Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 10., 19. nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6) kopīpašuma domājamā daļa — daļa, kas proporcionāla dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas platībai attiecībā pret visu mājā esošo dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu kopējo platību;”;

“10) nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi;”;

papildināt pantu ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“15) dzīvokļa nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai — darbību kopums, kas jāveic, lai nodotu dzīvokļa īrniekam īpašumā viņa īrēto dzīvokli valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā pirms šīs mājas privatizācijas uzsākšanas;

16) dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai — tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu māju zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai;

17) sociālā dzīvojamā māja — ar pašvaldības lēmumu noteikta pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kuras uzturēšana un apsaimniekošana tiek pilnīgi vai daļēji veikta par pašvaldības budžeta līdzekļiem un kurā dzīvokļi tiek izīrēti sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām (ģimenēm).”

2. Izteikt 18.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgts attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums vai neapdzīvojamās telpas nomas līgums noslēgts pēc likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) lēmumu, kurš pieņemts pirms minētā likuma spēkā stāšanās dienas;”.

3. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.3 pantā noteiktajā kārtībā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) lēmumā norādītā maksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

4. Papildināt 43.panta pirmo daļu pēc vārda “izsolē” ar vārdiem “vai dzīvoklis nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”.

5. Papildināt 47.panta piekto daļu pēc vārdiem “pašvaldības dzīvokli” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

6. Papildināt 59.panta pirmo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

7) izstrādāt normatīvo aktu projektus par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām un par dzīvojamo māju saglabāšanu valsts īpašumā;

8) koordinēt valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām.”

7. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju.”

8. Papildināt likumu ar XV¹ nodaļu šādā redakcijā:

“XV1 nodaļa
Dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.¹ pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki vēlas iegūt īpašumā savus īrētos dzīvokļus līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz viendzīvokļa mājām un kopējiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās.

(4) Dzīvojamās mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, dzīvokļus var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, kuri nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējami šajā likumā noteiktajā kārtībā.

73.² Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli pēc īrnieka lūguma nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli — pašvaldības dome (padome). Pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija, ja pašvaldības dome (padome) šo komisiju tam ir pilnvarojusi.

(2) Dzīvokļa īrnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, iesniedz iesniegumu Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldībai. Iesniegumu paraksta īrnieks un viņa pilngadīgie ģimenes locekļi.

(3) Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldības dome (padome) mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja iesnieguma iesniegšanas brīdī ir pilnībā samaksāta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanas īrniekam nosūta paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(5) Maksājumus par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

73.³ pants. Maksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par dzīvokli un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli šā likuma 47.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot dzīvokļus īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

73.⁴ pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Pamatojoties uz Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka īrnieks izdarījis samaksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Minēto apliecību izsniedz divu nedēļu laikā no dienas, kad iesniegts dokuments, kas apliecina, ka īrnieks izdarījis samaksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

73.⁵ pants. Dzīvokļa un tā īpašnieka reģistrēšana

(1) Dzīvoklis un tā īpašnieks līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēts Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā (turpmāk— Kadastra reģistrs).

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajiem dzīvokļiem un to īpašniekiem.

73.⁶ pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par dzīvokļa īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis un tā īpašnieks reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī viņa ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums “Par dzīvokļa īpašumu” tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(3) Ikviens, kurš darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par šā dzīvokļa īpašnieku tad, ja ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

(5) Ja dzīvoklis ir iegūts darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai dzīvokļa ieguvējs reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvokļa privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un dzīvokļa īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(6) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti.”

9. Izteikt 74. un 75.pantu šādā redakcijā:

“74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus. Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

(2) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas un dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.

(3) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota valsts dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā esošajām neapdzīvojamām telpām, kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas dzīvojamās mājas, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts dzīvojamām mājām, kurās dzīvokļi nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(5) Neapdzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek privatizēti saskaņā ar citiem likumiem.

75.pants. Šā likuma piemērošana attiecībā uz privatizētajiem kooperatīvajiem dzīvokļiem, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām

(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.

(2) Ja dzīvoklis ir nopirkts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989.gada 24.jūlija lēmumu nr.171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā”, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalu nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem par privatizācijas sertifikātiem.

(4) Ja dzīvojamā māja, kurā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai nopirkti šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ir uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, zemes gabala īpašniekam un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu, ievērojot šā likuma 50. un 54.panta noteikumus.

(5) Privatizēto dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu un tā zemes gabala lielumu un vērtību, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, nosaka, zemes gabalu pirkt vai nomāt uz 99 gadiem piedāvā, kā arī zemes gabala pirkuma līgumu slēdz, ievērojot šā likuma noteikumus.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jānoslēdz līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

(7) Šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokļu īpašnieki par dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un dzīvojamās mājas reģistrāciju zemesgrāmatā norēķinās latos.”

10.Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktā vārdus “un tajā esošos dzīvokļus” un “tos”;

papildināt 2.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldībām jāpieņem privatizācijai to valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas, kuri privatizēti saskaņā ar likumiem “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”, “Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” un “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”.”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt vai ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“13. Valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas izslēdzamas no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla un nododamas attiecīgo administratīvo teritoriju pašvaldībām pēc tam, kad ir segti visi izdevumi par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai līdz 1997.gada 31.decembrim.

14. Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtību, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlīdzības tiek nodots īpašumā neizīrēts pašvaldības dzīvoklis saskaņā ar šā likuma 47.panta piekto daļu.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.119 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.).”

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 28.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 18.decembrī