļaujamās robežsaistību izpildes, neparedzētu apstākļu gadījumos, un atvēlēt viņus valsts aizsardzībai, un konkrēti tas ietu kā investīcijas Zemessardzei. Es lūdzu deputātus atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols. Precizējiet, vai jūs runāsit kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs?

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Ādamsona kungs un Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi. Šajā gadījumā šeit nav runa par naudu, par esošu naudu, bet gan par valdības tiesībām aizņemties naudu. Šī summa, kur jūs gribat noņemt naudu, patiesībā ir griesti, kuri tiek fiksēti Budžeta likumā, kādā apjomā valdība var aizņemties līdzekļus, bet nevis jau eksistējoši finansiālie līdzekļi. Līdz ar to šis nav adekvāts avots. Es lūdzu jūs, izejot no šīs argumentācijas, to noraidīt, ja ir nepieciešams finansējums aizņēmumu veidā, tad tas ir jākārto caur valdību atbildīgās ministrijas ministram. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr. 475. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 35, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 476.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts komisijā, bet tas nav arī balsojams pēc būtības, jo budžeta otrā lasījuma izskatīšanas sākumā mēs nobalsojām 8.panta tekstā, kurā bija procentuālais sadalījums. Tātad veselības aprūpes budžets un iedzīvotāju ienākuma nodoklis pašvaldību daļā, un šis jautājums jau ir nobalsots, jo cipari veidojas no šiem procentiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 4.tabula. Priekšlikumi par izdevumu palielināšanu bez norādītā seguma avota. Komisijā netika izskatīts, jo saskaņā ar Saeimas lēmumu šādi priekšlikumi nav izskatāmi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav.

R. Zīle. 5.tabula. 169. lapaspuse. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, uz ko ir iesniegts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Par 4.pielikumu — nosaukumu saskaņošana ar 4.panta otru redakciju, ko komisija ir atbalstījusi, un galīgo redakciju jūs redzat pēdējā ailē šajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.pielikuma nosaukumu komisijas ierosinātajā redakcijā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 170.lapaspusē ir Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikumi, kas izriet no 6.tabulas, no 174.lappuses. Ņemot vērā mūsu priekšlikumu izskatīšanu par dažādām tabulas sadaļām — gan tur, kur pieaug ieņēmumu daļa, gan tur, kur ir līdzekļu pārdale, rezultātā šī mūsu lēmuma rezultātā šī tabula par šiem priekšlikumiem vispār nav balsojama vairāk, neatkarīgi no tā, kādu attieksmi izteiks komisija. Viņi visi nav pieņemti, jo pirmie divi priekšlikumi tika atsaukti, kas bija saistībā ar pozīciju alkohola aprites uzraudzībā no 98 000.

Nākošie — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” izteiktie investīciju projekti, tātad naudas papildinājumi pašu pilsētām un pagastiem. Arī tika noraidīti, nobalsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbild1īgās komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.tabula. Izniedzamās garantijas 1997.gadā, kurā ir deputāta Ādamsona, Kazāka, Jurdža, Grīga un Apalupa priekšlikumi par likumprojekta 6.pielikumu. Būtībā šie priekšlikumi komisijā nav atbalstīti, jo tie pēc būtības nav izskatāmi, komisijasprāt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Valdības vēlēšanās izskatīt, panākt, lai Saeima izskatītu valsts garantētos kredītus nākošgad, ir apsveicama. Bet tagad paskatīsimies rūpīgi šo 6.pielikumu. Kredīts Ainažu ostai. Būtu arī apsveicama vēlēšanās attīstīt atsevišķus reģionus. Bet, ja mēs paskatāmies elementārus aprēķinus, tad, izsniedzot šo kredītu Ainažu ostai 3,5 miljonu apmērā, galarezultātā mēs panākam, ka, pareizāk sakot, nonākam pie slēdziena, ka, lai Ainažu osta reāli varētu apmaksāt šos kredītus, tad ir jāslēdz pilnībā Salacgrīvas osta tāpēc, ka Salacgrīvas osta atrodas 10 kilometru attālumā no Ainažiem. Tātad jābūvē vēl Ainažiem pievedceļi, un arī pati ostas konstrukcija — moli un visas hidrotehniskās būves. Teorētiski tādā gadījumā Ainažu osta ir spējīga apmaksāt šo kredītu 10 gadu laikā. Pie noteikuma, ja mēs slēdzam Salacgrīvas ostu.

Es uzskatu, ka šī nauda, šie 3,5 miljoni latu, būtu novirzāmi Gaisa spēkiem tāpēc, ka Gaisa spēki mums atbild arī par visiem glābšanas darbiem gan Latvijas teritorijā, gan arī Baltijas jūrā. Mums nav neviena helikoptera, kurš būtu piemērots, lai veiktu glābšanas darbus Baltijas jūrā. Jūras apstākļos. Es lūdzu atbalstīt konkrēti šo priekšlikumu. Par pārējiem es runāšu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Tātad vēlas runāt Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Par šīm kredītu lietām un garantijām būtu garāki jāstāsta. Uz kādiem noteikumiem, uz cik gadiem utt. Bet es runāšu tikai par pašu principu. To, ka Ainažu osta ir attīstāma, to konstatēja un ieteica Ostu padome. To ieteica speciālisti, nevis vienkārši, voluntāri ir noteikts, ka Ainažu ostai ir jāattīstas. Izskatot visas ostas, sākot no Rojas un vēl tālāk, Kurzemes un Vidzemes ostas, arī Ainažu ostai ir sava vieta un savi uzdevumi. Tādā veidā, ka jāslēdz Salacgrīvas osta, tad, cik es esmu iepazinies ar šo abu ostu perspektīvām, tās ir divas dažādas lietas.

Piemēram, Salacgrīvas ostu, varbūt tajā Salacas upē, lai attīstītu kā pilnīgi reģiona ostu, kas nodarbojas, piemēram, ar kokmateriālu pārkraušanu un visām citām lietām, kas nāk no Ziemeļvidzemes un nāk no vienas daļas Igaunijas, to visu ir ņēmusi Ostu padome vērā, tāpēc tā arī ir ieteikusi, un tas nav vienkārši varbūt ministrijas vai kā citādi piedāvāts variants.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Gorbunova kungs! Es varētu jums absolūti piekrist šajā jautājumā, ja nebūtu viens liels “bet”. Salacgrīvas osta, tajā skaitā arī, ja mēs runājam par kokmateriālu izvešanu, šodien ir noslogota par 40 procentiem. Tātad rezerve ir vismaz 60 procentiem, lai palielinātu kravas apgrozījumu konkrēti Salacgrīvas ostā. Tad man atkal ir jautājums, kādos termiņos tad mēs šos 3,5 miljonus valsts garantēto kredītu atdosim? Un vai vispār tas ir reāli, un vai tas neparedz arī šī kredīta izsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Otro reizi.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Piekrītot Ādamsona kungam, man tomēr tiešām šis jautājums par šo izsaimniekošanu, es šaubos, vai pieņemsim vienkārši mehāniski, neizpētot šo lietu un novirzot Gaisa spēkos, vai šeit arī neradīsies jautājums par izsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu debatēs? Indulis Emsis, vides valsts ministrs.

I.Emsis (vides valsts nministrs). Cienījamie kolēģi! Es nekavēšu jūs. Es gribu tikai pasvītrot vienu aspektu, ka šie kredīti ir tautsaimniecības attīstībai, Latvijas ostu, mazo ostu attīstībai ārkārtīgi nepieciešami, un mazo ostu attīstība Latvijā pēdējos gados ir parādījusi, ka tā ir dzīvot spējīga vidē. Tādas pilsētiņas kā Salacgrīva un citas, kas ir ostu malās, kurām ir ostas, ir bez darba. Vidējie ienākumi uz iedzīvotāju tur pārsniedz 120 latus mēnesī. Un tas ir, tikai pateicoties šīm ostām. Iespējas šīs ostas attīstīt Latvijā ir ļoti lielas. Un kā pirmā no tām ir rekomendētā Ainažu osta, un tāpēc, es domāju, šeit šaubas nav nekādas, un pārmest uz armijas helikopteriem, kas pēc tam prasīs apkopi, pēc tam prasīs degvielu, pēc tam prasīs budžeta izdevumus, izdevumus un izdevumus. Turpretī šeit — ieņēmumus.

Sēdes vadītājs. Emša kungs, jūsu laiks ir beidzies. Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Turpināsim izskatīt —likumprojekta 6.pielikuma 7.sadaļa, 3.pozīcija — kredīts Ainažu ostai. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas par šo jautājumu runāt? Runāt vairāk neviens pieteicies nav. Debates beidzam. Ziņotājs mazliet aizķēries. Godājamie kolēģi, ja debates ir beigušās par šo lietu, deputāti uzstāties vairs nevēlas, tad lūdzu zvanu un, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu grupas iesniegto priekšlikumu par 7.tabulas 3.pozīciju. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 29... Nav kvoruma diemžēl. Godātie kolēģi, aicinu visus ieņemt savas darba vietas. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot deputātu priekšlikumu par izsniedzamajām garantijām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 33, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā tabulā 5.pozīcijā ir priekšlikums — aizstāt kredītu garantijas Rīgas tirdzniecības ostai ar kredītu garantijām robežapsardzei Austrumlatvijas robežu labiekārtošanai, un komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tagad iet runa par to, ka Rīgas tirdzniecības brīvostai, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir investīciju piesaiste no ārzemēm, mēs ar savu balsojumu panāksim, kad tiek piešķirts valsts garantēts kredīts, tātad institūcijai, kurai jāpiesaista resursi no ārzemēm, mēs tagad dosim tos resursus paši no sava budžeta, daļēji arī to apmaksājot. Un tāpēc arī visos trijos priekšlikumos, un es arī uzturēšu balsojumu par visiem trijiem priekšlikumiem, iet runa par šiem 16 miljoniem, kuri ir jāsadala attiecīgi spēka struktūrām. Daļēji tas ir robežapsardzei — 8 miljoni, tāpēc ka robežapsardzības koncepcijas apstiprināšanas gaitā 1994.gada septembrī toreizējā valdība nāca pie slēdziena — lai labiekārtotu robežu, ir nepieciešams kredīts aptuveni 16 miljoni ASV dolāru apmērā. Un šeit tas kredīts ir arī parādīts.

Nākamais. Nobalsojot par šo kredītu līniju Rīgas tirdzniecības brīvostai, mēs visi uzņemsimies kopēju atbildību par to, ka kāds šo kredītu iebāzīs kabatā, un man ir lūgums atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribēju vispirms pateikties par jūsu izpratni vakardienas balsojumā, kad jūs nenoņēmāt Valsts ieņēmumu dienestam muitas politikas nodrošināšanai investīcijas vairāk kā 1 miljona latu apmērā, kuras šobrīd ir paredzētas tieši muitas pārejas un robežapsardzības punktiem austrumu robežā. Šobrīd man šeit rokā ir vienošanās protokola projekts ar PHARE programmu, kuri piekrīt pārvietot naudas līdzekļus, kas bija paredzēti Ainažiem un Grenctālei, lai nostiprinātu tieši Terehovu, Grebņevu un Paterniekus. Tur ir paredzēti vairāk 2,5 miljoni jau nakamā gadā no valsts budžeta investīcijas, un pretī arī apmēram tādu pašu summu mums liek PHARE programma. Līdz ar to es gribētu teikt, ka šeit 8 miljoni latu nebūt nebūtu novirzāmi šādā veidā. Un es domāju, ka šis jautājums, kā veikt investīcijas un kur šo naudu ieguldīt, un kur šos līdzekļus valdība garantē, tas ir pietiekoši daudz diskutēts, un es lūgtu arī šobrīd ņemt vērā gan valdības viedokli, gan arī Budžeta un finansu komisijas viedokli un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Man jāizsaka dziļa nožēla par to, ko tikko teica manis cienītā Počas kundze, tāpēc ka PHARE programmas ietvaros šie kredīti, piešķirtie naudas līdzekļi tika paredzēti jau no 1993.gada. Un uz šodienu diemžēl faktiski, lai labiekārtotu austrumu robežas, nav iztērēts neviens santīms. Ja mēs aktīvi īstenotu to politiku un tos naudas līdzekļus realizētu dzīvē, kuri ir piešķirti PHARE programmas ietvaros, tad mums jau būtu ļoti skaista robeža, bet nevis robeža atrastos tādā situācijā, kādā viņa ir pašreiz. Un es lūdzu atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča. Otro reizi.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Es ļoti atvainojos par šo diskusiju, kura mums izvēršas ar Ādamsona kungu, bet es gribētu teikt, ka tikai tie dokumenti, kas šobrīd man ir rokā, paredz naudas pārvietošanu no Baltijas valstu robežkontroles punkta, un tajā skaitā ar muitas punktu, nu, es domāju, nepamatoti milzīgas būvniecības un veidošanas, un tiek novirzīti tieši 1993. un 1994.gada PHARE līdzekļi, kurus nevarēja apgūt tāpēc, ka tas, manuprāt, nebija mērķtiecīgi tieši uz austrumu robežu — Terehovu, Patreniekiem un Grebņevu. Un tas ir izņēmumu kārtā, PHARE programma nāk pretī un piekrīt šādam mērķim.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen mēs bijām nobalsojuši par Rīgas brīvostas līgumu, un viens no pamatprincipiem šeit bija investīciju piesaiste. Uzstāšanās mana ir ļoti īsa. Es tikai gribu pateikt sekojošo, ja valdība grib riskēt, lai tā riskē, man ir ļoti nepatīkami, ka šajā riska spēlē tiek iesaistīta Saeima, ja ir nepieciešams Saeimas balsojums, un personīgi es absolūti noņemu savu politisko atbildību, ja šīs garantijas būs jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu grupas priekšlikumu 7.tabulas 5.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 34, atturas — 13. Nav pieņemts.

R.Zīle. Arī papildināt ar jaunām garantijām, kas tika iesniegts šo deputātu grupas projektā, tātad kredītu Iekšlietu ministrijai autotehnikas un speciālo līdzekļu iegādei, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 34, atturas — 11. Šis priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Pēdējo priekšlikumu par izsniedzamām garantijām, tas ir kredīti Aizsardzības ministrijai, Jūras spēkiem tehnikas iegādei 2 miljonu apmērā — arī komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot šo deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 25, atturas — 14. Nav pieņemts.

R.Zīle. 8.tabula, kas ir nākamajā lappusē, tātad 177., šajā gadījumā nav balsojama, jo priekšlikums — LZS, KDS un LDP 470.priekšlikums — tātad netika balsots, un tas nav atbalstīts, līdz ar to šis priekšlikums mums nav jāizskata pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti pieņem to.

R.Zīle. Es lūdzu godātos kolēģus atgriezties pie teksta tabulas, tātad jūsu dokumentā pašā sākumā mēs esam... pašā sēdes sākumā izskatījuši pirmos divus Budžeta komisijas priekšlikumus, tātad mums ir jāizskata Juridiskā biroja priekšlikums 1.pantā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu “izslēgt likumprojekta 1.pantu un attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju”, un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir LNNK un LZP frakcijas priekšlikums par 1.panta papildināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgas komisijas priekšlikumu formulējumu par LNNK un LZP frakcijas priekšlikumu “1.pantu papildināt...”, un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Nākamā 2.panta pozīcijā, kur Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, kas balstījās uz viņu priekšlikumiem cipariski, bet, kā redzat, komisijas attieksme ir — apstiprināt ieņēmumus atbilstoši nobalsotajiem priekšlikumiem no 1. līdz 8.tabulai, tad es gribētu lūgt atbalstīt komisijas atbalstīto redakciju, kas ir pēdējā stabiņā, un nosaukt ciparus, kas ir tagad šajās tukšās vietās pēc mūsu balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu par šādu atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — izteikt 2.pantu iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Tātad stenogrammai 1.pants skanētu: “Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam ieņēmumos — 546 266 422 latu apmērā, ieskaitot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, un valsts speciālo budžetu ieņēmumos — 568 135 482 latu apmērā un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem...” un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Tā ir likumprojekta 2.panta redakcija ar tajā ierakstītajām summām, un tā redakcija izklāstīta dokumentā nr.1413. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskās komisijas priekšlikums 2.lappusē — palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par attiecīgo summu — nav atbalstīts komisijā, jo tas izrietētu no mūsu balsojumiem par to, ko mēs tikko jau esam nolēmuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti šādam komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 3.pantā. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, tātad izriet no mūsu cipariem gluži tāpat kā Juridiskās komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumiem. Pirmie trīs šie 3.panta priekšlikumi izriet no cipariskiem rezultātiem no pielikumiem. Tātad komisijas atbalstītā redakcija un arī Saeimas atbalstītā redakcija ciparu ziņā skanētu šādi: apstiprināt valsts pamatbudžetu 1997.gadam izdevumos — 546 266 422 lati, un otrajā ciparā — un valsts speciālo budžeta izdevumus — 567 643 749 lati.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 3.panta numerāciju un tā skaitlisko saturu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Šinī pašā pantā ir būtisks priekšlikums no Juridiskā biroja, kas ir atšķirīgs no pirmajiem trijiem. Tātad šo priekšlikumu valdība nav atbalstījusi, bet komisija ir atbalstījusi. Šī priekšlikuma būtība nozīmētu to, ka likumā uz pirmo lasījumu, ko mēs atceramies, šo grāmatu “Likumprojekts valsts budžetam 1997.gadam”, mēs atceramies pielikumos, kas Budžeta likuma izpratnē ir panti, gan programmas, gan apakšprogrammu cipari. Ja tiek pieņemts šis priekšlikums, tātad Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja, tad visu apakšprogrammu cipari paliek likuma normas. Līdz ar to tās būtu grozāmas tikai ar budžeta grozījumiem. Ja šo priekšlikumu neatbalsta, tādā gadījumā ir tikai programmu cipari likumu formā un apakšprogrammu skaitļi visi ir grozāmi kabineta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Ministru kabinets 1997.gadu uzsāks pirmo reizi pēc programmu finansējuma. Kas ir pietiekoši drosmīgs solis, un Labklājības ministrijas veselības jomā tas nozīmē — finansējums pēc padarītā darba. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka ir daudzas lietas jākārto pietiekoši ātri un operatīvi. Labklājības ministrs no šīs tribīnes ne vienu reizi vien ir pietiekami sāpīgi pērts par savu iestāžu parādiem. Taču, ja mēs apstiprinām apakšprogrammu griezumā, tad nebūs nekādu iespēju operatīvi pārsviest līdzekļus no vienas apakšprogrammas, ja tai pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ nebūs tik daudz līdzekļu nepieciešams, uz to, kur radušies papildu izdevumi.

Es saprotu arī deputātu bažas, ka valdība varētu kaut kādā veidā ļaunprātīgi to izmantot. Bet tāpēc, pirmkārt, ir valdības pārskats par iepriekšējā budžeta gada izpildi. Otrkārt, tāpēc ir nākamā gada budžeta projekta pieņemšana. Un, treškārt, ir Valsts kontrole. Tādēļ, īpaši ņemot vērā jauno programmu finansējumu veselības aprūpei, īpaši ņemot vērā to situāciju, kādā var nonākt Labklājības ministrijas iestādes, ja pēkšņi kaut kur neadekvāti pieaugs komunālie pakalpojumi un līdz ar to pieaugs šo iestāžu it kā parādi, un man nebūs iespēju viņām palīdzēt, es lūdzu atstāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstām, tad man ir liels jautājums — kāda vispār ir vērtība tiem skaitļiem, ko mēs šajā grāmatā esam ierakstījuši un iebalsojuši tagad? Iznāk, ka šiem skaitļiem nav pilnīgi nekādas vērtības. Nu varbūt dažiem no tiem tikai, kas iegūs šo likuma spēku. Bet lielajam vairumam šeit nepaliek pilnīgi nekādas vērtības, jo ministrs varēs “staipīt” šos skaitļus pa labi un pa kreisi, kā viņam labpatiksies.

Patiesībā jau, pat tajā situācijā, ja visiem šajā grāmatā ierakstītajiem skaitļiem būtu šis likuma spēks, kā tas ir paredzēts, saskaņojot šo Juridiskā biroja priekšlikumu, tad arī tas nosaka pārāk mazu precizitātes līmeni un atļauj valdībai, ministriem un ierēdņiem pārāk plašu rīcības brīvību ar budžeta līdzekļiem, jo budžeta līdzekļi — tā nav valdības, ministru un ierēdņu personiskā nauda. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kura ir ļoti precīzi jāsaplāno un par to valdībai ir ļoti precīzi jāatskaitās. Un šī nauda valdībai ir dodama pilnīgi noteiktiem mērķiem. Un patiesībā mums budžeta likumā vajadzētu vēl 10 reizes lielāku grāmatu, kurā visiem ierakstītajiem skaitļiem ir likuma spēks. Kādu valsti mēs šeit vispār veidojam ar to? Absolūtu anarhiju un ierēdņu patvaļu. Rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu, ar valsts budžeta naudu — tas nekādā gadījumā nav pieņemams. Es aicinu atbalstīt vismaz šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kas kaut kādu kārtību šeit ievieš, kaut minimālu. Es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums nav īsti apmierināts ar šīm divām dienām, jo faktiski mēs esam nonākuši pie secinājuma, manuprāt, ka šāda veida budžeta apspriešana nav vairs tālāk turpināma. Līdz ar to arī jautājumā par šo konkrēto priekšlikumu. Ja valdība būtu iesniegusi pavisam plānu grāmatu un pateikusi, ka te ir programmas un apakšprogrammas, nav pielikumi, bet ir paskaidrojumi, tad tā situācija būtu korekta šī gada budžetā. Stratēģiski uz priekšu es domāju, ka būtu normāli, ka šo apakšprogrammu līmeni diskutētu attiecīgās specializētās komisijās, lai varētu arī pēc tam atrast kaut kādu kontroli pār ļoti biežajiem, daudzajiem cipariem, un balsojami būtu tikai samērā lieli cipari šeit. Bet šajā gadījumā, konkrētajā, mēs necienām savu darbu. Ja mums pirmajā lasījumā iedeva, un tātad nosūtījām komisijām, un pieņēmām pirmajā lasījumā ļoti biezu dokumentu, mēs strādājām ar apakšprogrammu līmeni, programmu līmeni un pat vēl sīkāku sadalījumu, gatavojām uz to priekšlikumus, tad mēs vienkārši necienām paši savu darbu, godīgi sakot, ne pārāk veiksmīgu varbūt, bet nu jebkurā gadījumā es tomēr šoreiz aicinātu šajā gadā vēl pēdējo reizi, ja budžets mainīsies gan pēc struktūras, gan arī pēc apspriešanas procedūras nākotnē, tad varbūt arī šādu apakšprogrammu līmeņos nebalsot vairs Saeimā, bet šogad es tomēr aicinātu atstāt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmi par Saeimas attieksmi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir Zīles kungam jautājums — kas notiktu, ja mēs nedaudz ekstrapolētu šo jūsu ideju? Vai mēs nevarētu nonākt līdz pat tādam absurdam, ka mums valstī vispār Budžeta likums nav jāpieņem, mums ir jāvienojas Saeimā tikai par vienu ciparu — budžeta kopējie ieņēmumi, kopējie izdevumi un tālākais viss — tad atstāsim visu valdības kompetencē. Gan jau nu viņi tur, augšā sēžot, labāk zinās, viņi tuvāk pie tās naudas, viņi labāk zinās, kā šo naudu labāk dalīt un tērēt un kāpēc ļaut tur tādai Saeimai maisīties iekšā naudas jautājumos? Jo naudas jautājumi taču tik svarīgi valdībai un šī Saeimas kontrole ir tik ļoti nevēlama, vai ne, kolēģi! Es domāju, ka mēs nevaram šādu absurdu pieļaut, un es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt?

R.Zīle. Pavisam īsi. Es Čerāna kungam esmu gatavs izskaidrot to, ko es tā pavisam īsumā pateicu, kā es to redzu nākotnē. Tas nav gluži tā, kā viņš to domā. Bet es vēlreiz atkārtoju — es lūdzu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Un vēl viena lieta. Mēs te runājam, ka mēs ļoti daudz precīzus ciparus esam pieņēmuši. Kurš no mums ir kontrolējis, kā šī nauda ir izlietota pagājušā gada budžetā? Kā mēs redzam to, kas ir pēc tam izlietots, ja mēs uzskatām, ka mūsu galvenais uzdevums ir tikai pieņemt šos ciparus šeit, ļoti daudz karsti diskutēt un pēc tam visu to aizmirst, tad šāda situācija mani neapmierina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs otro reizi.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Es laikam nekāptu šeit tribīnē otro reizi, ja nebūtu bijis interesants gadījums par Gaiļezera bērnu slimnīcas parādiem, par Traumatoloģijas slimnīcas parādiem, un nebūtu pārmests man, kāpēc es šos parādus nenosedzu. Ir tikai viens sīks jautājums. Ja tas viss pilnībā ir definēts budžetā līdz pēdējam ciparam, kur ir tas avotiņš, no kura šo zeltu pasmelties? Un tādā gadījumā, es ļoti atvainojos Čepāņa kungam, jo viņam bija priekšlikums — noņemt no Saeimas budžeta un pārskaitīt bērnu slimnīcai. Ir tikai viens jautājums — uz kāda pamata? Jo likums, kurus pieņemat jūs, 100 gaišākās un gudrākās galvas, jau viņam to neparedz. Viņam nav šī rezerves fonda. Tieši tādēļ, lai no valdības varētu prasīt atbildību, es ierosinu vienkārši atstāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es šoreiz esmu arī gatavs tomēr aizstāvēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Te ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šādu izmaiņu rezultātā nevar tikt grozīts likumā noteikto apakšprogrammu finansējums. Un tas bija valdības kompetencē, ko tā iesniedza likumā, ko ne. Ja valdība ir uzskatījusi par nepieciešamu likumā, nevis pielikumā vai skaidrojumos, ierakstīt attiecīgās apakšprogrammas un Saeima divos lasījumos ir tās debatējusi un akceptējusi, veltījusi tam 48 stundas, tad tas ir ar likuma spēku, un es domāju, ka tas, kas ir nobalsots ar likuma spēku, nav vairs savādāk grozāms, kā tikai ar likuma spēku. Jo citādi mēs ievadām kaut kādu nesaprotamu precedentu. Tas jau ir valdības tehnoloģijas jautājums — kāpēc viņi ielika šīs vai citas pozīcijas apakšprogrammas, lai tās tiktu nobalsotas ar likuma spēku? Šobrīd, es domāju, citas izejas nav — kā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Augsti godājamais Makarova kungs! Mēs esam ļoti daudz diskutējuši tieši par šiem jautājumiem, un šoreiz jūs esat nekorekts pret to, ko pats parasti deklarējat.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es te dzirdēju tādu domu, ka neesot jēgas tos atsevišķos skaitļus dot, neviens pēc tam neko neprasot un nekontrolējot, un piedodiet, ka esmu spiests atkal nolasīt šoreiz ne Kārtības rulli, bet Satversmes 66.panta trešo daļu. 66.pants viss ir par budžeta lietām, bet trešā daļa saka tā: “Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie! Šodien mēs te ļoti daudz lietojam vārdu “cipari”. Es gribētu jums atgādināt, ka sinonīms latviešu valodā vārdam “cipari” ir “pekstiņi” jeb “joki”. Varbūt, ka te slēpjas arī kāda simbolika. Es atvainojos, ka šajā nopietnajā sarunā es iejaucos, un tāpēc es labāk ierosinu nelietot šo svešvārdu, lai nebūtu jāsaka “baigie pekstiņi” jeb “baigie cipari”, labāk lietot latvisko vārdu “skaitļi”. Piedodiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt 3.pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 8, atturas — 4. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē 4. panta priekšlikumi. 1.priekšlikums — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums par vārda papildināšanu komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šī situācija ir tāda, ka šajos 17 miljonos ir arī tas 1 miljons, kurš ir piešķirts mērķdotācijai teritoriālo plānojumu un attīstības plāniem. Šogad pašvaldības aktīvi ir sākušas darboties ar to lietu, un jau 500 000 no šī gada naudas ir iztērēts tādā veidā, ka pašvaldības ir iesniegušas pieteikumus un ļoti labi aprakstījušas visu — ko un kā viņi domā plānot. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem komisija lemj — vai šo avansu viņiem piešķirt vai nepiešķirt. Bet tā grūtākā lieta ir nākošgad. Tad, kad patiešām šie projekti būs jāizvērtē un jāpasaka — jā, šis projekts ir akceptējams. To gan vispirms padome dara, bet beigās arī tiem, kas šo naudu dala, ir atbildība par to, lai šī nauda ir mērķtiecīgi izlietota. Un tāpēc atsevišķos gadījumos būs nepieciešams uzaiciņat arī ekspertus, lai viņi šos projektus tiešām ekspertu līmenī novērtē. Un tādā veidā atsevišķos gadījumos, kas būs komisijas pārraudzībā un vienmēr ir kontrolējams, arī to vajadzēs darīt. Un es visas šīs problēmas esmu izklāstījis Finansu ministrijai, un tā piekrīt par šī vārda papildināšanu, arī Ministru prezidenta kungu par to esmu tikko informējis un izstāstījis, arī viņš piekrīt.

Es ļoti lūdzu, godātie kolēģi deputāti, tiešām papildināt ar šo vārdu “valsts institūcijas” tikai ar vienu domu, lai tas 1 miljons tiktu izmantots mērķtiecīgāk, lietderīgāk un lai mēs nākošajā gadā, kā jau šeit deputāti prasīja, jautājumos, kuri ir saistīti ar plānošanu un attīstību, mēs varētu runāt par konkrētām lietām un ļoti lietderīgām lietām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk par šo jautājumu neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Zīles kungs ko vēlas teikt? Tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Gorbunova kunga priekšlikumu 4.pantā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Nākošie trīs priekšlikumi šajā pantā bija saistīti ar konkrētiem skaitļiem, kas bija izteikti no šo frakciju priekšlikumiem. Tā kā ņemot vērā visus mūsu balsojumus no 1. līdz 8. tabulai, tad 4. panta skaitļi nav mainījušies, salīdzinot ar pirmo lasījumu. Tātad šie paši 17 698 531.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, frakcijas “Latvijai”, LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumiem 4. pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4. panta pirmajā punktā izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums faktiski arī izrietēja no mūsu nobalsotajiem skaitļiem, kuri nav mainījušies, salīdzinot ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Grīnblata kungs noņem savu priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. Tātad 2. apakšpunkta 4. panta skaitļi arī nav mainījušies, salīdzinot ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. Tāpat arī trešā punkta 4. pantā...

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. 4. panta 4. apakšpunktā ir vides un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. punktā frakcijas “Latvijai” priekšlikums un LNNK un LZP priekšlikums, kuri veidojas no mūsu nobalsotajiem skaitļiem, kuri arī nav mainījušies, salīdzinot ar pirmo lasījumu rezultātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt par šī panta 5. apakšpunkta redakciju?

R.Zīle. Nākošais priekšlikums. Frakcijas “Latvijai”... pēc būtības nav balsojams, jo šādi skaitļi netika nobalsoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat ir par nākošo Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat ir arī ar frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nedaudz zemāk šajā pašā lappaspusē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst?

R.Zīle. Un arī 5. lapaspusē LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums un kultūras ministra Pīka priekšlikums nav balsojami pēc būtības, jo mēs esam šos skaitļus nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5. pantā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un frakcijas “Latvijai” priekšlikumi... tātad arī bija sasaistīti ar konkrētiem priekšlikumiem tabulās. Mūsu nobalsotais rezultāts tātad būtu šāds: 5. pantā apstiprināt dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 52 870 165 latu apmērā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 5. likumprojekta panta redakciju ņemot vērā visus Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un frakcijas “Latvijai” priekšlikumus, piekrīt. Pieņemts. Piedodiet... Vēlas runāt Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Es vēlos vienkārši pateikt dažus vārdus, lai protokolā mēs fiksētu, jo šeit kaut kas nav kārtībā ar numerāciju. Mēs tikko izskatījām pēc jaunās numerācijas 3. pantu, tagad parādās 5. pants. Tātad pēc būtības šis būtu pēc jaunās numerācijas 4. pants, jo līdzšinējo pirmā lasījuma pirmo pantu mēs kopīgi ar jums izslēdzām no šī projekta. Tā ka es lūdzu to precizēt komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. Komisija piekrīt, ka šī tehniskā kļūme jaunajā numerācijā, šis viens skaitlis... šī numerācija ir nobīdījusies par vienu pozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Zīle. 6. lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 6. pantā LNNK un LZP frakcijas priekšlikums par 6. panta papildināšanu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu par likumprojekta 6. panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. pantā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 8. pantā LNNK un LZP un arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi nav balsojami pēc būtības, jo tie jau ir nobalsoti no mūsu iepriekšējiem priekšlikumiem... es atvainojos.... mēs nobalsojām....

Sēdes vadītājs. Mēs vakar tos speciāli balsojām, Zīles kungs, un balsojums bija pozitīvs. Paldies!

R.Zīle. Es atvainojos kolēģiem. Jā. 9. pantā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par 10. pantu... par jaunu 10. pantu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 10. pantā pēc vecās numerācijas... pirmā lasījuma numerācijas... tātad Ministru kabineta tiesībām... Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par svītrošanu — 10. panta 1. punktu — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums šajā pašā punktā ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 2. punktā deputāta Lamberga priekšlikums — izslēgt šo punktu — komisijā nav atbalstīts, un Ministru kabinets šajā pašā punktā savu priekšlikumu ir noņēmis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga... Vēlas runāt Ministru prezidents Šķēle. Lūdzu!

A.Šķēle (Ministru prezidents). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Valdības viedoklis ir, par cik esam pārgājuši uz jaunu budžeta formēšanas kārtību un struktūru, izslēgt ārā štata vienību skaita uzskaiti kā pārpalikuma atliekas no iepriekšējo gadu plānošanas sistēmas. Līdz ar to Ministru kabineta priekšlikums ir — daļēji neatbalstīt šo priekšlikumu. Tātad izslēdzot štata vietas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo panta punktu? Vairāk nevēlas. Tad lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas ... Komisijas vārdā vēl vēlas Zīles kungs.

R.Zīle. Es komisijas vārdā gribētu teikt tikai to, ka es ne visai sapratu, kas notiek ar šo Ministru kabineta priekšlikumu, jo šajā vēstulē, kura ir Ministru kabineta vārdā, ir rakstīts — 10. punkta 2. apakšpunkts — ir Ministru kabineta lēmums noņemt Ministru kabineta priekšlikumu par izmaiņām. Tātad tā nav, es saprotu, Ministru kabineta priekšlikuma šajā punktā... (no zāles kaut ko saka). Bet šī vēstule, kas ir adresēta no ... Kolēģi!

Sēdes vadītājs. Varbūt Indulis Emsis mums kādu skaidrību nesīs — LNNK un LZP frakcija.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Ministru kabineta priekšlikums šeit ir uzrakstīts, un tas ir — izteikt 10. panta 2. punktu šādā redakcijā — izdod noteikumus par resoru programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem. Tātad... Un tādējādi šajā priekšlikumā nav vārdi “tajā skaitā štata vienību skaits”, un līdz ar to arī šis priekšlikums šeit ir balsojams, jo tas ir rakstiski iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem pēc Emša kunga skaidrojuma ir saprotama Ministru kabineta priekšlikuma būtība? Ir saprotama. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 8, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 3. punktā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 10. panta 4. ... tātad papildināt 10. panta 4. punktu, ko iesniegusi LNNK un LZP frakcija, šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 8. lapaspuse. 11. pantā deputāta Lamberga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Lamberga priekšlikumu... Lamberga kungs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošans režīmu un lūdzu balsot deputāta Lamberga priekšlikumu — 11. pantu — izteikt šādā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 29, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 13. pantā LNNK un LZP frakcijas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

R.Zīle. 15. pantā Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 9. lapaspuse. 16. pantā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums — izslēgt šo 16. pantu, komisija neatbalstīja, bet komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu šinī pašā 16. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un Juridiskā biroja priekšlikumiem 16. likumprojekta pantā? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 17. pantā ir Juridiskā biroja un Ministru kabineta priekšlikumi, kuri abi ir atbalstīti komisijā, un galīgo komisijas redakciju jūs redzat tātad pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 18. pantā Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 17. panta redakciju. Pieņemts.

R.Zīle. LNNK un LZP frakcijas priekšlikums — papildināt ar jaunu 19. pantu — komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Tāpat Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par papildināšanu ar jaunu 19. pantu arī netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Un arī šie pārējie priekšlikumi, kas ir šinī sadaļā, tātad par Finansu ministrijas un Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par prezidenta... Valsts prezidenta atalgojumu 1000 latu apmērā un 200 mēs esam nobalsojuši...

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, mēs vakar viņus ...

R.Zīle. Man tikai būtu lūgums, ja tas ir iespējams, izdarīt tehnisku precizējumu, kas izraisījās jau mums vakar, ka tā ir mēnešalga... Ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Jā... Paldies! Deputāti neiebilst, un šos priekšlikumus, kurus mēs balsojām... Čerāns vēlas runāt, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši šo tekstu, tas teksts var patikt un var nepatikt kādam, bet es domāju, tas ir absolūti nepieļaujams no procedūras viedokļa, ja mēs tagad budžeta likumā vai arī tāpat jebkādā citā likumā, tātad vienkārši pēdējā brīdī, plenārsēdē apspriežot šo jautājumu, teiksim, vārdiski noformulē kaut kādu priekšlikumu, un mēs to tagad balsosim. Es domāju, ka tas absolūti nav pieļaujams no procedūras viedokļa. Ja ir jāizdara šādi grozījumi vienādi vai otrādi, tad ir šis jautājums jāatliek, jānosaka jauns priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jāsasauc jauna Budžeta un finansu komisijas sēde, un tad mēs varam to skatīt. Es domāju, ka nav nekāda pamata... vienkārši nav tiesību to darīt, ja mēs gribam kaut cik cienīt mūsu valsts likumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Tā kā Čerāna kunga priekšlikums nav iesniegts rakstiski, tas nav balsojams, tāpat kā nav balsojams Zīles kunga teiktais mutiski. Arī tas nav rakstiski. Taču, ja mēs sekojam veselajam saprātam un loģikai, tad, runājot par noteikto summu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā tekstā, es domāju, ka tas būtu katram saprotams. Vai deputātiem nav iebildumu? Čerāna kungs, varbūt jūs individuāli konsultāciju varētu tad saņemt no Finansu ministrijas vai... Paldies! Lūdzu tālāk!

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts tas ir.

R.Zīle. Citus priekšlikumus vairs likumprojektā “Par valsts budžetu 1997. gadam” komisija nav saņēmusi un izskatījusi, un es lūgtu Saeimu balsot... lūgtu balsot par otro un galīgo lasījumu likumprojektam “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likuma “Par valsts budžetu 1997. gadam” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 11, atturas — nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Es gribu Prezidija vārdā pateikties deputātiem par lielo pacietību.

Piektdien, 13. decembrī

13.00__Prezidija sēde.

Saeimas preses dienests