12. decembra sēde

Kopsavilkums

Par 12. decembra sēdēm

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”'. (Satversmes 81.p.kārtībā izdotie noteikumi nr.276) (Reģ.nr.372) (dok.nr.1854) Balsojums: 55 par, 4 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. nr.305) (dok.nr.1896) Balsojums: 43 par, 8 pret, 9 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. (Reģ.nr.427) (dok.nr.1897) Balsojums: 51 par, 0 pret, 7 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”.(Reģ.nr.560)(dok.nr.1817;nr.1892) Balsojums par steidzamību: 53 par, 2 pret, 3 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 54 par, 2 pret, 0 atturas, balsojums par 2.lasījumu: 57 par, 3 pret, 2 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.300)(Reģ.nr.397)(dok.nr.1168;nr.1841) Balsojums: 53 par, 20 pret, 8 atturas.

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ.nr.482) (dok.nr.1490; nr.1906) Balsojums: 52 par, 7 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā”. (Reģ.nr.475) (dok. nr.1483; nr.1907) Balsojums: 53 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.456) (dok.nr.1415; nr.1904) Balsojums: 49 par, 9 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. (Reģ.nr.425) (dok.nr.1248; nr.1721) Balsojums: 56 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.426) (dok. nr.1249; nr.1722) Balsojums; 53 par, 2 pret, 5 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā seidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Likums par Ventspils brīvostu”. (Reģ.nr.540) (dok.nr.1762; nr.1883) Balsojums par steidzamību: 45 par, 4 pret, 12 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ.nr.522) (dok. nr.1681; nr.1884) Balsojums par steidzamību; 49 par, 4 pret, 9 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 65 par, 2 pret, 2 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektu:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.nr.574) (dok.nr.1895; nr.1895a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus:

— “Par deputāta Jāņa Ābeles ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. (dok. nr.1913) Balsojums: 58 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Jāņa Ābeles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok.nr.1912) Balsojums: 57 par, 1 pret, 1 atturas.

— Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. (dok. nr.1914) Balsojums: 54 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā”. (dok.nr.1915) Balsojums: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Tautsaimniecības,. agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. (dok.nr.1920) Balsojums: 50 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.nr.1902) Apstiprināt: Irinu Freimani par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 46 par, 4 pret, 3 atturas. Leldi Graudu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 53 par, 2 pret, 2 atturas.

— “Par N.Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.1903) Balsojums: 49 par, 2 pret, 1 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Mauliņa, J.Kazāka, J.Kušneres jautājumu par “Latvijas dzelzceļa” informācijas sistēmas modernizāciju. (dok.nr.1799a)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājumu par VAS “Ventspils nafta” apgrozījumu un peļņu 1993.,1994.un 1995.gadā. (dok.nr.1807a)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājumu par Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā. (dok.nr.1808a)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, J.Kazāka jautājumu par noteikumiem, ar kādiem iznomāts v/u “Ventspils tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām. (dok.nr.1809a)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz Saeimas deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Zelgavja jautājumu par noslēgto līgumu ar firmu “Crown Agents”. (dok.nr.1832a)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Zelgalvja jautājumu par A.Počas sniegto neprecīzo atbildi uz deputātu jautājumu nr.86. (dok.nr.1833a)

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu J.Kazāka, E.Grīnberga, O.Kostandas, K.Čerāna, J.Mauliņa jautājumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” attīstības projektu. (dok.nr.1856a)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Kazāka, K.Čerāna, J.Mauliņa jautājumu par valdības programmu Latvijas un ārzemju latviešu sadarbībai. (dok.nr.1887a)

— Saeima saņēma zemkopības ministra, Ministru prezidenta biedra R.Dilbas atbildi uz deputātu E.Grīnberga, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājumu par Latvijas valdības īstenoto lauksaimniecības politiku, lai nepieļautu lauksaimniecības nozares sabrukumu Latvijā. (dok.nr.1894a)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 12. novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K. Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”):

Pievērsīšos divām lietām — vienai nepatīkamai, otrai, neapšaubāmi, patīkamai. Nepatīkamā lieta ir tā, kas pašlaik norisinās blakus telpā. Tas ir opozīcijas — “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” un kustības “Latvijai” — inscenētais mēģinājums izteikt neuzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. Man ir grūti to kvalificēt citādi kā kaunu un negodu šim parlamentam, jo A. Poča neapšaubāmi ir viena no labākajām šīs valdības ministrēm. Viņas vadībā sadarbībā ar angļu firmu “Crown Agents” ir aizturētas nelegālās kontrabandas spirta kravas par daudziem miljoniem latu. Šī ir lieta, kas grauj, patiešām — grauj, mūsu valsts ekonomiku. Es nešaubos par to, ka šis lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu netiks atbalstīts, tomēr pašlaik, šo apkaunojošo debašu laikā, starp pozīcijas deputātiem un Aijas Počas kolēģiem valda viedoklis, ka varbūt vajadzētu atstāt zāli līdz brīdim, kad tiks paziņots balsojums, un tikai balsojuma laikā atgriezties zālē. Jo tas, kas mums jādzird, ir ārkārtīgi nepatīkami. Vajadzētu ļaut opozīcijai pašai sev pastāstīt, tas ir, dalīties iespaidos vienam ar otru par to, cik slikti ir aizturēt kontrabandas preces uz robežām.

Otra ir lieta, ar kuru es gribētu apsveikt visus savus kolēģus. Vakar mēs apstiprinājām valsts budžetu, kas ir pats svarīgākais gada notikums. Domāju, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī liels parlamentārs sasniegums mūsu valstij.

I. Emsis (LNNK un LZP frakcija):

Arī es gribētu sākt ar to pašu, par ko runāja K. Lībane, — par mēģinājumu izteikt neuzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. Gribu uzsvērt tikai vienu — par viņas darba efektivitāti lieliski liecina ieņēmumu stabilizēšanās valsts budžetā, bet vēl spilgtāk par šo kontrabandas apkarošanas efektivitāti liecina kontrabandas spirta cenu kāpums melnajā tirgū. Un tas nu ir fakts, ko neviens no opozīcijas nevarēs noliegt — kontrabandas tirgū šobrīd spirta cenas kāpj. Tas nozīmē, ka šim spirtam iekļūt Latvijā radīti apgrūtinājumi, un tas tikai pierāda, ka pie mums beidzot sāk strādāt dienesti tajās vietās, kur uz robežas bijuši “caurumi”. Mēģinājums šo spirta kontrabandu apturēt, protams, ir sastapis pretsparu, un ļoti skaidri redzams, kuriem spēkiem šis pretspars acīmredzot nav patīkams.

Otra lieta, ko es gribu pieminēt no šīsdienas sēdes, ir divi jautājumi, kas skar mūsu ostu tālāko likteni. Šeit gribu pieminēt likumu par Ventspils brīvostu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu. Šie abi likumi šodien Saeimā tika atzīti par steidzamiem un akceptēti pirmajā lasījumā. Domājams, ka visdrīzākajā laikā, tie tiks akceptēti arī galīgajā versijā.

Ko tie dos Latvijai? Ir skaidrs, ka Ventspils un Liepāja kā ostas ļoti būtiski atšķiras — kā diena pret nakti, varētu teikt. Tāpēc arī likumprojekti ir visai atšķirīgi. Ja Ventspilij tas ir brīvostas likums, kādu mēs jau pazīstam no Rīgas piemēra, tad Liepājai tā ir speciāla ekonomiskā zona, kur šī militārā teritorija un arī osta tiek pasludinātas par tādām, kas ir īpaši attīstāmās. Likums rada šīm teritorijām īpašas priekšrocības tālākai tautsaimniecības izaugsmei un tādējādi piesaista investīcijas. Domāju, ka šī izaugsme Liepājai ir ļoti nepieciešama, jo tā pašreiz ir zona, kas vērtējama kā depresīva jeb īpaši attīstāma. Tādēļ valstij un parlamentam jāizdara viss, lai Liepājā tautsaimniecības attīstība spertu ātrākus soļus.

Savukārt Ventspils ir osta, kurai nikni jākonkurē starptautiskajā tirgū. Tādējādi visi atvieglojumi un priekšnoteikumi, lai šo ostu tālāk attīstītu, vienlaikus ir labvēlības režīms ostai starptautiskajā konkurencē un iespēja Ventspilij aizstāvēt savu vārdu daudzu citu ostu vidū.

K. Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Gribu pateikties K. Lībanes kundzei un arī I. Emša kungam par tiem “komplimentiem”, kas tika adresēti kustībai “Latvijai”, bet diemžēl nevēlēšanās uzklausīt argumentus un mēģinājums tos grozīt patvaļīgi — ar to valdošā koalīcija allaž ir izcēlusies. Vienu gribu pateikt skaidri: frakcija “Latvijai” nekad nav iestājusies par kontrabandas aizturēšanu. Mēs vienmēr esam bijuši stingri savā nostajā pret noziedzības un korupcijas apkarošanu. Argumenti, kāpēc mēs prasām A. Počas demisiju, plašāk izstāstīti O. Kostandas rakstā “Dienas Biznesā”. Diemžēl, šeit man nav tik daudz laika, lai detalizēti pie tiem pakavētos.

Bet, neapšaubāmi, šonedēļ būtiskākais notikums bija Saeimas pieņemtais likums “Par valsts budžetu”, kas tika pieņemts A. Šķēles kunga vadītās valdības iesniegtajā variantā ar dažiem kosmētiskiem grozījumiem un faktiski atbalsta galēji liberālas politikas īstenošanu mūsu valstī. Tas nozīmē bezdeficīta budžetu un ka tā sabalansēšana tiek veikta uz tautas trūcīgās daļas rēķina. Visi pozīcijas deputāti nobalsojuši “par”, neraugoties uz to, ka pirms tam arī pauduši iebildumus par skolotāju algām vai kā citādi, kas netika ņemti vērā, bet vienalga deputāti uzskatīja par iespējamu atbalstīt šādu antisociālu budžetu. Šeit jāmin gan Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, gan arī citu frakciju iebildumi. Tas tiešām ir traģiski, ka Saeima šādā veidā strādā un veido nosacījumus nākamā gada dzīvei mūsu valstī, ka tiek samazinātas sociāli mazaizsargāto cilvēku garantijas, jo tiek palielināti nodokļi. Vakardienas sēdē ar vienu balsojumu divarpus reizes tika palielināts zemes nodoklis. Tagad tiek izdarīti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz, ka invalīdi, kam apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trīs gadiem, invaliditātes pensiju vispār nesaņems. Manuprāt, šāda situācija, kad valstī veidojas šī galēji liberālā politika, ir diezgan traģiska, un es tiešām ceru, ka pienāks laiks, kad arī mūsu valsts attīstība varēs pavērties uz gaismas pusi. Bet šobrīd diemžēl šāda perspektīva nav redzama.

J. Celmiņš (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Vēl nē, bet faktiski tūlīt noslēgsies trīs dienu plenārsēžu maratons. Jāpiebilst, ka vienā no šīm dienām deputāti plenārsēžu zālē strādāja četrpadsmit stundas. Jāprognozē, ka arī nākamajā nedēļā mēs strādāsim trīs plenārsēžu dienas. Protams, šāds darba temps ir ļoti saspringts un tas zināmā mērā atsaucas arī uz mūsu darba kvalitāti, bet situācija ir tāda, ka pamatlikumprojekti, kas tika iesniegti Saeimā līdz šim, mums jāpieņem, pirms aizejam Ziemassvētku pārtraukumā.

Protams, nozīmīgākais likumprojekts bija likums “Par valsts budžetu”. Demokrātiskā partija “Saimnieks” budžeta projektu, kas tika iesniegts pirmajam lasījumam, vērtēja diezgan kritiski. Mēs iesniedzām veselu virkni priekšlikumu, papildinājumu, labojumu. Jāsaka, ka vairākas problēmas šajā starplaikā tika noņemtas, un kā nozīmīgākais moments šeit jāmin tas, ka atrisināts skolotāju darba algu jautājums. Vismaz tie skolotāji, kuri strādā vispārizglītojošajās skolās no 1. līdz 12. klasei, šobrīd ir nodrošināti ar darba algām. Citāda situācija ir ar pirmsskolas iestāžu pedagogu darba algām — tās pamatā paliek uz pašvaldību budžetu pleciem.

Šajā sakarā valdība bija piedāvājusi un arī Saeima nobalsoja par likumprojektu, kas paredzēja zemes nodokļa palielināsanu 2,46 reizes. Jāsaka, ka šis zemes nodoklis vietām ir ļoti mazs. Dažviet tas sasniedz tikai 50 — 60 santīmus par hektāru. Savukārt citur tas ir divi līdz trīs lati par hektāru. Faktiski to nevar uzskatīt par lielu nodokli. Bet, jūtot atsevišķu deputātu, arī opozīcijas viedokli, jāuzskata, ka zemnieki šo palielinājumu vērtē ļoti kritiski. Taču ir jārēķinās arī ar to, ka ja pašvaldībām nebūs šo papildu ienākumu, tās nevarēs veikt tās funkcijas, kādas šobrīd tai ir paredzētas, — arī to pašu bērnudārzu finansēšanu bez šādiem papildu ienākumiem veikt nevarēs.

Vēl neviens runātājs līdz šim brīdim nepieminēja to, ka šajās dienās mēs esam beiguši otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu “Par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Šeit jāpiebilst, ka valdība bija iecerējusi, ka šī civiltiesiskā apdrošināšana varētu stāties spēkā ar 1997. gada 1. janvāri. Demokrātiskā partija “Saimnieks” iebilda pret šādu situāciju, jo vairs nav reāli šajās dienās uzsākt apdrošināšanu, lai ar 1. janvāri jau varētu prasīt, ka viss autotransports Latvijā — tātad apmēram 400 000 vienības — būtu apdrošināts. Palikušas tikai dažas nedēļas, lielākā daļa no šīm dienām būs brīvdienas, un ne pašas apdrošināšanas iestādes, ne arī autovadītāji apdrošināšanai nav gatavi. Jārēķinās arī ar to, ka daudzās ģimenēs tieši Ziemassvētki ir laiks, kad rodas papildu izdevumi, pērkot dāvanas, un tieši Ziemassvētku sakarā apdrošināšanas termiņš nav reāls. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātu grupa iesniedza priekšlikumu — veikt šo civiltiesisko apdrošināšanu nākamajā gadā pakāpeniski — katrai automašīnai šis termiņš būtu, dodoties uz tehnisko apskati. Tātad līdz tam būtu nepieciešams veikt autotransporta apdrošināšanu, un tikai tad varētu notikt tehniskā apskate. Man ir gandarījums, ka Saeimā deputāti nobalsoja par šo mūsu priekšlikumu.

A. Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija):

Man personiski šodien pats ievērojamākais notikums bija invalīdu pikets pie Saeimas. Invalīdi protestēja pret aplamo kārtību, kādā valdība vēlas izkārtot viņu braukšanu sabiedriskajā transportā. Bija tikšanās ar mītiņa un piketa dalībniekiem, kuru rezultātā Saeimas deputāti izveidoja dokumentu, ar kuru mēs griezīsimies pie valdības, lai šī aplamā kārtība tiktu atcelta. Gribu sacīt, ka līdzko no preses izdevās uzzināt par šo valdības aplamo rīcību, Kristīgo demokrātu savienības padome sanāca kopā — mēs uzrakstījām protestu un nosūtījām to valdībai. Tas bija, man tā grūti pateikt — pirms nedēļām trim. Tā kā mēs savu vārdu šajā sakarībā esam teikuši. Bet pēc tikšanās ar piketa dalībniekiem man personīgi bija atsevišķa tikšanās ar invalīdu biedrību vadītājiem. Es viņiem ziņoju par to, ko mūsu frakcija ir darījusi invalīdu labā. Jāteic, ka dažas lietas, kaut arī budžeta apspriešana bija ļoti saspringta un smaga, mums tomēr invalīdu labā izdevies izdarīt. Pirmām kārtām man jāmin 200 000 latu invalīdu uzņēmējdarbības attīstīšanai, kas ir arī mūsu frakcijas ierosinājums, kā arī 20 000 latu, lai nedzirdīgie cilvēki varētu nodrošināt raidījumu surdotulkojumu katru dienu.

Vēl mēs bijām iecerējuši 16 000 latu teksta telefona ieviešanai nedzirdīgajiem cilvēkiem, taču diemžēl Saeima par to nenobalsoja. Mēs tomēr esam nolēmuši neatkāpties un invalīdu labā šos 16 000 latu dabūt kādā citā veidā, no citiem resursiem.

Arī mans viedoklis ir tāds, ka Saeimā nobriedis jautājums par invalīdus interesējošu problēmu apakškomisijas izveidošanu. Tajā varētu apvienoties deputāti līdzīgi tam, kā šobrīd apvienojušies deputāti, kurus interesē bērnu tiesību aizsardzība, un deputāti, kurus interesē demogrāfijas problēmas. Arī te varētu nākt kopā deputāti, kuri tiešām ir nobazījušies un ieinteresēti invalīdu aizsardzībā.

14.decembrī, tas ir, sestdien, Kristīgo demokrātu savienība sanāk kopā savā kongresā. Mūsu pamatdoma droši vien būs par to, kā mums rīkoties, kā kalpot savai tautai tā, lai mēs tiešām varētu sacīt, ka esam sirdsapziņas partija. Un, taisnību sakot, šobrīd, kad ir tik ļoti saspringta finansiālā situācija, ko īsti nozīmē — rīkoties pēc sirdsapziņas?

Pirmām kārtām — tas nozīmē netērēt vairāk, nekā esam nopelnījuši, un mūžīgi un nepārtraukti atcerēties, ka esam atbildīgi nākotnes priekšā. Tāpēc varbūt viens otrs balsojums, atbalstot A.Šķēles uzsākto reformu un stingrības kursu, deputātiem personīgi ir smags. Arī man ir ļoti smagi par vienu otru balsojumu, taču es apzinos, ka mēs jau varam nobalsot, lai visi vienu dienu esam laimīgi, bet nākamajā dienā mūsu valsts var sabrukt. Tāpēc mēs, kristīgie demokrāti, šobrīd domājam par rītdienu, par nākotni un kā Adventes laikā — par gaismu.

A.Golubovs (“Sociālistiskā partija — Līdztiesība”):

Es šodien gribu runāt par tām dāvanām, kuras Jaunajam gadam sagatavoja Ministru kabinets un Saeimas valdošā koalīcija. Vispirms — pieņemts valsts budžets. Taču tas pieņemts uz vēl nepieņemtu likumu pamata. Kā jau solīja Ministru prezidents, budžets pieņemts bez deficīta. Taču manā skatījumā ļoti pieticīgi līdzekļi iedalīti sociālajai sfērai. Un uz šī fona šodien otrajā lasījumā pieņemts likums “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, kas uzliek vēl vienu nastu tieši maznodrošinātajiem, jo, kā es uzskatu, bagāts cilvēks var un varēs par to samaksāt, bet zemnieks, invalīds, kuram ir tā pati vecā mašīna, kuras cena dažreiz ir mazāka par apdrošināšanas summu, un vajadzība, lai tiktu pie ārsta uz tuvāko pilsētu, no saviem trūcīgajiem līdzekļiem būs spiests atdot lielāko daļu. Tieši tāpēc mūsu frakcija balsoja pret šī likuma pieņemšanu.

Tāpat no 1997.gada 1.janvāra pacelta zemes nodokļa likme gandrīz divarpus reizes, kas vēl pasliktinās jau tā gandrīz nabadzībā dzīvojošo zemnieku stāvokli. Mēs parakstījām šodien lūgumu Valsts prezidentam neparakstīt šo likumu un atgriezt to Saeimai.

Gribu atgādināt par vēl vienu Saeimas dāvanu. Otrajā lasījumā pieņemts likums “Par valsts pensijām”. Šajā likumā iekļauta norma, kas dos iespēju saņemt pensiju invaliditātes gadījumā tikai tām personām, kuras bija apdrošinātas pirms trim gadiem. Tātad triju gadu laikā mūsu jaunie invalīdi saņems tikai sociālo pabalstu.

Gribu atgādināt, ka tā vēl nav pēdējā dāvana. Šodien notika tikšanās ar Invalīdu biedrības pārstāvjiem. Viņi pieprasīja mainīt normas, kas ieliktas Ministru kabineta noteikumos nr.245. Šie noteikumi nosaka, ka turpmāk invalīdiem nāksies maksāt par braukšanu sabiedriskajā transportā, bet kompensāciju par samaksāto saņemt pēc tam pašvaldībās. Mūsu frakcija ir gatava griezties un griezīsies pie Ministru kabineta ar lūgumu šos noteikumus atcelt.

A.Požarnovs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai'):

Negribētu atkārtoties par tiem pieņemtajiem likumiem, par kuriem jau teica iepriekšējie runātāji. Es gribētu pieskarties dažādām konceptuālajām normām, jautājumiem, kas izraisīja diezgan asas debates Saeimā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pie šiem jautājumiem mēs atgriezīsimies.

Un proti. Šodien tika noraidīti opozīcijas sagatavotie grozījumi Saeimas Kārtības rullī. Šie grozījumi paredzēja, ka partija vai frakcija varētu atsaukt tos deputātus, kas aizgājuši no šīs frakcijas, un šī deputāta vietā nāktu nākamais no attiecīgās partijas. Mēs iepriekš diskutējām par šo jautājumu un savā frakcijā nospriedām, ka tāda kārtība, kāda tā ir šodien, vairāk disciplinēs pašas partijas, jo daudzas gan mēģina izpildīt savus pirmsvēlēšanu solījumus, taču šur tur atkāpjas, un tad iznāk tāda diskusija ar atsevišķiem deputātiem, viņu ideāliem, un viņi vēlas šo partiju atstāt.

Ja atsevišķai partijai ir nopietna programma, tad tā arī konstruktīvi strādā šeit, Saeimā, bet, ja vienīgais, kas bija pirms vēlēšanām, bija banānu un vecu mantu dalīšana, tad skaidrs, ka, nonākot Saeimā, rodas dažādi viedokļi par atsevišķiem jautājumiem un, protams, arī nesaskaņas. Tādēļ mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Cits jautājums, ja vēlētāji Saeimas deputātus varētu atsaukt pēc tam, kad viņi ievēlēti, ja šie deputāti nepilda savus pirmsvēlēšanu solījumus, bet principā tas varētu būt tad, kad Latvijā tiks ieviesta mažoritārā vēlēšanu sistēma.

Otra lieta — grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Es negribu iedziļināties šajā likumā, tas arī tika noraidīts, jo bija nesagatavots, bet fakts ir tāds, ka pašreiz “Tēvzemei un Brīvībai”, konsultējoties ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, strādā pie grozījumiem, kas paredzētu viņiem vieglāku iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Jautājums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Ziniet, nevajadzētu jaukt divas lietas, proti, šo pensiju apdrošināšanu un jautājumu par sociālo palīdzību. Jebkuram invalīdam ir noteikta sociālā palīdzība. Tas nav gluži īsti korekti teikts, ka gadījumā, ja viņam nav šis trīs gadu apdrošināšanas stāžs, tad cilvēks paliek bez finansiālajiem līdzekļiem. To paredz cits likums — likums “Par sociālo palīdzību”. Taču, ņemot vērā, ka mums ir ieviests pensiju apdrošināšanas princips, jebkurš pensionārs saņems savu pensiju atkarībā no iemaksas stāža — no tā, cik daudz viņš iemaksājis sociālo nodokli. Tas pats attiecas arī uz pensionāriem. Šajā likumā paredzēta cita formula, kādā veidā viņam tiktu aprēķināta pensija, bet saglabājas tas pats vecais princips.

Ļoti lielas debates Saeimā izraisīja jautājums par to, ko darīt ar pensionāriem, kas šodien strādā un kam pensija jau ir aprēķināta — vai viņiem pārrēķināt pēc jaunās formulas, vai nepārrēķināt. Galvenā problēma ir tā, ka mēs esam pārejas posmā, mēs pārejam no vecās pensiju aprēķināšanas kārtības uz jaunu kārtību., Un, ja mēs pieņemtu šo normu, izveidotos precedents, ka tie, kas šodien saņem ļoti lielas algas, varbūt visu mūžu ir strādājuši un saņēmuši vidēja lieluma algu, bet pēkšņi ievēlēti Saeimā par deputātiem, un viena gada laikā iemaksājuši lielu sociālo nodokli, tad viņiem uzreiz tiktu aprēķināta lielāka pensija, bet tā izlīdzinās uz visu pārējo pensionāru rēķina. Tādēļ šis jautājums tika noraidīts, un es ceru, ka tas neparādīsies arī uz trešo lasījumu.

A.Saulītis (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Svarīgākais, kas šodien notiek Saeimā, ir tas, ka pirmo reizi, varētu teikt, ir pieņemts sabalansēts budžets. Un tur nu varētu teikt, ka šoreiz mēs nopelnīsim un iztērēsim tieši tik, cik mums to līdzekļu būs. Es arī varētu teikt, ka iezīmējas jauna tendence, ka mēs vairs neņemsim tik daudz kredītu, un ceru, ka tas būs viens solis, kas palīdzēs mums labāk dzīvot un šoreiz arī skaidrāk redzēt nākotni.

Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīti tādi svarīgi likumprojekti kā “Ventspils brīvostas likums” un “Liepājas brīvās ekonomiskās zonas likums”. To, ka Ventspilij tik ļoti šāds likums nav vajadzīgs, ir tāda mānīga doma, jo, samazinot nodokļu slogu, Ventspils pakalpojumi kļūst konkurētspējīgāki, un līdz ar to transports un tranzīts pieaugs, pieaugs kravu apgrozījums, radīsies jaunas darbavietas. Tieši šādā tendencē es redzu Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Taču Liepājas likumprojekts, pēc manām domām, ir dzīvības un nāves jautājums, jo Liepāja, kā mēs zinām, piecdesmit gadus ir bijusi slēgtā kara osta, un tajā nekas nav darīts, lai tā attīstītos. Liepājas pilsēta šodien šo objektīvo iemeslu dēļ nīkuļo. Domāju, ka šis likumprojekts dos tai gan investīcijas, gan darbavietas, gan arī attīstību, šī skaistā pilsēta iegūs otro elpu.

Vēl tāds priecīgs brīdis bija tas, ka Saeimas kuluāros parādījušās runas par brīvās ekonomiskās zonas izveidošanu Rēzeknē, tas ir, Latgales teritorijā. Ar to es viešu tādu cerību un zināmu prieku, ka arī uzņēmēji, sabiedrība un politiskie darbinieki Latgalē ir sadūšojušies un skatās, kā tās lietas labāk kārtot. Es ceru: ja tā tendence tā attīstīsies, tad varbūt varēs arī plašāk skatīties uz kaut kādām nodokļu atlaidēm visā Latgales reģionā. Ceru, ka beidzot mīts par Latgali kā neizdevīgu ekonomisku vietu, kā vissliktāko Latvijā, tiks kliedēts, un Latgale iegūs to vietu, kas tai būtu nepieciešama Latvijas zvaigznājā.

Raksturojot, kā attīstās šodienas tendence, gribētu teikt, ka mēs ejam divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ. Un tas solis atpakaļ varētu būt zemes nodokļa paaugstināšana. Tas tik tiešām ir ļoti grūts solis. Domāju, ka lomu šī nodokļa paaugstināšanā nospēlējis arī tas, ka mēs redzam, kā tagad daudzas šauras grupas veic ļoti aktīvas akcijas, un valdībai vajadzīgi līdzekļi, lai varētu kaut vai daļēji kompensēt šīs prasības. Tāpēc šī nauda tiek ņemta no nodokļu maksātājiem, un šoreiz no zemes cilvēkiem, kam pieder zeme. Ko tas nozīmē, runājot vienkāršā ekonomiskā valodā? Tas nozīmē, ka šo nodokli cilvēkiem vajadzēs uzlikt savai precei, un, tā kā mēs ieejam brīvajā tirgū, mums darbojas brīvais tirgus starp Baltijas valstīm, mūsu prece kļūs dārgāka tieši par tik, cik uzlikts šiem produktiem. Līdz ar to mūsu preces kļūs konkurētnespējīgas, nemaz jau nerunājot par tiem cilvēkiem, kuriem īpašumā ir mežs.

E.Bāns (Vienības partijas frakcija):

Pirmais jautājums par akcīzes nodokli, ko šodien izskatīja... Par sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Šajā jautājumā varētu vēl rasties tāda cerība, ka tas tiek darīts cilvēku, automobiļu īpašnieku labā, ja viņiem gadās sasist kādu, teiksim, luksusa mašīnu, lai viņiem tad nav jāizput, nomaksājot otram īpašniekam un trešajai personai milzu summas. Tas viss būtu labi. Lauksaimniekiem šajā likumā ir zināmas atlaides — viņi var apdrošināt piecus transporta līdzekļus un tehnikas vienības uz vienu polisi, maksājot par dārgāko. Šeit pārāk bīstama šī situācija nav — maksā par vieglo autotransportu 50 latus, tam varētu piekrist.

Bet vakar zemes nodokļa paaugstinājums 2,46 reizes ir vairāk nekā negodīga attieksme pret zemniekiem. Parēķināsim drusku! Tātad, ja Rīgas pievārtē ir saimniecība, kur šis nodoklis pats par sevi par vienu hektāru jau ir 3,84 lati, ar šo paaugstinājumu, ar visu, ko pagasts vēl var pielikt, uz vienu hektāru sanāks ap 15 latiem. Tātad saimniecība ar 100 hektāriem maksās 1500 latus. Lai savāktu 1500 latus, ir jāaudzē un jāpārdod bez kāda atlikuma visa produkcija, teiksim, 50—60 hektāru vasaras kviešu vai ap 15 hektāriem kartupeļu. Es šeit nekādu labumu nesaskatu. Šeit labums var būt vienīgi tas, ka zemniekiem arvien smagāk būs nodarboties ar lauksaimniecību, viņi nonāks uz nabadzības robežas, bet jaunā paaudze, kas redz šo nihilistisko attieksmi pret zemnhieku kā tādu, vienkārši no laukiem aizplūdīs uz pilsētu, kur ir vieglāka dzīve. Ar zemes nodokļa paaugstināšanu nevar regulēt aizaugušos laukus, tas jāregulē ar citiem likumiem un ar to, ka, teiksim, zemniekam šo produkciju nopērk vēl kāds, — tas ir ierakstīts Lauksaimniecības likumā. Bet zemniekam par labību ir parādā par vairāk nekā trim mēnešiem — no septembra, — tie, kas pieņem labību, tātad pārstrādes uzņēmumi. Tāpat ir par gaļu, elektroenerģijas maksa statūtu sabiedrībā jau sasniedz 6,5 santīmus par vienu kilovatstundu.

Šeit es nekādu labumu neredzu un ceru, ka Valsts prezidents šo likumu neizsludinās, un Saeima to pārskatīs vēlreiz.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.92

17.–19. decembra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu 1996.gada Latvijas Republikas Saeimas 17., 18. un 19.decembra sēdi. Vispirms izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām akceptētajā darba kārtībā. Desmit deputāti ierosina izskatīt lēmuma projektu “Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu neviens runāt nevēlas. Balsošanu par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā arī neprasa. Kaut gan deputāti nav norādījuši, tieši kur viņi vēlas šo jautājumu iekļaut, acīmredzot tas būtu iekļaujams otrajā mūsu darba kārtības sadaļā — “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata”, iekļaujam pēc pašreizējās numerācijas kā sesto darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies!

Četri deputāti paziņo, ka atsauc savus parakstus zem lēmuma projekta (dokuments nr.1880) par deputāta Oļģerta Dunkera atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas, tas ir mūsu — pēc pašreizējās numerācijas — 4.darba kārtības jautājums, līdz ar to tas no darba kārtības tiek svītrots.

Ārlietu komisija lūdz, saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt grozījumus 17.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz iekļaut tajā likumprojekta “Par Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju nr.135” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Nu, vieta arī nav šajā iesniegumā norādīta, vēlas runāt Indulis Bērziņš — Ārlietu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es lūgtu to iekļaut kopā ar citiem ārlietu jautājumiem, tie gan par nožēlu atrodas ļoti tālu no sākuma, pašās beigās, bet, lai vienkārši izskatītu visus kopā. Tas varētu būt pirms 49., jo tie visi ir ārlietu jautājumi. Visas tās ir ratifikācijas.

Sēdes vadītājs. Pirms 49. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret”, vai kāds iebilst? Neiebilst. Esam vienojušies, tātad iekļaujam arī šo jautājumu darba kārtībā.

Un vēl pieci deputāti lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 17.–19.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā — lēmuma projektu “Par deputātes Kušneres atsaukšanu no Saeimas Prezidija”, darba kārtībā pašlaik mums tas ir kā 5.punkts, izskatīt kā darba kārtības astotās sadaļas 1.punktu, tas ir, kā 28.jautājumu, ja ņemam vērā pašreizējo numerāciju. Nu tas acīmredzot ir saistīts ar to, ka Kušneres kundze pašlaik nepiedalās, viņas nebūs arī rīt, viņa ir ārzemju komandējumā, un būtu ētiski izskatīt šo jautājumu tad, kad viņa ir klāt. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Pašlaik vairāk Saeimas Prezidijam iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sākam izskatīt mūsu akceptēto darba kārtību. Pirmais — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Tabūna, Seiksta, Vidiņa, Sausnīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par Rēzeknes brīvo zonu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Tā kā saskaņā ar mūsu balsojumu 4.darba kārtības jautājums ir svītrots, piekto mēs esam pārcēluši uz astoto sadaļu kā pirmo, tālāk izskatām lēmuma projektu “Par Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Revīzijas komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Saeimas Revīzijas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana — lēmuma projekts “Par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem un izskatīja šo jautājumu ar pozitīvu lēmumu. Aļģimants Burba dzimis 1952.gada oktobrī Lietuvā, viņa tēvs ir kritis neatkarības cīņās kā nacionālais partizāns par neatkarīgu Lietuvu, un kopš tā laika Aļģimants Burba ir dzīvojis un strādājis Latvijā. Jau kopš Atmodas pirmsākumiem viņš ir aktīvi darbojies Latvijas neatkarības labā un, kā to liecina Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK rekomendācija, bijis barikāžu dalībnieks un organizētājs 1991.gadā un pašlaik vada Jelgavas LNNK nodaļu. Ir arī rekomendācija no Jelgavas pilsētas domes un tātad LNNK partijas valdes. Uzaicinu izsacīt savu viedokli par Aļģimanta Burbas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā balsojumā!

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze! Vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šāda veida darbība ir kaut kas īpašs, un tagad es atļaušos dažas minūtes tam pievērst uzmanību. Ja jau mums pagaidām ir šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem, tad pret to vajadzētu izturēties tāpat kā pret kādu ordeņa vai medaļas piešķiršanu, un nevis dāļāt šāda veida pilsonību pa labi un pa kreisi, un tieši tāpēc es gribētu atgādināt, ka šis ir trešais LNNK priekšlikums, un šis ir trešais cilvēks, kuram tiešām ir šie īpašie nopelni. Ja mēs nerunāsim par Aļģimanta Burbas biogrāfiju, ar kuru vajadzētu lepoties katram no mums, Aļģimants Burba ir lietuvietis, kurš ir pilnīgi iemācījies mūsu valodu un kurš zina latviešu valodas gramatiku daudz labāk nekā viens otrs latvietis. Un šis cilvēks pie pirmās iespējas ir riskējis ar sevi, daudzas reizes riskējis, arī tajos laikos, kad pa Latvijas ceļiem trakoja PSRS armijas un omoniešu pārstāvji. Un tieši tāpēc es ļoti aicinātu izprast šo pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, nu, nedegradēsim un nemēģināsim par katru cenu šeit kādu ievilkt, bet tiešām izvēlēsimies šo piešķiršanas veidu tiem cilvēkiem, kuri ir to tiešām pelnījuši, lai mēs nepārvērstu šo procedūru par apkaunojošu. Tāpēc neņemiet ļaunā, ja mēs nākam protestēt tad, kad mēs vēlamies piešķirt pilsonību cilvēkiem, kas neprot mūsu valodu vai kas kaut kādā veidā darījuši kaunu mūsu valstij. Vairāk es neko daudz te piebilst nevaru. Šis cilvēks joprojām aktīvi darbojas politikā un ir viens no tiem, kurš Jelgavā ir ārkārtīgi daudz darījis, lai sakārtotu arī pilsētu un lai piedalītos pilsētā drošības un kārtības nostiprināšanā. Es aicinu atbalstīt Aļģimanta Burbas kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Aļģimants Burba ir novadnieks. Abi esam jelgavnieki, un varu viennozīmīgi pateikt, ka, piešķirot viņam pilsonību par īpašiem nopelniem, mēs šo statusu nedevalvēsim. Nacionālais partizāns pēc atbrīvošanas no Gulaga nevarēja dzimtenē atgriezties, bet atgriezās un ieradās Jelgavā, tuvāk Lietuvai, un strādā Jelgavā un jau totalitārisma gados, ievērojot noteiktu konspirāciju, ņēma dalību nacionāli opozicionārā kustībā. Un, sākoties tautas atmodai, kļuva par vienu no organizatorisko struktūru dibinātājiem Jelgavā, kāds viņš ir arī šodien. Iesaku deputātiem viennozīmīgi atbalstīt Aļģimanta Burbas kandidatūru pilsonības piešķiršanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs atkal esam pie jautājuma izšķiršanas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es nevaru piekrist Dobeļa kungam, ka šis akts būtu pielīdzināms kāda cilvēka apbalvošanai ar medaļa vai goda rakstu, vai ko tamlīdzīgu. Šis akts pasvītro faktu, ka tā ir lielākā valsts atzinība, ko mēs kādam cilvēkam varam izrādīt. Bāzējoties uz tiem diviem pamatprincipiem, kurus es esmu sev deklarējis, un iesaku arī citiem vadīties pilsonības piešķiršanā ārpus kārtas par īpašiem nopelniem. Lūk, Aļģimants Burba atbilst vienam, vismaz vienam no šiem pamatprincipiem, proti, viņš ir aktīvi, pašaizliedzīgi iesaistījies brīvības cīņās, neatkarības atgūšanā, tā ka pilnībā atbilst šim godam, ko Latvijas Republika kādam cilvēkam var izrādīt. Tādēļ es balsošu “par” un arī pārējos deputātus aicinu uz to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti priecīgs, ka tik dažādi politisko spēku pārstāvji atbalsta šā cilvēka, novērtē šā cilvēka tiešām lielo darbu, kas ir darīts Latvijas labā. Un es arī gribu aicināt balsot par viņu. Es arī viņu pazīstu ļoti labi un zinu, ka viņš kaunu nedarīs. Pilnīgi pretēji, viņš izdarīs ļoti daudz laba Latvijas valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es kā jelgavnieks Aļģimantu Burbu pazīstu ļoti labi un uzskatu, ka viņš ir viens no Jelgavas LNNK organizācijas dvēselēm. Viņš dienu un nakti ir gatavs uzstāties par Latvijas godu, slavu, un es aicinu jūs visus balsot par viņa uzņemšanu pilsonībā. Es domāju, ka viņš to ir ar uzviju pelnījis. Un vairāk nekā pelnījis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdi! Cienījamie deputāti! Es arī atbalstu Burbas uzņemšanu pilsonībā. Un ceru, ka viņš būs paraugs katram no mums — Saeimas deputātiem, kā jāaizstāv un jācīnās par Latvijas godu, neatkarību un brīvību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Aļģimants Burba uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Trešais lasījums.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Strādājam ar dokumentu nr.1612. Trešajam lasījumam nav iesniegti nekādi papildu labojumi vai grozījumi, izņemot beidzamo — 6.lappusi pārejas noteikumos, kuros pārejas noteikumi ir papildināti ar šādu tekstu: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.303 “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” (“Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”). Vairāk grozījumu vai iesniegumu nav bijis. Tā ka komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu, šos grozījumus likumā trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Viesturs Gredzens, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

V.Gredzens (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr.1674. Komisija minētajā laika posmā nekādas izmaiņas vai grozījumus saņēmusi nav, tātad liek priekšā pieņemt likumprojektu galīgajā un trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību”” pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kartības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ziņotāja nav. Vai ir? Indulis Emsis — komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1665. Šeit ir grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”. Trešais lasījums. Šeit 7.pantā ir priekšlikums no frakcijas “Latvijai”, kur ir ieteikts pilnvarnieku iecelt tikai konkursa kārtībā. Atklāto konkursu Ministru kabineta noteiktajā kārtība organizē kapitāla daļu turētājs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis 7.pants nosaka, kādas personas un kādā kārtībā var tikt ieceltas par valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir — aizstāt pēc otrā lasījuma palikušo tekstu, kas arī ir šobrīd spēkā esošā likuma redakcija, ka pilnvarnieku var iecelt arī konkursa kārtībā, ar noteiktu normu, ka par valsts pilnvarnieku uzņēmējsabiedrībās var iecelt tikai konkursa kārtībā. Šo atklāto konkursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē kapitāla daļas turētājs. Ja šādas konkursa kārtības nav, tas dod iespēju kārtējo reizi virzīt šajos amatos noteiktai politiskai elitei un šaurai cilvēku grupai izdevīgus cilvēkus. Politiskās partijas var atkal kārtējo reizi tirgoties ar šiem amatiem, kā tas mūsu valstī ir pierasts, ka cilvēka piemērotību amatam nosaka nevis viņa kompetence, bet piederība vienai vai otrai politiskai grupai. Tieši konkurss ir tas, kurā var tikt izlemts un tiks izlemts atbilstoši kompetencei, bet nevis vienai vai otrai partijiski politiskai piederībai, jo konkursa nosacījumos jau tomēr šo partijisko piederību acīmredzot elite neatļausies ierakstīt. Jautājums būtībā ir par to, vai mēs gribam, lai šie pilnvarnieki uzņēmējsabiedrībās tiktu izvēlēti pēc kritērijiem, kas nodrošina šo uzņēmējsabiedrību pārvaldīšanu valsts un sabiedrības kopējās interesēs. Vai arī lai tā tiktu izvēlēta tādā veidā, ka tiktu aizstāvētas, iespējams, pat koruptīvas noteiktu grupējumu intereses. Mēs esam viennozīmīgi par to, lai būtu šis plašākais konkurss un šī izvēle notiktu atbilstoši valsts un sabiedrības kopējām interesēm. Es domāju un esmu pārliecināts, ka šādi uzskata arī vairums vēlētāju. Es aicinu tādēļ atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Emša kungs, vēlaties ko piebilst?

I.Emsis. Es tikai vēlētos atgādināt, ka šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu komisija neatbalstīja, atgriežoties pie spēkā esošās redakcijas, kura paredz, ka pilnvarnieku var iecelt arī konkursa kārtībā. Bet atsevišķos gadījumos, arī tad, kad valsts vai pašvaldība var izvērtēt šīs spējas, tā var to arī nedarīt konkursa kārtībā. Tātad šeit ir plašākas iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — aizstāt likumprojekta 7.panta otro teikumu ar šādu tekstu. Redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Nākamais priekšlikums ir 8.pantā, un šeit ir deputāta Sausnīša priekšlikums — papildināt 8.panta pirmo teikumu aiz vārdiem “par pilnvarnieku” ar vārdiem “vai padomes locekli”. Tātad šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Šo redakciju, kā šis pants tagad skan, jūs varat redzēt lappuses labajā pusītē. “Valsts institūcija vai pašvaldība par pilnvarnieku vai padomes locekli var iecelt arī ar Korupcijas novēršanas likumu”, un tālāk kā tekstā. Tātad šādu priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu savukārt šo priekšlikumu noraidīt, jo tas vienkārši nav loģisks. Jo šis priekšlikums paredz valsts institūcijai vai pašvaldībai tiesības iecelt padomes locekli. Bet mēs labi zinām, ka uzņēmējsabiedrībās padomes locekļus neviens neieceļ. Šie padomes locekļi tiek ievēlēti. Un tāpēc šis priekšlikums ir neatbilstošs šobrīd spēkā esošajai likumdošanai un šiem uzņēmējdarbības vadības veidošanas principiem, un tāpēc tas nav atbalstāms. Es aicinu tāpēc deputātus to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam! Komisijas vārdā — Emša kungs!

I.Emsis. Cienījamie kolēģi! Šīs debates mums jau bija otrajā lasījumā, un lūgums ir atbalstīt šeit Sausnīša kunga priekšlikumu, kuru arī atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Sausnīša kunga priekšlikumu — papildināt likumprojekta 8.panta pirmajā teikumā aiz vārdiem, tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir 8.pantā vēl viens priekšlikums, kuru ir izteicis Juridiskais birojs, un priekšlikums tāds, ka vienu un to pašu valsts amatpersonu var iecelt par pilnvarnieku vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi un ir palikusi pie otrā lasījuma redakcijas, ka valsts pašvaldības institūcijas amatpersonas par pilnvarnieku var iecelt vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās. Ar vienu vārdu sakot, citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 8.panta otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tādā gadījumā man ir lūgums balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā, jo vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrības” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1673. Tātad “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””, trešajā lasījumā. Priekšlikumi ir... balsojamie priekšlikumi ir atrodami 3.lapaspusē, kur ir deputāta Emša priekšlikums — izslēgt no terminiem jēdzienu “sabiedriskās kontroles fonds”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu? Deputāts Emsis neuzstāj uz balsošanu? Neuzstāj. Paldies! Pieņemts komisijas viedokli.

I.Emsis. Tālāk priekšlikums ir 4.lapaspusē — frakcijas “Latvijai” priekšlikums — aizstāt vārdu “starpvaldību” ar vārdu “starpvalstu”, bet es gribētu izskatīt visus priekšlikumus, jo tie visi ir atbalstīti, tikai visiem trim priekšlikumiem, viņi ir atbalstīti, šeit redakcija ir precizēta. Tāpēc arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — aizstāt vārdu “starpvaldību” ar vārdu “starptautiskie”, un tāpat ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — nav pieļaujama bīstamo atkritumu ieviešana Latvijā caur Lietuvu, Igauniju no trešajām valstīm. Kā jau es teicu, visi šie priekšlikumi ir atbalstīti, tikai redakcija ir precizēta, un šo redakciju jūs varat redzēt 3.ailītē, es atvainojos, 5.ailīte lapaspuses labajā pusē. Tātad šie trīs priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — par frakcijas “Latvijai! un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem 1.panta ceturtajā daļā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk priekšlikumi ir 5.lapaspusē, un šeit ir priekšlikums — izslēgt no 3.panta vārdus “un tās teritoriālās, reģionālās vides aizsardzības institūcijas”. Runa ir par to, ka funkcijas šeit piekrīt tikai ministrijai, nevis tās teritoriālajām struktūrvienībām. Tas šeit izskanēja debatēs pirmajā un otrajā lasījumā. Tāpēc šāds priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tātad šajā jautājumā teritoriālās un reģionālās struktūras nav kompetentas. Izšķirt šos jautājumus kompetenta ir tikai ministrija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta 3.panta vārdus “un tās teritoriālās, reģionālās vides aizsardzības institūcijas”? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk 3.pantā ir tikai redakcionāls precizējums, lai teksts literārāk skanētu. Jūs redzat to šeit, lapaspuses labajā pusē. Tur nav būtisku precizējumu, ir tikai redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Un vēl viens redakcionāls precizējums ir 4.panta pirmajā daļā 6.punktā, kur jūs redzat redakcionāli precizētus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk 8.lapaspusē ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — aizstāt 10.panta 8.punktā vārdu “nepieciešamo” ar vārdiem “visu to pieprasīto”. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, bet priekšlikums ir izteikts precizētā redakcijā, un tātad informācija ir jādod sabiedriskām organizācijām — pieprasītā informācija par darbībām ar bīstamiem atkritumiem un nodrošināt iespēju veikt objektā pārbaudes. Tā ka šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 10.panta 8.punktā. Un par 10.panta 8.punkta redakciju. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 9.lapaspusē, kur ir deputāta Emša priekšlikums, un šeit ir tātad ierosinājums — svītrot vārdus “veicot atskaitījumus sabiedriskajos kontroles fondos”. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, un tātad šie sabiedriskie kontroles fondi un atskaitījumi tur paliek.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu — izslēgt no 10.panta 12.punkta vārdus un par 10.panta 12.punkta redakcionālu precizēšanu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 10.pantu ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā. Par šo pienākumu neizpildi attiecīgi tur paredzot sankcijas. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 10.pantu ar jaunu 2.punktu? Frakcija prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Es lūdzu tomēr piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 12, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikumi ir 10.lapaspusē. Tie ir deputāta Emša priekšlikumi arī attiecībā uz šiem sabiedriskajiem fondiem un tamlīdzīgi. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi un ir redakcionāli precizējusi pantu, un tas ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Emša priekšlikumu — izslēgt no otrā lasījuma redakcijas piektās nodaļas 12.panta 6.punktu un izteikt 12.pantu jums iesniegtajā redakcijā ar visiem iesniegtajiem apakšpunktiem. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk 11.lapaspusē ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par to, ka visi darījumi ar bīstamajiem atkritumiem atklāti pieejami pašvaldībām un visām institūcijām. Tas priekšlikums ir atbalstīts, taču redakcija ir šeit precizēta, un tā ir redzama 13.pantā. Jo līdzīgs ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Un tātad abi šie priekšlikumi ir iestrādāti tajā panta redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pants ir par informācijas par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem atklātību. Un jautājums, kuru es lūgtu šeit izšķirt balsojot, ir sekojošs. Gan frakcijas “Latvijai”, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā par šo informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem ir paredzēts, ka šī informācija ir pieejama valsts un pašvaldību institūcijai, kā arī vides aizsardzības sabiedriskajai kontrolei. Taču frakcijas “Latvijai” priekšlikums atšķiras no komisijas atbalstītās redakcijas ar to, ka mēs piedāvājam šo informāciju par darbībām ar bīstamajiem atkritumiem padarīt pieejamu arī citām juridiskām un fiziskām personām. Tātad mēs iestājamies par pilnu atklātību šajā jomā, un lai šeit nebūtu noslēpumu. Tas ir jautājums, kurš šeit būtu jāizšķir balsojot, un es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” piedāvāto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man izdevās būt svētdien Dobelē, un šeit, kā jūs zināt, Gardenē ir paredzēts šis bīstamo atkritumu poligons vai noliktava, vai konservācijas vieta. Un iedzīvotāji tiešām ir sašutuši, neapmierināti un neapmierināti ar visu Saeimu un sevišķi ar Vides aizsardzības ministriju un Gorbunova kungu, ka viņam nav nekādas skaidrības par šo gan atkritumu sastāvu, gan cik daudz viņu būs, vai ievedīs no ārzemēm, piemēram, tāds jautājums. Un mēs zinām, ka Latvija ir kļuvusi par Vācijas veco automašīnu noliktavu vai kapsētu, un nebūtu nekāds brīnums, ka arī šeit būtu iespēja, kaut kādā veidā vienojoties, veidojot kopējas firmas vai sabiedrības, lūk, izvietot sabiedrības atkritumus. Es domāju, ka jebkura kontrole, ja tā būtu plaša sabiedriska kontrole, jebkuras personas kontrole pār šo atkritumu avotiem, izcelsmes vietām un viņu transportu, viņu novietošanu, būtu ļoti svarīga. To prasīja arī šie cilvēki, kas bija sapulcējušies Dobelē. Un es lūdzu atbalstīt šo kustības “Latvijai” iesniegto priekšlikumu par plašu iespēju izsekot šai toksisko, bīstamo atkritumu plūsmai. Lūdzu atbalstīt kustības “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Varētu arī likties, ka frakcijas “Latvijai” ierosinājums, kas ļauj visām fiziskajām un juridiskajām personām iepazīties ar informāciju par bīstamajiem atkritumiem, ir zināmā mērā demokrātisks, bet padomāsim mazliet par to. Šī informācija mēdz būt arī ļoti svarīga un ļoti bīstama, un šo informāciju tādā gadījumā var iegūt ļoti ieinteresētas personas dažreiz, piemēram, ja runa ir par radioaktīviem atkritumiem, svina atkritumiem vai kādiem citiem atkritumu veidiem, kuri var būt mūsu sabiedrībai ārkārtīgi bīstami. Es domāju, ka pašvaldība neliegs un arī šī sabiedriskā kontroles komisija neliegs iepazīties iedzīvotājiem ar zināmiem datiem, bet ka pilnīgi brīvi būtu pieejama šī informācija, ko var izmantot arī ļaunos nolūkos, es domāju, ka tas nav pieļaujams. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šoreiz frakcijas “Latvijai” priešlikumu un atbalstīt to komisijas variantā, kurš paredz, ka informācija par bīstamajiem atkritumiem ir brīvi pieejama valsts un pašvaldību institūcijām un arī vides aizsardzības sabiedriskajai kontrolei. Lūk, šajā kontrolē var iekļauties iedzīvotāji, un tas būs tikai pareizi. Ne visiem vienmēr viss ir jāzina par bīstamajiem atkritumiem, jo to var izmantot ļaunos nolūkos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Gribētos dzirdēt no deputātes Annas Seiles, kādā veidā var izmantot bīstami šo informāciju, jo, piemēram, Brocēnu cementa rūpnīcā tiek paredzēts dedzināt arī bīstamos atkritumus, un tur oficiālā informācija, kas iedota, ir pavisam citāda nekā tā informācija, kas tiek saņemta no zinātniekiem, kas nopietni šo lietu pētījuši. Un izrādās, ka tur tajā sadalīšanās procesā rodas jaunas ķīmiskas vielas, kas ir daudz indīgākas par tām, kas ir vēl sastāvā. Par to ziņo mums no Saldus vides aizsardzības klubs, un jāsaka tā, kāpēc vajadzīgs ierobežojums un kādā veidā tas var nodarīt kaitējumu valstij, ja visa informācija ir zināma. Ja jūs zināt, tad kāds, lūdzu, pasakiet mums! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Protams, ir jāatbalsta ideja par to, ka šai informācijai, par kuru mēs te runājam, ir jābūt maksimāli pieejamai. Taču šis piedāvātais teksts satur vārdus “citām juridiskām un fiziskām personām”. Ko tas nozīmē — “citām personām”? Lūk, nekas netiek uzrādīts. Un man jau ir bēdīga pieredze ar to pašu Gardeni, kad vietējā rajona laikrakstā tika ļoti interesanti aprakstīta dažu mūsu deputātu rīcība. Un cilvēki faktiski vienkārši tika maldināti ar šo informāciju, un šo informāciju diemžēl izmantoja politiskai spekulācijai. Es gribētu atgādināt, ka tad, kad mēs apskatījām šo te likumprojektu otrajā lasījumā, tieši LNNK bija tie, kas šeit aizstāvēja šīs sabiedriskās kontroles jēdziena ieviešanu. Varat paskatīties stenogrammās. Lūk, tas ir tas mehānisms, kuram ir nopietni jādarbojas. Un tajā pašā Dobeles rajonā tad, kad vajadzēja sākt strādāt pie šīs sabiedriskās kontroles institūcijas dibināšanas, tad, atvainojiet, es no Saeimas deputātiem biju vienīgais, kas tur tad bija klāt, kad bija jādibina kaut kas nopietns, tāds, kas tiešām sekotu visam tam, kas tur notiek. Un tad vairs nebija neviens rakstītājs, neviens aģitators ieradies, lai tiešām precīzi izstrādātu šo mehānismu. Bez tam šis sabiedriskās kontroles fonds ir atvērta institūcija katram, kurš vēlas tur darboties. Nevienam nav liegta iespēja tur piedalīties. Absolūti nevienam. Un tur ir informācija, kuru var apkopot, kuru var sniegt jebkuram preses izdevumam un arī jebkuram iedzīvotājam. Ir jums šīs starpinstitūcijas, šis sabiedriskais fonds. Ja mēs iebalsojam, ka citas juridiskas un fiziskas personas, mēs vispār nezinām, ko mēs iebalsojam tur iekšā. Jūs saprotat, tā ir vienkārši jau ... neņemiet ļaunā, tā jau vairs nav nekāda atklātība, tā faktiski ir bezatbildība, ja mēs sākam spēlēties ar šādu informāciju.

Tā ka neņemiet, kolēģi, ļaunā, es tiešām ļoti atbalstu jūsu centienus kontrolēt šo bīstamo atkritumu problēmu, jo tā tiešām arī mani satrauc, kā joprojām esošu Vides aizsardzības kluba biedru, bet šos procesus vajag solīdi sakārtot, vajag tos tā sakārtot, lai tiem arī kārtīgi var sekot. Jo es redzu... tikko nonāca šī lieta Gardenē līdz reālai rīcībai, tā palika tikai saujiņa ļaužu, un viņiem nebūs viegli strādāt. Lūk, tā ka ir tomēr jāredz, kādā veidā mēs gribam veikt šo kontroli. Mums nebija viegli viņu iebalsot, kā jūs atceraties, bija šeit dažādi viedokļi, bet tagad mēs to esam panākuši, un varbūt tad mēs, deputāti, ja mūs tiešām interesē šie bīstamie atkritumi dažādās vietās, mēs varam sadarboties ar šo sabiedriskās kontroles pārstāvi un viņiem palīdzēt. Mēs taču nupat arī nobalsojām par šiem atskaitījumiem viņu fondā. Tā kā es domāju... es tomēr šoreiz aicinu uz to, lai atbalstītu attiecīgi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto tekstu, un mēs jau neesam pielikuši pēdējo punktu, mēs taču varam pēc tam iesniegt labojumus, ja tiešām izrādīsies, ka šis mehānisms darbojas ar kļūdām, tā ka, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo te otro variantu, un tādā veidā varētu mēs šo likumu labāk sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Emša kungs.

I.Emsis (LNNK, LZP). Jā, cienījamie kolēģi! Es lūdzu arī šo frakcijas “Latvijai” papildinājumu “kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām”, ko komisija nav atbalstījusi, noraidīt, jo tas paredz informācijas izsniegšanu arī teroristiem, psihiski slimiem cilvēkiem, ārzemniekiem un visiem, kas tikai to grib. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 5. nodaļu ar jaunu 13. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 35, atturas — 21. Nav pieņemts... atbalstīts komisijas viedoklis.

I.Emsis. Paldies! Man ir lūgums tātad vēl pieņemt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — attiecīgi mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav? Pieņemts!

I.Emsis. Paldies! Vairāk priekšlikumu nav. Lūgums balsot par šo likumprojektu trešajā galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot likumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret— 2, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi lēmumā par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”, ko iesniedz pieci deputāti, un alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šīs komisijas vārdā runās Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidj, godātie deputāti! Tātad ir divi dokumenti — dokuments nr. 383 un dokuments nr. 1654. Tautsaimniecības komisija savā 20. oktobra sēdē izskatīja frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu “Grozījumi lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”, dokuments nr. 383, un nolēma šo likumprojektu neatbalstīt.

Mazliet varbūt informēšu jūs. Šis lēmums paredzēja cukurfabrikas pārveidot statūtu sabiedrībās un kapitāldaļu sadali starp cukurbiešu audzētājiem, cukurfabrikas kolektīvu, ārzemju investoriem un arī citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī šajā likumā... lēmumā bija noteikts, ka kapitāldaļas, kuras netiek parakstītas, tiek atgrieztas valstij un tiek pārdotas vispārējā kārtībā. Frakcija “Latvijai”, iesniedzot savu priekšlikumu, paredzēja, ka nepārdotās kapitāldaļas līdz 50 procentiem tiek pārdotas cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu rūpnīcu kolektīvos strādājošajiem. Diemžēl jāsaka, ka šodien šis izskatāmais jautājums ir nokavēts, jo jau vakar fondu biržā vispārējā kārtībā tika pārdotas pēdējās Jēkabpils cukurfabrikas kapitāldaļas, un tāpēc būtībā Tautsaimniecības komisija, jau izskatot, izstrādāja alternatīvo likumprojektu, kas paredz šo lēmumu atzīt par spēku zaudējušu. Tāpēc es jūs lūdzu noraidīt frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu un atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādāto likumprojektu ar numuru 1654.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav? Godātie kolēģi! Tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savu priekšlikumu — alternatīvo likumprojektu — lūdz atzīt par steidzamu, mums vispirms ir jābalso steidzamība. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret un atturas — nav. Steidzamība atzīta. Vai frakcija “Latvijai” uzstāj uz sava iesniegtā likumprojekta balsošanu un piekrīt komisijas slēdzienam par to, ka šis grozījums likumā, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir noņemams? Paldies! Pieņemts. Tad, lūdzu, ja debatēs neviens runāt nevēlas, balsot par komisijas iesniegtā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu izteikt attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Rāzna. Godātie deputāti! Ņemot vērā izveidojušos situāciju, es jūs lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu izteikt savu attieksmi pret komisijas slēdzienu par minētā likumprojekta atzīšanu par spēku zaudējušu.

J.Rāzna. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Jūsu uzmanības lokā ir dokuments nr. 1566. Ministru kabineta iesniegtais un komisijā pirmajā lasījumā akceptētais likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Grozījumu būtība ir izteikta 3.pantā un patiesībā tā paredz Latvijas pasta pārvēršanu no iestādes valsts akciju sabiedrībā, kas strādā bezpeļņas režīmā. Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs nav pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Leiškalna kungs, jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem.

K.Leiškalns. Priekšlikumiem otrajam lasījumam par termiņu lūdzu noteikt 27.decembri šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 27.decembri? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Darbam mums ir vajadzīgs dokuments nr. 1683, kā arī nr. 1014. Šo likumprojektu, ko iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”, komisija ir noraidījusi. Dažos vārdos sakot, šā likumprojekta būtība ir tāda, ka frakcija “Latvijai” iesaka īpašus atvieglojumus un pabalstus vientuļajiem pensionāriem. Proti, izdalot šo pensionāru grupu no visiem pārējiem pabalstu saņēmējiem. Šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija noraidīja. Es minēšu trīs galvenos iemeslus, kāpēc komisija noraidīja šo viedokli. Pirmām kārtām. Komisija neatbalsta šo ideju konceptuāli un arī finansiāli, jo sociālās palīdzības nodrošināšana visām šīm īpašajām specifiskajām grupām, pie kurām pieder gan daudzbērnu ģimenes, gan bez apgādības palikušie bērni, gan politiski represētie, pēc mūsu likumdošanas koncepcijas, pēc tās kārtības, kādā mēs esam savu likumdošanu sakārtojuši, lūk, palīdzība šīm īpašajām specifiskajām grupām ir pašvaldību — pagastu un pilsētu pašvaldību — kompetence. Tas ir pirmais. Proti, līdz ar to šī iesāktā kārtība un sakārtotība tiktu izjaukta. Otrām kārtām. Iebildums ir pret to, ka vientulība patiesībā ir filozofisks termins, ne sociāls termins, jo jautājums par to, kurš cilvēks ir vientuļš, kurš cilvēks jūtas vientuļš, tas nav saistāms ar sociālu palīdzību, jo bieži vien pensionārs, kurš, nu, būtu uzskatāms par vientuļu, kurš dzīvo viens pats, ir pietiekami pārticis, un tanī pašā laikā varbūt viņam ir kāds krusttēvs vai krustmāte, vai krustmeita un radinieks, kurš viņam var palīdzēt. Un atkal, gluži otrādi, ir pensionāri, kuri varbūt ir tēvs un māte daudziem bērniem, viņi neskaitās vientuļi cilvēki — vientuļie pensionāri, bet tanī pašā laikā šie bērni absolūti nerūpējas par patiesībā vientuļo tēvu un māti. Proti, tas, ko es gribu sacīt, ka vientulība šinī gadījumā nav uzskatāma par kritēriju. Vienīgais kritērijs ir materiālā vajadzība. Sociālās palīdzības nepieciešamība, un to pēc mūsu likumdošanas jau izskata stingri individualizētā kārtā. Proti, šeit atkal veidojas tā pati situācija, kas jau nereti ir bijusi 5.Saeimā un arī šajā Saeimā, proti, dot kādai grupai visiem pēc kārtas, pēc kādas vienas pazīmes. Varbūt, teiksim, salīdzināt ar bāreņiem šeit nebūtu īsti korekti, jo bāreņi un vientulība, vientuļš pensionārs ir dažādas lietas, jo, kā jau es teicu, es tiešām esmu saskārusies praksē ar pensionāriem, kuri sevi uzskata par vientuļiem, kaut viņiem ir radi, draugi un paziņas visapkārt, un kuri ir pietiekami bagāti, kuriem pieder mājas un meži, un lauki. Tas būtu otrs iemesls. Trešais iemesls ir tas, ka mūsu Ministru kabinets, Finansu ministrija ir atsūtījusi uz komisiju savu slēdzienu, kurā viņi arī finansiāli neatbalsta šo likumprojektu, minot to, ka, ja pēc statistikas datiem pensionāri, kuriem ir vairāk par 60 gadiem, ir apmēram 404,6 tūkstoši, un varētu būt, ka 35% no tiem ir pensionāri vieninieki, pēc tādas pazīmes, ka vieninieks ir tas, kuram neviena nav, tad pabalstu apmērs varētu būt 11 lati, un papildu izdevumi, es par to neminēšu, kādi, bet tiešām ļoti lieli — vairāki miljoni latu, un tāda summa nav paredzēta valsts budžetā. Kaut arī gluži cilvēciski es ļoti labi saprotu šos vientuļos ļaudis, kuriem varbūt tiešām nav citas palīdzības. Es būtu gatava palīdzēt gan viņiem, gan vēl arī daudzām citām grupām. Būtu nauda, būtu nauda, tā ka šinī gadījumā Sociālo un darba lietu komisija ierosina neatbalstīt “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pieņemot, ka ne viss šajā likumā pirmajā lasījumā ir jau ideāli sakārtots un ka acīmredzot ir lietas, kas būtu debatējamas tālāk otrajā un trešajā lasījumā, man tomēr negribētos piekrist tam vērtējumam, ko deva komisija un cienījamā referente par šo likumprojektu.

Pirmkārt, ja runā tomēr te tika piesauktas nezin kāpēc kotedžas un villas, bet es gribu vērst uzmanību, ka tomēr 6.pantā ir skaidri noteikts, ka Ministru kabinets vispirms izstrādās noteikumus par to, kādi kritēriji varētu būt — noteikt to vai citu vientuļo pensionāru par maznodrošināto, un pēc tam, izejot no tā, var noteikt pabalsta apmērus. Tātad šobrīd konkrētajā gadījumā, šis likumprojekts pats par sevi nekādus budžeta līdzekļus neprasa. Tas vairāk ierosina problēmas risinājumu. 6.punktā skaidri ir uzsvērts, ka runa ir par maznodrošinātiem, vientuļiem pensionāriem, kurus skars pabalsti. Nevis par tiem, kuriem ir kotedžas vai villas, kā šeit izteicās Prēdeles kundze. Kas attiecas uz pašu principu, vai ir jāizdala šī speciālā grupa — vientuļie pensionāri, te, protams, var filozofiski strīdēties. Es tomēr uzskatu, ka mēs, valsts, vienmēr rūpējamies par to iedzīvotāju grupu, vai tās pienākums katrā ziņā ir rūpēties par to iedzīvotāju grupu, kuru dzīve vai dzīves drāma ir piemeklējusi vissmagāk.

Ja jau mēs esam izdalījuši bāreņus, arī bāreņu gadījumā mēs varētu runāt, ka ir jau bāreņi, kuriem ir tantes vai pazīstami, vai bagāti kaimiņi, vai kāds cits, kas viņus varbūt uztur un viņiem palīdz. Bet mēs esam izdalījuši kategoriju — bāreņi. Taču šinī gadījumā pēc zināmas analoģijas mēs piedāvājam izdalīt kategoriju — vientuļie pensionāri, kuri savā veidā arī ir pielīdzināmi bāreņiem. Protams, tie vientuļie pensionāri, kas stingri pēc attiecīgiem 1.panta kritērijiem tādi ir. Tātad viņiem nav laulāto draugu, viņiem nav bērnu, un viņi ir vientuļi. Faktiski viņi ir bez apgādniekiem. Mums taču ir skaidrs, ka šobrīd ļoti reti kurš pensionārs var izdzīvot tikai no savas pensijas. Un liela daļa pensionāru, vismaz tie, kuriem ir bērni, kuriem ir radinieki, kaut kādā veidā, ja ne saņem tieši pabalstu, tad vismaz dzīvo ar viņiem kopējā saimniecībā un izdzīvo šajā kopējā saimniecībā kopā ar saviem strādājošajiem bērniem vai strādājošajiem laulātiem draugiem. Tajā pašā laikā vientuļie pensionāri, atkārtoju vēlreiz — mēs idejiski šeit tos pielīdzinām bāreņiem, faktiski ir atstāti pilnīgi vienatnē ar sevi un ar šo vienu pliko pensiju. Es uzskatu tomēr, ka no mūsu puses būtu godīgi šajā likumā “Par sociālo palīdzību”, kur mēs uzskaitām un iezīmējam šīs speciālās grupas, par kurām valstij vajadzētu interesēties, arī iezīmēt šo vientuļo pensionāru grupu, atkārtoju vēlreiz, par konkrētajām palīdzības formām viņiem varam spriest otrajā un trešajā lasījumā, par konkrētajiem apjomiem un par konkrētajām iespējām, ko valsts viņiem var nodrošināt, spriež arī Ministru kabinets atbilstoši saviem noteikumiem, kā tas ir noteikts 6.pantā. Bet ka tāda grupa kā tāda ir jāpiesaka sociālās palīdzības likumā, par to es esmu pilnīgi pārliecināts un tāpēc aicinu atbalstīt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manī radīja izbrīnu tieši referentes uzstāšanās — cienījamās Aidas Prēdeles uzstāšanās. Vēl pavisam nesen — dažas dienas atpakaļ — partijas kongresā, kad sapulcējās kristīgie demokrāti, izskanēja frāze: “Mēs esam izcili, jo mēs esam kristīgie!” Es nesaprotu pašreiz, kur tad ir šis kristietības moments, noraidot jau tā nabadzīgajā sociālās palīdzības programmā šo tik svarīgo momentu.

Man gribas teikt, ka notika pilnīgi dogmatiska faktu sagrozīšana, jo likumprojekta 5.punkts konkrēti pasaka: “vientuļniekiem, kas atzīti par maznodrošinātiem”. Es šaubos, Prēdeles kundze, vai maznodrošinātais pēc mūsu valsts Ministru kabineta noteikumiem būs ar villām, ar mašīnām un ar daudziem atbalstītājiem. Tik augstu latiņu jau Ministru kabinets nepacels augšā. Tā ir pilnīga garantija. Man liekas, ka šeit ir pavisam cits mērķis. Varbūt tik tiešām KDS ir unikāli ar to, ka viņi ir kristīgi. Apskatīsimies tomēr, kas notiek baznīcā? Man šķiet, ka tieši šie vientuļie pensionāri ir šis elektorāts, kas apmeklē šo vietu, lai kaut cik sapulcētos, lai kaut cik kopēja izjūta viņiem būtu. Ja nu valsts tomēr būs tik žēlsirdīga, ka sapratīs, ka vienam cilvēkam ir daudz grūtāk izdzīvot nekā cilvēku kopai, sabiedrībai, nu tad varbūt vairs nebūs vajadzības uz turieni iet. Dziļa doma.

Es gan domāju mazliet savādāk. Vientuļais pensionārs diemžēl nav pat pielīdzināms bārenim. Bārenis vēl iegūs izglītību un veidos savu dzīvi. Vientuļais pensionārs diemžēl savu dzīvi faktiski jau ir nobeidzis. Liktenis viņam ir atņēmis pat to sabiedrības mikrošūniņu, ko mēs saucam par ģimeni, — laulāto draugu, bērnus. Un, ja viņš vēl ir atzīts par maznodrošināto, pie mūsu “milzīgā” pensiju līmeņa, protams, izdzīvot viņam ir liela problēma. Es uzskatu, ka man ir ļoti patīkami, ka beidzot “Latvijas ceļš” tik tiešām sāk domāt par maznodrošināto valsts iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Un aicinu

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 13.decembra sēdi

1. Sēdē izskatīja trīs saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 17.—19.decembra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 19.decembra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijas informāciju par to, ka apakškomisija, kura tika izveidota alternatīvu likumprojektu izstrādei, beigusi savu darbību.

5. Izskatīja deputāta Andra Rubina iesniegumu, kurā izteikta neapmierinātība par Saimnieciskās komisijas lēmumu sakarā ar telpu maiņu, un uzdeva Saimnieciskajai komisijai vēlreiz izskatīt minēto jautājumu.

6. Pieņēma zināšanai Revīzijas komisijas atzinumu par veikto pārbaužu rezultātiem.

7. Pieņēma zināšanai Eiropas lietu komisijas lūgumu nodrošināt komisiju ar divām telpām konsultantu vajadzībām.

Minēto jautājumu uzdeva izskatīt Saimnieciskajai komisijai.

8. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: L.Stašam [Saeimas 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē, 5. un 6.decembra ārkārtas sēdē]; J.Rubulim (Saeimas 5.decembra ārkārtas sēdē); I.Liepam (Saeimas 11.decembra ārkārtas sēdes noslēguma daļā); P.Keišam [Saeimas 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē]; R.Dilbam (Saeimas 11.decembra ārkārtas sēdes noslēguma daļā); Ā.Ločmelim [Saeimas 5.decembra (pulksten 17.30) sēdē un 5.decembra ārkārtas sēdē]; R.Leitenai [Saeimas 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē]; V.Stikutam [Saeimas 12.decembra (pulksten 17.30) sēdē].

Prezidijs nolēma lūgt deputātiem neplānot tikšanās ar vēlētājiem kārtējo Saeimas sēžu laikā. Turpmāk šie kavējumi netiks attaisnoti.

9. Piešķīra komandējumu deputātam J.Kaksītim un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 15.janvāra līdz 19.janvārim uz Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdi Vīnē (Austrija).

10. Nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par komandējuma piešķiršanu deputātam A.Bartaševičam laikā no 18.janvāra līdz 21.janvārim uz starptautisko konferenci “Pareizticīgo sabiedrība un garā tuvo tautu dzīves ekoloģijas problēmas” Tbilisi (Gruzija).

Par minēto jautājumu lūdza sniegt atzinumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

11. Neatbalstīja komandējuma piešķiršanu deputātam I.Bišeram uz Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes centra partiju grupas deputātu semināru Helsinkos (Somija).

Nolēma deputātam I.Bišeram attaisnot sēdes kavējumus laikā no 18.janvāra līdz 21.janvārim.

19.decembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 13.decembra sēdē

1. Deputātu M.Lujāna, O.Deņisova, A.Golubova, M.Bekasova,

G.Gannusas, O.Grinberga, A.Bartaševiča jautājums Reģ.nr.99

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem

Par valdības nostāju par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu

Pēdējā laikā Latvijas presē tika aprakstīti negadījumi ar degvielas cisternām, piemēram, š.g. oktobrī notikusī avārija Rīgā pie sabiedrības “Man-Tess” naftas bāzes, kur kravas automašīna sadūrās ar vilciena cisternu un tikai laimīgas nejaušības dēļ neuzsprāga, kā arī negadījums pie Jūrmalas, kur pagājušā gada vasarā apgāzās sabiedrības “Statoil–Latvija” autocisterna, nodarot nozīmīgus bojājumus tiltam un zaudējumus dabai.

Ir iniciatīva “no apakšas” — desmit Latvijas apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas jumta līgumu, kas paredz izveidot bīstamo autokravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienību, un pašlaik tiek apspriesti tarifi, atbildības limiti un izstrādāti apdrošināšanas noteikumi.

Ņemot vērā iepriekš teikto un to, ka Latvija cenšas kļūt par attīstītu un drošu tranzītvalsti, palielināt kravu, t.sk. arī bīstamo kravu, apjomu, lūdzam atbildēt uz sekojošu jautājumu.

Kāda ir valdības nostāja par bīstamo kravu pārvadātāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu?

2. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova,

G.Valdmaņa J.Kalviņa jautājums__Reģ.nr.100

Satiksmes ministram Vilim Krištopanam

Par VAS “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā

Latvijas presē un televīzijā bieži parādās materiāli par VAS “Latvijas dzelzceļš” problēmām kultūrsociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.

Ņemot vērā iepriekš teikto un vēlētāju pastiprināto interesi, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

Vai tiek plānots nodot VAS “Latvijas dzelzceļš” bilancē esošos bērnudārzus Rīgas Domei?

Kādi ir objektīvie šķēršļi, lai Dzelzceļnieku kultūras namu pārveidotu par a/s, kas pati spētu apsaimniekot pašreiz tikai daļēji noslogoto ēku, tādējādi maksājot nodokļus un, iespējams, gūstot arī peļņu?

Cik lieli līdzekļi VAS “Latvijas dzelzceļš” 1997.gadā tiek plānoti sociālās sfēras objektu darbības nodrošināšanai?

3. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, A.Golubova,

G.Valdmaņa, O.Deņisova jautājums__Reģ.nr.101

Satiksmes ministram Vilim Krištopanam

Par valsts autotransporta parku un tā paredzamo lielumu 1997.gadā un summu, kāda paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

Cik liels ir valsts autotransporta parks (pēc stāvokļa uz 15.12.1996.) un tā paredzamais lielums 1997.gadā?

Kāda summa paredzēta 1997.gada valsts budžetā maksājumiem par valsts transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu?

Dokumentu iesniegumi

Dokuments nr. 1901a

Latvijas Zinātņu akadēmijas Harta

Pieņemta Latvijas Zinātņu akadēmijas Pilnsapulcē 1996.gada 22.novembrī, akceptēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

un 6. decembrī iesniegta Saeimas izskatīšanai.

Preambula

Latvijas Zinātņu akadēmija ir vairāku agrāk Latvijā pastāvējušu zinātnisko biedrību ideju un darbības mantiniece. Tās priekšteces ir 1815. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība un Rīgas Latviešu biedrības sastāvā 1869. gadā dibinātā Zinātnības (Zinību) komisija, kas 1932. gadā tika pārveidota par Zinātņu komiteju ar privātas zinātņu akadēmijas statusu.

Kopš 1919.gada Latvijas Republikas valdība vairākkārt bija apsvērusi oficiālas Latvijas Zinātņu akadēmijas dibināšanu. Šo nodomu 1927.gadā atbalstīja izglītības ministrs J.Rainis. 1935.gadā Ministru prezidents K.Ulmanis publiski paziņoja nodomu izveidot Latvijas Zinātņu akadēmiju, un kā pirmā tās sastāvdaļa ar Latvijas Republikas likumu 1936.gada 14.janvārī tika nodibināts Latvijas Vēstures institūts.

Zinātņu akadēmija Latvijā darbību uzsāka 1946. gada 14. februārī, kad akadēmijas locekļi sanāca uz pirmo kopsapulci. Par Zinātņu akadēmijas un tās institūtu pamatkodolu kļuva Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas zinātnieki. Pieņemot Hartu un jaunus Statūtus, ar 1992. gada 14.februāra kopsapulces lēmumu Latvijas Zinātņu akadēmija pārveidota par klasiska tipa akadēmiju, kura apvieno vēlētus locekļus — izcilus zinātniekus un citus gara darbiniekus.

Atjaunotajā Latvijas Republikā Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimmniecisko pieredzi, tradīcijas. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē.

Latvijas Zināņu akadēmija ir iekļāvusies starptautiskajā zinātniskajā kopībā, sadarbojas ar citām zinātņu akadēmijām un zinātniskām organizācijām Eiropā un pasaulē.

1.pants Latvijas Zinātņu akadēmijas tiesiskais pamats

Latvijas Republikā ir viena valsts izveidota Latvijas Zinātņu akadēmija kā nacionālas nozīmes zinātnes centrs. Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoms tiesību subjekts, kurš sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un kuru subsidē valsts. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās Hartu un Statūtiem. Hartu pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Pilnsapulce un apstiprina Latvijas Republikas Seima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmiju var būt saistītas zinātniskās pētniecības iestādes, biedrības, fondi, zinātniski tehniskas organizācijas, universitātes un augstskolas. To sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju nosaka savstarpēja vienošanās. Akadēmijas mērķu veikšanai tiek veidotas zinātnieku grupas vai iestādes, kuras var darboties Latvijas Zinātņu akadēmijas ietvaros.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem ievēlē izcilus Latvijas un ārzemju zinātniekus un par goda locekļiem — arī vispāratzītus citu jomu Latvijas gara darbiniekus.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir juridiska persona. Tā ievēro Latvijas Republikas likumus un starptautiskās tiesību normas.

2.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķi un pamatvirzieni

Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķi un pamatvirzieni ir:

— zinātnes attīstīšana, pētījumu veicināšana un veikšana fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā, Latvijas tautas un valsts vēstures, kultūras un valodas izpētes un izkopšanas veicināšana, kā arī ar Latvijas dabas resursiem, to optimālas izmantošanas iespēju un apkārtējās vides aizsardzību saistītu pētījumu atbalstīšana;

— Latvijas attīstības procesu prognozēšana, tautas un valdības operatīva iepazīstināšana ar zinātniskām prognozēm par dažādu tautsaimniecisku, kultūras un sociālu norišu un projektu vēlamām un nevēlamām sekām.

3.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas tiesības

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir tiesības:

— sadarboties ar augstākās izglītības un zinātniskās darbības organizatoriskās sistēmas institūcijām, deleģēt savus pārstāvjus šo institūciju darbā;

— saņemt informāciju par to likumu un normatīvo aktu sagatavošanu un grozīšanu Saeimas komisijās, ministrijās un citās valsts iestādēs, kuri saistīti ar zinātni un augstāko izglītību, kā arī izteikt viedokli par šiem dokumentiem;

— uzņemties iniciatīvu jaunu zinātnisku virzienu un ar to saistītu zinātnisku institūciju veidošanā;

— piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu Latvijas un ārzemju zinātniekiem;

— ierosināt un pieņemt savas Hartas grozījumus, iesniegt tos apstiprināšanai Saeimā;

— glabāt savos arhīvos, krātuvēs un bibliotēkās zinātnes, literatūras, mākslas un citu kultūras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kā arī citus zinātnei un vēsturei nozīmīgus materiālus.

4.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas pienākumi

Latvijas Zinātņu akadēmijas pienākumi ir:

— aktīva piedalīšanās Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīva Saeimas un valdības konsultēšana zinātnes jautājumos;

— līdzdalība dažādu valsts programmu zinātniskajā ekspertīzē, pētījumu, projektu, programmu un zinātnisko iestāžu pētnieciskā līmeņa izvērtēšanā;

— balvu piešķiršana par izcilākajiem veikumiem Latvijas zinātnē;

— Latvijas zinātnes un zinātnieku pašpārvaldes un demokrātijas veicināšana, šo principu aizstāvība valsts struktūrā un masu saziņas līdzekļos;

— rūpes par jaunu pētnieku paaudžu iesaisti zinātnē un pensionēto, t.sk. valsts emeritēto, zinātnieku sociālo aizstāvību;

— zinātniskās pētniecības ētikas, diskusijas principu un tradīciju sargāšana, saglabāšana un izkopšana, Latvijas zinātņu vēstures un zinātniecības problēmu izpēte;

— rūpes par zinātniskās literatūras izdošanu, zinātnisko terminoloģiju un enciklopēdiju zinātnisko līmeni Latvijā;

— zinātnisko kongresu, konferenču, atklātu Latvijas Zinātņu akadēmijas sēžu, diskusiju un konkursu organizēšana un zinātnes sasniegumu popularizēšana;

— Latvijas zinātnes un nacionālās kultūras mantojuma krātuvju — Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Misiņa bibiliotēkas un Latviešu folkloras krātuves — zinātniska pārziņa;

— Latvijas zinātnieku starptautisko kontaktu veidošana un veicināšana, sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, zinātniskām biedrībām un savienībām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskās zinātniskās organizācijās.

Latvijas Zinātņu akadēmija ik gadu publicē pārskatu par savu darbību.

5.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvs un pārvalde

Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvu veido īstenie locekļi (akadēmiķi), goda locekļi, ārzemju locekļi, korespondētājlocekļi. To skaitu, kandidātu izvirzīšanas un apspriešanas kārtību zinātniskā sabiedrībā, kā arī ievēlēšanas kārtību nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūti.

Latvijas Zinātņu akadēmijas augstākais lēmējorgāns ir Pilnsapulce, kurā piedalās ievēlēti īstenie, goda, ārzemju locekļi un korespondētājlocekļi. Hartas un Statūtu jautājumus un jaunu locekļu uzņemšanu izlemj īstenie locekļi. Lai sekmētu starpdisciplināru problēmu risināšanu un radniecīgo zinātņu pārstāvju kontaktus, akadēmijas locekļi izveido Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātņu nodaļas. Pilnsapulču starplaikā Latvijas Zinātņu akadēmijas darbu vada tās locekļu ievēlēts Prezidents un Senāts.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Pilnsapulce ievēlē Uzraudzības padomi. Latvijas Zinātņu akadēmijas dažādu darbības jomu organizāšanai un operatīvu lēmumu pieņemšanai tiek izveidoti Prezidijs, Valde un citas organizatoriskas struktūras. Šo struktūru sastāvu un pienākumus nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūti.

6.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības ekonomiskais pamats

Latvijas Zinātņu akadēmijas darbībai nepieciešamais finansējums tiek subsidēts no valsts budžeta. Latvijas Zinātņu akadēmija valsts noteiktā kārtībā iesniedz motivētu finansējuma pieprasījumu nākamajam gadam kopā ar gadskārtējo pārskatu. Latvijas Zinātņu akadēmijas speciālo budžetu veido līdzekļi, kurus iegūst no:

— pasūtījumu izpildes un uzņēmējdarbības;

— īpašumu apsaimniekošanas;

— ziedojumiem un dāvinājumiem;

— citiem avotiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā vai valdījumā var būt nekustamais un kustamais īpašums — zeme, ēkas un cita manta, kuru tai nodevušas valsts institūcijas vai kuru tā ieguvusi savas darbības rezultātā vai uz cita tiesiska pamata, kā arī intelektuālais īpašums, nauda un vērtspapīri Latvijā un ārvalstīs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā ir iestādes un organizācijas, kas nepieciešamas tās darbībai, kā arī iestādes un organizācijas, kuras sekmē zinātnes funkcionēšanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumu un tās valdījumā un pārziņā esošo objektu pārvaldes kārtību nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūti.

7.pants. Latvijas Zinātņu akadēmijas statūti

Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu Pilnsapulce patstāvīgi pieņem un/vai groza savus Statūtus, kuri nedrīkst būt pretrunā ar šīs Hartas nostādnēm.

Deputātu iesniegumi

Dokuments nr.1931

Par deputāta E.Inkēna atsaukšanu

no parlamentārās izmeklēšanas komisijas

Iesniedzam Saeimai izskatīšanai patstāvīgo priekšlikumu “Par deputāta E.Inkēna atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta pirmo, ceturto un piekto daļu lūdzam lemt par šī priekšlikuma iekļaušanu kārtējās plenārsēdes darba kārtībā.

Uzskatām, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 2.panta otro punktu un 3.panta otro daļu deputāts E.Inkēns nav tiesīgs darboties parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai.

E.Inkēns ir organizējis producentu centru “Nedēļa”, kura veidoto raidījumu “Nedēļa” iepērk televīzijas kompānija LNT. Šāda situācija saskaņā ar minētajiem Korupcijas novēršanas likuma pantiem rada interešu konflikta situāciju, kas nepieļauj deputāta E.Inkēna tālāko darbību minētajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā.

Saeimas deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, I.Liepa, J.Kazāks, A.Golubovs, V.Dozorcevs,

1996.gada 16. (17.)decembrī__V.Krisbergs, I.Kreituse, E.Zelgalvis

Otrdien, 17. decembrī

Juridiskā komisija:

— sagatavoja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Par Saeimas deputāta statusu”, bet, ņemot vērā tā nepilnības, lūgt Juridisko komisiju izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”;

— strādāja ar likumu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””;

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””;

— nolēma virzīt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pēc pārejas noteikumu saskaņošanas;

— nolēma virzīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Latvijas Republikas Krimināllikums”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Georgijam Ševčukam, Svetlanai Proskurovskai un Viktoram Bugajam.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde:

— noklausījās Monopoldarbības uzraudzības komitejas priekšsēdētājas I.Rudušas un komitejas pārstāves R.Benediktovas viedokli par Nacionālās radio un TV padomes darbību un vienojās, ka savus secinājumus komiteja sagatavos un iesūtīs parlamentārās izmeklēšanas komisijai Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai rakstiski;

— nolēma tikties ar Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvjiem, lai noskaidrotu jautājumu par televīzijas komerckanāla IGE TV apraides atļaujas pagarināšanu un citus jautājumus.

Trešdien, 18. decembrī

8.00__Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00__Saeimas sēde.

10.30__Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

__politikas komisijas sēde.

__1. Likumprojekts “Likums par Ventspils brīvostu”.

__2. Par likumu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””.

10.30__Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

Sēdes starplaikā Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

__Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

12.30__Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

__1. Likumprojekts “Latvijas Izglītības likums”.

__2. Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

12.30__Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Par uzņēmējdarbības ierobežojumiem pašvaldību administratīvās teritorijās.

12.30__Nacionālās drošības komisijas sēde.

15.00__Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests