Ministriju ziņas

Par lauksaimnieku nākotni

Vakar, 19. decembrī, Zemkopības ministrijas preses konferencē zemkopības ministrs Roberts Dilba, meža valsts ministrs Arvīds Ozols un kooperācijas valsts ministrs Atis Slakteris, neraugoties uz gada nogales milzīgo aizņemtību, sniedza žurnālistiem pārskatu par šajā gadā paveiktajiem darbiem un iepazīstināja arī ar nākamā gada nodomiem.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba par svarīgāko šāgada nopelnu uzskata to, ka lauki ir saņēmuši paredzētos subsīdiju maksājumus no valsts budžeta. Ir segti visi 1995. gada subsīdiju parādi, un zemnieki ir saņēmuši arī gandrīz visas subsīdijas, kas bija paredzētas 1996. gadā. Neliela “astīte” vēl palikusi — daļējas 3. ceturkšņa un 4. ceturkšņa subsīdijas lopkopībā, bet tās no subsīdiju kopējā apjoma sastāda tikai 85 procentus. Šo iekavēto summu solīts samaksāt nākamā gada janvārī.

Svarīgi ir tas, ka sāk veidoties lauku kreditēšanas finansiālā sistēma. Notiek “Laukkredīta” un “Hipotēku un zemes bankas” tuvināšanās process, un, šīm iestādēm saplūstot, izveidosies spēcīga finansu iestāde, kas ar salīdzinoši lētākiem kredītresursiem varēs kreditēt mazo un vidējo lauksaimniecības biznesu. Jau daļēji ir zināms, no kādiem avotiem tiks piesaistīti finansu resursi, un noslēgtās vienošanās ļaus Hipotēku un zemes bankai izsniegt aizdevumus lauksaimniecības uzņēmumiem.

Pozitīvs moments ir tas, ka mūsu lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji 1996. gadā ir spējuši sasniegt augstāku preču kvalitāti un līdz ar to arī iekļuvuši Rietumu tirgū. Siera eksports uz Eiropas valstīm šogad salīdzinājumā ar 1995. gadu ir palielinājies par aptuveni 200 tonnām, ļoti liels kāpums ir sviestam - tas ir palielinājies turpat divas reizes, bet sausais piena pulveris izvests par 1000 tonnām varāk nekā pērn. Palielinājies arī kvalitatīvas gaļas produkcijas eksports uz Rietumu valstīm. Līdztekus jāmin arī gaļas un piena pārstrādes uzņēmumu pozitīvā eksporta bilance uz mūsu Austrumu kaimiņvalstīm.

Šogad ir uzsākta lauksaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu integrācija Lauksaimniecības universaitātē. Darbs risinās ļoti intensīvi, un šāgada teorētiskās koncepcijas nākamajā gadā tikpat aktīvi arī jārealizē. To varētu sekmēt arī integrācijai paredzētais finansējums no valsts budžeta. Būtiskākais, ka paši zinātnieki piekrīt šīm reformām.

Ir pilnībā izstrādāta lauksaimniecības skolu un tehnikumu reorganizācijas koncepcija, kas prasīja ļoti lielu darbu. Sākotnēji bija domāts, ka reāli izglītības sistēma tiks reorganizēta nākamā gada 1. septembrī, bet varbūt pareizāk būtu to uzsākt 1. aprīlī un “iemēģināt” līdz jaunajam mācību gadam.

Uzsākta arī Lauksaimniecību konsultāciju centra pārveidošana, kas pakāpeniski ilgākā laika posmā kļūs par patstāvīgu bezpeļņas uzņēmumu un strādās pēc pašapmaksāšanās principiem.

Ļoti veksmīgi norisēja konkurss “Sējējs — 92”, kuram ir būtiska loma zemnieku saimniecību darbības aktivizēšanā, zinātnisko atziņu un metožu plašākai ieviešanai praksē un savstarpējai veiksmīgu uzņēmēju pieredzes apmaiņai. Tāda pati loma ir arī lauksaimniecības izstādēm, un te īpaši būtu jāmin izstādes Vecaucē un Priekuļos. Ir pamatotas cerības, ka šāda izstāde drīzumā izveidosies arī Viļānos.

Iepriecina graudkopības stabilizēšanās, un arī nākamgad var prognozēt tikpat veiksmīgu graudu tirgu.

Sākusies lauksaimniecības pārvaldes sistēmas reorganizācija. Daļēji tā jau ir veikta rajonu lauksaimniecības departamentos, un ar nākamo gadu reorganizācija skars Zemkopības ministriju. Tiek izsludināti konkursi uz ministrijas vadošajiem amatiem, izmaiņas būs arī departamentu līmenī. Konkursi ir atklāti, un tajos var piedalīties ikviens lauksaimniecības speciālists neatkarīgi no pašreizējās darba vietas, ja viņš ir ierēdņa kandidāts. Domāts, ka par 20 procentiem samazināsies ministrijas darbinieku skaits.

Svarīgi, ka ir pieņemts “Lauksaimniecības likums”. Neskatoties uz dažādiem likuma vērtējumiem, šis dokuments ir pamats, uz kura nākotnē veidosies lauksaimniecības politika. Nekādā gadījumā šo likumu nevajadzētu pakļaut politiskām izmaiņām, — laiks un ekonomika ir vienīgais vērtētājs.

Visvairāk šķēpu tika lauzts ap Brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm starp Baltijas valstīm. Tam piedēvēja dažādas vainas, bet nu arī šis līgums ir pieņemts, ratificēts un ar 1997. gada 1. janvāri stāsies spēkā. Diezin vai būs tik liels negatīvais efekts, kā daudzkārt tiek runāts. Drīzāk gan šīs tirgus attiecības kopumā dos pozitīvu rezultātu.

Ar Piensaimnieku Centrālās savienības, Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas un pārstrādes uzņēmumu darbinieku palīdzību tiek pārvērtēta norēķinu sistēma ar piena un gaļas ražotājiem. Risinājums jāatrod jau šogad, un nākotnē nedrīkst pieļaut, ka uzņēmumi ir parādā saviem izejvielu piegādātājiem.

Kopīgi tiek lēsts arī par subsīdiju sistēmas uzlabošanu 1997. gadā un par lauksaimniecības atbalstpolitikas principiem 1998. gadam. Tas ir sarežģīts mehānisms, bet bez izstrādātas atbalstpolitikas ilgstošam laikposmam lauksaimniecība nevar efektīvi attīstīties. Zemniekam ir jāzina, kas viņu sagaida ne tikai viena gada robežās, viņam jārēķinās ar vismaz piecu gadu ilgu laika periodu.

Ir veikta iestrāde jaunam subsidēšanas veidam, proti, subsidējot kredītprocentus (līdz 10 procentiem) modernas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanai ņemtajiem kredītiem. Izvērtējot visus par un pret, nonākts pie secinājuma, ka kredītu izsniegšana un kredītprocentu subsidēšana jāveic ar kredīta nodrošinājuma garantijas fondu palīdzību, kas ļaus aptvert maksimāli lielu zemnieku skaitu. Šobrīd tiek strādāts pie ktradīta nodrošinājuma garantijas fondu nolikuma.

Paveikto un iecerēto darbu uzskaitījuma noslēgumā Roberts Dilba teica, ka pirmais savrīgākais ministrijai veicamais darbs nākamajā gadā būs nodrošināt nosacījumus Baltijas valstu tirdzniecībai. Tā nav formalitāte, bet gan pietiekami sarežģīts process, lai trīs valstis izveidotu patiešām korekti funkcionējošu vienotu tirgu. Jānoregulē kontroles sistēma, preču izcelsmes atbilstības noteikšana, muitas jautājumi, un vēl daudzi citi nozīmīgi “sīkumi”. Tāpat nopietns darbs ir saistīts ar lauksaimniecības likuma realizāciju. Nākamajā gadā jāizstrādā lauksaimniecības attīstības politika ar ekonomiskajiem pamatojumiem. Nenoliedzami tie ir sarežģīti procesi.

Nākamais gads lauksaimniekiem, mūsu ražotājiem būs smags. Tas būs smagākais gads, kas ļoti būtiski ietekmēs un izsijās lauksaimniekus. Daudziem būs jāpārvērtē, vai viņi ir spējīgi veiksmīgi darboties. Daļai būs jāatzīst, ka viņi to nespēj. Smagi, bet šis process, objektīvi vērtējot, notiks. To sekmēs likums par obligāto civilapdrošināšanu, akcīzes nodokļa palielinājums, zemes nodokļa palielināšana (kaut arī ar mazāku koeficientu, nekā sākotnēji domāts), inflācija. Labvēlīgs moments ir tas, ka laikus un pilnā apjomā būs subsīdijas — kopumā augkopībai un lopkopībai paredzēti 9,3 miljoni latu.

Meža valsts ministrs Arvīds Ozols iepazīstināja ar šajā gadā paveikto likumdošanas jomā mežsaimniecībā. Tika veikti grozījumi likumā par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu (ko pieņēma 1992. gadā), lai šis likums būtu saskaņots ar civillikumu.

Nule kā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par galvenās cirtes un starpcirtes izmantošanu. Tas bija nepieciešams tādēļ, ka saimnieciskā un ekoloģiskā aprite mežā ir ļoti ilglaicīga un lai mežs netiktu sabojāts sīku šodienas ekonomisko interešu dēļ. Šie noteikumi ir juridiskā bāze, kas noteikumu ievērošanu dara saistošu visa veida īpašnieku mežos, tajā skaitā arī privātajos mežos.

Vēl šogad ir pieņemti noteikumi par mežierīcības organizācijas ekspertīzes un mežierīcības projektu apstiprināšanas kārtību. Tie ļaus novērst iespējamos konfliktus meža jomā jau pēc iespējas agrīnā etapā. Ministru kabinetā ir pieņemti noteikumi par meža monitoringu. Šī sistēma, kas ļaus novērtēt mūsu mežu veselības stāvokli un to, kā dažādi vides faktori to ietekmē. Sistēma ir saskaņota ar ES direktīvām monitoringa jomā.

Šāgada otrajā pusē ir uzsākta jauna Latvijas meža politikas izstrādāšana. Procesi mežā ir ilglaicīgāki nekā lauksaimniecībā, tāpēc meža politikas jautājumi ir jāizdiskutē gan politiskā, gan saimnieciskā līmenī, lai tiktu pareizi noteiktas attiecības starp mežu un sabiedrību.

Būtisks process, kura izstrādāšana ir sākta šogad un pie kā darbs turpināsies arī nākamgad, ir pasākumu komplekss privāto meža īpašnieku atbalstam. Tie Latvijā varētu būt ap 80 tūkstoši. No tā izriet daudzas svarīgas problēmas. Smagākā ir jauno meža īpašnieku neprasme apieties ar mežu, rezultātā viņi bieži nonāk konfliktā ar likumu.

Diskusijās ar meža īpašniekiem ir parādījusies jauna tendence, proti, ir vēlēšanās to zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, apmežot. Lai izstrādātu apmežošanas kritērijus, Valsts meža dienests sadarbojas ar Agrārās ekonomikas institūtu, jo katram hektāram Latvijas zemes ir sevi jāatražo. Šī programma daļēji tiek finansēta arī no PHARE līdzekļiem, un šogad tika ierīkoti seši meža kopšanas un apmežošanas parauglaukumi, kā arī rīkoti semināri.

Nopietni ir strādāts un veiksmīgi pabeigts Latvijas celulozes rūpnīcas būvniecības priekšprojekts, kas ir akceptēts valdībā. Nākamais etaps — dokumentu pakete ar piedāvājumiem potenciālajiem investoriem jaunnedēļ tiks iesniegta Ministru kabinetā.

Kooperācijas valsts ministrs Atis Slakteris, kurš pats ir arī lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, izteica savu viedokli jautājumā par zemes nodokli. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””, ko 11. decembrī pieņēma Saeima, pēc Valsts prezidenta lūguma ir nodots otrreizējai caurlūkošanai. Atis Slakteris teica, ka tik krasas un straujas izmaiņas, lēcieni nodokļos ir pārāk radikāli. Tas no zemnieka prasa neiedomājami daudz. Nenoliedzami, ka zemes nodoklis tiks palielināts, ka jānonāk pie kompromisa risinājuma. Un tajā pašā laikā šī nauda, kas paliek pagastā, ir izmantojama ceļu remontam. Ja viņš būtu deputāts, tad balsotu par šī nodokļa palielināšanu, bet par saprātīgu palielināšanu.

Preses konferences noslēgumā ministri novēlēja žurnālistiem arī nākamajā gadā tikpat veiksmīgi sadarboties un veidot objektīvu atgriezenisko saikni starp lauksaimniecības politikas veidotājiem un zemniekiem.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības

nozares redaktore