Viņš ir avots, no kura cilvēkā ieplūst viss

Dieva Dēls,

kas dzimis par mums

Jums šodien Pestītājs dzimis,

Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.

(Lk.2:11)

Ir atkal atnākuši Ziemsvētki, 1996. gada Ziemsvētki. To svinēšana īsā laika posmā ir ļoti mainījusies. Vēl gluži nesen tie, kuri vēlējās svinēt varas nesēju nīstā Kristus dzimšanu, aizklāja logus, lai sveša acs neieraudzītu eglītes mirdzumu un lai sveša auss nesadzirdētu, ka ir klusa nakts, svēta nakts. Tagad Ziemsvētku piedāvājumi ienāk, pat ielaužas katrā mājā, mudinot pirkt un pārdot un dāvināt savējiem zeltu, dārgakmeņus, automobiļus un pat lidmašīnas. Jā, Ziemsvētku svinēšana Latvijā ir ieguvusi “eiropeiskākus” vaibstus, taču savā ziņā tā arī kļuvusi līdzīgāka tālajai naktij, kad Betlēmes kūtī silītē tika guldīts jaundzimušais Pestītājs. Arī Betlēme toreiz bija ļaužu un rosības pilna. Katram bija savas rūpes un darīšanas, viesnīcniekiem un krodziniekiem tā bija lielās peļņas nakts. Tikai Jēzum, pasaulē ienākot, nekur neatradās vietas. Tikai Jēzum un tiem, ar kuriem Viņš dalījās liktenī, — nabagiem, svešiniekiem, izstumtajiem. Mūsu zeme cenšas būt aizvien eiropeiskāka, un tam līdzi mainās arī Ziemsvētki. Taču Ziemsvētkos, kuri kļūst par tirdziņu svētkiem, par zelta un dimantu dāvināšanas svētkiem, par veikalnieku un krodzinieku lielās peļņas laiku, arvien mazāk atliek vietas Kristum un arī tiem, kas ir uz ielas, kas nabagi, kas sveši, kas nostumti malā.

Tomēr tas ir tikai šķitums. Patiesībā viss ir citādi. Tajā naktī Betlēmē piedzima Kristus, kurš nāca meklēt un glābt pazudušo, arī nabago un malā nostumto. Īstie Ziemsvētki ir Kristus dzimšanas svētki, kuri nāk pie visiem cilvēkiem, arī pie tiem, kuri nespēj vai nevēlas turēt līdzi lielajam pirkšanas un pārdošanas skrējienam. Īstie Ziemsvētki ir kā pravieša sauciens: “Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens un kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti arī vīnu un pienu.” Jo to, kas Ziemsvētkos ir patiesi svarīgs, Dievs dāvina pasaulei. Viņš tai dāvina savu Dēlu Jēzu Kristu, kurš par sevi saka — Es esmu durvis, Es esmu ceļš un patiesība, Es esmu pasaules gaisma, Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Tā ir vienīgā dāvana, kas patiešām Ziemsvētkos ir svarīga, tik liela, ka tai līdzās visas citas ir mazas un nenozīmīgas.

Kristus nāca, lai satriektu velna, grēka un nāves valstību un lai uzceltu Dieva valstību, mīlestības, žēlastības un dzīvības valstību, uz kuru Viņš pats ir ceļš un durvis. Viņš nāca, lai izrautu mūs no nāves tumsas un ievestu savā brīnišķīgajā gaismā. Tāda ir šī dāvana, kuru nevar aizstāt nekas cits. To nevar aizstāt dāvanas, kuras cilvēki dāvina cits citam. To nevar aizstāt tuvākmīlestības un žēlsirdības darbi. Ziemsvētku centrā ir iemiesotais, pasaulē nākušais Kristus. Patiesi svinēt Ziemsvētkus nozīmē savu skatu vērst uz Viņu. Tā, kā to darīja Bībeles gudrie, kuri vīraku, mirres un zeltu nolika pie Jēzus kājām un pielūdza Kristu. Kristus pielūgsme ir avots, no kura cilvēkā ieplūst viss, ko tie bieži piemin Ziemsvētkos — gan prieks, gan miers virs zemes, gan cilvēkiem labs prāts, gan tuvākmīlestība, gan gaisma, gan dzīvība. Kristus pielūgsmē un ticībā uz viņu arī nav nabago vai malā nostumto. Dieva dāvana Ziemsvētkos ir pasniegta visiem, un to visdrīzāk spēj ieraudzīt tie, kuru skatu neaptumšo pirkšanas un pārdošanas drudzis.

Es sirsnīgi sveicinu Ziemsvētkos visus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas garīdzniekus, darbiniekus un draudžu locekļus, tāpat brāļus un māsas Baznīcā ārpus Latvijas un visus ticīgos. Bet mūsu zemei un tautai es vēlu šajā lielo pārmaiņu laikā nepazaudēt labo, kas mums ir arī Ziemsvētkos, kuru viduspunktā ir Kristus, Dieva Dēls, kas dzimis par mums.

Priecīgus Ziemsvētkus un Dieva svētītu Jauno gadu vēlot,

Jānis Vanags,

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps

Dieva žēlastībām

bagātus Ziemassvētkus!

Iesim uz Betlēmi __(Lk.2,15)

Sveiciens visiem, kas atzīmē Kristus Dzimšanas svētkus! Ik gadus mēs svinam šos svētkus tad, kad ir visīsākās dienas, kad zeme atkal pagriežas uz saules pusi. Kristus ir teicis: “Es esmu pasaules gaisma.” Pēc Kristus Dzimšanas svētkiem dienas kļūst arvien garākas un gaišākas. Ar kristiānismu iesākās gaišāks periods arī cilvēces vēsturē.

Par Jēzus Kristus dzimšanu bija pravietots iepriekš: “Viņš būs liels un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu... Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi un viņa valstībai nebūs gala” (Lūkasa ev.1,32–33). Betlēme ir apdziedāta dziesmās, ir apvīta ar brīnumu oreolu, bet patiesībā Betlēmes Bērns ir vēl brīnumaināks, nekā mēs spējam iedomāties. Jo šis bērniņš, šis jauneklis, kas uzauga, šis vīrs, kas sludināja savu Evaņģēliju, bija neviens cits kā pasaules Valdnieks. “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes,” tā skanēja viņa vārdi (Mateja ev.28,18). “Ļaudis brīnījās sacīdami: Kas viņš ir, jo viņam vētra un jūra paklausa” (Mateja ev.8,27).

Ziemsvētku laikā Baznīca atgādina pasaulei lielo žēlastību, proti: pats Dieva Dēls ir kļuvis cilvēks, lai ļaudis atbrīvotu no grēka un darītu tos par Dieva bērniem. “Mācieties no manis,” teica Kristus. Tas nozīmē: mācieties vispirms pieņemt un atzīt to ticības un tikumu mācību, ko viņš sludina Evaņģēlijā; mācieties saskatīt dzīvē savu augstāko un beidzamo mērķi, t.i., Dievu un viņa valstību, uz kurieni aicina Kristus. Liels mērķis mobilizē cilvēka spēkus, vairo darbaprieku un nodrošina sekmes. Kristus aicinājums nozīmē: realizējiet Evaņģēlija mācību savā dzīvē, cīnoties pret grēka ļaunumu!

Ļaunumu pa lielākai daļai var pieveikt, vienkārši izvairoties no tā. Kad piedzima Jēzus un Herods meklēja pēc viņa dzīvības, tad no debesīm nāca pavēle (svētajam Jāzepam): “Celies, ņem Bērnu un viņa māti, un bēdz uz Ēģipti” (Mateja ev.2,13). Izvairīties no ļauna ir dievabērna pienākums, jau laikus noslēdzot visus tos kanālus, pa kuriem grēks tiek iepludināts dvēselē. Ar morālisko izlaidību kristiešiem nav un nevar būt pa ceļam.

Ziemsvētkos mēs nākam pie Betlēmes Bērna mācīties sirdsskaidrību un dvēseles tīrību. Mēs nākam pie viņa mācīties, lai pēc neveiksmēm sāktu atkal visu no gala, kaut arī piedošanu vajadzētu lūgt “septiņdesmit reižu pa septiņām”, līdz tiekam uz stabila ceļa. “Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs, lēnprātīgs un ļoti saudzīgs,” sacīts Sv.Rakstos (Psalms 103,8).

Novēlu visiem ticīgajiem Dieva žēlastībām bagātus Ziemsvētkus!

Jānis Pujats,

Romas katoļu Baznīcas

Rīgas metropolijas

arhibīskaps metropolīts

Patiesās

Gaismas svētkos

Laika posms, kuru apzinājāmies kā 1996.gadu, tuvojas noslēgumam. Klāt ir arī Ziemsvētki. Tie nav tikai ziemas saulgriežu svētki. Visā pasaulē tie ir Kristus dzimšanas svētki. Cik daudz autoru dziesmās, dzejās un skaņdarbos savu dvēseles slavu un pielūgsmi izteikuši Betlēmē dzimušajam. Slavenākie mākslinieki savos labākajos darbos ietvēruši Kristus personību. Ja mēs to atņemtu no savas kultūras, ja mēs to aizmirstu, mēs pazaudētu vērto un skaisto. Viss minētais izriet no tās Vēsts, kuru pasaulē atnesa Jēzus Kristus.

Šī vēsts visos laikmetos ietekmējusi cilvēkus un pārmainījusi viņu dzīves, darot tās labākas un patiesākas.

Bībele liecina par Kristu — Viņš bija patiesā Gaisma, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.

Šī Gaisma ir vajadzīga mūsu sabiedrībai, katram Latvijas iedzīvotājam, sākot ar Saeimu, valsts vadītājiem un beidzot ar mazo bērnu pie mātes rokas.

Ja to vēlamies, tad darīsim visu iespējamo, lai šādā izpratnē audzinātu bērnus un jaunatni, ievedot skolu mācību programmās kristīgās ētikas vienotu programmu, un sargāsim tos no apreibināšanās, varmācības un izlaidības propagandas.

Ir labi, ka par bērniem rūpējas sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus” un Latvijas Bērnu fonds, bet šajā jomā būtu nepieciešamas lielākas rūpes no valsts puses bērnu aizsardzībā. Daudzās ģimenēs ir ļoti grūti materiālie apstākļi, daudz bērnu pamet skolas. Daudzi no viņiem kļūst par vardarbības upuriem. Šeit Saeimai un valdībai daudz darba.

Ir laiks atzīt, ka valdībai vairāk jādomā arī par vienkāršo cilvēku reālajiem dzīves apstākļiem — vientuļie pensionāri nav spējīgi izdzīvot ar saviem līdzekļiem. Par to jādomā steidzamā kārtā.

Ļausim šajos svētkos sevi gaismot Kristus Gaismai.

Novēlu visiem gaišus un priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Arī Jaunajā gadā ieiesim ar Kristus gaismu un apņemšanos būt apzinīgiem, taisnīgiem, godprātīgiem, neuzpērkamiem savu pienākumu un uzdevumu veikšanā, jūtot atbildību Dieva un savas tautas priekšā, tad Jaunais gads būs veiksmīgāks nekā aizvadītais.

Visu labu vēlot, —

Andrejs Šterns,

Latvijas Baptistu draudžu

savienības bīskaps