referāti__Jūrmalā, 1996.gada 13.decembrī

Par pašvaldību reformām

Jānis Bunkšs, Saeimas deputāts:

Decentralizācijas nostiprināšanas problēmas

Strādājot gan valsts centrālās valdības struktūrās, gan Saeimā, esmu sastapies ar ļoti negatīvu attieksmi pret pašvaldībām. Arī iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās pašvaldību reitings ir zemāks gan par valdības, gan Saeimas reitingu(skat. 1.tabulu 7.lpp.).

Šādā gaisotnē ļoti saprotama kļūst centrālās valdības vēlme rīkoties atbilstoši subsidaritātes jēdziena skaidrojumam, kuru dod politoloģe Meldra Ušenko žurnāla “Logs” šā gada novembra mēneša numurā: “”subsidum” — augstāk stāvošā iejaukšanās palīdzot, ja zemāk stāvošais viens pats netiek galā ar savu uzdevumu”.

Te vietā būtu uzdot jautājumu — kāda tieši iejaukšanās ir nepieciešama? Socioloģiskās aptaujas atspoguļo sekas, bet neko nepasaka par cēloņiem, kas šīs sekas radījuši. Es pieņemu, ka centrālajai varai (Saeimai un tajā pārstāvētajām partijām, Ministru kabinetam) un pašvaldībām skatījums uz decentralizācijas neveiksmju risinājumu var būt atšķirīgs. To min arī M.Ušenko. Tad, kad centrālā vara realizē subsidaritātes principu, ir “...jārēķinās ar to, ka uzdevumi tiks sadalīti nevis pēc lietas būtības, bet pēc spēku samēriem. Var sagaidīt palīdzīgu iejaukšanos no augstāk stāvošas kopības par labu zemāk stāvošām struktūrām tur, kur tās nepastāv”.

Šajā ziņojumā, nepretendējot uz absolūtu patiesību, pirmkārt, esmu mēģinājis novērtēt decentralizācijas līmeni Latvijā, izmantojot pašvaldību budžetu datus, sākot no 1994.gada. Otrkārt, man likās ļoti svarīgi informēt par problēmām, ar kurām decentralizācijas procesā saskārās valstis, kuras ir ar mums līdzīgā situācijā. Treškārt, esmu mēģinājis ieskicēt uzdevumus, kas būtu veicami, lai novērstu ziņojumā pieminētos trūkumus.

1. Pašvaldību finansu stāvoklis

Kā viens no galvenajiem cēloņiem decentralizācijas neveiksmēm parasti tiek minēts pašvaldību finansu stāvoklis. Vispirms paskatīsimies, kādi finansu resursi ir bijuši pašvaldību rīcībā 1994. un 1995.gadā, kāda ir budžetu izpildes prognoze šim gadam un kas tiek plānots nākamajam, kā arī kas un kā ir mainījies vai tiek plānots mainīt. Minētā informācija ir apkopota 2.tabulā, kurā, lai dati būtu salīdzināmi pa gadiem, daži pašvaldību ieņēmumu avoti ir izslēgti (skatīt 1.paskaidrojumu 2.tabulai). Par izslēgtajiem datiem un to ietekmi vēlāk tiks runāts atsevišķi.

2.tabula

Pašvaldību ieņēmumi 1994.—1997.gadā1)

(milj.Ls)

Ieņēmumu nosaukums__1994__1995__1996__1997

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis__49,3__126,7__164,0__135,3

Zemes nodoklis__9,5__10,8__12,8__24,5

Ipašuma nodoklis__12,3__15,1__15,9__13,5

Kopā nodokļi__71,1__152,6__192,7__173,3

Ienākumi no meža__2,4__3,6__3,5

Citi ieņēmumi__8,1__17,3__6,7__7,0

Kopā pārējie__10,5__20,9__10,2__7,0

Pašu ieņēmumi__81,6__173,5__202,9____180,3

Valsts dotācijas izlīdz. fondā__13,4__62,0__9,5__–2,52)

Valsts mērķdotācijas__76,8__12,8__16,5__68,6

Kopā__171,8__248,3__228,9__248,9

Pašvaldību iemaksas izlīdz. fondā__39,43)__12,1__34,2__30,9

Valsts izdevumu kopbudžets__813,0__1077,3__1137,6__1296,7

IKP(iekšzemes kopprodukts)__1914,1__2360,7__2599,7__3048,5

Paskaidrojumi 2.tabulai

1) 1994. un 1995.gada dati no budžeta izpildes atskaitēm; 1996.gada dati ir gaidāmā pašvaldību budžeta izpilde saskaņā ar Finansu ministrijas izziņu, kas iesniegta Saeimai kopā ar 1997.gada budžeta projektu; 1997.gada dati ņemti no pašvaldību finansu izlīdzināšanas projekta 1.lasījumam. Tabulā nav iekļauti pašvaldību speciālie budžeti, ieskaitot dabas resursu nodokli, un 1996.gada un 1997.gada dati par ieņēmumiem no maksas par sniegtajiem pašvaldību pakalpojumiem.

2) 1997.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam ir paredzēta vispārējā dotācija no valsts budžeta Ls 50,9milj. apjomā, bet mērķdotācijas Ls 17,7milj. apjomā. Ņemot vērā to, ka projekts paredz izmaksāt no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda vispārējiem ieņēmumiem algas skolotājiem Ls 53,4 milj. apjomā pēc noteikumiem, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, tad abas valsts dotācijas uzskatāmas par mērķdotācijām. Turklāt pašvaldībām šim mērķim no saviem ieņēmumiem vēl papildus jāparedz 2,5 milj. latu.

3) 1994.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija dalīts nodoklis starp valsti un pašvaldībām. Pašvaldībām tika noteiktas diferencētas likmes. Valsts daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tika novirzīta pašvaldību dotāciju un mērķdotāciju finansēšanai.

Pašvaldību pašu ieņēmumiem, sākot ar 1994.gadu, ir tendence pieaugt, taču 1997.gadā ir projektēts kritums. Tas ir saistīts ar veselības aizsardzības speciālā budžeta izveidošanu uz 28,4% atskaitījuma no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes. Līdz ar to mēs esam atgriezušies pie dalītā valsts un pašvaldību nodokļa, līdzīgi kā tas bija 1994.gadā un agrāk.

Valsts vispārējo dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā apjoms, kas vislielākais bija 1995.gadā, ir sarucis gandrīz līdz nullei 1997.gada budžeta projektā. Vēl vairāk — ja nenotiks izmaiņas likumprojektā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu nākamajos lasījumos, veidojas pat 2,5milj. latu deficīts valsts noteikto uzdevumu finansēšanai (skatīt 2.paskaidrojumu 2.tabulai).

Ja proporcionāli palielinās pašvaldību pašu ieņēmumi, par vispārējo dotāciju samazināšanos varētu arī neuztraukties, bet mērķdotāciju pieaugums jau norāda uz finansu decentralizācijas ietekmes samazināšanos. 1997.gada projektā absolūtos skaitļos mēs esam atgriezušies gandrīz 1994.gada pozīcijās.

Ja piepildīsies 1996. un 1997.gada budžetu izpildes prognozes, tad jāsecina, ka kopējie pašvaldību ienākumi trīs gadu garumā gandrīz nepieaug. Analizējot šo tendenci, jāņem vērā, ka pašvaldību funkcijas šajos gados nav samazinājušās. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījums 28,4% (vai, kā prognozēts, Ls 53,6milj.) un līdz ar to veselības aizsardzības izņemšana no pašvaldību atbildības (?) 1997.gadā ir līdzvērtīga jaunajam pienākumam — skolotāju algu izmaksai Ls 53,4 milj. apjomā. Inflācijas līmenis 1995.gadā bija 23,1%, gaidāmā inflācija 1996.gadā — 15%, prognoze 1997.gadam — 13%.