17.–19. decembra sēde

18. decembrī

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 223., 224.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V. Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu, Tabūna kungs, jūsu domai, ka par reklāmu būtu jārunā speciālistiem. Domāju, ka šajā zālē diez vai kāds apstrīdēs to, ka es protu taisīt reklāmu. Paldies par atbalstu! Līdz ar to es gribētu kā profesionāls un augstas klases speciālists šajā jomā izglītot kolēģus. Atvainojiet, šodien vairs nav piecdesmitie gadi, kad tiešā reklāma ir galvenais, kā tiek reklamēts izstrādājums. Reklāmā tiek izmantots netiešais paņēmiens. Konkrēti, ja kāds ļoti skaisti gribēs intervijā par ļoti interesantu tēmu runāt, tad, pieņemot šo likumu, es varu derēt, ka pie šī deputāta vai “Mis Latvijas” vērsīsies tabakas aģentūras un vienkārši palūgs kadrā smēķēt. Un to šis likums neaizliedz. Jo smēķēšana ir katra cilvēka brīva izvēle. Jā vai nē. Līdz ar to, pieņemot jebkuru šo motivējumu, faktiski ir spēlēts uz deputātu nezināšanu reklāmteorijā. Kaut cik reāli vēl varētu pieņemt deputāta Bišera priekšlikumu, ka nevajadzētu pilnīgi atļaut tiešo reklāmu, bet šodien šim aizliegumam nekādas jēgas nav. Protams, paldies tiem deputātiem, kuri to tikai vien spēj atcerēties kā manu vienu reklāmkampaņu. Man šīs reklāmkampaņas ir bijušas ļoti daudzām firmām. Un tāpēc es zinu, ka lielākie panākumi ir bijuši nevis tur, kur attēlots, teiksim, kāds deputāts, smēķējot vai dzerot šņabi, bet pavisam ar citām metodēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jurdža kungs! Lūdzu!

R. Jurdžs. Es aicinu balsot par komisijas priekšlikumu sākumā.

Sēdes vadītājs. Jurdža kungs, šie trīs priekšlikumi atbilstoši Kārtības ruļļa 101. pantam... tātad iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā. Priekšlikumi par attiecīgā panta vai daļas izslēgšanu no likumprojekta, priekšlikumi, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Pēc šāda saistībā ar Kārtības rulli mums pirmais būtu jāliek uz balsošanu deputāta Bišera, Apsīša, Dobeļa, Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikums. Un, ja deputāti viņu neatbalsta, tad tālāk nākamais ir Labklājības ministrijas un Juridiskā biroja. Deputātiem iebildumu par šādu balsošanas secību nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputātu Bišera, Apsīša, Dobeļa, Pēterkopa, Straumes, Vidiņa, Jirgena priekšlikumu — izteikt 13. panta pirmās daļas 1. punktu šādi: “Tabakas izstrādājumu reklāmā attēlot personas smēķējot.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to nav balsojami Labklājības ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumi.

R. Jurdžs. Nākošajā punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jurdža kungs, par otro apakšpunktu atklājam debates. Grib uzstāties Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M. Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man ļoti interesē. Šeit tomēr arī ir diezgan būtiska izmaiņa, ka tā mums parādās tabulā, ka precizēta redakcija. Kas to ir izdarījis? Jo, ja tāda metodika turpināsies, tad tas būs nedaudz specifiski. Un tagad, cienījamie kungi, es gribētu griezties ar priekšlikumu arī, iespējams, pie visiem tiem, kas klausās. Mēs ar Saeimas roku piedāvāsim jaunu reklāmas veidu. Es piedāvāju to, ka, protams, par velti dot ir nekorekti cigarešu izstrādājumus, bet reklāma varētu būt ļoti laba: par santīmu! Paciņu cigarešu par santīmu. Un, lūk, to jūs neaizliegsiet! Ja jau par velti nevajag, tad par santīmu varēs, jo tā nebūs vairs bezmaksas cigarešu izdāļāšana. Un tātad šinī gadījumā šis punkts ir pilnīgs aloģisms. Ir cita lieta, ka nu tas ir iekļauts. Mēs esam iedrukājuši. Nu jauki, bet tikpat labi tā firma ies un dalīs to paciņu cigarešu par vienu santīmu, un tā būs vislabākā reklāma tajā skaitā. Un tā kā neloģiskus tādus priekšlikumus var jau likt iekšā, jo varbūt tad mēs ierakstīsim, varam ierakstīt — 20 santīmus lētāk pārdot aizliegts vai 15 santīmus. Tāpat jautājums. Ja pienāk kāds no Saeimas deputātiem un paprasa cigareti — vai tā ir reklāma vai tā nav reklāma? Ja es saku Krisberga kungam, vai tu negribi uzsmēķēt, lūk, “Elitu”, Krisberga kungs saka, ka “Elitu” viņš nesmēķē. Bet piedāvā “Rotman”. Tā būs divu reklāmu kampaņu apmaiņa, vai ne? Saprotiet, pārvērsties aloģismā var jau, un kāpēc nedrīkst piegādāt mājās? Ja es nopērku bloku un pēdējā cigarešu paciņa ir par brīvu un viņi man piedāvā atvest to bloku vai kasti mājās, tad man ir jāatsakās ar šo likumu. Piedodiet, kāpēc man jāatsakās no pakalpojuma veida? Nu labi, es varu piekrist bez maksas, kā arī piegādāt mājās. Varbūt arī nedrīkst piegādāt. Un tādēļ, ja, teiksim, cienījamais Jurdža kungs var izskaidrot, kāpēc nedrīkst vai drīkst piegādāt mājās, tad jābūt motivācijai. Bet nu aloģismus nevajag saglabāt. Labāk izņemt aloģismu laukā, un normāli. Citādi tas viss likums būs smieklīgs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Ar ļoti lielu cieņu vienmēr izturēdamies pret Lujāna kunga uzstāšanos, es vēlētos viņu lūgt neuzstāties situācijās, kur nav divu versiju. Jūs neesat iesniedzis priekšlikumu — svītrot šo punktu. Kāda mums jēga diskutēt?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs uzstāties nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, Jurdža kungs, lūdzu!

R.Jurdžs. Tātad šie redakcionālie precizējumi nāk no komisijas. Te ir izņemts vārds “mājās” un iekavās pievienots vārds “piegādāt”. Tas viss ir loģisks, un tātad Lujāna kungs nav iesniedzis priekšlikumus. Un, kā redzams, atkārtota apspriešana nemaina tematiku un nemaina teikumus, ko lieto deputāti. Tā kā viņš trīs reizes jau lietoja teikumus par cigarešu piedāvāšanu. Vai tā ir reklāma, ja jums piedāvā cits deputāts cigareti? Tā nemaz nav reklāma! Izlasiet formulējumu, kas ir reklāma. Tātad es domāju, balsojums te pat nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai Lujāna kungs uzstāj uz balsojumu par komisijas redakciju? Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju, kas dota jums ceturtajā stabiņā? Par 13.panta otro daļu.

R.Jurdžs. 13.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti balsojumu nelūdz. Pieņemts.

R.Jurdžs. Nākošais. 13.pants, otrā daļa. Deputāts Eniņš piedāvā izslēgt vārdus “izņemot gadījumus, kad tabakas ražotāji vai izplatītāju firmas ir šo pasākumu ģenerālsponsors”. Komisija noraidīja un precizēja terminu “ģenerālsponsors”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, bet komisijas ģenerālsponsora skaidrojums ir diemžēl pilnīgi nepareizs. Un paskaidroju. Ģenerālsponsors — tas norāda, ka viņa ieguldījums šī pasākuma veicināšanā ir lielākais, bet nebūt tas nenozīmē, ka viņš ir lielākais finansētājs. Konkrēts piemērs, diemžēl es esmu praktiķis un minēšu ļoti konkrētus piemērus. Savā laikā manis vadītā firma sponsorēja radio kora piedalīšanos Eiropas mūzikas festivālā. Šim nolūkam netika iztērēts neviens rublis toreiz, bet tika izmantots firmas autobuss un firmas degviela. Līdz ar to, lai gan faktiski es biju lielākais ģenerālsponsors, es biju mazākais finansētājs. Tieši šim pasākumam. Tādus piemērus no savas prakses es varu minēt desmitiem, kur praktiski bieži vien tiek izpildīts barterdarījums un reāls finansējums vispār neeksistē. Man ir dziļš lūgums komisijām tomēr izmantot speciālistu padomus un, ja tādi nav komisijā, pieaicināt ekspertus, lai nerastos fatālas kļūdas. Kā tas bieži vien attiecas uz tabaku ražojošām un reklamējošām firmām attiecībā uz sporta pasākumiem. Ir sporta pasākums, pieņemsim, pasaules 1.formulas sacensības, kur tiešā veidā, man šķiet, tabakas ražotāji vispār nav ģenerālsponsori. Jo ko nozīmē šajā gadījumā būt ģenerālsponsoram? Tas ir — apmaksāt trases uzbūvēšanu, trases sakopšanu, trases tehniskā personāla nodrošināšanu un tā tālāk. Parasti tabaku ražojošās firmas izvēlas attiecīgās komandas, pieņemsim, “Beneton” komandu, un sponsorē šīs komandas darbību. Pašam pasākumam, iespējams, “Marlboro”, nav ģenerālsponsors, ja vispār kaut ko sponsorē. Tomēr faktiski viņš ir ģenerālsponsors. Bet nekādā gadījumā viņš nebūs pasākuma lielākais finansētājs. Var gadīties, ka pasākuma lielākais finansētājs var būt ar dažiem tūkstošiem dolāru neliela, nenozīmīga firmiņa, kuras finansiālais ieguldījums būs vislielākais. Līdz ar to es aicinu noraidīt kā deputāta Eniņa priekšlikumu, tā arī precizēto komisijas priekšlikumu un atgriezties pie otrā lasījuma redakcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Līdzīgi Krisberga kungam es aicinu noraidīt kā deputāta Eniņa, tā arī komisijas izstrādāto redakciju. Jebšu parasti šādos pasākumos tomēr un galarezultātā lielākais finansētājs ir pati publika, kas pērk biļetes. Vai arī pasākuma lielākais finansētājs ir organizācija, kas rīko pasākumu, piesaistot dažādus līdzekļus no malas, lai biļetes iznāk lētākas, teiksim, piesaistot tabakas firmas. Pilnīgi skaidrs, ka šajos gadījumos vai nu ģenerālsponsora statuss tiek noteikts, pārdodot tiesības izplatīt reklāmu attiecīgā pasākumā, vai ģenerālsponsoru var noteikt, ņemot vērā finansējuma summu, ko attiecīgā organizācija ir devusi šim pasākumam. Tā ka aicinu atgriezties pie otrā lasījuma redakcijas, kas arī, lai gan nav pārāk precīza, tomēr ir optimālais variants šajos gadījumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu lūgt atgriezties pie pirmā, iepriekšējā lasījuma redakcijas, jo dotais skaidrojums, ģenerālsponsora skaidrojums, ir neveiksmīgs, un pats galvenais tas nav uzrakstīts latviski. Ja jūs vērsīsiet...

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Apiņa kungs, jūs otro reizi runāsiet vai pirmo? Pirmo, ja?

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Nekādas lielas atšķirības jau definējumā starp komisijas viedokli un otrā lasījuma viedokli nav. Man izskaidroja, ka termins “ģenerālsponsors” vienkārši Latvijas finansu dokumentācijā nekur nav minēts un mūsu likumdošanā nekur nav minēts, un tādēļ nepieciešams šāds lielākais finansējums. Mums vienkārši ir jādarbojās ar tādiem terminiem, kas ir, un pretējā gadījumā mums jāmeklē un jāraksta paskaidrojošā daļā sākumā, kas tas tāds “ģenerālsponsors” un kāda viņa daļa. Ja mēs tādu nerakstām, tad acīmredzot jāpaliek pie atbildīgās komisijas viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie Saeimas deputāti! Es aicinu tomēr iedziļināties un atbalstīt manu priekšlikumu, jo mēs jau... tas bija laikam 8.pants, kurā mēs atbalstījām priekšlikumu — noraidīt tirdzniecību kultūras un sporta iestādēs. Un es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, uz ļoti nopietniem ārzemju pētījumiem, ka visvairāk reklāma iedarbojas uz jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, smēķēšanas reklāma. Un visvairāk tā iedarbojas šādos gadījumos, kad ir sporta sacensības. Sportisti ir stipri cilvēki, jo ārzemēs jau ir izstrādāta tāda aparatūra, kas — ja uz sporta sacensības vairogiem ir šīs reklāmas, tad var televīzija izslēgt šos te, lai šī reklāma neparādītos televizoru ekrānos. Tā ir... tas ir mērķēts uz to, kas notiek sporta sacensībās, tas visvairāk ir mērķēts pavedināt, iesaistīt jaunatni, jaunus smēķētājus jaunākus par 18 gadiem. Tas ir ļoti nopietns jautājums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurdža kungs. Lūdzu!

R.Jurdžs. Paldies, Eniņa kungam par skaidrojumu, tiešām nav tāda juridiska termina “ģenerālsponsors”. Tātad jebkurš, kas samaksā latu, var nosaukt sevi par “ģenerālsponsoru”, jo nav skaidrojuma. Tātad jebkuram kultūras pasākumam būs reklāma par lētu cenu, tādēļ komisija raugās no viedokļa — samazināt smēķēšanu, samazināt reklāmas ietekmi uz to, ka smēķēt sāk jaunatne agrā vecumā, bet reizē atbalstot kultūras pasākumu rīkotājus, sporta pasākumu rīkotājus, izvēlēties vidusceļu. Ja mēs pieņemam Eniņa kunga priekšlikumu, tātad aizliegts reklamēt vispār kultūras un sporta pasākumos, bet tad cietīs kultūra un sports. Ja pieņemam komisijas piedāvāto redakcionālo labojumu, tad tas ir juridiski korekti, tas tika apvainots par gramatisku kļūdu, tas tātad ir juridiski pareizi, un tas ir vidusceļš. Tātad lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu — 13.panta otrās daļas 1.punktā izslēgt vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 30, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums — 4.ailē. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot par atbildīgās komisijas precizēto redakciju, kas ir jums 4.ailē! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 20, atturas — 17. Arī atbildīgās komisijas redakcija nav pieņemta, tātad paliek spēkā otrajā lasījumā nobalsotā redakcija.

R.Jurdžs (TB). 13.panta otrās daļas 2.punktā izslēgt vārdus “kinoteātru zālēs un” piedāvā deputāti Leiškalns, Ābiķis, Seiksts. Komisija noraidīja un precizēja bijušo redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leiškalna kungs, jums ar deviņām minūtēm pietiks?

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Šodien te daudz tika minēts vārds lobisms, tā ir kaut kāda gaiteņa lietu kārtošana, katrā gadījumā mans priekšlikums ir tīrais lobisma paraugs, jo, vairākas reizes atrodoties laukos, vietējie kinorādītāji vai kā viņus sauc... pārvietojamo kinorādītāji teikuši, ja viņiem atņems iespēju ievietot reklāmu pirms kinofilmu izrādēm, tad biļešu cenas pieaugs no 20 santīmiem, kā tas ir pašreiz, uz 40 santīmiem, un tam lauku cilvēkam būs daudz lielākas problēmas ar šī vienīgā kultūras pasākuma, kas notiek attālākos pagastos, apmeklēšanu. Tā ka es aicinu izslēgt šo reklāmu “kinoteātru zālēs”. Protams, jā, es tomēr aicinu atbalstīt deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts — Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Elferta kungs, jums pietiks ar astoņām minūtēm?

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Jā. Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Te ir tā lieta, ka Likumā par radio un televīziju ir aizliegta tabakas reklāma, bet, pērkot biļeti uz kino izrādi, es pērku biļeti uz kino izrādi, nevis lai redzētu reklāmas. Šodien ir tā, ka es aizeju uz kino, un faktiski man pat nav tiesību, teiksim, tā, kā man būtu bijis ar radio, ka es varu nogriezt vai mainīt kanālus, es faktiski esmu iegājis iekšā, un man drillē ar šo reklāmu. Un es aicinu noraidīt gan deputātu priekšlikumu, gan komisijas priekšlikumu, lai faktiski, ejot uz kino, nebūtu šāda veida reklāmas, jo šeit nav... es nesen biju uz izrādi, tas bija pulksten pusseptiņos, un tajā laikā zālē bija jaunieši, un tas stipri ietekmē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Krisberga kungs — sešas minūtes.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, paldies, ka jau divi profesionāļu priekšlikumi ir guvuši atbalstu, šobrīd ir trešais. Man gribas pateikt sekojošo. Iespējams, ka Elferta kungam tā traucē reklāma, ka man gandrīz vai gribējās atcerēties vienas sievišķīgas preces reklāmu, arī to var izmantot acu un ausu aizbāšanai, tā ir brīva izvēle. Var arī neskatīties un nereaģēt. Bet cilvēkiem ir tiesības uz izvēli iegūt informāciju, iegūt kinoseansu vai videoseansu, vai neiegūt, ko zināmā mērā sponsorē šīs reklāmas sniedzējs. Ja mēs neatbalstīsim vismaz šo daļu, ko izsaka deputāti Leiškalns, Ābiķis un Seiksts, tādā gadījumā mēs tik tiešām samazināsim cilvēku iespējas lētāk redzēt to, ko viņi grib, bet to, ko viņi negrib skatīties, atvainojiet, var izmantot arī tampeksu. Paldies un atbalstīsim deputātu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs nākamais ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs — piecas minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit nu ir tiešām pienākusi tāda situācija, kad mēs, tīri no loģikas viedokļa skatoties, nevaram atbalstīt šo deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu, jo otrā lasījumā pieņemta ļoti laba redakcija, ka tabakas izstrādājumus nevar reklamēt kinoteātru zālēs un videozālēs, tā ir ļoti dabiska redakcija, un šeit noteikti jānoraida gan šis deputātu priekšlikums, gan komisijas piedāvātais priekšlikums, kurš gan šeit nav noformulēts atsevišķi kā priekšlikums, bet tas pēc būtības ir priekšlikums, jo tā ir cita redakcija nekā otrajā lasījumā, jo šo deputātu priekšlikumu, kas paredzētu atļaut reklāmu kinoteātru zālēs, tajā skaitā atļaut reklāmu kinofilmu demonstrēšanas sākumā, beigās vai pa vidu varbūt, tad es uzskatu, ka tā ir rupja informācijas uzspiešana cilvēkiem, kuri šādu informāciju nemaz negrib redzēt, un tas būtu nekorekti, ja cilvēkiem šīs informācijas uzspiešanas dēļ būtu jāatsakās no filmas skatīšanās tikai tādēļ vien, ka viņiem šī tabakas reklāma nav pieņemama. Es aicinu noraidīt gan šo trīs deputātu priekšlikumu, gan arī komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas debatēs runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” deputāts. Lujāna kungs, trīs minūtes jums.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es atbalstītu Čerāna kungu, jo man no seniem laikiem patīk Latvijas dokumentālās filmas, un es labprāt redzētu gan Zīgerista kungu un arī Saeimas darbību Latvijas hronikā, un mani ļoti satriec tas, ka tanī laikā rāda kaut kādus reklāmas klipus, tajā skaitā cigarešu klipus, un tas ir ļoti drausmīgi. Un, protams, mani daudz vairāk iepriecina, ka es vakarā Latvijas televīzijā beidzot varu redzēt “Marlboro” vai kādu cigarešu firmu reklāmu, bet gan, piedodiet, “olveisus” ar spārniņiem, pamperus un visu pārējo. Es brīnos, ka to arī vajadzētu aizliegt, jo citādi tas paliek nedaudz garlaicīgi, ja piecas reizes rāda. Bet šajā gadījumā, protams, es pilnīgi saprotu Čerāna kungu, es domāju, ka būtu laiks atbalstīt, lai beidzot mēs kinoteātros redzētu mūsu tautas labākos pārstāvjus, nevis kaut kādas pretīgas cigaretes.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlējās runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Divas minūtes, Pēterkopa kungs. Tad Pēterkopa kungs runās pirmais pēc pārtraukuma debatēs. Paziņojumi. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš” vēlas sniegt paziņojumu.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es lūdzu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vairāk paziņojumus deputāti sniegt nevēlas. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 39 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties plenārsēžu zālē! Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 52. Turpinām apspriest likumprojekta 13. panta otro daļu. Debatēs runās Normunds Pēterkops — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! Reizēm, klausoties iekpriekšējos runātājus, mani pārņem doma, ka daudzi no mums grib ar šo likumu it kā izdarīt to, ko līdz šim nevarēja izdarīt. Es runāju par jaunatni, par saviem bērniem vai radubērniem, ja tādi nav, tad varbūt kāds arī domā par skolēniem un tamlīdzīgi. Un mēs runājam, ka, lūk, šīs reklāmas, kas parādās attiecīgajās iestādēs vai uz ielas, vai kaut kur citur, lūk, drausmīgi ietekmē šos jauniešus, un, ja nebūs šīs reklāmas, tad jaunieši neredzēs šo tabakas firmu nosaukumus vai citādus veidus varbūt, kā tas tiek reklamēts, un jaunatne izaugs tādā veidā, ka viņa, lūk, nepīpēs un nelietos šos tabakas izstrādājumus. Vai tas tā nu ir? Man liekas, ka laikam gan tas tā nav. Iepriekšējos 50 gadus, kurus Latvija dzīvoja un atradās Padomju Savienības sastāvā, okupēta, nebija nekādas tabakas reklāmas un vispār nebija nekādas reklāmas nekādām precēm. Un arī lielākā daļā mēs, kas šodien pīpē, esam auguši tajā laika posmā un ietekmējušies ne jau no tā, vai šī reklāma bija vai nebija, bet laikam no tā, kāda ir apkārtējā vide. Un jaunieši vienmēr mēģinās izbaudīt to, kas vairāk ir bijis kā aizliegtais, un katrs to izdarīs tādā apmērā, cik ir viņa audzinātība. Neviens likums diemžēl nepalīdzēs man savam bērnam iemācīt to un radīt viņā tādu attieksmi, kādu es pats viņā vēlēšos. Vai šis likums būs ar lieliem ierobežojumiem vai likums būs ar lielām atlaidēm, katram tomēr ... nu katrs vecāks tomēr audzina tā, kāds viņš ir un kā viņš var izaudzināt. Un, ja kāds domā, ka, lūk, viņš bērnam parādīs mājās šo likumu — tu redzi, tu nedrīksti darīt to un tu nedrīksti darīt to un ar to apmierināsies, ka, lūk, likums tāds ir, un tad viss ar to būs kārtībā.

Vēl man šodienas runātāji izraisa tādu jocīgu sajūtu, ka mēs runājam par to, ka, lūk, kinofilmās parādīsies reklāmas par tabakas.... kur tiks reklamēta šī smēķēšana vai šīs tabakas firmas tiks reklamētas, un mēs par to šausmināmies. Bet tajā pašā laikā mēs nešausmināmies par to, ko tajās filmās pārējais laiks.... kas tiek propagandēts... vardarbība vai cinisms, vai kara tēmas. Par to mēs nešausmināmies, par ko cilvēks varbūt vairāk ietekmējas un uzņem psiholoģiski, bet mēs uztraucamies par šīm te reklāmām. Es personīgi vienmēr šādus te sev nepieņemamus, ko es negribu uztvert, šos asiņainos skatus, piemēram, kādās kara filmās vai kādās piedzīvojumu filmās, vai nu es aizveru acis un nemēģinu vispār šo procesu redzēt, vai izeju ārā, ja man tas ir iespējams. Bet, lūk, šeit mēs uztraucamies par to, ka parādīs šīs tabakas reklāmas un cilvēks acis nenolaidīs, bet nenolaidīs tāpēc, ka tad jau viņam laikam tas patīk. Tāpat kā mēs uztraucamies par to, ka kinoteātru iekšienē parādīsies kāda reklāma. Nu neskatieties uz tām reklāmām, ja tās jums izraisa kaut kādas emocijas uzreiz skriet pēc cigaretēm. Katrā cilvēkā pašā ir jāieaudzina šī attieksme pret smēķēšanu, un, ja mēs atsaucamies šeit uz šo attīstīto valstu pieredzi, tad es esmu pārrunājis ar daudziem cilvēkiem, kas ir bijuši Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pēdējā laikā šī pīpēšanas... nu tā smēķēšanas negatīvā attieksme ir gājusi visvairāk, varbūt tieši otrādi, nevis no tā, ka reklāmas ir samazinājušās vai aizliegumi tās realizācijā, bet no tā, ka viņi vienkārši sevi iekšēji noskaņo uz veselīgu dzīvesveidu, jo tiek vairāk propagandēts šis veselīgais dzīvesveids, sports, un cilvēks vienkārši nevar sabalansēt kopā sevi, izvēloties šo pozitīvo attīstības virzienu ar sportu un sevis pilnveidošanu un vienlaikus sevis maitāšanu. Lūk, ko izdarījusi ir Amerika. Viņa sevi vienkārši... cilvēki paši ir attīstījušies un sapratuši, ka tas ir tas, no kā ir jāatsakās, un šīs reklāmas tur nav samazinājušās, reklāmas iet pilnā spēkā, un neviens vienkārši to nedara.

Tā ka es uzskatu, ka vispār šis likums būtībā būtu nepieņemams, bet, ja mēs esam tik tālu nonākuši, tad katrā gadījumā es aicinātu vismaz tur, kur var, nelikt likumā šīs muļķīgās vietas, jo tās nav... tās neko nepanāks, tās nav, pirmkārt, izkontrolējamas, un likums paliks tikai uzrakstīts likums, kurš nekad nevarēs dzīvē realizēties, bet būs mums tikai kā ķeksītis, ka, lūk, mēs esam tādus likumus radījuši, bet bez rezultātiem. Un tāpēc šādus vārdus kā kinoteātru zālēs, atstājam tās videozāles, atstājam, ko esam piedāvājuši ... ko piedāvājuši trīs deputāti, es domāju, ka vispār būtu vismaz pieņemamāks, tas ir drusciņ labāk nekā šinī gadījumā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija vai arī tas, ko piedāvā atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es pasaku atklāti, ka šajā jautājumā es uzstājos kā lobijs. Simtprocentīgi kā lobijs, bet nevis kā tabakas ražotāju lobijs, bet kā kinoteātru lobijs. Es atkārtoju — kinoteātru, latviski mēs nesakām bieži vien vienā vārdā kino, kā saka angliski cinema vai movies... bet mēs sakām kinoteātris, jo šim vārdam ir lielāks segums. Lielais kino — tā ir zināmā mērā tradīcija, tā ir mūsu kultūras sastāvdaļa, un, ja mēs ar ģimeni ejam noskatīties filmu lielajā ekrānā, nepārprotami varam to uzskatīt par mūsu kultūras dzīves sastāvdaļu, un diemžēl šodienas situācija Latvijā ir tāda, ka lielākā daļa kinoteātru gan, protams, televīzijas un video ietekmes rezultātā, gan arī cilvēku maksātnespējas rezultātā Latvijā vienkārši ir iznīkuši. Latvijā ir palikuši ļoti maz kinoteātru, kur var aiziet un noskatīties šo filmu lielajā ekrānā, kas tiešām ir kaut kas cits, nekā sēdēt varbūt mazā kinozālītē vai mājā pie... videozālītē vai mājās pie televizora ekrāna. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju — šis mūsu priekšlikums un mans tanī skaitā ir vērsts uz to, lai saglabātu Latvijā lielo kino, lielā kino skatīšanos lielajā ekrānā kā mūsu neatņemamu kultūras sastāvdaļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es noklausījos daudzas ļoti nopietnas runas, īpaši izcēlās Pēterkopa kungs. Mēs tikko pirms tam nolēmām, ka mēs nedosim naudu priekš tam, lai mēģinātu kaut kādā veidā mācīt mūsu cilvēkus, lai viņiem dotu citu motivāciju pret smēķēšanu, tagad mēs sakām — lai viņi paši dara, kā zina. Katru dienu Latvijā nosmēķē apmēram 180 000 latus, un šie 180 000 lati ir mūsu, jūsu un pārējo cilvēku dotācija lielajām tabakas firmām, un kopā tas gadā ir 30 miljoni, un tie ir 30 miljoni, kas tiek izņemti no mūsu un mūsu līdzcilvēku kabatām, un šo naudiņu nezin zem kāda lozunga, izņemot veselības graušanu, cilvēki nosmēķē. Un no šiem 30 miljoniem, bez šaubām, nav grūti atrast līdzekļus, lai padarītu atkarīgus no šīs tabakas naudas arī masu informācijas līdzekļus, kino, televīziju un tamlīdzīgi. Es... man ir atšķirīgs viedoklis par presi, jo es tiešām uzskatu, ka šobrīd varbūt nav īstais laiks pilnībā presei atņemt šo ienākuma avotu kā reklāmu no tabakas, bet visos pārējos jautājumos meklēt atrunas pēc principa: nu šobrīd mēs nevaram aizliegt tādu unikālu iespēju kinoteātriem pelnīt naudiņu kā tabakas reklāma, mēs nevaram noņemt tiem sētu īpašniekiem, kuriem pieder sētas, uz kurām varētu uzkrāsot tabakas reklāmu, mēs nevaram noņemt šo unikālo iespēju — nopelnīt naudiņu, mēs nevaram noņemt šādu unikālu iespēju — apgaismot Rīgas—Jūrmalas autostrādi, jo pa vidu jau nav vairs gaismas, bet tikai apgaismota ar tām tabakas reklāmām, jo tā ir elektrības ietaupīšana, mēs varam bezgala daudz visādi šādā veidā runāt. Cienījamie kolēģi! Lai arī kā mēs neskatītos uz tabaku, bet tabaka ir jebkurā gadījumā vissmagākais kaitējums veselībai. Ja mums ir pašlaik labākajā gadījumā 2000 narkomānu Latvijā un no šiem 2000 narkomānu aiziet bojā nu pieņemsim 100, tad mēs, bez šaubām, to uztveram par traģēdiju, mums ir nacionāla narkotiku ierobežošanas komisija, un pamatoti ir, mēs tur ieguldām lielus līdzekļus, lai pārtrauktu narkotiku kontrabandu, un pamatoti ieguldām, bet tas, ka aiziet bojā kādi 20 000 cilvēku no Latvijas iedzīvotājiem tikai tabakas dēļ, par to mēs parasti nedomājam. Par to, ka mēs ārstējam plaušu vēzi un katru dienu šim slimniekam dodam ķimioterapeitiskus preparātus vairāk kā par 100 latiem, par to, ka mēs viņam, ārstējot plaušu vēzi, viņš guļ intensīvās terapijas nodaļā, un tas maksā vairākus simtus latus dienā, mēs nerunājam... kaut kā piemirstam to, ko maksā operācijas, ko maksā radioterapijas. Pēc tam mēs nerunājam par to... par tiem, kuriem ir sirds išēmiskā slimība, kas ir Latvijā visvairāk izplatīta attīstītajā pasaulē, un tad, ja mums ir šādas te problēmas, tad mums ir jāapskatās arī, kas ir šīs problēmas, bet mums ir jāpaskatās arī, kas ir šīs problēmas iemesls, un iemesls jebkurā pirmajā gadījumā ir smēķēšana. Neko būtisku, bez šaubām, neizšķir, vai rakstīt kinozālēs, videozālēs un tamlīdzīgi. Es vienkārši aicinu jūs būt cienīgiem pret savu tautu. Un šoreiz lobēt nevis kādas atsevišķas tabakas ražotāju, tirgotāju intereses, jo jebkurā gadījumā aiz šīs reklāmas slēpjas tikai tas. Es jūs ļoti lūdzu lobēt savas tautas veselību! Mūsu pienākums ir virzīt, visiem spēkiem virzīt Latvijas tautu un Latvijas valsti uz to, lai mēs pret tabaku izturētos tā, kā izturas Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs neviens nebrīnās, ka prezidents Klintons vai viceprezidents Douls uzstājas ar runām un ļoti emocionālām runām, un viņi cīnās visās sfērās pret jebkādu tabakas industrijas ietekmi. Un Amerikas Savienotajās Valstīs jau sen notiek nopietnas tiesas prāvas pēc tam, kad cilvēks nomirst ar plaušu vēzi, un ļoti bieži tabakas kompānijas ir spiestas maksāt tuviniekiem par šo nāvi. Ja ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais iemesls ir šī smēķēšana. (Kāds kaut ko saka no zāles.) Es nemeloju.

Cienījamie kolēģi, reklāma netiek izvietota un netiek likta tāpēc, lai kāds izvēlētos kādu vienu vai otru tabakas šķirni. Reklāma tiek izvietota ar ļoti skaidru mērķi — piesaistīt jaunus smēķētājus. Un kopš šiem neatkarības gadiem smēķētāju skaits ir pieaudzis, un pieaudzis ir vienā vecuma grupā. Tie ir jaunieši. Jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Viņu skaits ir pieaudzis tikai šīs reklāmas dēļ. Un mums, vienalga, kuram ir bērni mājās, un šiem bērniem ir kolosāla atpazīstamība, kas ir par “Marlboro klipu”, kaut arī jau pusotru gadu mēs tos televīzijā neredzam. Un mazi bērni —trīsgadīgi spēs atpazīt arī, piemēram, to motobraucēju klipu un zinās, kas tur tiek reklamēts, jo šie klipi ir izveidoti ārprātīgi profesionāli. Un jāsaka, ka tabakas industrija var ieguldīt miljonus tikai tādēļ, lai iegūtu šo peļņu arī turpmāk. Šo fantastisko peļņu, kas ir balstīta uz cilvēku atkarību. Es jūs aicinu, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, jo šajā atbildīgās komisijas ieteiktajā redakcijā — Dzintara Ābiķa — ir pateikts, ja tas nenotiek kinofilmu raidīšanas laikā, tas nozīmē, ka pirms tam acīmredzot tur tā reklāma atradīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Redziet, Padomju Savienības laikos kad mēs dzīvojām, tad mums bija ļoti daudz melu jāklausās radio, televīzijā un avīzēs jālasa. Es nezinu, vai šodien ir mazāk. Šodienas meli ir televīzijā ļoti bieži, un tā ir reklāma. Jebkura reklāma, es uzskatu, pārsvarā ir meli. Par to jūs varat dziļāk pārliecināties. Īpaši šeit indīgi un kaitīgi ir šie meli par smēķēšanu. Par cigaretēm, par to, kad tiek rādīts šis brašais jauneklis — spēka vīrs, sportiska izskata cilvēki visādās veiklās pozās, tur blakus ir tikai cigarešu paciņa. Amerika, tātad, vai es teikšu tā. Šeit, pirms mēs sākām apspriest šo likumu, ļoti daudz parādījās presē šie tabakas tirdzniecības lobiju raksti ar tādiem pilnīgi absurdiem paradoksiem. Man patīk paradoksi, bet šeit tika šajos rakstos pierādīts, ka, lūk, it kā esot tā, lai cik arī neieguldītu tabakas un cigarešu reklāmā, tas absolūti neveicinot šo smēķētāju skaita pieaugumu, tas neveicinot pirkšanu, ka esot pat otrādi. Lūk, tādi raksti bija “Dienā”, un arī no mūsu deputātiem, ka gandrīz iznāca tā, ka samazinās. Tur, Norvēģijā, lūk, esot aizliegta reklāma, un tur samazinoties, tas ir, palielinoties smēķētāju skaits. Nu tad mēs nonākam pie tāda absurda, ka šīs firmas un visi tie, kas ražo cigaretes, ir ieinteresēti paši sev samazināt, tātad iegulda milzīgus miljonus pa tukšo, gandrīz lai viņiem samazinātos šis smēķētāju skaits. Tas ir pilnīgi aplam, tāds absurds nevar būt. To ļoti labi pierāda profesors doktors Lazovskis savā rakstā, atsaucoties uz nopietniem pētējumiem Austrijas, Amerikas un arī Lielbritānijas presē, zinātniskajos žurnālos, uz ilgstošiem pētījumiem. Un pietiek minēt to, ka Amerikas Savienotajās Valstīs par smēķēšanas reklāmu izdod 6 miljardus dolāru gadā, tad jūs varat padomāt, ka to nedara par velti šīs firmas. Tas ir pilnīgs absurds. Un šajos nopietnajos pētījumos parādās tas, ka tie cilvēki, kas ir jau vecāki — sasnieguši 18 gadus, uz viņiem šī smēķēšanas reklāma neiedarbojas. Praktiski neiedarbojas. Tikai par ļoti niecīgiem procentiem. Bet uz tiem, kas ir mazāki, šī reklāma iedarbojas tieši uz jauniešiem. Tas ir pierādīts zinātniski. Es šeit nesaukšu šos žurnālus, šos pētījumus. Un arī tas mērķēts tiek tātad no cigarešu firmām. Tas tiek mērķēts, lai iesaistītu jaunatni, jo tad cilvēks tiešām grib atdarināt šos sportiskos cilvēkus, šos it kā varoņus, ko mēs redzam. Mēs jau redzam tos krāsainos attēlu varoņus avīzē “Diena” pa visu lapu krāsainos. Un jaunatne, sākot jau no 11 gadiem, vēlas tos atdarināt. Un, ja šī visāda veida reklāma, es domāju, mūsu reklāma vispār nav sakārtota. Man šķiet, ka vispār vajadzētu pieņemt Saeimā likumu par reklāmām, ka reklāmā nedrīkstētu būt tādi meli. Bet, ja nu mēs reiz apspriežam šeit tabakas reklāmas likumu, tad būsim konsekventi un vismaz šeit pieprasīsim, lai reklāma, kāda arī tā nebūtu, būtu patiesa, lai tā nerādītu brašu cilvēku ar cigaretēm vai nu rokā vai kabatā. Tas sasaucas, protams, arī ar šo punktu — kinoteātros. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tā kā daudzi ir minējuši bērnus, es gribu nolasīt trīs rindkopas no dokumenta projekta, ko vadīja Maija Milzarāja. 1995.gadā maijā Latvijā notika lielākā jebkad veiktā skolnieku aptauja par atkarības vielām, kuru veic Zviedrijas narkotisku vielu padome un Valsts narkoloģiskās aprūpes veselības centrs: “Aptaujājot 6000 skolniekus, kas dzimuši 1979.gadā, aptauja parādīja satriecošus skaitļus par pusaudžu smēķēšanu. 83,8 procenti zēnu un 62,6 procenti meiteņu 15 gadu vecumā ir mēģinājuši smēķēt. Bet pastāvīgi smēķē 38,8 procenti zēnu un 25,9 procenti meiteņu, salīdzinoši ar nesen pieaugošajām aptaujām smēķējošu sieviešu bija 11 procenti. Runājot par meitenēm, jāpiemin, ka 38,9 procenti no respondentēm smēķē. Vecums, kurā tika uzsākta smēķēšana, arī liek domāt, ka zēns savu pirmo cigareti izsmēķē vecumā, kas mazāks par 11 gadiem. Arī no pētījumiem, mēs patiesi varam apliecināt to, kādus tēlus izmanto tabakas industrija. Tā ir neatkarība, tas ir avantūrisms, sociālā pievilcība, pieaugušā tēls. Šis ir tas tēls, ko izmanto un ārkārtīgi efektīvi izmanto, un kā arī pētījumos rakstīts par to, ka tieši “Marlboro” reklāmas aģents teic, ka reāli nevar atšķirt vienu reklāmu, kas ir tēmēta varbūt uz pieaugušajiem, no reklāmas, kas ir domāta pusaudžiem.”

Un vēl kā pēdējo gribu minēt to, ka tieši pusaudži ir visietekmējamākie. Viņi ietekmējas no šiem labajiem tēliem, un no tā viņi veido savu faktiski personīgo tēlu. Viņi veido sevi. Un viņi vēl nevar apzināt to risku, sākot smēķēt vai mainot šķirni, kā to var darīt pieaugušie. Es aicinu atbalstīt redakciju, kas ir pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurdža kungs, lūdzu!

R.Jurdžs. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu! Kā redzams un kā teica runātājs, tas ir kompromisa variants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu — 13.panta otrās daļas 2.punktā! Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, es lūdzu visus, arī nesmēķētājus, piedalīties balsošanā! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 6, atturas —9. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais priekšlikums. Deputāti Pēterkops, Straume, Vidiņš un Jirgens. “Izslēgt 13.panta otrās daļas 4.punktu.” Komisija noraidīja, bet precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Vēlas. Normunds Pēterkops — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! Mēs piedāvājām šo 13.panta otrās daļas 4.apakšpunktu izslēgt tāpēc, ka tas ir tik nesakarīgi uzrakstīts, ka, lasot pat vairākas reizes, tas nav saprotams. Vai tie ir Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kas nevar ievietot katalogos, vai Latvijā reģistrētās firmas, kas izdod šos katalogus, reklāmas nevar tajos ievietot šīs reklāmas. Bet vienā vai otrā gadījumā, tas nozīmē, ka Lietuvā reģistrēti un Lietuvā iespiesti priekš Latvijas katalogi it kā varētu būt, šīs reklāmas parādīties. Un savukārt atkal firmas, kas ir reģistrētas ārpus Latvijas, tās var ievest savus katalogus arī latviešu valodā, latviešu auditorijai, un to mēs varam realizēt.

Sakarā ar to, ka šis 4.punkts ir tik neskaidrs un neloģisks un būtībā nevar saprast, kāda ir šī galvenā doma, mēs to piedāvājam — vispār nekādu labojumu te nav, kā tikai loģiskākais piedāvājums ir izslēgt laukā šo punktu, un tad, ja arī bija kāda cita doma, tad lai to gatavo atbildīgā komisija uz nākamo citu grozījumu, un tad lai ieliek šo domu tā, lai būtu saprotams, ko mēs gribam pateikt. Tātad es lūdzu atbalstīt četru deputātu iesniegto priekšlikumu — izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēl! Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šajā gadījumā mēs piespiedīsim izņemt no katalogiem, tax—free katalogiem, kaut vai Latvijas nacionālās aviosabiedrības vai kopuzņēmuma “Air Baltic” katalogiem cigaretes un tamlīdzīgas lietas, kas patiesībā tiek reklamētas visā pasaulē. Priekšlikums nav... Patiesībā es atbalstu Peterkopa, Straumes un Vidiņa priekšlikumu — izslēgt šo 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Beidzam debates. Komisijas vārdā — Jurdža kungs.

R.Jurdžs. Balsosim, lūdzu, deputāti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret četru deputātu priekšlikumu — izslēgt 13.panta otrās daļas 4.punktu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jurdžs. Nākamais 13.pants otrā daļa 6.punkts. Par šo punktu ir iesniegti četri priekšlikumi. Par 5.punktu nav priekšlikumu. Trešajā lasījumā to neizskata. Tātad četri priekšlikumi. Es domāju, ka sākumā jāizskata deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikums, jo tas visradikālāk atšķiras no otrā lasījuma redakcijas. Šis priekšlikums skan šādi: “Latvijā reģistrētajos masu informācijas līdzekļos, izņemot gadījumus, kad reklāmā ir ietverta informācija par smēķēšanas negatīvo ietekmi un šī informācija aptver ne mazāk kā 10 procentu no konkrētās reklāmas kopējā apjoma.”

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Modris Lujāns, pie frakcijām... Atvainojiet, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Savā veidā šis 6.punkts atkal ir ļoti specifisks. Ka mēs nolemjam iejaukties masu informācijas līdzekļu darbībā. Un šinī gadījumā mēs tiem aizliedzam reklamēt tabakas izstrādājumus. Un šinī labojumā daļēji varētu pat piekrist, ka tas ir vajadzīgs. Jo sakarā ar šo lietu, ja mēs tagad uzliekam aizliegumu, tātad mēs atņemam viņiem papildus ieņēmumus, un tanī pašā laikā mani ļoti interesē, kā lielie cīnītāji aizliegs to pašu tabakas izstrādājumu reklāmas satelīttelevīzijā un arī citos masu saziņas līdzekļos, ko sabiedrība saņem. Līdz ar to mēs vienkārši izdarīsim to, ka saviem masu saziņas līdzekļiem mēs šo iespēju nopelnīt atņemsim un atdosim citu valstu saziņas informācijas līdzekļiem. Jeb arī pārtransformēsies uz citām reklāmas nozarēm. Sakarā ar to, ka šodien jau ir pastāvīgi sūdzības, tajā skaitā arī no valsts televīzijas, par līdzekļu trūkumu, tātad jautājums, vai šie līdzekļi tiks kompensēti kaut kādā veidā? Tāpat man iepriekšējā reizē izraisīja izbrīnu, kādā veidā mēs pavēlēsim avīzēm tajā 10 procentu reklāmu laukā rakstīt kaut ko negatīvu. Tātad es saprotu, vai nu tas būs speciāls pasūtījums, kurā avīzes darbinieks rakstīs kaut ko negatīvu par smēķēšanu paralēli reklāmai, un es personīgi uzskatu, ka viss pats 6.punkts nebūtu vajadzīgs, ka tas jau pārkāpj preses likumu un likumus par masu sabiedrības informācijas līdzekļiem. Bet šinī gadījumā no visiem piedāvātajiem visoptimālākais būtu 13.pants, kaut arī 13.panta 6.punkts, ko piedāvā Ābiķis, Seiksts un Leiškalns, kaut ja arī būtu ļoti interesanti, ko es piedāvātu pārdomāt, bet, tā kā šeit jau ir trešais lasījums un likums vairs nav gandrīz pārstrādājams, būs no jauna jādod labojumi. Vajadzēja to darīt, ka bērnu raidījumos un bērnu izdevumos. Tad es saprastu, ja mēs tā uztraucamies. Jo pieaugušie cilvēki jau tomēr paši zina, ko viņi dara vai nedara. Bet jaunatnes preses izdevumos... Bet šinī gadījumā atstāt tādā veidā, kā bija uz otro lasījumu, diez vai būtu pareizi, un tādēļ es aicinu drīzāk atbalstīt 13.panta labojumu, kā piedāvā Ābiķis un Seiksts.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! No Lujāna kunga runas es sapratu un vēl no dažu deputātu jautājumiem, ka izskan bažas par to, vai mans, Ābiķa kunga un Seiksta kunga piedāvātais priekšlikums neatļaus šobrīd izvietot tabakas izstrādājumu reklāmu televīzijā. Man jāteic, ka diemžēl tas tā nenotiks, jebšu reklāmas izvietošanu televīzijā reglamentē speciāls likums un likums, kuru izpilda, uzrauga vesela institūcija, tā sauktā Radio un televīzijas padome. Tas ir numur viens. Tātad diemžēl man neizdodas panākt, lai reklāma par izvēles iespējām tiek pārnesta arī uz elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem. Otrs gadījums. Es domāju, ka reklāma nav veids, kā uzspiest smēķēšanu, bet reklāma ir veids, kas piedāvā izvēli. Un manā, Ābiķa kunga un Seiksta kunga dotajā priekšlikumā, piedāvājot izvēli, mēs uzliekam tabakas ražošanas un tirgošanas firmām par pienākumu pateikt, ka jebkura no izvēlēm, vai jūs izvēlaties “Marlboro”, “Bond” vai “Prince”, nodarīs kaitējumu jūsu veselībai. Tas ir priekšlikums, kas liek tabakas ražotājiem un tirgotājiem samaksāt pēc provizoriskiem aprēķiniem 600 000 latu gadā, lai brīdinātu par smēķēšanas kaitīgumu masu informācijas līdzekļos. Un es domāju, ka, ievērojot reklāmu, cilvēki gribot vai negribot tieši vai zemapziņā ievēros arī šo brīdinājumu. Jo totāli aizliegt reklāmu Latvijas masu informācijas līdzekļos — manuprāt, mēs tikai sākumā gribējām padārdzināt kinoteātra biļetes, tagad mēs paaugstināsim abonentmaksas uz masu informācijas līdzekļiem, padārdzināsim avīzes, kas jau tā šobrīd daudziem nav pieņemami. Aicinu atbalstīt Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Gribētu runāt par diviem jautājumiem. Viens, tas ir par šo pantu. Un otrs — jautājums par kārtību plenārsēžu zālē. Proti, pēc iepriekšējā pārtraukuma mums visiem uz galda bija šāda veida skrejlapa, kas ir pārtulkota no kaut kāda Norvēģijas izdevuma. Es painteresējos. Šī skrejlapa nav nākusi oficiālā veidā caur Saeimas kanceleju, bet to šeit mums ir izplatījis “Philip Morris” pārstāvis Graudiņa kungs. Un es neko neteiktu, pirmkārt, jau tas ir ļoti interesanti, ka šādā veidā mūs aģitē. Man šeit ir tikai neliela daļa dokumentu, tādas brošūriņas, ko izplata Pasaules veselības organizācija, kas tīri nejauši man šodien gadījās līdzi, un manā birojā ir vēl vismaz desmit reizes vairāk. Tā ka nebūtu jāņem par aksiomu viena šāda veida skrejlapa, kas šeit it kā runā par to, ka, aizliedzot reklāmu, smēķētāju skaits tieši pieaug. Pie tam vēl ļoti interesanti. Šeit nav pārtulkots viss. Un pats galvenais, ka ir izrautas divas rindkopas no konteksta. Un proti, vispār šis raksts ir domāts par to, ka praktiski no 1980. līdz 1994.gadam Norvēģijā nebija līdzekļu, lai veiktu antireklāmu, viņi nevarēja nodarboties ar veselīga dzīves veida veicināšanu. Un tādēļ tur ir šāda veida rezultāti. Bet tanī brīdī, kad Graudiņa kungs izrauj divas šāda veida rindkopas no konteksta, tad viņš mums pasniedz, lūk, pilnīgi pretēji. Bet jebkurā gadījumā es iebilstu pret to, ka tanī brīdī, kad mēs ļoti solīdi diskutējam par šo jautājumu, es neuzbāžos ar savu informāciju, firmas “Philip Morris” pārstāvis nāk un mums izplata šeit daļēji pārtulkotus rakstus. Tas ir viens. Bet otrs jautājums tieši konkrēti par šo te aizliegumu masu informācijas līdzekļos — jā vai nē. Šeit jau parādās tā lieta. Ja gadījumā mums nav atvēlēti līdzekļi, lai nodarbotos ar antireklāmu, tad diemžēl tur nav citas izejas. Lai būtu zināms līdzsvars, es gribētu tomēr aicināt jūs atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Vispirms es šinī diskusijā gribētu tomēr lūgt, lai diskutējošie ievērotu elementāras pieklājības robežu un balstītos uz faktiem. Vispirms es protestēju pret Apiņa kunga uzstāšanos, ka es dotēju tabakas rūpniecību un ka katru dienu mēs šeit izsmēķējam 180 000 latu. Otrkārt, es, Apiņa kungs, vēršos pie jums. Izbeidziet vienreiz nodarboties ar cienījamās Saeimas dezinformāciju, ka vienīgais plaušu vēža izsaucējs ir smēķēšana. To, man liekas, onkologi jums varētu pierādīt. Un man šķiet, ka par to nevajadzētu daudz šeit diskutēt.

Tagad konkrēti par šī 13.panta 6.punktu. Jā, komisija aizgāja pat tik tālu, ka pieņēma Labklājības ministrijas labojumu un neatļāva tabakas reklāmu pat avīžu pielikumos. Tad principā tas Labklājības ministrijas priekšlikums ir nogremdēt visu Latvijas periodiku. Protams, var teikt, Apiņa kungs, ka ir daudz labāki izdevumi nekā “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze” un tamlīdzīgi, un tādēļ jūs varbūt nāciet šeit un visiem stāstiet, kādā veidā eksistē žurnāls “Sveiks un Vesels”, “Latvijas Ārsts” un pārējie speciālie žurnāli, kur šīs reklāmas nav, bet kādā veidā jūs mēģināt dabūt līdzekļus, lai šie izdevumi, ļoti vajadzīgi, nenomirtu dabīgā nāvē. Vienkārši līdzekļu trūkuma dēļ un auditorijas pievilkšanas neprasmes dēļ.

Ja mēs runājam tieši par procedūru šinī punktā, tad, Lujāna kungs, jums derētu apskatīt otro lapaspusi, un tad jūs neaicinātu balsot par Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu, kur šo jautājumu kardināli neatrisina, bet kaut kādā veidā šiem populistiem, antismēķētājiem izprasīt 10 procentus no iespiedapjoma reklāmai. Principā tas aizliegums paliks tāpat. Nevienā masu informācijas līdzeklī nebūs brīv publicēt tabakas reklāmu. Tādēļ es aicinātu cienījamo Saeimas Prezidija priekšsēdētāju tomēr likt uz balsošanu vienu citu priekšlikumu, ko arī noraidījusi šī komisija, bet kas atrisinātu šo jautājumu. Respektīvi, deputātu Pēterkopa, Straumes, Vidiņa un Jirgena priekšlikumu — aizliegt tabakas reklāmu tikai masu elektroniskajos līdzekļos. Atstājot presei to iespēju, lai tā varētu vēl pumpēt naudu no tabakas ražotājiem un varētu eksistēt. Tādēļ tiešām būtu laikam loģiskāk, ja vispirms jūs izskatītu likt uz balsošanu šo mūsu priekšlikumu, jo tad, ja Saeima nobalso, tad tie pārējie nebūtu faktiski balsojami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs šodien, protams, tērējam ļoti daudz laika. Cik lietderīgi, cik nelietderīgi, bet pašlaik mēs iztērējam vismaz pusstundu, tā kā es netiku pirmais pie vārda, gribēdami un apspriezdami šeit 13.punkta 6.pantu, deputātu Leiškalna, Ābiķa, Seiksta priekšlikumu, jo šis priekšlikums nav balsojams saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 107.pantu. Un saskaņā ar šo pantu komisijai vispār nevajadzēja pievienot šo priekšlikumu projektam. Es atļaušos nocitēt 107.pantu: “Priekšlikumus, kas, otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus atbildīgā komisija neieskaita un nepievieno projektam: “Redzat, tad komisija nav ieskatījusies pārāk nopietni tajā, jo mēs noraidījām otrajā lasījumā. Man ir abi divi, šeit es varu vērsties pie Kusiņa kunga, lai viņš novērtē to. Tas, ka ir samainīta vārdu kārtība pēc satura, tas absolūti neko neizslēdz. Saturs ir pilnīgi tas pats. Skaitļi ir tie paši. Ierosinājums, runa ir par 10 procentiem. Būtu jūs tik asprātīgi un likuši 11 vai 10,5 procentus, jūs varētu formāli teikt, ka jums ir cits priekšlikums. Bet nav cits priekšlikums.Tas, ka jūs saturā apmaināt vārdus vietām, saturs paliek tas pats, un es vispār izteikšu protestu, ja šo priekšlikumu te turpina apspriest un balsot. Tas ir otrajā lasījumā noraidīts, un kāpēc mēs tērējam jau tā tik dārgo laiku? Lūdzu, iesim tālāk!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Godātais Eniņa kungs! Kārtības rullis gan pasaka, ka vienu un to pašu priekšlikumu, ja tas ir noraidīts otrajā lasījumā, vairs nevar iesniegt trešajā lasījumā, bet viņš nepaskaidro, kas ir viens un tas pats priekšlikums. Man gribētos palikt pie savas pārliecības, ka pat viena izmainīta garumzīme vai viens izmainīts komats padara šo priekšlikumu jau par citu priekšlikumu. Nu, bet par saturu nekas Kārtības rullī nav runāts, Eniņa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šodien gandrīz visu dienu mēs apspriežam vienu jautājumu par to, vai ir vajadzīga reklāma vai nav vajadzīga reklāma. Šeit arī godājamais Elferta kungs skaidroja un minēja ciparus, cik jauniešu mums smēķē līdz 5 gadiem un līdz 18 gadiem, un tā tālāk. Es būtu ļoti pateicīgs Labklājības ministrijai, ja būtu beidzot iesniegti skaitļi, cik no šiem minētajiem pusaudžiem smēķē tieši reklāmas iespaidā, tad šie salīdzinājumi būtu ļoti korekti, bet nevis pievilkti “aiz ausīm”. Nākamais moments. Lūdzu izlasīt tā uzmanīgi, ko nozīmē “komisijas viedoklis”. Tātad aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus Latvijā reģistrēto masu informācijas līdzekļos, respektīvi, tas nozīmē, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu un neatbalstām Leiškalna kunga priekšlikumu, tas nozīmē, ka lielākā daļa masu informācijas līdzekļu tiks reģistrēti Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un tā tālāk, bet saņems tiesības izplatīt šīs avīzes vai nopirks raidlaiku Latvijas televīzijā.

Tātad mēs cīnāmies par to, lai Latvijā nepastāvētu savi masu informācijas līdzekļi. Faktiski, ja mēs atbalstām komisijas viedokli, tad tas arī nozīmē, ka mēs atbalstām, ka Latvijā nav vajadzīgi masu informācijas līdzekļi. Un piemēra pēc, ja runājam par reklāmu, kad es mācījos vidusskolā, tad mūsu klasē visi puiši nodarbojās ar sportu, bet paralēlā klasē visi smēķēja, tātad toreiz reklāma nekādi neiespaidoja vienu un otru klasi. Nākamais. Es smēķēt personīgi sāku Klusā okeāna vidū 28 gadu vecumā, kad pieeja reklāmai nu nebija nekāda. Tad būsim mazliet nopietnāki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms dodam vārdu nākamajam runātājam, jāizlemj ir par 11 deputātu parakstīto iesniegumu, kuri lūdz ierobežot runāšanas laiku debatēs par apspriežamo jautājumu — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. “Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemsim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Runās Pēteris Apinis. Otro reizi — divas minūtes. Atvainojiet, Apiņa kungs, pirmo reizi — piecas minūtes.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu paņemt šo pašu dokumentu, uzšķirt priekšpēdējo lappusi, un tur ir tāds teksts: likuma 13.panta 6.punkts attiecībā uz Latvijā reģistrētiem laikrakstiem un žurnāliem stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī, un tā tālāk. Man ir tāds lūgums — pieņemam konkrētu un stingru galējo redakciju likumam un pieņemam pārejas noteikumus, kas ļauj Latvijā masu informācijas līdzekļos, laikrakstos un žurnālos turpināt likt iekšā tabakas reklāmu līdz 2001.gada 1.janvārim, kas nozīmē līdz jauna gada tūkstoša sākumam. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo jautājumu. Kāpēc? Tāpēc ka mums bez šaubām būtu jāaizliedz tabakas reklāma vispār, bet šobrīd uz salīdzinoši mazo Latvijas nāciju pie salīdzinoši zemās pirktspējas ir grūti uzturēt četrus vai piecus nacionālus laikrakstus un tos dažus nacionālos žurnālus, kas mums ir. Mums ir jāsagādā šī viedokļa daudzveidība, un to diemžēl var uzturēt tikai tādā veidā, ka kādus trīs gadus mēs vēl ļaujam reklamēt Latvijas laikrakstos un žurnālos šo indi, un es arī šī iemesla dēļ atbalstu to, ka trīs gadus mēs turpinātu šo reklāmu. Bet likumu mums vajag pieņemt stingru un principiālu. Un tādēļ es aicinu balsot par komisijas viedokli, pieņemt komisijas viedokli šajā punktā un pārejas noteikumus, kas šo punktu darbībā ievieš tikai no 2001.gada, tie vēl ir četri gadi... Trīs, piedošanu, trīs gadi un viens mēnesis. Es domāju, ka pa to laiku Latvijas ekonomika, pateicoties Šķēles kunga uzsāktajam straujajam ekonomikas atveseļošanās tempam būs tiktāl uzplaukusi, ka mums būs bezgala daudz, ko reklamēt, un mums Latvijas laikraksti un žurnāli zels un plauks, reklamējot visas pārējās preces, pret kurām pirmīt tik ļoti nosodoši izteicās Lujāna kungs. Es jūs aicinu nobalsot pret... Gan pret augsti godātā Leiškalna, gan pret “Tēvzemes un Brīvības” deputātu grupas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Te tik tiešām, kā deputāts Požarnova kungs teica, ir izdalīti materiāli par Norvēģiju, un tas pats materiāls ir citēts deputāta Vidiņa rakstā, kā arī pagājušās trešdienas “Dienā”, to arī izmantoja Latvijas izdevēju asociācijas viceprezidents. Bet mēs esam stipri pētījuši, kas notiek un ir noticis Norvēģijā, un faktiski pēc tam, jo faktiski viņiem tāds likums attiecībā uz reklāmas aizliegumu bija pirmais, un faktiski pētījām, vai tas kaut ko deva vai ne. Jo viņi nerisināja lietu kopumā, tikai praktiski ieviesa šādu normu, bet ir informācija no Norvēģijas reklāmas asociācijas, un reklāma tur tirgus apstākļos, tātad stabilos tirgus apstākļos, nesamazinājās nemaz tajā gadā, kā arī tieši reklāma avīzēs. Bet ir ļoti interesanti tas, ka pagājušo trešdien “Dienā” bija arī Daiņa Bērtuļa, Latvijas TV finansu direktora, un Roberta Feldmaņa, Latvijas TV reklāmas daļas vadītāja, analītiskais raksts par to, kas notiek reklāmā Latvijas televīzijā. Es citēju: “Par spīti tabakas un alkohola reklāmas aizliegumam Latvijas televīzija šogad kāpināja ienākumus par 40 procentiem, salīdzinot ar 1995.gadu, kas naudā līdz 1996.gada beigām sastādīs apaļu miljonu dolāru. Tātad reklāmas aizliegums radio un televīzijā nav ietekmējis vismaz televīzijas budžetu, nemitīgi nāk iekšā jauni produkti mūsu tirgū. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu un kategoriski aicinu noraidīt deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu, jo, manuprāt, tas varētu atstāt telpu, ka varētu atkal sākt reklamēt televīzijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Smēķēšana, alkohola lietošana, un cita veida narkomānija saistās ar cilvēka vēlēšanos izjust baudu un, ja mūsu sabiedrība negūst baudu no mūsu valsts neatkarības un brīvības, ja mūsu sabiedrība negūst baudu savās ģimenēs, kas cīnās ar nabadzību, ja mūsu cilvēki negūst baudu no banku procentiem, kurus regulāri nolaupa, tad viņiem jāaizvieto, lūk, šo dabīgo baudvielu izdalīšanās smadzenēs — efedrīns jāaizvieto ar kaut ko mākslīgu. Un tāpēc nav brīnums, ka pieaug alkoholisms, paskatieties, nupat statistikas rādītāju grāmatiņā, kas ir par 1996.gadu, alkohola patēriņš ir pieaudzis trīskārtīgi, salīdzinot ar to patēriņu, kas bija 1993.gadā,— 8 litri absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Tas pārsteidz visu pasauli, tāds narkomānijas pieaugums. Un tāpēc, uzskatu, ka pilnīgi ierobežot šo reklāmu — tas būtu arī neiegūt antireklāmu, tad varbūt mums šodien būtu jāpadomā, ka šis priekšlikums, ko iesniedza Leiškalns, Ābiķis un Seiksts, ka tas dod iespēju vismaz skaidrot, lūk, kāpēc mežonīgos tempos šī pieaug narkomānija. Un saņemsim 10 procentus, bet, kā mēs izsekosim šiem 10 procentiem, te tomēr ir kategoriski un stingri jāprasa šie 10 procentu ieguldījumi, jo es saprotu, ka milzu līdzekļi ienāk šajos masu informācijas līdzekļos, te minēja arī par televīziju, paskietaties “Dienu”, sevišķi sestdien, tiešām ļoti veikli spekulē ar jauniešu, faktiski pusaudžu smadzenēm, parādīdami tos attēlus, par ko runāja Eniņa kungs, tur raksta, ka tur īsta smēķētāju Amerika,— cik mūsu meitenes un zēni nepaliek Amerikā, cik cenšas uz Ameriku un ja viņi tur netiek gūt baudu, tad vismaz uzsmēķē amerikāņu cigaretes. Diemžēl tā ir taisnība, par sekām runāja arī Vidiņa kungs, viņš teica gan, ka plaušu vēzis mazāk metoties, jo viņam pašam droši vien ir bailes no plaušu vēža, toties es varu apliecināt, ka esmu nogriezis desmitiem kāju sakarā ar asinsvadu sašaurinājumu, smēķētājam tas sākas apmēram no 45–65 gadu vecuma. Tāpēc es varbūt atbalstu šo priekšlikumu, jo tiešām tie 10 procenti, lai gan arī tam, ja tas tā notiks, ir jāšaubās par to, tad tomēr būtu kaut kāda antireklāma, jo šodien antireklāmu es neredzu. Un, ja mēs runājam par ārzemēm, tad šeit varu apgalvot — gan Kopenhāgenā, gan Londonā, gan Prāgā es esmu redzējis ļoti spožus smēķēšanas antireklāmas paraugus. Tie milzu plakāti ielīmēti skatlogos, lai tos nevar noraut un sasist, tās ir gaismas reklāmas, kas parāda gan sekas, gan tieši brīdina par smēķēšanas negatīvajām pusēm. Ierosinu varbūt pieņemt šo labojumu, lai tiešām, nu, saņemtu mūsu sabiedrība šo baudu vielu, šo narkotiku, jo, ja viņi nesaņem, tad draud bieži arī nāve, jo varbūt, ka tie Sarkanā krusta dienesta cilvēki, kurus nogalināja Čečenijā, varbūt ka viņi atteicās dot narkotikas, jo man bija uz mata līdzīgs gadījums Armēnijā pēc zemestrīces — naktī, kad es sniedzu palīdzību zemestrīcē cietušajiem, ienāca trīs bandīti, apstulbuši narkomāni, un pieprasīja narkotikas, labi, ka mums šīs narkotikas bija, un mēs viņiem iedevām. Tas ir briesmīgi, tas ir pasaules lāsts, briesmīga parādība, pasaules lāsts ir narkomānija, un mēs katrs esam narkomāns, jo gan alkohols, gan smēķēšana, jo diemžēl mūsu valsts, mūsu valdība, mūsu premjerministrs, mūsu prezidents, mēs paši nesagādājam ar savu darbību šo baudu tautai, tāpēc jādod viņiem iespēja dzert un pīpēt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šis punkts, protams, ir atslēgas punkts, par to laikam neviens nešaubās. Un kārtējo reizi, acīmredzot ne pēdējo, būs jārunā par to, ka ar šādu striktu aizliegumu nu neko nepanāksim. Absolūti neko! Vai jūs tiešām iedomājaties, ka ar šādu aizliegumu — reklamēt izstrādājumus masu informācijas līdzekļos — kaut viens cilvēks pārtrauks smēķēt? Vai arī kaut viens nesāks smēķēt? Nu, varbūt reizi pa reizei ir jāsaprot elementārā patiesība, ka tikai audzināšana, kas tiešām prasīs varbūt papildu līdzekļus, vai arī īpaša vietas ierāde smēķēšanai, vai arī īpaša vietu ierāde pārdošanai vai kaut kas tamlīdzīgs, ir vienīgais, kas pakāpeniski var kaut ko pierādīt. Tāpat arī, protams, veiksmīga antireklāma un tādas lietas. Nekad nekur mūsu sabiedrībā neko labu nedos aizliegums, izņemot gadījumus, kad rodas ārkārtīgi spēcīga līdzsvara nobīde, bet tas ir pavisam kaut kas cits. Šis deputātu Leiškalna, Ābiķa, Seiksta piedāvājums taču ir kompromisa piedāvājums mūsu sabiedrībai. Vai tiešām tas nav skaidrs? Pārlecot no vienas galējības otrā, nebūs nekāda labuma. Un tieši tāpēc iemācīsimies taču cienīt šo kompromisu, un ļoti dīvaini skan vārdi, ka, ziniet, trīs gadus ļausim cilvēkiem vēl indēties pēc pārejas noteikumiem un tad, nu tad sāksim domāt par viņu veselību. Tad kur tad te ir loģika? Absolūti nekādas. Nu, kas attiecas uz baudu un baudas gūšanas iespējām, tās laikam kādas nu kuram ir, ko nu kurš uzskata par baudu un kādā veidā viņš to gūst, tā ka es domāju, ka par to ir atsevišķa diskusija. Šinī gadījumā nav par to runa. Runa ir par to... kaut kādu absolūti tādu stagnācijas laika aizliegumu precēm, kuras es, kā jau pirmīt runājot teicu, kuras ir apgrozībā, kuras dod nodokļus, kuras ir mūsu sabiedrībā reāla prece, bet es esmu pilnīgi par to, ka ir jāaudzina šī sabiedrība, un tas diemžēl ir pārāk maz atspoguļots šajā likumprojektā, un tas ir pavisam kaut kas cits. Un, ja ir kaut kur kāds audzinošs elements, tad tas ir tieši Leiškalna, Ābiķa, un Seiksta kungu priekšlikumā. Tur jau ir vismaz kaut kāda šī audzinošā elementa iedarbība. Nu tad kāda jēga ir, neiedziļinoties šinī te punktā, to vienkārši kategoriski noraidīt un ļoti kategoriski atstāt to, ko jau mēs, jāsaka, savas neizdarības dēļ iebalsojām pagājušajā lasījumā. Tā ka es ļoti aicinātu tiešām atbalstīt šo priekšlikumu, un vismaz mēs būtu kaut ko mēģinājuši pavirzīt uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (LC). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es tiešām ar interesi klausījos Dobeļa kunga runu, un rodas tikai tāda neizpratne, no kurienes Dobeļa kungs gan ir ņēmis apgalvojumu, ka reklāmas ierobežošana neietekmē smēķēšanas uzsākšanu. Un var jau, protams, apgalvot, ka sniegs ir balts tāpēc, ka tas ir balts, ja nav citu argumentu, tad arī šādi būs labi, lai aizstāvētu savu viedokli, bet ir pilnīgi skaidrs, ka arī reklāma — tas ir viens no faktoriem, kas veicina smēķēšanu, un, ja šis faktors tiek samazināts, tad netieši samazinās arī smēķēšana. Un es nekādā gadījumā nepiekrītu tam, ka šis šobrīd apspriežamais deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikums kaut kādā ziņā būtu kompromisa priekšlikums. Tas ir vienkārši absurds. Jo šis priekšlikums atļauj visos masu informācijas līdzekļos reklamēt smēķēšanu tad, ja šajā reklāmā tiek ietverta informācija par smēķēšanas negatīvo ietekmi. Un šī informācija aptver ne mazāk kā 10 procentus no konkrētās reklāmas kopējā apjoma. Tātad šobrīd mums ir reklāmas aizliegums televīzijā, es runāju par tabakas reklāmu, tagad, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad turpmāk būs iespējami tādi gadījumi, kad reklāma televīzijā būs atļauta. Es domāju, ka tas šeit nav nekāds priekšlikums starp šībrīža it kā mīksto pieeju un kaut kādas stingrās līnijas piekritējiem. Šis priekšlikums ir solis vēl tālāk uz tabakas reklāmas paplašināšanu, un kā tāds man tas nekādā ziņā nevar būt pieņemams. Kas attiecas uz šo antireklāmas nepieciešamību un šiem audzinošajiem aspektiem, par ko te runāja gan Dobeļa kungs, gan arī Ozoliņa kungs, es gribētu vērst uzmanību uz to tekstu, kas mums palika 12. pantā, kur gan mums ir runa par 5 procentiem no reklāmas platības, tātad no reklāmas apjoma, tad šeit šis apjoms... šis skaitlis ir, un tāpēc šeit mums nav vajadzīgs zem, lūk, šīs te audzināšanas vai jebkāda cita, teiksim, argumenta maskas, mēģināt šeit dabūt cauri tādus pantus likumā, kas atļautu turpmāk reklāmu Latvijas televīzijā vai, citiem vārdiem sakot, paplašinātu pieļaujamās tabakas reklāmas iespējas. Es aicinu balsot pret šo deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu un aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs esat otro reizi, Eniņa kungs.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie tautas kalpi, Latvijas liktens lēmēji! Smēķētāji un nesmēķētāji! Redziet, šodien es jau tā jūtu, pa kādām sliedēm aizies mūsu balsojumi, un kad tika gatavots šis likumprojekts un es arī iedziļinājos, sākumā man likās, ka šī reklāmas lieta tiešām nav tā būtiskākā, ka tā ir pati mazsvarīgākā. Atsevišķus priekšlikumus es arī izstrādāju, lai smēķētājus... tiešām es neapgrūtinātu... realizēdams savas smēķētāja cilvēktiesības, neierobežotu un neapgrūtinātu nesmēķētāju cilvēktiesības, bet tad, aizvien vairāk iedziļinājies, es sapratu, ka es nepareizi saprotu to, ka reklāmai nav tik būtiskas nozīmes. Lūk, es jau minēju, neatkārtošos, bet, skatoties nopietnus pētījumus ārzemēs manis jau piesauktajās valstīs, tieši šī reklāma iedarbojas uz jaunatni, es teikšu, uz bērniem — meitenēm, pusaudžiem un zēniem. Tādi ir ārzemju pētījumu rezultāti. Es minēju jau šīs varenās, skaistās bildes, tātad tādi paši attēli, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad tādi paši attēli, kā ir “Dienā”, krāsaini, kuru varoņi spēcīgi, muskuļaini, un turpat būs pielikts klāt, ka tas ir... ka smēķis ir kaitīgs, protams, tam nebūs nekādas nozīmes, tiem 10 procentiem, tikai tik daudz, ka nu mēs varam iegūt šos līdzekļus preses izdevumiem, bet par kādu cenu — par mūsu jaunatnes saindēšanu, par jaunatnes... un tur nu mēs varam runāt, man žēl, ka mani kolēģi, draugi iestājas par to, ka nav nozīmes tai reklāmai, bet paši jūs, pieaugušie, tiešām varat smēķēt kaut uz velna paraušanu, bet balsodami jūs...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, man žēl, bet divas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš. ... un kaitēsiet savai ... mūs jaunatnei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šobrīd varbūt būtu ļoti laba iespēja iegriezt visām avīzēm, kas varbūt daudziem deputātiem būtu arī tīri izdevīgi. Jo galu galā, ja nebūs apmaksātās reklāmas, diez vai kāds masu medijs varētu izdzīvot. Un tomēr jābūt taisnīgam un objektīvam. Jūs ļoti labi atceraties, ka vairākos laikrakstos jau ir publicēts balts laukums un ļoti precīzi apakšā parakstīts: ja nebūs reklāmas, tad šādu informāciju jūs arī varat sniegt... varēsiet smelties no šī te masu medija. Es domāju, ka tik tiešām smēķēšanas reklāma avīzē, televīzijā, radio varētu ietekmēt smēķētāju skaitu, diemžēl pasaules reklāmas pētījumi to nepierāda. Man tikai gribas pateikt vienu lietu. Kāpēc jūs uzskatāt, ka aicinājums par būs efektīgāks nekā obligātais laukums pret. Jebkurš masu medija pārstāvis jums pateiks, ka skandalozā reklāma izsauc vismaz desmit reizes lielāku efektu nekā pragmatisks faktu pārskaitījums. Neticiet man? Tad atvainojiet... Uz kā balstās, pieņemsim, “Vakara Ziņu” milzīgā tirāža? Tikai uz negatīvām emocijām. Tātad, ja reklāmas laukumā būs ietverta desmit procentu, varētu teikt, skandaloza reklāma, ka tas, ko reklamējam, ir ļoti slikti, pilnīgi droši, ka tas atsver šo ļaunumu no tiešās reklāmas. Cita lieta, ka tik tiešām masu medijam ir jādomā, kur dabūt līdzekļus, lai varētu atspoguļot objektīvo informāciju. Valsts budžetā līdzekļu nav. Tāpēc mēs bieži vien pārslēdzam valsts televīzijas kanālus uz citiem, avīzes praktiski ir privātas, un “Latvijas Vēstnesi” — vienīgo oficiālo avīzi — reti kurš lasa, garlaicīgi. Nu ko tad mēs gribam? Panākt to, ka mēs sāksim atkal no austrumiem importēt avīzes, kurās nebūs šo aizliegumu, bet būs ļoti interesanti materiāli, skatīsimies satelīta televīziju, uz kuru mūsu likums nevar iedarboties, šo efektu var panākt. Līdz ar to es aicinu atbalstīt kā vienīgo kaut cik pieņemamo labojumu tieši to, ko komisija noraidījusi, tas ir, konkrēti, deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu, kas kaut cik sakārto šo reklāmtirgu un ietver kā labo, tā arī slikto, bet kopējais labums ir, protams, pozitīvs. Aicinu atbalstīt deputātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Es tikai gribēju repliku uz Čerāna kunga viedokli. Speciālais likums, kāds ir Radio un televīzijas likums, ierobežo tabakas reklāmu elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Lai arī ko mēs neierakstītu šajā likumā, to normu nevar mainīt. Pēc likuma hierarhijas tas speciālais likums ir priekšā un svarīgākais.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” .

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, es nevaru lepoties, kā atsevišķi mūsu kolēģi lepojas ar nogrieztām kājām, un arī, protams, man negribētos sevi uzskatīt tā, ka es tomēr smēķēju, kā speciāli par narkomānu. Protams, katrs atrod savu izklaidēšanās veidu, viens kolekcionē markas, cits uzsmēķē, cits lasa grāmatas ... nu tas tā. Bet, cienījamie kolēģi! Protams, žēl , ka ārstu lobiju veidā mēs esam panākuši ļoti īpatnēju situāciju. Es iedomājos, varbūt vajadzētu likumā par ārsta darbību arī ielikt tādas pašas normas, ko mēs tagad gribam iekļaut. Un es iedomājos, kā tas būtu, ja pie ārsta Apiņa kabineta būtu uzraksts — Nāciet pie manis ārstēties, bet veselību negarantēju. Ārsts Apinis. Ja nu kaut kādu līdzīgu veidu, kurā būtu gan atļauta reklāma, gan 10 procenti būtu antireklāmas. Un tas patiešām būtu arī svētīgi, jo liela daļa ārstu ir mazkvalitatīvi, un tikpat labi, ka atsevišķs kolēģis tagad paziņo, ka cigarete ir galvenais vaininieks. Es saņēmu informāciju, ka Latvijā aptuveni ir pusmiljons transportvienību, kas izplata gaisā netīrās vielas, kuras arī var izraisīt gan vēzi, gan citas kaites. Tā ka vajadzētu arī nākošo pieņemt lēmumu par šo transportlīdzekļu aizliegšanu vai ierobežošanu. Ja šinī gadījumā mēs izejam uz to, kā es jau teicu, uz ierobežošanu, tad tas būtu optimālākais, jo ar neapdomīgiem soļiem mēs pilnīgi mierīgi varam iejaukties arī masas saziņu līdzekļu tirgū un caur to arī novest diezgan daudzas avīzes līdz bankrotam. Vai arī tas, ka sabiedrība nebūs spējīga tās iegādāties. Tas ir līdzsvara princips, kurā avīzes arī uz reklāmu laukumiem iegūst noteiktu peļņas daudzumu, kas tiek kompensēts, ka iedzīvotāji nevar nomaksāt avīžu pašizmaksu. Un tādēļ es tomēr aicinu atbalstīt Leiškalna kungu un nepakļauties šodien šoreiz atkal kārtējai demagoģijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai” otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Tikai ļoti īsa replika Inkēna kungam. Likums, kas nosaka tiesību aktu izsludināšanu, spēkā stāšanos un spēkā esamību, paredz, ka, ja rodas pretruna starp divām likumdošanas normām, tad spēkā ir jaunākā norma. Un, ja mēs pieņemsim šo likumu šobrīd, tad šī norma būs jaunāka, un neapšaubāmi būs piemērojama šī. Tas, kurš likums ir speciālais, kurš nav, par to juristi var strīdēties, un tikpat labi var teikt, ka šis likums arī ir speciāls. Faktiski tas ir vēl viens arguments par labu tam, ka mēs šo deputātu Leiškalna, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu nevaram pieņemt, jo tas rada pretrunas mūsu esošajā likumdošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pēteris Apinis, “Latvijas ceļš”. Trešo reizi. Jums ir jau laiks ieslēgts, Apiņa kungs, runājiet.

P.Apinis (LC). Labi, otrā reize. Paldies! Cienījamie kolēģi, dažas replikas attiecībā uz reklāmu. Jūs sakāt, ka reklāma neko neiespaido un neko ļaunu nevar izdarīt. Es atceros vienu tiešām spīdošu, ideālu reklāmu, kāda bija uztaisīta pirms daudziem gadiem viena padzīvojusi kundze televīzijas ekrānā teica svētus vārdus: “Jums ir problēmas?” Ļoti daudziem cilvēkiem pēc tam problēmas ir radušās. Es ceru, ka mēs nenoliedzam to, ka pasaules tabakas lobijs, pasaules tabakas industrija ir spējusi atrast pašus spēcīgākos un pašus labākos reklāmas izgatavotājus, cilvēkus, kas ir spējuši veidot tādas reklāmas, kādas citi pasaulē nespēj izdarīt un kur nu vēl Latvijā — iemācīt to, ka smēķēt ir slikti. To mēs pat nevaram iemācīt deputātiem. Pat deputātiem dažbrīd liekas, ka ir arī citas lietas, kas var izraisīt plaušu vēzi, pat deputāti dažreiz domā, ka uzsmēķēt ir laba cīņa pret klepu vai pret resnumu vai pret nervozitāti. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Žēl, bet debates beidzam. Komisijas vārdā — Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot trīs deputātu priekšlikumu — papildināt 13.panta otrās daļas 6.punktu. Teksts jums redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 16, atturas — 14. Pieņemts.

R.Jurdžs. Paldies! Nākošais priekšlikums — izslēgt 13.panta otrās daļas 7.punktu. Deputāts Zīle. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš vēlas runāt. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Ziniet, kad es šo punktu izlasīju, tad man ļoti nāca atmiņā vecie labie laiki. Respektīvi, padomju laiki, kad gorkoms vai raikoms noteica visu — ko drīkst publicēt un ko nedrīkst publicēt un tā tālāk. Pat galvenā ārsta atskaites vajadzēja parādīt partijas komitejai, un viņi prasīja vienmēr, lai tā saucamā “šapka” būtu. Noklausoties... nu, Lujān, tu jau saproti, tas tavā mīļākajā valodā iet. Tā kā es domāju — nav ko te tulkot. Un tad es klausījos šeit sava frakcijas drauga Leopolda Ozoliņa uzstāšanos, ka tas ir milzīgs kaitējums un tā tālāk. Un tad es atcerējos, bija PSRS Kriminālkodeksā tāds 58.10.a pants, un šinī pantā varēja iekļaut visu iekšā. Tur gāja iekšā “prekloņeņije pered zapadom”, es atvainojos, ka es krieviski runāju, un viss pārējais. Tad šeit arī ir tā pati tendence — aizliegt un nobremzēt. Kad mēs aizliedzam? Tad, kad mēs savu mazspēcību jūtam, kad mēs nevaram pierādīt, ka tā tas nav vajadzīgs vai ka tas ir ļoti kaitīgi. Un tad nāk tādi, atvainojiet, Apiņa kungs, kā jūs, uz tribīnes un nodarbojas ar melošanu, ka plaušu vēzi izsauc tikai smēķēšana, un līdzīgas muļķības. Tas nu tā. Bet tagad, kad Saeima nosaka sev tiesības noteikt žurnālistam, kas viņam ir jāpublicē pirmajā lapaspusē vai uz vāka, vai pēdējā vāka lapaspusēs, klausies, mēs pārsniedzam tomēr visus gorkomus un raikomus. Jo mēs to darām valsts līmenī. Tad vismaz to darīja katrs partijas funkcionāriņš, cik viņš jutās drošs un cik viņš varēja noteikt. Ziniet ko, es domāju, ka Roberta Zīles priekšlikums ir ļoti loģisks, un tas ir, redziet, cik ļoti labi, ka pat Leiškalns mūs atbalsta deboļševizācijas jautājumos. Es ar to apsveicu “Latvijas ceļu” un aicinu balsot par Zīles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Pēteris Apinis. Acumirkli, Apiņa kungs! Par procedūru vēlas runāt Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK,LZP). Cienītais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Par procedūru. Es atzīstos, es krieviski nemāku, tā ka lūdzu tos deputātus Saeimas Prezidijā, kuri uzstājas un lieto krievu valodu, iztulkot latviski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris... Apiņa kungs, es nesapratu šo jūsu izteiksmīgo žestu. Vai jūs vēlaties runāt debatēs? Lūdzu, Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Vidiņa kunga kritiku saņēmu. Pasaules pieredze ir diezgan sāpīga šajā gadā. Šajā gadā ar plaušu vēzi ir saslimis viens no izcilākajiem pasaules politiķiem, kurš ilgus gadus noliedza smēķēšanas ierobežošanu, un šī iemesla dēļ tieši Čehijā tabakas izstrādājumu reklāma bija viskošākā, un blakus esošajā Slovakijā tā bija pazudusi pavisam. Tagad Čehijai ir gadījies tāds grūts pārbaudījums, un Čehijas deputāti ir sapratuši smēķēšanas sekas, un arī Čehijas pilsoņi ir sapratuši smēķēšanas sekas, un es ceru, ka daudzi lasīja diezgan satraucošās publikācijas no Prāgas. Es nezinu, vai tiešām Latvijā vajadzētu notikt analoģijai, lai kaut ko šādu spētu saprast ārsts Vidiņš, jo, Juri, mēs abi ļoti labi zinām, par ko mēs runājam. Un ir skaidri un gaiši tas pierādīts, un tu arī lasīji, un tev arī rādīja gan šos “New England Journal of Medicine”, gan citu pasaules lielāko medicīnas žurnālu rakstus, kuros, bez šaubām, ir precīzi parādīts, kāda ir plaušu vēža epidemioloģija. Bet es tomēr lūdzu jūs balsot pret šo Roberta Zīles priekšlikumu. Un kāpēc? Ja nu mēs esam nolēmuši, ka žurnālos un avīzēs varētu atrasties šāda reklāma, tad varbūt būtu mērķtiecīgi, lai tā neatrastos uz pirmā vāka un tā nebūtu acīs krītoša tieši kioskos, uz grāmatu galdiem un citās vietās. Vienkārši lai jau lasa tas, kas ir šo žurnālu nopircis, lai jau viņš priecājas par šīm reklāmām. Bet iztiksim bez reklamēšanas uz šo izdevumu vākiem.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā — deputāts Jurdžs!

R.Jurdžs (TB). Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Roberta Zīles priekšlikumu — izslēgt 13.panta otrās daļas 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 19, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

R.Jurdžs. Nākošais ir 13.panta otrās daļas 8.punkts. Juridiskais birojs iesaka jaunu redakciju. Komisija šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Ir iebildumi. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Pēterkopa kungs, jūs vēlaties tās izmantot vai runāsiet pēc pārtraukuma? Vēlas runāt Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es aicinu deputātus noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt četru deputātu iesniegto priekšlikumu, kas pasaka daudz precīzāk to, kā vēl reklāma būtu ierobežojama reklāmas izvietojumā. Un tas būtu — uz mājas sienām, sētām, lidostu, ostu un dzelzceļa staciju ēkās. Kāpēc tieši šāds? Šāds ierobežojums — daļēji es to arī veidoju, piekritu, jo tas būtu kā reklāmas izlīdzinājums. Tas, kas vecā redakcija otrajā lasījumā bija “lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās”, bija izplūdis, un nebija skaidrs, ko var saprast ar “lidostās”. Vai tas ir lidostas ēkā iekšā, vai tas ir uz lidostas sienas, vai tas ir vispār lidostas teritorijā? Tāpat arī dzelzceļa stacijās. Tad tā ir visa šī teritorija, kas robežojas ar šo dzelzceļa stacijas ēku, un tāpēc es piedāvāju precīzi pateikt, ka tikai šajās — lidostu, ostu, dzelzceļa staciju — ēkās ir aizliegts izvietot šādas reklāmas, kas propagandētu smēķēšanu un tabakas izstrādājumus, kā arī piekrītu, ka varētu nebūt šī reklāma uz māju sienām un uz sētām. Bet visās pārējās, kas bija otrajā lasījumā, uz reklāmu stabiem un uz autoceļu un dzelzceļu malām šī reklāma varētu palikt, jo šī reklāma, ja kādam arī tā būtu pieņemama, attīsta tikai šo reklāmu industriju, un, ja mēs esam uzlikuši to, ka reklāmām nevar būt tādi un tādi ierobežojumi, ja mēs esam piekrituši, ka reklāma var arī parādīties laikrakstos, tad šāda reklāma var arī parādīties autoceļu maģistrāļu malās. Tā, pirmkārt, ir apgaismota, tā vakarā, vismaz arī kaut kādu gaismu dod uz šo automaģistrāli un kalpo arī vairākiem citiem elementiem. Tā nav tāda reklāma, kur cilvēks braucot momentā pagriezīs galvu pa kreisi vai pa labi un vairāk nesekos līdzi savam norādītajam virzienam, tāpēc es domāju, ka automaģistrāļu malās šī tabakas reklāma būtu saglabājama, un arī dzelzceļu vai lidostu teritorijās iekšienē šī reklāma būtu pieļaujama, ja to vispār tur gribētu izvietot. Tāpēc es aicinātu deputātus atbalstīt šo četru deputātu iesniegto priekšlikumu, kas daudz precīzāk pasaka, kurās vietās šīs reklāma varētu arī nebūt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Godājamie kolēģi! Pusotra stundas laikā mēs esam veselus četrus priekšlikumus izskatījuši. Nākamās dienas likumprojektā viens likumprojekts ir ar 831 priekšlikumu. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr.1948

Par Svetlanas Proskurovskas kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 17.decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.42, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītās Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 17.decembrī__priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 17.decembra sēdes protokola Nr.42

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Svetlanas Proskurovskas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Svetlanu Proskurovsku pilsonības piešķiršanai par sekojošiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par augsto profesionālo ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmā 19 gadus ilgā laika posmā, 8 gadus strādājot par skolas direktori un veicinot sekmīgu valsts valodas apguvi skolēnu un skolotāju vidū, ko apliecina skolēnu sekmīga piedalīšanās latviešu valodas olimpiādēs un augstais augstskolu reflektantu procents.

Saeimas deputāti: V.Nagobads, J.Celmiņš, J.Rāzna, V.Kalnbērzs,

1996.gada 24.oktobrī__Ģ.V.Kristovskis, E.Jurkāns

Svetlana Proskurovska pilda Valsts administrācijas skolas (VAS) direktores vietnieces pienākumus kopš 1995.gada oktobra, izturot VAS izsludināto konkursu uz šo amata vietu un iegūstot ierēdņa kandidāta nosaukumu atestācijas kārtībā.

Savas darbības laikā parādījusi augstu pienākuma apziņu un profesionalitāti, izmantojot iegūtās zināšanas valsts administrācijas teorijas studijās Ņujorkas universitātes maģistratūrā. S.Proskurovska vada VAS Ārējo sakaru un koordinācijas un Informācijas daļu darbu, gatavo pārskatus un atskaites par VAS darbību, kuros analizē un novērtē VAS aktivitātes, parādot augstas analītiskas iemaņas daudzpusīgas un liela apjoma informācijas uztverē un analīzē.

Aizvietojot VAS direktori prombūtnes laikā un pildot VAS direktores pienākumus, pierādījusi lieliskas vadītājas spējas, kas saistītas ar kolektīva veidošanu, darba motivāciju un koordinēšanu.

Ierēdņu izglītības un informācijas apmaiņas jomā S.Proskurovska uztur un veido jaunus kontaktus ar Latvijas valsts pārvaldes institūcijām, tai skaitā LR Valsts kanceleju, Eiropas integrācijas biroju, LR ministrijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām.

S.Proskurovska atbild par vairākiem mācību projektiem, kuri veidoti sadarbībā ar ārvalstu fondiem un organizācijām, kā UNDP, SIGMA, EU PHARE u.c., īpašu vērību veltot ierēdņu kandidātu mācībām Eiropas integrācijas jautājumiem.

S.Proskurovska bieži piedalās starptautiskos semināros un forumos, tai skaitā ANO rīkotās konferencēs, pārstāvot Latvijas intereses starptautiskajā arēnā ar augstā līmenī sagatavotiem referātiem par valsts administrācijas sistēmas izveidi un attīstību Latvijā.

S.Proskurovska ir lojāla pret Latvijas Republiku. Brīvi runā un raksta latviski.

1996.gada 14.jūnijā__Valsts administrācijas skolas direktore G.Veismane

Atbalstu VAS direktores Guntas Veismanes kundzes ieteikumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Valsts administrācijas skolas direktores vietniecei Svetlanai Proskurovskai par īpašiem nopelniem saskaņā ar LR Pilsonības likuma 13.panta II.dalas 5.un 6.punktu.

Personīgi esmu iepazinis Svetlanu Proskurovsku, sadarbojoties ar Valsts administrācijas skolu ierēdņu izglītošanas jautājumos. Savā ikdienas darbā S.Proskurovska ir pierādījusi savu lojalitāti pret Latvijas Republiku ar savu aktīvo un augsti profesionālo darbību valsts interešu labā. S.Proskurovska ieguldījusi ievērojamu darbu Latvijas izglītības sistēmas pilnveidošanā, ilgstoši veicot skolas direktores pienākumus, kā arī turpina aktīvi strādāt pie ierēdņu apmācības modeļa attīstības un ieviešanas praksē.

Ierosinu virzīt Svetlanas Proskurovskas lietu uz izskatīšanu Saeimas komisijā.

1996.gada 15.augustā__Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Autobiogrāfija

Es, Svetlana Proskurovska, esmu dzimusi 1954.gadā Krimas apgabala Koļcevoje ciematā. Mani vecāki — Ivans Dragovskihs un Ļubova Dragovskiha — ir dzimuši Sibīrijā. Abiem bija augstākā pedagoģiskā izglītība.

1964.gadā mana ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viens no iemesliem bija tas, ka vecāki vēlējās, lai bērni iegūtu labu izglītību. Māte uzsāka strādāt par ģeogrāfijas skolotāju. Tēvs strādāja par lauku skolas direktoru un vēstures skolotāju Talsu rajona Virbu astoņgadīgajā skolā, vēlāk par direktora vietnieku Bauskas rajona Rundāles pamatskolā. Māte un tēvs nomira astoņdesmitajos gados, viņi ir apbedīti Jaundubultu kapos.

1971.gadā es beidzu Jūrmalas 2.vidusskolu un 1976.gadā — Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc jauno speciālistu sadales iesāku savas darba gaitas kā fizikas skolotāja Jūrmalas 5.vidusskolā. Kopš 1979.gada strādāju par direktora vietnieci ārpusklases darbā un pēc gada par direktora vietnieci mācību darbā.

Ar Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļas 1981.gada rekomendāciju Izglītības ministrija nosūtīja mani ar vīru pedagoģiskajā darbā uz vienu no Āfrikas jaunattīstības valstīm. Lai sagatavotos šim darbam, mēs ar vīru studējām Maskavas Pedagoģiskā institūta organizētajos intensīvajos angļu valodas 10 mēnešu kursos. No 1984.līdz 1986.gadam es pasniedzu fiziku vietējiem vidusskolēniem Zambijas Republikā.

Atgriežoties mājās, strādāju par direktora vietnieci un pēc gada par direktori Jūrmalā, Kauguru vidusskolā. Manas vadības laikā skola aktīvi attīstījās, sekojot pārmaiņām valstī, sabiedrībā un izglītības sistēmā. Nopietnu uzmanību es veltīju valsts valodas pasniegšanas kvalitātes uzlabošanai. Lai sekmētu latviešu valodas labāku apgūšanu krieviski runājošo skolotāju vidū, es atbalstīju divu gadu ilgu valsts valodas kursu skolotājiem. Septiņu gadu laikā skola ir kļuvusi par vienu no labākajām skolām Jūrmalā, kas lepojas ar to, ka lielākā daļa skolas absolventu mācās Latvijas augstskolās. Kā fizikas skolotājai 1991.gadā man piešķirta skolotājas metodiķes kategorija.

No 1992.līdz 1994.gadam es aktīvi iesaistījos Jūrmalas un Bornholmas (Dānija) izglītības iestāžu sadarbības veidošanā un attīstīšanā, kuras rezultātā desmitiem skolotāju un daži skolu absolventi ieguva iespēju mācīties Dānijā. Šī sadarbība pozitīvi ietekmēja mācību procesa organizāciju visās Jūrmalas skolās.

Atsaucoties uz svešvalodu skolotāju trūkumu, 1994.gadā pabeidzu Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Angļu valodas nodaļu un ieguvu angļu valodas pamatskolas skolotājas kategoriju. Kopš 1992.gada pasniedzu angļu valodu pamatskolā un vidusskolā.

1994.gadā piedalījos Amerikas Savienoto Valstu Informācijas aģentūras rīkotajā konkursā uz maģistra grāda studijām ASV universitātēs. 1994./95.mācību gadu pavadīju Ņujorkā, studējot menedžmenta zinātni Ņujorkas universitātē. Viens no kursiem bija veltīts Austrumeiropas pārejas perioda stratēģijai un starptautiskajai finansiālajai palīdzībai. Studiju beigās es izstrādāju diplomprojektu par valsts ierēdņu apmācību Latvijā. Tas palīdzēja man labāk izprast pārmaiņu būtību un nepieciešamību Latvijas valsts atjaunošanas posmā.

1995.gada oktobrī, izturējusi ierēdņu kandidātu atestācijas pārbaudi, konkursa kārtībā es kļuvu par Latvijas Valsts administrācijas skolas direktores vietnieci. Man jāatbild par skolas starptautisko sadarbību ar līdzīgām mācību iestādēm Rietumeiropā un Austrumeiropā, kā arī es uzturu sadarbības kontaktus ar starptautiskajiem fondiem no ASV, Vācijas, Kanādas un citām attīstības programmām, kā UNDP, SIGMA, PHARE. Man bieži nākas pārstāvēt skolas un valsts intereses valsts administrācijas jomā dažādos starptautiskajos forumos, piemēram, ANO rīkotajās konferencēs. Viens no svarīgākajiem projektiem, ar kuru es nodarbojos patlaban, ir augstākā līmeņa ierēdņu mācības Eiropas integrācijas jautājumos.

Rīga 1996.gada 5.jūnijā__S.Proskurovska

Dokumenti ar nr. 1950

Par Georgija Ševčuka kandidatūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 17. decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.42, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 17.decembrī__priekšsēdētājs A. Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.42

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtā daļā — par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Georgija Ševčuka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Georgiju Ševčuku pilsonības piešķiršanai par sekojošiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par īpašiem nopelniem Latvijas ekonomikas attīstībā, Latvijas jūrniecības un kultūras atbalstīšanā.

Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, P.Apinis, I.Ķezbers,

1996.g. 28. novembrī__J.Jurkāns, V.Kalnbērzs

Rīgas ostas pārvalde lūdz ierosināt Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldē un Saeimā uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā ostas privatizējamās valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” ģenerāldirektoru Georgiju Ševčuku.

Visa Georgija Ševčuka darba dzīve saistīta ar augstākminēto uzņēmumu. Pēc neatkarības atgūšanas Georgijs Ševčuks aktīvi piedalījies ostu likumdošanas un normatīvo aktu, finansu stratēģijas, ostu nodevu un tarifu politikas veidošanā.

Kā viens no pirmajiem uzņēmumu vadītājiem aktīvi piedalījies ostas attīstības stratēģijas noteikšanā un tās realizācijā, infrastruktūras un tehnoloģisko iekārtu atjaunošanā, viņš veica arī pilnīgu uzņēmuma pārorientēšanu uz ģenerālo kravu apstrādāšanu, nodrošinot visaugstāko efektivitāti ostā. Pārvalda latviešu valodu.

Uzskatām, ka Georgijs Ševčuks ar savu darbu veicinājis nozares attīstību un ir cienīgs kļūt par LR pilsoni.

Rīgas ostas pārvaldes pārvaldnieka

1996.gada 2.decembrī__pirmais vietnieks A.Dumpenieks

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” darbinieki un kultūras pilī darbojošos tautas mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki atbalsta Satiksmes ministrijas ierosinājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem republikas labā valsts akciju sabiedrības stividoru kompānijas “Rīnūži” ģenerāldirektoram Georgijam Ševčukam. Pamatojums mūsu ieteikumam ir šāds:

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” ēku uzcēla mecenāts Augusts Dombrovskis 1913. gadā, iekārtoja parku un nodeva bezalkohola biedrībai “Ziemeļblāzma” lietošanā veselīga dzīvesveida propagandai un kultūrizglītības darba veikšanai. Ar testamentu šis komplekss ir novēlēts minētajai biedrībai to pašu mērķu veikšanai. Sakarā ar to, ka vēl joprojām nav pieņemts lēmums par sabiedrisko organizāciju īpašumu atdošanu to mantiniekiem, dažādu reorganizāciju rezultātā “Ziemeļblāzmas” nams ir Satiksmes ministrijas pārziņā un ir valsts uzņēmuma statusā, nesaņemot finansu līdzekļus no valsts budžeta.

Nama un parka tehniskai uzturēšanai ir nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi, kurus, ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, reāli nopelnīt nav iespējams.

Pateicoties Georgija Ševčuka izpratnei par to, ka jāsaglabā nākošām paaudzēm Augusta Dombrovska gaismas pils “Ziemeļblāzma” un jānodrošina tās normāla darbība, no stividoru kompānijas peļņas pēdējo piecu gadu laikā ir iedalīti vairāk nekā Ls 30000 nama tehniskai uzturēšanai, pie kam bez jebkādas reklāmas masu saziņas līdzekļos.

Pats Georgijs Ševčuks dzīvo pie mums Vecmīlgrāvī un tāpēc arī izprot mūsu rūpes un problēmas un ar savu atsaucību, izpratni par mūsu tautas un citu iedzīvotāju kultūras vajadzību apmierināšanu ir cienīgs kaut nedaudz līdzināties Augustam Dombrovskim, un tāpēc mēs atbalstām Satiksmes ministrijas ierosinājumu.

Kultūras pils darbinieku vārdā direktors Vitolds Dreimanis

Mākslinieciskās daļas vadītājs Ivars Staģītis

Sieviešu kora “Ziemeļblāzma” un vecākās paaudzes

kora “Rudens dziesma” diriģents Bruno Cabulis

Pensionāru kluba “Lai arī rudens” prezidente Zenta Gleizdāne

Bērnu vokālā ansambļa “Nāriņa” un vokālās studijas vadītāja Ināra Strautmane

Sporta deju kolektīva vadītāja Sandra Jaroščuka

Tautas tēlotājas mākslas studijas “Ziemeļblāzma” vadītāja Anita Kalniņa

Klavieru maksas kursu vadītāja Gunta Liepiņa

Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas “Rīnūži” darbinieku kolektīvs lūdz piešķirt ģenerāldirektoram Georgijam Ševčukam Latvijas Republikas pilsonību.

Georgijs Ševčuks ir dzimis 1954.gada 2.maijā Ukrainā. Mūsu kolektīvā viņš sāka strādāt no 1974.gada 30.septembra kā jaunais speciālists pēc Kaļiņingradas jūrskolas beigšanas. Vēlāk viņš ieguva arī augstāko izglītību Kaļiņingradas Tehniskajā zivju ražošanas un saimniecības institūta Ekonomikas fakultātē. Pakāpeniski pilnveidojot savu prifesionalitāti un papildinot savas zināšanas, viņš 1990. gadā kļuva par Rīgas jūras zvejas ostas priekšnieku. Kad 1995. gada februārī uzņēmumu pārveidoja par Rīgas ostas valsts stividoru kompāniju “Rīnūži”, viņš kļuva par ģenerāldirektoru. G. Ševčuks prot profesionāli vadīt mūsu darba kolektīvu. Viņam ir labas organizatora spējas, kā arī pareiza orientācija mūsu valsts ekonomikā.

Patlaban mūsu ģenerāldirektors ar ģimeni dzīvo Rīgā. Viņa vecākais dēls Nikolajs iet tēva pēdās un šobrīd mācās Liepājas jūras koledžas 5.kursā, bet jaunākais Aleksandrs — 46. vidusskolas 8. klasē.

Rīgas ostas valsts stividoru kompānijā “Rīnūži” šodien strādā 420 cilvēki. Mēs, uzņēmuma nodaļu vadītāji un galvenie speciālisti, paužam mūsu darba kolektīva gribu un apliecinām to ar saviem parakstiem.

Izpilddirektors Ē.Eihmanis

Tehniskais direktors O.Safonovs

Galvenā grāmatvede V.Škuratova

Personāla daļas vadītāja E.Selga

Ekspluatācijas dienesta vecākais stividors V.Putrikēvičs

Ekspluatācijas dienesta vecākā stividora vietn. L.Duhovnijs

Galvenais dispečers A.Mihailovs

Vecākais mehāniķis V.Verpakovskis

Rīgā 1996.gada 10. decembrī __Vecākais meistars V.Maļkovs

Georgijs Ševčuks beidzis Kaļiņingradas jūrskolu 1974.gadā un sācis savas darba gaitas kā jaunais speciālists Rīgas jūras zvejas ostā stividora amatā.

Godam veicot sev uzticētos pienākumus, pierādot apgūtās zināšanas praksē, jau 1977.gadā viņš tika iecelts par kravu un ekspluatācijas rajona priekšnieka vietnieku, bet 1980.gadā — par šī rajona priekšnieku.

1983.gadā G.Ševčuks iestājās Kaļiņingradas Zivsaimniecības tehniskajā institūtā, kuru sekmīgi beidz 1988.gadā, strādājot jau Rīgas jūras zvejas ostas priekšnieka vietnieka amatā.

Ostas darbinieki ciena G.Ševčuku kā zinošu, strādāt gribošu, vienmēr optimistiski noskaņotu cilvēku, kurš prot cīnīties ar grūtībām un strādāt, nerēķinoties ar darbalaiku, tāpēc 1990.gadā viņam tiek uzticēti zvejas ostas priekšnieka vietas izpildītāja pienākumi, bet 1991.gadā, brīdī, kad Latvija kļūst brīva un neatkarīga un tik atbildīgā postenī jābūt cilvēkam, kuram var uzticēties gan kā cilvēkam, gan kā speciālistam, direktora amatā tiek apstiprināts Georgijs Ševčuks.

Rīgas ostas valsts uzņēmums stividoru kompānija “Rīnūži” G.Ševčuka vadībā sekmīgi strādā arī šodien.

Iesaku piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Georgijam Ševčukam.

1996.gada 30.oktobrī__Satiksmes ministrs V.Krištopans

Autobiogrāfija

Es, Georgijs Ševčuks Stepana dēls, esmu dzimis 1954. gada 2. maijā kolhoznieku ģimenē Ukrainā, Hmeļņickas apgabala Slavutskas rajona Nogačovkas ciemā.

Tēvs — Stepans Ševčuks Tihona dēls, dzimis 1922. gadā un strādāja par traktoristu kolhozā “Pravda”, kas atradās Hmeļņickas apgabala Slavutskas rajona Mirutinas ciemā. Otrā pasaules kara laikā viņš atradās frontē. Mans tēvs ir miris 1972. gadā un apglabāts Mirutinas ciemā. Māte — Anna Ševčuka Parfjona meita, dzimusi 1925. gadā Hmeļņickas apgabala Slavutskas rajona Žukovas ciemā. Viņa strādāja kolhozā “Pravda”. Patlaban viņa ir pensionāre. Brālis — Anatolijs Ševčuks Stepana dēls, dzimis 1952. gadā, dzīvo Kijevā un strādā par galveno enerģētiķi. Māsa — Valentīna Petrijčuka Stepana meita, dzimusi 1948. gadā un strādā Slavutskas rajona patērētāju biedrībā par direktori. Māsa — Tatjana Lukjančuka Stepana meita, dzimusi 1956. gadā un strādā Slavutskas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā par direktori.

1970. gadā es beidzu Mirutinas vidusskolas 8. klasi un tajā pašā gadā iestājos Kaļiņingradas jūrskolā ūdens transporta ekspluatācijas nodaļā. 1974. gadā pabeidzu Kaļiņingradas jūrskolu un ieguvu specialitāti — ekspluatācijas tehniķis. 1983. gadā iestājos Kaļiņingradas Tehniskajā zivju ražošanas un saimniecības institūta Ekonomikas fakultātē. 1988. gadā beidzu šo institūtu un ieguvu specialitāti — ekonomists.

1974. gadā pēc Kaļiņingradas jūrskolas beigšanas sāku strādāt Rīgas jūras zvejas ostas kravas rajonā par stividoru, vēlāk par stividoru — maiņas priekšnieku. 1976. gadā es kļuvu par kravas rajona noliktavas priekšnieku, bet 1977. gadā es sāku strādāt par kravas rajona priekšnieka vietnieku ekspluatācijas jautājumos. No 1980. gada līdz 1985. gadam es biju kravas rajona priekšnieks, bet no 1985. gada līdz 1990. gadam direktora vietnieks ekspluatācijas jautājumos. 1990. gadā sāku strādāt par Rīgas jūras zvejas ostas direktoru, bet no 1995. gada 7. februāra, pēc uzņēmuma pārveidošanas par Rīgas ostas valsts stividoru kompāniju “Rīnūži”,līdz pat šim laikam strādāju par ģenerāldirektoru.

1975. gadā es apprecējos. Mana sieva Svetlana Ševčuka Stepana meita ir dzimusi 1954. gadā. Pēc profesijas viņa ir pedagogs. Dēls Nikolajs Ševčuks Georgija d. dzimis 1976. gadā. Patlaban viņš mācās Liepājas jūras koledžas 5. kursā. Dēls Aleksandrs Ševčuks Georgija d. dzimis 1983. gadā. Viņš ir skolnieks un mācās 46. vidusskolas 8. klasē

1996. gada 22. oktobrī__G.Ševčuks

Trešdien, 18. decembrī

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās V.Krisberga, LR ģenerālprokurora J.Skrastiņa, vides un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova un tieslietu ministra Dz.Rasnača informāciju par uzņēmējdarbības ierobežojumiem pašvaldību administratīvajās teritorijās un pieņēma to zināšanai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Likums par Ventspils brīvostu”;

— apsprieda likumu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” un nolēma lūgt Valsts prezidentu nosūtīt likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

LZS, KDS, LDP frakcijas deputāta A.Nagļa preses konferencē:

— informēja par “Atveseļošanas kluba 12” priekšlikumiem likumprojektam “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— tikās ar Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju O.Rubeni un padomes pārstāvjiem. Komisija ieteica padomei analizēt konfliktsituāciju, kas izveidojusies sakarā ar ierosinājumu slēgt 7.kanālu, un meklēt risinājumu.

Ceturtdien, 19. decembrī

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Latvijas Izglītības likums”;

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””.

Juridiskā komisija:

— atbalstīja lēmuma projektu “Par R.Knabes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par A.Klimovičas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par O.Cimermaņa apstiprināšanu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi”.

Saeimas sēde, tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Piektdien, 20. decembrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Saeimas preses dienests