INFORMĀCIJA

Ar redzīgu skatu un analīzi lauksaimniecības politikā

Turpinājums no 1.lpp.

Tas, ka šī grāmata ir daudzu gadu koncentrēta darba rezultāts, liecina tās sagatavotāju attieksme svinīgajā "Latvijas lauksaimniecības politikas apskata" prezentācijā. Tajā piedalījās gan OECD direktorāta pārstāvji, gan ES vēstnieks Latvijā, gan darbā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvji.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše apsveica visus līdzautorus ar šo ilgi gaidīto brīdi — grāmatas iznākšanu. Kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā Atis Slakteris izteica prieku par to, ka iznāk grāmata, kas ļauj mums izvērtēt ne tikai pašiem savu darbu, bet arī salīdzināt sevi ar citiem. Un šis darbs dod iespēju arī citu valstu lauksaimniecības politiķiem mūs iepazīt. Desmit gadi kādas valsts attīstībā ir vērā ņemams posms, it īpaši laikā, kad mainās politiskās un ekonomiskās iekārtas. Tādēļ sakāms liels paldies OECD, Somijas un Zviedrijas kolēģiem par to, ka šī grāmata ir ieraudzījusi dienas gaismu tieši šobrīd un tieši šeit. OECD direktorāta pārstāvis Herberts Raidls sveica visas klātesošās ekselences un iestāžu pārstāvjus un informēja, ka OECD jau vairākus mēnešus ir jauns priekšnieks, kuram nepatīk garas uzrunas, tādēļ viņš četrās minūtēs teiks oficiālos vārdus, bet pārējā savas runas laikā informēs par šī biroja darbību.

OECD ir veikusi Latvijas valsts izpēti tautsaimniecības jomā. Patīkami ir tas, ka šī grāmata, kas ieraudzījusi dienas gaismu latviskā variantā, vizuāli ir ļoti līdzīga tās izdevumam angļu valodā. Līdzīga lauksaimniecības politikas izpēte ir veikta arī citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Darbs ar šīm valstīm sākās astoņdesmito gadu sākumā un deviņdesmito gadu beigās, kad sākās izmaiņas ekonomikā. Tagad šāda sadarbība jau ir ikdiena, un tas priecē. Viens šīs sadarbības posms ar Latviju ir atspoguļots jaunajā grāmatā. Latvija, kaut arī pati to neapzinās, ir veikusi ļoti lielu soli savā attīstībā. Taču bez zināšanām, kuras ir ietvertas grāmatā "Latvijas lauksaimniecības politikas apskats", Latvija nespēs iekļauties nedz Pasaules tirdzniecības organizācijā, nedz Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības vēstnieks Gunters Veiss teica, ka šis pētījums par Latvijas lauksaimniecību aptver arī ekonomiku, finanses, starptautiskās norises un to salīdzinājumu. Tajā ir komentāri, kas noderēs ne tikai lauksaimniekiem, skatoties Eiropas Savienības kategorijās. Šai grāmatai būtu jākļūst par kaut ko līdzīgu rokasgrāmatai Latvijas lauksaimniekiem. Latvijā ir liels potenciāls ne tikai izdzīvošanai, bet arī veiksmīgai attīstībai. Lauksaimniecībai ir jādarbojas kā ekonomikas nozarei vienotā Latvijas ekonomikas struktūrā. Tādēļ šīs grāmatas zināšanas jāpopularizē, un tai jākļūst par palīglīdzekli ikvienam, kurš vēlas izprast lauksaimniecības norises Eiropā un pasaulē.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Normans Penke šo publikāciju vērtēja kā pirmo reālo ieguldījumu sadarbībā starp Latvijas un OECD lauksaimniecības struktūrām. Jo liels paldies ir sakāms Somijas un Zviedrijas kolēģiem, kuri finansēja šo projektu.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs vēlreiz izteica lielu pateicību visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja grāmatai iznākt latviski. Tas, kas publicēts grāmatā, ir tikai galarezultāts.

Darba gaitā notika diskusijas un savstarpēja iepazīšanās, kam ir nenovērtējama nozīme. Tas bija liels izglītojošs darbs. Bet Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas Ārējo attiecību departamenta direktors Veli Peka Talvela sūtīja sveicienus no draugiem un kolēģiem, kuri atrodas vienas stundas lidojumā uz ziemeļiem no Latvijas. Somijā un Zviedrijā šīs grāmatas izdošanai ir dota ne tikai svētība, bet arī finansiāls atbalsts. Kaut arī pasaulē Baltijas valstis uztver kā vienotu un nedalāmu bloku, ziemeļu kaimiņi zina, ka katrai no šīm valstīm ir savs politiskās un ekonomiskās attīstības ceļš un rezultāts. Nu ir redzams, ka nauda nav velti izšķiesta, ka tā ir devusi rezultātu — grāmatu. Šis darbs ir vērtīgs ar to, ka tajā ir skaidri izvērtētas gan kopīgās, gan atšķirīgās Baltijas valstu nianses. Latvijas lauksaimniecības politikas pārskats ir attaisnojis cerības un pūles.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors labprāt sniedza atbildes uz dažiem "LV" jautājumiem:

— Sakiet, lūdzu, kas iedomājās šo grāmatu izdot?

— Tas bija OECD priekšlikums, kas iekļauts programmā par attiecībām ar Austrumeiropas valstīm.

— Vai Latvija ir pirmā, kurā tiek izdota šāda grāmata?

— Nē, Latvija nav pirmā. Vēl šādi pētījumi ir izdoti Ungārijā un Čehijā. Baltijas valstīs pētījumi notika vienlaikus — nākammēnes šāda grāmata tiks izdota Igaunijā un vēl pēc mēneša — Lietuvā.

— Cik ilgu laiku prasīja šī pētījuma sagatavošana?

— Apmēram divus gadus.

— Vai kas līdzīgs vēl sekos — varbūt ik gadu, varbūt ik pa pieciem gadiem?

— OECD to vairs nedarīs. Tas jāveic pašiem. Protams, ja ir interese un iespējas.

— Vai šī grāmata būs pieejama plašam lasītāju lokam?

— Šī grāmata būs brīvā tirdzniecībā, bet ne veikalos. Ja kādu interesē to iegādāties, tad laipni lūgti mūsu institūtā.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības nozares redaktore

Grāmatas priekšvārdi

Šis pētījums par Latvijas lauksaimniecības politiku veikts OECD Centra sadarbībai ar reformvalstīm kopējās programmas ietvaros. Tas tiek publicēts vienlaikus ar pētījumiem par Igauniju un Lietuvu, pēc līdzīgiem lauksaimniecības politikas apskatiem par Ungāriju, Poliju un Čehiju.

Kaut arī darbā īpaša uzmanība pievērsta pēcreformu pārkārtojumu gaitai lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kā arī jaunajai tirdzniecības struktūrai, pētījums veidots līdzīgi citiem pētījumiem par OECD valstu nacionālo politiku un tirdzniecību ar lauksaimniecības ražojumiem. Tas izvērtē lauksaimniecības politikas attīstību un iedarbīgumu, par kritēriju pieņemot konkurētspējīgu tirgus ekonomiku. Pētījumā sniegti detalizēti aprēķini par lauksaimniecībai sniegto palīdzību, izmantojot ražotāju un patērētāju subsīdiju ekvivalentus (RaSE un PaSE), kā arī izskaidrota to aprēķināšanas metodika.

Latvija lauksaimniecības un pārtikas ražošanas pārstrukturēšanā un reorganizācijā guvusi ievērojamus panākumus. Turpmāk prioritātes piešķiramas zemes reformai, jo gausā zemes īpašumtiesību reģistrācijas gaita aizkavējusi zemes privatizāciju un investīciju piesaistīšanu, kā arī saimniecību vadītāju apmācību uzņēmējdarbības vadīšanā. Politikas izstrādātājiem jācenšas novērst neefektivitāti pārtikas ķēdē. Šī neefektivitāte neļauj ražotājiem izmantot paaugstināto ievedmuitu priekšrocības. Tas ir cēlonis arvien neatlaidīgākām ražotāju prasībām paaugstināt cenu atbalstu un citādas subsīdijas, kas kaitētu patērētājiem. Tirdzniecībā jāuzlabo produktu kvalitāte un sanitārie standarti, lai Latvija varētu paplašināt eksportu uz rietumu valstīm.

Pētījums tika veikts ar Somijas un Zviedrijas finansiālo atbalstu. To sagatavoja OECD Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības direkcija (Directorate for Food, Agriculture and Fisheries) ciešā sadarbībā ar Latvijas institūcijām. 1996. gada februārī darbu īpašā sesijā izskatīja OECD ekspertu grupa Par ekonomiskajām attiecībām lauksaimniecībā starp Austrumiem un Rietumiem (Experts Group on East/West Economic Relations in Agriculture). Pēc tam to iesniedza OECD Lauksaimniecības komitejas Lauksaimniecības politikas un tirgus darba grupas, kā arī Lauksaimniecības un Tirdzniecības komiteju Apvienotās darba grupas kopīgajai sesijai. Lauksaimniecības komiteja un Tirdzniecības komiteja apstiprināja pētījumu 1996. gada jūlijā. OECD padome 1996. gada septembrī pieņēma lēmumu par pieejamības ierobežojumu atcelšanu.

Salvators Cekini

(Salvatore Zecchini),

CCET direktors,

OECD ģenerālsekretāra vietnieks