pūrs

No Austrālijas — “Latvijas Vēstnesim”

Bija tāds patriots Spricis Paegle

Piebildes. Spriča Paegles grāmata “Kā Latvijas valsts tapa” astoņdesmito gadu vidū trimdā iznāca trešo reizi. Cīnītājs par latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām un par neatkarīgu Latviju šo grāmatu beidza rakstīt 1923.gada augustā. Visi notikumi vēl bija svaigā atmiņā. Latviešu vēsturnieks Zviedrijā Uldis Ģērmanis par šo darbu raksta, ka grāmata ir laikmeta aculiecinieka — brīvības cīnītāja liecība. “Tā nav vēsturnieka pētījums,” piebilst vēsturnieks.

Grāmatai jau trīs izdevumi. Derētu arī ceturtais. Taču lasītājam iederētos komentāri. Vajadzētu izlabot arī tur ieviesušās kļūdas.

Kad no Austrālijas pienāca Guntara Saivas raksts, mūsu rīcībā nebija neviena fotouzņēmuma. Tad signāls no Rīgas caur Austrāliju, caur četriem kontinentiem, nonāca Londonā. Spriča Paegles mazmeita no Anglijas Jana Halge atsūtīja studiju laika fotogrāfiju. Tad garais signāls sasniedza Siguldu. No šejienes otrā mazmeita Māra Baltkaula atveda veselu klāstu. Paldies mazmeitām.

Dr. Sigizmunds Timšāns

Vēlreiz atskatoties uz Latvijas neatkarības pasludināšanas dienu, gribas atcerēties, ka šogad apritēja 120 gadi, kopš Valmieras rajona Ķoņu pagasta Kalna Klinģeros 1876.gada 9.martā piedzima viens no neatlaidīgākajiem neatkarīgas Latvijas idejas sludinātājiem un humānistiem — Spricis Paegle. Lai gan dzimis Kalna Klinģeros, Spriča agrā bērnība jau tiek pavadīta tēva tikko iepirktajās Sinepju mājās, kurām vēlāk tiek piepirktas arī kaimiņos esošās Stāpeļu mājas. Abi vecāki ir bijuši īsti darbarūķi un tādēļ savus bērnus jau no agras bērnības centušies pieradināt darbam. Visi sākumā gājuši ganos, vispirms ganot cūkas, tad govis, un pusaudžu gados sākuši arī strādāt dažādus mājas un lauku darbus. Spricis, kamēr apmeklējis skolas, mājas darbos gan varējis piedalīties tikai vasaras brīvdienās. Viņš arī ir vienīgais no septiņiem bērniem, kas iegūst augstāko izglītību.

1885.gada rudenī Spricis sāk apmeklēt Ķoņu pagasta skolu, bet, sabijis tur tikai divas ziemas, 1887.gada pavasarī uzsāk mācības Rūjienas draudzes skolā, kuru beidz 1891.gada pavasarī. Toreiz mācības draudzes skolā ir tupinājušās cauru gadu — ziemu un vasaru. Lai varētu īstenot savu vēlēšanos studēt, tā paša gada rudenī viņš dodas uz Tērbatu. Tur iestājas Trefnera proģimnazijā, kur gan mācās tikai līdz Ziemassvētkiem, jo izšķiras turpināt izglītību Tērbatas reālskolā. Nākamā pusgadā ņem privātstundas franču valodā un matemātikā; pašmācības ceļā sagatavojas iestāšanās eksāmeniem un 1892.gada rudenī tiek uzņemts reālskolas ceturtā klasē. Šo skolu viņš beidz 1896.gada pavasarī un tā paša gada rudenī iestājas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē. Tanī pašā rudenī viņš tiek uzņemts latviešu studentu korporācijā “Selonija”, kurai viņš paliek uzticīgs līdz sava mūža beigām. Studijas beidz 1901.gadā ar inženiera tehnologa gradu.

Pirmo darbu viņš veic kādā Vidusāzijas cukurfabrikā, pēc tam strādā muitā Polijā. 1902.gada 23.augustā atvaļinājuma laikā Rīgā salaulājās ar Ellu Baltgaili. 1906.gadā viņš ar ģimeni atgriežas Latvijā un strādā muitā. 1908.gadā Paegles iegādājas 120 hektāru lielas, stipri nolaistas Kalna Beites mājas Siguldas pagastā. Piecu gadu laikā uzceļ jaunu dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, iekārto 10 pūrvietu augļu dārzu un apmēram 2 km alejas gar ceļmalām, pats personīgi iedēstot pāri par 10 000 dažādu koku un krūmu. 1913.gadā viņš atstāj muitas dienestu un iestājas agronoma Jāņa Bisenieka dibinātā Lauksaimnieku ekonomiskajā sabiedrībā. Kopā ar J.Bisenieku Spricis Paegle dibina veselu rindu latviešu uzņēmumu un piedalās daudzu kulturālu pasākumu organizēšanā, kurus visus šeit nevaram uzskaitīt. Minēsim tikai: Tirgotāju un rūpnieku ekonomisko sabiedrību, Latvijas būvbiedrību, Latviešu cementa sabiedrību. 1908.gadā S.Paegli ievēl par priekšnieku Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā, kā arī Latviešu izglītības biedrības padomē, bet 1913.gadā viņu ievēl Rīgas Latviešu biedrības runas vīros. Materiāli atbalsta 1912.gadā Pāvula Jurjāna nodibināto Latvju operu, no kuras vēlāk izveidojās Nacionālā opera. Kad 1915.gadā Kurzemē iebrūk vācu karaspēks, ar S.Paegles pabalstu nodibina pirmo bēgļu palīdzības biedrību “Dzimtene”.

1917.gada oktobrī Spricis Paegle piedalās t.s. Demokrātiskā bloka dibināšanā ar mērķi nodibināt neatkarīgu Latvijas valsti. 1918.gada 17.novembrī viņš piedalās Tautas padomes nodibināšanā ar uzdevumu jau nākamajā dienā Nacionālajā teātrī noturēt Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktu. Stalto Spriča Paegles stāvu mēs arī varējām vērot šīs sezonas Nacionālās operas “Uguns un nakts” iestudējuma trešajā cēlienā, kad uz brīdi aizmugures ekrānā parādījās liels Latvijas valsts proklamēšanas akta attēls.

Spricis Paegle iegāja Tautas padomē kā Latvijas neatkarības apvienības priekšnieks un tika izraudzīts par pirmā Ministru kabineta tirdzniecības un rūpniecības ministru. Par šo laikmetu Paegle ir sarakstījis grāmatu “Kā tapa Latvijas valsts”.

Pēc ministra amata atstāšanas viņu 1921.gadā ievēl Latvijas Sarkanā Krusta valdē, vēlāk izrauga par vicepriekšnieku. Šos amatus viņš izpilda bez atlīdzības. Pie visiem Sarkanā Krusta pasākumiem un ierīcēm, vai tās būtu slimnīcas, sanatorijas dziedniecības iestādes, māsu skolas, S.Paegle ir pielicis savu padomu un darbu. Vācu okupācijas laikā viņš darbojas kā Tautas Palīdzības priekšnieka biedrs. Otrā pasaules kara beigas viņš sagaida Vācijā, atšķirts no saviem piederīgiem. Viņa kundze Ella mira 1962.gada jūlijā Rīgā pēc vergu nometnē Sibīrijā pavadītajiem smaga darba gadiem. Arī pēckara Vācijā viņa ierosmē 1945.gadā tika atjaunota Latvijas Sarkanā Krusta darbība trimdā.

Sava mūža beigas Spricis Paegle sagaidīja Berhtesgādenas latviešu veco ļaužu mītnē Insulā 1962.gada 1.decembrī. Viņa pelnu urniņa ir pārvesta no Vācijas un apglabāta Meža kapu “Selonijas” nodalījumā.

Jāpiemin arī Spricis Paegle — filantrops. Slavena ir bijusi viņa privātā gleznu kolekcija, jau sākot ar prof. V.Purvīša slaveno gleznu “Pavasaris” un beidzot ar Mākslas akadēmijas Otrā pasaules kara laika pēdējā izlaiduma godalgotu darbu. Paegle ir uzskatījis par tradīciju no Akadēmijas izlaiduma ik gadu iegūt vienu godalgotu darbu. Līdz Otram pasaules karam Paegles kolekcijā ir bijuši kādi 200 darbi.

Paegles ģimenē izauga četri bērni, visi ieguva augstāko izglītību. Liktenis viņus izsvaidīja pa visu pasauli. Dzīvajos vairs ir tikai vecākais dēls inž. mežkopis Tālivaldis Paegle, Grandrapidos, ASV. Jaunākais dēls arhitekts Visvaldis Paegle, kas daudzus gadus strādāja kā arhitekts Adisabebā, Etiopijā, mira Vācijā. Vecākā meita Olga mira Latvijā, bet jaunākā meita Marga — Anglijā. Latvijā dzīvo divi Spriča Paegles mazdēli, bet Anglijā, Austrālijā, ASV un Vācijā pa vienai mazmeitai. Visās šinīs zemēs ir arī krietns pulks mazmazbērnu.

Guntars Saiva, Austrālija

Sapulcējusies korporācija “Selonija” Rīgā vācu okupācijas laikā. Spricis Paegle ceturtais no apakšās otrajā rindā

“Šo manu fotogrāfiju nosūtu uz Rīgu visiem maniem tūviniekiem, “ tā raksta S.paegle 1957. gadā