12. decembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 12.decembra kārtējo sēdi.

Darba kārtības pirmais jautājums, kuru mēs nepabeidzām skatīt iepriekšējā kārtējā sēdē, likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, otrais lasījums. Juridiskā komisija — ziņotājs Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Mēs palikām pie apspriežamā dokumenta 24.lappuses — Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums — transportlīdzekļu tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta. Komisijas slēdziens bija šo priekšlikumu noraidīt. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Debates ir beigušās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 22, atturas — 14. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). 6.pants. Juridiskais biroja iesaka izslēgt 6.panta ceturto daļu par to, ka panta iepriekšējās daļās minētos ziņojumus veic Satiksmes birojs un Ceļu policija, savstarpēji sadarbojoties. Priekšlikums ir atbalstīts, taču Juridiskā komisija ir izstrādājusi jaunu šī panta redakciju — 47.pantu — un, pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu, apvienojusi panta otro un trešo daļu un izteikusi jaunā redakcijā tā, kā tas ir redzams likumprojekta 4.ailē. 26.lappusē šim jautājumam, kas ir ceturtajā izslēgtajā daļā, šis jautājums tiek atsevišķi regulēts 49.pantā, kur sīkāk reglamentē visu četru institūciju sadarbību informācijas apmaiņas jomā, un mēs iepriekšējā sēdē jau šo pantu akceptējām. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izteikto 47.pantu tādā redakcijā, kāda ir likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt 6.panta ceturto daļu, kā arī apvienot panta otro un trešo daļu un izteikt pantu jaunā redakcijā, kura teksts jums ir dokumenta 25.lappuses 4.ailē, kā arī mainīt pantu numerāciju. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Kaksītis. 7.pants — “Par Robežapsardzības spēku pienākumiem”. Juridiskā komisija uzskata, ka panta otrajā daļā ar grozījumiem iestrādāts pirmajā lasījumā pieņemtais 30.pants un panta trešajā daļā pirmajā lasījumā pieņemtais 31.pants. Šie panti kā 30. un 31.pants ir likumprojekta 38. un 39.lappusē, un Juridiskā komisija izstrādāja 48.pantu jaunā redakcijā, nosakot Robežapsardzības spēku pienākumus transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudei, transportlīdzekļiem šķērsojot valsts robežu, kā arī noteica to kārtību un to atbildību, kāda nosakāma. Un šī redakcija zināmā mērā sakrīt ar to, ko ir ieteikuši daži deputāti, piemēram, Vienības partija pie 8.panta, kas būs nākamais.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 48.panta nosaukumu, par tā saturu un visām trim 48.panta daļām? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar 49.pantu. Papildinot ar 49.pantu, tajā iestrādāta pirmajā lasījumā pieņemtā 23.panta norma. Līdz ar to 49.pants būtu izsakāms tādā redakcijā, kāda ir 4.ailē, — Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Robežapsardzības spēku, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas apmaiņas jomā. 23.pantā, kas atrodas šī likumprojekta 34.lappusē, jau runāja par šo sešu institūciju sadarbības nepieciešamību. Mēs šeit esam šo normu iestrādājuši un paredzam katras attiecīgās institūcijas pienākumus, lai realizētu šā likuma izpildi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 49.panta nosaukumu un tā sešām sastāvdaļām? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 8.pants. Deputāti Jurdžs un Grīgs ierosina izslēgt 8.pantu. Līdzīgs priekšlikums — redakcijā svītrot 8.pantu — ir arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, pieņemot lēmumu, ka pants izslēdzams un panta redakcija jau ir iestrādāta ar grozījumiem otrajā lasījumā pieņemtajā 18.pantā, un šeit ir atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz nosaukumu — naudassods vai soda nauda. Tātad pirmie divi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputātu Jurdža, Grīga un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — svītrot 8.pantu? Iebildumu nav. Paldies! Tas pieņemts.

J.Kaksītis. Otrs priekšlikums ir no Latvijas Vienības partijas frakcijas, es jau iepriekš teicu, ka zināmā mērā šis priekšlikums ir ņemts vērā, izstrādājot 48.panta redakciju. Tādā redakcijā, kā Vienības partija ir iesniegusi šo priekšlikumu, tas neiederas arī normu formas ziņā, un šeit tiek lietots “soda nauda”, kurš nevar tikt lietots šajā likumprojektā, un šeit ir runa nevis par soda naudu, bet naudassodu vai nu administratīvā soda izteiksmē, vai arī tā, kā tas ir ietverts 48.panta trešajā daļā. Tātad kaut faktiski tas ir noraidīts — šis priekšlikums, taču tā doma un ideja ir atspoguļota 48.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izvēlēties 8.pantā vienu no diviem terminiem, kuri ir minēti tekstā, un panta redakcija iestrādāta ar grozījumiem otrā lasījuma 18.pantā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 9.pantu un iestrādāt ar grozījumiem likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā 21.panta redakcijā. Šī likumprojekta 15.lappusē ir otrā lasījuma redakcija, un šeit ir tikai nelieli precizējumi, salīdzinot ar pirmo lasījumu, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt to, ka 9.pants tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu — izslēgt 9.pantu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 21.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 10.pantu analoģisku motīvu dēļ. Proti, 10.panta būtība ir iestrādāta un jau tagad otrajā lasījumā pieņemta, un ir 22.pantā, kas ir 15.lappusē šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu — izslēgt likumprojekta 10.pantu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 22.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 11.pants — “Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darba nespēju”. Par šo pantu ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmkārt, aizstāt pirmajā rindkopā vārdu “apstiprināto” ar vārdu “apliecināto”. Aizstāt 1.punktā vārdus “nesaņemta vidējā darba samaksa par 6 mēnešiem” ar vārdiem “nesaņemta vidējā darba samaksa, ko aprēķina par iepriekšējo laika periodu”. Un pārējie priekšlikumi, kādi ir ievietoti projekta 2.ailē. Apsverot šos priekšlikumus, Juridiskā komisija nāca pie atziņas, ka 11.pants no likumprojekta ir izslēdzams, bet tā norma iestrādājama ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 23.pantā. Šeit 23.pants atrodas likumprojekta 15.lappusē, un šajā pantā ir atbalstīts Juridiskā biroja 1., 3. un 4.priekšlikums un daļēji atbalstīts arī 2.priekšlikums, tas ir, kā aprēķināt atbilstoši Darba likumu kodeksa normām šo kaitējumu, bet atskaitot sociālās palīdzības. Šis pants jau ir pieņemts, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt 11.panta izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — izslēgt 11.pantu no likumprojekta un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 23.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 12.pants — “Personai nodarītais zaudējums sakarā ar paliekošu darba nespēju”. Juridiskais birojs izteica priekšlikumus, kas faktiski ir terminoloģijas jautājums, — darba nespēja vai darba spējas zuduma gadījums. Un Juridiskā komisija to arī ir ņēmusi vērā, taču tāpat kā iepriekšējā gadījumā Juridiskā komisija izskata priekšlikumu — izslēgt 12.pantu no noteikumiem un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta 24.pantā, kas jau ir otrajā lasījumā iepriekšējā sēdē akceptēts. Tādēļ es lūdzu Saeimas akceptu par 12.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — izslēgt 12.pantu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 24.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13.pants — “Personai nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi”. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Juridiskā biroja priekšlikumi faktiski ir izteikti prozas un vēlmes veidā, taču, veidojot likumprojekta 25. pantu, kas tika jau otrajā lasījumā akceptēts, Juridiskā komisija ņēma vērā šos Juridiskā biroja priekšlikumus un iestrādāja tos jau minētajā 25.pantā. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz Saeimas atbalstu par 13.panta izslēgšanu, jo šī norma ir iestrādāta 25.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — izslēgt 13.pantu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 25.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.pants — “Mantai nodarītais zaudējums”. Šī likumprojekta 17.lappusē ir jau otrajā lasījumā pieņemtais 26.pants, kurš principā satur pirmā lasījuma balsojuma saturu, izņemot ar dažām nebūtiskām izmaiņām, tā, piemēram, ir precizēti zaudējumi, kādi nodarīti mantai, un arī nedaudz precizēta terminoloģija, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas lūgumu un izslēgt 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — izslēgt 14. pantu un iestrādāt tā redakciju ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 26. pantā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. pants — “Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu”. Situācija ir analoģiska. Otrajā lasījumā iepriekšējā plenārsēdē jau tika pieņemts 27. pants, kas atrodas šī likumprojekta 17. lappusē. Šajā 27. pantā arī pamatā ir iestrādātas 15. panta normas, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt 15. pantu, jo šīs normas iestrādātas 27. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 16. pants — “Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju”. Arī šeit Juridiskā komisija lūdz izslēgt 16. pantu, jo pieņemtajā 28. pantā, kas atrodas likumprojekta 17. lappusē, ir iestrādāta šī norma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 17. pants — “Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju”. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nedaudz neprecīzi ir ierakstīts tabulā, un tas būtu lasāms tā: “Izslēgt panta pirmajā daļā vārdkopā “bojājumu vai bojāeju” vārdu “bojājumu”. Kaut Juridiskā komisija 17. pantu lūdz izslēgt, jo šī norma ir iestrādāta 29. pantā, taču es varu teikt, ka šajā 29. pantā, kas jau tika pieņemts otrajā lasījumā, Juridiskā biroja priekšlikums ir ņemts vērā. Tādēļ es lūdzu Saeimu izslēgt 17. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants — “Satiksmes biroja un apdrošinātāju sadarbība ekspertīžu jomā”. Juridiskais birojs ir izteicis arī, kā jau es iepriekš teicu — prozā — savu priekšlikumu attiecībā uz to, vai Satiksmes birojam ir piešķiramas tiesības reglamentēt ekspertu darbību. Kaut Juridiskā komisija lūdz izslēgt 18. pantu, jo šī norma iestrādāta 31. pantā, tomēr šīs Juridiskā biroja bažas ir ņemtas vērā, un 31. pantā ir noteikts, ka sertifikātu gan izdod Satiksmes birojs, bet noteikumus nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to es uzskatu, ka jautājumi, kas bija izteikti 18. pantā, ir atrisināti 31. pantā, un lūdzu izslēgt 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 19. pants — “Zaudējumu atlīdzināšana”. Ir deputāta Nagobada priekšlikums — papildināt 19. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: “Institūcijai, kas apmaksājusi cietušā ārstēšanos slimnīcā vai ambulatori, ir atlīdzināms nodarītais zaudējums”. Šeit ir tabulā norādīts, ka šis priekšlikums ir noraidīts. Tik tiešām pie šī panta šis priekšlikums ir noraidīts, bet faktiski šī priekšlikuma būtība ir iestrādāta gan 1. panta 13. punktā, kur ir runa par trešo personu, gan 20. pantā. Juridiskā komisija ir šo normu iestrādājusi 32. pantā. 32. pantu pagājušo ceturtdien plenārsēde jau akceptēja, tādēļ es lūdzu izslēgt 19. pantu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 20. pants — “Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti”. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu — izslēgt pirmajā rindkopā vārdus “saskaņā ar šiem noteikumiem” un punktu... un 9. punktu, kas pēc biroja viedokļa ir aptverts ar pirmo. Un arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir izteikusi priekšlikumu — svītrot 20. panta 3. punktu. Apsverot šos priekšlikumus, Juridiskā komisija tos ir atbalstījusi, taču ir pieņemts lēmums par minētās normas iestrādāšanu 33. pantā. 33. pants tika akceptēts iepriekšējā plenārsēdē, tas atrodas likumprojekta 18. lappusē. Līdz ar to 33. pants, ņemot vērā gan Juridiskā biroja priekšlikumus, gan “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikumus, sastāv tagad tikai no 7 punktiem, un es lūdzu Juridiskās komisijas vārdā izslēgt no noteikumiem 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 21. pants — “Satiksmes biroja darbība”. Šeit ir vairāki priekšlikumi - gan Juridiskā biroja, gan deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumi. Juridiskais birojs uzskata, ka ir nepieciešams 21. pantā noteikt Satiksmes biroja tiesisko statusu, kā arī novērst pretrunas starp Ministru kabineta iekārtas likumu un šo likumprojektu. Juridiskā komisija ir ņēmusi to vērā. Tāpat Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu par to, ka no 21. panta izslēdzams 4. punkts - iekasē soda naudas gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta. Līdz ar to Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt 21. pantu, iestrādāt tā redakciju 41. un 42. pantā šī likumprojekta 22. lappusē, un tādējādi ir atbalstīts Juridiskā biroja pirmais priekšlikums daļēji un atbalstīts trešais, bet nav atbalstīts ceturtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 21. panta izslēgšanu un tā redakcijas iestrādāšana ar grozījumiem likumprojekta otrā lasījuma 41. un 42. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 22. pants — “Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu”. Šeit ir radusies drukas kļūda. Ir jālasa — izslēgt 22. pantu, nevis 21., kā ir ierakstīts tabulā. Tātad izslēgt 22. pantu un iestrādāt tā redakciju 34. pantā. 34. pants atrodas šā likumprojekta 19. lappusē, kuru Saeima otrajā lasījumā jau pieņēmusi, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 21. ... es laboju, par 22. panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 21. panta izslēgšanu un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 34. pantā iebildumu nav.

J.Kaksītis. 22. panta...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 23. — “Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Robežapsardzības spēku, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas apmaiņas jomā”. Kā jūs atceraties, vēl šodien mēs par šo pantu runājām, un tas ir iestrādāts likumprojekta 19. pantā, kur ir noteikti šo institūciju sadarbības nosacījumi, kā arī katras atsevišķas institūcijas pienākumi. Līdz ar to 23. pants būtu izslēdzams, jo tā redakcija ir iestrādāta 19. pantā, kas pieņemts otrajā lasījumā, un arī 49. pantā, kas ir 26. lappusē, ir iestrādāta šī norma. Tādēļ es lūdzu akceptēt 23. panta izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret 23. panta otrās daļas izslēgšanu iebildumu nav? Un nav arī iebildumu pret to redakciju, kas ir iestrādāta otrā lasījuma 19. un 49. pantā? Pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis. 24. pants — “Zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījuma izskatīšana”. Šī norma ir iestrādāta jau pieņemtajā 35. un 36. pantā. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz izslēgt 24. panta 4. un 5. daļu, jo redakcija ir 36. pantā, kas jau pieņemts otrajā lasījumā, un izslēgt 24. pantu kopumā, jo pārējā daļā šī norma iestrādāta 35. pantā. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt no noteikumiem 24. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 24. panta izslēgšanu no noteikumiem un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 36. un 35. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 25. pants —”Zaudējumu aprēķināšana”. Ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt otrajā daļā dokumentu sarakstu katram apdrošināšanas gadījumam un aizstāt trešajā daļā vārdus “tiesības aktus” ar vārdiem “normatīviem aktiem”. Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā Juridiskā biroja priekšlikumus, bet es gribu runāt vairāk par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Kā jūs atceraties, iepriekšējā plenārsēdē, izskatot šo jautājumu, tika izdarīts šis balsojums un Vienības partijas frakcijas priekšlikums tika atbalstīts, līdz ar to es lūdzu izslēgt 25. pantu, jo tā redakcija ir iestrādāta 36. pantā, atbalstot gan Juridiskā biroja priekšlikumus, gan Vienības partijas frakcijas priekšlikumus tādā balsojumā, kā tas notika pagājušo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 25. panta izslēgšanu un tā teksta iestrādāšanu otrā lasījuma 33. pantā, atbalstot gan Juridiskā biroja, gan Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumus, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 26. pants — “Apdrošināšanas atlīdzības aprēķini, termiņš un izmaksas kārtība”. Šī norma ir iestrādāta likumprojekta 37. pantā. Tas atrodas likumprojekta 20. lappusē. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt 26. pantu no noteikumiem, jo šī norma ir citā pantā — 37. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 26. panta izslēgšanu no noteikumu teksta un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 37. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 27. pants — “Apdrošinātāja lēmums”. Juridiskais birojs lūdz izslēgt 27. panta pirmās daļas 2. punktu, kur noteikts, ka apdrošināšanas atlīdzība var būt samazināta. Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā šo Juridiskā biroja priekšlikumu, iestrādājot 38. pantā minēto normu, un tādēļ komisija pieņēmusi lēmumu izslēgt 27. pantu, jo 38. pantā ir iestrādāta šī panta dispozīcija. Es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 28. pants — “Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība”. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” izteikusi priekšlikumu — svītrot 28. panta 1. punkta c apakšpunktu, kā arī svītrot 28. panta ceturto punktu. Juridiskā komisija, izskatot šo pantu, atbalstīja priekšlikumus, kurus izteikusi “Tēvzemei un Brīvībai”, taču, ņemot vērā šī jau... kā arī iepriekšējos gadījumos šīs strukturālās izmaiņas likumprojektā, pieņēma lēmumu — izslēgt 28. pantu, jo 28. panta normas iestrādātas 39. pantā, kas atrodas šā likumprojekta 21. lappusē. Es lūdzu akceptēt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģiska situācija ir ar 29. pantu — Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumi”. Šī norma ir ietverta jau otrajā lasījumā pieņemtajā 45. pantā, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt 29. panta izslēgšanu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 30. pants — “Ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, iebraucot Latvijas Republikā”. Juridiskais birojs liek priekšā aizstāt vārdus “šiem noteikumiem” ar vārdiem “šo likumu” un saskaņot pantu 7. ... šo pantu ar 7. pantu. Ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumus, gan tikai daļēji, Juridiskā komisija ir izstrādājusi jaunu 48. pantu, tas ir akceptēts Saeimā otrajā lasījumā un atrodas likumprojekta 26. lappusē. Juridiskā komisija nav piekritusi tam, ka neapdrošināta transporta līdzekļa tālāka kustība, iebraucot Latvijas teritorijā, ir pieļaujama, un šāda norma ir, kā jau teicu, minētā likumprojekta 26. lappusē. Līdz ar to es lūdzu Saeimu akceptēt 30. panta izslēgšanu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 31. pants — “Ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, izbraucot no Latvijas Republikas”. Šeit ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums par 31.panta otro daļu, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums par iepriekš jau minēto terminoloģiju — soda nauda vai naudassods. Kā arī “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — svītrot 31.panta otro daļu. Juridiskā komisija ir izstrādājusi, un otrajā lasījumā jau iepriekšējā sēdē pieņemts 48.pants. Šīs normas, kuras ir paredzētas 31.pantā, ir iestrādātas šajā 48.pantā, gan neatbalstot priekšlikumus, izņemot to priekšlikumu, ka termins — soda nauda — nav šajā likumā lietojams. Tādēļ es lūdzu izslēgt 31.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 32.pants — “Zaudējumu atlīdzināšana ārvalstniekiem”. Nemainot satura būtību, šā panta jēga ir iestrādāta 40.pantā. Tādēļ Juridiskā komisija lūdz no noteikumiem izslēgt 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noslēguma jautājumi. 1.punkts. Noslēgumu jautājumu 1.punkts ir tas, ka noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Juridiskā komisija pieņēma lēmumu — izslēgt šo punktu no noteikumiem un tālāk arī no likumprojekta, paredzot vai nu spēkā stāšanos vispārējā kārtībā, vai arī trešajā lasījumā, līdz trešajam lasījumam nosakot kādu citu termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Debatēs ir pieteicies Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis ir viens no būtiskākajiem spēkā stāšanās jautājumiem šim likumam, jo, kā mēs zinām, šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo, kā mēs zinām, Ministru prezidents ir paziņojis to, ka viņš neatkāpsies no Satversmes 81.panta kārtībā noteiktā termiņa, ka transporta līdzekļu obligātās civilās apdrošināšanas kārtība stāsies spēkā no 1997.gada 1.janvāra. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka no 1.janvāra Latvijā tātad aptuveni 400 000 transporta līdzekļu īpašniekiem ir jau šī civiltiesiskā transporta līdzekļa apdrošināšana jāveic. Tātad tam 1.janvārī ir jau jābūt izdarītam kā notikušam faktam. Tātad izveidosies tāda situācija, ka Ceļu policija jau varēs šos cilvēkus saukt pie atbildības par to, ka šī transporta līdzekļu vadītāju civiltiesiskā apdrošināšana nav veikta. Faktiski šāda kārtība nav pieļaujama. Tāpēc es domāju, ka deputātu Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa un Zundas priekšlikums ir ļoti pārdomāts, un šī kārtība būtu atbalstāma un noteikti iestrādājama otrajā lasījumā, jo faktiski, ja šāda kārtība netiek iestrādāta, paralēli ar transporta līdzekļa tehniskās apskates iziešanu arī var veikt šo civiltiesisko apdrošināšanu. Līdz ar to, ņemot vērā cilvēku arī tīri emocionāli psiholoģiskos faktorus, sastrēgumi katru gadu atkārtosies, atkārtosies gada beigās, tad, kad šis termiņš pienāks un jauna apdrošināšana būs jāveic.

Vēl, protams, ir arī vairāki tādi fakti, kas liecina par labu šādai kārtībai. Pašreiz, kā ir zināms, Ceļu satiksmes drošības departamentā ir izveidota jau vienota datu bāze, kurā tiek uzskaitīti transporta līdzekļu vadītāji un arī tiek vesta atsevišķu transporta līdzekļu uzskaite. Arī šos datus varētu ļoti operatīvi ievadīt, par apdrošināšanu arī varētu ievadīt un ievietot šajā datu bāzē, un līdz ar to Ceļu policijai būtu iespējams pietiekami operatīvi pārbaudīt, vai šīs apdrošināšanas polises nav viltotas un tamlīdzīgi, un varbūt arī citi kādi aspekti varētu parādīties. Līdz ar to arī būtu diezgan liela garantija par to, ka šajās datu bāzēs ievietotie dati ir pietiekami korekti. Ir vēl kāds moments. Ir arī tāds moments, ka psiholoģiski būtu vieglāk arī cilvēkiem. Cilvēki negrib pieņemt šo obligātuma raksturu, un arī psiholoģiski tad, kad cilvēks dodas uz tehnisko apskati, līdz ar to arī cilvēki psiholoģiski būs noskaņojušies un šos darbus varēs paveikt, reizē nokārtojot maksājumu gan par tehnisko apskati, gan arī par šo apdrošināšanu.

Jāteic, ka ir vēl viens tāds fakts, ko man Ceļu satiksmes drošības departamenta darbinieki teica, ka Igaunijā šie darbi ir nodalīti. Tātad tehniskā apskate tiek veikta atsevišķi un apdrošināšana tiek veikta atsevišķi. Un, neskatoties uz to, ka ir jau zaļās kartes nepieciešamība, pārvietojoties Eiropā, kas it kā varētu stimulēt šo apdrošināšanas nepieciešamību, neskatoties uz to, tikai 40 procenti no Igaunijas transporta līdzekļu īpašniekiem ir šo civiltiesisko obligāto apdrošināšanu izgājuši. Tā ka ir arī vēl vairāki fakti, ko mēs varam no Igaunijas pieredzes ņemt vērā, un līdz ar to es aicinu atbalstīt tieši šo jau minēto deputātu priekšlikumu un šīs domas, kuras es šeit varbūt arī izteicu, paturēt prātā balsojot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL).Cienījamie kolēģi! Es arī varu paziņot frakcijas vārdā, ka mēs šo likumu otrajā lasījumā neatbalstīsim, ja tas saglabās tādas formas, kā šodien vairākums kārtējo reizi uzspiež Saeimai. Mēs arī neatbalstīsim trešajā lasījumā. Jo labākajā gadījumā mēs piedāvāsim arī to, ka šis likums stāsies spēkā kā likums nevis nākošajā gadā, bet aiznākošajā gadā.

Jo uz nākošo gadu mums būtu jālaiž, lai šis likums būtu kā brīvprātīga civiltiesiskā transporta apdrošināšana. Kā jau arī Vītola kungs paziņoja, šie finansu līdzekļi ir iekļauti šā gada budžetā. It sevišķi viss valsts transports. Tajā skaitā ministriju transports. Man tāpat līdz šai dienai nav skaidrs, neviens nav devis informāciju, cik un kādā summā tas izteiksies no valsts budžeta. Un vai patiešām Šķēles kungs kā liels eksperimentētājs nevarētu ne tikai eksperimentēt ar bezdeficīta budžetu, bet ar valsts nodokļu naudu, jo tās būs milzīgas summas.

Šodien mēs jau visi esam kursā, ka Rīgas Domei tiek pieprasīts paaugstināt braukšanas maksu pilsētas transportā. Viena no motivācijām ir — civiltiesiskā apdrošināšana. Kaut vai, ja mēs paskatīsimies Ministru kabineta piedāvāto tabulu, tad visdārgākais transporta veids Latvijā ir pilsētas sabiedriskais transports. Tas ir — tramvaji un trolejbusi. 165 lati par vienu vienību. Un, kad Juridiskajā komisijā es uzdevu apdrošinātājfirmām jautājumu: kāpēc izrādās, ka autobusiem ir 80 lati, bet 165 lati maksā tramvajs, tad izrādījās, ka Jānis Zālīša kungs ir uzskatījis, ka par tādām naudām ir jāapdrošina. Tāda bija vismaz apdrošinātāja motivācija. Tātad izrādās, ka sabiedriskais transports, un ar mūsu rokām Ministru kabinets velk šādus naudas uzlikumus sabiedrībai. Es nevaru atbalstīt tādu politiku. Un, ja mēs nemainīsim uz trešo lasījumu arī tarifu līmeņus, kaut gan mums jau ir piedraudēts, mēs neesot lasījuši, ka apdrošināšanas firmas, ja mēs mainīsim tarifu līmeņus, atteiksies parakstīt līgumus. Protams, izmantot šantāžu visādos līmeņos un veidos ir labi, bet es iesaku kolēģiem nopietni padomāt. Vai šodien, uzgrūžot tautai virsū šo civiltiesisko apdrošināšanu, uzgrūžot budžetam... Šodien mēs piespiežam invalīdus iet rindās uz pašvaldībām, lai pierādītu braukšanas tiesības, tanī pašā laikā mēs ar vieglu roku apdrošināšanas firmām atdosim šos līdzekļus. Tikpat labi es varētu arī uzdot Krištopana kungam jautājumu: kāpēc līdz šai dienai lielie tranzīti nav apdrošināti, civiltiesiski kravas? It sevišķi sekas, ja notiek kādas avārijas. Tas nav, jau kuro gadu turpinās. Tajā pašā laikā mēs parasto pilsētas transportu apdrošināsim pēc maksimālās summas. Tādēļ es šajā gadījumā, protams, saprotu, ka ir panākta vienošanās un būs balsojums pozitīvs, bet es uzskatu, ka šī civiltiesiskā apdrošināšana šajā gadā — nākošajā gadā ir pāragra. Un vajadzētu sākotnēji pieņemt bezdeficīta budžeta gadu kā brīvprātīgu, pēc tam jau obligāti varētu risināt. Bet nevajag ar tautu taisīt eksperimentus. Eksperimenti bieži vien var arī slikti beigties. (No zāles: Nedraudi! Ādamsons ar pistoli tev blakus!”) Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Beidzamajā nedēļā mums ir vairākas lietas izkristalizējušās. Es saprotu, ka jau vadošās frakcijas to agrāk saprata, bet maniem domubiedriem to bija diezgan grūti izprast, ka tā varētu būt. Bet vadošās frakcijas nodoms bieži parādās tikai trešajā lasījumā. Jeb vismaz lieta ļoti smagi mainās. Teiksim, par faktoru punktā 2.5, kad runāja par zemes nodokli. Nez kas notiks ar šo likumu? Mums tikko Lujāna kungs pareizi paskaidroja, ka nebūs jau tikai tie mersedes-benz vadītāji, kuriem būs jāmaksā par šo apdrošināšanas likumu, bet būs arī tautai — publisko transportu lietotājiem un tā tālāk.

Bet es gribēju parunāt, pirms mēs ejam kādā nopietnā balsojumā, par citu lietu. Mani domubiedri Saeimā varbūt ir tie muļķīši. Mēs esam tie godīgākie vai vismaz cenšamies būt godīgi. Un mēs nelietojam tās brīvās pogas, kas ir. Mēs tagad saprotam, ka Čepāņa kunga vadītajā Saeimā brīvās pogas balsojumi der. Es domāju, kamēr mums Čepāņa kungs nepaskaidros, ka ir savādāk, ka tad es ieteiktu saviem domubiedriem ātri apskatīties — svarīgā balsojumā, teiksim, lai konservētu Latvijas vēsturiskos objektus, pietrūka 3 balsis. Mēs zinām, ka bija viena lieka poga. Bet nekādas sankcijas nebija, nekādas izmeklēšanas nebija, nekāda pārbalsojuma nebija. Viss palika vietā. Tas arī bija tad, kad it kā šeit bija jautājums, vai mēs atļausim valdībai iet uz priekšu ar vienu citu likumu? Tad mēs taisījām blokādi. Un būs citos jautājumos tā. Un, ja Čepāņa kunga vadītajā Saeimā tiešām tā būs, tad mums būs interesanti. Mēs visi skriesim pie tās tukšās vietas un balsosim trešo un ceturto reizi, ja mums izdosies. Es gribētu dzirdēt no Prezidija, ka tā nebūs. Ka mēs izmeklēsim, un sodīs tos, kuri tās brīvās pogas spiedīs. Bet, ja ne, tad es lūgšu maniem draugiem iet un spiest tās brīvās pogas, cik vien ātri mēs varam. Ieņemsim teritorijas, un tad skriesim un spiedīsim tās pogas.

Otra lieta ir, ka Kreituses kundze, kad viņa vadīja Saeimu, ļoti labi saprata Satversmi, varbūt Čepāņa kungs tikpat labi, bet viņam ir domstarpības. Ja ir neregularitāte kādā balsojumā, tad automātiski ir jābūt pārbalsojumam. Nevar būt tā, ka mēs atstāsim to, manuprāt, bet, lai Čepāņa kungs paskaidro to nelegālo balsojumu, kur Valdmanis būs nospiedis piecas pogas un Ozoliņš — četras, mēs apskriesim tur, kur ir svarīgas lietas, un mums būs 9 balsis, un citiem būs tikai viena. Un mēs nepārbalsosim. Tāpēc ka Saeima ir jau nogurusi vai kā citādi, un tā paliks tā vieta mums. Es domāju, ka mums ir jāieved kārtība šajā nu... kas mums ir palicis pāri no demokrātijas. Katram deputātam tikai viena balss, ja viņš ir uz vietas. Un, ja viņš pārkāpj balsojuma likumu un ja mums šis spiedmehānisms, kas ir tieši uz opozīciju uzlikts, parāda, ka kāds ir nepareizi spiedis pogu, tad jābūt ir kādam soda mēram. Es saprotu, ka ir juridisks princips, ka līdzvainīgs ir tas, kas to noziegumu sedz. Un tā es gribu teikt, ka, manuprāt, Prezidijs ir līdzvainīgs tajā pogu spiešanā, ko organizē Panteļēva kungs un valdošās frakcijas. Ka ir ciešs jautājums, ka viņi viņu varētu pazaudēt, tad laidiet, mīļie, rīkojumus, spiediet tās tukšās pogas. Un nekādas sankcijas nenotiek. Es ceru, ka viņš nonāks no tribīnes, un Čepāņa kungs jums paskaidros, kāda kārtība šeit valdīs. Vai mēs varēsim spiest citu pogas, vai mēs varam atrast, vai būs kaut kāda kārtība. Un tad es gribētu, lai mēs atgriežamies atpakaļ pie tā jautājuma, kur ir trīs balsis un viena falša balss bija par monumentālo, par Latvijas vēsturiskās mantas konservēšanu. Un es gribētu, lai mēs to jautājumu pārbalsojam. Un ne pēc kaut kādas izdomātas Čepāņa kunga interpretācijas, bet pēc Kreituses kundzes interpretācijas. Pieci deputāti lūdza, lai pārbalso, un nav Satversmē nekāds Čepāņa kunga pants, kas saka, ka pirms tam var ielikt vienu citu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Valdmaņa kungs! Paskaidroju, ka visi iesniegumi par lūgumiem pārbalsot vakar, šodien, ja tādi būs, un arī turpmāk, tiks izskatīti saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Ja jūs vakar domājat, Valdmaņa kungs, par Amerika kunga piedalīšanos balsojumā par budžetu, tad Amerika kungs zālē bija un balsošanā piedalījās. Bet, ja jums ar redzi ir tikpat švaki kā ar prātu, tad ejiet pie acu ārsta. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Celmiņš (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienītie deputāti! Es lūgtu mazu uzmanību. Tātad šeit mēs grupa deputātu esam iesnieguši priekšlikumu attiecībā uz pārejas noteikumiem. Reāli šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ja ar 1.janvāri stājas spēkā šie civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumi, var rasties vesela virkne sarežģījumu. Kaut arī mēs nākošajā nedēļā, teiksim, 19.decembrī, pieņemsim šos noteikumus, praktiski reāli tas nozīmē to... Vai es varētu lūgt zālē kārtību un klusumu?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Visus klātesošos zālē lūdzu ievērot klusumu. Lūdzu ievērot klusumu! Lūdzu, turpiniet, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš. Tātad, runājot par situāciju, kāda var izveidoties. Var iznākt tā, ka kādu 10 dienu laikā, no kurām varbūt tikai kādas dažas būs darba dienas, tātad būs jāveic šī civiltiesiskā apdrošināšana. Un mēs saprotam, ka iestādes, apdrošināšanas iestādes, praktiski nav šim darbam pietiekoši sagatavotas. Mēs radīsim tādu stāvokli, ka veidosies rindas, cilvēki būs nervozi, nepaspēs to līdz 1.janvārim reāli arī izdarīt. Ir jāņem vērā arī tā situācija, ka šis ir Ziemassvētlu laiks, daudzas ģimenes, svinot šos svētkus, ir spiestas rēķināties ar to, ka būs papildu izdevumi, un šinī situācijā arī būs grūtības finansiāli nomaksāt šo naudu. Tāpēc mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, lai šo procesu veiktu pakāpeniski. Tātad katrai automašīnai, kad izbeidzas šis te termiņš tehniskajai apskatei, uz to brīdi, tātad līdz tam tiek veikta šī apdrošināšana, un, ja šī apdrošināšana nav notikusi, tehnisko apskati nevar iziet. Protams, līdz ar to var rasties virkne finansiālu sarežģījumu. Apdrošināšanas iestādēm pie šādas pakāpeniskas pārejas var nepietikt naudas līdzekļu, lai realizētu šo te procesu. Tāpēc varbūt, to ņemot vērā, ir nepieciešami kādi papildu nosacījumi pārejas noteikumos. Un ir vēl viens moments. Varētu būt risinājums arī savādāks. Piemēram, ja dodam iespēju ar 1.janvāri uzsākt civiltiesisko apdrošināšanu, bet noteikt, ka tā stājas spēkā, piemēram, ar 1.aprīli. Tātad tas dod iespēju trīs mēnešu laikā nokārtot šos maksājumus. Bet šos maksājumus nav iespējams nokārtot dažu dienu laikā. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābalso par mūsu priekšlikumu. Ja šo priekšlikumu nepieņem, tad faktiski arī šos pārejas nosacījumus kopumā mēs nevaram pieņemt un tad atbildīgajai komisijai uz trešo lasījumu ir jāsagatavo cits pārejas nosacījumu variants. Tāds, kāds tas ir šeit, spēkā stāties, manuprāt, nevar. Tas nav reāli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu visus deputātus atbalstīt deputātu Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa un Zundas priekšlikumu, jo tie, kas ir autoīpašnieki, ļoti labi zina, ka parasti īpašnieki dažādus maksājumus saista ar tehnisko apskati. Un gan no visas šīs procedūras organizēšanas viedokļa, gan arī, kas nav mazsvarīgi, no autobraucēja psiholoģiskās attieksmes pret šo maksājumu es ļoti aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, kas būtu loģisks. Un aicinu arī tos, kam nav auto, kas varbūt tik ļoti nav iedziļinājušies šajās problēmās, šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mans jautājums par kārtību, kas būs balsošanā. Cik pogas mēs drīkstam spiest, un kādas būs sankcijas, ja mēs spiedīsim vairāk, netika atbildēts. Bet es jums gribētu prasīt arī, ka ātrumā mūsu Satversmes tiesai būtu jāpārskata pants nr.142, jo Čepāņa kunga vienpusīgā interpretācija, kad var vai nevar būt pārbalsojums, ja ir nekārtība, to, ja mums ir domstarpības, to mēs varētu varbūt tādā veidā nokārtot. Trešā lieta varētu būt. Es lūgtu balsojumu. Es saprotu, ka valdošās frakcijas varbūt balsos tā, kā viņiem liek, bet es gribētu balsojumu par to, vai Čepāņa kunga uzstāšanās pēc mana jautājuma ir Valsts prezidenta un Saeimas prezidenta rīcības mērogā. Vai viņš druscītiņ nesamazina amatu statusu ar savu izteikto. Es lūgtu balsojumu par to jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

G.Valdmanis. Kaut kāda pašcieņa ir jāieved šinī Saeimā!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, vārds ir dots citam runātājam — Jānim Mauliņam.

G.Valdmanis. Man laikam bija piecas minūtes otro reizi pie tribīnes. Es neizprotu, vai jums ir tādas tiesības arī to ierobežot, Čepāņa kungs! Mums vajadzētu ievest šeit normālu kārtību kā balsošanā, tā Satversmes interpretācijā, tā attieksmē no augstiem kungiem tribīnē pret deputātiem. Paldies! Es lūdzu to balsojumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Mauliņa kungs, jums Valdmaņa vietā. Lūdzu, runājiet!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mūsu frakcija, protams, ir pret šāda likumprojekta sasteigtību. Es tikai pastāstīšu, kādi absurdi rodas, ja mēs pieņemam pārejas noteikumus šādā variantā. Pirmkārt, trešais lasījums vēl nebūs noticis, tas nozīmē, ka stāsies spēkā noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Šie noteikumi paredz apdrošināšanu, obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par veseliem 100 latiem vieglajai automašīnai. Tātad no 1.janvāra jums būs visiem un visai tautai jāapdrošina mašīna, vieglā automašīna par 100 latiem. Šis mūsu Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts, kurš tad vēl spēkā nebūs stājies, paredz tikai 50 latu vieglajām automašīnām kā pamatbāzi, bet Rīgā būs jāapdrošina par 60 latiem. Es jums varu pavēstīt, ka pēc šobrīd civiltiesiskās atbildības brīvprātīgi apdrošina Rīgā dažas firmas jau par 50 latiem vien. Tātad obligātā apdrošināšana būs augstāka nekā brīvprātīgi ieinteresētās firmās. Tas ir viens absurds.

Otrs absurds ir tāds, ka igauņiem ir paredzētas apmēram tikpat lielas izmaksas vai izmaksu griesti paredzēti par civiltiesiskās atbildības gadījumā nodarīto zaudējumu, cik mūsu noteikumos un likumā paredzētie griesti, bet prēmija, kura absurdā veidā, tā iemaksa, ko saucam absurdā veidā par prēmiju, tur ir noteikta tikai 21 lata apmērā. Tātad praktiski divas ar pusi reizes mazāka. Un firmas pret to nav protestējušas. Mēs redzam tikai to, ka šobrīd uzspiedīsim firmām divas reizes augstākas prēmijas, nekā tās faktiski ir vajadzīgas, lai varētu apmaksāt zaudējumus. Kā interesēs tas tiek darīts, nav saprotams. Bet tas ir nodiktēts. Un es vēl gribu teikt to, ka Juridiskā komisija pie šī likumprojekta strādāja melnās miesās. Lai gan igauņiem šāds likumprojekts bija gatavs, Ministru kabinets nepacēla ne pirkstu, lai šo likumprojektu, igauņu likumprojektu, iztulkotu latviski un mēs varētu, pēc tā vadoties, tikai, tā teikt, piestrādāt, lai nebūtu no jauna sen izgudrotais velosipēds jāizdomā. Juridiskā komisija trīs reizes aizrādīja, un man pat jāsaka tā, ka ļoti asā tonī aizrādīja to, kāpēc nav mums uz galda igauņu likumprojekts šajā jautājumā. Un tā arī nesagaidīja. Daži Juridiskās komisijas locekļi paši dabūja tulkojumus krievu valodā, lai gan mums ir lieliski speciālisti, kas no igauņu valodas varētu iztulkot latviski tieši, speciālisti — juristi. Tos es varētu nosaukt tepat vārdā. Vismaz divi man ir zināmi skaidri, tepat Saeimā strādā. Tas netika izdarīts. Es uztraucos par to, ka šeit tas darbs tiek imitēts vai uzspiests speciāli — no jauna izdomāt velosipēdu. Arī par to būtu jādomā. Un šis likumprojekts ar šādiem nobeiguma noteikumiem vai pārejas noteikumiem katrā ziņā nav atbalstāms, un nav atbalstāms principā viss likumprojekts kā vairāku absurdu sakopojums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Ekselence! Kolēģi! Šis likums mums būs jāpieņem, vienalga, būs jāpieņem. Un es redzu šeit ļoti labu Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa, Zundas kungu priekšlikumu. Šis ir ļoti loģisks priekšlikums, kas amortizē šī likuma stāšanās dienu un apstākļus. Tātad apdrošināšanu būs nepieciešams izdarīt tikai tad, kad pienāks 1997.gada tehniskās apskates laiks. Tātad varēs apdrošināties visa gada laikā. Tas ir ļoti loģisks priekšlikums. Un otrs moments. Ja uztrauc bažas — kas notiek, ja notiek avārija un ir cietušie, tad šajā gadījumā es domāju, ka mūsu birokrātiskie mehānismi, vienalga, darbojas mēnešiem ilgi. Un šīs izmaksas, ja tiešām tas cietušais būs bijis apdrošināts, varēs veikt pusgada, gada laikā. Tā ka aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, var kādam patikt vai nepatikt kāds deputāts, bet man patiešām šodien ir kauns, ka Saeimas priekšsēdētājs un prezidenta vietas izpildītājs atļaujas Saeimā izplatīt rupjības. Var patikt priekšsēdētājam Valdmanis vai Valdmaņa rīcība, var nepatikt, bet es personīgi gribu Valdmaņa kungam atvainoties priekšsēdētāja vārdā, jo es neticu, ka priekšsēdētājs pats sev izteiks aizrādījumu par nekorektu rīcību. Un priekšsēdētājam, ja viņš grib izteikties kā deputāts Čepānis, vajadzētu atnākt uz šo tribīni, un tad var izteikties gan par atsevišķiem deputātiem, bet kā priekšsēdētājam un prezidenta vietas izpildītājam vajag nopietnāk padomāt par savu uzvedību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, es to visnotaļ darīšu. Tagad debatēs runās Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, jau par šīm apdrošināšanas kompānijām. Jo šodien rosās darbīgi vīri, kuri sevi ir rekomendējuši jeb apliecinājuši, darbodamies Latvijas PSR apdrošināšanas sistēmā. Šos cilvēkus es personīgi pazīstu. Un vakar man bija saruna ar šo cilvēku kaimiņiem, kas tieši dzīvo viņu mājās un apliecināja, ka viņu kriminālās izdarības vairākkārt ir novedušas jau līdz izmeklēšanai kriminālstruktūrās. Un šādiem cilvēkiem mēs uzticēsim šo naudu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā. Viens.

Otrs. Pēc zemes nodokļa palielināšanas par 2,6 reizēm, pēc akcīzes nodokļa kārtējā pieauguma no 1.janvāra mēs mēģināsim aplaupīt mūsu iedzīvotājus un mūsu zemniecību ar šo civiltiesisko apdrošināšanu, kur pat no tribīnes daudziem nav skaidrs, ko tad mēs apdrošinām — mašīnu civiltiesiski, mašīnas valdītāju, īpašnieku vai vadīšanas tiesības, jo tas būtu tikpat kā apdrošināt manu skalpeli, nevis manu tiesību rīkoties ar šo skalpeli, tas ir kārtējais absurds. Un gribu piemetināt, ka lūdzu atbalstīt vismaz šo pārejas periodu, jo šis pārejas periods, es ceru, pagarinās Latvijas zemniecības un lauksaimniecības agoniju, un kādreiz to arī mediķi dara, lai vismaz mirstošais varētu pateikt kādus vārdus saviem tuviniekiem, varbūt uzrakstīt testamentu.

Un beidzot es uzskatu par nepieņemamu šodien mūsu Prezidija priekšsēdētāja izteicienu par Valdmaņa kungu, tas skāra arī mūs visus, un es tiešām nevaru apgalvot, vai Amerika kungs bija zālē vai nebija, bet es zinu, ka vairāki deputāti ir skatījuši šo vietu, kur viņš pašreiz sēž, un apliecināja, ka viņš nav bijis zālē, bet es varu apliecināt, ka Tomašūna kungs atkārtoti balsoja Induļa Bērziņa vietā, un es nekļūdījos, tāpat kā es šodien nekļūdos, redzēdams šeit Čepāņa kungu, un tāpēc uzskatu, ka tādas ir attiecības mūsu, kolēģu, starpā, un man ir kauns, ka tiešām šodien tas kļūs zināms arī mūsu vēlētājiem, bet labāk varbūt, ka tas kļūs zināms tagad nekā vēlāk. Labāk ir vilties ātrāk. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Čepānis (DPS). Godājamā Saeima! Es gribētu vispirms runāt par lietu, par likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu. Es ļoti vēlētos, lai runātu visi tikai un vienīgi par apspriežamajiem jautājumiem, tad Saeimas darba produktivitāte būtu daudz, daudz lielāka, un to arī no mums gaida neatkarīgi no tā, kādā partijā vai frakcijā mēs esam. Es gribu lūgt atbalstīt Saeimu to priekšlikumu, ko ir iesnieguši pieci Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti, par to, ka noteikumu 4.pants, 6.panta otrā daļa un 8.panta pirmā daļa stājas spēkā ar transportlīdzeklim noteiktā 1997.gada valsts tehniskās apskates mēneša pēdējo datumu, izņemot gadījumu, kad šim transportlīdzeklim ir nodarīts kaitējums ceļu satiksmes negadījumā. Un tā nav, godājamie kolēģi, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vai partijas intriga pret kādu no jums vai pret jebkādu citu politisko spēku, vai cilvēku, tā ir veselā saprāta diktēta norma. Es esmu šo jautājumu pārrunājis gan ar tiem cilvēkiem, kuri nodarbosies ar apdrošināšanu, un apdrošināšanas kompānijas, kuras ar to būs tiesīgas nodarboties, Latvijas valsts Finansu ministrijā Ministru kabineta noteiktā kārtībā izņem šīs licences, lai varētu nodarboties ar šo apdrošināšanu, un es ļoti ceru, ka avantūristiem šādas licences izsniegtas netiks. Tas pirmkārt. Otrkārt. Ja mēs patiešām esam ne tikai vārdos, bet darbos par to, lai Latvijas valsts iedzīvotāji, tajā skaitā, protams, arī pilsoņi, cik necik izjustu šī pasākuma nu vismaz ērto pusi vai viņiem izdevīgāko pusi, tad tagad, kad līdz jaunam gadam ir palikušas trīs nedēļas, no kurām gandrīz puse ir brīvdienas, tad ar 1.janvāri šī likuma spēkā stāšanās fiziski nav iespējama tāpēc, ka tas radīs haosu gan apdrošināšanas kompānijās, gan arī iedzīvotāju vidū. Un tāpēc ir iesniegta, tikai un vienīgi tāpēc ir iesniegta, šī norma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Līdz ar to debates beidzam. Es atvainojos, Indulis Bērziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Bērziņš (LC). Es ļoti atvainojos cienījamiem kolēģiem, bet, tā kā tas izskan radio, tad es gribu pateikt, ka Ozoliņa kungam nav taisnība. Visi kolēģi brīnišķīgi zina, ka es zālē uzturos vairāk nekā daudzi, es atvainojos varbūt, un, ja es kādreiz nesēžu vietā, tad es stāvu tur pie tā loga, tā ka, es atvainojos, Ozoliņa kungs, bet jums nebija šajā gadījumā taisnība. Es tiešām pats balsoju, tā ka nestrīdēsimies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, mēs tagad dodam vārdu tikai un vienīgi par apspriežamo jautājumu. Šis jautājums, par ko tagad cenšas daudzi cilvēki, ieskaitot godājamo dakteri Ozoliņu, izvirzīt Saeimas apspriešanai, nav iekļauts darba kārtībā. Godājamie kolēģi, mums ir attiecīga kārtība, kā var nosodīt jebkuru no Saeimas deputātiem, ieskaitot Čepāni, lūdzu, dariet to, es saņemšu un esmu gatavs saņemt to, ko esmu pelnījis, bet šodien nenovirzīsimies no apspriežamā jautājuma. Debates šajā jautājumā paziņoju par slēgtām. Lūdzu, komisijas vārdā — Juris Kaksītis. Tālāk!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot, un balsojums būtu faktiski, tad formulējam sekojoši — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, un kurš nu tas būs, to pēc tam varēs formulēt atkarībā no tā, kāda būs jūsu attieksme pret 1.punkta izslēgšanu, tātad es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Kaksīša kungs, par pārejas 1.punktu.

J.Kaksītis. Redziet, es domāju, ka, tā kā tabulā pirmais ir deputātu grupas priekšlikums, tā kā deputāti faktiski debatēja tikai par šo jautājumu, tādēļ es aicinu vispirms balsot par noslēgumu noteikumu, pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, kādi ir 2.ailē, jo tas ir uzrakstīts kā pirmais šeit. Un tad nākamais būtu balsojums par 1.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Kaksīša kungs, atvainojiet, bet es tiešām nesapratu. Pārejas noslēguma noteikumi pašlaik pirmā lasījuma redakcijā ir izklāstīti mums izsniegtā dokumenta 40.ailes kreisajā stūrī. Saeima nav izteikusi savu attieksmi pret noslēguma noteikumu 1.punktu, noslēguma jautājumu 1.punktu — noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Vai Saeima piekrīt noslēguma jautājuma spēkā stāšanās laikam? Vai ir vajadzīgs balsojums par šo jautājumu? Ir komisijas priekšlikums — tātad izslēgt 1.punktu. Deputāti pieprasa balsojumu par komisijas viedokli vai par kādu citu viedokli. (No zāles: “Par priekšlikumu jābalso!”)

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Čepāņa kungs, es neredzu nekādu problēmu nobalsot tā, kā tabulā ir ierakstīts pirmais priekšlikums, tas ir pirmais priekšlikums tabulā — izteikt noslēguma noteikumu 2.punktu šādā redakcijā. Noteikumu 4.pants — atbildība par... un tā tālāk, stājas spēkā... tā, kā mums ir nobalsots par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs. Deputāti saprot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas 5. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija aicina izslēgt noslēgumu jautājumu 1.punktu, ka noteikums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par noslēgumu jautājumu 1.punkta izslēgšanu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu — aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus “jānoslēdz no jauna” ar vārdu “atjaunojams”. Tas ir ņemts vērā, iestrādājot pārejas noteikumu 1.punktu, līdz ar to pēc minētā balsojuma deputātu grupas priekšlikums kļuva par pārejas noteikumu 1.punktu, savukārt šis, kurš ir norādīts 4.ailē, būtu pārejas noteikumu 2.punkts kā apdrošinātajam, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir apdrošinājusi labprātīgi, un tā tālāk kā tekstā, ierakstīts līgums ir pāratjaunojams atbilstoši obligātās apdrošināšnas līguma nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad pārējais atbilstoši numerācijas maiņai, 3.noslēguma jautājuma punkts būtu sekojošs — šā likuma 9.punkts, te ir runa par zaļo karšu sistēmu, tātad šā likuma 9.punkts stājas spēkā tikai pēc tam, kad Latvijas Republika pievienosies starptautiskai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanas sistēmai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu punkta redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Un 4.punkts — ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē atbilstošie Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu nobalsot un pieņemt otrā lasījumā likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojuma lūdz vārdu Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Ir jāizsaka pateicība mūsu juristiem, kas strādā Juridiskajā komisijā, jo viņi ir radījuši jaunu likumu, tā saucamo alternatīvo likumu, ko pieprasīja radīt mūsu frakcija. Mēs bijām iesnieguši izslēgt kādus divus pantus un priekšlikumus par astoņiem pantiem. Šajā likumā ir radīti vairāk nekā 40 jauni panti un izslēgti vairāk nekā 20 iepriekšējie panti. Ja mēs zinām, ka noteikumos ir vispār 32 panti, tātad 40 jauni un 26 nost, tas ir pilnīgi jauns likums. Un šis likums ir, teiksim, varam salīdzināt tā kā skaists karaliskais dižciltīgais pūdelis ar noplukušu plušķi no sētmales. Tas ir jauns likums, un pie tā mums būtu vēl jāpiestrādā, šis pūdelis vēl nedaudz jānofrizē. Un tāpēc es piedāvāju nodot šo likumu otrreiz otrajam lasījumam komisijā, lai mēs varam iesniegt priekšlikumus par esošo likumu, jo tad, kad mēs iesniedzām uz otro lasījumu priekšlikumus, šeit radot jaunu likumu, sanāca pretruna. Ja es iesniedzu piemēram... 24. lappusē ir mans pants, bet tagad tas pārvietots uz 32. lappusi. Tātad es nevarēju spriest par šā likuma uzbūvi un principiem. Tātad likums ir radīts no jauna. Un otrais. Ja mēs nododam otrajā lasījumā komisijām, tātad secinājums — šis likums nestāsies spēkā ar 1. janvāri, un tad, ja mēs tā darām, tad jāaicina Šķēles kungs, lai viņš 81. panta kārtībā aptur noteikumu darbību. Un tas ir viņa spēkos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijā ir saņemts Roberta Jurdža un vēl 8 deputātu parakstīts dokuments, kurā viņš lūdz atlikt un nodot atpakaļ komisijai minēto likumprojektu. Tātad “par” izteicās Jurdža kungs. Vai kāds vēlas izteikties arī “pret”? Lujāna kungs vēlas izteikties. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Redziet, mūsu cienījamais Ministru kabinets un premjerministra kungs ir iespiedis mūs interesantā stūrī. Kaut jau mēs te atsevišķi kolēģi iepriekš runājām, ka šis likums ir labs un jauks, un tas ir vajadzīgs, pirmkārt, mēs neaizmirsīsim vēsturisko gaitu, kā bija. Pagājušogad... šogad jau vajadzēja 1. janvārī stāties kabineta 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Tie nestājās, jo attiecīgi viss tas likumprojekts bija “jēls”, un otra lieta — apdrošināšanas firmas nebija gatavas. Tad attiecīgi Ministru kabinets jau Šķēles kunga vadībā pārcēla šo atkal 81. panta kārtībā uz nākošā gada 1. janvāri, un tagad mēs nokļūstam paradoksālā situācijā. Ja mēs tagad šo likumu nekādā veidā tālāk nevirzām un kamēr to atkal komisijā izskatīs 81. panta kārtībā, Ministru kabineta lēmums var pazaudēt spēku, jo tagad ir labojums Kārtības rullī par 6 mēnešiem. Un automātiski atjaunojas iepriekšējais Ministru kabineta lēmums, kas ir paredzējis, ka šim likumam jau jāstājas spēkā pagājušajā gadā. Mēs nokļūstam vēl paradoksālākā situācijā ar šīm Ministru kabineta izdarībām. Un patiešām, vai nu tagad ir jābūt garantijām, ka Šķēles kungs atstādina šā 81. panta kārtībā pieņemtā likuma darbību, bet, tā kā Šķēles kungs jau ir paziņojis, ka viņš kritīs vai celsies, bet no 1. janvāra viņš strādās, tad man nav tādas pārliecības... saprotiet, Jurdža kungs, ko mēs vēl varam izdarīt... Vienkārši tas ir viena lieta. Un tāpat visas apdrošināšanas firmas jau gaida Latvijas iedzīvotāju naudu un budžeta naudu no 1. janvāra. Tā kā budžetā ir iekļauts, tad attiecīgi tai naudiņai arī ir jāiet uz apdrošināšanas firmām.

Un tādēļ es neņemos spriest, bet es domāju, ka šinī gadījumā drīzāk patiešām tas likums būtu jāvirza pat varbūt uz nākošo lasījumu un tad jau trešajā lasījumā galīgi jārisina, un varbūt tad ir jātaisa, Jurdža kungs, papildu lēmums, es neņemos spriest par... gan kabineta lēmuma apstādināšanu, ja mēs nonāksim pie secinājuma, ka šī darbība... vai arī jāpieņem likumā mans priekšlikums, ka ne pat nākošajā gadā šis likums stājas spēkā, bet tikai aiznākošajā gadā. Un tā būtu loģiskākā izeja. Un, ja mēs pagūstam to pieņemt līdz 1. janvārim, līdz ar to Šķēles kungam vairs nav jāuztraucas par 81. pantu, jo viņš te vairs nestrādās, bet strādās nākošajā gadā... aiznākošajā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātu parakstītu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 36, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 20, atturas — 8. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

J.Kaksītis. Es lūdzu noteikt Saeimu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20. decembrim. Es lūdzu noteikt tik īsu laiku tādēļ, ka, jūs zināt, sāksies pārtraukums Saeimas darbā, un februāra sākumā noteikumi zaudēs savu spēku, ja mēs nepieņemsim trešajā lasījumā Tādēļ es lūdzu attiekties ar izpratni un visus iesniegumus iesniegt līdz 20. datumam, un, izmantojot iespēju runāt no šīs tribīnes, es varu teikt sekojošo: es lūdzu iesniedzējus — nāciet uz komisijas sēdēm, bez jūsu piedalīšanās bieži vien ir grūti izprast to, ko varbūt jūs esat ļoti godprātīgi ielikuši savos priešlikumos. Tātad -— 20. decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu nav? Priekšlikums pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam vēl ir 10 minūtes. Mums ir jāizskata ap 20 iesniegumi par priekšlikumiem izmainīt darba kārtību.

Pirmais. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina darba kārtības 30. punkta — likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” — izskatīšanu pārcelt pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” 4. sadaļā — “Neizskatītie likumprojekti”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo? Juris Dobelis vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es katrā ziņā esmu kategoriski pret to, ka šie likumprojekti, kuri ir ārkārtīgi svarīgi un kuri gaida jau savu kārtu ļoti ilgi — “Grozījumi likumā “Valsts aizsardzību”” un “Par Aizsardzības spēkiem”, kur ir konkrēta runa par mūsu robežapsardzības jautājumiem, ka pirms tiem kaut ko citu liek iekšā, jo izskatīt šos divus likumprojektus mums neprasīs vairāk kā desmit minūtes tāpēc, ka tur ir kādi divi konceptuāli balsojumi un nekas vairāk. Un es lūgtu tos, kuri ir ierosinājuši kaut kur pārcelt, katrā ziņā ievērot to, ka šos likumprojektus noteikti šodien vajadzētu izskatīt.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es dziļi piekrītu un cienu Dobeļa kunga bažas par to, ka mūsu valstī pirms Ziemassvētkiem draud lielas briesmas, un acīmredzot šie likumi ir steidzīgāki par tiem, kas šobrīd mēģina kaut cik novērst sekas tam, ka mūsu valsts iedzīvotāji ir iedzīti nabadzībā. Var gadīties, ka nekāds aizsardzības likums nepacels mūsu patriotismu tik augstu, ka mūsu valsti kāds gribēs aizsargāt, ja šobrīd gandrīz vai visiem Latvijas iedzīvotājiem draud dzīvošana bez pajumtes. Man drīzāk varēja iebilst, ka valsts budžets ir nolēmis neatbalstīt savas valsts iedzīvotājus. Paldies Dievam, šajā likumprojektā nav iestrādāts obligātais valsts dotācijas princips, bet iespējamais. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti būtiski pacelt augšā to likumprojektu, kurš jau daudzas plenārsēdes ir gaidījis savu pieņemšanu, un tā nu gadījies, ka tā numurs ir arvien zemāks un zemāks palicis. Padomāsim ne tikai par aizsardzību, par prezidenta algu, bet padomāsim par mūsu sociāli maznodrošinātajiem cilvēkiem! Lūdzu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas norādītajā dienas kārtības vietā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 34, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Deputāti lūdz iekļaut Saeimas darba kārtībā Saeimas lēmumprojektu “Par deputāta Jāņa Ābeles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Un šo jautājumu iekļaut sadaļā “Par deputātu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Varbūt ka būtu lietderīgi šo jautājumu iekļaut pirms 10. darba kārtības jautājuma? Nav iebildumu deputātiem? Ir iebildumi. Tad kādi ir citi priekšlikumi? Kur iekļaut? Tad ir vai nav iebildumi? Tagad vairs nav. Paldies!

Nākamais ir līdzīgs. Deputāti lūdz izskatīt jautājumu “Par Jāņa Ābeles ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Būtu loģiski, ja mēs to iekļautu tūlīt pēc tikko nolemtā jautājumā par Ābeles kungu. Nav iebildumu? Paldies!

Tālāk ir priekšlikums izskatīt lēmumprojektu “Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Un to varbūt arī varētu izskatīt aiz nupat nolemtajiem priekšlikumiem par deputātu Ābeli. Ja nav iebildumu. Paldies!

Un vēl ir viens priekšlikums “Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā”. Ja deputātiem nav jautājumu, tad iekļaujam to arī 3. sadaļas sākumā. Paldies!

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir piecu deputātu parakstīts, kuri lūdz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, darba kārtības 45. punktu, izskatīt pēc 5. sadaļas.

5. sadaļa mums beidzas ar 25. darba kārtības jautājumu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Ja nevēlas un balsojumu neprasa, tad izskatām to kā 26. darba kārtības jautājumu.

Nākamais lūgums ir arī ar piecu deputātu parakstu — 46. darba kārtības jautājumu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīt pēc 5. sadaļas. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies! Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 47. likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīt pēc 4. sadaļas. Tas mums ir 47. Tātad šobrīd pēc 23. ir 47. Paldies!

Tad ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgums par 70. un 71. jautājumu, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā uz 4. sadaļu — iekļaujot tos kā pirmos izskatāmos pirms 14. darba kārtības jautājuma. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Tālāk bija piecu deputātu iesniegums izdarīt izmaiņas “Farmācijas likumā”, bet pēc tam trīs deputāti ir atsaukuši savus parakstus, tāpēc šo iesniegumu neizskatām.

Tālāk ir piecu deputātu priekšlikums 77. — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”, 76. — likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, 75. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un 52. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīt sēdes 1. sadaļā — “Likumprojektu izskatīšana. Pēc likumprojekta “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Attiecīgā secībā, kā iepriekš nosaukti. Deputātiem iebildumi ir? Lūdzu, Čerāna kungs vēlas runāt. Acumirkli, kolēģi, jā, patiešām! Ir pienācis pārtraukums. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Pirms reģistrācijas ir četri paziņojumi. Pirms rezultātu nolasīšanas ir četri paziņojumi. Godājamie kolēģi, lūdzu vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu: “Informējam, ka tiek izveidota Latvijas – Grieķijas parlamentārā atbalsta grupa.” Es aicinu deputātus Kušneri, Daudišu, Kostandu, Grīnbergu, Kazāku un Celmiņu, kā arī visus citus deputātus, kuri vēlas darboties šajā grupā, uz sēdi Saeimas Prezidija zālē šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.Paziņojums.

I.J.Ķezbers (DPS). Kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Man ir lūgums pulcēties šodien 15 pēcpusdienā Prezidija zālē īsai sanāksmei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Lūdzu Juridiskās komisijas locekļus sapulcēties pulksten 13, tas ir, lielajā starpbrīdī, Juridiskās komisijas telpās. Vienos Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godājamie kolēģi, tagad Sarkanajā zālē pēc piketētāju lūguma tiks pieņemti viņu pārstāvji. Ar šādu lūgumu Prezidijā griezās trīs deputāti: Seile, Prēdele un Leitena. Es lūdzu tur piedalīties arī frakciju pārstāvjiem un, ja ir interese, tad arī žurnālistiem. Sarkanajā zālē, tūlīt. Paldies! Pārtraukums līdz 11. Atvainojiet, vēl reģistrācijas rezultāti.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 37 deputāti zālē. Piecu minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē 58 deputāti. Turpinām! Tātad ir piecu deputātu parakstīts dokuments, kurā viņi lūdz likumprojektus: 77. “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”, 76. — “Grozījumi Augstskolu likumā”, 75. — “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, 52. — “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīt sēdes pirmajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc likumprojekta “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” izskatīšanas attiecīgajā secībā, kā iepriekš nosaucu. Tātad pirmajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”. Kārlis Čerāns, lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirmajā sadaļā mēs šobrīd vairs neko nevaram ietvert, jo pirmo sadaļu mēs esam jau izskatījuši. Un tagad posmā starp pirmo un otro sadaļu, ja mēs tagad izskatām šos jautājumus par darba kārtības izmaiņām, tas nozīmē, ka mēs varam kaut ko teorētiski darīt otrajā sadaļā, bet, ņemot vērā to, ka trešajā sadaļā ir virkne būtisku jautājumu un tāpat arī deputātu ievēlēšana komisijās, kas noteikti būtu jāatrisina šodien, es domāju, nebūtu nekāda pamata šodien to neizdarīt. Tāpēc man būtu priekšlikums — neatbalstīt šo piecu deputātu iesniegumu, bet šos likumprojektus iekļaut darba kārtībā pēc trešās sadaļas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi deputāti! Uzskatu, ka šis ir tāds brīdis, kad būtiskākie jautājumi, kas ir izskatāmi līdz gada beigām, ir tie likumprojekti, kuri ir saistīti ar nākamā gada budžetu, kuros ir jāizdara grozījumi, lai nākamā gada budžets atbilstu šiem likumiem. Līdz ar to ir lūgums tūlīt pat kā nākamos jautājumus izskatīt šos četrus grozījumus ar izglītību saistītajos likumos un divus grozījumus sociālajā laukā un līdz ar to sakārtot šos likumus atbilstoši budžetā izdarītajiem grozījumiem un budžeta koncepcijai. Lūdzu atbalstīt un balsot par šo jautājumu izskatīšanu tūlīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par priekšlikumu, kas izteikts. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 13, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir no Ārlietu komisijas, kuri lūdz 74.darba kārtības jautājumu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” izskatīt aiz Saeimas sēdes 7.darba kārtības jautājuma — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuri lūdz 29.punktu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” un alternatīvo likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu izslēgt no darba kārtības. Tie pēc mūsu pašreizējās numerācijas ir 29. Iebildumu nav. Pieņemts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības 35. punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt 35.punktu. Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl pieci deputāti lūdz lēmumprojektu “Par Aļģimanta Burbas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem” izskatīt pēc trešās sadaļas, kā darba kārtības 14.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt? (No zāles deputāts Dobelis: “Nevajag runāt!”) Tur mēs, kolēģi, jau esam vienojušies, ka skatīsim 70. un 71. un tad šo. Pēc tam — 66. Ja iebildumu nav, paldies, pieņemts. Tas pagaidām ir viss.

Vēl Prezidijā ir saņemts iesniegums ar 14 deputātu parakstiem, kuri pieprasa Saeimas sēdes vadītājam atvainoties Valdmaņa kungam. Es, Valdmaņa kungs, izsaku jums atvainošanos par savu uzvedību sēdes sākumā.

Sākam izskatīt darba kārtības 77.punktu saskaņā ar mūsu balsojumu — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, kas būs ziņotājs, lūdzu! Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 1907, kas ir ar roku rakstītais numurs. Dokumenta numurs ir ar reģistrācijas nr. 475, dokumenta nr. 1483.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Sāksim varbūt ar 63.pantu, kur deputāts Kostanda iesaka 63.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Izglītības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu līdzekļus veido valsts vai pašvaldību budžeta asignējumi un iestādes speciālā budžeta līdzekļi”. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu un uzskata, ka iepriekšējā — pirmā lasījuma — apstiprinātā redakcija ir labāka.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par komisijas izteikto slēdzienu? Vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātie deputāti! Šā priekšlikuma — Odiseja Kostandas priekšlikuma — būtība ir tā, ka tiek skaidri un gaiši sadalīti šo līdzekļu ieskaitīšanas konti. Tātad tie budžeta līdzekļi, kas nāk no valsts, kas nāk no pašvaldības, tie tātad ir kā budžeta asignējumi, un tie, ko mācību iestāde, izglītības iestāde iegūst pašas darbības, finansiālās darbības rezultātā, tie tiek ieskaitīti iestādes speciālajā budžetā vai arī iestādes bankas kontā. Šajā gadījumā tātad tas ir skaidri nodalīts.

Turpretī, ja mēs paskatāmies to redakciju, kādā to vēlas atstāt komisija, tad šinī gadījumā, faktiski par tiem ieņēmumiem, kas nāk no maksas pakalpojumiem un kā arī citi pašu ieņēmumi, nav skaidrs, kur tad šie ieņēmumi paliek šādā redakcijā, kā tas ir. Tas principā netiek noteikts. Te ir runa par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, tas ir skaidrs, ka tie ir tātad pamatbudžeta kontā, bet, kas attiecas uz pārējiem ieņēmumiem, gan par maksas pakalpojumiem, gan par citiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumiem, tad tas nav skaidri redzams. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir skaidri un gaiši noteikts, kurā vietā paliek katrs no šo ieņēmuma veidiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Māris Vītols tomēr vēlas. Lūdzu! LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Atbilstoši izdarītajiem grozījumiem Budžeta likumā un atbilstoši koncepcijai, uz kuru balstoties, ir sastādīts nākamā gada budžets un akceptēts Saeimā, lūdzu noraidīt šo un arī nākamo deputāta Kostandas priekšlikumu kā neatbilstošu šai koncepcijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kostandas priekšlikumu — izteikt 63.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 39, atturas — 12. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Vairāk šajā pantā priekšlikumu nav. Tāpēc pāriesim pie 65.panta. Deputāts Odisejs Kostanda lūdz izteikt 65.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes speciālā budžeta kontā un tiek izmantoti atbilstoši izglītības iestādes nolikumam.” Tā kā komisija ir piedāvājusi citu risinājumu, to mēs apspriedīsim turpmāk, tad komisija aicina neatbalstīt deputāta Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Celmiņš (DPS). Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinu šim jautājumam pieiet ar tādu pietiekošu atbildības sajūtu, un mēs jau pagājušajā reizē daudz debatējām un diskutējām tieši par šo jautājumu — par mācību iestāžu tā saucamā speciālā budžeta līdzekļiem. Un šeit tika izteikta tāda doma, ka nekas netiek skolām ne nodalīts, ne atņemts. Un tāpēc būtu atbalstāms valdības iesniegtais projekts. Bet es gribētu teikt tā, ka valdības iesniegtajā projektā šis sagatavotais piedāvājums faktiski ir neatbilstošs tai realitātei, kāda pastāv. Tātad izlasīsim pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju. Tur tiek piedāvāts šos līdzekļus visām mācību iestādēm ieskaitīt iestādes pamatbudžeta kontā. Tad man būtu jautājums tiem deputātiem, kuri ir strādājuši mācību iestādēs. Varbūt man var pārmest, ka es pēdējo reizi tur esmu strādājis tikai līdz 1990.gadam, taču šeit pat klāt ir deputāti, kā, piemēram, Kušneres kundze, kura pavisam nesen tur ir strādājusi. Un visi tie, kas pārzina par to, kā līdzekļi tiek, kā tiek finansētas pašvaldību skolas, zina, ka šīm iestādēm šāda pamatbudžeta konta vispār nav. Ko nozīmē šis piedāvājums — ieskaitīt pamatbudžeta kontā, kad šīm skolām tāda nav? Tātad šīs skolas tiek finansētas pa diviem kanāliem. Viens, tas ir, par kuru tiek novadītas darba algas, un otrs kanāls ir — pašvaldības uztur šīs iestādes un finansē, katrā pašvaldībā noteiktajā kārtībā šīs skolas tiek finansētas. Tāpēc tādā formā nevaram šo priekšlikumu balsot vispār. Es saprotu, ir cits jautājums par valsts finansētajām skolām. Valsts finansētajām mācību iestādēm ir šis pamatbudžeta konts, un faktiski, ja mēs izejam pēc principa, ka tātad, kas maksā, tas pasūta mūziku, tātad tādā gadījumā valstij ir arī tiesības noteikt valsts finansētajām iestādēm, kā tiek izlietoti un kur tiek ieskaitīti šie specbudžeta līdzekļi. Kaut gan tātad es uzskatu, ka arī valsts finansētajām mācību iestādēm varētu būt šādi līdzekļi. Bet varbūt es aicināšu šodien Saeimu iet uz tādu kompromisa risinājumu. Kompromiss būtu tāds, ka šinī pamatbudžeta kontā ieskaita valsts finansēto mācību iestāžu līdzekļus, bet lemjam tā, lai pašvaldību finansētajām mācību iestādēm, kā ir arī Izglītības komisijas piedāvātajā redakcijā, šie līdzekļi paliek šīm skolām. Šo līdzekļu nav tik daudz, un arī tur budžetā nekāds robs netiks iecirsts valsts budžetā, jo, kā jau mēs pagājušajā reizē pārliecinājāmies no Vītola kunga uzstāšanās, kurš apgalvoja, ka šie līdzekļi paliek skolām. Tātad valsts budžetā tik un tā tie neaiziet. Tātad es aicinu jūs vadīties no vispārējās loģikas un arī no skolu ieinteresētības — atbalstīt Izglītības komisijas piedāvāto redakciju. Tas ir arī zināms kompromiss ar valdības piedāvāto, un vienlaicīgi tas ir atbilstoši tai realitātei, kāda pastāv. Paldies!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie deputāti! Te deputāts Juris Celmiņš ļoti precīzi paskaidroja par to, kādā veidā tiek finansētas valsts un pašvaldību mācību iestādes — skolas. Es domāju, ka tas tiešām bija paskaidrojums, ko bija vērts ieklausīties visiem deputātiem, taču ir arī tāds fakts, ka skolām pašām ir bankās atvērti konti. Šie konti ir atvērti ar skolas padomes, vai arī tā ir citādā vārdā nosaukta, lēmumu. Un principā šī naudiņa, kas tur ienāk, tātad arī tiek izmantota ar šīs mācību iestādes padomes atļauju un pārskatu par šo izlietoto naudu, ko sniedz skolas vadītājs — skolas direktors. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs šinī gadījumā paredzam tikai šo valdības variantu un neizvēlamies priekšlikumu, ko piedāvā deputāts Kostanda, ne arī komisijas variantu, tad tas nozīmē to, ka skolām, izglītības iestādēm šie banku konti ir jāslēdz, jo faktiski nekāda nauda pēc pašreiz valdības piedāvātās redakcijas vairāk nevarēs ienākt šajā bankas kontā, jo jūs labi redzat, ka visa tā naudiņa, kāda ir paredzēta, kāda varētu būt no pašu darbības, no maksas pakalpojumiem, no citiem pašu ieņēmumiem, ir noteikta, un visa tā tātad ienāk pamatbudžeta kontā pēc pašreizējās redakcijas.

Es domāju, lai nebūtu liekas kreņķēšanās skolām par to, ka šie līdzekļi tiešām tiks izmantoti viņu vajadzībām un viņu nepieciešamībām, varbūt pat līdz tam, ka, teiksim, skola vai skolas padome taču var nolemt atbalstīt arī savus trūcīgākos skolēnus. Kaut vai, teiksim, mācību līdzekļu iegādei, kaut vai, teiksim, ēdināšanas izdalīšanā, brīvpusdienu izdalīšanā. Tas šodien ir ļoti būtiski, lai mēs varētu palīdzēt, lai mums nebūtu tāda situācija, kāda ir šodien, kad ir 15 000 bērnu, kas neapmeklē skolu. Tāpēc es domāju, ka tomēr vajadzētu šinī gadījumā tiešām atbalstīt deputāta Kostandas priekšlikumu, lai skolām nebūtu nekādu uztraukumu un lai skolas arī būtu ieinteresētas gūt šos pašu ieņēmumus un veikt šos maksas pakalpojumus. Es domāju, ka mēs tiešām varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie kolēģi! Finansu ministrija vēlreiz ir izskatījusi šo atbildīgās komisijas priekšlikumu pie 65.panta — sadalīt šajā pantā, atsevišķi izdalīt ceturto un piekto daļu, kur noteiktu specifiski reglamentēt finansējuma kārtību valsts finansētajās mācību iestādēs un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs. Mēs piekrītam, ka šāds sadalījums šajā likumā varētu būt vienīgi redakcionāli, ir nepieciešams precizēt to kārtību, kuru piedāvā, un to redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija par piekto daļu, par pašvaldību finansētām mācību iestādēm. Šeit ir jāprecizē līdzekļu izlietošanas kārtība atbilstoši tāmei, kā arī jāprecizē ir jautājums, kas saistīts ar šo pamatbudžeta kontu šajā redakcijā. Tāpēc faktiski šos priekšlikumus mēs iesniegsim uz trešo lasījumu pie šīs panta daļas. Šobrīd es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 65.panta ceturtajā un piektajā daļā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. (LC) Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Vītola kungam, un esmu priecīgs, ka valdība ir gatava iet uz kompromisu šajā jautājumā. Un ceru arī, ka valdība sagatavos konkrētus priekšlikumus. Tāpēc es arī aicinu balsot pēc kārtas, kādā kārtībā ir iesniegti priekšlikumi. Un vispirms balsot par deputāta Odiseja Kostandas priekšlikumu, proti, to neatbalstot. Tikai maza atkāpe. Protams, var daudz kam piekrist par to, ko teica cienījamā Kušneres kundze. Tikai vēlreiz es gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem deputātiem. Te daudzkārt no tribīnes ir izskanējis apgalvojums, ka mūsu skolas neapmeklē aptuveni 15 000 bērnu. Izglītības ministrijas rīcībā ir pietiekami precīzi dati, ka šis cipars ir ievērojami mazāks. Labākajā gadījumā šis skaits varētu tuvoties 2 tūkstošiem, bet nekādā gadījumā ne 15 tūkstoši. Tāpēc arī es lūgtu jūs turpmāk un arī masu informācijas līdzekļus netiražēt absolūti nepamatotus ciparus. Es aicinu balsot vispirms par Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputāta Kostandas priekšlikumu — izteikt 65.panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 35, atturas — 13. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot tālāk par 65.panta ceturto daļu atbildīgās komisijas redakcijā, jo gan komisijas pārstāvji, gan arī Finansu ministrijas pārstāvis Vītola kungs atbalstīja šo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat arī es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas 65.panta piektās daļas redakciju, jo to atbalsta gan komisija, gan arī, cik es saprotu, precizētā redakcijā atbalstīs Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. (No zāles deputāts A. Celmiņš: “Es jau runāju.”) Es lūdzu nodrošināt, lai man pieteikumi debatēs ienāktu savlaicīgi. Tātad vai kādam ir iebildumi pret likumprojekta 65.panta piekto daļu tādu, kādu to ierosina atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts. Par likumprojektu kopumā.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot kopumā par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Ābiķa kungs, priekšlikumu par nākamo trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu gan deputātus, gan arī valdību, īpaši Finansu ministriju, kura bija ieinteresēta šinī jautājumā, iesniegt priekšlikumus līdz 16.decembrim, tas ir, līdz pirmdienai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu -— 16.decembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais likumprojekts saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir pašlaik 76. — likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1490. Reģistrācijas nr.482. Sāksim ar 77.pantu. Deputāts Odisejs Kostanda lūdz izteikt 77.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Varbūt, ņemot vērā to, ka visiem deputātiem dokuments ir izdalīts un redakcijas teksts šinī pantā ir ļoti garš, ja nav iebildumu, es atļaušos nenolasīt, bet paskaidrot, ka komisija uzskata, ka Odiseja Kostandas priekšlikuma būtība atspoguļojas komisijas izstrādātajā redakcijā, tāpēc arī, ja nebūtu deputātiem iebildumu un iesniedzējiem šī priekšlikuma, mēs varētu pāriet pie atbildīgās komisijas izstrādātās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējam — deputātam Kostandam — nav iebildumu pret to, ka viņa priekšlikums tiek iekļauts komisijas pieņemtajā redakcijā likuma 77.panta pirmajā daļā? Iebildumu nav. Paldies! Citiem deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, atbildīgā komisija vēlreiz izskatīja likumprojekta 77.panta pirmo daļu, vēlreiz uzklausīja augstskolu rektoru viedokli un tomēr nonāca pie secinājuma, ka valdības piedāvā 77.panta pirmās daļas redakcija stipri iegrožo augstskolu patstāvību, it īpaši tā iegrožo lielāku specbudžeta līdzekļu izmantošanas operativitāti. Tāpēc arī komisijas vēlreiz rūpīgi piestrādāja pie 77.panta pirmās daļas un piedāvā parlamentam atbalstīt redakciju tādā tekstā, kāds jums ir piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās... Ir iebildumi. Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Finansu ministrija iebilst Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotai likumprojekta 77.panta redakcijai, kas satur būtiskus papildinājumus, jaunus papildinājumus attiecībā uz augstskolas statusu un pašieņēmumu neiekļaušanu valsts budžetā, to izmantošanas nosacījumiem, tāmju sastādīšanu, apstiprināšanu un neizlietotajiem līdzekļiem gada beigās. Atgādinu jums, ka 1997.gada valsts budžeta likums, ko ir pieņēmusi Saeima, nosaka, ka augstskolas ir valsts budžeta iestādes, kuru konti atrodas valsts kases norēķinu centros un ka to pašu ieņēmumi tiek iekļauti iestādes pamatbudžeta kontā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos atzīmēt, ka, pieņemot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtos priekšlikumus, līdz likuma par valsts budžetu 1997.gada grozījumu izdarīšanai tajā, augstskolām radīsies būtiskas problēmas ar finansējumu nodrošināšanu. Nav pieņemams arī papildinājums, ka visi augstskolu budžeta gada beigās neizlietotie līdzekļi tiek pārnesti uz nākamo gadu. Grozījumos “Likumā par budžetu un finansu vadību” 27.pantā ir teikts, ka gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu finansēšanai. Ņemot vērā iepriekš teikto, uzskatām, ka Augstskolu likuma 77.pants jāsaglabā esošajā redakcijā, neatbalstot piedāvāto atbildīgās komisijas redakciju. Lūdzu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām ir prieks, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja šo frakcijas “Latvijai” sagatavoto un deputāta Kostandas iesniegto priekšlikumu, iesniedzot to savā redakcijā. Un es šeit arī gribu aicināt atbalstīt šo komisijas iesniegto redakciju, un Vītola kungs jau argumentēja no savas Finansu ministrijas viedokļa, kāpēc būtu svarīgi šo augstskolu patstāvību maksimāli ierobežot, bet es gribu norādīt uz šādu elementāru problēmu, ka augstskolās, un konkrēti Latvijas Universitātē, ir patstāvīgi zinātniskie institūti, kuri līdzās mācību darbam un studentu sagatavošanai, līdzās zinātniskajam darbam, kam viņi iegūst līdzekļus no Zinātnes padomes piešķirtajiem grantiem, veic arī dažādus līguma darbus. Un faktiski šajā ziņā strādā kā bezpeļņas organizācijas. Un ir ļoti svarīgi, ja mēs gribam nodrošināt zinātnisko institūciju tālāku integrāciju augstskolās, faktiski panākt šo augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, lai tiem zinātniekiem, kuri aiziet strādāt augstskolu sistēmā, netiktu likti tālāki būtiski šķēršļi viņu zinātniskai darbībai un turklāt šai zinātniskai darbībai, tātad tirgus pētījumu nozīmē, lai šie cilvēki var turpināt izpildīt arī konkrētu zinātnisku vai vismaz zinātniski ietilpīgus darbus uz kontrakta pamata, tajā veiksmīgajā gadījumā, ja viņiem ir izdevies atrast kaut kādu pasūtītāju. Un būtu ārkārtīgi nepatīkama tāda situācija, ja visa tā nauda, kas kādam Universitātes zinātniskam institūtam vai kādam citam, ko viņš saņemtu par kaut kāda līgumdarba izpildi, ka šī nauda būtu jāvirza caur šīs iestādes pamatbudžeta kontu, un tāpēc es tīri no šīs zinātnes attīstības perspektīvas un no šo augstākās izglītības un zinātnes attiecību veidošanās viedokļa aicinu atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, debatēs izskanēja atšķirīgi viedokļi, es aicinu deputātus balsot un izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret atbildīgās komisijas iesniegto 77.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 16. Nav pieņemts. Tā kā tas nav izdarīts, paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Deputāts Odisejs Kostanda ierosina izteikt 78.panta pirmo daļu redakcijā, kura ir visiem jums priekšā, un es ceru, ka jūs to izlasīsiet, tā ir ļoti gara, ka esiet izlasījuši un iepazinušies, tāpēc arī es atļaušos visu to nenolasīt. Es tikai gribētu pateikt, ka komisija noraida šo priekšlikumu, komisija uzskata, ka pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir pieņemamāka.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par iesniegto priekšlikumu? Pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ir iesniedzis vēl vienu papildinājumu likumā, tas gan nesaistās ar apspriežamo jautājumu par specbudžeta izlietojumu, konceptuāli tas ir pavisam cits jautājums, un viņš lūdz Augstskolu likuma pārejas noteikumus papildināt ar šāda rakstura 11.punktu, proti, ka attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Latvijas Republikas Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas, augstskolas un studentu pašpārvaldes, rektoru apstiprināšanas, studējošo komplektēšanas un studiju programmu apstiprināšanas jautājumos, ja to prasa šīs mācību iestādes militārā specifika. Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Pirmais arguments bija tāds, ka šis jautājums faktiski ir pilnīgi cita rakstura jautājums un nav saistīts ar specbudžeta izlietojumu, līdz ar to nav saistīts ar valsts budžeta lietām.

Un, otrkārt, tāpēc, ka mēs uzskatām, ka šis tik būtiskais jautājums, kuru, iespējams, arī komisija perspektīvā varētu atbalstīt, vispirms būtu jāizskata valdības līmenī — vai tur piedalās izglītības ministrs, augstākās izglītības ministrs un arī Izglītības ministrijas speciālisti, jo pretējā gadījumā, ja mēs šo labojumu pieņemam, tad Aizsardzības akadēmija vispār vairs it kā, nu, ja tā varētu teikt, neiederās šajā Augstskolu likumā, un faktiski Aizsardzības akadēmija principā tad nav vairs augstskola, kas pakļaujas Augstskolu likumam, bet tā ir specifiska mācību iestāde. Tā ka komisija aicina vienkārši nesasteigt to jautājumu, lai valdības līmenī Izglītības ministrijas speciālisti ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem vienojas, un tad šo jautājumu citreiz skatītu.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Tieši tādēļ arī šis priekšlikums ir tapis, ka valdība šo jautājumu ir skatījusi, un nav iespējams to atrisināt augstskolas satversmes līmenī, neizdarot šo grozījumu Augstskolu likumā. Arī Izglītības ministrijas priekšlikumos, kas ienāca Aizsardzības ministrijā, ir izteikts, ka vispirms ir nepieciešams labot Augstskolu likumu, un tikai pēc tam iespējams apstiprināt akadēmijas satversmi. Godātie deputāti! Šis ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas turpmākās funkcionēšanas jautājums. Šī akadēmija darbojas jau četru gadus, taču trim valdībām, šo valdību ieskaitot, nav izdevies apstiprināt šīs augstskolas satversmi. Nav izdevies, un tas ir ļoti loģiski, jo militārā augstskola nevar funkcionēt pilnīgi analoģiski tam, kā to dara civilās augstskolas, uz kurām ir orientēts šis Augstskolu likums. Jūs, godātie deputāti, man nevarat nepiekrist, ka šajā Aizsardzības akadēmijā nevar uzņemt nepilsoņus, kā to paredz Augstskolu likums, jo nākamiem virsniekiem būs jākomandē mūsu armijas karavīri, kas ir tikai pilsoņi. Aizsardzības akadēmijas kadetiem ir karavīru statuss, viņi ir pakļauti militārajiem regalmentiem. Tātad arī studentu pašpārvaldes jautājumi ir jāreglamentē pilnīgi citādi.

Aizsardzības akadēmija ir militāra mācību apakšvienība, un kara vai izņēmuma gadījumā tā ietilpst bruņoto spēku sastāvā kā kaujas vienība. Tādēļ citādi ir jārisina šīs augstskolas autonomijas un rektoru apstiprināšanas jautājumi. Šīs augstskolas rektors nav civils cilvēks, tā ir militārpersona, tas ir armijas pulkvedis, un tādēļ iniciatīvai šās amatpersonas iecelšanai amatā vai atbrīvošanai no amata ir jānāk nevis no izglītības ministra, kā paredz Augstskolu likums, bet no aizsardzības ministra, jo katrā gadījumā šis būs šīs militarās vienības militārais komandieris. Ceturtais. Aizsardzības akadēmijas militārās mācību programmas — tām ir jāatbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tādēļ tās ir jāapstiprina bruņoto spēku komandierim. Arī šeit nevar pieļaut absolūtu brīvību šo jautājumu risināšanā Augstskolai, kā to paredz augstskolu likums. Un beidzamai, piektais. Šai augstskolai nav jādublē citas civilās augstskolas, kā tas notiek līdz šim. Šai augstskolai ir jācentrē viss darbs, valsts līdzekļi un laiks uz vienu mērķi, uz militāro speciālistu sagatavošanu, un, to beidzot, kadetiem ir jāsaņem militārās vadības bakalaura grāds un leitnanta pakāpe. Šāda satversme ir izstrādāta, tādu to ir apspriedis Ministru kabinets un atbalstījis, tādu to atbalsta Aizsardzības ministrija, un visbeidzot tādu to atbalsta arī pati šīs augstskolas vadība. Taču, lai to varētu akceptēt, ir jāizdara šis likuma labojums, bez tā nav iespējams saglabāt šai augstskolai augstskolas statusu, bez tā valdībai nebūs citas izejas, kā pārveidot šo augstskolu par vidējo mācību iestādi, par karaskolu, ko mums nevajadzētu pieļaut, jo Latvijā sava militārā augstskola ir nepieciešama. Es lūdzu jūs, deputāti, nobalsot par šo priekslikumu, jo tas valdībā jau ir izdiskutēts.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK, Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es nevarētu piekrist, ka šis piedāvājums nesakrīt ar visu pārējo, jo šis projekts saucas “Grozījumi Augstskolu likumā”, tā ka te varētu būt jebkurš piedāvājums. Otrkārt. Jūs jau dzirdējāt argumentus par nepilsoņiem un par militāro iestāžu specifiku, un, treškārt, es tomēr gribētu atgādināt vēsturiskos notikumus, kad savā laikā jau komunisti vēlējās šādu sistēmu iedibināt, kad 1917. gadā bija zaldātu padomes un tie sev vēlēja komandierus. Nedod Dievs, ka mēs kaut kādu tādu praksi ievērotu tagad savā specializētajā militārajā augstskolā, ka tur sāktos tādas pavisam īpatnējas vēlēšanas, kuras absolūti nesakristu ar mūsu valsts militāro jautājumu specifiku. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas piedāvājumu un šo grozījumu tomēr ieviest šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ļoti operatīvi tikko zālē, kā mani informēja, abu nozaru ministri un arī Ministru prezidents ir vienojušies par šo jautājumu, tāpēc es nevaru runāt komisijas vārdā, jo komisija nav sapulcējusies, bet kā deputāts es šobrīd varētu arī aicināt atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi! Un es aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16. decembrim.

Sēdes vadītājs. To mēs darīsim, kad nobalsosim par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, tagad priekšlikumus trešajam lasījumam!

Dz.Ābiķis. Paldies! Tātad 16. decembris ir termiņš.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav par nosaukto datumu? Pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Andrejs Požarnovs — komisijas vārdā, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Dokumenta numurs ir nr. 1904. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kas iekļauti tabulā, preambulā. Atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 1. panta pirmajā rindkopā ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Otrajā rindkopā, kas ir 2. lappuses apakšā, atbildīgā komisija saņēmusi Ministru kabineta priekšlikumu. Šis priekšlikums ir pieņemts, un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pamatlikuma 9. panta trešajai daļai priekšlikumi nav saņemti. 1. panta trešajā rindkopā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ir saņemts deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas ir iekļauts 4. lapaspuses augšpusē — izslēgt likumprojekta 2. pantu, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vakar jūs nobalsojāt par budžetu kopumā, šis priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi, bet kurš ir pretrunā ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju, papildus no budžeta prasa 3,78 miljonus latu. Par cik budžets vakar ir nobalsots, tad saskaņā ar Satversmi piedāvāt tādus priekšlikumus, kuriem nav seguma budžetā vai kur nav parādīts, no kurienes šo naudu saņemt, ir nelikumīgi, un tāpēc es lūgtu balsot par pirmā lasījuma redakciju un pret komisijas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nupat dzirdētā ministra argumentācija skan galīgi nepamatoti. Ja mēs piekrītam šādai argumentācijai, tad vispār ir jāpārtrauc turpmākā likumdošanas darbība, jo ir taču pieņemts 1997. gada budžets, un ar to ir pielikts punkts. Tālāk vairs nav ko darīt. Un šeit nav jāmeklē nauda. Priekš tam ir valdība, kurai ir jāmeklē attiecīga nauda, lai realizētu tās ieceres un tos likumus, ko mēs šeit pieņemam. Tas ir viss, ko es gribēju sacīt. Es aicinu atbalstīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 2. pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 26, atturas — 11. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Par likumprojekta 2. pantu ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tas, Požarnova kungs, mums ir tagad 4. lappuses apakšā, bet tur iet runa par 14. panta pirmo daļu.

A.Požarnovs. Tas ir 4. lapaspuses apakšā. Tam ir numurs divi tamdēļ, ka šis ir likumprojekta grozījumu 2. pants, bet šis pants attiecas uz pamatlikuma 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Tikko starpbrīdī Saeimas Sarkanajā zālē notika tikšanās, kurā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Amerika kungs Saeimas vārdā apsolīja, ka Saeima ņems vērā invalīdu problēmas, un visi deputāti runāja lielā vienprātībā par to, ka invalīdu problēmas ir jāņem vērā un ka arī mēs aicināsim valdību pārskatīt šos valdības pieņemtos noteikumus par invalīdu braukšanas kompensācijām. Bet diemžēl izskatās, ka, nonākot līdz plenārsēžu zālei, kad atkal ir jautājums, kas pilnīgi konkrēti skar invalīdus, deputātu vairākums atkal pēkšņi aizmirsīs savu tikko teikto un savu tikko pausto nostāju, kā to jau ir izdarījusi Sociālo un darba lietu komisija, un šī priekšlikuma būtība, ko mēs tagad apspriežam, ir tāda, ka vienai daļai no invalīdiem atņemt invaliditātes pensiju. Tik vienkārši. Vienai daļai no invalīdiem atņemt invaliditātes pensiju. Un proti, tas ir tiem invalīdiem, kuriem šis apdrošināšanas stāžs līdz invaliditātes iegūšanai ir mazāks par 3 gadiem. Un arī Labklājības ministrija savā pavadvēstulē, argumentējot šos grozījumus, tātad ar ministra Makarova parakstu tiek rakstīts... tur rakstīts, ka izstrādātais likumprojekts nosaka zināmus ierobežojumus tiesību iegūšanai uz invaliditātes pensiju. Lai iegūtu tiesības uz invaliditātes pensiju par sociālo apdrošināšanu personai ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām ne mazāk kā par 3 gadiem. Un cinisma kalngals ir... tiek rakstīts: šāds nosacījums nedaudz samazinās invaliditātes pensijas saņēmēju skaitu. Un ministram ir pilnīgi vienalga, ka aiz šiem invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuri tagad tiks samazināti, ka tur ir pilnīgi reāli cilvēki, kuri šīs pensijas saņem. Un vienkārši ar vieglu roku budžeta taupīšanas nolūkā tiek invaliditātes pensijas vienkārši atņemtas. Un, manuprāt, tas ir ārkārtīgi ciniski, un pat negribas ticēt, ka tas varētu tā būt, bet šādi ir vārdi, ko mēs lasām šajā anotācijā, un tas arī viennozīmīgi izriet no šī Ministru kabineta piedāvātā grozījumu teksta. Es gribu pateikt viennozīmīgi, un tas ir arī viennozīmīgi vienmēr bijis tautas kustības “Latvijai” viedoklis, ka mēs nedrīkstam vērsties pret invalīdiem, un no kristīgās morāles viedokļa invalīdu tiesību aizskaršana patiesībā ir grēks, kas sauc uz debesīm pēc atriebības, un var skatīties no dažādiem viedokļiem, un arī no vienkārši cilvēciskā viedokļa mēs nevaram pieņemt šādus likuma grozījumus. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Sakarā ar šo likumu šie likuma grozījumi saistās ar invaliditātes pensijām. Faktiski pēc 5. Saeimas pieņemtā likuma nebija paredzēts pārrēķināt invaliditātes pensijas pēc grupām, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, jo jau Augstākās padomes laikā pieņēma “Likumu par invaliditātes sociālo un medicīnisko aizsardzību”, un šajā likumā ... šis likums paredzēja, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, pārtraukt invaliditātes pensiju piešķiršanu pēc grupām, bet noteikt invaliditāti pēc procentiem. 6. Saeima nobalsoja pirms dažiem mēnešiem grozījumus šajā “Likumā par invaliditātes un sociāli medicīnisko aizsardzību”, kas paredz saglabāt grupas. Tātad bija nepieciešamas arī izmaiņas pensiju likumā, un par izmaiņām pensiju likumā, kas attiecās uz invaliditātes pensijām, jūs varat lasīt arī šodienas laikrakstā “Diena”, kur ir aprēķini, tur ir konkrēti uzrakstīts, kā tiks veikti šie pārrēķini attiecībā uz tiem invalīdiem, kuriem pienāksies invaliditātes pensija, sākot ar 1997.gadu. Tātad I grupas invaliditātes gadījumā ņemiet pārrēķinu pie koeficienta 1,6 un II grupas — 1,2. Tātad I grupas minimālā invaliditātes pensija būs 40 latu, un II grupas — 35 lati.

Tātad šobrīd vidējais pensijas apmērs I grupas invalīdiem ir 39 lati 56 santīmi un II grupas — 36 lati 12 santīmi. Tātad pēc pastāvošās likumdošanas, kas tātad būtu šādi skaitļi: tātad I grupas — Ls 43,84 un II grupas —Ls 40,36. Bet pēc šiem grozījumiem palielināsies tik tiešām I un II grupas invalīdiem, bet III grupas — tātad strādājošajai grupai — diemžēl samazināsies, bet tas ir saistīts ar to, tikai tādā gadījumā, ja viņi nav maksājuši šo sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tā teikt, mēs pārejam pilnīgi uz apdrošināšanas maksājumiem. Tātad, ja tiek veikti apdrošināšanas maksājumi vai nu no konkrētā cilvēka, vai no valsts, tad šie apdrošināšanas maksājumi tiek veikti un tiek arī piešķirta pensija. Vai tas ir invalīds, vai kāds cits. Tātad es aicinu...

Ā, gribu vēl vienu statistiku jums izklāstīt. Tas saistās ar to — uz 1996.gada 1.oktobri valstī kopā bija 99 787 cilvēki, kuri saņem invaliditātes pensiju. Ja sadalām pa grupām, I grupas invaliditātes pensiju saņem 10 304 cilvēki, II grupas — 69 027 un III grupas — 20 456. Paldies par jūsu uzmanību! Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, jo tie faktiski ir iekļauti tagad uz otro lasījumu, un strādāt pie trešā lasījuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es runāju Kristīgo demokrātu un Zemnieku savienības kopējās frakcijas vārdā. Mūsu frakcija atbalstīs šo priekšlikumu, bet atbalstīs tikai ar vienu noteikumu, pie tam stingru noteikumu, proti, ka uz trešo lasījumu mums ir jāapzina, cik liels ir šis kontingents, uz kuru attieksies šis labojums, un ir jāizdiskutē un rūpīgi jāizdomā, vai tiešām mēs galēji varam šādu labojumu atbalstīt.

Jo es izteikšu savus apsvērumus, kas tas būs par kontingentu, kas tie būs par cilvēkiem, kuriem, ja varbūt nebūs apdrošinājušies, līdz ar to arī nebūs šīs iemaksas. Proti, tie varētu būt tie puiši un meitenes, kas tikko ir beiguši vidusskolu un nav nekad strādājuši.

Tāpat arī studenti. Ir viena daļa studentu, kuri nestrādā. Tātad nav šo iemaksu. Un, ja nu kāds no šiem jauniešiem nelaimīgā kārtā top par invalīdu, tad, protams, viņš jau pavisam bez iztikas līdzekļiem nepaliks, būs šis pabalsts, bet normālu, kārtīgu invaliditātes pensiju šis cilvēks nesaņems. Protams, es piekrītu, ka tas nebūs liels skaits cilvēku, bet, vienalga, kaut vai viens puisis vai viena meitene šādā nelaimes situācijā nonāk, mums ir par viņu jādomā. Tāpēc frakcijā mēs tā nolēmām, ka šobrīd mēs to atbalstām, bet uz trešo lasījumu ir ļoti rūpīgi jāskatās un vēlreiz jāizsver.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Elferta kungs, šeit runājot, lieliski nodemonstrēja spožu demagoģijas tehniku, runājot par visu ko, bet tikai ne par apspriežamo jautājumu. Es tiešām aicinu ministrijas parlamentāro sekretāru runāt šeit par lietu! Jo deputātiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka šeit pastāv šie citi Ministru kabineta piedāvātie grozījumi, kur tiešām šīs pensijas ir pārrēķinātas pa grupām, ja tās ir, un mēs ticam, ka tas viss varētu būt labi. Bet šeit ir runa par vienu pilnīgi konkrētu jautājumu. Tas ir priekšlikums pie 14.panta, kur šis pamatlikuma 14.pants “Tiesības uz invaliditātes pensiju”, kur tiek noteikts, ka tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām, ja tās atzītas par invalīdiem. Tātad tā bija līdzšinējā redakcija. Šis Ministru kabineta priekšlikums saka, ka tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem. Šis ir tas jautājums, un par šo es lūdzu arī runāt. Un es domāju, ja es vēl nocitēšu šo Labklājības ministrijas sagatavoto un ministra Makarova parakstīto anotāciju, es domāju, tur ir acīm redzams šis cinisms, un to nekādā gadījumā nevar atbalstīt. Mani izbrīna arī deputātes Prēdeles it kā divkosība, ka vispār mēs esam pret, bet tagad mēs nobalsosim “par”, jo mēs īsti nezinam, vai tas ir labi vai slikti, un tad, kad mēs tiešām zināsim, ka tas ir slikti, tad nu mēs beigās tomēr balsosim “pret”. Man arī šāda nostāja nevar būt pieņemama. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribu precizēt. Mēs, protams, runājam par visām problēmām vienlaicīgi. Ar šo likumprojektu es gribu pateikt — šis likumprojekts nekādā veidā neskar tos cilvēkus, kuri šodien ir invalīdi un saņem invaliditātes pensijas. Tas neskar. Šis likumprojekts darbosies tikai pēc tam, kad tas tiks pieņemts, un tikai uz to kontingentu, kuri iespējami varētu gūt invaliditāti tajā vai citā pakāpē. Jūs zināt, ka, sākot ar šo gadu, stājas spēkā apdrošināšanas sistēma, kur faktiski visi cilvēki tiek apdrošināti. Gan caur nelaimes gadījumiem darbā tie, kas strādā, gan studenti, kas ir ražošanas praksēs, pa ražošanas prakses laiku, ko izdara valsts budžets no saviem līdzekļiem. Tāpēc es aicinu pārtraukt šo diskusiju un nobalsot par komisijas viedokli. Mēs komisijā ļoti sīki un smalki izdiskutējām visus “par” un “pret” un nonācām pie šāda kopēja secinājuma, visiem komisijas locekļiem vienbalsīgi par to nobalsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātie deputāti! Vakar, runājot par budžeta lietām un budžeta apstiprināšanu 1997.gadam, es minēju par to, ka šī valdība bija cieši apņēmusies ievērot stingru taupības režīmu. Par to, kādu taupības režīmu tā ievēro, mēs vakar pārliecinājāmies, apstiprinot budžetu, kur ierēdņiem vien salīdzinājumā ar šo gadu ir paredzēti 4 miljoni papildu budžeta līdzekļu. Bet kur tad šī taupība izpaužas? Lūk, šeit ir tas likums, kur taupība izpaudīsies. Taupība izpaudīsies uz invalīdu rēķina. Cienījamie ministrijas darbinieki! Jūs nākat šeit un sakāt, ka tas sāks darboties — šis likums — tikai no 1997.gada 1.janvāra, uz tiem, kas ir pašreiz invalīdi, tas neiedarbosies. Taču pasakiet, lūdzu, kā tas būs? Šie trīs gadi, kas ir noteikti apdrošināšanas iemaksām, nozīmē to, ka visi tie cilvēki, kas tādu vai citādu apstākļu dēļ kļūs invalīdi šo triju gadu laikā, par viņiem varbūt, iespējams, ka nav veiktas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Es te domāju bērnus, kas piedzimst invalīdi, tātad no 1997.gada 1.janvāra visi bērni, kas piedzimst invalīdi, principā par viņiem neviens neko nav iemaksājis un neiemaksās, principā viņi paliek bez jebkādām šīm sociālajām garantijām. Pilnīgi. Nav zināms arī, kas ar viņiem notiks pēc četriem, pieciem un tā tālāk gadiem. Tātad tā ir tā kategorija. Te Prēdeles kundze minēja vēl arī citas kategorijas. Arī tur ir šī problēma. Respektīvi, tas attiecas uz visiem tiem cilvēkiem šajos ekonomiskajos apstākļos, kad mums bezdarbs nepārtraukti palielinās. Bezdarbs, starp citu, jaunatnes vidū no 18 - 25 gadiem šogad vien ir pieaudzis par 3 procentiem. Un tendence tam ir pieaugt. Tad, lūk, kādā veidā mēs gribam ietaupīt uz šo cilvēku rēķina.

Vēl. Es gribu pieminēt šos ciparus, ko minēja Elferta kungs, par to, cik lielas pensijas būs I un II grupas invalīdiem, sākot ar 1997.gada 1.janvāri. Taču es atkal atgādinu, Elferta kungs, jums, ka jūs neminējāt šos cilvēkus, kuriem nav šī apdrošināšanas stāža — trīs gadi. Un, ja šiem cilvēkiem nav šī apdrošināšanas stāža trīs gadi, I un II grupas invalīdiem var būt tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Un tas diemžēl ir tikai 25 lati. Nevis 35 un 40 lati, kā jūs to minējāt. Un šinī gadījumā tiek pārkāpti Ministru kabineta likumi: “Likums par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” un “Likums par sociālo drošību”. Tāpēc, cienījamie deputāti, es ceru, ka jūs uzmanīgi klausāties šīs debates, un es ceru, ka jūs tiešām neatļausit valdībai ievērot šo taupības režīmu uz invalīdu rēķina un neatbalstīsit Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens... Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Deputāti visi, arī tie, kas neklausās, es jums gribu sacīt tādu piemēru. Mēs apdrošinām cilvēka veselību, bet maksu par to, ja viņš kļūst invalīds, varam saņemt tikai tad, ja ir pagājuši trīs gadi. Ja mēs apdrošinām savu mašīnu, tad sliktākajā gadījumā pietiek ar vienu mēnesi, jo tāds nosacījums ir tajā apdrošināšanas polisē. Bet parasti apmaksā tūlīt vai nākošajā dienā, ja ir notikusi nelaime. Tāpat, ja dzīvoklis tiek uzlauzts un izpostīts un tas ir bijis apdrošināts, maksā tūlīt. Tagad moderni, dažiem, es zinu, ir apdrošinājuši savus sugas suņus. Par viņu apdrošināšanu nevajag paiet trim gadiem. Ja tam sunim kaut kas notiek, par viņu maksā tūlīt. Bet mēs redzam, ka Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu, ka par cilvēku, kurš ir apdrošināts, maksās tikai tad, ja ir pagājuši trīs gadi. Absurds jau tika minēts no paša rīta šodien. Mēs redzam, ka mūsu lieliskais Ministru kabinets ražo vienu absurdu pēc otra. Novēlu panākumus turpmākajā absurdu ražošanā!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka komisijā — Sociālo un darba lietu komisijā — ir ļoti kvalificēti cilvēki. Mēs ļoti nopietni esam izrunājuši ar deputātiem, izskatījuši visus “par” un “pret”. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo redakciju. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par piedāvāto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Ministram Bērziņam sirsnīgs paldies par informāciju, cik augsti kvalificēta ir komisija.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl šoreiz Andris Bērziņa kungs atkal kārtējo reizi runā taisnību. Mēs ļoti labi zinām, kā tiek nopresēta Saeima, kā presē deputātus un kā var nopresēt arī komisiju, lai vienprātīgi visi paceltu vai nu rociņas, vai nospiestu podziņas. Atvainojiet, cienītie kungi! Prese bija spēcīgi izpildīta divas dienas pēc kārtas. Un budžets ir pieņemts. Es dziļi saprotu, ka šodien mēs esam iedzīti kaktā. Atbalstījām budžetu, kurā ir konkrētas pozīcijas, un, ja šodien mēs nemaksāsim tā, kā Mauliņa kungs teica, nevis tā, kā par suni, un nevis tā, kā par māju vai dzīvokli, vai mašīnu, bet invalīdam nemaksāsim, tas būs labi darīts! Lūk, tā domā valdošā šķira. Šeit jau laikam ir jāsāk runāt par valdošām šķirām. Nav vajadzīga sociālā palīdzība 76 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Un sociālās mājas — tas ir slikts darbs. Un slikti ir maksāt invalīdiem, jo taču nebūs bezdeficīta budžeta. Nu ko, balsojiet! Vai nu kā kaviārs, sapresēts bundžiņā, lielā vienprātībā uz gaišo nākotni, šo saukli jau mēs pazīstam. Vai atcerieties, ka jūs esat tautas ievēlēti deputāti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Es gribētu ienest dažas skaidrības šinī jautājumā. Cienītais Mauliņa kungs, veselības apdrošināšana un pensijas apdrošināšana ir divas pilnīgi dažādas lietas. Veselības apdrošināšana — tā ir tā nauda, kas līdz šim ienāca valsts budžetā normālā kārtībā, un tagad, sākot no jaunā gada, tā būs no ienākuma nodokļa. Un par šo naudas summu katrs no pirmās dienas, vai vispār viņš ir apdrošināts, vai arī ārvalstnieki, saņem neatliekamo palīdzību, bet par šo naudas summu tiek sniegta medicīniskā palīdzība ambulatorās iestādēs, slimnīcās, pie prakses ārstiem un citā vietā. Bet pensijas apdrošināšana, tā ir tā naudas summa, ko saņem katrs atsevišķais cilvēks — pensionārs vai invalīds — uz rokas, ar šo naudas summu viņš pēc tam iet uz veikalu. Tādēļ es aicinātu nejaukt veselības apdrošināšanu un pensijas apdrošināšanu.

Kas attiecas uz invalīdiem no dzimšanas. Gan šis 14.pants likuma pamatredakcijā, gan arī Ministru kabinetā paredzētie labojumi neattiecas uz invalīdiem no pensijas, kuri vispār nekad nav strādājuši un nekad nekādas apdrošināšanas maksas nav ienesuši. Un principā tas ir viens no galvenajiem apdrošināšanas pamatprincipiem, kad pēc noteiktas formulas tiek pārrēķināts un šo te naudas summu saņem atkarībā no tā, cik liels ir bijis apdrošināšanas stāžs un iemaksas. Ja jau mēs gribam atteikties no šī principa, tad tas nozīmē, ka mēs atgriežamies pie Padomju Savienības principa, kurā ir deklarēts, “Nabadzība — visiem”. Tādēļ cits jautājums, protams, ir par sociālo pabalstu lielumu cilvēkiem, kas ir invalīdi no dzimšanas. Tas ir pavisam cits jautājums, bet, ja reiz šis ir apdrošināšanas likums, tad es gribētu tomēr aicināt kolēģus nobalsot un pieņemt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt 14.panta pirmo daļu ar vārdiem, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 15, atturas — 5. Pieņemts.

A.Požarnovs. 5.lapaspusē ir jauns priekšlikums, tas ir Ministru kabineta priekšlikums par formulu, kādā veidā tiek aprēķinātas invalīdu pensijas. Komisija ir pieņēmusi un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. 8.lapaspuse. Jauns deputātes Seiles priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, pirms jums dodu vārdu, mums ir jāizskata viens iesniegums. “Sakarā ar to, ka 1996.gada 12.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 80 jautājumi, daudzi no kuriem ir steidzami, ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs 12.decembra sēdē līdz trim minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi. Deputāti Lībane, Straume, Ķezbers, Eniņš, Kalviņš, Putniņš, Bērziņš, Kristovskis, Tomašūns, Ābele.” Viens “par”, viens “pret”, vēlas kāds runāt? Čerāns vēlas. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šāds ierosinājums no deputātu puses ir ļoti tuvs tādam, ka vispār, ja to pavisam nedaudz ekstrapolē, mēs nonākam pie tā, ka mums Saeimā tūlīt vispār debates nebūs vajadzīgas, un pietiek, ka viens Ministru kabinets ir kaut ko izlēmis, (Starpsauciens: “Viens balso par visiem!”) notiek vienošanās sadarbības padomē aiz slēgtām durvīm, cilvēkiem nezinot šos viedokļus. Un pēc tam Saeimā tas viss klusumā, tikai balsojot, arī bez nopietnām politiskām debatēm, visi šie lēmumi tiek pieņemti. Es domāju, ka deputāti izprot to, ka mums ir ļoti daudz darba vēl izdarāms šajā gadā. Es domāju, ka deputāti arī savus argumentus cenšas izteikt maksimāli lakoniski, un tāpēc šeit neredzu pilnīgi nekāda pamata šo runas laiku saīsināt līdz trijām minūtēm. Varētu būt runa, teiksim, par 10 minūtēm vai kaut ko tādu, bet šīs trīs minūtes praktiski pilnībā izslēdz jebkādas nopietnas politiskas debates iespējamību. Protams, mēs varam šeit vilkt arī politiskas paralēles, saskatīt politisku ieinteresētību šī priekšlikuma iesniedzējos, tāpēc ka “Latvijas ceļš” nav ieinteresēts, ka debatēs par viņu ministra demisiju cilvēkiem ir iespēja izteikt savu viedokli, tad tā ir faktiski “mutes aizbāšana” opozīcijai, kā tas ir faktiski ne tikai šajā vienā konkrētā jautājumā, bet tas ir faktiski visos jautājumos. Tas nedod iespēju formulēt, dot izvērstus politiskus argumentus, kas ir pretēji šim valdības noteiktajam kursam, un, kā ir redzams, šie argumenti bieži vien ir ļoti nopietni. Es aicinu tāpēc neatbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Bet jūs, Lujāna kungs, varat runāt tikai “par”, jo “pret” jau ir viens runājis. Tas ir tikai un vienīgi saskaņā ar Kārtības rulli. Lujāna kungs, lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es esmu nedaudz izbrīnīts par Čerāna kungu. Mums visai opozīcijai vakar vajadzēja labi saprast ar balsojumu par bezdeficīta budžetu, mums parādīja to vietu, kur esam gan mēs, gan tauta. Un attiecīgi ar bezdeficīta budžetu mēs arī tagad dejosim visu nākošo gadu. Un es pareizi sapratu arī Andra Bērziņa kunga pirkstu “uz augšu”, ar ko viņš norādīja jau tā, kā būs tagad jābalso. Tā mēs balsosim arī visu nākošo gadu. Jo mēs esam apstiprinājuši tos finansu līdzekļus, un mēs varam te runāt vai nerunāt. Nekādas jēgas no tā nebūs. Vairāk par tiem finansu līdzekļiem, ko Šķēles kungs mums izdalīs vai izdalīs tautai, tā arī būs. Un tādēļ mēs varam vienkārši zem šī bezdeficīta budžeta piedzīt likumdošanas aktus. To var mierīgi izdarīt tikai vairākums. Un opozīcijai, domāju, ka tuvākajā laikā jāpārvietojas ārā uz ielas, pie tautas tuvāk, un lai mēs varētu arī vairākumam vieglāk izskaidrot tautas viedokli. Es pilnīgi atbalstu arī Ādamsona kunga iniciatīvu, uz ko šodien viņš jau aicināja invalīdus. Es domāju, ka pārējās grupas un frakcijas no opozīcijas arī atbalstīs šo darbību. Jo, ja vairākums un Ministru kabinets nesaprot tautu, tad viņam ir jāatved tā tauta, lai viņa paskatās un saprot, kā viņi dzīvo. Šinī gadījumā es pilnībā atbalstu Lībanes kundzi. Es domāju, jo īsākas būs sēdes, jo radošāk mēs varēsim darboties, jo opozīcijai vairāk būs laika, lai tiktos ar cilvēkiem un pastāstītu, kas kurš ir un kā budžets iet, kā pildās un kā viņi nākotnē un tagad jau dzīvo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu — saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 20, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Runās Anna Seile, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es daudzu Latvijas iedzīvotāju vārdā, kuri pašlaik strādā, saņem šīs pensijas apmēram 40 latu apmērā un algu un maksā Latvijai nodokļus, gribu šodien runāt. Es esmu iesniegusi priekšlikumu, kurš paredz, ka tad, ja šie strādājošie pensionāri aiziet pensijā, tikai tādā gadījumā viņiem pārrēķina šo pensiju pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tiem cilvēkiem, kuri aiziet pensijā, sākot ar 1996.gadu. Tas ir, pēc viņu pēdējā gada izpeļņas. Un te es gribu paskaidrot, ka es lūdzu Finansu ministrijā iesniegt atzinumu, cik lieli izdevumi būtu budžetā vajadzīgi, lai šādu pensionāru algas varētu tikt pārrēķinātas. Ne Finansu ministrija, ne sociālo lietu komisija man šādu atbildi uz šodienu vēl nav sagatavojusi. Acīmredzot nezināja, ka jautājums tik ātri šodien tiks pacelts. Tātad strādājošo pensionāru Latvijā ir apmēram 50 000. No tiem tikai 19 procentiem būtu piemērojams šis pārrēķins, tāpēc ka pārrēķinu varētu izdarīt tikai tad, to būtu reāli izdarīt, ja viņu algas ir virs 100 latiem. Un tālāk es gribu paskaidrot, ka patlaban strādājošie pensionāri, ja aizietu pensijā — ne jau visi uzreiz, bet nu, pieņemsim, četru gadu laikā, tad viena gada laikā būtu vajadzīgi tikai 1,6 miljoni latu. Tikai 1,6 miljoni. Bet šie pensionāri pašlaik maksās joprojām 38 procentu apmērā sociālo nodokli, un šī sociālā nodokļa summa ir 7,5 miljoni latu gadā. Salīdziniet šīs summas, un es lūdzu apsvērt šo iespēju — atbalstīt to priekšlikumu, kuru es esmu iesniegusi daudzu strādājošo pensionāru vārdā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc vecā Pensiju likuma strādājošajiem pensionāriem nebija... viņiem bija tikai tiesības saņemt algu un nebija tiesības saņemt pensiju. (No zāles: “Skaļāk! Nedzird! Runā mikrofonā!”) Es atvainojos! Pēc vecā pensiju likuma strādājošajiem pensionāriem nebija tiesību strādāt un saņemt pensiju. Tātad viņi saņēma tikai algu. Jaunais Pensiju likums atļauj strādāt — saņemt gan pensiju, gan algu. Man ir jāaicina noraidīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo kā būs? Jo faktiski šis priekšlikums tikai attiecas uz tiem, kuri saņem lielas algas un arī saņem pensiju. Tātad kā būs nākotnē, piemēram? Tur ir cilvēki, kas strādā, godīgi saņem algu. Un, ja mēs pieļausim to, ka varēs pārrēķināt, tad būs tā, kā bija agrākajos gados, kad mobilizējās cilvēki un strādāja daudzos darbos, lai saņemtu lielāku pensiju. Un pēc jūsu iestrādātā priekšlikuma varētu būt tā, ka cilvēki varētu strādāt vairākās darba vietās tikai uz vienu īsu periodu, un tad būtu jāpārrēķina, un faktiski pēc jūsu aprēķiniem būtu 1,6 miljoni, tas ir, divi ar pusi lati nost no katra pensionāra, kuri nestrādā. Es aicinu noraidīt Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt, ka tagad ir tieši dota iespēja tiem cilvēkiem, kuri aiziet 1996.gadā pensijā un vēlāk, strādāt desmit darba vietās. Bet šiem cilvēkiem, kuri pašreiz strādā vienā darba vietā un saņem savu 40 latu pensiju, mēs nedodam iespēju to pārrēķināt tajos gadījumos, manā priekšlikumā ir rakstīts, ja viņš aiziet pensijā. Ja viņš sēž un strādā darba vietā, viņam nemaksā šo palielināto pensiju. Tāds ir mans priekšlikums. Un budžetā ieskaita (es jūs vēlreiz lūdzu salīdzināt šos skaitļus), ieskaita gandrīz četras reizes vairāk, nekā tiek izmaksāts pensijās šiem strādājošajiem, ja šīs pensijas aprēķina pēc vispārējiem principiem. Nediskriminēsim vienu iedzīvotāju grupu! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka pienācis laiks pārtraukumam, debates pārtraucam. Apspriedīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus un, kamēr tiek gatavota izdruka, vārds diviem paziņojumiem. Robertam Zīlem — par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi.

R.Zīle (TB). Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Es aicinu visus komisijas telpās uz sēdi pulksten 15. Ne šajā, bet nākošajā starpbrīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Atgādinu APU Latvijas Nacionālās grupas locekļiem, ka mūsu sēde ir pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele... ir zālē. Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Leopolds Ozoliņš... ir zālē. Normunds Pēterkops... ir zālē. Aleksandrs Pētersons ... ir zālē. Anna Seile... ir zālē. Juris Galerijs Vidiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest likumprojekta 24.pantu. Deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Debatēs pieteicies Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu iedziļināties Seiles kundzes priekšlikumā un aicinu to atbalstīt. Kāpēc? Tas būtu ļoti saprātīgi un ļoti godīgi, jo citādi es saskatītu pensionāru diskrimināciju. Kāpēc lai viņam, kurš strādā un saņem lielāku algu, pēc kuras pienāktos pārrēķināt pensiju un pensija varētu būt lielāka, pēkšņi viņam to atsaka. Nekādas loģikas tur nav. Manuprāt, patiešām tā tas izskatās. Un to, ko teica Elferta kungs, šie argumenti ir pavisam smieklīgi, redziet, cik šausmīgi — pensionārs pēkšņi saņem algu, ja viņš strādā, un pensiju. Kas tad tās ir par privilēģijām? Interesanti! Cilvēks ir spējīgs strādāt, strādā un saņem algu un pensiju saņem, šo faktiski nožēlojamo pabalstu, nevis pensiju, par sava mūža daudzajiem nostrādātajiem gadiem, par kuriem attiecīgi arī maksājis nodokļus. Un es domāju, ka pilnīgi pārliecina arī tie skaitļi, kurus minēja Seiles kundze. Un vēl vairāk, šeit netiek prasīts pārrēķināt šiem pensionāriem tūlīt pensijas, bet sākt maksāt tikai tad, kad viņš vairs nestrādās. Kad viņš vairs nestrādās, saņems to, ko viņš ir nopelnījis. Es domāju, ka tas būtu godīgi, un daudzi cilvēki tautsaimniecībā strādājošie, dažādās citās nozarēs, kur saņem 100 latus, piemēram, par savu darbu šodien, vai viņš nav pelnījis, lai viņam pārrēķinātu šo pensiju un lai viņš saņemtu lielāku nekā šobrīd — 30–40 latus. Cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja varbūt te var rasties vēl kādas papildu nianses, vēl ir trešais lasījums, vēl var drusciņ konkretizēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu atzīmēt to, ka pati galvenā problēma visā šajā lieta ir tā, ka ir mainījusies pensijas aprēķināšanas kārtība. Ja būtu pensijas aprēķināšanas kārtība vai nu tāda, kā bija agrāk, vai nu tāda, kā pašreiz notiek šajā gadā, bet šī sistēma darbotos 10–20 gadu, tad nebūtu nekādu problēmu, bet tagad iznāk tā, ka, ja cilvēks pensionējas 1997.gadā, tad viņam pensiju izrēķina no 1996.gada iemaksas, kuru pēc noteikta koeficienta pareizina ar darba stāžu, viena gada viņa sociālā nodokļa iemaksa nosaka viņa pensijas apmēru. Bet vai viņam šāda pati iemaksa ir bijusi visu viņa mūžu? Tas ir diskutabls jautājums. Un tad iznāk tā, ja kāds ir strādājis visu mūžu un saņēmis normālu pensiju, un tagad viņš... viņš ir saņēmis visu mūžu normālu algu, un viņš strādā normālā darbā un saņem viduvēju algu, viņam nav jēgas pārrēķināt. Bet ja gadījumā kāds ir strādājis viduvēju darbu un tagad pēdējā gada laikā viņš ir ievēlēts par Saeimas deputātu vai gadījumā viņš ir dabūjis darbu kā bankas prezidents vai kā ierēdnis, tad, lūk, viņam izrādās tā sociālā nodokļa samaksas starpība, un tad viņš no viena gada pārrēķina uztaisīs milzīgāko pensiju. Jau šogad mums ir pensionējušies vairāki cilvēki, kam ir aprēķinātas apmēram 300 latu apmērā lielas pensijas. Tas nav normāli, ka šis cilvēks vienā gadā uztaisa tādu aprēķinu, jo galu galā tā nebūs papildu, valsts budžeta papildu iemaksa, bet tas izlīdzināsies uz kopējā tarifa. Ja mēs pieņemsim šādu te likuma izmaiņu, tādā gadījumā neliela iedzīvotāju kategorija saņems augstas pensijas, bet kopējā pensionāru pensiju likme samazināsies. Nevarēs indeksēt, un uz mums, uz Saeimas deputātiem, atkal iedzīvotāji rādīs ar pirkstu un pateiks, redziet, kā Saeimas deputāti paši priekš sevis ir pieņēmuši likuma izmaiņas. Un es domāju, ka šis būs sirdsapziņas balsojums, un tas norādīs vienkārši to, cik mums šodien Saeimā ir cilvēku, kas strādā un kas ir darbspējīgā vecumā, un kas ir pensionāri. Un es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un saprast šo problēmu. Bet, lai neatkārtotos līdzīga situācija, es domāju, ka Valsts prezidentam vajadzētu nākt ar iniciatīvu un noteikt kaut kāda veida sociālās garantijas Saeimas deputātiem, lai viņi, priekš sevis piemērojot likumu, neizjauktu visu sociālo likumdošanas sistēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

G.Grīnblats (TB). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Seiles kundze un Tabūna kungs jau ļoti skaidri un saprotami izstāstīja šī panta būtību un šos priekšlikumus, kādus ierosina, tā ka es jaunu tur neko nepielieku klāt un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu — Seiles kundzes — un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es kategoriski noraidu to jautājumu, ka šeit atsevišķi Saeimas deputāti interesējas par sevi. Ja tas jautājums skartu tikai mani, es nekāptu tribīnē, bet es saprotu, ka tas skar ne tikai mani, bet daudzus man līdzīgus, un tāpēc es par šo jautājumu gribu runāt visu šo vārdā. Vispirms par Elferta kungu. Ja Elferta kungs uzstājas no šīs augstās tribīnes, tad ir jāparāda zināms kompetences līmenis un nedrīkst cienījamai Saeimai stāstīt šeit niekus. Viņš atbild, ka līdzšinējais likums esot bijis, lūk, ka pensionāriem nemaksā pensijas, un tāpēc arī esot tāda kārtība un tagad esot jauna kārtība, ka maksā. Es varu jums paskaidrot, kad 1991.gadā tika likvidēti Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku amati, līdz ar to es darbu atstāju, un tad es noformēju savu pensiju, un tajā laikā pensiju maksāja. Tiesa, pēc kāda laika, pēc dažiem mēnešiem, šo pensiju pārstāja maksāt, bet es par to neprotestēju, jo es turpināju strādāt un varēju sev nopelnīt arī bez šīs pensijas, un tikai šogad atkal dažus mēnešus man šo pensiju samaksāja. Bet tikai tāpēc, ka es to noformēju 1962.gadā, bet neformēšu to šogad vai pēc dažiem nākamiem gadiem, man būs daudz sliktāka situācija nekā tiem, kas to noformēja tikai tagad. Tagad mēs sadalāmies divās dažādās grupās — tie, kas noformē tagad, un tie, kas noformējuši agrāk, paļaujoties, ka likums strādās, un, ja es turpināšu strādāt, pēc trīs gadiem es varēšu pārrēķināt pēc tiem pašiem noteikumiem, un tagad kaut kāda šajā gadījumā ir pretruna, grib to radīt arī tiem, kas aizies vēlāk, lūk, viņiem būs iespējas saņemt lielas pensijas, tajā skaitā arī uz to strādājošo pensiju jaunā rēķina, kas turpina strādāt un izdara pietiekami lielas iemaksas pensiju fondā. To jūs uzskatāt par taisnīgu un to jūs uzskatāt par sirdsapziņas balsojumu, Požarnova kungs, cerot, ka mēs paspēsim jums sapelnīt lielu pensiju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Augsti godājamais Prezidij! Kā cilvēks pilnībā saprotu un atbalstu šī priekšlikuma būtību. Man liekas, visasāk redzu to, kā dzīvo cilvēki un cik grūti viņiem ir iztikt ar 40 latu pensiju, bet 1995.gadā, pieņemot šo likumu paketi, Saeima pietiekoši asi izdarīja izvēli.

Likums strādā nākamajai paaudzei cerībā, ka šī nākamā paaudze, uz kuru ir orientēts likums, sapelnīs naudu, lai mēs šodien varētu palielināt pensijas tiem 660 000 pensionāru, kas reāli šodien tās saņem. Šobrīd, pieņemot šo priekšlikumu, mēs padziļināsim plaisu starp tiem, kas nestrādā un saņem pensiju, un tiem, kas strādā un arī saņem pensiju.

Otrkārt, mums ir pietiekoši smaga un sūra pieredze, ka cilvēki strādāja ar divām un trijām darba grāmatiņām, kur mums ir garantija, ka neatgriezīsies vecie laiki un gados jaunie nestrādās ar savām tēvu, māšu un kaimiņu darba grāmatiņām, lai pensijas palielinātu šodien? Es ļoti atvainojos, bet pieredze liecina, ka daudzi cilvēki strādāja un varbūt šodien strādā ar divām un trijām darba grāmatiņām vai uz sveša vārda. Tieši tāpēc, ka man visvairāk sāp, kas pašreiz notiek ar pašreizējiem pensionāriem, kas šodien saņem pensijas un nestrādā, lai mums nepietrūktu nauda šo pensiju indeksācijai, lai ko man pārmestu, bet 1996.gadā mēs uzsākām pensiju izmaksas strādājošiem pensionāriem. Pat rupji rēķinot, ka viņu skaits ir 40 000 un vidējā pensija ir 40 lati, tas nozīmē 1 600 000 latu mēnesī, bet mēs vēl tālāk gribam šo plaisu palielināt. Tādēļ es lūdzu Saeimu nebalsot par šo priekšlikumu un atbalstīt Saeimas komisijas pozīciju. Lūdzu jūs šoreiz!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir vieglāk runāt, jo diez vai kāds varēs pārmest, ka es pelnu sev pensiju. Gadu vēl daudz, cerības nodzīvot varbūt vēl ir līdz pensijai. Mani izsauca tik tiešām šobrīd uz tribīni Makarova kunga runa. Makarova kungs, vai tad jūs nezināt Latvijas likumdošanu? Vai šodien ar dzelteno karti cilvēks nevar strādāt, cik darba vietās vien grib? Un mana vectēva vai mana tēva darba grāmatiņa, kuras īpašnieks diemžēl ir sen jau zem zemes, man vienkārši nav vajadzīga. Es tāpat varētu strādāt desmit darba vietās, nu, vienīgi Antikorupcijas likums man to aizliedz. Man nav skaidrs pašreiz, par ko tad ir runa? Mums laikam visi pensionāri pašreiz izcīna konkursa kārtībā vietas, kurās viņus ļoti grib pieņemt darbā, pie kam katra šī darba vieta, kura cīnās par pensionāru iegūšanu, piesola viņiem milzīgas algas. Kurā vietā, kurā firmā, kurā iestādē? Pasakiet to pensionāriem, Makarova kungs. Ar pēdējiem santīmiem, ar tiem diviem pieliktajiem santīmiem dienā, ko jūs viņiem pielikāt, viņi gāzīsies uz to vietu bariem vien. Es zinu, atklāti sakot, tikai ļoti nedaudzus pensionārus, kuriem šodien varētu maksāt lielu algu. Piemēram, cienījamam Bergam-Bergmaņa kungam, varbūt vēl kādam, varbūt arī tiešām vienam otram Saeimas deputātam pensionāram, jo lielā vairumā tie ir akadēmiski augsti izglītoti cilvēki. Par kādiem pensionāru bariem šeit iet runa? Beidziet dezinformēt sabiedrību! Saeimu dezinformēt jūs vairs nespējat. Aicinu atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Godājamo Saeimas Prezidij, godājamie deputāti! Seiles kundzes priekšlikums, kā to ļoti pareizi uzrādīja Krisberga kungs, ir izdevīgs tiem, kuri jau kādu laiku ir bijuši pensijā un vienlaicīgi saņēmuši pensiju un algu. Tā ideoloģija, kura tika ielikta iekšā jaunajā Pensiju likumā, bija tāda: ja tu saņem algu un pensiju, tad neceri uz pārrēķinu, ja tu strādā, nesaņemdams un nenoformēdams pensiju un krāj savai pensijai, tad tev šī pensija būs lielāka, un tas ir saistīts ar to, ka mums ir ļoti liels pensionāru īpatsvars iedzīvotāju struktūrā, bet samērā maz darbspējīgo iedzīvotāju. Tāpēc es principā gribētu aicināt šodien Seiles kundzes priekšlikumu noraidīt. Otrs. Es gribu uzrādīt, godājamie deputāti, ka šeit ir arī finansiāla problēma, kas ir saistīta ar Satversmi. Šis priekšlikums prasa papildu līdzekļus, pēc Seiles kundzes aprēķiniem — 1,6 miljoni, man šī summa, provizoriski rēķinot, iznāca aptuveni 2,5 reizes lielāka, papildu izdevumi budžetā. Budžetu mēs vakar nobalsojām, šādu izdevumu posteņu budžetā nav. Ja jūs šodien balsosiet par Seiles kundzes priekšlikumu un nobalsosiet to pozitīvi, tad vienīgais, kas atliks, Labklājības ministrijai samazināt to naudas daudzumu, kas nākošajā gadā ir plānota izmantot esošo pensionāru pensiju indeksācijai, kas faktiski nozīmētu, ka nākošajā gadā tie pensionāri, kas šodien ir pensijā un kuriem nav nekādu cerību uz pārrēķinu, saņems aptuveni 2,5 līdz 3 latus mazāku pielikumu pie pensijas caur indeksāciju.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs — otru reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Man nupat tika izrādīts liels gods. Premjerministrs pats personīgi man pienesa klāt kserokopiju no, taisnība gan, nezināma laikraksta un pateica sekojošu lietu: jūsu viedoklis, deputāt Krisberg, ir tieši pretējs Latvijas Pensionāru federācijas viedoklim. Premjerministra kungs, šeit nav federācijas viedoklis, šeit ir vienas privātpersonas — Ārijas Skubas, kura gan parakstās kā priekšsēdētājas vietniece, viedoklis, jo šeit nav federācijas viedokļa. Tā ka es apšaubu šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit tomēr būs runa acīmredzot par precīziem skaitļiem. Nu nevajadzētu tomēr te runāt par kaut kādām sāpīgām izmaiņām budžetā. Ir Statistikas pārvaldes konkrēti minētie skaitļi, un es vienkārši konkrēti arī divus tādus nosaukšu. Tātad, ja tagad strādājošie pensionāri aiziet 4 gadu laikā no darba un pārrēķinātās pensijas maksātu pēc tam, tad šī papildu summa būtu 1,6 miljoni gadā. 1,6 miljoni. Turpretim strādājošo pensionāru algas, no kurām atskaita sociālo nodokli, gadā ir 7,5 miljoni. Tātad kur tad te ir tās sāpīgās izmaiņas budžetā? Strādājošie pensionāri vēl algās, no algām maksājot sociālo nodokli, vēl dod budžetā naudu. Tā ka nevajadzētu šeit nākt un runāt par to, ka, lūk, šī te izmaiņa būtu sāpīga apstiprinātajam budžetam.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! No visiem tiem aspektiem, kas šeit izskanēja, es gribētu pieminēt vēl tikai vienu aspektu — par finansiālo aprēķinu. Un proti, šinī jautājumā finansiālos aprēķinus ir ārkārtīgi grūti izdarīt tādēļ, ka, izdarot aprēķinus, tiek ņemti vērā tie cilvēki, kas šodien strādā. Bet, ja gadījumā tiks nobalsots šāds labojums, tad process būs tāds, ka tie pensionāri, kas šodien nestrādā, viņi var iestāties arī darbā. Un konkrēts piemērs. Mana māte visu mūžu strādāja par audēju, saņēma maz un tagad ir pensijā, un viņai ir maza pensija. Ja nobalso šādu piemēru, es aizbraucu mājās un saku: bet ko tu gaidi, šodien tev ir divas siltumnīcas, tu noformējies darbā un visu savu peļņu, ko tu ieņem tirgū, iemaksā sociālā nodokļa veidā. Viena gada laikā, iemaksājot noteiktu tarifu, tev Makarovs aprēķinās 300 latu pensiju un tu varēsi 10 gadus dzīvot, cepuri kuldama. Un tamdēļ šādi procesi nāks atpakaļ, un līdz ar to es domāju, ka finansiālos aprēķinus ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Tamdēļ es komisijas vārdā aicinātu noraidīt šo te priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātes Seiles priekšlikumu — papildināt likuma 24. pantu ar jauno 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 18, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 4. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 9. lapaspuses apakšpusē ir Ministru kabineta priekšlikums, kas attiecas uz otro rindkopu, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pārejas noteikumi. 10. lapaspusē. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 4. punktu noteiktajā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi un precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 11. lapaspuse. Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 12. lapaspuse. 16. pantam Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pārejas noteikumiem deputātes Seiles priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ministru kabineta priekšlikums — izteikt 4. apakšpunktu pārejas noteikumiem, ko komisija pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Arī tas pieņemts.

A.Požarnovs. 13. lapaspuse. Ministru kabineta priekšlikums pārejas noteikumu 17. punktam. Komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 14. lapaspuse. Atbildīgā komisija ir precizējusi pirmā lasījuma redakciju par to, ka stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 9, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu — 16. decembris? Ir iebildumi. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Šobrīd ir 12. decembris, un mums vajadzētu vismaz Kārtības rullī paredzētās piecas dienas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Godātie kolēģi! Es ļoti atvainojos. Priekšlikums ir līdz 17.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu — 17. decembris? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Jāizskata kārtējie divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Desmit deputāti iesnieguši priekšlikumu... Saeimas lēmumprojektu, kurā lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Ja nav deputātiem iebildumu, tad mēs varētu to iekļaut darba kārtībā aiz jautājumiem, kas saistīti ar deputātu Ābeles un Marjašas ievēlēšanu komisijās. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Un otrs. Seši Saeimas deputāti lūdz pārcelt dienas kārtībā ietverto 72. jautājumu — likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu” — kā 12. decembra sēdes darba kārtības jautājumu pirms 10. jautājuma lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu LR valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai”. “Par” vai “pret”... Pieprasa balsojumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 11. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 52. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Komisijas vārdā — Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1854. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums. Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, attiecas uz 17. panta 3.daļu. Īsumā informēšu, uz ko attiecas šis labojums, proti, atkal runa jau nezin kuro reizi ir par šī likuma 17. panta labojumu, proti, par bērnu pabalstiem vai, kā mēs to esam šeit sākuši dēvēt, pabalstu trepi. Deputāts Leiškalns liek priekšā likvidēt regresīvo trepes veidu un, jau sākot no ceturtā bērna, neraugoties uz to, cik ģimenē ir bērni, visiem maksāt 1,8 reizes lielāku pabalstu nekā par pirmo bērnu. Komisija šo deputāta Leiškalna priekšlikumu noraidīja, jo, ja jūs pāršķirsiet nākamo lappusi, tur ir šīs pašas 3. daļas labojums, kuru ir stādījusi priekšā atbildīgā komisija, bet kas patiesībā nāk no Demogrāfiskās apakškomisijas.

Tātad pirms balsot “par” vai “pret” Kārļa Leiškalna priekšlikumu, paskatieties uz nākamo šī paša panta labojumu, kurā arī tāpat tiek likvidēta regresīvā pabalstu izmaksas kārtība, sākot no ceturtā bērna, bet atšķirība ir tā, ka Kārlis Leiškalns min skaitli 1,8, kamēr komisija runā par 1,6 reizēm lielāku pabalstu visiem bērniem nekā pirmajam. Bez tam komisijas priekšlikumā ir vēl viena ļoti laba īpašība vai tāda īpaša pretimnākšana daudzbērnu ģimenēm un vispār ģimenēm ar bērniem, proti, ģimenes valsts pabalsti tiek indeksēti — un tiek indeksēti ne retāk kā reizi gadā. Tā ka šinī gadījumā, balsojot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, lūdzu, izsveriet visus par un pret. Protams, ka Kārļa Leiškalna ierosinātais variants ir lētāks nekā komisijas, taču Kārļa Leiškalna variantā tomēr labums ģimenēm ir mazāks un mazāk jūtams nekā tas ir Demogrāfiskās un Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātajā variantā. Aicinu noraidīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Aidai Prēdelei ir pilnīga taisnība, ka Kārļa Leiškalna piedāvātais variants ir mazāk iedarbīgs. Bet rūgtā pieredze, kas liek domāt, ka mums var izmainīties vēl sliktāk, liek man aicināt nobalsot kaut vai šo variantu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Pateicos Aidai Prēdeles kundzei, kas patiesībā pastāstīja par manu priekšlikumu visu. Mans priekšlikums, manuprāt, ir tīri simbolisks un formāli būtu noraidāms, jo, pieprasot jau pieņemtajā budžetā iekļaut normu, kas paredz finansējumu, es neuzrādu šā finansējuma avotu. Šis finansējums pēc valdības aprēķiniem būtu 188 000, un būtu simbolisks, jo mani nedaudz baida situācija — demogrāfiskā situācija, par kuru tik bieži runā Mauliņa kungs, ka mēs nosakām it kā optimālās ģimenes apmēru — 4 bērni, un tālāk sākam lietot regresīvu pabalstu likmi. Priekšlikums, kas komisijā varbūt man kā tēvam ar vairākiem bērniem liktos tīri simpātisks, bet, manuprāt, tas nav šobrīd pieņemams no budžeta viedokļa. Tur finansējums ir pāri par 4 miljoniem, un budžets to šobrīd vienkārši nevar nest. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Tad tu noņēmi?” Deputāts Leiškalns: “Nē, es nenoņēmu!”)

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu Leiškalna kungs nenoņem. Vai vēl kāds vēlas? Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Ar pietiekoši lielu uzmanību mēs iepriekšējās dienās izskatījām budžetu 1997.gadam. Tiešām, es arī biju cerību pilns, ka būs šie 180 000, es nebūt nedomāju, ka Saeimai nav tiesību noteikt ideoloģiju, kāda tiek piemērota šajā likumā. Ir šīs tiesības. Bet, tā kā likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri un likumprojektā tomēr šo 180 000 nav, likumā par budžetu 1997.gadam. Es lūdzu Saeimu atstāt otrā balsojuma rezultātus, šoreiz Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt, bet ļoti labprāt to redzētu reizē ar grozījumiem 1997.gada budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Prēdeles kundze! Nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 17.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Kvoruma nav. 36 deputāti. Godājamie kolēģi, atkārtosim, lūdzu, zvanu! Un atkārtosim balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu, kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 18, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Kā jau minēju, tātad ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ģimenēm ar bērniem dotu vēl lielāku labumu un jūtamāku ieguldījumu. Šo priekšlikumu komisija ir pieņēmusi. Aicinu arī jūs to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Ir. Atvainojiet! Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums izmaksās 4,5 miljonus latu, ja tiek pieņemts komisijas viedoklis. Tādā gadījumā Ministru kabinetam, ņemot vērā 1997.gada budžetu, ir viena izeja — samazināt pabalstu apmēru par pirmo bērnu. To nevajadzētu darīt, jo tikai tad, ja ir pirmais bērns, mēs varam gaidīt otro, trešo un ceturto. Es vienkārši aicinu balsot pret komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 17.panta trešās daļas 2. un 3. teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 23, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Prēdele. Nākamais priekšlikums, kas attiecas uz 19.panta pirmo daļu, ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tā doma ir tāda, ka bērnu kopšanas pabalstu, ko mēs piešķiram līdz trīs gadu vecumam, līdz bērnam ir trīs gadu vecums, piešķirtu arī tām mātēm, kuras strādā, kuras ir nodarbinātas vai arī ir nodarbinātas nepilnu darba laiku, jo ir sievietes, kuras šo pabalstu nesaņem, un ļoti ir nobažījušās par to, ka viņas varētu zaudēt kvalifikāciju par šo laiku, sēžot mājās, nestrādājot, un viņas varētu zaudēt savu ienesīgo darbu. Tad komisijas priekšlikums un arī Demogrāfiskās apakškomisijas priekšlikums bija tāds — nākt pretim šīm mātēm un maksāt pabalstu, lai varbūt mātes varētu pieņemt aukli vai kā savādāk kārtot savu dzīvi, lai bērns arī būtu mājās un arī būtu pabalsts mājās. Varu jūs informēt, ka tas maksā 282 000 latu — daudz vai maz, spriediet paši. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Runās Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Es laikam atkārtošos, ja šī norma būtu stājusies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, es varbūt neiebilstu. Bet šoreiz es aicinu balsot pret komisijas viedokli! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 29, atturas — 12. Nav pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas paredz par aizbildņa pienākuma pildīšanu aizbilstamā tiešās līnijas radiniekam, kā arī brālim vai māsai, par aizbildņa atlīdzību izmaksāt 50 procentu apmērā. Cienījamie kolēģi, ja jūs atceraties, tad jau otrajā šā likumprojekta lasījumā mēs runājām un debatējām, un spriedām tieši par šo likuma normu. Un atcerieties, toreiz es jums atgādināju, ka šobrīd ir divu veidu aizbildņi. Vieni ir aizbildņi, kuri ir sveši ļaudis bērnam, un otri aizbildņi, kuri ir vectētiņš, vecmāmiņa. Taisnās līnijas radinieki — brālis vai māsa. Lūk, šie svešie ļaudis saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu 38 latus, kā arī saņem pabalstu — uzturnaudu — 18 latus, plus vēl bērna pabalsts, kā par jebkuru bērnu. Savukārt tie, kas ir tuvi radinieki, šinī gadījumā drīzāk vectētiņi un vecmāmiņas, šie radinieki pēc mūsu Civillikuma, nesaņem atlīdzību, jo uzturēt savus mazbērnus pēc Civillikuma ir pienākums, par kuru atlīdzību nevar saņemt. Un, ja atceraties, tad otrajā lasījumā mēs jau iebalsojām, ka, lūk, šis materiālās palīdzības veids — uzturnauda — tiks palielināta. Mēs visi nobalsojām, ka šī uzturnauda tiks palielināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lūk, Kārlis Leiškalns atkal atgriežas pie šīs vecās problēmas un atkal grib, par spīti Civillikumam, palielināt vai izmaksāt atlīdzību par savu mazbērnu uzturēšanu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu un lūdz darīt to pašu arī jums, jo nebīstieties, mēs tiešām esam otrajā lasījumā jau šo lietu nokārtojuši. Vismaz daudzmaz kārtojuši.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godājamie deputāti! Godātā Prēdeles kundze! Es pilnīgi neko nedaru par spīti Civillikumam un jebkādam likumam vispār. Es esmu gatavs neuzturēt balsojumu šajā likumā, bet es paskaidroju situāciju. Šobrīd ļoti daudzas ģimenes atrodas visnotaļ grūtā materiālā stāvoklī. Bieži vien, nomirstot kādam no vecākiem, tuvākie radinieki vispar nav spējīgi uzturēt šo bērnu. Un bērns tiek nodots audzināšanai valsts audzināšanas iestādēs, kur izmaksas par šā bērna uzturēšanu ir daudz lielākas. Un rezultāts, ko dod bērna socializācija un audzināšana, ir daudz sliktāks kā ģimenē. Tā kā es, protams, saprotu, ka katrs pabalsts netiek ņemts vis no valdības, bet lai kādam kaut ko samaksātu, ir kādam kaut kas jānoņem. Protams, sabiedrība bieži vien ar to nodokļu daļu, ko viņai prasa par citas sociālās grupas uzturēšanu, nav mierā. Es balsojumu neuzturu šajā jautājumā. Lai jau paliek spēkā Civillikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es sapratu, ka Leiškalna kungs, neuzturēdams balsojumu, savus priekšlikumus noņem. Paldies!

A.Prēdele. 33.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja labojums, kas ir tīri redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Tāpat tiek precizēta redakcija pārejas noteikumu 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Kā arī precizēti pārejas noteikumi par likuma stāšanās spēku zaudējušiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

A.Prēdele. Līdz ar to aicinu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — nav. Likums pieņemts.

Septiņi deputāti lūdz pirms 2. punkta — likumprojekta “Grozījumi likumā “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”” — izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Iebildumu nav? Nav. Pieņemts. Lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kā arī Ārlietu komisija un vienbalsīgi ir atbalstījusi šā jautājuma izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu to nobalsot kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Vai tas mums tagad ir darba kārtībā kā 74.punkts? Mēs jau to nobalsojām, ka mēs to skatīsim pēc ... Deputāti, ja ir atraduši nepieciešamo dokumentu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja deputātiem nav iebildumu, es lūgtu iespēju izskatīt tūdaļ otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā, kad mēs izskatām pa pantiem visus trijos — pirmajā, otrajā un trešajā pantā Ārlietu komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus. Jums tabula ir pievienota. Jūs ar tiem varat iepazīties. Tāpēc lūdzu atbalstīt redakcionālos labojumus 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt redakcionālos labojumus 2. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat arī 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī tam piekrīt deputāti. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Liels paldies deputātiem par atbalstu!