Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija Eiropas priekšā. Savā pašvērtējumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707) https://vestnesis.lv/ta/id/41601

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mēs apzināmies: Latvija ir arī Liepājā

Vēl šajā numurā

17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija Eiropas priekšā. Savā pašvērtējumā

Ministru prezidents Andris Šķēle Eiropas Savienības valstu un asociēto valstu galotņu sanāksmē sestdien, 1996.gada 14.decembrī Dublinā:

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi!

Esmu pārliecināts, ka trešā pīlāra jautājumu iekļaušana šīsdienas diskusijā liecina par nopietnu ES dalībvalstu un asociēto valstu kopīgu atbildību par Eiropas iedzīvotāju drošību. Trešais pīlārs ir tieši tā joma, kurā var notikt asociēto valstu aktīva integrācija.

Priecājos, ka varu jūs īsumā iepazīstināt ar mūsu skatījumā galvenajiem šā aktīvā procesa jautājumiem.

Latvijā notiek robežapsardzes spēku reforma, ko var uzskatīt par vienu no elementiem, kas ļauj īstenot nelegālās imigrācijas apkarošanas politiku.

Tiek izstrādāts likums par patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Runājot par politiku nelegālās imigrācijas apkarošanā, jāatzīmē, ka Latvija vēlas noslēgt ar kaimiņvalstīm līgumus par bēgļu atpakaļuzņemšanu. 1997.gadā, izmantojot PHARE programmas atbalstu, kā arī divpusēju palīdzību, īpaša uzmanība tiks veltīta Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi un sāks īstenot sekojošus projektus, kas ir mūsu nacionālās Eiropas integrācijas programmas būtiska sastāvdaļa:

— migrācijas kontroles efektivitātes paaugstināšana (kopīgi ar Igauniju un Lietuvu);

— kopēja sakaru un informācijas sistēma Iekšlietu ministrijai;

— speciāla novērošanas un kontroles aparatūra Latvijas “zaļajai” robežai ar Krieviju un Baltkrieviju;

— robežkontroles informācijas sistēma robežkontroles punktiem.

Sekmīga iepriekšminēto jautājumu atrisināšana nodrošinās Latvijas pievienošanos 1951.gada Ženēvas bēgļu konvencijai.

Latvija aktīvi piedalās narkotiku apkarošanas politikas koordinēšanā.

Mēs esam izstrādājuši likumdošanu par “netīrās naudas atmazgāšanu”. Visas trīs Baltijas valstis ir apliecinājušas savu vienotību šajā jautājumā, parakstot kopīgu deklarāciju novembrī.

Latvija tagad ir prezidējošā valsts Baltijas jūras valstu padomē, un pēc šī gada konferences Visbijā sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību ir kļuvusi par vienu no šīs padomes prioritātēm. Tā rezultātā ir radīts pamats cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā. Mēs uzskatām, ka sadarbība Baltijas jūras valstu padomes ietvaros var būt ļoti sekmīga, ja tajā iesaistās un piedalās Krievija. Latvija cer, ka šīs padomes galotņu konferencē, kas notiks nākošajā gadā, jau varēs novērtēt pirmos pozitīvos rezultātus, kā arī nospraust daudz konkrētākus mērķus turpmākam laika posmam.

Pēc manām domām, sekmīga informācijas apmaiņa un operatīvo dienestu kopīga darbība arvien vairāk sekmēs sakarus starp ES un asociētajām valstīm trešā pīlāra ietvaros. Lai konkretizētu tālākās sadarbības formas un darbības koordinēšanu, ir nepieciešams izstrādāt kopīgas mācību programmas.

Dāmas un kungi!

Cīņa pret organizēto noziedzību katrā valstī var būt sekmīga tikai tad, ja tās sasniegumi ekonomikā ir stabili un nozīmīgi, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Mūs neapmierina nacionālā kopprodukta (NKP) pieaugums par 3 procentiem, ko paredzēts sasniegt mūsu valstī šajā gadā, un mums ir daudz lielāki plāni 1997.gadam.

Mēs esam paredzējuši palielināt privātā sektora daļu nacionālajā kopproduktā no 65—70 procentiem 1996.gadā līdz 85—90 procentiem nākamgad.

Latvijas valdība uzskata, ka sagaidāma tālāka inflācijas samazināšanās no 13,5 procentiem šajā gadā līdz 9 procentiem 1997.gadā.

Valdības izvēlētā politika brīva zemes tirgus izveidošanā radīs labvēlīgu vidi biznesa attīstībai un veicinās ārzemju investīcijas.

Turklāt, Latvijas ārējais parāds, kas sastāda 10,6 procentus no NKP, dod labu iespēju palielināt valsts garantētās investīcijas.

Starptautiskais valūtas fonds pēdējā ziņojumā par Latvijas ekonomisko un finansiālo stāvokli ir atzīmēts, ka 1996.gadā sasniegtie rezultāti ir ļoti pozitīvi.

Tas dod arī praktisku labumu. Panākumi ekonomikā stabilizē stāvokli valstī un dod valdībai iespēju iedziļināties trešā pīlāra jautājumu risināšanā.

Paldies par uzmanību!

“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane) tulkojums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!