Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707) https://vestnesis.lv/ta/id/41614

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stenogramma (turpinājums)

Vēl šajā numurā

17.12.1996., Nr. 221/222 (706/707)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

10. decembra ārkārtas sēde

11. decembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 215/216., 217/218., 219/220.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu šim likumprojektam saņemti sekojoši priekšlikumi, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izdarījusi atsevišķus grozījumus. Tātad par pantiem. preambulā. Atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums — izteikt 2.panta 3.punktu šādā redakcijā. Tālāk pēc teksta. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu 2.panta 3.punktā. Vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka priekšlikums attiecībā par mātēm, kuras kopj bērnus un audzina bērnus laika posmā no 1,5 līdz 3 gadu vecumam, ka par viņām ir jāveic šī obligātā sociālā apdrošināšana, ir noteikti atbalstāms. Te bija...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, jūs ļoti traucējat runātājam no tribīnes. Es lūdzu visus deputātus, valdības locekļus, žurnālistus savstarpējām pārrunām atrast citu vietu. Es ļoti aicinu deputātus, valdības locekļus un visus zālē atrodošos ievērot klusumu un kārtību! Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere. Paldies, priekšsēdētāj! Tātad komisijas izvirzītais un apstiprinātais variants ir pilnīgi pretējs, respektīvi, tas ir tas, ka viņi šo laiku samazina māmiņām, kas kopj bērnus, līdz 1,5 gadam. Un tikai. Kas notiek? Notiek šo sociālo garantiju noņemšana sievietēm — māmiņām, kas kopj bērnus. Manuprāt, mēs esam pietiekami daudz dažādas sociālās garantijas jau samazinājuši dažādu kategoriju sociālajiem slāņiem un cilvēkiem, kam tās ir ļoti nepieciešamas. Vai šīnī gadījumā mēs arī taisāmies diskriminēt sievietes? Pirmām kārtām tas tik tiešām attiecas uz sievieti, pēc tam arī uz ģimeni. Mēs ļoti labi zinām demogrāfisko situāciju valstī. Mirstība pārsniedz dzimstību divas reizes. Tanī pašā laikā mēs nevēlamies atbalstīt bērnu dzimšanu. Principā tas ir jātraktē tā. Tas nozīmē tikai to, ka mums nav vajadzīgi šie bērni. Tas nozīmē to, ka mēs nerūpējamies par savu nākotni. Kāpēc mēs gribam šinī gadījumā diskriminēt sievietes un nostādīt viņas, nevis izvēles priekšā. Sieviete šinī gadījumā var uzsākt darbu, kad viņa vēlas. Tas taču nav noteikts viņai obligāti, ka viņa drīkst uzsākt darbu tikai pēc pusotra gada, kā tas pašreiz ir likumā, vai pēc trijiem gadiem. Sieviete var uzsākt darbu, ja viņa vēlas, arī pēc mēneša, pēc diviem un tā tālāk. Taču šo izvēles brīvību mēs gribam liegt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es trešo reizi lūdzu izbeigt sarunas zālē! Vismaz tik skaļi, kā tās notiek tagad. Lūdzu, izejiet ārpusē un tur turpiniet sarunāties! Telpu taču šeit pietiek. Es ļoti lūdzu respektēt kaut mazliet cilvēku! Lūdzu, turpiniet!

J.Kušnere. Paldies! Pie tam, kas notiek gadījumā, ja, teiksim, uzņēmums ir beidzis pastāvēt, ir bankrotējis, un sieviete ir kopusi bērnu līdz 1,5 gadam. Bērniņam ir jau pusotrs gads, un pēkšņi šis uzņēmums ir bankrotējis, tātad realitāte ir tāda, ka viņa ir bezdarbniece. Tad sakiet, pa kuru laiku lai viņa sameklē šo darbu, viņai tāds laiks vienkārši netiek dots.

Bez tam, teiksim, ja bērniņš ir līdz pusotra gada vecumam, tad, ja sieviete vēlas mainīt darbu vai sameklēt darbu ar augstāku atalgojumu, tad, atvainojiet, viņai arī šīs iespējas ir daudz minimālākas kā tas ir, ja viņa to darītu, līdz bērniņš sasniedzis 3 gadu vecumu. Jo, manuprāt, te nav jāpaskaidro nevienam, ka tomēr tikmēr, kamēr bērns ir pavisam mazs, viņam laikam māmiņa ir vairāk vajadzīga nekā tad, kad viņš ir drusciņ paaudzies un sievietei ir mazliet brīvā laika padomāt arī par savu turpmāko nodarbošanos.

Bez tam vēl viens moments, kuru es gribu atzīmēt. Manuprāt, nevienam nav noslēpums šajā zālē arī tas, kāda ir darba devēju attieksme pret sievietēm, kurām ir mazi bērni. Ko es ar to domāju? Darba devēji labprāt izvairās no šīm sievietēm, kurām ir mazi bērni, jo ļoti labi saprot to, ka mazi bērni diezgan pabieži slimo. Un ļoti nelabprāt pieņem darbā sievietes ar maziem bērniem. Līdz ar to es gribu teikt, ka mēs noteikti izdarītu labu darbu, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu par mātēm, kas kopj bērnus laikaposmā, līdz bērns ir sasniedzis 3 gadu vecumu. Tādējādi es domāju, ka mēs arīdzan reāli pierādītu to, ka mēs esam ratificējuši Starptautiskās darba organizācijas 13.konvenciju, kas nosaka, ka darbinieku maksājumi nodrošināmi uzņēmumu maksātnespējas gadījumā. Es domāju, ka tas mums tikai starptautisko organizāciju acīs darītu tiešām lielu godu. Vienreiz Latvija varētu pierādīt to, ka mēs tik tiešām tiecamies uz šiem starptautiskajām normām, ka mēs ievērojam cilvēku tiesības, darba ņēmēju tiesības un vēlamies Latviju redzēt Eiropas valstu saimē. Tādēļ es domāju, ka jūs, cienījamie kolēģi, noteikti atbalstīsit šo priekšlikumu. Un frakcija “Latvijai” pateiksies par to jums.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Kušneres kundze ļoti precīzi stāstīja par visu problēmu loku, kas ir saistīts ar mātēm un bērniem, bet es diemžēl gribu teikt, ka šeit mēs konkrēti runājam tikai par vienu likumu — par apdrošināšanu. Par bezdarbu, es gribu teikt, ka šeit nav tiešas saistības ar pabalstiem. Šeit nav nekādas saistības ar uzņēmumiem, kuri bankrotē, šeit ir runa tikai un vienīgi par to, cik ilgu laiku valsts izdarīs obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no sava budžeta? Komisijā mēs ļoti nopietni esam izskatījuši šo jautājumu, un komisijas viedoklis bija tāds. 6 cilvēki balsoja pret Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, un tikai viena pati Kuprijanovas kundze balsoja par šo savu priekšlikumu. Es gribu teikt vēl, ka šis balsojums principā ir tieši saistīts ar budžetu, par kuru mēs kopumā nupat nobalsojām. Tas ir saskaņots ar Budžeta komisija, un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vienu absolūti cinisku un prettautisku likumu mēs jau šodien esam pieņēmuši. Tas ir likums par valsts budžetu. Tas tika pieņemts visām pozīcijas frakcijām vienprātīgi balsojot “par”. Neraugoties uz skaistajām runām, kas ir teiktas dažādas auditorijās. Es domāju, ka Kušneres kundze šeit deva ļoti precīzu motivāciju. Par labu šim priekšlikumam. Es aicinu neatbalstīt šo atkal prettautisko komisijas viedokli, bet atbalstīt šo priekšlikumu un nepieņemt šodien vēl vienu cinisku un prettautisku likumu.

Man ir ļoti žēl, ka ministrs Bērziņa kungs šeit šajās dienās klusējis un šo problēmu par pabalstu maksāšanu un par apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu skatās tikai no valsts puses. Bet šajā problēmā ir divas puses. Ir valsts un ir cilvēks. Ir tas konkrētais cilvēks, par kuru šīs apdrošināšanas iemaksas var tikt izdarītas un var netikt izdarītas. Tie ir pilnīgi konkrēti cilvēki, māmiņas, kas audzina bērnus no 1,5 līdz 3 gadu vecumam. Tā ir šī cilvēku kategorija. Un, ja šīs apdrošināšanas iemaksas netiks izdarītas, tad šie cilvēki nesaņems bezdarbnieku pabalstus. Es domāju, Kušneres kundze te ļoti skaidri paskaidroja, un es tiešām nesaprotu šo pozīciju, ka jūs neredzat šeit to saistību, kura šeit veidojas. Es aicinu atbalstīt šo deputātes Kuprijanovas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Runāt nevēlas. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Mans frakcijas biedrs Kārlis Čerāns ļoti labvēlīgi, man žēl, ka viņš kļūdījās, teikdams, ka ministram Bērziņam rūp tikai valsts intereses un viņš skatās tikai no valsts viedokļa. Taisni no valsts viedokļa ministrs Bērziņš neskatās. Ja mums nebūs bērnu, tad arī nebūs valsts pēc 20 30 gadiem. Jo pašlaik dzimst, es atkārtoju jums te no šīs tribīnes laikam ceturto reizi, pašlaik dzimst tik daudz bērnu, ka nākošā paaudze būs tikai uz pusi tik liela kā pašreizējā. Jāpaiet tikai 20 gadiem, kad viņi pieaugs, un tad mēs redzēsim, kas no valsts būs palicis pāri. Tajā sakarā vēl es gribu atgādināt, ka Bērziņa kungs ir Ministru kabineta Demogrāfiskās komitejas priekšsēdētājs. Mēs gaidām, ka viņš ieradīsies drīz pie mums Saeimas demogrāfiskajā apakškomisijā pastāstīt, ko tad varam mēs darīt, lai palīdzētu šai komitejai, jo tai iet grūti. Acīmredzot zem Ministru prezidenta presinga.

Es gribu atgādināt tikai to, ka jebkurš, pat sīks iespēju nodrošinājuma vai pabalsta noņēmums tiem, kas audzina bērnus, tas ir tiešs trieciens Latvijas dzīvajam spēkam, kas ir briesmās. Jāsaka, ka ir tikai jābrīnās, ka ministrs, kas ir reizē komitejas priekšsēdētājs, par šiem jautājumiem var tā runāt un uzskatīt, ka tas ir mazsvarīgi. Šis jautājums ir ļoti svarīgs, un ir pēdējais laiks par to nopietni domāt. Tāpēc es lūdzu visus, kam ir saglabājusies sirdsapziņa, kaut gan jāsaka, es redzēju, kad apsprieda budžetu, cik jūs tiekat pazemoti ar šo presingu — izpildīt Ministru prezidenta prasības. Tā grupējuma, kas savu interešu, es uzsveru, savu personīgo interešu dēļ grib katrā ziņā panākt jūsu pakļaušanos, jo viņi ir briesmās. Es nenosaukšu šo grupējumu dižvīrus vārdā, bet jūs paši lielākā daļa zināt. Viņiem draud briesmas par varbūt nopietnu atbildību. Un jūs pakļaujaties un skatāties uz jūsu pazemojošo pakļaušanos, man tiešām šīs divas dienas ir kauns. Es diemžēl esmu spiests kaunēties jūsu vietā, jo jums, kā redzu, kauna nav, jūs vēl tagad bļaujat man.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātie kolēģi! Principā šis ir vienīgais konceptuālais jautājums visā šajā likumprojektā, un, ņemot vērā to, ka mēs jau par šo jautājumu esam izrunājušies pirmajā lasījumā un nobalsojuši pirmo lasījumu, es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātes Kuprijanovas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 2.panta 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 31, atturas — 9. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. 2.pantā priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Požarnovs. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tas tiek pieņemts. Paldies!

A.Požarnovs. 3.pantā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas labojumu, mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 3.pantā ir arī deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi. Pirms kāds ir pieteicies debatēs, es, godātie kolēģi, gribētu komentēt, ja gadījumā šo priekšlikumu tomēr atbalstītu, tad izrādītos pretruna. Proti, ja mēs nobalsojam, ka valsts apdrošina līdz pusotram gadam, bet izmaksa sākas no 3 gadiem līdz 3 gadiem un 9 mēnešiem, kā piedāvā deputāte Kuprijanova, tad izveidojas pusotra gada starplaiks, un tādēļ es domāju, ka nebūtu loģiski šo deputātes Kuprijanovas priekšlikumu atbalstīt un pieņemt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas viedokli iebildumu nav? Prasa balsojumu deputāti? Debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Es šoreiz nevis par priekšlikumu, bet par to, ka par kādu pantu tad mēs runājam — par 3.pantu vai par 17.pantu, jo Kuprijanovas priekšlikums ir 17.pantā, nevis 3.pantā, manuprāt, mēs te kaut ko esam sajaukuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Cienījamie kolēģi, mēs runājam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā”” 3.pantu, un šo grozījumu 3.pants nosaka, kādas ir izmaiņas pamatlikuma 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 7.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums — mainīt numerāciju, kuru mēs jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu nav ienākuši, es aicinātu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā””! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 8, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu jūsu priekšlikumus, kad būtu skatāms trešais lasījums.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 16.decembri? Iebildumu nav.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir 10 deputātu iesniegums — Dobeļa, Lībanes, Panteļējeva, Straumes, Sinkas, Priedkalna, Seiksta, Kristovska, Tomašūna un Bērziņa, kurā viņi ierosina saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par 1996.gada 10. un 11.decembra ārkārtas sēdes darba kārtības 3., 4. un 5. jautājumu līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienu minūti — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Vai balsojums ir vajadzīgs? Neviens nepieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par 10 deputātu priekšlikumu — saīsināt debašu laiku atlikušajiem darba kārtības jautājumiem! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 2. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Ojārs Grinbergs.

O.Grinbergs (TT). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1898 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Preambulā likumprojekta redakcija, kādu to ierosina pieņemt atbildīgā komisija, citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, ārkārtīgi daudz dokumentu ienāk Prezidijā, es nejaudāju visus izlasīt. Lūdzu, atkārtojiet, Grinberga kungs!

O.Grinbergs. Preambulā teikts: “Likumprojekta redakcija, kādā to ierosina pieņemt atbildīgā komisija.” Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta preambulu? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. 1.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Grinberga kungs, nevajag nosaukt tos pantus, kuros nav priekšlikumu, sakiet tikai tos, kuros ir.

O.Grinbergs. Vai tad mēs neņemam pa pantiem?

Sēdes vadītājs. Mēs ņemam pa pantiem, bet par tiem pantiem, kuros ir priekšlikumi.

O.Grinbergs. Skaidrs. 6.lappusē izdarīts redakcionāls labojums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Kurā lappusē, Grinberga kungs, tas ir dokumentā šeit?

O.Grinbergs. 6.lappusē.

Sēdes vadītājs. Dokumenta 6.lappuse, atbildīgās komisijas iesniegtā redakcija — izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu tālāk!

O.Grinbergs. 13.pants, 10.lappuse. Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija pieņēma. Izteikt trešo daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Labklājības ministrijas priekšlikumu 13.panta trešajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. 11.lappuse. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija pieņēma un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Labklājības ministrijas priekšlikumu — papildināt pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grinbergs. Nākamais Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija pieņēma un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojekta pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. Pēdējais priekšlikums 27.pantā, 20.lappusē. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija pieņēma un precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 20.panta ceturtās daļas izslēgšanu un komisijas slēdzienu par to? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Grinbergs. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 6, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

O.Grinbergs. 16.decembris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret nosaukto datumu — 16.decembris — nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1862 “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”. Izskatām šo dokumentu trešajā lasījumā. 1.priekšlikums ir saņemts, tātad, kas ir ierosināts pie 4.panta, ir no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — izslēgt 4.panta 4.punktu. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās... Ir. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Neskatoties uz eiforisko noskaņojumu zālē, es tomēr palūgtu jūs koncentrēties pie šī likumprojekta 4.panta 4.apakšpunkta. Par šo 4.apakšpunktu jeb punktu tika balsots iepriekšējos lasījumos un tika konceptuāli akceptēts, ka zeme, kura nodota Aizsardzības ministrijas valdījumā un tiek izmantota Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai, tiek atbrīvota no zemes... ir ar nodokli neapliekamā zemes platība. Es domāju, ka šāds balsojums bija pilnīgi pareizs iepriekšējos lasījumos, jo, paskatoties uz reālo situāciju, nupat jūs nobalsojāt par valsts budžetu 1997.gadam. Un jūs neiedalījāt, un arī Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz iepriekšējiem balsojumiem šajā likumā, nepieprasīja likumā, lai tiktu iekļauti budžetā šie zemes nodokļa maksājumi. Es gribētu pateikt, ka kopēji aptuvenais zemes nodoklis, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību, par tām zemēm, ko izmanto, kas nodotas Aizsardzības ministrijas valdījumā, ir 394 tūkstoši 999 lati. Tātad praktiski gandrīz 400 000 latu būtu jāizmaksā šajā zemes nodoklī. Es gribētu pievērst godājamo deputātu uzmanību, ka tas attiecas tikai uz tām Aizsardzības ministrijas valdījumā nodotajām zemēm, kas tiek tieši izmantotas Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai. Gribētu atgādināt, ka Aizsardzības ministrijas valdījumā, piemēram, Rīgas rajonā, ir Ādažu mācību poligons, kurā bāzējas Baltijas bataljons, kurā notiek starptautiskās mācības. Un par to vien būtu jāmaksā 35 877 lati, kas arī nav iedalīts budžetā. Rīgas pilsētā šis nodoklis ir 239 800 latu vērtībā. Atkal atkārtoju — 1997.gada budžetā šādas summas nebija paredzētas. Ņemot vērā, ka gan pirmajā, gan otrajā lasījumā jūs akceptējāt šādu labojumu. Tāpēc es, godājamie kolēģi, lūgtu konsekventi nobalsot pret atbildīgās komisijas ierosinājumu — izslēgt 4.panta 4.punktu — un atstāt šo panta 4.punktu tajā stadijā, kā tas bija otrā lasījuma stadijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es pievēršu jūsu uzmanību šim grozījumam. Otrajā lasījumā mēs visi vienprātīgi nobalsojām par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, ka par tām teritorijām, kuras tiek nodotas Aizsardzības ministrijai tās funkciju veikšanai, zemes nodoklis nav jāmaksā. Tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi izslēgt šo mūsu otrā lasījumā nobalsoto redakciju. Nedrīkstētu šādu normu izslēgt, ja nav Finansu ministrijas atzinuma. Tas taču mums visiem ir zināms. Šāds Finansu ministrijas atzinums nav iesniegts, bet mēs visi kopā nupat balsojām par budžetu. Šādi līdzekļi Aizsardzības ministrijai budžetā iedalīti nav. Tāpēc es aicinu noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Atgādinu vēlreiz, ka šeit nav iesniegts arī Finansu ministrijas atzinums, un lai paliek spēkā mūsu otrajā lasījumā nobalsotā redakcija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paldies! Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izslēgt 4.panta 4.punktu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 48, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 2.lapaspusē — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — redakcionāli mainīt likumprojekta tekstu, aizstājot 5.pantā rindkopā vārdus, kā jūs redzat tabulā. Priekšlikums ir — šo ierosinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt 9.panta ceturto daļu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojektu ar pantu jums iesniegtajā redakcijā, tātad izslēgt 9.panta ceturto daļu, — iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu, izslēgt visā likumā vārdu “ciemats” attiecīgā locījumā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

M.Vītols. 3.lappusē nākamais priekšlikums — izslēgt likuma otrajā pielikuma nosaukumā vārdus “un ciemu”, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus redakcijā, kura nosaka, ka aprēķinot zemes nodokli 1997.gadam, piemērojams ir koeficients 2,46. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Edmunds Grīnbergs, frakcija “Latvijai”, bet līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes, Grīnberga kungs. Acumirkli, mēs nobalsojām par piecām minūtēm. Lūdzu, jums pietiks laika runāt.

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Pašlaik mūsu valsts atrodas situācijā, kad ekonomiskās lejupslīdes tendence nav novērsta. It sevišķi lauksaimniecībā. Valsts nav spējīga investēt līdzekļus ražošanas materiālās bāzes nostiprināšanā, nav izveidota kreditēšanas sistēma, kura atbilst lauksaimniecības ražošanas īpatnībām. Līdzšinējie likumi par nodokļiem ļoti nopietni traucē attīstīt ražošanu, kā piemēram, PVN nodoklis — 18 procenti, uzņēmumu ienākuma nodoklis — 25 procenti, sociālais nodoklis — 37 procenti, akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai, arī transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai pēc jaunā gada, elektroenerģijas tarifu nepārtraukta paaugstināšanās un citi. Kā notiek ārzemēs, no kurām mums šajā jomā ir jāmācās? Apskatīsim vislielākās pārtikas ražotājas valsts pasaulē — ASV — pieredzi. Valsts politika sekojoša — atbalstīt vietējos ražotājus ar subsīdijām ir lētāk, nekā ļaut kristies ražošanas līmenim un pēc tam mēģināt to atjaunot.

Otrs. Lai aizsargātu vietējo lauksaimnieku, no valsts tiek saņemts atbalsts pārprodukcijas eksportam. Tādēļ ārvalstīs šī produkcija ir lētāka nekā uz vietas valstī. Ar bažām nākas secināt, ka Latvija ir nokļuvusi, tā ir iespiesta ekonomiski attīstīto valstu valdību spēcīgi atbalstīto lauksaimniecības cenu spīlēs. Mūsu valsts ir nokļuvusi atkarībā no pārtikas produktu importa. Vietējais ražotājs nespēj stāties pretī subsidētam importam, jo mūsu valsts zemnieki nespēj pie esošās valdības politikas nodrošināt mūsu iedzīvotājus ar galvenajiem pārtikas produktiem. Nepārtraukti turpinās ražošanas apjomu samazināšanās. Nedrīkstam turpināt šo bezatbildīgo agrārās politikas ceļu, kuras rezultātā atmatā palikusi zeme pusmiljona hektāru apmērā, par kuru jau līdz šim netika iekasēts zemes nodoklis. Kā jau minēju, arī pašmāju tirgus zaudēšana lielā mērā, augsnes auglības pasliktināšanās, nepieciešamo mēslošanas līdzekļu un augsnes uzlabošanas pasākumu trūkuma dēļ. Lauksaimniecībā ir izveidojusies situācija, ka jebkuru nodokļu pieaugums būs izšķirošs ražotāju izdzīvošanas jautājumu ziņā. Pašlaik mūsu lauksaimniecības uzņēmumi bieži vien velk dzīvību tikai uz darbinieku zemo algu līmeņa rēķina. Šinī situācijā nekādā ziņā nedrīkst pieļaut zemes nodokļa palielinājumu. Jau pašreiz tas ir samērā augsts, salīdzinot to ar tādu pašu nodokli citās Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šis panta labojums praktiski nozīmētu to, ka no valsts atvēlētās niecīgās subsīdijas lauksaimniecībai veiksmīgi tiktu iekasēts atpakaļ, lai pēc tam pašvaldības segtu iztrūkstošos naudas resursus. Vakar Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas sēdē neviens no deputātiem neatbalstīja šī zemes nodokļa pacelšanu. Aicinu arī jūs, cienījamie deputāti, neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet nu, Krisberga kungs, līdz pārtraukumam ir tikai vairs dažas minūtes. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka izteikt šo domu var arī vienā minūtē. Ja mēs gribam aplaupīt zemniecību, paceļam nodokli divas reizes. Ja mēs kaut kādu palīdzību gribam tai dot, noraidām komisijas priekšlikumu. Te nu tik tiešām ir sirdsapziņas balsojums. Vai nu zemniecības izputināšana, atbalstot priekšlikumu, vai vismaz ir cerība, ka tā noturēsies. Tātad šo priekšlikumu atbalstīt nevar. Tālāk — sirdsapziņa. Tātad aicinu noraidīt komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir pienācis, bet mums ir divi — viens ar 10 un otrs ar 10 deputātu parakstiem, kuri ierosina turpināt 10.decembra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz dienas kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. “Par” vai “pret” vēlas runāt? Nevēlas. Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, kas ir par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — 2. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas? Kārlis Čerāns — lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šeit Krisberga kungs tikko teica, ka šis būšot sirdsapziņas balsojums. Es šeit diemžēl nevaru būt tik optimistisks kā Krisberga kungs, jo, pieņemot budžetu 1997.gadam, šo savu sirdsapziņu deputātu vairākums jau ir pārdevuši, un es domāju, ka tas ir absolūti ciniski, ka mēs parēķinām budžetā, cik tur tās naudiņas pietrūkst, un atbilstoši tam uzliekam attiecīgo koeficientu nodokļim, nu tad maksājiet. Šis koeficients šoreiz ir 2,46. Bet interesanti, kāpēc ne 2,45 vai 2,47? Bet tas ir tāpēc, ka tik daudz naudiņas budžetā vajadzēja. Es aicinu neatbalstīt tomēr.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R. Zīle (TB).Godātie kolēģi! Pēc plānotā, tātad uz nākoša gada ieņēmumiem zemes nodoklī 74,9 procenti ir pilsētas iekasēti, būs pilsētas teritorijās. Un tikai 25 lauku apvidos. Līdz ar to, ja mēs runājam par to, ka tas skar pamatā tikai lauksaimniecībā nodarbinātos, tā nav īsti patiesība.

Otrkārt. Izskatot šos priekšlikumus, sagatavojot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēs tikāmies ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu sagatavotājiem, cilvēkiem no Finansu ministrijas, arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Un mēs atradām tātad tabulu, kurā ir zemes nodokļa iekasēšana iepriekšējā laikā, tātad šogad. Un bija pašvaldības Liepājas pusē, kuras vidēji no viena hektāra iekasēja 30 santīmus, jūs zināt, ka pašvaldībām ir tiesības atlaist šo zemes nodokli un arī ir tiesības nedaudz paaugstināt — līdz 50 procentiem. Un tās tiesības arī paliek. Bet šādā gadījumā mums iznāk, protams, daļēji nekonsekventa attieksme pret tām pašvaldībām, kas ir stingras savā būtībā un šo zemes nodokli iekasē. Jo faktiski vienīgā bāze, pret ko var aprēķināt šos indeksus — 2,46 vai kādu citu, var noteikt tikai pret reāli iekasēto apjomu. Tātad tās, kuras iekasē mazāk, arī var turpināt mazāk iekasēt, bet tās, kuras ir gribējušas iekasēt samērā pieņemamā apjomā, būs spiestas, protams, iekasēt vairāk, ja viņas gribēs paturēt savu pozīciju savā pašvaldībā.

Un vēl viena lieta. Ja mēs šo priekšlikumu nepieņemam, protams, pie tā ir arī ieņēmumu bāzes palielināšanās pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā, tad mums ir jārēķinās, ka tā pozīcija, ko mēs nobalsojām pirmajā lasījumā un kas arī skar principā šodien nobalsoto par valsts budžetu, tad skolotāju mērķdotācijām, respektīvi, mērķdotācijas pedagoģisko darbinieku algām, šis cipars var stipri mainīties, tātad es nevaru pateikt precīzi par cik miljoniem, bet katrā ziņā miljoniem. Paldies par uzmanību! Es tomēr aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ādolfs Ločmelis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

Ā.Ločmelis (LVP). Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es par zemes nodokli runāšu tīri no praktiskā viedokļa, jo praktiski man ārzemju pieredzes nav, ārzemēs braukājis neesmu, un nav arī vajadzības, jo, kā jūs redzat manu solu, kurš sastāv no Toronto darba. Tātad es šeit pieredzi varu smelties atliku likām, ārzemju, protams, pamatā.

Tātad, runājot par zemes nodokli, jāizsaka tīri tādā produkcijas veidā. Šogad es to maksāju par savu saimniecību, kurā ir 36 hektāri, tie sastāv no 18 hektāriem aramzemes un 18 hektāriem meža, maksāju 42 latus. Tas ir, pusi no kauta barokļa. Nākošgad man šis nodoklis būs jāmaksā, ņemot vērā zemes nodokli, to 2,46 un vēl arī šo apdrošināšanu, par kuru arī balsosim. Jau būs man jāmaksā ar diviem barokļiem. Par manu saimniecību. Otra lieta. Šajā saimniecībā es nupat beidzu izveidot kokapstrādes cehu, kur man ir jāpieslēdz attiecīgi elektromotori. Līdz šā gada 1. jūlijam par šo pieslēgšanu man bija jāmaksā 66 lati, tikai par pieslēgšanu. No šā gada 1.jūlija sakarā ar “Latvenergo” valdes lēmumu man jau jāmaksā 2 200 lati tikai par pieslēgšanu. Tas ir plus 28 barokļi. Summējot to visu kopā, es... jūs to saprotat, jums es to varu izskaidrot, bet mana sievasmāte to nekādi nesapratīs, ka, līdzko tu, znotiņ, aizbrauc uz Rīgu, tas ir pusgada laikā, maksājis puscūku valstij, tagad jau tev būs jāmaksā pēc šī pusgada 30 cūkas valstij! Bet tas vēl nav tas trakākais. Tas viss ir viena pusgada laikā. Tagad nav saprotams, kas vēl būs nākošā pusgada laikā — 1997.gadā. Atkal šāds pieaugums. Tāpēc man kā zemniekam šī lieta nav saprotama. Kāpēc pēdējās minūtēs radās šis koeficients 2,46? Es aicinu par šo zemes nodokli nebalsot. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mans kolēģis Vienības partijā laikam diezgan skaidri paskaidroja to, ko viņš izjūt un cik arvien grūtāk viņam ir saimniekot Latvijas laukos. Es gribu vēl lielākā perspektīvā pateikt. Varbūt mēs varētu klusāk runāt viens ar otru šeit.

Lieta ir tāda, ka ne tikai šie nodokļi, bet nākošais brīvais tirgus ar Baltijas valstīm par lauksaimniecības produktiem. Tas apēdīs lielāko daļu tos ienākumus, ko mēs varējām no tās cūkas saņemt, ko Ločmeļa kungs audzina. Galu galā, kas ir tas mērķis visai šai nejēdzībai, ko valdība mums liek virsū. Mēs nespējam attīstīt ekonomiku, mēs nespējam attīstīt citus avotus bez nodokļiem, un mēs liekam virsū avotus uz citiem, kas vēl druscītiņ ražīgi laukos ir, un šinī gadījumā pat nodokli uz tiem, kas nav ražīgi laukos. Tā zeme būs jāpārdod. Jo cilvēks nevar turēt savās rokās to, par ko viņš nevar samaksāt uzturu. Un mēs to uzturēšanas maksājumu taisām dārgāku un dārgāku. Un skat, tie, kam Šķēles kungs grib palīdzēt izpirkt Latviju, viņiem būs vieglāk, ja būs daudz lielāks piedāvājums un cenas paliks zemas. Un mēs tādu zemi vienkārši pārdosim. Es kategoriski lūdzu, kā Krisberga kungs teiktu, uzskatīt šo par sirdsapziņas balsojumu un balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ļoti cienu savu kolēģi Ločmeļa kungu. Bet es negribētu, ka viņš nonāktu konfliktā ar sievasmāti tāpēc, ka atbraucis uz Rīgu. Līdz šim bija maksājis, puscūku devis valstij, tagad būs jādod vairāk. Bet varbūt, kolēģi, mīļais Ločmeļa kungs! Vai nebūtu risinājums, ka audzinātu četras cūkas, un vienu tad varētu dot valstij, un būtu visiem labāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Es domāju, ka mums vajdzētu situāciju izvērtēt ar veselo saprātu bez emocijām. Kas tad pēdējā pusgada laikā ir tāds īpatns, ko mēs, kā valdību atbalstošā frakcija, esam deklarējuši. Pirmkārt, un viennozīmīgi... Nedzird...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es atkārtoti šodien lūdzu visas personīgās lietas un sarunas risināt ārpus sēžu zāles. Lūdzu, Bāna kungs!

E. Bāns. Tika deklarēts tas, ka nodokļiem jābūt stabiliem, kādi nu tie ir, bet jābūt stabiliem, lai varētu uzņēmēji attīstīties. Kas tagad notiek? Tagad notiek tas, kā mums izskaidroja, ka tiek ievērtēta zemes nodoklī inflācija, un tiek atcelts šis nodoklis uz tā rēķina. Bet inflācija tiek ievērota arī visos resursos, tikai ne nododamajā produkcijā, ko zemnieks nodod.

Līdz ar to, par to jau ir runāts, neatbilstība rodas starp ražošanas izmaksām un resursiem, ko zemnieks pērk. Ja var nemaksāt zemniekiem par četriem mēnešiem par nodoto labību, vairākās vietās Latvijā, piemēram, no Rudzētu paju sabiedrības pat tiesājās ar Kalsnavas spirta rūpnīcu, un pat iesaka, kad lēmums ir iznests, nevar piedzīt šo naudu zemniekam par labu. Paceļot šo nodokli, pa Latviju tas sastāda 5 — 6 miljonus rubļu. Tālāk. Ja pavērtējam visu to, kas zemniekam nākošgad jāmaksā klāt, tad droši var teikt, ka valsts, tai skaitā arī mūsu frakcijas atbalstītā ekonomiskā politika, ved uz to, lai zemnieks kā vidējais ražotājs neattīstās. Ja mēs gribam to panākt šodien, tad ar savu sirdsapziņu apliecināsim to, balsojot “par”, bet, ja negribam to, tad balsosim “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A. Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Zemes nodokli sākām maksāt 1990.gadā, līdzko pieņēma šo likumu. Un likumā bija tāda norma, ka katru gadu Finansu ministrija šo nodokli pārrēķina atbilstoši inflācijas koeficientam. Nupat mēs šo normu izsvītrojām no likuma, un tāda iespēja acīmredzot vairs nebūs.

Bet es jūs gribu painformēt par situāciju. Pašlaik vidējais zemes nodoklis ir apmēram 2,5 — 3 lati par vienu hektāru zemes Latvijā. Mazais zemnieciņš vai piemājnieks izdzīvos un droši vien nomaksās šo nodokli. Bet lielās saimniecības, kuras mēs ļoti vēlamies, lai tās augtu, lai tās piepirktu sev zemi klāt, arī paju saimniecības, nevarēs šo nodokli vairs samaksāt. Te nav runa ne par puscūci, ne par pussivēnu, bet te ir runa par to, vai zemnieki ar lielajiem zemes īpašumiem varēs eksistēt un varēs šo nodokli nomaksāt.

Kāda būtu izeja, ja mēs tiešām visi vienotos un neatbalstītu šo likumu pieņemšanu, šo pārejas noteikumu pieņemšanu, palielinot 2,4 reizes. Tas ir, apmēram 6 — 7 lati būs jāmaksā par vienu hektāru. Nav nekāda bezizeja, ja mēs noraidām šo priekšlikumu.

Redziet, pašvaldībām bija tiesības savā teritorijā zemniekus no nodokļa atbrīvot. Un ļoti daudzos gadījumos tas tika darīts. Pirmos piecus gadus tā saucamie Breša zemnieki vispār tika atbrīvoti no visiem nodokļiem. Nodokļi ir jāiekasē no visiem. Šis pats nodoklis jāiekasē no visiem. Jūs teiksiet tā, bet daudzi audzē savos laukos nezāles un neapkopj šos laukus. Šādā gadījumā Ministru kabineta noteikumi paredz soda naudu. Šīs soda naudas pašlaik ir mazas. Tās var palielināt, šīs soda naudas vajag palielināt, bet nevajag ciest tiem cilvēkiem, kuri godīgi līdz šim ir maksājuši zemes nodokli, kuri nespēs šo nodokli samaksāt un kur mēs novedīsim pēdējās zemnieku saimniecības pie bankrota. Pēdējās paju saimniecības novedīsim pie bankrota.

Un, nobeidzot savu runu, es gribu atgādināt, kam tad mēs, apstiprinot šo mūsu budžetu, kādu mēs esam visi apstiprinājuši, esam pielikuši nodokļus? Pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 100 latiem. Tāds mums ir projekts, un zemniekiem, kuri vēl nav saņēmuši par valsts uzņēmumu neatmaksātiem parādiem visu atlīdzību. Vēl ne gaļas kombināti, ne piena kombināti šos parādus nav noseguši. Vai tad zemnieks būs tas vilcējs, uz kura pleciem mēs izvilksim visu Latvijas budžetu? Es ļoti aicinu jūs iedziļināties šajā balsojumā. It sevišķi tāpēc, ka visi tie, kuri ieraksta savus īpašumus zemesgrāmatā, būs spiesti maksāt šo paaugstināto nodokli — 6 — 7 lati apmērā, arī par mežu teritorijām. Mežs izaug 80 — 100 gados, nocērt viņu vienu reizi šajos 80 — 100 gados. Bet šo zemes nodokli par šīm teritorijām maksā visu laiku. Būsim uzmanīgi! Ir citas metodes, kā palielināt ienākumus budžetā, kā jau es minēju, ar šīm soda naudām un daudzas citas, bet neapkrausim zemnieku vēl ar vienu nodokli, kas viņu izputinātu. Pie tam es gribu atgādināt, ka zemnieks tiešām maksā visus nodokļus. Tas ir, gan peļņas nodokļus viņš maksā, gan apgrozījuma nodokli viņš maksā, un tātad, lūdzu, apdomāsim šo lietu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 28, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Beidzamais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos, nosakot, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par to nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātus par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 19, atturas — 11. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi. Pirms reģistrējamies un slēdzam ārkārtas sēdi. Pirmais. 5 deputāti — Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Čerāns un Kušnere — raksta: “Apšaubām balsošanas rezultātu par likumu “Par valsts budžetu 1997.gadam”, jo balsošanas izdrukā redzams deputāta Amerika vārds, bet Ameriks balsošanas laikā sēdē nepiedalījās.”” Viens var izteikties “par”, viens “pret”. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka tad ir jābalso, ja var apšaubīt... bet nestrīdoties par to, viens vai otrs deputāts bija vai nebija redzams, man liekas, neviens saprātīgs cilvēks šinī zālē, un šeit tādi ir, es ceru, visi, neapšaubīs rezultātu — 73 — par, 11 — pret. Neviens neatturas. Tā kā, ja pat kaut kas... es pieņemu, ka nē, bet, ja pat kaut kas būtu bijis... man liekas, apšaubīt var, ja starpība ir divas, trīs balsis, es nezinu, cik, bet ne jau, ja starpība ir 73 pret 11. Neviens jau.. (Starpsauciens: “Nedrīkst krāpties!”)... nu, protams, ka nedrīkst, un es ceru, ka neviens nav krāpies, bet rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. (No zāles: “Kārtējo reizi tas ir noticis.”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neveidot dialogu ar zāli! Saeimā runā no tribīnes. Tātad viens runāja “pret” iesniegumu, Čerāns vēlas runāt “par”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Tas, kas šobrīd tika apšaubīts, tas ir balsošanas rezultāts, un mēs izdrukā skaidri redzam šo rezultātu. Par — 73, pret — 11, atturas — 0. Un tas ir šis rezultāts, kurš tiek apšaubīts. Un es saskaņā ar Kārtības rulli lūdzu pārbalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tagad par balsošanas motīviem. Mums ir arī vēl otrs iesniegums, to mēs arī skatīsim, bet, pirms balsojam par šo iesniegumu, es gribu jums kādam pajautāt: vai kāds no jums tiešām nopietni domā, ka Amerika vietā pogu varēja nospiest Jirgena kungs? (Troksnis zālē.) Ozoliņa kungs, debates ir beigušās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kas balso par šo iesniegumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Tas ir, kolēģi, balsojums. Lūdzu rezultātu! Par —11, pret — 50, atturas — 10.

Nākamais iesniegums. “Apšaubām 11. decembra pulksten 13.09 un 11 sekundēs izdarīto balsošanas rezultātu, jo deputāts Zelgalvis šajā laikā neatradās zālē. Balsošanas motīvs — par 453. priekšlikumu, balsojot par valsts budžetu 1997. gadam. Balsošanas izdrukā parādās Zelgalvja vārds, ka atturas. Pieprasām pārbalsošanu un pozīcijā — sakarā ar Satversmes Kārtības ruļļa 142. pantu.” Es nemainu transkripciju un izteikumus. Parakstījuši deputāti Ozoliņš, Valdmanis, Deņisovs, Eniņš un Dobelis. Viens var runāt “par”,viens var runāt “pret”. Lūdzu, Ozoliņa kungs!

L.Ozoliņš (TB). Pagaidām vēl cienījamie kolēģi un cienījamais priekšsēdētāj! Mani pārsteidz šis darbs Saeimā. Saeima balso, un rezultāti neatbilst balsojumam. Vai ir par daudz? Varbūt ir par maz balsis? Un tādā gadījumā jebkurš balsojums ir apšaubāms. Un šādai praksei, es uzskatu, ir jādara gals. Jo tomēr šie balsojumi ir ļoti svarīgi Latvijas nākotnei un arī mūsu prestižam, jo ko domā mūsu vēlētāji, ja notiek šādas lietas Latvijas valsts Saeimā? Prezidentam mēs nobalsojam par algas pielikšanu uzreiz par 500 latiem un vēl par 200 izdevumiem šādiem tādiem, un šeit, kad notiek balsošana par zemes nodokļa pielikšanu, mēs atkal balsojam, tādā veidā aplaupīdami mūsu jaunveidotās saimniecības, mūsu zemniekus. Es domāju, ka tie ir ļoti būtiski jautājumi. Un tāpēc es uzskatu, ka šādi notikumi nedrīkst turpināties, un ļoti lūdzu pārbaudīt gan Drošības dienestu, gan pēc tam ... iespējams arī, ka jāpārbalso. Es prasīju pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Panteļējeva kungs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es domāju, mēs esam liecinieki tam, ka dažiem cilvēkiem nepietiek vīrišķības atzīt, ka viņi ir zaudējuši. Es domāju, ka normāls vīrietis atzītu savu zaudējumu un netaisa pēc tam tādas sievišķīgas histērijas. Es domāju, ka rezultāts ir skaidrs, noraidām šo priekšlikumu, un tie, kas ir zaudējuši šodien, nu vienkārši jāatzīst savs zaudējums nevis jātaisa histērijas. Paldies! (Starpsauciens: “Beidz ņirgāties!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par piecu deputātu parakstīto iesniegumu — izdarīt pārbalsošanu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 52, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kušneres kundze, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Roberts Dilba, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Imants Liepa, Jānis Priedkalns, Gundars Valdmanis... ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas 10. un 11. decembra sēdi paziņoju pa slēgtu. Kārtējā sēde rīt pulksten 9.00.

Kopsavilkums

Par 10. un 11. decembra ārkārtas sēdi

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

— “Par valsts budžetu 1997.gadam”. (Reģ.Nr.453) (dok.Nr.1413; Nr.1864) Balsojums: 73 par, 11 pret, 0 atturas.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””. (Reģ.Nr.291) (dok.Nr.1862) Balsojums: 45 par, 19 pret, 11 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ.Nr.454) (dok.Nr.1417; Nr.1855) Balsojums: 58 par, 8 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ.Nr.455) (dok.Nr.1416; Nr.1898) Balsojums: 57 par, 6 pret, 1 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”. (Reģ.Nr.559) (dok. Nr.1815; Nr.1815b; Nr.1863) Balsojums par steidzamību: 62 par, 5 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 63 par, 4 pret, 5 atturas.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!